EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 19.6.2023

COM(2023) 324 final

2023/0187(CNS)

Priekšlikums

PADOMES DIREKTĪVA

par ātrāku un drošāku atvieglojumu piemērošanu pārmērīgiem ieturējuma nodokļiem

{SEC(2023) 243 final} - {SWD(2023) 215 final} - {SWD(2023) 216 final} - {SWD(2023) 217 final}

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

•Priekšlikuma pamatojums un mērķi

·Pirmkārt, nodokļus var iekasēt vērtspapīru emitenta valstī (ienākumu izcelsmes valstī) kā nodokli, ko ietur no bruto ienākuma, kurš gūts no vērtspapīriem (ieturējuma nodoklis (IN)).

·Otrkārt, nodokļus var iekasēt ieguldītāja dzīvesvietas valstī (rezidences valstī) ienākuma nodokļa veidā.

•Saskanība ar spēkā esošajiem noteikumiem konkrētajā politikas jomā

–2016. gadā Komisija pieņēma Nodokļu apiešanas novēršanas direktīvu (ATAD) 13 , lai nodrošinātu, ka dalībvalstīs tiek saskaņoti īstenoti galvenie pasākumi, kas vērsti pret nodokļu apiešanu un izriet no starptautiskajām nodokļu bāzes samazināšanas un peļņas novirzīšanas apkarošanas darbībām,

–kopš Direktīvas par administratīvu sadarbību (DAC) 14 pieņemšanas 2011. gadā tā ir vairākkārt pārskatīta un paplašināta, lai nodrošinātu plaša mēroga un savlaicīgu ar nodokļiem saistītas informācijas apmaiņu visā ES. Jo īpaši, ar DAC2 15 ir izveidota sistēma, kas nodrošina lielāku nodokļu pārredzamību Eiropas Savienībā finanšu kontu informācijas ziņā,

–DAC6 16 paredz, ka starpniekiem jāinformē nodokļu iestādes par pārrobežu shēmām, kuras varētu izmantot agresīvai nodokļu plānošanai,

–Komisija 2021. gadā pieņēma priekšlikumu direktīvai ar mērķi cīnīties pret to, ka čaulas vienības (t. i., Eiropas Savienībā esošas vienības, kuras neveic nekādu saimniecisko darbību vai veic minimālu saimniecisko darbību) tiek ļaunprātīgi izmantotas 17 , lai apietu nodokļus vai izvairītos no to maksāšanas.

Tomēr spēkā esošajos ES instrumentos nav konkrētu pasākumu, ar ko novērst ļaunprātīgu nodokļu praksi attiecībā uz IN procedūrām. Spēkā esošie noteikumi neparedz, ka būtu jāsniedz izcelsmes dalībvalstu nodokļu administrācijām informācija par vērtspapīru darījumiem (tostarp informācija par maksājumu ķēdi attiecībā uz dividenžu vai procentu maksājumiem, ko veic finanšu starpnieki).

Tāpēc šie noteikumi risina konkrēto ļaunprātīgas izmantošanas problēmu nepietiekami. Šī direktīva paplašinās pārredzamību, lai dalībvalstis varētu pārbaudīt, vai IN likme katram atbilstīgajam nodokļu maksātājam tiek piemērota pareizi. Tā nodrošinās, ka pārredzamība tiek sasniegta savlaicīgi, lai varētu un būtu pamatoti apstrādāt piemērojamos atmaksas vai atvieglojumu pieprasījumus ātri un efektīvi.

Tā kā šis priekšlikums attiecas uz ieturējuma nodokļa procedūrām, tas tikai papildinās Mātesuzņēmumu un meitasuzņēmumu direktīvu (MMD) 18 un Procentu un honorāru maksājumu direktīvu (IRD) 19 , ar kurām no IN atbrīvo attiecīgi dividenžu un citas peļņas sadali un procentu un honorāru maksājumus, ko meitasuzņēmumi veic saviem mātesuzņēmumiem, un novērš šādu ienākumu dubultu aplikšanu ar nodokļiem mātesuzņēmuma līmenī. MMD un IRD varētu būt piemērojamas sarakstā iekļautajiem vērtspapīriem, uz kuriem attiecas šis priekšlikums, un šis priekšlikums neliegs dalībvalstīm ievērot MMD un IRD, bet gan atvieglos šīs ievērošanas procedūru.

•    Saskanība ar citām ES politikas jomām

2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

•Juridiskais pamats

•Subsidiaritāte (neekskluzīvas kompetences gadījumā)

•Proporcionalitāte

•Juridiskā instrumenta izvēle

3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANOS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

•Ex post izvērtējumi / spēkā esošo tiesību aktu atbilstības pārbaudes

•Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

–ieguldītāji un finanšu starpnieki acīmredzami uzskatīja, ka atvieglojumi ienākumu izcelsmes vietā sniegtu vislabākos rezultātus, piemēram, agrīnu atvieglojumu ieguldītājiem un ierobežotu slogu starpniekiem. Tie arī atzina, ka ienākumu izcelsmes vietā piemērojamā atvieglojuma sistēma, iespējams, būtu jāpapildina ar IN atmaksas sistēmām kā rezerves variantu. Tāpēc tie atbalstīja iniciatīvu, kuras mērķis būtu arī standartizēt IN atmaksas pašreizējos procesus un veidlapas,

–dalībvalstis pauda atbalstu vienotas ES mēroga digitālās nodokļu rezidences apliecības ieviešanai. Attiecībā uz ziņošanas pienākumu un standartizētu procedūru:

(a)dalībvalstis, kurās nerezidentu ieguldītāju iekšzemes likme ir zemāka nekā vai tāda pati kā NDUNL likme, IN procedūru vai ziņošanas standartizācija tieši neietekmētu. Dažas no šīm dalībvalstīm pauda atbalstu rīcībai ES līmenī, jo tā uzlabotu šo valstu ieguldītāju stāvokli;

(b)dalībvalstis, kurās iekšējā IN likme ir augstāka nekā attiecīgā NDUNL likme, lielā mērā bija vienisprātis par pārredzamības uzlabošanu un IN procedūru standartizēšanu, uzsverot, cik svarīgi ir panākt līdzsvaru starp šo procedūru efektivitātes nodrošināšanu un kontroles saglabāšanu pār procesiem, lai novērstu nodokļu ļaunprātīgu izmantošanu.

Izstrādājot šo priekšlikumu, ar kuru ievieš efektīvākas IN procedūras, vienlaikus nodrošinot dalībvalstīm instrumentus, kas nepieciešami, lai iedarbīgi apkarotu krāpšanu nodokļu jomā un nodokļu ļaunprātīgu izmantošanu, tika rūpīgi izskatīti visi iepriekš minētie ieinteresēto personu viedokļi.

•Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana

•Ietekmes novērtējums

2023. gada 20. martā RKP tika iesniegts pārskatītais ietekmes novērtējuma ziņojums ar izmaiņām, kas veiktas, atsaucoties uz iepriekšējo RKP atzinumu. Konkrētāk, tika precizēts, ka abi mērķi — efektivitātes uzlabošana un cīņa pret nodokļu ļaunprātīgu izmantošanu — ir vienlīdz svarīgi; turklāt tika grozīts risinājumu izklāsts, lai atspoguļotu trīs, nevis četrus risinājumus (iepriekšējie 1. un 2. risinājums apvienoti pašreizējā 1. risinājumā, nedaudz pārformulēts 2. un 3. risinājuma izklāsts un mainīta to secība); visbeidzot, ietekmes novērtējums tika pārskatīts, lai sniegtu pilnīgāku pārskatu par izmaksām un ieguvumiem, un tika pievienota kopsavilkuma tabula, kas atspoguļo katra pašreizējā risinājuma neto izmaksas/ieguvumus katrai ieinteresētajai personai.

1. risinājums — kopējas digitālas nodokļu rezidenta apliecības (e-TRC) izveide + kopēja ziņošana

Saskaņā ar šo risinājumu dalībvalstis varētu turpināt piemērot savas pašreizējās sistēmas (t. i., atvieglojumus ienākumu izcelsmes vietā un/vai atmaksas procedūras), bet tām būtu jāievieš šādi jauni elementi:

·kopēja e-TRC (ar kopēju saturu un formātu), ko visas dalībvalstis izdotu/verificētu digitālā veidā,

·kopējs ziņošanas standarts, kas palielinātu pārredzamību, jo katrs finanšu starpnieks visā finanšu ķēdē ziņotu izcelsmes dalībvalstij noteiktu informācijas kopumu. To papildinātu standartizētas uzticamības pārbaudes procedūras, noteikumi par atbildību un kopējas atmaksas veidlapas, kas jāiesniedz klientu / nodokļu maksātāju vārdā, izmantojot automatizāciju.

2. risinājums — ienākumu izcelsmes vietā piemērojamā atvieglojuma sistēmas ieviešana

Šis otrais risinājums balstās uz 1. risinājumā iekļautajiem elementiem, bet paredz, ka dalībvalstīm ir obligāti jāizveido ienākumu izcelsmes vietā piemērojamā atvieglojuma sistēma, kas ļauj piemērot samazinātas likmes saskaņā ar NDUNL vai iekšzemes noteikumiem tieši maksājuma brīdī. Saskaņā ar 2. risinājumu nodokļu administrācijām būtu jāuzrauga maksājamie nodokļi pēc maksājuma veikšanas.

3. risinājums — tādas ātrās atmaksas sistēmas ieviešana, kurā atmaksa tiek veikta noteiktā termiņā, vai/un atvieglojuma ienākumu izcelsmes vietā ieviešana

Šis risinājums ietver 1. risinājumu, ko papildina ar prasību, ka dalībvalstīm, kas piemēro atmaksas sistēmu, būtu jānodrošina, ka atprasījuma apstrāde tiek veikta iepriekš noteiktā termiņā, proti, jāievieš tā sauktā ātrās atmaksas sistēma. Dalībvalstis var ieviest vai turpināt īstenot ienākumu izcelsmes vietā piemērojamā atvieglojuma sistēmu (kā galveno sistēmu vai konkrētiem zema riska maksājumiem).

Dažādie risinājumi tika salīdzināti pēc šādiem kritērijiem: lietderība, efektivitāte, saskaņotība un proporcionalitāte.

No visiem risinājumiem vēlamais ir 3. risinājums. Ar 3. risinājumu var ļoti iedarbīgi risināt Eiropas Savienībā konstatētās problēmas, proti, paātrināt procedūras, vienkāršot procesus un palielināt procedūru digitalizāciju. Lai gan 2. risinājums radītu vēl lielākus izmaksu ietaupījumus ieguldītājiem, 3. risinājums dalībvalstīm dod iespēju saglabāt ex ante kontroli pār atmaksas pieprasījumiem, tādējādi nodrošinot tādu rīcības modeli, kam visās dalībvalstīs vajadzētu būt politiski īstenojamam. Ļaunprātīgas izmantošanas apkarošana ir īpaši svarīga dalībvalstīm, kuras pēdējos gados ir smagi skārusi Cum/Cum un Cum/Ex prakse. Politisku iemeslu dēļ minētās dalībvalstis varētu īstermiņā negribīgāk pieņemt ienākumu izcelsmes vietā piemērojamā atvieglojuma sistēmu, jo šādā sistēmā finanšu starpniekiem ir lielāka nozīme.

Ekonomiskā ietekme

Ieguvumi

Ierosinātā iniciatīva ļaus ieguldītājiem aiztaupīt izmaksas, kas tiek lēstas aptuveni 5,17 miljardu EUR apmērā gadā, ieskaitot 730 miljonus EUR gadā, kuri saistīti ar dokumentācijas samazināšanos (409 miljoni EUR attiecībā uz ES ieguldītājiem). Tas ir saistīts ar to, ka ieguldītājiem radīsies mazākas atbilstības nodrošināšanas izmaksas, būs mazāk nodokļu dubultās uzlikšanas gadījumu un tie varēs savlaicīgi reinvestēt atmaksāto naudu. Tādējādi šī iniciatīva novērsīs strukturālu un ilgstošu šķērsli pārrobežu ieguldījumiem un palīdzēs ES uzņēmumiem piesaistīt kapitālu no plašākas ieguldītāju bāzes, kas ir viens no galvenajiem KTS mērķiem.

Lai gan finanšu starpniekiem īstermiņā rastos ievērojamas izmaksas saistībā ar to sistēmu ieviešanu, kas vajadzīgas jaunās direktīvas prasību pildīšanai, paredzams, ka ilgākā termiņā tie gūs izmaksu ietaupījumus (kas lēsti aptuveni 13,5 miljonu EUR apmērā gadā), tāpēc ka procedūras būs racionalizētas, jo īpaši tāpēc, ka būs digitalizēti daži iniciatīvas aspekti, piemēram, tiks izmantota e-TRC un atvieglojumu pieprasījumus varēs iesniegt vairumā.

