—

ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 225. pantu,

—

ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 7. un 8. pantu,

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regulu (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (1),

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 25. novembra Direktīvu (ES) 2015/2366 par maksājumu pakalpojumiem iekšējā tirgū, ar ko groza Direktīvas 2002/65/EK, 2009/110/EK un 2013/36/ES un Regulu (ES) Nr. 1093/2010 un atceļ Direktīvu 2007/64/EK (2),

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 20. maija Direktīvu (ES) 2015/849 par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 648/2012 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/60/EK un Komisijas Direktīvu 2006/70/EK (3),

—

ņemot vērā Komisijas 2020. gada 19. februāra paziņojumu “Eiropas Datu stratēģija” (COM(2020)0066),

—

ņemot vērā Komisijas 2018. gada 8. marta paziņojumu “Finanšu tehnoloģijas rīcības plāns konkurētspējīgākam un inovatīvākam Eiropas finanšu sektoram” (COM(2018)0109),

—

ņemot vērā Komisijas un Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos 2016. gada 6. aprīļa kopīgo paziņojumu “Kopīgs regulējums hibrīddraudu apkarošanai — Eiropas Savienības reakcija” (JOIN(2016)0018),

—

ņemot vērā 2020. gada 19. februāra Balto grāmatu par mākslīgo intelektu “Eiropiska pieeja — izcilība un uzticēšanās” (COM(2020)0065),

—

ņemot vērā priekšsēdētāja vietnieka V. Dombrovska 2017. gada 10. aprīlī Komisijas vārdā sniegto atbildi uz jautājumu E-001130/2017,

—

ņemot vērā Komisijas Finanšu stabilitātes, finanšu pakalpojumu un kapitāla tirgu savienības ģenerāldirektorāta 2019. gada oktobra galīgo ziņojumu “Governance for a DLT/Blockchain enabled European electronic Access Point (EEAP)” (Ar sadalītās virsgrāmatas tehnoloģiju/blokķēdi īstenota Eiropas elektroniskās piekļuves punkta (EEAP) pārvaldība) (4),

—

ņemot vērā Komisijas pētījumu par Regulas par starpbanku komisijas maksām piemērošanu (5),

—

ņemot vērā Komisijas 2020. gada 17. februārī rīkoto sabiedrisko apspriešanu par tematu “Review of the regulatory framework for investment firms and market operators” (Ieguldījumu sabiedrību un tirgus dalībnieku tiesiskā regulējuma pārskatīšana),

—

ņemot vērā Komisijas 2020. gada 10. jūnija Augsta līmeņa foruma par kapitāla tirgu savienību galīgo ziņojumu “A New Vision for Europe’s Capital Markets” (“Jauns redzējums attiecībā uz Eiropas kapitāla tirgiem” (6),

—

ņemot vērā Komisijas Finanšu inovācijas regulatīvo šķēršļu ekspertu grupas 2019. gada 13. decembra galīgo ziņojumu “30 ieteikumi par regulējumu, inovāciju un finansēm”,

—

ņemot vērā Eiropas uzraudzības iestāžu (EUI) 2019. gada 10. aprīļa kopīgo ieteikumu Eiropas Komisijai par nepieciešamību uzlabot tiesību aktus attiecībā uz IKT riska pārvaldības prasībām ES finanšu sektorā,

—

ņemot vērā Eiropas uzraudzības iestāžu 2019. gada 10. aprīļa kopīgo ieteikumu Eiropas Komisijai par izmaksām un ieguvumiem saistībā ar saskaņotas kibernoturības testēšanas sistēmas izstrādi nozīmīgiem tirgus dalībniekiem un infrastruktūrām visā ES finanšu sektorā,

—

ņemot vērā Eiropas uzraudzības iestāžu 2019. gada 7. janvāra kopīgo ziņojumu “FinTech: Regulatory sandboxes and innovation hubs” (“Finanšu tehnoloģijas: “regulatīvās smilškastes” un inovācijas centri”) (7),

—

ņemot vērā Eiropas Banku iestāžu 2019. gada 29. novembra pamatnostādnes par IKT un drošības riska pārvaldību,

