Ziņotāja:

Antje Sabine GERSTEIN

Atzinuma pieprasījums	Eiropas Komisija, 20.1.2023.
Juridiskais pamats	Līguma par Eiropas Savienības darbību 304. pants
Atbildīgā specializēta nodaļa	Vienotā tirgus, ražošanas un patēriņa specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	29.6.2023.
Pieņemts plenārsesijā	12.7.2023.
Plenārsesija Nr.	580
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	196/1/4

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) atbalsta Eiropas Komisijas pieeju, saskaņā ar kuru Tekstilizstrādājumu marķēšanas regulas pārskatīšanas sākumpunkts galvenokārt ir iespēja izmantot jaunas digitālā marķējuma tehnoloģijas, jaunas šķiedru tehnoloģijas, kā arī jaunas reciklēšanas tehnoloģijas un to klasifikāciju, tādējādi atzīstot jauno, plašo ES tekstilizstrādājumu tiesisko regulējumu kopumā.

1.2.

Patērētājiem ir atšķirīgas vēlmes attiecībā uz to, cik detalizētai vajadzētu būt tekstilizstrādājumu etiķetei. Tekstilizstrādājumu marķēšanas regulas pārskatīšanai jāattaisno šīs dažādās cerības, pirmām kārtām piedāvājot pamatinformāciju un viegli saprotamu informāciju un vienlaikus nodrošinot iespēju piekļūt sīkākai informācijai.

1.3.

Ņemot vērā to, ka tekstilrūpniecība ir viena no globalizētākajām nozarēm, EESK uzskata, ka ir ārkārtīgi svarīgi, lai Eiropas Komisija censtos visā ES un pasaules līmenī saskaņot marķēšanas prasības attiecībā uz izcelsmes norādēm, kopšanas instrukcijām, izmēru un šķiedru sastāvu.

1.4.

EESK aicina Eiropas Komisiju ņemt vērā MVU īpašās vajadzības šajā nozarē. Lai novērstu turpmāku ražošanas pārcelšanu uz ārzemēm un ņemot vērā to, ka nozarē visā ES ir nodarbināti 1,3 miljoni darbinieku, jaunajām Tekstilizstrādājumu marķēšanas regulas prasībām ir jānodrošina pietiekama elastība, lai apmierinātu MVU vajadzības un spējas, tādējādi ne tikai saglabājot nodarbinātību un prasmes šajā ekonomikas nozarē, bet arī turpmāk attīstoties.

2.   Vispārīgas piezīmes

2.1.

ES Tekstilizstrādājumu ilgtspējas un apritīguma stratēģijā tika paziņots par Tekstilizstrādājumu marķēšanas regulas (Regula (ES) Nr. 1007/2011 (1)) pārskatīšanu, lai noteiktu, ka uz tekstilizstrādājumiem, ko pārdod ES tirgū, ir jābūt marķējumam, kurā skaidri norādīts šķiedru sastāvs un dzīvnieku izcelsmes sastāvdaļas, kas nav tekstilmateriāli. Šīs pārskatīšanas ietvaros stratēģijā minēta iespēja ieviest obligātu prasību atklāt cita veida informāciju, piemēram, ilgtspējas un apritīguma parametrus, produktu izmēru un attiecīgā gadījumā valsti, kurā notiek ražošanas procesi (“ražots …”).

2.2.

Šajā atzinumā EESK izskata iespējas paplašināt pašreizējās regulas darbības jomu tā, lai varētu pārskatīt dažus elementus, kas jau uzskaitīti regulas 24. pantā, un citus ilgtspējas un apritīguma parametrus saskaņā ar pašreizējiem tiesību aktu priekšlikumiem, piemēram, tiesību akta priekšlikumu par ekodizaina prasībām ilgtspējīgiem produktiem. Lai nodrošinātu pareizu, precīzu un skaidru informāciju, atzinumā tiks ņemta vērā rūpniecības perspektīva, tostarp izmaksas un uzlabota informācijas apmaiņa vērtību ķēdē, kā arī patērētāju perspektīva.

2.3.

EESK atbalsta Eiropas Komisijas pieeju, saskaņā ar kuru galvenā uzmanība tiek pievērsta iespējai izmantot jaunas digitālā marķējuma tehnoloģijas, jaunas šķiedru tehnoloģijas, kā arī jaunas reciklēšanas tehnoloģijas un to klasificēšanu, tādējādi atzīstot vispārējo, jauno un plašo ES tiesisko regulējumu tekstilizstrādājumu jomā, tostarp Eiropas Komisijas ierosināto Zaļuma norāžu iniciatīvu (2).

