—

Simon, Evers & Co. GmbH vārdā – H. Henninger, Rechtsanwalt,

—

Grieķijas valdības vārdā – M. Tassopoulou un K. Boskovits, pārstāvji,

—

Portugāles valdības vārdā – A. Coutinho da Silva un L. Inez Fernandes, pārstāvji,

—

Eiropas Savienības Padomes vārdā – S. Boelaert, pārstāve, kurai palīdz A. Polcyn, advokāte,

—

Eiropas Komisijas vārdā – T. Maxian Rusche, pārstāvis,

1

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par Padomes 2009. gada 11. jūnija Regulas (EK) Nr. 499/2009, ar kuru galīgo antidempinga maksājumu, kas ar Regulu (EK) Nr. 1174/2005 noteikts Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes ar roku darbināmu paliktņu autokrāvēju un to galveno daļu importam, attiecina uz šā paša ražojuma importu, to nosūtot no Taizemes un deklarējot vai nedeklarējot kā Taizemes izcelsmes ražojumu (OV L 151, 1. lpp.; turpmāk tekstā – “apstrīdētā regula”), spēkā esamību.

2

Šis lūgums tika iesniegts tiesvedībā starp Simon, Evers & Co. GmbH (turpmāk tekstā – “Simon Evers”) un Hauptzollamt Hamburg‑Hafen (Hamburgas ostas Galvenā muitas pārvalde, turpmāk tekstā – “Hauptzollamt”) par tās lēmumu noteikt Simon Evers antidempinga maksājumu samaksu.

3

Tiesību normas, kas reglamentē antidempinga pasākumu piemērošanu, ko veic Eiropas Savienība, redakcijā, kas bija spēkā pamatlietas faktisko apstākļu norises laikā, ir ietvertas Padomes 1995. gada 22. decembra Regulā (EK) Nr. 384/96 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (OV 1996, L 56, 1. lpp.), kas grozīta ar Padomes 2004. gada 8. marta Regulu (EK) Nr. 461/2004 (OV L 77, 12. lpp.; turpmāk tekstā – “pamatregula”).

4

Pamatregulas 13. pantā “Pasākumu apiešana” bija noteikts:

“1.   Saskaņā ar šo regulu uzlikto antidempinga maksājumu darbības jomu var paplašināt arī attiecībā uz [..] līdzīga produkta importu no trešām valstīm [..], ja notiek šo pasākumu apiešana. [..] Apiešanu definē kā pārmaiņas tirdzniecības modelī starp trešām valstīm un Kopienu vai starp atsevišķiem uzņēmumiem valstī, kas pakļauta pasākumiem, un Kopienu, kuri izriet no prakses, procesa vai darba un kam bez maksājuma uzlikšanas nav cita pietiekama cēloņa vai ekonomiskā pamatojuma, ja ir pierādījumi, ka maksājuma koriģējošā ietekme mazinās līdzīgo produktu cenu un/vai daudzumu izteiksmē, un ja vajadzības gadījumā saskaņā ar 2. panta noteikumiem ir pierādījumi par dempingu attiecībā uz līdzīgam produktam agrāk noteiktajām normālajām vērtībām.

2.   Uzskata, ka montāžas operācija Kopienā vai trešā valstī apiet spēkā esošos pasākumus, ja:

[..]

3.   Izmeklēšanu saskaņā ar šo pantu sāk pēc Komisijas priekšlikuma vai pēc dalībvalsts vai ikvienas ieinteresētās puses pieprasījuma, pamatojoties uz pietiekamiem pierādījumiem attiecībā uz 1. punktā izklāstītajiem faktoriem. Izmeklēšanu sāk pēc konsultācijām ar Padomdevēju komiteju ar Komisijas regulu, kurā var būt arī norādījumi muitas dienestiem pakļaut importu reģistrācijai saskaņā ar 14. panta 5. punktu vai arī pieprasīt garantijas. Izmeklēšanu veic Komisija, kurai var palīdzēt muitas dienesti, un izmeklēšanu pabeidz deviņu mēnešu laikā. Ja galīgi noskaidroti fakti attaisno pasākumu darbības jomas paplašināšanu, tad to veic Padome uz Komisijas iesniegta priekšlikuma pamata pēc konsultēšanās ar Padomdevēju komiteju. [..]

