52020AE5871

EUR-Lex

Access to European Union law

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

EUROPA
EUR-Lex home
EUR-Lex - 52020AE5871 - EN

Help

Search tips

Need more search options? Use the Advanced search

Document 52020AE5871

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “ES inovāciju potenciāla maksimāla izmantošana. Rīcības plāns intelektuālā īpašuma jomā ES atveseļošanās un noturības atbalstam”” (COM(2020) 760 final)

EESC 2020/05871

OV C 286, 16.7.2021, p. 59–63 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

Date of document:: 27/04/2021; Balsojuma datums
Date of vote:: 27/04/2021
Date lodged:: 14/01/2021

Author:: Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja
Responsible body:: Section for the Single Market, Production and Consumption, EESC_INT
Rapporteur:: Rudolf KOLBE
Form:: Atzinums
Term of office:: 2015-2020
Internal reference:: INT/927, AVIS-SECTION 2020/5871 FIN
Session:: 560

Treaty:

Līgums par Eiropas Savienības darbību

Legal basis:

12016E304

Link

Select all documents mentioning this document

Earlier related instruments:

52020DC0760 ESC Opinion

Instruments cited:

Link

EUROVOC descriptor:

Subject matter:

Intelektuālais, rūpnieciskais un komerciālais īpašums

Directory code:

17.20.00.00 Likumi attiecībā uz uzņēmumiem / Intelektuālā īpašuma tiesības

HTML

PDF

Official Journal

16.7.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 286/59

(COM(2020) 760 final)

(2021/C 286/11)

Ziņotājs:

Rudolf KOLBE

Apspriešanās	Eiropas Komisija, 14.1.2021.
Juridiskais pamats	Līguma par Eiropas Savienības darbību 304. pants
Atbildīgā specializētā nodaļa	Vienotā tirgus, ražošanas un patēriņa specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	31.3.2021.
Pieņemts plenārsesijā	27.4.2021.
Plenārsesija Nr.	560
Balsojuma rezultāts (par / pret / atturas)	241/0/2

1. Secinājumi un ieteikumi

1.1.

EESK pilnībā atbalsta Eiropas Komisijas rīcības plānu intelektuālā īpašuma jomā un to uzskata par ļoti labu un visaptverošu koncepciju ES intelektuālā īpašuma sistēmas modernizēšanai.

1.2.

EESK ir cieši pārliecināta, ka vienotas patentu sistēmas ieviešanai ir jābūt galvenajai prioritātei un ka tā ievērojami uzlabos ES uzņēmumu konkurētspēju. Ņemot vērā acīmredzamās grūtības sistēmas īstenošanā, EESK ir pārliecināta, ka vienotās patentu sistēmas pārnešanai ES likumdošanas sistēmā ir jākļūst par [ilgtermiņa] mērķi.

1.3.

EESK uzsver, ka liela nozīme ir MVU atbalsta pasākumiem visās intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības jomās. Papildus finansiāla atbalsta pasākumiem ir jākoncentrējas uz to, lai palielinātu zinātību par intelektuālā īpašuma tiesībām, un uz īpaši pielāgotiem konsultāciju pakalpojumiem.

1.4.

EESK gribētu uzsākt diskusiju par to, kā visos ES izglītības sistēmas līmeņos uzlabot zināšanas par intelektuālā īpašuma tiesībām un to pārvaldību.

1.5.

EESK mudina Eiropas Komisiju ieviest papildu aizsardzības sertifikātu, kam būtu vienots nosaukums, un izskatīt iespēju piemērot papildu aizsardzības sertifikātu jaunām nozarēm.

1.6.

EESK uzskata, ka autortiesību regulējuma un autortiesību datu pārvaldības saskaņošana palielinātu intelektuālā īpašuma tiesību izmantošanu radošajās nozarēs.

1.7.

Lai autoriem un ražotājiem piedāvātu gan stimulus, kas izpaustos kā atzinība par viņu darbiem, gan arī taisnīgu ekonomisko atlīdzību, EESK aicina īstenot sociālā dialoga procesu, kas, pateicoties darba koplīguma slēgšanas sarunām, līdztekus tiesību normām ļautu precizēt un definēt taisnīgas intelektuālā īpašuma tiesības.

1.8.

EESK uzskata, ka ģeogrāfiskās izcelsmes norādes ir nozīmīgs rīks, lai uzlabotu vietējo ražotāju konkurētspēju, un uzsver iespējas pievienot saskaņotu sistēmu nelauksaimniecisko produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norādes aizsardzībai.