Visbeidzot, nodokļu administrācijas būs labāk sagatavotas cīņai pret nodokļu ļaunprātīgu izmantošanu, un tam galu galā vajadzētu pozitīvi ietekmēt nodokļu ieņēmumus. Paredzams, ka šī iniciatīva pozitīvi ietekmēs IKP — 0,025 % apmērā.

Izmaksas

Finanšu starpniekiem radīsies īstenošanas izmaksas un ikgadējās periodiskās izmaksas attiecīgi 75,9 miljonu EUR un 13 miljonu EUR apmērā. Nodokļu administrācijām būs arī IT izstrādes izmaksas, kas saistītas ar e-TRC ieviešanu (aplēsts, ka izstrādes izmaksas būs 4,9–54 miljoni EUR un periodiskās izmaksas būs 0,97–10,8 miljoni EUR) un datu saņemšanai vajadzīgo ziņošanas sistēmu ieviešanu (tiek lēsts, ka vienreizējās izmaksas būs 18,2 miljoni EUR un periodiskās izmaksas būs 3,5 miljoni EUR gadā). Visbeidzot, ņemot vērā to, ka būs mazāk nodokļu dubultās uzlikšanas gadījumu, dalībvalstis piedzīvos nodokļu ieņēmumu samazinājumu, kas tiek lēsts 2,2 miljardu EUR apmērā.

•Normatīvā atbilstība un vienkāršošana

Viens no priekšlikuma galvenajiem konkrētajiem mērķiem ir digitalizēt IN procedūras, lai panāktu pilnīgi automatizētus veidus, kā izdot e-TRC, ziņot informāciju, iesniegt atvieglojuma vai atmaksas pieprasījumu un pārbaudīt datus. Vēl viens iniciatīvas mērķis ir izvairīties no dažādu sistēmu izplatīšanās dalībvalstīs, standartizējot dažus IN procedūru elementus.

Pieejas “viens pieņemts — viens atcelts” kontekstā iniciatīva radīs izmaksu ietaupījumus ieguldītājiem saistībā ar dokumentācijas samazināšanos (409 miljoni EUR gadā) un izmaksu ietaupījumus finanšu starpniekiem saistībā ar procedūru racionalizēšanu (13,5 miljoni EUR gadā). Vienlaikus finanšu starpnieki segs īstenošanas izmaksas — vienreizējās izmaksas 75,9 miljonu EUR apmērā un periodiskās izmaksas 13 miljonu EUR apmērā.

Ar priekšlikumu tiks ieviesti finanšu starpnieku ziņošanas pienākumi. Lai izcelsmes dalībvalsts nodokļu administrācija varētu novērtēt un piemērot attiecīgās samazinātās IN likmes un efektīvi atklāt ļaunprātīgu praksi, tādējādi sasniedzot vienu no iniciatīvas mērķiem, ir ļoti svarīgi iegūt detalizētu informāciju. Lai ierobežotu no ziņošanas izrietošo slogu, ir noteikts, ka finanšu starpniekiem jāziņo tikai tā informācija, kas dalībvalstīm ir nepieciešama, lai rekonstruētu dividenžu un procentu maksājumu ķēdi, un tikai tiktāl, ciktāl šāda informācija ziņotājiem finanšu starpniekiem ir pieejama. Turklāt informācijas ziņošanā tiks izmantotas datorizētas standarta veidlapas un kopējas prasības attiecībā uz saziņas kanāliem, kuras Komisijai jānosaka ar īstenošanas aktiem.

Piedevām, lai vienkāršotu IN procedūras un atvieglotu IN procedūru prasības attiecībā uz maziem ieguldītājiem, ir ieviests de minimis noteikums attiecībā uz ziņošanas pienākumiem un uzticamības pārbaudes procedūru. Tas paredz nepieprasīt informāciju par finanšu shēmām un minimālo turēšanas periodu ieguldītājiem, kuru dividenžu maksājumi ir mazāki par 1000 EUR slieksni.

•Pamattiesības un vienlīdzība

Pamattiesības tiek aizsargātas, jo īpaši tiek izpildītas prasības attiecībā uz persondatu aizsardzību saskaņā ar Vispārīgo datu aizsardzības regulu (VDAR). Persondati tiks apstrādāti tikai, lai pārbaudītu, vai nodokļu maksātājam tiek piemērota pareiza IN likme, un mazinātu krāpšanas nodokļu jomā un nodokļu ļaunprātīgas izmantošanas risku. Persondati tiks nosūtīti tikai starp vienībām, kas ir iesaistītas IN atvieglojumu procedūrās saskaņā ar šo direktīvu. Nosūtāmo persondatu apjoms tiks ierobežots līdz tam, kas nepieciešams, lai konstatētu neziņošanu, nepietiekamu ziņošanu vai krāpšanu nodokļu jomā, vai nodokļu sistēmas ļaunprātīgu izmantošanu, saskaņā ar VDAR prasībām. Persondati tiks glabāti tikai tik ilgi, cik tas nepieciešams šim nolūkam.

Vienlīdzību, ieskaitot dzimumu līdztiesību, šī iniciatīva būtiski neietekmē.

•Cita ietekme

Citas būtiskas ietekmes nav. Tomēr paredzams, ka šai iniciatīvai būs ierobežota pozitīva sociālā ietekme, jo tā nodrošinās taisnīgāku nodokļu uzlikšanu, kā arī ierobežota pozitīva ietekme uz vidi, ņemot vērā papīra formātā kārtoto atmaksas procesu skaita paredzamo samazinājumu. Tādējādi pašreizējā iniciatīva atbalsta virzību uz klimatneitralitātes mērķi, kas paredzēts Eiropas Klimata aktā.

Priekšlikumā ir ievēroti principi “nenodarīt būtisku kaitējumu” un “digitāls pēc noklusējuma”, un tas dod ieguldījumu eiropeiskās digitālās sabiedrības un ekonomikas sasniegšanā.

Attiecīgie ilgtspējīgas attīstības mērķi, uz kuriem daļēji attiecas šī iniciatīva, ir 8. mērķis (pienācīgas kvalitātes nodarbinātība un ekonomiskā izaugsme), 9. mērķis (rūpniecība, inovācija un infrastruktūra) un 16. mērķis (miers, taisnīgums un spēcīgas iestādes), kā izklāstīts ietekmes novērtējuma 3. pielikumā.

4.IETEKME UZ BUDŽETU

5.CITI ELEMENTI

•Īstenošanas plāni un uzraudzīšanas, izvērtēšanas un ziņošanas kārtība

•Detalizēts konkrētu priekšlikuma noteikumu skaidrojums

i)Kopējā digitālā nodokļu rezidenta apliecība (e-TRC)

e-TRC būs jāievieš visām dalībvalstīm, un tā nodrošinās ātru, vienkāršu un drošu administratīvo procesu, kā apstiprināt ES nodokļu maksātāju rezidenci nodokļu vajadzībām.

Kā noteikts 4. pantā, e-TRC būs kopējs saturs neatkarīgi no izdevējas dalībvalsts, t. i., rezidences dalībvalsts. Elementi, kas minētā panta 2. punktā norādīti kā kopējais e-TRC saturs, ir tie elementi, kas identificē nodokļu maksātāju, kurš iesniedz pieprasījumu, un apstiprina, ka tas ir rezidents konkrētajā dalībvalstī saskaņā ar tās valsts noteikumiem.

Mērķorientētās apspriešanās ar dalībvalstīm atklājās, ka to, vai ieguldītājs ir vai nav konkrētas dalībvalsts rezidents, nosaka pēc vieniem un tiem pašiem noteikumiem neatkarīgi no ieguldījuma valsts. Tāpēc e-TRC nav jānorāda ieguldījuma dalībvalsts. Tomēr šāda informācija tiks iekļauta atvieglojuma pieprasījumā, lai noteiktu piemērojamo samazināto likmi.

Tā kā mērķis ir izveidot standartizētu e-TRC, ko var izmantot, lai racionalizētu IN procedūras, bet ko var izmantot arī citiem mērķiem, priekšlikums ļauj pievienot informāciju, kas nepieciešama šiem mērķiem.

Ņemot vērā to, ka viens no šīs iniciatīvas mērķiem ir samazināt administratīvo slogu nodokļu administrācijām, ieguldītājiem un finanšu nozarei, tiek ierosināts, ka e-TRC aptver vismaz visu kalendāro gadu, kurā tā tiek pieprasīta. Tomēr, ja apstākļi gada beigās neatbilst gada laikā izdotās e-TRC saturam, izdevējdalībvalsts un jebkura cita attiecīgā dalībvalsts var uzskatīt, ka šāda e-TRC nav derīga. e-TRC minimālais aptvertais periods (viens kalendārais gads) nebūtu jāinterpretē kā liegums dalībvalstīm izsniegt e-TRC ar ilgāku aptverto periodu atkarībā no rezidences nodokļu vajadzībām jēdziena un katras dalībvalsts iekšēja lēmuma. Dalībvalstis atzīst, ka e-TRC, ko izdevušas citas dalībvalstis, ir pietiekams pierādījums, ka nodokļu maksātājs ir rezidents attiecīgajā dalībvalstī, ciktāl izdevējdalībvalsts šo e-TRC joprojām uzskata par derīgu.

Dalībvalstīm būs jāizsniedz e-TRC vienas dienas laikā, ja vien tām būs sniegts konkrēts informācijas kopums un ja nebūs iestājušies ārkārtas apstākļi, kas attaisnotu kavēšanos. gadījumos, kad apliecība netiks izdota vienā dienā, attiecīgajai dalībvalstij par to būtu jāpaziņo pieprasījuma iesniedzējai pusei. Lai izpildītu prasību par izdošanu vienā dienā, dalībvalstīm būtu jāievieš pilnībā automatizēta sistēma e-TRC izdošanai, kas ļauj iesniegt pieprasījumus, izmantojot tiešsaistes portālu, kurš pieejams nodokļu maksātājam un tā pilnvarotajām personām (piemēram, finanšu starpnieki, kas pieprasa e-TRC klientu vārdā).

e-TRC drošība tiks garantēta, izmantojot elektronisku zīmogu saskaņā ar 2014. gada 23. jūlija Regulu (ES) Nr. 910/2014 par elektronisko identifikāciju un uzticamības pakalpojumiem elektronisko darījumu veikšanai iekšējā tirgū (“eIDAS regula”) 23 . Paredzētā metode piedāvā iespēju izdot gan cilvēklasāmo, gan mašīnlasāmo digitālās nodokļu rezidenta apliecības versiju ar PDF dokumentiem vai līdzīgiem citiem formātiem, ko var izmantot automatizētās sistēmās.

ii)Dalībvalstu valsts reģistri

Lai izmantotu IN atvieglojumu procedūras, kas ir šīs direktīvas centrā, ieguldītājiem būs jāspēj sadarboties ar finanšu starpniekiem, kas ir sertificēti šo pakalpojumu sniegšanai. Ir divi iemesli, kāpēc kļūt par sertificētu finanšu starpnieku (SFS) un tādējādi piekļūt šīs direktīvas procedūrām:

–tas ir obligāti 1) lielām iestādēm, kā tās definētas Regulas (ES) Nr. 575/2013 24 5. panta 2. punktā, un 2) Regulas (ES) Nr. 909/2014 25 darbības jomā ietilpstošajiem centrālajiem vērtspapīru depozitārijiem, kas sniedz ieturējuma nodokļa aģenta pakalpojumus un kam tāpēc jāreģistrējas tajās dalībvalstīs, kurās atrodas vērtspapīru emitenti un kurās kāds no to klientiem ir veicis ieguldījumu,

–to var darīt brīvprātīgi visas citas vienības (arī tās, kas ir iedibinātas trešās valsts jurisdikcijā), kuras darbojas kā finanšu starpnieki un atbilst konkrētām prasībām, pēc attiecīgā starpnieka ieskatiem reģistrējoties vienā vai vairākos valsts reģistros, kas izveidoti saskaņā ar šo direktīvu; paredzēts, ka būtu jāreģistrējas tajās dalībvalstīs, kurās to klienti ir veikuši ieguldījumus.