[..]”

5

Saskaņā ar pamatregulas 14. panta 6. punktu:

“Katru mēnesi dalībvalstis iesniedz ziņojumus Komisijai par izmeklēšanai un pasākumiem pakļauto preču importa tirdzniecību, kā arī par nodevām, kas iekasētas, ievērojot šo regulu.”

6

Pamatregulas 18. panta 1. un 6. punktā bija noteikts šādi:

“1.   Gadījumā, ja kāda no ieinteresētajām pusēm atsakās darīt pieejamu vai kā citādi nesniedz nepieciešamo informāciju šajā regulā paredzētajā termiņā vai arī ievērojami kavē izmeklēšanu, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem, var izdarīt pagaidu vai galīgos konstatējumus, pozitīvus vai negatīvus. [..] Ieinteresētajām pusēm būtu jāapzinās, kādas sekas var radīt nevēlēšanās sadarboties.

[..]

6.   Ja ieinteresētā puse nevēlas sadarboties vai sadarbojas tikai daļēji un līdz ar to netiek sniegta būtiska informācija, izmeklēšanas iznākums šai pusei var būt nelabvēlīgāks nekā tad, ja tā būtu sadarbojusies.”

7

Pēc Komisijas veiktās izmeklēšanas no 2003. gada 1. aprīļa līdz 2004. gada 31. martam (turpmāk tekstā – “sākotnējā izmeklēšana”) Savienībā tika pieņemta Padomes 2005. gada 18. jūlija Regula (EK) Nr. 1174/2005, ar ko nosaka galīgo antidempinga maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu tādu ar roku darbināmu paliktņu autokrāvēju un to galveno daļu importam, kuru izcelsme ir Ķīnas Tautas Republikā (OV L 189, 1. lpp.), kas grozīta ar Padomes 2008. gada 17. jūlija Regulu (EK) Nr. 684/2008 (OV L 192, 1. lpp.; turpmāk tekstā – “Regula Nr. 1174/2005”).

8

Saskaņā ar Regulas Nr. 1174/2005 1. panta 1. punktu:

“Ar šo nosaka galīgo antidempinga maksājumu tādu ar roku darbināmu paliktņu autokrāvēju un to galveno daļu, t.i., šasijas un hidraulikas, importam, ar KN kodiem ex84279000 un ex84312000 (Taric kodi 8427900010 un 8431200010), kuru izcelsme ir Ķīnas Tautas Republikā. [..]”

9

Kā izriet no Komisijas 2008. gada 12. septembra Regulas (EK) Nr. 923/2008, ar ko uzsāk izmeklēšanu par to antidempinga pasākumu iespējamo apiešanu, kuri ar Padomes Regulu Nr. 1174/2005, kas grozīta ar Regulu Nr. 684/2008, noteikti dažu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes ar roku darbināmu paliktņu autokrāvēju un to galveno daļu importam, ko veic, nosūtot tos no Taizemes un deklarējot vai nedeklarējot kā Taizemes izcelsmes ražojumus, un nosaka šāda importa reģistrāciju (OV L 252, 3. lpp.), preambulas 5. apsvēruma, Komisija nolēma uzsākt izmeklēšanu (turpmāk tekstā – “izmeklēšana par apiešanu”), pamatojoties uz pietiekamiem pierādījumiem, kuri tās ieskatā pirmšķietami norādīja, ka attiecībā uz Ķīnas izcelsmes ar roku darbināmiem paliktņiem piemērotie antidempinga pasākumi tikuši apieti ar konkrētā ražojuma montāžas operācijām Taizemē. Šajā nolūkā Komisija pieņēma Regulu Nr. 923/2008.

10

No apstrīdētās regulas preambulas 10. apsvēruma izriet, ka apiešanas izmeklēšana attiecās uz laikposmu no 2007. gada 1. septembra līdz 2008. gada 31. augustam (turpmāk tekstā – “izmeklēšanas laikposms”).

