This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 62013TN0356
Case T-356/13 P: Appeal brought on 4 July 2013 by Giorgio Lebedef against the judgment of the Civil Service Tribunal of 24 April 2013 in Case F-56/11, Lebedef v Commission
Lieta T-356/13 P: Apelācijas sūdzība, ko par Civildienesta tiesas 2013. gada 24. aprīļa spriedumu lietā F-56/11 Lebedef /Komisija 2013. gada 4. jūlijā iesniedza Giorgio Lebedef
Lieta T-356/13 P: Apelācijas sūdzība, ko par Civildienesta tiesas 2013. gada 24. aprīļa spriedumu lietā F-56/11 Lebedef /Komisija 2013. gada 4. jūlijā iesniedza Giorgio Lebedef
OV C 298, 12.10.2013, p. 8–9
(BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)
OV C 298, 12.10.2013, p. 7–7
(HR)
12.10.2013 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 298/8 |
Apelācijas sūdzība, ko par Civildienesta tiesas 2013. gada 24. aprīļa spriedumu lietā F-56/11 Lebedef/Komisija 2013. gada 4. jūlijā iesniedza Giorgio Lebedef
(Lieta T-356/13 P)
2013/C 298/14
Tiesvedības valoda — franču
Lietas dalībnieki
Apelācijas sūdzības iesniedzējs: Giorgio Lebedef (Senningerberg, Luksemburga) (pārstāvis — F. Frabetti, avocat)
Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija
Prasījumi
Apelācijas sūdzības iesniedzēja prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
— |
atcelt Civildienesta tiesas 2013. gada 24. aprīļa spriedumu lietā F-56/11 Lebedef/Komisija, kura priekšmets ir atcelt 2010. gada 6. jūlija lēmumu par disciplinārsodu — pazemināšana par divām pakāpēm tajā pašā funkciju grupā — piemērošanu apelācijas sūdzības iesniedzējam; |
— |
apmierināt prasītāja prasījumus pirmajā instancē; |
— |
pakārtoti, nosūtīt lietu Civildienesta tiesai; |
— |
pieņemt spriedumu par tiesāšanās izdevumiem un piespriest Eiropas Savienības Komisijai tos atlīdzināt. |
Pamati un galvenie argumenti
Savas apelācijas sūdzības pamatošanai apelācijas sūdzības iesniedzējs izvirza vairākus pamatus saistībā ar apstrīdētā sprieduma 35., 36., 44., 45., 56., 57., 69., 70., 71., 77., 78., 86., 95. un 96. punktu par tiesību uz aizstāvību pārkāpumu, kā arī par patvaļības aizlieguma principa pārkāpumu, jo Civildienesta tiesa esot sagrozījusi un kļūdaini interpretējusi faktus, un esot nepareizi lasījusi un interpretējusi prasības pieteikumu pirmajā instancē un apstrīdēto lēmumu.