Dalībvalstīm, kurām nav jāpiešķir pārmērīgu ieturējuma nodokļu atvieglojumi, jo ieguldītāji ir atbrīvoti no IN par dividenžu maksājumiem vai attiecīgā iekšzemes nodokļa likme vienmēr ir zemāka par vai vienāda ar likmi, ko varētu piemērot saskaņā ar NDUNL, nav nepieciešams izveidot valsts reģistru. Dalībvalstīm, kas izvēlas pārmērīgiem nodokļiem, kas ieturēti par procentiem par obligācijām, piemērot atvieglojumu ienākumu izcelsmes vietā vai šādu pārmaksātu nodokli ātri atmaksāt, kā paredzēts šajā direktīvā, pēc noklusējuma būtu jāizmanto valsts reģistrs, kas jau izveidots, lai piešķirtu atvieglojumu no pārmērīga nodokļa par dividendēm, pretējā gadījumā tām ir jāizveido valsts reģistrs.

Neatbilstīgie SFS, arī tie, kas neatbilst reģistrācijas prasībām, tiks svītroti no valstu reģistriem, un/vai tiem tiks piemēroti sodi.

iii)Kopēja ziņošana

Šīs direktīvas mērķis ir palīdzēt cīnīties pret krāpšanu nodokļu jomā un nodokļu sistēmas ļaunprātīgu izmantošanu pārmērīgu ieturējuma nodokļu atvieglojumu procedūru jomā un padarīt šīs procedūras iedarbīgas. Pārredzamības ieviešana finanšu ķēdē kalpo šiem diviem mērķiem, jo tā ļauj izcelsmes dalībvalstij saņemt informāciju, kas vajadzīga, lai pārbaudītu, vai tiek piemērota pareiza IN likme, un lai novērtētu, vai ir jāpiemēro ļaunprātīgas izmantošanas novēršanas noteikumi. Kopēja standarta izveide ziņošanai visā ES aiztaupa atbilstības nodrošināšanas izmaksas ieguldītājiem un finanšu starpniekiem un ļauj ātrāk un drošāk veikt IN atvieglojumu procedūras.

Kam ir pienākums ziņot, un kas ir informācijas saņēmējs

Ziņošanas pienākumi izriet no reģistrācijas vienā no valstu reģistriem. Visiem SFS, kas iekļauti vienā vai vairākos valstu reģistros, ir jāziņo iestādei, kura uztur reģistru, un attiecīgā gadījumā — ieturējuma nodokļa aģentam neatkarīgi no to rezidences valsts (ES vai ārpus ES; dalībvalstī, kurai ir savs valsts reģistrs, vai dalībvalstī, kurai tāda nav).

SFS, kas reģistrēti jebkurā valsts reģistrā, ir jāziņo, ja to klientu ieguldījums tiek veikts dalībvalstī, kurai ir valsts reģistrs. Attiecīgajai izcelsmes dalībvalstij būs jāsniedz atvieglojums, un tāpēc tai ir jārekonstruē vērtspapīru maksājumu ķēde un jāidentificē galīgais ieguldītājs. Direktīvā nav izslēgta iespēja, ka sertificētie finanšu starpnieki ziņošanas pienākumu uztic citam finanšu starpniekam, kas darbojas tai pašā glabāšanas ķēdē, ciktāl attiecīgais SFS joprojām ir atbildīgs par šādas ziņošanas pilnīgumu un pareizību.

Ja ziņošanas pienākums netiks ievērots, tiks piemēroti sodi.

Par ko ir jāziņo

Direktīvas II pielikumā ir noteikts vienots ziņošanas elementu kopums. Katrs SFS ziņo tikai par to darījuma daļu, kas tam ir redzama, t. i., no kā tas saņem dividendi/procentus un kam tas maksā dividendi/procentus. Tādējādi pilnīgas ziņotās informācijas saņēmējam — izcelsmes vietas nodokļu administrācijai vai IN aģentam, kas iecelts tās vārdā, — būs visa informācija, kas nepieciešama, lai rekonstruētu darījuma finanšu ķēdi no ieguldītāja līdz vērtspapīru emitentam.

Informācija, kas tiek ziņota nodokļu administrācijai, ļaus tai noskaidrot galīgā ieguldītāja identitāti un tā iespējamās tiesības uz samazināto IN likmi. Tādējādi tiek mazināts dubultās atmaksas risks un uzlabota nodokļu administrāciju spēja atklāt un apkarot citas ļaunprātīgas un krāpnieciskas darbības, piemēram, Cum/Cum.

Direktīvas II pielikuma E sadaļā ir paredzētas divas ziņošanas prasības, kuru mērķis ir palīdzēt apkarot IN ļaunprātīgu izmantošanu, galvenokārt Cum/Cum ļaunprātīgas izmantošanas shēmas, proti, i) prasība ziņot informāciju par pamatā esošo vērtspapīru turēšanas periodu un ii) prasība ziņot informāciju par finanšu shēmām, kas saistītas ar vērtspapīriem, par kuriem nodokļu maksātājs pieprasa atvieglojumu.

Pirmā elementa mērķis ir iegūt informāciju par to, vai pamatā esošie vērtspapīri ir nopirkti divu dienu laikā pirms bezdividenžu datuma, lai palīdzētu novērst turpmākas krāpnieciskas/ļaunprātīgas shēmas, kuru mērķis ir vairākkārt atprasīt to pašu IN gadījumos, kad tas būtu jāatprasa tikai vienreiz (Cum/Ex shēmas).

Otrā elementa mērķis ir iegūt informāciju par to, vai ziņotājs finanšu starpnieks ir informēts par jebkādu finanšu shēmu, kas ietver pamatā esošos vērtspapīrus un kas vēl nav nokārtota, kam vēl nav beidzies termiņš vai kas nav vēl kā citādi izbeigta bezdividenžu datumā, ar mērķi palīdzēt nodokļu administrācijai atklāt ļaunprātīgas nodokļu shēmas (Cum/Cum shēmas). Finanšu shēma var būt, piemēram, līgums par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu (repo) vai vērtspapīru aizdevumi, bet arī atvasinātie produkti, piemēram, atsevišķu akciju nākotnes līgumi. Konkrētāk, līgums par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu ietver vērtspapīru pārdošanu par konkrētu cenu, apņemoties atpirkt tos pašus vai līdzīgus vērtspapīrus par fiksētu cenu noteiktā nākotnes datumā. Vērtspapīru aizdevumi ietver vērtspapīra īpašumtiesību nodošanu apmaiņā pret nodrošinājumu, parasti citu vērtspapīru, ar nosacījumu, ka īpašumtiesības uz šo vērtspapīru vai līdzīgiem vērtspapīriem atgriezīsies pie sākotnējā īpašnieka noteiktā nākotnes datumā. Šī definīcija ir plaša, lai to varētu attiecināt uz dažāda veida shēmām.

Tā kā iepriekš minētās shēmas ir novērotas tikai attiecībā uz dividenžu maksājumiem, E sadaļā norādītie elementi, par kuriem jāziņo, netiek prasīti attiecībā uz procentiem, kas samaksāti par obligācijām. Tāda pati pieeja tiek ievērota attiecībā uz ļoti mazām izmaksāto dividenžu summām, kuras uzskata par zema riska gadījumiem, kas nevar attaisnot attiecīgā ziņošanas sloga uzlikšanu SFS. Tomēr tas neliedz dalībvalstīm piemērot atbilstošus pasākumus, ja tās faktiski konstatē ļaunprātīgu izmantošanu, pat ja iesaistītā summa ir maza.

Kā notiks ziņošana

Ziņošana notiks, izmantojot standartizētu XML formāta shēmu, kas tiks izklāstīta īstenošanas aktā, kuru pieņems Komisija. Automatizētais kanāls, pa kuru informācija no ekonomikas dalībniekiem tiks piegādāta attiecīgajai nodokļu administrācijai vai IN aģentam, kas rīkojas tās vārdā, tiks standartizēts un izklāstīts minētajā īstenošanas aktā.

Kad rodas ziņošanas pienākums

II pielikumā iekļautās informācijas ziņošanas termiņš ir vēlākais 25 dienas no ieraksta datuma. Ziņošana būtu jāveic iespējami drīz pēc ieraksta datuma, izņemot gadījumus, kad ieraksta datumā norēķinu instrukcija par kādu darījuma daļu vēl nav izpildīta, un tādā gadījumā ziņošana par šo darījumu būtu jāveic iespējami drīz pēc norēķina. Praksē norēķini par visām pozīcijām parasti tiek veikti 10–15 dienu laikā no ieraksta datuma. Ja tas nav noticis līdz 20. dienai, tad, lai panāktu pārmērīgu ieturējuma nodokļu efektīvu atvieglojumu, direktīvā ir noteikts, ka SFS tomēr būtu nākamo 5 dienu laikā jāziņo par situāciju, kāda tā ir 20. dienā.

Dalībvalstīs, kurās tiks piemērots atvieglojums ienākumu izcelsmes vietā un dividenžu izmaksas datums ir agrāks par 25 dienām no ieraksta datuma, finanšu starpniekiem vajadzētu būt mehānismam, ar ko laikus sniegt informāciju IN aģentam par piemērojamo likmi.

iv) Atvieglojumu sistēmas

Priekšlikumā ir paredzēta a) ienākumu izcelsmes vietā piemērotā atvieglojuma sistēma un b) ātrās atmaksas sistēma. Ienākumu izcelsmes vietā piemērotā atvieglojuma sistēmā IN aģents piemēro pareizo nodokļu summu dividendes/procentu maksājuma brīdī (12. pants). Ātrās atmaksas sistēmā nodoklis tiek ieturēts pēc augstākas likmes, ko piemēro izcelsmes valstī, bet pārmaksāto nodokli pēc tam atskaita atpakaļ noteiktā termiņā, kas nepārsniedz 25 dienas no pieprasījuma dienas vai no dienas, kad ir ziņota nepieciešamā informācija, atkarībā no tā, kurš no šiem datumiem ir pēdējais. Tam būtu jānotiek 50 kalendāro dienu laikā no maksājuma datuma (13. pants). Abos gadījumos attiecīgie procedūru dalībnieki būtu SFS, kas rīkojas savu ieguldītāju vārdā. Regulas 10. pantā (pieprasījums pēc atvieglojuma ienākumu izcelsmes vietā vai ātras atmaksas) un 11. pantā (uzticamības pārbaudes procedūras) ir izklāstīti elementi, kas ir kopīgi abām sistēmām.

Piemērojot atvieglojumu procedūras, kompetentā nodokļu administrācija var nolemt uzticēt attiecīgos uzdevumus norīkotam ieturējuma nodokļa aģentam, nevis pildīt uzdevumus viena pati.

Katra dalībvalsts, kas piemēro pārmērīgu ieturējuma nodokļu atvieglojumu procedūras, var nolemt piemērot ienākumu izcelsmes vietā piemērotā atvieglojuma sistēmu vai ātrās atmaksas sistēmu, vai abas, kā arī nolemt, vai izmantot vai neizmantot iepriekš minēto iespēju uzdevumus uzticēt citam. Tomēr šādām dalībvalstīm ir jānodrošina, ka vismaz viena no abām sistēmām ir pieejama visiem ieguldītājiem un faktiski ir aktivizēta un ka visos gadījumos ir izpildīti šajā direktīvā izklāstītie nosacījumi. Šajās divās sistēmās dalībvalstīm ir rīcības brīvība, piemēram, noteikt, ka atvieglojumu ienākumu izcelsmes vietā var pieprasīt tikai zema riska nodokļu maksātāji, bet citi nodokļu maksātāji var pieprasīt tikai ātru atmaksu. Uz dalībvalstīm, kas neizmanto pārmērīgu ieturējuma nodokļu atvieglojumu procedūras, jo tās vispār neparedz ieturējuma nodokli vai neparedz atšķirīgas ieturējuma nodokļa likmes dažādos apstākļos, šīs sistēmas neattiecas, un tām šajā sakarā nekas nav jādara.

Kas attiecas uz pierādījumiem par ieguldītāju rezidenci — dalībvalstīm visos gadījumos būtu galvenokārt jāpaļaujas uz e-TRC, kas definēta 4. pantā, vai uz atbilstīgu trešās valsts izdotu pierādījumu par rezidenci nodokļu vajadzībām.