—

ņemot vērā Eiropas Banku iestādes 2019. gada 9. janvāra ziņojumu ar ieteikumu Eiropas Komisijai par kriptoaktīviem,

—

ņemot vērā Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes 2019. gada 9. janvāra ieteikumu Komisijai par sākotnējiem virtuālās valūtas piedāvājumiem un kriptoaktīviem,

—

ņemot vērā Eiropas Komisijas 2019. gada decembra apspriešanas dokumentu par ES regulējumu kriptoaktīvu tirgiem,

—

ņemot vērā 2019. gada 27. marta normatīvo rezolūciju par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai par Eiropas kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem (EKFPS) uzņēmumiem (8),

—

ņemot vērā 2018. gada 3. oktobra rezolūciju par sadalītās virsgrāmatas tehnoloģijām un blokķēdēm: uzticēšanās veidošana, atsakoties no starpniecības (9),

—

ņemot vērā 2017. gada 17. maija rezolūciju par FinTech: tehnoloģijas ietekme uz finanšu sektora nākotni (10),

—

ņemot vērā 2017. gada 16. februāra rezolūciju ar ieteikumiem Komisijai par Civiltiesību noteikumiem par robotiku (11),

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta Ekonomikas un monetārās komitejas pasūtīto 2020. gada aprīļa pētījumu “Crypto-assets: Key developments, regulatory concerns and responses” (Kriptoaktīvi: galvenās tendences, regulatīvie jautājumi un atbildes),

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas pasūtīto 2014. gada februāra pētījumu “Consumer Protection Aspects of Financial Services” (Finanšu pakalpojumu patērētāju aizsardzības aspekti),

—

ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas 2019. gada jūlija ziņojumu par mazumtirdzniecības maksājumu digitalizācijas ietekmi uz Eurosistēmas katalizatora lomu,

—

ņemot vērā Benoît Coeure2019. gada 31. janvāra programmatisko runu “FinTech for the People” (Finanšu tehnoloģijas cilvēkiem),

—

ņemot vērā Yves Mersch2019. gada 26. februāra programmatisko runu “Lending and payment systems in upheaval: the FinTech challenge” (Aizdevumu un maksājumu sistēmas pārmaiņu laikā: finanšu tehnoloģiju izaicinājums) trešajā ikgadējā konferencē par finanšu tehnoloģijām un digitālo inovāciju,

—

ņemot vērā Finanšu stabilitātes padomes 2019. gada 6. jūnija ziņojumu “Decentralized financial technologies. Report on financial stability, regulatory and governance implications” (Decentralizētas finanšu tehnoloģijas. Ziņojums par finanšu stabilitāti, regulējumu un pārvaldību),

—

ņemot vērā Finanšu stabilitātes padomes 2019. gada 14. februāra ziņojumu “FinTech and market structure in financial services: Market developments and potential financial stability implications” (Finanšu tehnoloģijas un tirgus struktūra finanšu pakalpojumu jomā: tirgus attīstība un iespējamā ietekme uz finanšu stabilitāti),

—

ņemot vērā Finanšu stabilitātes padomes 2018. gada 16. jūlija ziņojumu “Crypto-assets: Report to the G20 on work by the FSB and standard-setting bodies” (Kriptoaktīvi: ziņojums G20 par FSP un standartizācijas struktūru darbu),

—

ņemot vērā Finanšu stabilitātes padomes 2017. gada 27. jūnija ziņojumu “Financial Stability Implications from FinTech, Supervisory and Regulatory Issues that Merit Authorities” (Finanšu tehnoloģiju ietekme uz finanšu stabilitāti. Uzraudzības un regulatīvie jautājumi, kam jāpievērš iestāžu uzmanība),

—

ņemot vērā Finanšu Stabilitātes padomes 2020. gada 14. aprīļa konsultatīvo dokumentu “Addressing the regulatory, supervisory and oversight challenges raised by“global stablecoin”arrangements” (Regulējuma, uzraudzības un pārraudzības problēmu risināšana saistībā ar pasaules mēroga stabilās kriptomonētas mehānismu),