11

Saskaņā ar apstrīdētās regulas preambulas 6. apsvērumu “Komisija informēja Ķīnas un Taizemes iestādes, Ķīnas un Taizemes ražotājus eksportētājus, Kopienas importētājus, par kuriem zināms, ka tie ir ieinteresēti, kā arī Kopienas ražotājus par izmeklēšanas uzsākšanu [par apiešanu]. Anketas nosūtīja zināmajiem Ķīnas un Taizemes ražotājiem eksportētājiem, kā arī Kopienas importētājiem, kuri Komisijai bija zināmi no sākotnējās izmeklēšanas, kā arī pusēm, kuras bija pieteikušās Regulas [Nr. 923/2008] 3. pantā noteiktajā termiņā. Ieinteresētajām pusēm tika dota iespēja rakstiski paziņot savu viedokli un [šajā regulā] noteiktajā termiņā pieprasīt uzklausīšanu. Visām ieinteresētajām personām tika paziņots, ka iespējamas nesadarbošanās gadījumā varētu tikt piemērots pamatregulas 18. pants un ka secinājumi tiktu izdarīti, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem”.

12

No apstrīdētās regulas preambulas 7. apsvēruma izriet, ka nekādas atbildes uz anketām no Taizemes ražotājiem eksportētājiem netika saņemtas un Komisija nebija saņēmusi nekādus apsvērumus no Taizemes iestādēm.

13

Apstrīdētās regulas preambulas 8. apsvērumā ir norādīts, ka “viens Ķīnas ražotājs eksportētājs atbildēja uz anketas jautājumiem un paziņoja, ka tas ir pārdevis attiecīgo ražojumu eksportam uz EK un nelielus attiecīgā ražojuma apjomus arī eksportam uz Taizemi. Netika saņemtas atsauksmes no Ķīnas iestādēm”.

14

Turklāt no šīs regulas preambulas 9. apsvēruma izriet, ka “deviņi Kopienas importētāji atbildēja uz anketas jautājumiem un norādīja, ka tie ir importējuši no Taizemes un Ķīnas. Kopumā sniegtās atbildes ļauj secināt, ka 2006. gadā, proti, gadu pēc galīgo antidempinga maksājumu stāšanās spēkā, bija palielinājies imports no Taizemes un pēkšņi bija sarucis imports no Ķīnas. Turpmākajos gados imports no Ķīnas atkal pieauga un, lai gan imports no Taizemes nedaudz samazinājās, tas joprojām bija lielāks nekā 2005. gadā”.

15

Attiecībā uz pārmaiņām tirdzniecības modelī starp trešajām valstīm un Savienību apstrīdētās regulas preambulas 16.–21. apsvērums ir formulēts šādi:

16

Pēc izmeklēšanas par [antidempinga pasākumu] apiešanu tika pieņemta apstrīdētā regula.

17

Šīs regulas 1. pantā ir paredzēts:

“1.   Galīgo antidempinga maksājumu, ko piemēro “visiem pārējiem uzņēmumiem” un kas noteikts ar Regulu (EK) Nr. 1174/2005 [Ķīnas] izcelsmes ar roku darbināmu paliktņu autokrāvēju un to galveno daļu, t.i., šasiju un hidraulikas, importam, kā noteikts 1. pantā Regulā [Nr. 1174/2005], ar šo attiecina uz ar roku darbinām[iem] paliktņu autokrāvējiem un to galvenajām daļām, t.i., šasijām un hidrauliku, kā noteikts 1. pantā Regulā [Nr. 1174/2005], kurus klasificē ar KN kodu ex84279000 un ex84312000 (Taric kods 8427900011 un 8431200011), tos nosūtot no Taizemes un deklarējot vai nedeklarējot kā Taizemes izcelsmes ražojumus.

2.   Maksājumus, kuru piemērošanas joma ir paplašināta ar 1. punktu, iekasē par importu, kas reģistrēts saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 923/2008 2. pantu un [Pamatregulas] Nr. 384/96 13. panta 3. punktu un 14. panta 5. punktu.

[..]”

18

2008. gada oktobrī Simon Evers importēja no Taizemes ar roku darbināmus paliktņu autokrāvējus.