Viens no šīs direktīvas galvenajiem mērķiem ir novērst ļaunprātīgu/krāpniecisku nodokļu praksi un jo īpaši Cum/Ex un Cum/Cum shēmas. Dalībvalstu nodokļu administrācijas, kas vēlas, lai būtu vairāk laika veikt dažas pārbaudes, pirms tās piekrīt piešķirt atvieglojumu, dažos konkrētos apstākļos var nepiemērot ienākumu izcelsmes vietā piemērotā atvieglojuma sistēmu vai ātrās atmaksas sistēmu, kuras jāievieš saskaņā ar šo direktīvu. Šī iespēja ir konkrēti paredzēta atbrīvojuma pieprasījuma gadījumam un gadījumam, kad II pielikuma E sadaļā paredzētā informācija liecina, ka pamatā esošie vērtspapīri ir iegūti divu kalendāro dienu laikā pirms bezdividenžu datuma un/vai ka finanšu starpnieks ziņo, ka ir informēts par finanšu shēmu, kas ietver pamatā esošos vērtspapīrus un kas vēl nav nokārtota, kam vēl nav beidzies termiņš vai kas nav vēl citādi izbeigta bezdividenžu datumā.

Ja šajā direktīvā paredzēto ienākumu izcelsmes vietā piemērojamā atvieglojuma sistēmu vai ātrās atmaksas sistēmu nepiemēro, piemēro standarta atmaksas procedūru, saskaņā ar kuru nodokļu maksātājs vai tā ieceltais pārstāvis, kam nav obligāti jābūt finanšu iestādei, var tieši pieprasīt atmaksu nodokļu iestādei. Šī direktīva arī nodrošina, ka vismaz tās informācijas saturs, kura jāziņo nodokļu iestādei, aptver II pielikuma E sadaļā paredzēto informāciju.

Vispārīgi noteikumi

Direktīvas 4. nodaļā ir aplūkoti vispārīgi un nobeiguma noteikumi, jo īpaši īstenošanas akti, izvērtēšana un uzraudzība, datu aizsardzības noteikumi, transponēšana un stāšanās spēkā. Šis priekšlikums pēc pieņemšanas būtu jātransponē dalībvalstu tiesību aktos līdz 2026. gada 31. decembrim. Tam būtu jāstājas spēkā divus gadus pēc tam, kad ir pieņemti īstenošanas akti, un paredzams, ka tas būs līdz 2027. gada 1. janvārim.

2023/0187 (CNS)

Priekšlikums

PADOMES DIREKTĪVA

par ātrāku un drošāku atvieglojumu piemērošanu pārmērīgiem ieturējuma nodokļiem

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 115. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu 26 ,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu 27 ,

saskaņā ar īpašo likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)Taisnīgas nodokļu uzlikšanas nodrošināšana iekšējā tirgū un kapitāla tirgu savienības (KTS) pareizas darbības nodrošināšana ir Eiropas Savienības (ES) politiskās prioritātes. Šajā kontekstā ir būtiski novērst šķēršļus pārrobežu ieguldījumiem, vienlaikus apkarojot krāpšanu nodokļu jomā un nodokļu ļaunprātīgu izmantošanu. Šādi šķēršļi pastāv, piemēram, tāpēc, ka procedūras, saskaņā ar kurām piešķir atvieglojumus no pārmērīgiem nodokļiem, kas ieturēti ienākumu izcelsmes vietā par dividenžu vai procentu ienākumiem, kuri samaksāti nerezidentiem ieguldītājiem par publiski tirgotajām akcijām vai obligācijām, ir neefektīvas un nesamērīgi apgrūtinošas. Turklāt, kā liecina nesenie Cum/Ex un Cum/Cum skandāli, ir izrādījies, ka ar pašreizējiem nosacījumiem nepietiek, lai novērstu atkārtotus riskus, ka notiks krāpšana nodokļu jomā, izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešana. Šā priekšlikuma mērķis ir padarīt ES ieturējuma nodokļa procedūras efektīvākas, vienlaikus stiprinot tās pret krāpšanas nodokļu jomā un nodokļu ļaunprātīgas izmantošanas risku. Tas balstās uz attiecīgām iepriekšējām ES un starptautiskā līmenī īstenotām darbībām, piemēram, Komisijas 2009. gada Ieteikumu par ieturamā nodokļa atvieglojumu procedūru vienkāršošanu 28 un ESAO nolīgumos paredzēto atvieglojumu un atbilstības uzlabošanas (TRACE) iniciatīvu.

(2)Lai dalībvalstīs stiprinātu iespējamas krāpšanas vai ļaunprātīgas izmantošanas novēršanas un apkarošanas spējas, ko pašlaik mazina sadrumstalotība un vispārējs uzticamas un savlaicīgas informācijas trūkums par ieguldītājiem, ir jāizveido pret krāpšanas nodokļu jomā un nodokļu ļaunprātīgas izmantošanas risku noturīgs kopējs satvars atvieglojumu piemērošanai pārrobežu ieguldījumiem vērtspapīros uzliktiem pārmērīgiem ieturējuma nodokļiem. Šim satvaram būtu jāpanāk konverģence starp dažādām ES piemērotām atvieglojumu procedūrām, vienlaikus nodrošinot attiecīgi vērtspapīru emitentiem, ieturējuma nodokļa aģentiem, finanšu starpniekiem un dalībvalstīm pārredzamību un noteiktību attiecībā uz ieguldītāju identitāti. Šajā nolūkā satvaram būtu jābalstās uz automatizētām procedūrām, piemēram, uz digitalizētām (procedūras un formas ziņā) nodokļu rezidenta apliecībām, kas ir priekšnoteikums ieguldītāju piekļuvei jebkādām atvieglojumu vai atmaksas procedūrām. Šim satvaram vajadzētu būt arī pietiekami elastīgam, lai pienācīgi ņemtu vērā dažādās dalībvalstīs piemērojamās atšķirīgās sistēmas, vienlaikus nodrošinot lielāku konverģenci un atbilstošus instrumentus cīņai pret ļaunprātīgu izmantošanu, lai mazinātu krāpšanas nodokļu jomā, izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanas risku.

(3)Lai nodrošinātu proporcionālu pieeju, noteikumiem par pārmērīgu ieturējuma nodokļu atvieglojumu piešķiršanas procedūrām vajadzētu būt saistošiem tikai tām dalībvalstīm, kuras piemēro ieturējuma nodokli par dividendēm ar dažādām likmēm atkarībā no konkrētā ieguldītāja rezidences nodokļu vajadzībām. Šajā gadījumā dalībvalstīm ir jānodrošina atvieglojums, ja situācijā, kurā būtu jāpiemēro zemāka likme, ir piemērota augstāka likme. Turklāt dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai īstenot līdzīgas procedūras attiecībā uz procentu maksājumiem nerezidentiem par publiski tirgotām obligācijām, lai uzlabotu attiecīgās atvieglojumu procedūras efektivitāti un uzlabotu nodokļu maksātāju atbilstību noteikumiem. Uz dalībvalstīm, kurām nav vajadzīgas atvieglojumu procedūras attiecībā uz pārmērīgiem ieturējuma nodokļiem par dividendēm un — attiecīgā gadījumā — procentiem, šajā direktīvā noteiktās procedūras neattiecas, un tāpēc tām šie noteikumi nav saistoši. Ņemot vērā to, ka ieguldītāji var atrasties jebkurā dalībvalstī, noteikumi par kopēju un digitālu nodokļu rezidenta apliecību būtu jāpiemēro visās dalībvalstīs, tāpat kā vispārīgie un nobeiguma noteikumi.

(4)Lai nodrošinātu, ka visiem ES nodokļu maksātājiem ir pieejams kopējs, atbilstošs un iedarbīgs pierādījums par to rezidenci nodokļu vajadzībām, dalībvalstīm būtu jāizmanto automatizētas procedūras, lai nodokļu rezidenta apliecības izdotu vienā un tai pašā atpazīstamā un pieņemamā digitālā formā un ar vienādu saturu. Lai nodrošinātu lielāku efektivitāti, apliecībai vajadzētu būt derīgai vismaz visu to gadu, kurā tā ir izdota, un citām dalībvalstīm visā šai periodā tā būtu jāatzīst. Dalībvalstis var atcelt izdoto e-TRC, ja nodokļu administrācijai ir pierādījumi, ka faktiskā rezidence nodokļu vajadzībām konkrētajā gadā nesakrīt ar apliecībā norādīto. Lai varētu efektīvi identificēt ES uzņēmumus, apliecībā būtu jāiekļauj informācija par Eiropas vienoto identifikācijas numuru (EVIN).

(5)Lai sasniegtu mērķi piemērot pārmērīgu ieturējuma nodokļu atvieglojumus efektīvāk, būtu jāievieš kopējas procedūras, kas ļauj ātri iegūt skaidru un drošu informāciju par ieguldītāja identitāti, jo īpaši lielu ieguldītāju bāzu gadījumā, t. i., attiecībā uz ieguldījumiem publiski tirgotos vērtspapīros, kad atsevišķu ieguldītāju identitātes noteikšana ir sarežģīta. Šādās procedūrās pēc tam vajadzētu arī varēt piemērot atbilstošu nodokļa likmi maksājuma veikšanas brīdī (atvieglojums ienākumu izcelsmes vietā) vai veikt ātru pārmaksātā nodokļa summas atmaksu. Ņemot vērā to, ka pārrobežu ieguldījumi parasti ietver finanšu starpnieku maksājumu ķēdi, attiecīgajām procedūrām būtu arī jāļauj izsekot un identificēt starpnieku ķēdi un līdz ar to arī ienākumu plūsmu no vērtspapīru emitenta līdz galīgajam saņēmējam, t. i., vienīgajam ieguldītājam vai reģistrētajam īpašniekam. Tāpēc attiecīgajām dalībvalstīm, t. i., tām, kuras piemēro ieturējuma nodokli ienākumiem no vērtspapīriem un piešķir atvieglojumu no pārmērīgā nodokļa, būtu jāizveido un jāuztur to finanšu starpnieku valsts reģistrs, kuriem ir būtiska loma maksājumu ķēdē, un jāprasa tiem pēc reģistrācijas ziņot tiem pieejamo informāciju par dividenžu vai, ja piemērojams, procentu maksājumiem, kurus tie apstrādā. Būtu jāprasa tikai tāda informācija, kas ir būtiska, lai rekonstruētu maksājumu ķēdi, un tādējādi ir noderīga, lai novērstu krāpšanas vai nodokļu sistēmas ļaunprātīgas izmantošanas risku, un tikai tiktāl, ciktāl šāda informācija ir pieejama starpniekam ziņotājam. Dalībvalstis, kas piemēro ieturējuma nodokli procentiem ar dažādām likmēm un kam ir jāiesaistās līdzīgās atvieglojumu procedūrās, attiecīgā gadījumā arī var apsvērt iespēju izmantot izveidoto valsts reģistru.

(6)Tā kā finanšu starpnieki, kas visbiežāk darbojas vērtspapīru maksājumu ķēdēs, ir lielas iestādes, kā tās definētas Kapitāla prasību regulā (KPR) 29 , kā arī centrālie vērtspapīru depozitāriji, kas sniedz ieturējuma nodokļa aģentu pakalpojumus, šīm vienībām vajadzētu būt pienākumam pieprasīt reģistrāciju dalībvalstu reģistros, kas izveidoti, kā minēts iepriekš. Citiem finanšu starpniekiem būtu jāļauj pieprasīt reģistrāciju pēc saviem ieskatiem. Finanšu starpniekam pašam būtu jāpieprasa reģistrācija, iesniedzot dalībvalsts izraudzītai kompetentajai iestādei pieteikumu, tostarp pierādījumus, ka finanšu starpnieks atbilst noteiktām prasībām. Prasību mērķis ir pārliecināties, ka pieprasītājs starpnieks atbilst attiecīgo ES noteikumu prasībām un tiek uzraudzīta starpnieka atbilstība tām. Ja finanšu starpnieks ir iedibināts ārpus ES, uz to jāattiecas tā rezidences trešās valsts tiesību aktiem, kas ir salīdzināmi ar šo direktīvu tās nolūku ziņā, un rezidences trešā valsts nedrīkst būt iekļauta ne ES saraksta ar jurisdikcijām, kas nesadarbojas, I pielikumā, ne augsta riska trešo valstu ES sarakstā (nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas saraksts). Trešās valsts finanšu starpnieka atbilstība attiecīgajām ES prasībām attiecas tikai uz šajā direktīvā noteiktajiem nolūkiem un neietekmē citu tiesību un pienākumu īstenošanu vai piemērošanu saskaņā ar citiem ES tiesību aktiem. Kad finanšu starpnieki ir reģistrēti, tie attiecīgajā dalībvalstī būtu jāuzskata par “sertificētiem finanšu starpniekiem” un uz tiem būtu jāattiecina attiecīgie ziņošanas un paziņošanas pienākumi saskaņā ar šo direktīvu, vienlaikus piešķirot tiesības pieprasīt šajā direktīvā noteikto atvieglojumu procedūru piemērošanu. Dalībvalstīm, kas uztur valsts reģistru, būtu arī jārīkojas, lai no tā svītrotu jebkuru sertificētu finanšu starpnieku, kas to pieprasa vai kas vairs neatbilst attiecīgajām prasībām. Turklāt šīs dalībvalstis var nolemt noteikt, ka no valsts reģistra tiek svītroti sertificēti finanšu starpnieki, par kuriem konstatēts, ka tie vairākas reizes ir pārkāpuši savus pienākumus. Ja dalībvalsts veic šādu svītrošanas darbību, tai būtu attiecīgi jāinformē citas dalībvalstis, kas uztur valsts reģistru, lai tās varētu novērtēt, vai tas pats sertificētais finanšu starpnieks būtu jāsvītro no to valsts reģistra. Uz skarto pušu tiesībām un pienākumiem, tostarp jebkura tāda lēmuma pārsūdzību, ko dalībvalsts pieņēmusi saistībā ar reģistrāciju valsts reģistrā un svītrošanu no tā, attiecas attiecīgo dalībvalstu tiesību akti.