1.9.

EESK atzīst, ka datu plūsmas veicināšanai Eiropas Savienībā ir ekonomisks potenciāls un sabiedrība par to interesējas, taču norāda uz problēmām, ko rada nelīdzsvaroti noteikumi.

1.10.

EESK atzinīgi vērtē, pirmkārt, visus pasākumus cīņai pret intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumiem un, otrkārt, to, ka cīņā pret viltošanu lielāka nozīme ir piešķirta Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai.

1.11.

EESK uzskata, ka ir jāturpina uzlabot tiešā atbalsta rīkus ES uzņēmumiem, kuri darbojas ārpus ES dalībvalstīm, un ir strikti jāpiemēro intelektuālā īpašuma tiesību aktu un ES tirdzniecības nolīgumu noteikumi, lai šādus uzņēmumus aizsargātu pret intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumiem.

1.12.

Pašreizējā krīze veselības jomā ir nepārprotami atklājusi, ka kritiskās situācijās ir vajadzīga piekļuve sistēmiski nozīmīgam intelektuālajam īpašumam. Intelektuālā īpašuma tiesību dēļ nedrīkst tikt ierobežota pandēmijas vakcīnu vai ārstēšanas pieejamība un piekļūstamība: efektīvas obligātās licencēšanas sistēmas ārkārtas situācijās nodrošina gan drošības tīklu sabiedrībai, gan taisnīgu kompensāciju uzņēmumiem.

2. Vispārīgas piezīmes

2.1.

EESK atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas rīcības plānu intelektuālā īpašuma jomā un to uzskata par svarīgu koncepciju ES intelektuālā īpašuma sistēmas modernizēšanai un ES uzņēmumu, jo īpaši MVU un mikrouzņēmumu, milzīgā inovācijas potenciāla palielināšanai. Tā kā intelektuālā īpašuma produktu, piemēram, izgudrojumu, mākslas un kultūras darbu, zīmolu, programmatūras, zinātības, uzņēmējdarbības procesu un datu, lielā ekonomiskā nozīme Eiropas Savienībā arvien pieaug, EESK uzskata, ka būtiski svarīgs ir optimizēts un viegli piekļūstams tiesiskais un politiskais regulējums.

2.2.

Daudzi uzņēmumi, jo īpaši MVU, kas veido 99 % no visiem uzņēmumiem Eiropas Savienībā, intelektuālā īpašuma aizsardzības iespējas neizmanto (vai neizmanto pilnā apmērā). Intelektuālā īpašuma aizsardzības izmantošanas palielināšanai ES uzņēmumos, īpaši vēršot uzmanību uz MVU un mikrouzņēmumiem, ir jābūt galvenajam intelektuālā īpašuma rīcības plāna aspektam. Vajadzīgie pasākumi ir daudzveidīgi – no vajadzības samazināt izmaksas, vienkāršot procedūras un uzlabot informētību un zināšanas līdz pielāgotu konsultāciju un atbalsta sniegšanai un izglītības sistēmas modernizācijai saistībā ar zinātību par intelektuālā īpašuma tiesībām.

2.3.

Intelektuālais īpašums ir nozīmīgs ekonomikas faktors, jo ar intelektuālo īpašumu saistītas nozares veido gandrīz 45 % no Eiropas IKP un nodrošina 30 % darbvietu, taču tas ir arī nozīmīgs faktors mūsu sabiedrības svarīgāko problēmu risināšanā. Covid-19 krīze ir ļoti skaidri apliecinājusi: lai nodrošinātu kritiski svarīga intelektuālā īpašuma ātru izmantošanu, Eiropas Savienībai ārkārtīgi nepieciešama ir profesionālā izcilība, kā arī efektīvi intelektuālā īpašuma noteikumi un instrumenti. Tas, vai klimata pārmaiņas tiks veiksmīgi ierobežotas, lielā mērā būs atkarīgs arī no tā, vai tiks ātri izstrādātas un ieviestas augstās tehnoloģijas un efektīvi instrumenti, kas kalpotu taisnīgām pieejām attiecībā uz kritiski svarīga nemateriālā īpašuma un datu apmaiņu.

2.4.