19

2009. gada 12. augustāHauptzollamt, pamatojoties uz apstrīdēto regulu, ar paziņojumu par ievedmuitas nodokļa samaksu pieprasīja Simon Evers samaksāt antidempinga maksājumu EUR 9666,9 apmērā.

20

Tā kā Hauptzollamt ar 2011. gada 21. februāra lēmumu noraidīja kā nepamatotu par šo paziņojumu iesniegto sūdzību, Simon Evers iesniedza pieteikumu Finanzgericht Hamburg.

21

Šī tiesa izteica šaubas par to, vai pamatlietā ir izpildīti pamatregulas 13. panta 1. punktā paredzētie nosacījumi saistībā ar antidempinga maksājumu apiešanas konstatēšanu. Specifiskāk, tā vēlas noskaidrot, vai konkrētā eksporta no trešajām valstīm apjoma izmaiņas vien var ļaut konstatēt saikni starp importu no valstīm, kurās ir jāmaksā antidempinga maksājumi, un importu no valstīm, uz kurām ir jāattiecina antidempinga maksājums. Attiecībā uz importa no Taizemes izvērtēšanu Finanzgericht Hamburg norāda, ka tas pēc būtiskas palielināšanās 2007. gada laikā ievērojami samazinājās izmeklēšanas perioda laikā.

22

Iesniedzējtiesa arī izsaka šaubas par faktu, ka pārmaiņas tirdzniecības modelī starp trešajām valstīm un Savienību varētu tikt piedēvētas antidempinga maksājumu ieviešanai attiecībā uz Ķīnas izcelsmes autokrāvējiem, lai gan izmeklēšanas perioda laikā imports no Ķīnas pats par sevi būtiski palielinājās. Tā kā neesot pierādījumu, kas ļautu, pirmkārt, izskaidrot ievērojamo eksporta no Taizemes pieaugumu un, otrkārt, konstatēt īstu ar roku darbināmu paliktņu autokrāvēju ražošanas darbību Taizemē neesamību, šķietot vismaz apšaubāmi, ka cita pietiekami pamatota cēloņa vai ekonomiska pamatojuma trūkuma dēļ pamatregulas 13. panta 1. punkta izpratnē pārmaiņas tirdzniecības modelī radušās pēc antidempinga maksājuma ieviešanas attiecībā uz Ķīnas izcelsmes ar roku darbināmiem paliktņu autokrāvējiem.

23

Šādos apstākļos Finanzgericht Hamburg nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādu prejudiciālu jautājumu:

“Vai [apstrīdētā] regula ir spēkā neesoša tādēļ, ka Komisija, neievērojot no [pamat]regulas 13. panta izrietošos nosacījumus attiecībā uz antidempinga pasākumu apiešanas konstatēšanu, ir secinājusi apiešanas esamību tikai tādēļ, ka pēc pasākumu ieviešanas ir būtiski pieaudzis atbilstošā eksporta no Taizemes apjoms, lai arī Komisija, atsaucoties uz Taizemes eksportētāju nesadarbošanos, nav izdarījusi nekādus citus konkrētus secinājumus?”

24

Vispirms ir jānorāda, ka ar savu jautājumu iesniedzējtiesa būtībā vēlas noskaidrot, vai apstrīdētā regula ir spēkā neesoša tādēļ, ka Savienības iestādes nav juridiski pietiekami pierādījušas “apiešanas” esamību pamatregulas 13. panta 1. punkta izpratnē, jo nav konkretizētas, pirmkārt, pārmaiņas tirdzniecības modelī starp trešajām valstīm un Savienību un, otrkārt, tādas prakses, procesu un darbu esamība, kuru dēļ Taizemes eksportētāju sadarbības neesamības gadījumā neeksistē cits pietiekams cēlonis vai ekonomiskais pamatojums, izņemot antidempinga maksājuma noteikšanu.

25

Tiesai iesniegtajos rakstveida apsvērumos Simon Evers izvirzīja citu apstrīdētās regulas spēkā neesamības pamatu, kas balstīts uz to, ka Savienības iestādes nav pierādījušas, ka antidempinga maksājuma koriģējošā ietekme tikusi mazināta līdzīgu preču cenu un/vai daudzumu izteiksmē.