(7)Lai nodrošinātu lielāku pārredzamību attiecībā uz tāda ieguldītāja identitāti un apstākļiem, kurš saņem dividendes vai procentu maksājumu, kā arī attiecībā uz maksājuma plūsmu no emitenta, sertificētiem finanšu starpniekiem konkrētos termiņos būtu jāziņo attiecīgs informācijas kopums iestādei, kas izraudzīta, lai uzturētu valsts reģistru. Šī informācija būtu jāziņo arī ieturējuma nodokļa aģentam, ja ir iespējams saņemt atvieglojumu ienākumu izcelsmes vietā. Šajos datos būtu jāiekļauj informācija par attiecīgā ieguldītāja atbilstību, bet tai būtu jāaprobežojas tikai ar to informāciju, kas ir pieejama sertificētajam finanšu starpniekam, kurš sniedz ziņojumu. Finanšu starpniekiem, kuriem nav pienākuma reģistrēties kā sertificētiem finanšu starpniekiem un kuri ir arī izvēlējušies nereģistrēties, nav ziņošanas pienākumu saistībā ar šo direktīvu. Tomēr informācija par maksājumiem, kurus apstrādā šādi starpnieki, kas nav sertificēti finanšu starpnieki, joprojām ir būtiska, un dalībvalsts pēc saviem ieskatiem var to uzskatīt par nepieciešamu, lai nodrošinātu pārredzamību un varētu pienācīgi rekonstruēt maksājumu ķēdi pirms šajā direktīvā noteikto atvieglojumu procedūru piemērošanas (atvieglojums ienākumu izcelsmes vietā vai ātrā atmaksa). Tāpēc dalībvalstis var pieprasīt sertificētiem finanšu starpniekiem iegūt šo informāciju no šādiem starpniekiem un attiecīgi ziņot, lai būtu piemērojamas šajā direktīvā paredzētās atvieglojumu procedūras.

(8)Lai padarītu kapitāla tirgu savienību iedarbīgāku un konkurētspējīgāku, būtu jāatvieglo un jāpaātrina procedūras, kā piemērot atvieglojumu pārmērīgiem nodokļiem, kas ieturēti par ienākumiem no vērtspapīriem, ja attiecīgie sertificētie finanšu starpnieki ir snieguši atbilstīgu informāciju, tostarp par ieguldītāja identitāti. Attiecīgie sertificētie finanšu starpnieki ir visi sertificētie finanšu starpnieki maksājumu ķēdē starp ieguldītāju un vērtspapīru emitentu, un tiem varētu pieprasīt arī sniegt informāciju par maksājumiem, ko veic nesertificēti finanšu starpnieki ķēdē, saskaņā ar katras dalībvalsts politisko izvēli. Ņemot vērā dažādās pieejas dalībvalstīs, ir paredzēti divi procedūru veidi: i) atvieglojums ienākumu izcelsmes vietā, tieši piemērojot atbilstošu nodokļa likmi ieturēšanas brīdī, un ii) ātra atmaksa ne vairāk kā 50 dienu laikā no dividendes izmaksas dienas vai attiecīgā gadījumā no dienas, kad obligāciju emitentam jāmaksā procenti obligāciju turētājam (kupona datums). Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai pēc saviem ieskatiem ieviest jebkuru no abām procedūrām vai abu procedūru kombināciju, vienlaikus nodrošinot, ka visiem ieguldītājiem ir pieejama vismaz viena no tām, ja ir izpildītas šīs direktīvas prasības. Lai nodrošinātu, ka attiecīgās dalībvalstis šīs procedūras īsteno pienācīgi un savlaicīgi, ir lietderīgi piemērot procentus par tādu pārmaksāto ieturējuma nodokļu novēlotu atmaksu, uz kuriem attiecas šī direktīva un kuri atbilst nosacījumiem, saskaņā ar kuriem var izmantot šīs procedūras. Ja attiecīgās prasības nav izpildītas vai ja attiecīgais ieguldītājs to vēlas, dalībvalstīm būtu jāpiemēro savas pastāvošās standarta atmaksas procedūras, lai piemērotu atvieglojumu pārmaksātajiem ieturējuma nodokļiem. Jebkurā gadījumā reģistrētiem īpašniekiem, jo īpaši privātajiem ieguldītājiem, un to pilnvarotajiem pārstāvjiem būtu jāsaglabā tiesības atprasīt pārmaksāto ieturējuma nodokli, kas samaksāts dalībvalstī, ja tie sniedz pierādījumus par atbilstību valsts tiesību aktos noteiktajiem nosacījumiem.

(9)Lai aizsargātu pārmērīgu ieturējuma nodokļu atvieglojumu sistēmas, dalībvalstīm, kuras uztur valsts reģistru, būtu arī jāpieprasa sertificētiem finanšu starpniekiem pārbaudīt to ieguldītāju atbilstību, kuri vēlas pieprasīt atvieglojumu. Jo īpaši, sertificētiem finanšu starpniekiem būtu jāsaņem attiecīgā ieguldītāja nodokļu rezidenta apliecība un deklarācija, ka šis ieguldītājs ir maksājuma patiesais labuma guvējs saskaņā ar izcelsmes dalībvalsts tiesību aktiem. Tiem būtu arī jāpārbauda piemērojamā ieturējuma nodokļa likme, pamatojoties uz ieguldītāja konkrētajiem apstākļiem, un jānorāda, vai tie ir informēti par jebkādu finanšu shēmu, kas ietver pamatā esošos vērtspapīrus un kas vēl nav nokārtota, kam vēl nav beidzies termiņš vai kas nav vēl citādi izbeigta bezdividenžu datumā. Sertificētie finanšu starpnieki būtu jāsauc pie atbildības par nodokļu ieņēmumu zaudējumiem, kas radušies šo pienākumu neatbilstošas izpildes dēļ, ciktāl to paredz tās dalībvalsts tiesību akti, kurā radušies šādi zaudējumi. Lai nodrošinātu sertificētiem finanšu starpniekiem uzliktā sloga un atbildības samērīgumu, visām atvieglojumu procedūrām, kurās ļaunprātīgas izmantošanas risks ir zems, un jo īpaši gadījumos, kad dividendes kopējā summa, kas ieguldītājam samaksāta par līdzdalību uzņēmumā, ir mazāka par 1000 EUR, būtu jāpiemēro mazāki pārbaudes pienākumi. Ja šāda ļaunprātīga izmantošana ir pierādīta citādi, dalībvalstis tomēr var piemērot sankcijas saskaņā ar valsts tiesību aktiem, tostarp liegt izmantot šajā direktīvā paredzētās atvieglojumu sistēmas, bet tās nevar saukt pie atbildības sertificētus finanšu starpniekus par to, ka tie nav veikuši pārbaudi.

(10)Ir atzīts, ka finanšu shēmas var izmantot, lai ekonomiskās īpašumtiesības uz vērtspapīru un/vai attiecīgos ar ieguldījumu saistītos riskus pilnībā vai daļēji nodotu kādam citam. Ir arī pierādīts, ka šādas shēmas ir izmantotas dividenžu arbitrāžā un dividenžu nodokļu mazināšanas shēmās, piemēram, Cum/Ex un Cum/Cum shēmās, ar vienīgo mērķi saņemt atmaksu, lai gan ieguldītājam uz to nav bijis tiesību, vai saņemt lielāku atmaksas summu, nekā ieguldītājs faktiski bijis tiesīgs saņemt. Tādēļ nodokļu administrācijām ir vajadzīga informācija par šādām finanšu shēmām, kas ietver vērtspapīru darījumus, kuri parastā gadījumā būtu likumīgi, piemēram, līgumus par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu vai vērtspapīru aizdevumus, kā arī atvasinātos produktus, piemēram, atsevišķu akciju nākotnes līgumus, lai cīnītos pret nodokļu ļaunprātīgu izmantošanu. Lai nodrošinātu proporcionālu pieeju, šīs informācijas ziņošana būtu jāpieprasa tikai no tiem sertificētajiem finanšu starpniekiem, kuri savas pozīcijas ķēdē dēļ var būt tieši iesaistīti attiecīgajā finanšu shēmā. Obligāciju un procentu maksājumu gadījumā šāda ziņošana nav nepieciešama.

(11)Lai nodrošinātu iedarbīgumu, dalībvalstīm būtu jānosaka sodu režīms par to valsts noteikumu pārkāpumiem, ar kuriem transponē šo direktīvu. Šiem sodiem vajadzētu būt iedarbīgiem, samērīgiem un atturošiem.

(12)Ierosināto noteikumu pareiza īstenošana un izpildes panākšana katrā attiecīgajā dalībvalstī ir ļoti svarīga, lai veicinātu KTS kopumā, kā arī lai aizsargātu dalībvalstu nodokļu bāzi, un tāpēc Komisijai tā būtu jāuzrauga. Tādēļ dalībvalstīm būtu regulāri jāpaziņo Komisijai īstenošanas aktā noteiktā informācija par to, kā to teritorijā tiek īstenoti valsts pasākumi, kas pieņemti saskaņā ar šo direktīvu, un kā tiek panākta to izpilde. Komisijai, pamatojoties uz dalībvalstu sniegto informāciju un citiem pieejamiem datiem, būtu jāsagatavo izvērtējums, kurā izvērtēts ierosināto jauno noteikumu iedarbīgums. Šajā kontekstā Komisijai būtu jāapsver nepieciešamība atjaunināt noteikumus, kas ieviesti saskaņā ar šo direktīvu.

(13)Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs direktīvas īstenošanai, jo īpaši attiecībā uz i) digitālo nodokļu rezidenta apliecību, ii) finanšu starpnieku veikto ziņošanu un iii) atvieglojuma pieprasīšanu saskaņā ar šo direktīvu, būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras pieņemt standarta veidlapas ar ierobežotu skaitu komponentu, tostarp noteikt valodu lietojuma kārtību. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 30 .

(14)Visai persondatu apstrādei, kas veikta saistībā ar šo direktīvu, būtu jāatbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) 2016/679 31 . Finanšu starpnieki un dalībvalstis var apstrādāt persondatus saskaņā ar šo direktīvu tikai ar mērķi kalpot vispārējām sabiedrības interesēm, proti, lai apkarotu krāpšanu nodokļu jomā, nodokļu apiešanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, aizsargātu nodokļu ieņēmumus un veicinātu taisnīgu nodokļu uzlikšanu, kas uzlabo sociālās, politiskās un ekonomiskās iekļaušanas iespējas dalībvalstīs. Lai nodrošinātu šā mērķa iedarbīgu īstenošanu, ir jāierobežo dažas personu tiesības, ko paredz iepriekš minētā regula, jo īpaši tiesības tikt informētam par savu datu apstrādi un tās apjomu, kā arī tiesības dot piekrišanu konkrētu veidu datu apstrādei.

(15)Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas mērķi nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet attiecīgo darījumu pārrobežu rakstura un nepieciešamības samazināt atbilstības nodrošināšanas izmaksas iekšējā tirgū kopumā dēļ to var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(16) Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/1725 32 42. pantu ir notikusi apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

I NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants
Priekšmets

Šajā direktīvā ir paredzēti noteikumi par to, kā dalībvalstis izsniedz digitālo nodokļu rezidenta apliecību, un par procedūru, saskaņā ar kuru piemēro atvieglojumu pārmērīgajam ieturējuma nodoklim, ko dalībvalsts var ieturēt par dividendēm par publiski tirgotām akcijām un attiecīgā gadījumā par procentiem par publiski tirgotām obligācijām, kuri samaksāti reģistrētiem īpašniekiem, kas nodokļu vajadzībām ir rezidenti ārpus minētās dalībvalsts.