2.4.

Šajā saistībā EESK uzsver, ka daudzi tekstilrūpniecības nozares aspekti jau ir aplūkoti ļoti sarežģītos horizontālos regulējuma priekšlikumos, kas lielākoties jau ir likumdošanas procesā. Uzņēmumu sociālā atbildība un ar darbaspēku saistīti jautājumi ir aplūkoti direktīvā par uzņēmumu pienācīgu rūpību attiecībā uz ilgtspēju un regulā par piespiedu darbu. Patērētāju iespēju palielināšanas direktīva un direktīva par vidiskuma prasībām drīz reglamentēs informāciju attiecībā uz ilgtspējas prasībām, savukārt pārskatītajā Atkritumu pamatdirektīvā tiks aplūkoti pamatjēdzieni, kas saistīti ar apsaimniekošanu pēc kalpošanas laika beigām.

2.5.

Patērētājiem ir atšķirīgas vēlmes attiecībā uz to, cik detalizētai vajadzētu būt tekstilizstrādājumu etiķetei. Tekstilizstrādājumu marķēšanas regulas pārskatīšanai jāattaisno šīs dažādās cerības, pirmām kārtām piedāvājot pamatinformāciju un viegli saprotamu informāciju un vienlaikus nodrošinot iespēju piekļūt sīkākai informācijai (piemēram, brīvprātīgi sniedzot standartizētu informāciju par ražošanas procesu).

2.6.

EESK norāda, ka Tekstilizstrādājumu marķēšanas regulas pārskatīšana ir REFIT iniciatīva ar skaidru mērķi padarīt ES tiesību aktus vienkāršākus, piemērotus mērķim un lētākus uzņēmumiem un patērētājiem. Attiecībā uz uzņēmumiem tam jāietver atbilstības nodrošināšanas izmaksu samazināšana, kā arī regulējuma skaidrība un konsekvence. Attiecībā uz patērētājiem ir vajadzīga precīza, visaptveroša un salīdzināma informācija par tekstilizstrādājumiem. EESK uzsver, cik svarīga ir maksimāla saskaņošana, lai palīdzētu nozarei sekmīgi pāriet uz visaptverošu apritīgumu.

2.7.

EESK aicina steidzami rīkoties attiecībā uz šķiedru klasifikācijas sistēmu, jo pašreizējā sistēma nav pietiekami elastīga un neņem vērā tādu inovatīvo šķiedru izstrādi, kurām nereti ir mazāka ietekme uz vidi nekā tradicionālajām šķiedrām. Daudziem jaunu šķiedru ražotājiem šī pašreizējā situācija rada vilšanos, jo viņi nevar precīzi marķēt savas šķiedras. Turklāt šīs jaunās šķiedras vēl nevar norādīt uz tekstilizstrādājumu etiķetēm, un tādējādi to identificēšana reciklētājiem joprojām ir milzīgs izaicinājums, kas pašlaik kavē apritīgumu šajā nozarē. EESK norāda, ka šī regulējuma nepilnība negatīvi ietekmē arī patērētāju uztveri, jo daži produkti patiesībā varētu būt daudz ilgtspējīgāki, nekā norādīts pašreizējā marķējumā.

2.8.

EESK uzskata, ka ir ārkārtīgi svarīgi, lai Eiropas Komisija censtos visā ES un visā pasaulē saskaņot marķēšanas prasības attiecībā uz izcelsmes norādēm, kopšanas instrukcijām, izmēru un šķiedru sastāvu. Tekstilrūpniecība ir viena no globalizētākajām nozarēm. Katrā vietā izgatavotie apģērbi ir paredzēti vairākiem ģeogrāfiskiem apgabaliem visā pasaulē (ES, ASV u. c.) ar daudzām atšķirīgām marķēšanas prasībām (3). Vajadzības gadījumā jāapsver iespēja ieviest vispārējas marķēšanas prasības un vispārējus saskaņotus standartus.

2.9.

Prasība pēc maksimālas saskaņošanas ir saistīta ar skaidru EESK politisko prasību novērst turpmāku iekšējā tirgus apdraudēšanu, jo šķiet, ka dalībvalstīs arvien vairāk atšķiras prasības attiecībā uz marķēšanu. Tāpēc EESK uzskata, ka ir svarīgi, lai Eiropas Komisija ierosinātu Tekstilizstrādājumu marķēšanas regulas pārskatīšanu, un ir īstais brīdis to darīt, jo 2023. gadā tiek svinēta arī vienotā tirgus 30. gadadiena.