26

Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru LESD 267. pantā noteiktā procedūra ir balstīta uz skaidru funkciju sadali starp valstu tiesām un Tiesu tā, ka tikai valsts tiesa, kurā lieta ir ierosināta un kurai jāuzņemas atbildība par pieņemamo tiesas lēmumu, ir tā, kurai, ņemot vērā lietas īpatnības, ir jāizvērtē, vai sprieduma taisīšanai ir vajadzīgs prejudiciāls nolēmums un kāda ir Tiesai uzdoto jautājumu piemērotība (skat. tostarp spriedumu Hoesch Metals un Alloys, C‑373/08, EU:C:2010:68, 59. punkts).

27

No iedibinātās judikatūras arī izriet, ka LESD 267. pants nav tiesiskās aizsardzības līdzeklis, kas ir pieejams lietas dalībniekiem lietā, ko izskata valsts tiesa, un tādējādi Tiesai nav jāizvērtē Savienības tiesību spēkā esamība tikai tādēļ, ka uz šādu jautājumu savos rakstveida apsvērumos Tiesai ir atsaucies kāds no lietas dalībniekiem (skat. spriedumu MSD Sharp & Dohme, C‑316/09, EU:C:2011:275, 23. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).

28

Šajos apstākļos apstrīdētās regulas spēkā esamības pārbaude nav jāizvērš attiecībā uz pamatiem, kurus iesniedzējtiesa nav minējusi (skat. spriedumu Nuova Agricast, C‑390/06, EU:C:2008:224, 44. punkts).

29

No pastāvīgās judikatūras izriet, ka kopējās tirdzniecības politikas jomā un it īpaši tirdzniecības aizsardzības pasākumu jomā Savienības iestādēm ir plaša novērtējuma brīvība pārbaudāmo ekonomisko, politisko un tiesisko situāciju sarežģītības dēļ. Kontrolējot šādu vērtējumu, tiesai ir tikai jāveic pārbaude attiecībā uz to, vai ievēroti procesuālie noteikumi, vai apstrīdētās izvēles izdarīšanai izmantotie fakti ir patiesi, vai šo faktu vērtējumā nav pieļautas acīmredzamas kļūdas un vai nav nepareizi izmantotas pilnvaras (skat. spriedumu Padome un Komisija/Interpipe Niko Tube un Interpipe NTRP, C‑191/09 P un C‑200/09 P, EU:C:2012:78, 63. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).

30

It īpaši attiecībā uz antidempinga pasākumu apiešanu pamatregulas 13. panta 1. punktā ir noteikts, ka to veido pārmaiņas tirdzniecības modelī starp trešajām valstīm un Savienību, kas izriet no prakses, procesa vai darba un kurām bez nodevas uzlikšanas nav cita pietiekama cēloņa vai ekonomiskā pamatojuma, ja ir pierādījumi, ka ir nodarīts kaitējums vai ka maksājuma korektīvā ietekme tikusi mazināta līdzīgo preču cenas un/vai daudzumu izteiksmē.

31

Saskaņā ar šīs regulas 13. panta 3. punktu Komisijai ir pienākums uzsākt izmeklēšanu, pamatojoties uz pierādījumiem, kuri pirmšķietami norāda uz apiešanas praksi. Ja šajā izmeklēšanā konstatētie fakti ļauj secināt šādas apiešanas esamību, Komisija ierosina Padomei paplašināt antidempinga pasākumus.

32

Tomēr neviena pamatregulas norma saistībā ar šo izmeklēšanu par apiešanas esamību nepiešķir Komisijai tiesības piespiest ražotājus un eksportētājus, pret kuriem celta prasība, piedalīties izmeklēšanā vai sniegt informāciju. Komisija tātad ir atkarīga no ieinteresēto pušu brīvas gribas sadarboties, lai tai sniegtu nepieciešamo informāciju.