2. pants
Darbības joma

I un IV nodaļu piemēro visām dalībvalstīm. II nodaļu piemēro visām dalībvalstīm attiecībā uz visām personām, kas nodokļu vajadzībām ir rezidenti to jurisdikcijā.

Procedūras, kas noteiktas III nodaļā, piemēro visām dalībvalstīm, kuras piešķir atvieglojumu pārmērīgam ieturējuma nodoklim, kas ieturēts par dividendēm, kuras izmaksātas par publiski tirgotām akcijām. Dalībvalstis, kas piešķir atvieglojumu pārmērīgam ieturējuma nodoklim, kas ieturēts par procentiem, kuri samaksāti par publiski tirgotām obligācijām, var piemērot III nodaļu.

3. pants
Definīcijas

Šajā direktīvā piemēro šādas definīcijas:

(1)“pārmērīgs ieturējuma nodoklis” ir starpība starp ieturējuma nodokļa summu, ko dalībvalsts iekasē par dividendēm vai procentiem, kuri samaksāti īpašniekiem nerezidentiem par vērtspapīriem, saskaņā ar vispārējo iekšzemes likmi un zemāko piemērojamo ieturējuma nodokļa summu, ko šī dalībvalsts piemēro tām pašām dividendēm vai procentiem saskaņā ar nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanas nolīgumu vai attiecīgā gadījumā konkrētiem valsts tiesību aktiem;

(2)“publiski tirgota akcija” ir akcija, ko atļauts tirgot regulētā tirgū vai daudzpusējā tirdzniecības sistēmā, kas definēti 2014. gada 15. maija Direktīvas 2014/65/ES 33 4. panta 21. un 22. punktā;

(3)“publiski tirgota obligācija” ir obligācija, ko atļauts tirgot regulētā tirgū vai daudzpusējā tirdzniecības sistēmā, vai organizētā tirdzniecības sistēmā, kas definēti attiecīgi 2014. gada 15. maija Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 21., 22. un 23. punktā;

(4)“finanšu starpnieks” ir vērtspapīru maksājumu ķēdē starp vienību, kas emitē vērtspapīrus, un reģistrēto īpašnieku, kas saņem maksājumus par šādiem vērtspapīriem, esošs centrālais vērtspapīru depozitārijs, kas definēts 2014. gada 23. jūlija Regulas (ES) Nr. 909/2014 34 2. panta 1. punktā, kredītiestāde, kas definēta Regulas (ES) Nr. 575/2013 35 4. panta 1. punkta 1. apakšpunktā, vai ieguldījumu brokeru sabiedrība, kas definēta Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 1. apakšpunktā, vai trešās valsts juridiska persona, kurai ir atļauts sniegt pakalpojumus, kas ir salīdzināmi ar pakalpojumiem, kurus sniedz centrālais vērtspapīru depozitārijs, kredītiestāde vai ieguldījumu brokeru sabiedrība, saskaņā ar salīdzināmiem rezidences trešās valsts tiesību aktiem; 

(5)“EVIN” ir Eiropas vienotais uzņēmumu identifikācijas numurs, kas minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2017/1132 36 16. pantā;

(6)“nodokļa maksātāja identifikācijas numurs” jeb “NMIN” ir dalībvalstī reģistrēta īpašnieka unikālais identifikators nodokļu vajadzībām;

(7)“ieturējuma nodokļa atvieglojumu procedūra” ir procedūra, kurā reģistrēts īpašnieks, kas par vērtspapīriem saņem dividendes vai procentus, kuriem var tikt piemērots pārmērīgs ieturējuma nodoklis, saņem atvieglojumu vai atmaksu par šādu pārmērīgu nodokli;

(8)“kompetentā iestāde” ir iestāde, ko dalībvalsts izraudzījusies saskaņā ar 5. pantu, un tā ietver jebkuru personu, kuru saskaņā ar valsts noteikumiem šāda iestāde ir pilnvarojusi rīkoties tās vārdā šīs direktīvas nolūkos;

(9)“vērtspapīrs” ir publiski tirgota akcija vai publiski tirgota obligācija;

(10)“liela iestāde” ir liela iestāde, kas definēta Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 146. apakšpunktā;

(11)“ieturējuma nodokļa aģents” ir vienība, kuru izcelsmes dalībvalsts ir pilnvarojusi uzņemties atbildību par ieturējuma nodokļa atskaitīšanu no dividenžu vai procentu par vērtspapīriem maksājuma un par šāda ieturējuma nodokļa pārskaitīšanu izcelsmes dalībvalsts nodokļu iestādei;

(12)“ieraksta datums” ir vērtspapīra emitenta noteiktais datums, kurā nosaka šā vērtspapīra turētāja identitāti un no tā izrietošās tiesības, tostarp attiecīgā gadījumā tiesības piedalīties un balsot akcionāru sapulcē, pamatojoties uz pozīcijām, par kurām ir veikti norēķini un kuras ir ierakstītas finanšu starpnieka grāmatvedības dokumentos, veicot grāmatošanu tā darījumdarbības beigās, kā definēts Regulas (ES) 2018/1212 37 1. panta 7. punktā;

(13)“norēķins” ir jebkur noslēgta vērtspapīru darījuma pabeigšana ar mērķi nokārtot minētā darījuma pušu saistības, pārvedot naudu vai arī vērtspapīrus, vai abus, kā definēts 2014. gada 23. jūlija Regulas (ES) Nr. 909/2014 2. panta 7. punktā;

(14)“reģistrētais īpašnieks” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas ir tiesīga saņemt tādus dividenžu vai procentu ienākumus no vērtspapīriem, uz kuriem attiecas nodoklis, ko ietur ienākumu izcelsmes vietā dalībvalstī;

(15)“ieguldījumu konts” ir konts vai konti, kurus finanšu starpnieki nodrošina reģistrētiem īpašniekiem, ar kuru starpniecību tiek turēti vai reģistrēti to vērtspapīri un uz kuriem tiek veikti ar šiem vērtspapīriem saistītie maksājumi;

(16)“bezdividenžu datums” ir datums, no kura akcijas tiek tirgotas bez tiesībām, kas izriet no akcijām, tostarp attiecīgā gadījumā tiesībām piedalīties un balsot akcionāru sapulcē;

(17)“finanšu shēma” ir jebkura vienošanās vai līgumsaistības, saskaņā ar ko jebkura tādas publiski tirgotas akcijas īpašumtiesību daļa, par kuru izmaksā dividendi, tiek vai varētu tikt vai nu pastāvīgi, vai uz laiku nodota citai pusei;

(18)“vērtspapīru maksājumu ķēde” ir secība, kādā finanšu starpnieki apstrādā dividenžu vai procentu maksājumu par vērtspapīriem starp vērtspapīru emitentu un reģistrētu īpašnieku, kam izmaksā dividendes vai procentus par šādiem vērtspapīriem;

(19)“nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanas nolīgums” ir vienošanās vai konvencija, kas paredz nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu attiecībā uz ienākumiem un attiecīgā gadījumā uz kapitālu un ir spēkā starp divām (vai vairākām) valstīm;

(20)“izcelsmes dalībvalsts” ir tāda vērtspapīra emitenta rezidences dalībvalsts, par kuru maksā dividendi vai procentus;

(21)“ātrās atmaksas sistēma” ir sistēma, kurā dividendes vai procentu maksājums tiek veikts, ņemot vērā vispārējo iekšzemes ieturējuma nodokļa likmi, un pēc tam tiek iesniegts pieprasījums atmaksāt pārmaksāto ieturējuma nodokli 13. pantā noteiktajā termiņā;

(22)“ienākumu izcelsmes vietā piemērotā atvieglojuma sistēma” ir sistēma, kurā atbilstošo ieturējuma nodokļa likmi saskaņā ar piemērojamajiem iekšzemes noteikumiem un/vai starptautiskiem nolīgumiem, piemēram, attiecīgo nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanas nolīgumu, piemēro dividenžu vai procentu maksāšanas brīdī;

(23)“standarta atmaksas sistēma” ir sistēma, kurā dividenžu vai procentu maksājums tiek veikts, ņemot vērā vispārējo iekšzemes ieturējuma nodokļa likmi, un pēc tam tiek iesniegts pieprasījums atmaksāt pārmaksāto ieturējuma nodokli ārpus 13. pantā noteiktās procedūras;

(24)“euro īstermiņa procentu likme” ir euro īstermiņa procentu likme, kas definēta Eiropas Centrālās bankas 2019. gada 10. jūlija Pamatnostādnē (ES) 2019/1265 38 .

II NODAĻA

DIGITĀLĀ NODOKĻU REZIDENTA APLIECĪBA

4. pants
Digitālā nodokļu rezidenta apliecība (e-TRC)

1.Dalībvalstis paredz automatizētu procesu, kā izdot digitālās nodokļu rezidenta apliecības (e-TRC) personai, kuru nodokļu vajadzībām uzskata par rezidentu to jurisdikcijā.

2.Dalībvalstis izdod e-TRC vienas darbdienas laikā pēc pieprasījuma iesniegšanas, ievērojot 4. punktu. e-TRC atbilst I pielikuma tehniskajām prasībām un ietver šādu informāciju:

(a)nodokļu maksātāja vārds un uzvārds, dzimšanas datums un vieta, ja nodokļu maksātājs ir fiziska persona, vai tā nosaukums un Eiropas vienotais identifikācijas numurs (EVIN), ja nodokļu maksātājs ir juridiska persona;

(b)nodokļa maksātāja identifikācijas numurs;

(c)nodokļa maksātāja adrese;

(d)izdošanas datums;

(e)derīguma periods;

(f)apliecības izdevējas nodokļu iestādes identifikācija;

(g)jebkura papildu informācija, kura var būt būtiska, ja apliecība ir izdota nolūkiem, kas nav ieturējuma nodokļa atvieglojuma piešķiršana saskaņā ar šo direktīvu, vai informācija, kura jāiekļauj nodokļu rezidenta apliecībā saskaņā ar ES tiesību aktiem.

3.e-TRC aptver vismaz visu kalendāro gadu, kurā iesniegts šādas apliecības pieprasījums, un tā ir derīga visu šo derīguma periodu, ja vien dalībvalstij, kas izdevusi e-TRC, nav pierādījumu, ka persona, uz kuru e-TRC attiecas, nav rezidents tās jurisdikcijā, un tādā gadījumā apliecība ir derīga līdz brīdim, kad dalībvalsts ieguvusi šādus pierādījumus.

4.Ja konkrētā nodokļu maksātāja rezidences nodokļu vajadzībām pārbaudei ir nepieciešama vairāk nekā viena darbdiena, dalībvalsts informē personu, kas pieprasījusi apliecību, par vajadzīgo papildu laiku un kavējuma iemesliem.

5.Dalībvalstis, ievērojot 3. punktu, atzīst, ka e-TRC, ko izdevusi cita dalībvalsts, ir pietiekams pierādījums, ka nodokļu maksātāja rezidence ir šajā citā dalībvalstī.

6.Komisija pieņem īstenošanas aktus, kuros nosaka standarta datorizētas veidlapas, arī valodu lietojuma kārtību, un tehniskos protokolus, arī drošības standartus, e-TRC izdošanai. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 18. pantā.

III NODAĻA

IETURĒJUMA NODOKĻU ATVIEGLOJUMU PROCEDŪRA

1. IEDAĻA

SERTIFICĒTI FINANŠU STARPNIEKI

5. pants
Sertificēto finanšu starpnieku valsts reģistrs

1.Dalībvalstis, kas iekasē ieturējuma nodokli par dividendēm, kuras par publiski tirgotām akcijām izmaksā reģistrētiem īpašniekiem, kas nodokļu vajadzībām ir rezidenti ārpus šīs dalībvalsts, un kas piešķir pārmērīgu ieturējuma nodokļu atvieglojumus, izveido sertificēto finanšu starpnieku valsts reģistru. Dalībvalstis var izvēlēties izmantot šo valsts reģistru arī attiecībā uz tā pārmērīgā ieturējuma nodokļa atvieglojumu, kas ieturēts par procentiem, kuri gūti par publiski tirgotām obligācijām, ja piemērojams.

2.Dalībvalstis, kuras iekasē ieturējuma nodokli par procentiem, kas gūti par publiski tirgotām obligācijām, bet neiekasē ieturējuma nodokli par dividendēm, kas gūtas par publiski tirgotām akcijām, var izvēlēties izveidot valsts reģistru.

3.Dalībvalstis, kas izveido valsts reģistru saskaņā ar 1. un 2. punktu, izraugās kompetento iestādi, kura ir atbildīga par minētā reģistra uzturēšanu un atjaunināšanu.