—

ņemot vērā G7 darba grupas stabilo kriptomonētu jomā 2019. gada oktobra pētījumu par globālo stabilo kriptomonētu ietekmi,

—

ņemot vērā Finanšu darījumu darba grupas 2019. gada jūnija norādījumus “Guidance for a Risk-Based Approach to Virtual Assets and Virtual Asset Service Providers” (Ieteikumi attiecībā uz riskā balstītu pieeju virtuālajiem aktīviem un virtuālo aktīvu pakalpojumu sniedzējiem),

—

ņemot vērā Finanšu darījumu darba grupas ieteikumus, kas atjaunināti 2019. gada jūnijā, jo īpaši 16. ieteikumu par elektroniskajiem naudas pārvedumiem,

—

ņemot vērā Starptautisko norēķinu bankas 2020. gada janvāra analīzi “Policy responses to FinTech: a cross-country overview” (Politikas atbildes attiecībā uz finanšu tehnoloģijām: pārskats par valstīm),

—

ņemot vērā Fernando Restoy runu “Regulating FinTech: what is going on, and where are the challenges?” (Finanšu tehnoloģiju regulējums: kas notiek un kādi ir izaicinājumi?) 2019. gada 16. oktobrīASBA-BID-FELABAN XVI Publiskā un privātā sektora banku reģionālās politikas dialogā,

—

ņemot vērā Reglamenta 47. un 54. pantu,

—

ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu (A9-0161/2020),

A.

tā kā digitālās finanses ir finanšu sektora joma, kas nepārtraukti attīstās un ir pastāvīgi jāuzrauga un jāņem vērā gan nozares, gan regulatīvā līmenī;

B.

tā kā Savienības iekšējo tirgu raksturo atklāta konkurence un tā mērķis ir radīt vienlīdzīgus konkurences nosacījumus, pamatojoties uz saskaņotu tiesisko regulējumu, starptautiskajiem standartiem, uzraudzības konverģenci un sadarbību uzraudzības jomā; tā kā tādēļ Savienības digitālo finanšu stratēģijas pamatā vajadzētu būt tiem pašiem principiem;

C.

tā kā ir vajadzīga līdzsvarota pieeja finanšu tehnoloģiju reglamentēšanā, lai sekmētu inovāciju un nodrošinātu augstu ieguldītāju aizsardzības un finanšu stabilitātes līmeni;

D.

tā kā terminu “kriptoaktīvi” lieto, lai apzīmētu plašu digitālo aktīvu klāstu, cita starpā virtuālās valūtas un autentifikācijas marķierierīces, dažkārt izņemot dažus stabilo kriptomonētu veidus vai dažas marķierierīces, piemēram, drošības marķierierīces;

E.

tā kā divi izplatītākie kriptoaktīvu komponenti ir i) maksājumtiesību attiecībā uz pamataktīvu, prasību vai tiesībām privātās iezīmes un ii) kriptogrāfijas un sadalītās virsgrāmatas tehnoloģijas (DLT) vai līdzīgas tehnoloģijas izmantošana aktīva un tam piemītošās vai uztvertās vērtības apmaiņas īstenošanai;

F.

tā kā pašreiz Savienībā kriptoaktīvus nedz neemitē, nedz garantē kāda no centrālajām bankām vai publiskām iestādēm, un tiem var būt dažādi lietojumi, tostarp apmaiņas līdzeklis, ieguldījumu mērķiem un nolūkā piekļūt precei vai pakalpojumam;

G.

tā kā stabilām kriptomonētām ir kriptoaktīviem līdzīgas iezīmes un tās nav nevienas konkrētas valūtas veidā, bet balstās uz tādu instrumentu kopumu, kuru mērķis ir samazināt to valūtā izteiktās cenas svārstības; tā kā daži kriptoaktīvi, tostarp stabilās kriptomonētas un ar tām saistītās tehnoloģijas, var palielināt efektivitāti, konkurenci un pārredzamību un sniegt sabiedrībai būtiskas iespējas un ieguvumus, jo dažas no tām varētu padarīt maksājumus lētākus un ātrākus un piedāvāt jaunus finansējuma avotus mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU); tā kā tādu instrumentu kopums, kuru mērķis ir mazināt cenu svārstības, nav pārbaudīts situācijās, kad ir veikts ievērojams skaits darījumu ar stabilām kriptomonētām;