33

Šī iemesla dēļ Savienības likumdevējs pamatregulas 18. panta 1. punktā ir paredzējis, ka gadījumā, ja kāda no ieinteresētajām pusēm atsakās darīt pieejamu vai kā citādi nesniedz nepieciešamo informāciju šajā regulā paredzētajā termiņā vai arī ievērojami kavē izmeklēšanu, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem, var izdarīt pagaidu vai galīgos konstatējumus, pozitīvus vai negatīvus.

34

Turklāt šīs pašas regulas 18. panta 6. punktā ir precizēts, ka, ja ieinteresētā puse nevēlas sadarboties vai sadarbojas tikai daļēji un līdz ar to netiek sniegta būtiska informācija, izmeklēšanas iznākums šai pusei var būt nelabvēlīgāks nekā tad, ja tā būtu sadarbojusies.

35

Kaut arī pamatregulā un it īpaši tās 13. panta 3. punktā ir nostiprināts princips, saskaņā ar kuru apiešanas pierādīšanas pienākums attiecas uz Savienības iestādēm, tomēr, ieinteresēto pušu nesadarbošanās gadījumā paredzot, ka iestādes var balstīt izmeklēšanas par apiešanas esamību secinājumus uz pieejamiem datiem un ka ieinteresētās personas, kas saistībā ar to nav sadarbojušās, var būt nelabvēlīgākā situācijā, pamatregulas 18. panta 1. un 6. punkts ir vērsts uz to, lai būtiski atvieglotu minēto pienākumu.

36

Protams, kā ģenerāladvokāts norādījis savu secinājumu 68. un 69. punktā, no pamatregulas 18. panta formulējuma izriet, ka Savienības likumdevējs nav paredzējis izveidot likumīgu prezumpciju, kas ieinteresēto vai iesaistīto pušu nesadarbošanās gadījumā ļautu tieši secināt, ka pastāv apiešana, un tādā veidā atbrīvot Savienības iestādes no jebkāda pienākuma sniegt pierādījumus. Tomēr, ņemot vērā iespēju nonākt pie šādiem konstatējumiem, arī galīgiem, pamatojoties uz pieejamajiem datiem, un tādēļ attiekties mazāk labvēlīgi pret pusi, kura nesadarbojas vai sadarbojas tikai daļēji, nekā tad, ja tā būtu sadarbojusies, ir skaidrs, ka Savienības iestādēm ir tiesības balstīties uz atbilstošu netiešu pierādījumu kopumu, kas ļauj konstatēt apiešanu pamatregulas 13. panta 1. punkta izpratnē.

37

Jebkurš cits risinājums varētu mazināt Savienības tirdzniecības aizsardzības pasākumu efektivitāti ikreiz, kad Savienības iestādes saskaras ar atteikumu sadarboties saistībā ar izmeklēšanu, kas vērsta uz apiešanas konstatēšanu.

38

Apstrīdētās regulas spēkā esamības jautājums ir jāizvērtē šo apsvērumu gaismā.

39

Pirmkārt, ir jāatgādina, ka šajā lietā Taizemes ražotāji eksportētāji, kā arī Taizemes iestādes nesadarbojās izmeklēšanā par apiešanu. Turklāt tikai viens Ķīnas ražotājs eksportētājs deklarēja savus pārdošanas darījumus saistībā ar eksportu uz Savienību, kā arī saistībā ar ļoti ierobežotu eksportu uz Taizemi, un no Ķīnas iestādēm netika saņemts neviens apsvērums.

40

Kā izriet no apstrīdētās regulas preambulas 6. apsvēruma, Komisija jau kopš izmeklēšanas par apiešanu uzsākšanas informēja Ķīnas un Taizemes iestādes, attiecīgos Kopienas ražotājus eksportētājus un importētājus, kā arī Kopienas ražotājus. Turklāt anketas tika nosūtītas minētajiem ražotājiem eksportētājiem un Kopienas eksportētājiem, kuriem tādējādi radās iespēja paust savu viedokli un tikt uzklausītiem Komisijā.

41

Šo ieinteresēto personu sadarbības atteikuma dēļ Padome no Taizemes un Ķīnas uz Kopienu eksportēto ar roku darbināmo paliktņu autokrāvēju apjomu un vērtību noteica, pamatojoties uz vienīgo pieejamo informāciju, proti, statistikas datiem, kurus saskaņā ar pamatregulas 14. panta 6. punktu bija savākušas dalībvalstis un apkopojusi Komisija, kā arī Eurostat datiem.