4.Valsts reģistrā iekļauj šādu informāciju par sertificētajiem finanšu starpniekiem:

(a)sertificētā finanšu starpnieka nosaukums;

(b)reģistrācijas datums;

(c)sertificētā finanšu starpnieka kontaktinformācija un tīmekļa vietne, ja tāda ir;

(d)EVIN vai, ja sertificētajam finanšu starpniekam nav šāda numura, juridiskās personas identifikators (LEI) vai jebkāds juridiskās personas reģistrācijas numurs, ko piešķīrusi tā rezidences valsts.

5.Valsts reģistru dara publiski pieejamu īpašā dalībvalsts tīmekļa vietnē un atjaunina vismaz reizi mēnesī.

6. pants
Prasība reģistrēties kā sertificētam finanšu starpniekam

1.Dalībvalstis, kas uztur valsts reģistru saskaņā ar 5. pantu, pieprasa visām lielajām iestādēm, kas minētas 3. panta 10. punktā un apstrādā dividenžu un attiecīgā gadījumā procentu maksājumus par vērtspapīriem, kuru izcelsme ir to jurisdikcijā, un centrālajiem vērtspapīru depozitārijiem, kas minēti 3. panta 4. punktā un sniedz ieturējuma nodokļa aģenta pakalpojumus par tiem pašiem maksājumiem, reģistrēties to valsts reģistrā.

2.Dalībvalstis, kas uztur valsts reģistru saskaņā ar 5. pantu, pēc pieprasījuma atļauj reģistrēt šajā reģistrā jebkuru finanšu starpnieku, kas atbilst 7. panta prasībām.

7. pants
Reģistrācijas procedūra

1.Dalībvalstis nodrošina, ka finanšu starpnieks tiek reģistrēts to sertificēto finanšu starpnieku valsts reģistrā trīs mēnešu laikā pēc tam, kad finanšu starpnieks ir iesniedzis pieprasījumu, kas pierāda, ka ir izpildītas visas šīs prasības:

(a)tā rezidence nodokļu vajadzībām ir dalībvalsts jurisdikcijā vai tādas trešās valsts jurisdikcijā, kas nav iekļauta ne I pielikumā, kurš pievienots ES sarakstam ar jurisdikcijām, kas nodokļu nolūkos nesadarbojas 39 , ne Deleģētās regulas (ES) 2016/1675 40 pielikuma I tabulā;

(b)ja pieprasītājs finanšu starpnieks ir kredītiestāde, tam ir atļauja rezidences jurisdikcijā nodokļu vajadzībām veikt glabāšanas darbības saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES I pielikuma 12. vai 14. punktu vai salīdzināmiem trešās valsts tiesību aktiem; ja pieprasītājs finanšu starpnieks ir ieguldījumu brokeru sabiedrība, tam ir atļauja rezidences jurisdikcijā nodokļu vajadzībām veikt glabāšanas darbības saskaņā ar Direktīvas 2014/65/ES I pielikuma B iedaļas 1. punktu vai salīdzināmiem trešās valsts tiesību aktiem; vai, ja pieprasītājs finanšu starpnieks ir centrālais vērtspapīru depozitārijs, tam ir atļauja rezidences jurisdikcijā nodokļu vajadzībām saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 909/2014 vai salīdzināmiem rezidences trešās valsts tiesību aktiem;

(c)tas ir deklarējis atbilstību Padomes Direktīvas 2014/107/ES 41 noteikumiem vai attiecīgā gadījumā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2018/843/ES 42 noteikumiem, vai salīdzināmiem tādas trešās valsts jurisdikcijas tiesību aktiem, kas nav iekļauta ne I pielikumā, kurš pievienots ES sarakstam ar jurisdikcijām, kas nodokļu nolūkos nesadarbojas, ne Deleģētās regulas (ES) 2016/1675 pielikuma I tabulā.

2.Finanšu starpnieki nekavējoties paziņo dalībvalsts kompetentajai iestādei par jebkurām izmaiņām informācijā, kas sniegta saskaņā ar a) līdz c) apakšpunktu.

8. pants
Svītrošana no valsts reģistra

1.Dalībvalstis no sava valsts reģistra svītro jebkuru sertificēto finanšu starpnieku, ja šis starpnieks:

(a)pieprasa šādu svītrošanu vai

(b)vairs neatbilst 7. panta prasībām.

2.Dalībvalstis var svītrot no sava valsts reģistra jebkuru sertificēto finanšu starpnieku, par kuru ir konstatēts, ka tas atkārtoti un apzināti nav pildījis savus pienākumus, kas tam noteikti ar kādu no šiem instrumentiem:

(a)šo direktīvu;

(b)Padomes Direktīvu 2014/107/ES vai

(c)Direktīvu (ES) 2018/843; vai

(d)salīdzināmiem tiesību aktiem trešā valstī, kas ir rezidences vieta nodokļu vajadzībām.

3.Dalībvalsts, kas no sava valsts reģistra svītro sertificētu finanšu starpnieku, nekavējoties informē visas pārējās dalībvalstis, kuras uztur valsts reģistru saskaņā ar 5. pantu.

4.Dalībvalstis nodrošina, ka finanšu starpnieks, kurš saskaņā ar 1. punktu ir svītrots no valsts reģistra, tiek atkal reģistrēts, ja neatbilstība šīs direktīvas noteikumiem ir novērsta, tostarp veikts maksājums vai norēķins par jebkādām summām, kas nebija samaksātas direktīvas noteikumu neievērošanas dēļ.

2. IEDAĻA

ZIŅOŠANA

9. pants
Ziņošanas pienākums

1.Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai pieprasītu sertificētajiem finanšu starpniekiem, kas reģistrēti to valsts reģistrā, ziņot kompetentajai iestādei II pielikumā minēto informāciju cik drīz vien iespējams pēc ieraksta datuma, ja vien ieraksta datumā nav kādas neizpildītas norēķinu instrukcijas par kādu darījuma daļu, un tādā gadījumā ziņošana par šo darījumu notiek pēc iespējas ātrāk pēc norēķina. Ja 20 dienas pēc ieraksta datuma norēķins par kādu darījuma daļu joprojām nav veikts, sertificētie finanšu starpnieki ziņo nākamo 5 kalendāro dienu laikā, norādot daļu, par kuru norēķins vēl nav veikts.

2.Dalībvalstis paredz, ka sertificētiem finanšu starpniekiem nav jāziņo II pielikuma E sadaļā minētā informācija, ja kopējā dividende, kas samaksāta reģistrētajam īpašniekam par īpašnieka līdzdalību uzņēmumā, nepārsniedz 1000 EUR.

3.Dalībvalstis, kas izvēlas izmantot valsts reģistru, kurš izveidots saskaņā ar 5. pantu, attiecībā uz procentu maksājumiem, pieprasa sertificētajiem finanšu starpniekiem ziņot II pielikumā iekļauto informāciju, bet neprasa ziņot E sadaļā minēto informāciju.

4.Komisija pieņem īstenošanas aktus, kuros nosaka II pielikumā minētās informācijas ziņošanai nepieciešamās standarta datorizētās veidlapas, tostarp valodu lietojuma kārtību, un prasības attiecībā uz saziņas kanāliem. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 18. pantā minēto pārbaudes procedūru.

5.Dalībvalstis pieprasa sertificētajiem finanšu starpniekiem, kas reģistrēti to valsts reģistrā, piecus gadus glabāt dokumentāciju, kas apliecina ziņoto informāciju, un nodrošināt piekļuvi jebkurai citai informācijai, kā arī piekļuvi savām telpām revīzijas nolūkā un pieprasa sertificētajiem finanšu starpniekiem dzēst vai anonimizēt visus persondatus, kas iekļauti šajā dokumentācijā, tūlīt pēc revīzijas pabeigšanas un ne vēlāk kā piecus gadus pēc ziņošanas.

3. IEDAĻA

ATVIEGLOJUMU SISTĒMAS

10. pants
Pieprasījums pēc atvieglojuma ienākumu izcelsmes vietā vai ātras atmaksas

1.Dalībvalstis pieprasa, lai sertificēts finanšu starpnieks, kas uztur tāda reģistrēta īpašnieka ieguldījumu kontu, kurš saņem dividendes vai procentus, šā reģistrētā īpašnieka vārdā pieprasa atvieglojumu saskaņā ar 12. un/vai 13. pantu, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

(a)reģistrētais īpašnieks ir pilnvarojis sertificēto finanšu starpnieku pieprasīt atvieglojumu tā vārdā; kā arī

(b)sertificētais finanšu starpnieks ir pārbaudījis un noteicis reģistrētā īpašnieka atbilstību saskaņā ar 11. pantu. Šāda pārbaude var ietvert arī riska novērtējumu, kurā ņem vērā kredītrisku un krāpšanas risku.

2.Neatkarīgi no 1. punkta dalībvalstis neapmierina pieprasījumu piešķirt atvieglojumu saskaņā ar 12. un 13. pantā paredzētajām sistēmām, ja:

(a)dividende ir izmaksāta par publiski tirgotu akciju, ko reģistrētais īpašnieks ieguvis divu dienu laikā pirms bezdividenžu datuma;

(b)par pamatā esošo vērtspapīru veiktais dividendes maksājums, par kuru tiek pieprasīts atvieglojums, ir saistīts ar finanšu shēmu, kas vēl nav nokārtota, kam vēl nav beidzies termiņš vai kas nav vēl citādi izbeigta bezdividenžu datumā.

3.Neatkarīgi no 1. punkta dalībvalstis var neapmierināt pieprasījumus piešķirt atvieglojumu saskaņā ar 12. un 13. pantu, ja:

(a)vismaz viens no finanšu starpniekiem vērtspapīru maksājumu ķēdē nav sertificēts finanšu starpnieks un kāds no nākamajiem sertificētajiem finanšu starpniekiem ķēdē nav sniedzis kompetentajai iestādei informāciju, kas minētajam finanšu starpniekam būtu jāziņo saskaņā ar šo direktīvu, ja tas būtu sertificēts finanšu starpnieks; vai

(b)tiek prasīts atbrīvojums no ieturējuma nodokļa.

11. pants
Reģistrētā īpašnieka atbilstības pienācīga pārbaude

1.Dalībvalstis nodrošina, ka sertificētais finanšu starpnieks, kas pieprasa atbrīvojumu saskaņā ar 12. un/vai 13. pantu reģistrēta īpašnieka vārdā, saņem no šā reģistrētā īpašnieka deklarāciju par to, ka reģistrētais īpašnieks:

(a)ir dividendes vai procentu patiesais labuma guvējs, kā definēts izcelsmes dalībvalsts tiesību aktos; kā arī

(b)nav iesaistījies finanšu shēmā, kas saistīta ar pamatā esošo publiski tirgoto akciju un kas vēl nav nokārtota, kam vēl nav beidzies termiņš vai kas vēl nav citādi izbeigta bezdividenžu datumā.

2.Dalībvalstis nodrošina, ka sertificētie finanšu starpnieki, kas reģistrēta īpašnieka vārdā pieprasa atvieglojumu saskaņā ar 12. un/vai 13. pantu, pārbauda:

(a)reģistrētā īpašnieka e-TRC un/vai atbilstošu pierādījumu, ka rezidence nodokļu vajadzībām ir trešā valstī;

(b)reģistrētā īpašnieka deklarāciju un rezidenci nodokļu vajadzībām salīdzinājumā ar informāciju, kas iegūta no iekšējās kontroles mehānismiem, kurus sertificētais finanšu starpnieks izmanto, lai izpildītu Direktīvā (ES) 2015/849 43 noteiktos pienākumus saistībā ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un teroristu finansēšanu, vai salīdzināmu informāciju, kas prasīta trešās valstīs;

(c)reģistrētā īpašnieka tiesības uz konkrētu samazinātu ieturējuma nodokļa likmi saskaņā ar nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanas nolīgumu starp izcelsmes dalībvalsti un jurisdikcijām, kurās reģistrētais īpašnieks ir rezidents nodokļu vajadzībām, vai konkrētiem izcelsmes dalībvalsts tiesību aktiem;

(d)dividendes izmaksas gadījumā un pamatojoties uz sertificētajam finanšu starpniekam pieejamo informāciju — vai pastāv kāda finanšu shēma, kas vēl nav nokārtota, kam vēl nav beidzies termiņš vai kas nav vēl citādi izbeigta bezdividenžu datumā, ja vien dividende, kas reģistrētajam īpašniekam izmaksāta par katru turēto identisku akciju grupu, nepārsniedz 1000 EUR.