H.

tā kā publiskas debates par privāti izveidotām stabilām kriptomonētām var būt saistītas ar dažiem trūkumiem Savienības maksājumu vidē;

I.

tā kā stabilas kriptomonētas varētu kļūt par plaši izmantotu maksāšanas līdzekli, tādēļ būtu jāveic atbilstošas regulatīvas un uzraudzības darbības;

J.

tā kā centrālās bankas digitālā valūta (CBDC) ir balstīta uz stabila aktīva jēdzienu, tai ir suverēns raksturs, un tāpēc tā atšķiras no kriptoaktīviem; tā kā Ķīnas Tautas banka izmēģina centrālās bankas digitālo valūtu, elektronisko maksājumu digitālajā valūtā (DCEP); uzsver, ka DCEP iespējamā izmantošana pasaules līmenī varētu ietekmēt starptautisko tirdzniecību un patērētāju aizsardzību;

K.

tā kā tiek apsvērtas iespējamās iniciatīvas CBDC īstenošanai gan Savienības, gan pasaules līmenī;

L.

tā kā digitālajām finansēm ir spēcīgas pārrobežu iezīmes, kas pārsniedz Savienības līmeni, un tādēļ šajā jomā būtiska ir starptautiskā sadarbība un standartizācija, kā arī efektīva un iedarbīga Savienības īstenota uzraudzība;

M.

tā kā digitālo finansēšanas instrumentu attīstībai var būt spēcīgas kapitāla plūsmas iezīmes, kas piesaista pārrobežu investīcijas; tādēļ uzsver, ka digitālās finanses var veicināt Savienības konkurētspēju globālos tirgos;

N.

tā kā saskaņā ar tirgus datiem (12) 2020. gada jūnijā pasaulē pastāvēja vairāk nekā 5 600 kriptoaktīvu, kuru kopējā tirgus kapitalizācija pārsniedza 260 miljardus USD (13), no kuriem 65 % veidoja tikai bitmonētas;

O.

tā kā saskaņā ar tirgus datiem stabilo kriptomonētu kopējā tirgus kapitalizācija 2020. gada jūnijā sasniedza 10 miljardu EUR salīdzinājumā ar 1,5 miljardiem EUR 2018. gada janvārī un, neraugoties uz to, ka to sasniedzamība salīdzinājumā ar citām kriptovalūtām joprojām ir ierobežota, tās var ātri sasniegt globālu mērogu un plašu lietotāju skaitu, jo īpaši tad, ja tās sāk lietot lielie tehnoloģiju uzņēmumi, kas izmanto savus tīklus;

P.

tā kā Eiropas Centrālās bankas (ECB) eksperti 2019. gada publikācijā (14) norādīja, ka, lai gan kriptoaktīvi ir ārkārtīgi spekulatīvi, tie nerada tūlītējus draudus finanšu stabilitātei; tā kā šim viedoklim piekrīt gan Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde (EVTI) (15), gan Eiropas Banku iestāde (EBI) (16); tā kā tādus pašus secinājumus ir izdarījis Starptautiskais valūtas fonds (SVF) savā 2018. gada ziņojumā par globālo finanšu stabilitāti un Finanšu stabilitātes padome (FSP) savā 2018. gada jūlija ziņojumā, taču FSP uzskata, ka minētā situācija būtu jāuzrauga, ņemot vērā straujās izmaiņas šajos tirgos;

Q.