Tehniskā revolūcija ir intelektuālā īpašuma tiesību virzītājspēks, taču arī problēma, kas liek īstenot labi līdzsvarotu pieeju inovācijas virzītiem instrumentiem. Digitalizācija un mākslīgā intelekta tehnoloģijas rada daudzas intelektuālā īpašuma problēmas, kas ir jāņem vērā, piemēram, saistībā ar pārredzamību, datu izcelsmi un autortiesībām, cilvēka iejaukšanās pakāpi, ētikas principiem u. tml. EESK atbalsta Eiropas Komisijas viedokli, ka mākslīgā intelekta sistēmas nebūtu jāuztver kā autori vai izgudrotāji. Kopumā EESK uzskata, ka Eiropas intelektuālā īpašuma regulējums – ar labi līdzsvarotiem grozījumiem un atjauninājumiem – ir piemērots digitalizācijas un mākslīgā intelekta problēmu risināšanai. Tā kā digitālo produktu un tehnoloģiju patentu skaita ziņā ES joprojām ievērojami atpaliek no citiem reģioniem, īpaša uzmanība ir jāpievērš pasākumiem šī ievērojamā tirgus uzlabošanai.

3. Īpašas piezīmes

3.1. Intelektuālā īpašuma aizsardzība

3.1.1.

Vienotā patentu sistēma kā vienots kontaktpunkts uzņēmumiem ir būtiski svarīga, lai ievērojami samazinātu patentu izmaksas, atvieglotu licencēšanu, uzlabotu pārredzamību un pārvarētu MVU šķēršļus piekļūstamības ziņā. Vienotās patentu sistēmas ieviešana un Vienotās patentu tiesas darbības uzsākšana ievērojami uzlabos intelektuālā īpašuma aizsardzību, un tai ir jābūt vienai no rīcības plāna prioritātēm. Procedūru atvieglošana paātrinās arī kopējo procesu un tādējādi palielinās Eiropas patentu īpašnieku konkurētspēju. Vienotās patentu tiesas izveides nolīgums rada ievērojamu pamatu efektīvai, specializētai un tehniski kompetentai patentu tiesvedības sistēmai, kas spēs uzlabot juridisko noteiktību, vienkāršību un efektivitāti. Taču, kā liecina grūtības ar īstenošanu, jātiecas pārnest šo sistēmu ES likumdošanas sistēmā. Tajā pašā laikā ir steidzami jārisina papildu kavējumi, ko izraisa procesi dalībvalstīs un/vai Apvienotās Karalistes izstāšanās no nolīguma. Tas, ka globālo patentu īpatsvars Eiropas Savienībā ievērojami samazinājās no 17,4 % 2009. gadā līdz 11,3 % 2019. gadā, skaidri apliecina arī to, ka ir vajadzīga turpmāka rīcība.

3.1.2.

Papildu aizsardzības sertifikāts var paplašināt patenta sniegto aizsardzību zālēm vai augu aizsardzības līdzekļiem, kam ir piemērojama attiecīga tirdzniecības atļauja. Tādējādi tas ir svarīgs instruments, lai kompensētu to, ka nepieciešamo pārbaužu ilguma, klīnisko/lauka izmēģinājumu un regulatīvo procesu dēļ faktiski tiek zaudēta patenta aizsardzība. EESK uzskata papildu aizsardzības sertifikātus par būtiski svarīgiem, lai efektīvi veicinātu inovāciju saistībā ar jaunām aktīvajām vielām un piesaistītu pētniecības un izstrādes centru veidošanu Eiropas Savienībā, taču līdzsvarotiem izņēmumiem no papildu aizsardzības sertifikāta tiesībām ir jānodrošina zāļu pieejamība par pieņemamu cenu un pietiekami krājumi. Lai gan papildu aizsardzības sertifikāta sistēma ir vienkārša un inovāciju veicinoša sistēma, tā joprojām ir sadrumstalota un liek aizpildīt papildu aizsardzības sertifikāta pieteikumu katrā ES dalībvalstī, kurā ir vajadzīga aizsardzība ar papildu aizsardzības sertifikātu. Ar jaunas atsevišķas ES regulas starpniecību nosakot vienotu nosaukumu, kā dēvēt papildu aizsardzības sertifikātu, un izveidojot vienotu kontaktpunktu, kas piešķirtu vienotas aizsardzības un papildu aizsardzības sertifikātus, palielinātos patentu īpašnieku interese par papildu aizsardzības sertifikātu, uzlabotos izgudrotāju aizsardzība un tiktu nodrošināta juridiskā noteiktība trešām pusēm. EESK atbalsta arī pieeju, ka paredz izskatīt optimizētas papildu aizsardzības sertifikāta sistēmas piemērojamību jaunās nozarēs, kurās produktiem, iespējams, būs vajadzīga tirdzniecības atļauja.