2.10.

EESK aicina Eiropas Komisiju ņemt vērā MVU īpašās vajadzības šajā nozarē. Lai novērstu turpmāku ražošanas pārcelšanu uz ārzemēm un ņemot vērā to, ka nozare visā ES nodrošina darbvietas 1,3 miljoniem darbinieku (4), jaunajām Tekstilizstrādājumu marķēšanas regulas prasībām ir jānodrošina pietiekama elastība, lai apmierinātu MVU vajadzības un atbilstu spējām, tādējādi ne tikai saglabājot nodarbinātību un prasmes šajā ekonomikas nozarē, bet arī turpmāk attīstoties. Piemēram, sertifikācijas iestādes veikta vispārēja atbilstības kontrole nav īstenojama MVU gadījumā, taču MVU ir rūpnieciskās tekstilizstrādājumu ražošanas pamats Eiropas Savienībā. Saprātīga pieeja būtu paredzēt sava veida “pašsertifikācijas” procedūras, piemēram, Lēmuma Nr. 768/2008/EK (5) II pielikumā izklāstīto iekšējo ražošanas kontroli, saskaņā ar kuru MVU informē patērētājus un sniedz tiem garantijas.

3.   Īpašas piezīmes

3.1.   Šķiedru klasifikācija

3.1.1.

Pēdējos gados tekstilrūpniecībā ir izstrādātas vairākas jaunas šķiedras, kam ir mazāka vidiskā pēda salīdzinājumā ar tradicionālākiem šķiedru variantiem. Lai gan šo materiālu pamatā var būt līdzīgas izejvielas, to ražošanas tehnoloģija un īpašības bieži vien ievērojami atšķiras no tradicionālajās šķiedrās izmantotajām. Jaunās šķiedras pašlaik nav atzītas esošajās vispārīgajās šķiedru klasifikācijās, kas minētas I pielikumā. Līdz ar to novatoriskos šķiedru veidus klasificē ar dažādiem šķiedru nosaukumiem vai kā “citas šķiedras”. Ņemot vērā zaļo un aprites pārkārtošanos, pārskatītajai Tekstilizstrādājumu marķēšanas regulai būtu jāļauj I pielikumā atzīt šķiedras ar atšķirīgām īpašībām. Paredzamā Tekstilizstrādājumu marķēšanas regulas pārskatīšana būtu labāk jāpielāgo, lai atspoguļotu dinamisko progresu novatorisku šķiedru jomā.

3.1.2.

Plašs jauno šķiedru veidu klāsts ar atšķirīgām īpašībām jau ir tuvs komercializācijai vai kļūs pieejams tirgū nākotnē. Tomēr pašreizējais I pielikuma atjaunināšanas process pieteikuma iesniedzējiem ir nepārredzams un neskaidrs. Tāpēc EESK iesaka ES iestādēm izvērtēt un pārdomāt, kā atjaunināšanas procesu padarīt pārredzamāku un tehniski precīzāku.

3.2.   Šķiedru sastāva pielaides robeža

3.2.1.

Ņemot vērā pāreju uz aprites ekonomiku, tekstilrūpniecība apģērbu ražošanā arvien vairāk izmanto reciklētas šķiedras un materiālus. Pašreizējā regula nav īsti piemērota, lai precīzi marķētu šķiedru sastāvu, kurā ir reciklēts saturs, un tas kavē pāreju uz aprites ekonomiku. 20. panta 3. punkts pieļauj ne vairāk kā 3 % novirzi starp etiķetē norādīto šķiedru saturu un šķiedru sastāvu, kas noteikts, pamatojoties uz iestādes veiktu testēšanu. Tomēr pašreizējā tekstilizstrādājumu šķirošanas un reciklēšanas tehnoloģiju attīstība tehniskajā ziņā rada šķiedru sastāva izmaiņas, kas dažkārt pārsniedz 3 % pielaides līmeni. Tas ir tāpēc, ka, it sevišķi mehāniski reciklējot, nav iespējams pilnībā nodrošināt, ka reciklēšanai paredzētajās izejvielās nav citu tekstilmateriālu piemaisījumu. Tādēļ pārskatītajā Tekstilizstrādājumu marķēšanas regulā ir jāizpēta iespēja noteikt augstāku pielaides robežu. Pamatojoties uz ekspertu sniegto informāciju, EESK iesaka noteikt jaunu līmeni 3–5 % apmērā. Paaugstinot pielaides līmeni, būtu jāņem vērā tikai esošie reciklēšanas tehnoloģiju ierobežojumi, un tam nevajadzētu attaisnot sliktu ražošanas praksi. Neliels pielaides līmeņa paaugstinājums ir apsveicams solis, lai novērstu šķēršļus reciklētu materiālu izmantošanai apģērbu ražošanā.