tā kā saskaņā ar EBI ziņojumu finanšu iestādes pašreiz veic salīdzinoši ierobežotas ar kriptoaktīviem saistītas darbības, bet to interese, visticamāk, pieaugs, jo īpaši tādēļ, ka arvien vairāk tiek izmantoti risinājumi, kuru pamatā ir dalītās virsgrāmatas tehnoloģijas; tā kā šādas darbības ietver kriptoaktīvu turēšanu vai iegūšanu, sākotnējo virtuālās valūtas piedāvājumu (ICO) parakstīšanu vai pakalpojumu piedāvāšanu saistībā ar kriptoaktīviem, piemēram, atbildīgas glabāšanas kontu vai maiņas nodrošināšanu; tā kā pašreizējie uzraudzības noteikumi nav pietiekami piemēroti, lai aptvertu kriptoaktīvu lielo svārstīgumu un augsto risku;

R.

tā kā jaunākie pētījumi liecina, ka kriptoaktīvus galvenokārt izmanto kā spekulatīvas investīcijas, nevis kā maksāšanas līdzekļus par likumīga komersanta piedāvātām precēm vai pakalpojumiem; tā kā EUI ir uzsvērušas, ka kriptoaktīvi, kas nav uzskatāmi par finanšu instrumentiem Savienības finanšu regulējuma kontekstā, rada īpašus riskus, proti, ieguldītāju un patērētāju aizsardzības, kā arī tirgus integritātes ziņā; tā kā kriptoaktīvi var palielināt riskus, kas saistīti ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, krāpnieciskām darbībām, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un ārējiem uzbrukumiem;

S.

tā kā jaunu tehnoloģiju ieviešana var dot būtisku ieguldījumu, lai finanšu pakalpojumu sabiedrības varētu izpildīt savas pastāvīgās uzraudzības un atbilstības nodrošināšanas saistības;

T.

tā kā tādu kriptoaktīvu klāstā, kas saskaņā ar Savienības tiesību aktiem kvalificējami kā finanšu instrumenti, to klasifikācija kā tāda ir atkarīga no valsts kompetentajām iestādēm, kuras piemēro Savienības tiesību aktus valstī, un tas rada atšķirības uzraudzības un regulējuma pieejā, kas kaitē konsekvencei un vienlīdzīgiem konkurences apstākļiem Savienībā; tā kā šāda klasificēšana un integrācija Savienības tiesiskajā regulējumā nenotiek bez grūtībām, jo dažādiem kriptoaktīviem ir dažādas iezīmes, kas laika gaitā var mainīties;

U.

tā kā ICO varētu nodrošināt alternatīvu finansējuma avotu inovatīviem uzņēmumiem un jaunuzņēmumiem to attīstības sākumposmā, taču tie arī pakļauj investorus lielam zaudējumu riskam, ko rada to ārkārtīgi spekulatīvās iezīmes un neaizsargātība pret krāpšanu; tā kā Starptautisko norēķinu bankas ekonomikas pārskatā par 2018. gadu konstatēts, ka vismaz 22,5 % ICO darījumu ir izrādījušies krāpnieciskas finanšu piramīdas shēmas;

V.

tā kā kriptoaktīvi var drošā veidā samazināt darījumu izmaksas pasaulē, kurā uzraudzība arvien vairāk notiek digitāli, ja tiem piemēro stingru, mērķim piemērotu un uz risku balstītu regulatīvo režīmu;

W.

tā kā digitālās finanses var dažādos veidos palīdzēt novērst Covid-19 uzliesmojuma ekonomisko ietekmi uz iedzīvotājiem, MVU un citiem uzņēmumiem un finanšu pakalpojumiem; tā kā Covid-19 uzliesmojums — dažādā mērā dažādās dalībvalstīs — ir apliecinājis potenciālu, ko digitālās finanses sniedz gan patērētājiem, gan ekonomikai;

X.