3.Dalībvalstis nodrošina, ka sertificētajiem finanšu starpniekiem ir pienācīgas procedūras, lai veiktu pārbaudes saskaņā ar 2. punktu.

12. pants
Ienākumu izcelsmes vietā piemērotā atvieglojuma sistēma

Dalībvalstis var atļaut sertificētiem finanšu starpniekiem, kas uztur reģistrēta īpašnieka ieguldījumu kontu, pieprasīt atvieglojumu ienākumu izcelsmes vietā reģistrēta īpašnieka vārdā saskaņā ar 10. pantu, sniedzot ieturējuma nodokļa aģentam šādu informāciju:

(a)reģistrētā īpašnieka rezidence nodokļu vajadzībām; kā arī

(b)maksājumam piemērojamā ieturējuma nodokļa likme saskaņā ar nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanas nolīgumu vai konkrētiem valsts tiesību aktiem.

13. pants
Ātrās atmaksas sistēma

1.Dalībvalstis var atļaut sertificētiem finanšu starpniekiem, kas uztur reģistrēta īpašnieka ieguldījumu kontu, pieprasīt ātru pārmaksātā ieturējuma nodokļa atmaksu šā reģistrētā īpašnieka vārdā saskaņā ar 10. pantu, ja šā panta 3. punktā minētā informācija tiek sniegta iespējami drīz pēc maksājuma dienas un vēlākais 25 kalendāro dienu laikā no dividendes vai procentu maksājuma dienas.

2.Dalībvalstis apstrādā atmaksas pieprasījumu, kas iesniegts saskaņā ar 1. punktu, 25 kalendāro dienu laikā no šāda pieprasījuma dienas vai no dienas, kad visi attiecīgie sertificētie finanšu starpnieki ir izpildījuši ziņošanas pienākumus saskaņā ar šo direktīvu, atkarībā no tā, kurš no šiem datumiem ir pēdējais. Dalībvalstis saskaņā ar 14. pantu piemēro procentus šādas atmaksas summai par katru kavējuma dienu pēc 25. dienas.

3.Sertificēts finanšu starpnieks, kas pieprasa ātru atmaksu, attiecīgajai dalībvalstij sniedz šādu informāciju:

(a)dividendes vai procentu maksājuma identifikācija, kā minēts II pielikuma B sadaļā;

(b)piemērojamās ieturējuma nodokļa likmes juridiskais pamats un atmaksājamā pārmaksātā nodokļa kopējā summa;

(c)reģistrētā īpašnieka rezidence nodokļu vajadzībām;

(d)reģistrētā īpašnieka deklarācija saskaņā ar 11. pantu.

4.Komisija pieņem īstenošanas aktus, kuros nosaka standarta datorizētas veidlapas, tostarp valodu lietojuma kārtību, un prasības saziņas kanāliem, kas izmantojami, lai iesniegtu pieprasījumus saskaņā ar šo pantu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 18. pantā.

14. pants
Nokavējuma procenti

Dalībvalstis piemēro procentus saskaņā ar 13. panta 2. punktu pēc likmes, kura vienāda ar procentiem vai līdzvērtīgu maksu, ko dalībvalsts piemēro reģistrēto īpašnieku nokavētiem ienākuma nodokļa maksājumiem, vai arī, ja dalībvalstu tiesību aktos nav iekļauts šāds noteikums, pēc euro īstermiņa procentu likmes, kam pieskaitīti 50 bāzes punkti, vai, ja dalībvalsts nepiedalās Eiropas valūtas kursa mehānismā, pēc līdzvērtīgas procentu likmes, ko izmanto to centrālā banka un kam pieskaitīti 50 bāzes punkti.

15. pants
Standarta atmaksas sistēma

Dalībvalstis pieņem atbilstīgus pasākumus, lai nodrošinātu, ka gadījumos, kad 12. un 13. pants neattiecas uz dividendēm, jo nav izpildīti šīs direktīvas nosacījumi, reģistrētais īpašnieks vai tā pilnvarotais pārstāvis, kas lūdz atmaksāt pārmaksāto ieturējuma nodokli par šādām dividendēm, sniedz vismaz II pielikuma E sadaļā prasīto informāciju, ja vien kopējā dividende, kas samaksāta reģistrētajam īpašniekam par īpašnieka līdzdalību uzņēmumā, nepārsniedz 1000 EUR un ja vien šī informācija jau nav sniegta saskaņā ar 9. pantā noteiktajiem pienākumiem.

16. pants
Civiltiesiskā atbildība

Dalībvalstis veic atbilstīgus pasākumus, lai nodrošinātu, ka tad, ja sertificēts finanšu starpnieks tīši vai nolaidības dēļ nepilda savus pienākumus, kas tam noteikti 9., 10., 11., 12. un 13. pantā, sertificēto finanšu starpnieku var saukt pie atbildības par visiem ieturējuma nodokļa ieņēmumu zaudējumiem, kas dalībvalstij radušies saistībā ar pieprasījumu, kurš iesniegts saskaņā ar 12. vai 13. pantu, var par šo zaudējumu daļu.

17. pants
Sodi

Dalībvalstis paredz noteikumus par sodiem, ko piemēro par to valsts noteikumu pārkāpumiem, kuri pieņemti saskaņā ar šo direktīvu, un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to piemērošanu. Paredzētie sodi ir iedarbīgi, samērīgi un atturoši.

IV NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

18. pants
Komiteju procedūra

1.Komisijai palīdz komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 44 nozīmē.

2.Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

19. pants
Izvērtēšana

1.Komisija izskata un izvērtē šīs direktīvas darbību reizi piecos gados pēc tam, kad stājas spēkā valsts noteikumi, ar kuriem transponē direktīvu. Līdz 2031. gada decembrim un ik pēc pieciem gadiem Eiropas Parlamentam un Padomei tiks iesniegts ziņojums par direktīvas izvērtējumu, tostarp par iespējamu vajadzību grozīt konkrētus tās noteikumus.

2.Dalībvalstis saskaņā ar 3. punktu dara Komisijai zināmu attiecīgu informāciju, kas nepieciešama, lai izvērtētu, cik sekmīgi ar direktīvu ir izdevies uzlabot ieturējuma nodokļa atvieglojumu procedūras, lai samazinātu nodokļu dubulto uzlikšanu, kā arī cīnītos pret nodokļu ļaunprātīgu izmantošanu.

3.Komisija, izmantojot īstenošanas aktus, nosaka informāciju, kas dalībvalstīm jāsniedz direktīvas izvērtēšanas nolūkā, kā arī šīs informācijas paziņošanas formātu un nosacījumus.

4.Komisija saglabā tai saskaņā ar 2. punktu paziņotās informācijas konfidencialitāti saskaņā ar noteikumiem, ko piemēro Savienības iestādēm.

5.Informāciju, ko dalībvalsts paziņojusi Komisijai saskaņā ar 2. punktu, kā arī visus ziņojumus un dokumentus, kurus Komisija ir sagatavojusi, izmantojot šo informāciju, var pārsūtīt citām dalībvalstīm. Uz pārsūtīto informāciju attiecas dienesta noslēpuma pienākums, un tai noteikta tāda pati aizsardzība, kāda šo informāciju saņēmušās dalībvalsts tiesību aktos noteikta līdzīgai informācijai.

20. pants
Persondatu aizsardzība

1.Dalībvalstis ierobežo datu subjekta tiesības, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/679 45 15.–19. pantā, tikai tiktāl un vienīgi tik ilgi, cik tas dalībvalstu kompetentajām iestādēm ir absolūti nepieciešams, lai mazinātu krāpšanas nodokļu jomā, izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanas risku dalībvalstīs, jo īpaši, lai pārbaudītu, vai reģistrētajam īpašniekam tiek piemērota pareiza ieturējuma nodokļa likme, vai pārbaudītu, vai reģistrētais īpašnieks atvieglojumu, ja tāds tam pienākas, saņem savlaicīgi.

2.Sertificētus finanšu starpniekus un dalībvalstu kompetentās iestādes, kad tie apstrādā persondatus, uzskata par pārziņiem Regulas (ES) 2016/679 4. panta 7. punkta nozīmē to attiecīgo darbību robežās, ko tie veic saskaņā ar šo direktīvu.

3.Informāciju — arī persondatus —, kas apstrādāta saskaņā ar šo direktīvu, glabā tikai tik ilgi, cik nepieciešams, lai sasniegtu šīs direktīvas nolūkus, saskaņā ar katra datu pārziņa iekšzemes noteikumiem par noilgumu, bet katrā ziņā ne ilgāk kā 10 gadus.

21. pants
Paziņošana

Dalībvalsts, kas izveido un uztur valsts reģistru saskaņā ar 5. pantu, informē Komisiju un citas dalībvalstis par to un par visām turpmākajām izmaiņām noteikumos, kas reglamentē šo reģistru. Komisija šo informāciju publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un vajadzības gadījumā atjaunina.

22. pants
Transponēšana

1.Dalībvalstis līdz 2026. gada 31. decembrim pieņem un publicē normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis tūlīt dara zināmus Komisijai minētos noteikumus.

Tās piemēro minētos noteikumus no 2027. gada 1. janvāra.

Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Dalībvalstis nosaka paņēmienus, kā izdarāma šāda atsauce.

2.Dalībvalstis dara Komisijai zināmus to valsts tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

23. pants
Stāšanās spēkā

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

24. pants
Adresāti

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē,

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

Jauna ES sistēma, kas paredzēta, lai izvairītos no nodokļu dubultās uzlikšanas un novērstu nodokļu ļaunprātīgu izmantošanu ieturējuma nodokļu jomā, tā sauktā FASTER (Faster and Safer Tax Excess Relief — pārmērīgu ieturējuma nodokļu ātrāka un drošāka atvieglojumu piemērošana).

1.2.Attiecīgā politikas joma

Nodokļu politika.

1.3.Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz:

jaunu darbību.

1.4.Mērķi

1.4.1.Vispārīgie mērķi

1) Atvieglot pārrobežu ieguldījumus ES, nodrošinot nodokļu maksātājiem pienācīgu un iedarbīgu piekļuvi nodokļu atvieglojumiem, kas izriet no NDUNL un ES direktīvām.

2) Novērst nodokļu ļaunprātīgu izmantošanu IN jomā.

3) Ekonomiskie ieguvumi.

1.4.2.Konkrētie mērķi

1) Saīsināt pārmērīgu ieturējuma nodokļu atvieglojumu piemērošanas vai atmaksas laiku.

2) Nodrošināt, ka finanšu starpnieki izpilda klientu uzticamības pārbaudes prasības un ziņo par to nodokļu administrācijām.

3) Novērst IN ļaunprātīgu izmantošanu (Cum/Ex un Cum/Cum).

4) Nodrošināt dalībvalstu nodokļu administrācijām līdzekļus, ar ko drošā un savlaicīgā veidā īstenot atmaksas / ienākumu izcelsmes vietā piemērotā atvieglojuma procedūras.

5) Priekšlikuma ietekme uz ekonomiku.

1.4.3.Paredzamie rezultāti un ietekme

Priekšlikumā noteiktie termiņi nodrošinātu, ka atprasītais IN tiek atmaksāts ātrāk vai ka maksājuma laikā tiek piemērota zemākā piemērojamā IN likme. Ziņošanas pienākumi nodrošinātu, ka nodokļu iestādēm tiek paziņota informācija, lai nodrošinātu lielu pārredzamību, un ka šāda informācija tiek iedarbīgi izmantota, lai apkarotu krāpšanu nodokļu jomā, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanu IN atprasījuma/atvieglojumu sistēmās ES, vienlaikus nodrošinot sistēmas efektivitāti. Sekundārais mērķis ir pozitīvi ietekmēt tādus ekonomikas rādītājus kā IKP, algas un nodarbinātība.

1.4.4.Snieguma rādītāji

1.5.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

1.5.1.Īstermiņā vai ilgtermiņā izpildāmās vajadzības, tostarp sīki izstrādāts iniciatīvas izvēršanas grafiks

1.5.2.Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība (tās pamatā var būt dažādi faktori, piemēram, koordinēšanas radītie ieguvumi, juridiskā noteiktība, lielāka rezultativitāte vai komplementaritāte). Šā punkta izpratnē “Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība” ir vērtība, kas veidojas Savienības iesaistīšanās rezultātā un kas papildina vērtību, kura veidotos, ja dalībvalstis rīkotos atsevišķi.

1.5.3.Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas

1.5.4.Saderība ar daudzgadu finanšu shēmu un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem

1.5.5.Dažādo pieejamo finansēšanas iespēju, tostarp pārdales iespējas, novērtējums