42

Šī informācija Savienības iestādēm ļāva secināt, ka pēc antidempinga pasākumu ieviešanas attiecībā uz Ķīnas izcelsmes ar roku darbināmu paliktņu autokrāvēju importu, ar roku darbināmu paliktņu autokrāvēju imports no Taizemes palielinājās no 7458 autokrāvējiem 2005. gadā līdz 64706 autokrāvējiem 2007. gadā un samazinājās līdz 42056 autokrāvējiem izmeklēšanas periodā. Laikposmā no 2005. līdz 2007. gadam tas veidoja palielinājumu par 868 % un salīdzinājumā ar 2005. gadu izmeklēšanas periodā sasniedza 564 % palielinājumu.

43

Attiecībā uz ar roku darbināmu paliktņu autokrāvēju importu no Ķīnas uz Savienību Savienības iestādes norādīja, ka tas palielinājās no 240639 autokrāvējiem 2005. gadā līdz 538271 autokrāvējam 2007. gadā un līdz 584786 autokrāvējiem izmeklēšanas periodā. Pamatojoties uz šo iestāžu rīcībā esošo informāciju, minēto pieaugumu galvenokārt izskaidroja Ķīnas ražotāja eksportētāja eksporta pieaugums, kuram tika piemērota viszemākā antidempinga maksājuma likme, proti, 7,6 %, lai gan pārējiem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem tika noteikts antidempinga maksājums no 28,5 % līdz 46,7 %.

44

No šiem elementiem izriet, pirmkārt, ka imports no Taizemes ļoti būtiski pieauga kopš 2005. gada, proti, no brīža, kad importam no Ķīnas sāka piemērot antidempinga maksājumus, otrkārt, ka pastāvēja ticams ekonomisks iemesls, lai pamatotu šī iepriekš minētā importa palielināšanos no 2005. gada, un, treškārt, ka šis palielinājums bija ievērojami mazāks nekā importam no Taizemes.

45

Simon Evers tomēr apgalvo, ka tirdzniecības modelis starp trešajām valstīm un Savienību būtiski nemainījās, ņemot vērā, ka pārmaiņas tirdzniecības modelī pamatregulas 13. panta 1. punkta izpratnē raksturo tas, ka importam no valstīm, kurās ir jāmaksā antidempinga maksājums, bija jāsamazinās pēc antidempinga pasākumu stāšanās spēkā, savukārt līdzīgu preču importam no valsts, kura šķietami ir veikusi apiešanu, bija jāpalielinās.

46

Pamatlietā šāds nosacījums neesot izpildīts.

47

Šajā ziņā ir jānorāda, ka prasība saistībā ar importa no valsts, kurā jāmaksā antidempinga maksājums, aizstāšanu ar importu no valsts, kura pieļāvusi apiešanu, nav ietverta pamatregulas 13. panta 1. punktā kā apiešanas esamības obligāts nosacījums.

48

Turklāt, kā ģenerāladvokāts norāda savu secinājumu 87. punktā, “apiešanas” definīcija pamatregulas 13. panta 1. punktā ir formulēta ļoti vispārīgi, kas Savienības iestādēm dod ļoti plašu novērtējuma brīvību, un ka it īpaši nav nekādi precizēta “pārmaiņu tirdzniecības modelī starp trešām valstīm un Savienību” būtība un nosacījumi.

49

Līdz ar to ir jākonstatē, ka Padome no tiesību viedokļa ir pietiekami konstatējusi pārmaiņas tirdzniecības modelī starp Ķīnu, Taizemi un Savienību.

50

Otrkārt, iesniedzējtiesas izteiktās šaubas par apstrīdētās regulas spēkā esamību ir balstītas arī uz to, ka Savienības iestādes neesot sniegušas pierādījumus par to, ka pārmaiņas tirdzniecības modelī starp attiecīgajām trešajām valstīm un Savienību radušās attiecībā uz Ķīnas izcelsmes precēm ieviestā antidempinga maksājuma apiešanas dēļ.

