25.7.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 270/56

—

atcelt Padomes 2016. gada 18. marta Lēmumu (KĀDP) 2016/411, ar ko groza Lēmumu 2011/172/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām saistībā ar situāciju Ēģiptē (OV 2016, L 74, 40. lpp.), ciktāl tas attiecas uz prasītāju;

—

atzīt, ka Padomes 2011. gada 21. marta Lēmuma 2011/172/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām saistībā ar situāciju Ēģiptē (OV 2011, L 76, 63. lpp.) 1. panta 1. punkts un Padomes 2011. gada 21. marta Regulas (ES) Nr. 270/2011 par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām saistībā ar situāciju Ēģiptē (OV 2011, L 76, 4. lpp.), 2. panta 1. punkts nav piemērojami, ciktāl tie attiecas uz prasītāju, un tādējādi atcelt Lēmumu (KĀDP) 2016/411, ciktāl tas attiecas uz prasītāju;

—

piespriest Padomei atlīdzināt prasītājas tiesāšanās izdevumus.

1.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka Padome neesot norādījusi atbilstošu juridisko pamatu Lēmuma 2011/172/KĀDP (turpmāk tekstā – “lēmums”) 1. panta 1. punktam un Regulas (ES) Nr. 270/2011 (turpmāk tekstā – “regula”) 2. panta 1. punktam. Neesot pierādījumu, ka Padome, pieņemot apstrīdēto lēmumu, būtu pārskatījusi lēmuma 1. panta 1. punkta juridisko pamatu, kaut gan šis pienākums ir skaidri noteikts lēmuma 5. pantā. Fakts, ka 1. panta 1. punktam varēja būt bijis spēkā esošs juridisks pamats tad, kad šis lēmums 2011. gada 21. martā pirmo reizi tika pieņemts, neparedz šai tiesību normai nemainīgu juridisku pamatu, kas pastāv līdz 2016. gadam vai vēlāk.

2.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka, uzskatot, ka Ēģiptē notikušajās tiesvedībās esot tikušas ievērotas pamattiesības, Padome esot pārkāpusi prasītājas tiesības, kas paredzētas LES 6. pantā, lasot to kopsakarā ar 2. un 3. pantu, un ES Pamattiesību hartas 47. un 48. pantā.

3.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka, uzskatot, ka kritērijs prasītājas ierakstīšanai lēmuma 1. panta 1. punkta un regulas 2. panta 1. punkta sarakstā esot ticis izpildīts, Padome esot pieļāvusi acīmredzamas kļūdas vērtējumā.

4.

Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka, Padome neesot norādījusi pietiekamu pamatojumu prasītājas ierakstīšanai no jauna.

5.

Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka Padome esot pārkāpusi prasītājas tiesības uz aizstāvību un tiesības uz labu pārvaldību, un tiesības uz efektīvu pārbaudi tiesā. It īpaši, Padome neesot rūpīgi un objektīvi pārbaudījusi, vai iemesli, uz kuriem tā atsaukusies, lai pamatotu prasītājas ierakstīšanu no jauna, ir bijuši pietiekami pamatoti, ņemot vērā prasītājas pirms atkārtotas ierakstīšanas paustos apsvērumus.

6.

Ar sesto pamatu tiek apgalvots, ka Padome esot nepamatoti un nesamērīgi pārkāpusi prasītājas pamattiesības, tostarp viņas tiesības uz īpašuma un reputācijas aizsardzību. Padomes Lēmuma (KĀDP) 2016/411 ietekme uz prasītāju esot visaptveroša – gan attiecībā uz viņas īpašumu, gan viņas reputāciju visā pasaulē. Padome neesot pierādījusi, ka prasītāju līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšana ir saistīta vai pamatota ar leģitīmu mērķi, un vēl jo mazāk, ka tā būtu ar šādu mērķi samērīga.