8.11.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 285/4

1)

EKL 81. panta 1. punkts var tikt piemērots degvielas un degmaisījumu, kā arī smērvielu un citu ar to saistītu produktu ekskluzīvās piegādes līgumam, ja degvielas uzpildes stacijas īpašnieks uzņemas būtiska apjoma vai vienu, vai vairākus finanšu riskus un komercriskus saistībā ar minēto produktu tirdzniecību trešām personām un ja tajā ir ietvertas klauzulas, kuras var apdraudēt konkurenci, piemēram, klauzulas attiecībā uz mazumtirdzniecības cenas noteikšanu. Gadījumā, ja degvielas uzpildes stacijas īpašnieks neuzņemas šādus riskus vai arī uzņemas tikai nenozīmīgu šo risku daļu, minētās tiesību normas piemērošanas joma var attiekties tikai uz pienākumiem, kuri tiek noteikti degvielas uzpildes stacijas īpašniekam to pakalpojumu ietvaros, kurus viņš sniedz pilnvarotājam kā starpnieks, piemēram, ekskluzivitātes un konkurences aizlieguma klauzulas. Turklāt iesniedzējtiesai ir jāpārliecinās, vai 1996. gada 7. februārī noslēgtā līguma starp CEPSA Estaciones de Servicio SA un LV Tobar e Hihos SL sekas ir tādas, kas var nepieļaut, ierobežot vai izkropļot konkurenci EKL 81. panta izpratnē;

2)

tādam ekskluzīvās piegādes nolīgumam, kāds ir minēts šīs rezolutīvās daļas iepriekšējā punktā, var piemērot Komisijas 1983. gada 22 jūnija Regulā (EEK) Nr. 1984/83 par Līguma [81]. panta 3. punkta piemērošanu dažām ekskluzīvās tirdzniecības nolīgumu kategorijām, kura grozīta ar Komisijas 1997. gada 30. jūlija Regulu (EK) Nr. 1582/97, noteikto kategorijas atbrīvojumu, ja tajā tiek ievērots šīs pašas regulas 12. panta 1. punkta c) apakšpunktā paredzētais desmit gadu maksimālais termiņš un ja piegādātājs degvielas uzpildes stacijas īpašniekam apmaiņā pret ekskluzivitāti piešķir nozīmīgas saimnieciskās priekšrocības, kuras ļauj uzlabot izplatīšanu, atvieglo degvielas uzpildes stacijas ierīkošanu vai modernizāciju un samazina izplatīšanas izmaksas. Iesniedzējtiesai ir jāizvērtē, vai pamata prāvā šie nosacījumi ir izpildīti;

3)

Regulas Nr. 1984/83, kura grozīta ar Regulu Nr. 1582/97, 10.–13. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka saskaņā ar tiem ekskluzīvās piegādes līgumam, kurā ir paredzēts, ka mazumtirdzniecības cenu nosaka piegādātājs, nav piemērojams kategorijas atbrīvojums. Iesniedzējtiesai ir jāpārliecinās, vai atbilstoši valsts tiesībām līguma klauzulu par tirdzniecības cenu var grozīt ar vienpusēju piegādātāja atļauju, kāda tika aplūkota pamata prāvā, un vai līgums, kurš ir atzīts par spēkā neesošu, var tomēr būt spēkā pēc tam, kad šajā līguma klauzulā ir veikti grozījumi, kuru rezultātā ir panākta tās atbilstība EKL 81. panta 1. punktam;

4)

EKL 81. panta 2. punktā paredzētā spēkā neesamība visu līgumu ietekmē tikai tad, ja klauzulas, kuras neatbilst šī paša panta 1. punktam, nav nodalāmas no paša līguma. Pretējā gadījumā spēkā neesamības sekas attiecībā uz visiem citiem līguma elementiem neietilpst Kopienu tiesību piemērošanas jomā.