3.3.   Saskaņošana ar pasaules standartiem un procesiem

3.3.1.   Testēšanas standartu saskaņošana

3.3.1.1.

Tekstilrūpniecība ir ļoti globāla nozare, kurā bieži piemēro starptautiskos standartus. Tekstilizstrādājumu marķēšanas regulas pārskatīšana ir iespēja, kā šķiedru sastāva testēšanas metodes saskaņot ar pasaules standartiem. Pašlaik saskaņā ar 19. pantu šķiedru sastāvu testēšanai ir atļauti tikai ES (EN) standarti. Vairumā gadījumu EN standarti ir ļoti līdzīgi starptautiskajiem ISO standartiem, tomēr nelielas metožu parametru atšķirības rada nesakritības starp ISO un EN testa rezultātiem. Ņemot vērā to, ka šajā nozarē vērtības ķēdes ir globālas, nozarē plaši piemēro ISO standartus un dod tiem priekšroku. Tādēļ uzņēmumiem ir jāveic pastiprināta Eiropas tirgum paredzēto produktu testēšana, kas ievērojami palielina izmaksas. Tāpēc EESK iesaka pārskatītajā Tekstilizstrādājumu marķēšanas regulā pieņemt ISO standartus kā akceptētus testēšanas standartus. Turklāt EESK atzīst pašreizējos lielos inovācijas panākumus saistībā ar jaunām šķiedru sastāva noteikšanas metodēm. Eiropas Komisijai šis progress būtu jāņem vērā, pārskatot Tekstilizstrādājumu marķēšanas regulu.

3.3.2.   Saskaņošana ar starptautiskajiem standartiem un tirdzniecības noteikumiem

3.3.2.1.

EESK atbalsta ideju, ka Tekstilizstrādājumu marķēšanas regula jāpārveido par saskaņotu standartu noteikumu kopumu attiecībā uz virkni prasību (jauno šķiedru klasifikācija, šķiedru sastāva testēšana, izmēra noteikšana, kopšanas instrukcijas). Cik vien iespējams, šiem standartiem vajadzētu būt globāliem. Tādējādi marķēšanas prasības tiktu vairāk saskaņotas gan vienotajā tirgū, gan ar pārējo pasauli.

3.3.2.2.

Ņemot vērā tekstilrūpniecības nozares globālo mērogu, ir būtiski Tekstilizstrādājumu marķēšanas regulas pārskatīšanas laikā apsvērt starptautisku saskaņošanu un sadarbību. Eiropas Komisijai būtu jānodrošina saskaņotība ar Pasaules Muitas organizāciju un ar pašreizējo HS kodu pārskatīšanu, kā arī ar starptautisko standartu izmantošanas saistībām, kas noteiktas PTO Nolīgumā par tehniskajiem tirdzniecības šķēršļiem.

3.4.   Digitālais marķējums

3.4.1.

EESK ļoti atzinīgi vērtē to, ka Eiropas Komisija ir paredzējusi ar pārskatīto Tekstilizstrādājumu marķēšanas regulu digitalizēt sastāva etiķeti. Turklāt saistībā ar Produktu ilgtspējas ekodizaina regulu EESK atzinīgi vērtē digitālās marķēšanas un patērētāju informēšanas iniciatīvas, piemēram, digitālo produkta pasi. Tomēr ir ļoti svarīgi, lai Eiropas Komisija saskaņotu šīs digitālās iniciatīvas ar mērķi izveidot harmonisku un efektīvu politikas satvaru.

3.4.2.

