Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 62018TN0017

    Lieta T-17/18: Prasība, kas celta 2018. gada 19. janvārī – Delfant Hoylaerts/Komisija

    OV C 104, 19.3.2018, p. 44–45 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

    19.3.2018   

    LV

    Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

    C 104/44


    Prasība, kas celta 2018. gada 19. janvārī – Delfant Hoylaerts/Komisija

    (Lieta T-17/18)

    (2018/C 104/57)

    Tiesvedības valoda – franču

    Lietas dalībnieki

    Prasītāja: Isabelle Delfant Hoylaerts (Montredon-des-Corbières, Francija) (pārstāvis: E. Warnke, advokāts)

    Atbildētāja: Eiropas Komisija

    Prasītājas prasījumi

    Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

    atcelt 2017. gada 21. marta nelabvēlīgo Komisijas lēmumu;

    atcelt 2017. gada 20. oktobra netieši nelabvēlīgo Komisijas lēmumu;

    piespriest Komisijai segt ar medicīnas un apmācības centru saistītos izdevumus, sākot no 2017. gada 20. oktobra;

    piespriest Komisijai samaksāt Delfant Hoylaerts atlīdzību un procentus 3 000 EUR apmērā par nodarīto morālo un finansiālo kaitējumu;

    piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus un samaksāt Delfant Hoylaerts3 000 EUR par neatgūstamajiem izdevumiem.

    Pamati un galvenie argumenti

    Savas prasības pamatošanai prasītāja izvirza vienu vienīgu pamatu, apgalvojot, ka esot pārkāpts Eiropas Savienības Civildienesta noteikumu 72. pants, kura normas ir pārņemtas Kopīgo noteikumu par Eiropas Kopienu ierēdņu apdrošināšanu slimības gadījumiem 20. pantā, kā arī Vadlīnijās par Komisijas atbalsta pasākumiem darbinieku bērniem invalīdiem.

    Prasītājas ieskatā Komisija esot pārkāpusi minētās normas, pieņemot lēmumu, ar kuru tika atteikts segt ar medicīnas un apmācības centru (turpmāk tekstā –“IME”) saistītos izdevumus attiecībā uz viņas bērnu invalīdu. Šajā sakarā viņa uzskata, ka minētā lēmuma pamatā esot tikai administratīvas dabas neizpratne, un Komisija esot balstījusies uz nepareizu juridisko pamatu.

    Visbeidzot, prasītāja uzskata, ka Komisijas ļaunprātīgās rīcības rezultātā radīšoties smagas sekas, jo prasītāja viena pati nevar segt izdevumus par IME, lai gan šie pakalpojumi viņas bērnam ir ļoti svarīgi. Tādējādi Komisijas vainas dēļ pasliktināšoties prasītājas morālais stāvoklis un finansiālā situācija.


    Top