tā kā lielie tehnoloģiju uzņēmumi un pasaules mēroga digitālās platformas arvien vairāk piedāvā finanšu pakalpojumus; tā kā šie lielie digitālās nozares uzņēmumi gūst labumu no tādiem konkurences ieguvumiem kā apjomradīti ietaupījumi, plaši pārrobežu lietotāju tīkli, vienkārša piekļuve finansējumam un spēja iegūt lielu tādu datu apjomu, ko lietotāji sniedz, izmantojot datu apstrādes tehnoloģijas, piemēram, “lielo datu analīzi”, kas dažādos veidos rada milzīgu pievienoto vērtību; tā kā lielo tehnoloģiju uzņēmumu klātbūtne finanšu tehnoloģiju tirgos var kaitēt godīgai konkurencei un inovācijai;

Y.

tā kā nesen atklātā krāpnieciskā darbība, kas saistīta ar uzņēmumiem finanšu tehnoloģiju nozarē, liecina par nepieciešamību īstenot holistisku perspektīvu attiecībā uz riskiem patērētāju un investoru aizsardzībai, kas saistīti ar trūkumiem finanšu pārskatu sniegšanā, krāpšanu un maksātnespējas procedūrām;

Z.

tā kā pēdējo gadu laikā ir ievērojami palielinājies bezskaidras naudas maksājumu īpatsvars; tā kā uzlabotai bezskaidras naudas darījumu sistēmai nevajadzētu apdraudēt iespēju izmantot skaidru naudu kā maksāšanas līdzekli;

AA.

tā kā finanšu sektors ir lielākais informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) lietotājs pasaulē, jo aptuveni piektā daļa no visiem IKT izdevumiem ir tieši šajā nozarē;

AB.

tā kā jaunu tehnoloģiju izmantošana finanšu nozarē var radīt jaunus riskus, kurus vajadzētu reglamentēt un uzraudzīt, lai nodrošinātu finanšu stabilitāti, iekšējā tirgus integritāti un patērētāju aizsardzību;

AC.

tā kā mākslīgā intelekta plašāka izmantošana finanšu pakalpojumu jomā radīs vajadzību pēc lielākas operacionālās noturības, atbilstošas uzraudzības un patērētāju datu aizsardzības, kā to paredz Savienības tiesību akti;

AD.

tā kā jaunas darbības problēmas, jo īpaši IKT un drošības riski, var radīt sistēmiskus riskus finanšu nozarei; tā kā šādi jauni riski būtu jānovērš, veicot piemērotus pasākumus, kā norādījusi Eiropas Sistēmisko risku kolēģija (17);

AE.

tā kā pašreizējam ES finanšu pakalpojumu noteikumu kopumam ir sadrumstalota pieeja jautājumam par operacionālā riska noteikumiem;

AF.

tā kā IKT un drošības riski, ar ko saskaras finanšu nozare, un tās integrācijas līmenis Savienības līmenī prasa veikt konkrētas un progresīvākas darbības, kuru pamatā ir Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 6. jūlija Direktīva (ES) 2016/1148 par pasākumiem nolūkā panākt vienādi augsta līmeņa tīklu un informācijas sistēmu drošību visā Savienībā (18), bet kuras pārsniedz minētās direktīvas darbības jomu;

AG.

tā kā kibernoturība ir neatņemama daļa no darba pie finanšu iestāžu operacionālās noturības, ko iestādes veic globālā līmenī,

AH.

tā kā funkcionējošam, ilgtspējīgam un noturīgam Savienības finanšu tirgum vajadzētu būt ar augstu kapitāla un riska sadales efektivitāti un iespējami plašu iedzīvotāju finansiālo iesaisti finanšu pakalpojumos;

AI.

tā kā mākoņdatošanas pakalpojumu izmantošana var sniegt būtiskas priekšrocības finanšu pakalpojumu sniedzējiem operacionālās noturības un efektivitātes jomā salīdzinājumā ar tradicionālajiem vietējiem risinājumiem, bet tā ir saistīta ar papildu problēmām datu un procesu drošības jomā, darbības nepārtrauktību atvienojumu gadījumā un vispārēju neaizsargātību pret kibernoziegumiem;

AJ.

tā kā ir jānodrošina vienlīdzīgi konkurences apstākļi finanšu pakalpojumu uzņēmumiem un tehnoloģiju uzņēmumiem, lai visi uzņēmumi konkurētu ar vienādiem nosacījumiem, ievērojot principu “tas pats risks, tā pati darbība, tas pats regulējums”;