Pašlaik fiziskās etiķetes vairāku iemeslu dēļ nav tik efektīvas, cik būtu vēlams. Etiķetes bieži vien tiek nogrieztas pēc produktu iegādes. Teksts uz etiķetēm var izbalēt atkārtotu veļas mazgāšanas ciklu dēļ. Turklāt lielu fizisko etiķešu izgatavošana dažādās valodās ir dārga un veicina plastmasas atkritumu rašanos. Teksts ir rakstīts maziem burtiem, un tas ir tulkots vairākās valodās, tādēļ arī ir apgrūtināta patērētāju izpratne.

3.4.3.

Digitālas etiķetes atvieglotu uzņēmumu situāciju, kā arī uzlabotu informācijas sniegšanu patērētājiem, piedāvājot viņiem skaidru tekstu attiecīgajās valodās. Joprojām ir nepieciešams sniegt informāciju tādiem patērētājiem, kam trūkst tehnisko prasmju, tomēr iespējas pastāv, piemēram, tirdzniecības vietā informācijas sniegšana pēc pieprasījuma. Lai produkts būtu izturīgs, nenomazgājams “datu nesēja” tipa marķējums var garantēt vieglu piekļuvi digitālajai informācijai.

3.4.4.

Pat ja Komisija nolemj atstāt zināmu informāciju uz fiziskajām etiķetēm, šādas pieejas mērķim tomēr vajadzētu būt ievērojamai etiķetes izmēra samazināšanai. EESK atbalsta Komisijas viedokli, ka fizisko etiķešu vai digitālās informācijas fizisko nesēju noņemšanu vajadzētu padarīt grūtāku. Neabrazīvas marķēšanas metodes jau ir pieejamas. Metodēm, ar kurām apgrūtina etiķešu noņemšanu, būtu jānodrošina informācijas noturība (piemēram, informāciju, kas uzdrukāta tieši uz materiāla, var nomazgāt), un tās nedrīkstētu mazināt produkta funkcionalitāti (piemēram, pilnīga etiķetes uzšūšana uz apģērba varētu mazināt tā funkcionalitāti).

3.4.5.

Eiropas Komisijai būtu jānovērtē, kā pārskatītajā Tekstilizstrādājumu marķēšanas regulā var piemērot digitālo produkta pasi saistībā ar digitālo marķējumu. Lai nodrošinātu konsekvenci un atvieglotu īstenošanu, Tekstilizstrādājumu marķēšanas regulā paredzēto digitālo marķējumu varētu izvietot arī uz tā paša datu nesēja, uz kura izvietota digitālā produkta pase.

3.5.   Dažu produktu veidu atbrīvojums no marķēšanas

3.5.1.

Pašreizējās Tekstilizstrādājumu marķēšanas regulas V pielikums paredz 42 tekstilizstrādājumu veidus atbrīvot no marķēšanas pienākuma. Tie ir nelieli priekšmeti (piemēram, rokaspulksteņu siksnas), kuriem marķējuma pievienošana samazinātu ražojuma funkcionalitāti. Tomēr no saraksta neizriet skaidri norādījumi par to, kā uzņēmējiem būtu jāmarķē produkti, kas nav uzskaitīti V pielikumā, bet kuru funkcionalitāti arī ierobežo marķējums. EESK iesaka pārskatītajā regulā radīt skaidrību par to, kā pareizi marķēt produktus (piemēram, garās zeķes un citas zeķes), ja obligāta marķēšana negatīvi ietekmē produkta funkcionalitāti. Piemēram, pašreizējo sarakstu varētu aizstāt ar tādu produktu definīciju, uz kuriem neattiecas obligāta marķēšana.

---

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1007/2011 (2011. gada 27. septembris) par tekstilšķiedru nosaukumiem un par tekstilizstrādājumu šķiedru sastāva etiķetēšanu un marķēšanu saistībā ar tiem, un par Padomes Direktīvas 73/44/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 96/73/EK un 2008/121/EK atcelšanu (OV L 272, 18.10.2011., 1. lpp.).

(2)  COM(2023) 166 final – 2023/0085(COD).

(3)  Šādu prasību piemēri ir Kanādas Tekstilizstrādājumu marķēšanas un reklāmas noteikumi (TLAR) un ASV Tekstilšķiedras izstrādājumu identifikācijas likums.

(4)  https://euratex.eu/wp-content/uploads/EURATEX_FactsKey_Figures_2022rev-1.pdf.

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 768/2008/EK (2008. gada 9. jūlijs) par produktu tirdzniecības vienotu sistēmu un ar ko atceļ Padomes Lēmumu 93/465/EEK (OV L 218, 13.8.2008., 82. lpp.).