51

Kā izriet no pamatregulas 13. panta 1. punkta, apiešanas esamība prasa, lai tiktu konstatēts, ka bez antidempinga maksājuma uzlikšanas nav cita pietiekama cēloņa vai ekonomiskā pamatojuma prakses, procesu vai darbu esamībai, kas izraisījušas pārmaiņas tirdzniecības modelī starp trešajām valstīm un Savienību.

52

Konkrētajā gadījumā no apstrīdētās regulas izriet, ka, lai konstatētu šādas apiešanas esamību, iestādes ir balstījušās uz atbilstošu netiešu pierādījumu kopumu. Tās ir konstatējušas, ka pārmaiņas tirdzniecības modelī starp Taizemi un Savienību sākās tieši pēc antidempinga maksājuma ieviešanas importam no Ķīnas. Šī sakritība laikā ir uzskatāma par būtisku norādi, kas ļauj konstatēt loģisku un pamatotu saikni starp būtisku importa no Taizemes pieaugumu un antidempinga maksājuma ieviešanu.

53

Turklāt no apstrīdētās regulas preambulas 21. apsvēruma izriet, ka izmeklēšanas par apiešanu uzsākšanas laikā Komisijas rīcībā esošā informācija šķietami norādīja, ka attiecīgās preces būtiskas montāžas operācijas ir tikušas veiktas Taizemē.

54

Visbeidzot, ne Taizemes un Ķīnas ražotāji eksportētāji, ne Taizemes valdība Savienības iestādēm nav snieguši pierādījumus, kas ļautu izskaidrot būtisku ar roku darbināmu paliktņu autokrāvēju importa no Taizemes palielināšanos. It īpaši šīs iestādes nav saņēmušas nekādus pierādījumus, kas norādītu, ka reāli pastāvēja ar roku darbināmu paliktņu autokrāvēju ražošana Taizemē.

55

Tātad attiecīgo uzņēmumu un valsts iestāžu sadarbības neesamība apiešanas izmeklēšanas laikā liedza Savienības iestādēm ar pārliecību konstatēt pārmaiņu tirdzniecības modelī starp Taizemi un Savienību iemeslus.

56

Situācijā, ko raksturo pilnīgs atteikums sadarboties izmeklēšanā par apiešanu, Savienības iestādēm tādējādi ir tiesības balstīties uz norādēm, lai konstatētu tādas prakses, procesu un darbu esamību Taizemē, kas vērsti vienīgi uz to, lai apietu antidempinga maksājumus attiecībā uz importu no Ķīnas. Šādos apstākļos iesaistītajām pusēm ir jāsniedz pierādījumi par citu pamatotu iemeslu, kas attaisno šādas darbības, kas nav izvairīšanās no antidempinga maksājuma (pēc analoģijas skat. spriedumu lietā Brother International, C‑26/88, EU:C:1989:637, 29. punkts).

57

No minētā izriet, ka, apstrīdētajā regulā uzskatot, ka ir notikusi pasākumu apiešana pamatregulas 13. panta 1. punkta izpratnē, Padome nav pieļāvusi acīmredzamu kļūdu faktu vērtējumā.

58

Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, ir jāatbild, ka iesniedzējtiesas uzdotā jautājuma izvērtējums nav atklājis nevienu elementu, kas var skart apstrīdētās regulas spēkā esamību.

59

Attiecībā uz lietas dalībniekiem šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto lietas dalībnieku izdevumi, nav atlīdzināmi.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (otrā palāta) nospriež:

Iesniedzējtiesas uzdotā jautājuma izvērtējums nav atklājis nevienu elementu, kas var skart Padomes 2009. gada 11. jūnija Regulas (EK) Nr. 499/2009, ar kuru galīgo antidempinga maksājumu, kas ar Regulu (EK) Nr. 1174/2005 noteikts Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes ar roku darbināmu paliktņu autokrāvēju un to galveno daļu importam, attiecina uz šā paša ražojuma importu, to nosūtot no Taizemes un deklarējot vai nedeklarējot kā Taizemes izcelsmes ražojumu, spēkā esamību.