AK.

tā kā digitālo finanšu pakalpojumu ieviešanai nevajadzētu izraisīt regulējuma arbitrāžu, nedz arī pazemināt patērētāju aizsardzību un drošību vai radīt finanšu stabilitātes riskus;

AL.

tā kā daudzas lielas Savienības finanšu iestādes mākoņdatošanas pakalpojumiem izmanto trešo valstu pakalpojumu sniedzējus;

AM.

tā kā Eiropas Datu aizsardzības kolēģijai (EDAK) ir svarīga loma, palīdzot uzņēmumiem izprast savas saistības attiecībā uz atbilstības VDAR nodrošināšanu;

AN.

tā kā kriptoaktīviem parasti nav zināma iniciatora un tie nerada finansiālas prasības pret pamataktīvu, turpretī stabilajām kriptomonētām, drošības marķierīcēm un preču marķieriem visiem ir zināms iniciators;

AO.

tā kā uzņēmēju izsniegtās marķierīces, kas izpaužas kā prasības pret naudas plūsmu, kapitāla prasījums vai nākotnes produkta/pakalpojuma prasījums, var klasificēt alternatīvā veidā, un to klasifikācijai Savienības tiesību aktos būtu jānodrošina regulatīvā paredzamība un viendabīgums Eiropas tirgos; tā kā tehnoloģiski atbilstīgā un funkcionālā marķierīču regulējumā būtu jāņem vērā iespējamie hibrīdmodeļi un jāparedz definīcijas, kas maksimāli palielina patērētāju un investoru aizsardzību, uzlabo juridisko noteiktību un piesaista šo instrumentu spēcīgo potenciālu riskantu darījumdarbības projektu finansēšanai; tā kā marķierīču ekonomiskā pamatfunkcija ir būtisks to klasifikācijas rādītājs;

AP.

tā kā Finanšu darījumu darba grupa (FATF) ir pieņēmusi plašu virtuālās valūtas definīciju un ieteikusi iekļaut nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanas/ terorisma finansēšanas apkarošanas (AML/CFT) saistību darbības jomā jebkuru fizisku vai juridisku personu, kas veic tādas darbības kā kriptoaktīvu apmaiņa, kriptoaktīvu pārvedumi un dalība finanšu pakalpojumos un to sniegšanā saistībā ar sākotnējiem virtuālās valūtas piedāvājumiem;

AQ.

tā kā nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācija ir kritisks apdraudējums, kas digitālā finansējuma jomā ir jānovērš; tā kā, pat ja digitālais finansējums var uzlabot finansiālo iekļaušanu, tik un tā būtu jāparedz visaptverošs režīms atbilstīgi principam “pazīsti savu klientu” (KYC) un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanas saistībām, kā paredzēts Savienības tiesību aktos; tā kā, lai gan kriptoaktīvus var izmantot nelikumīgu darbību veikšanai, to kā maksāšanas līdzekļa, nevis apmaiņas līdzekļa, reglamentējošais statuss var uzlabot finanšu noziegumu uzraudzību un novēršanu;

AR.

tā kā lielāka savienojamība, lietu internets un cilvēku un iekārtu mijiedarbība var radīt labāku finanšu pakalpojumu pieredzi, taču arī radīt jaunus riskus attiecībā uz privātumu un personas datu aizsardzību, mijiedarbības kvalitāti, operacionālā riska pārvaldību un kiberdrošības problēmām,

1.

2.

3.

4.

5.

6.

7.

8.

9.

10.

11.

12.

13.

14.

15.

16.

17.

18.

19.

20.

21.

22.

23.

24.

25.

26.

27.

28.

29.

30.

31.

32.

33.

34.

35.

36.

37.

38.

39.

40.

41.

42.

43.

44.

45.

46.

47.

48.

49.

50.

51.

52.

53.

54.

55.

56.

57.

58.

59.

60.

61.

62.

63.

64.

65.

66.

67.

68.

69.

70.