EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 62015CN0431

Lieta C-431/15: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2015. gada 7. augustā iesniedza Audiencia Provincial de Cantabria (Spānija) – Liberbank, S. A./Rafael Piris del Campo

OV C 354, 26.10.2015, p. 21–22 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

26.10.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 354/21


Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2015. gada 7. augustā iesniedza Audiencia Provincial de Cantabria (Spānija) – Liberbank, S. A./Rafael Piris del Campo

(Lieta C-431/15)

(2015/C 354/24)

Tiesvedības valoda – spāņu

Iesniedzējtiesa

Audiencia Provincial de Cantabria – Sección 4

Pamatlietas puses

Prasītāja: Liberbank, S. A.

Atbildētājs: Rafael Piris del Campo

Prejudiciālie jautājumi

1)

Vai ar saistoša rakstura neesamības principu un Padomes 1993. gada 5. aprīļa Direktīvas 93/13/EEK (1) par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos 6. un 7. pantu ir saderīga patērētāju līgumā ietvertā noteikuma par procentu likmes minimumu spēkā neesamības, kas atzīta šī noteikuma negodīguma dēļ, atpakaļejoša spēka ierobežošana?

2)

Vai ar Padomes 1993. gada 5. aprīļa Direktīvas 93/13/EEK par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos 6. un 7. pantu ir saderīga no patērētāju līgumā ietvertā noteikuma par procentu likmes minimumu, kas atzīts par spēkā neesošu tā negodīguma dēļ, izrietošo seku uzturēšana?

3)

Vai ar Padomes 1993. gada 5. aprīļa Direktīvas 93/13/EEK par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos 6. un 7. pantu ir saderīga patērētāju līgumā ietvertā noteikuma par procentu likmes minimumu spēkā neesamības, kas atzīta šī noteikuma negodīguma dēļ, atpakaļejoša spēka ierobežošana tādēļ, ka pastāv būtisku traucējumu risks, kas ietekmētu publisko ekonomisko kārtību, un ka ir konstatējama laba ticība?

4)

Ja atbilde uz iepriekšējo jautājumu ir apstiprinoša, vai saistībā ar individuālu prasību, kas celta par patērētāju līgumā ietvertā negodīga noteikuma atzīšanu par spēkā neesošu, ar Padomes 1993. gada 5. aprīļa Direktīvas 93/13/EEK par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos 6. un 7. pantu ir saderīgs tas, ka tiek prezumēts būtisku traucējumu risks, kas ietekmētu publisko ekonomisko kārtību, vai arī, pretēji, šis risks ir jāaplūko un jāizvērtē, ņemot vērā konkrētus ekonomiskos datus, no kuriem izriet, ka negodīga noteikuma spēkā neesamības atpakaļejošs spēks ietekmētu makroekonomisko situāciju?

5)

Saistībā ar individuālu prasību, kas celta par patērētāju līgumā ietvertā negodīga noteikuma atzīšanu par spēkā neesošu, vai ar Padomes 1993. gada 5. aprīļa Direktīvas 93/13/EEK [par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos] 6. un 7. pantu ir saderīgs tas, ka tiek izvērtēts būtisku traucējumu, kas ietekmētu publisko ekonomisko kārtību, risks, ņemot vērā ekonomiskās sekas, ja liels patērētāju skaits, iespējams, cels individuālas prasības? Vai, gluži pretēji, šis risks ir jāizvērtē, ņemot vērā finansiālo ietekmi uz tautsaimniecību, ko rada konkrētā patērētāja celtā individuālā prasība?

6)

Ja atbilde uz trešo jautājumu ir apstiprinoša, vai ar Padomes 1993. gada 5. aprīļa Direktīvas 93/13/EEK par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos 6. un 7. pantu ir saderīgs tas, ka tiek abstrakti aplūkota pārdevēja vai piegādātāja rīcība, lai izvērtētu tā labu ticību?

7)

Vai, gluži pretēji, šī laba ticība ir jāaplūko un jāizvērtē katrā konkrētā gadījumā, ņemot vērā, kā pārdevējs vai piegādātājs konkrēti rīkojies, noslēdzot līgumu un iekļaujot tajā negodīgo noteikumu, atbilstoši Padomes 1993. gada 5. aprīļa Direktīvas 93/13/EEK par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos 6. panta interpretācijai?


(1)  OV L 95, 29. lpp.


Top