3.1.3.

Pamatojoties uz pieredzi, kas gūta ES preču zīmju tiesību aktu pārskatīšanā, EESK ir pārliecināta, ka ES tiesību akti par dizainparaugu aizsardzību tiks veiksmīgi atjaunināti. Veiksmīgajai pieredzei, kas gūta šos jautājumus regulējot ar ES tiesību aktiem, būtu jāmotivē Komisija ierosināt priekšlikumu par jaunu atsevišķu regulu par vienotas aizsardzības un papildu aizsardzības sertifikātu un ilgtermiņā iekļaut vienoto patentu sistēmu jaunajā ES tiesību sistēmā.

3.1.4.

EESK norāda, ka arvien liberalizētākā un konkurējošākā pasaules tirgū Eiropas Savienības ražotājiem unikāls un vērtīgs resurss ir ģeogrāfiskās izcelsmes norādes. ES ģeogrāfiskās izcelsmes norādes aizsardzības sistēmai ir ievērojama ekonomiskā vērtība lauksaimniecības nozarē. Kopumā sistēma darbojas ļoti labi, taču ģeogrāfiskās izcelsmes norādes aizsardzība vēl ir jāīsteno, izmantojot iestāžu saskaņotas kontroles sistēmas un kopēju definīciju, piemēram, attiecībā uz krāpšanu pārtikas jomā. Tirdzniecības nolīgumos uzmanība būtu jāpievērš arī šādiem konkrētiem aizsardzības pasākumiem. EESK uzsver potenciālu, kas rastos, ģeogrāfiskās izcelsmes aizsardzības sistēmā iekļaujot nelauksaimnieciskus produktus, kas ir būtiska vietējās identitātes sastāvdaļa. Tas palīdzētu vietējiem ražotājiem veiksmīgāk piedāvāt savus kvalitatīvos produktus un radīt pozitīvu papildu ietekmi uz mazāk attīstītajiem reģioniem. Turklāt reģistrācijas procedūras vienkāršošana sniegtu ieguvumus ražotājiem.

3.1.5.

Kopienas augu šķirņu aizsardzības sistēma ir vēl viens pozitīvs piemērs saskaņotai pieejai, kā, pamatojoties uz ES regulu, tiek nodrošināta intelektuālā īpašuma aizsardzība. Tā var arī radīt drošu pamatu mazajiem un vidējiem audzētājiem un ietver svarīgus izņēmumus attiecībā uz lauksaimniecību un audzētājiem. Izvirzīto mērķu ziņā sistēma veido labu pamatu, kas audzētājiem ļauj efektīvi sekmēt zaļās pārkārtošanās mērķrādītāju sasniegšanu.

3.1.6.

EESK uzsver, ka autortiesību, dizaina un saistīto tiesību aizsardzība ir būtiski svarīga kultūras un radošajās profesijās, kas rada ievērojamu ekonomisko labklājību un sniedz būtisku ieguldījumu Eiropas identitātē, kultūrā un vērtībās (piemēram, arhitektūras un citi kultūras darbi), taču kam bieži nav pietiekamas zinātības vai finansiālo līdzekļu intelektuālā īpašuma aizsardzībai un inovāciju pārveidošanai produktos. Ir svarīgi saskaņot autortiesību regulējumu un autortiesību datu pārvaldību, to papildinot ar citiem atbalsta pasākumiem.

3.1.7.

Darba ņēmēji, kuri veic radošo darbu un it īpaši rada izgudrojumus, ir iespējamie tiesību turētāji. Ir ļoti svarīgi izveidot sociālā dialoga procesu Eiropas, valsts, nozares vai uzņēmuma līmenī, tajā papildus tiesību normām precizējot un definējot godīgas intelektuālā īpašuma tiesības, izmantojot darba koplīguma slēgšanas sarunas, lai autoriem un ražotājiem piedāvātu stimulus, atzīstot viņu veikumu un sniegtu taisnīgu ekonomisko atlīdzību. Līgumi par autortiesību piešķiršanu nebūtu jāuzskata par pienākumu nodot visu intelektuālo īpašumu darba devējam, nesaņemot piemērotu atlīdzību.

3.1.8.

Biotehnoloģiju direktīva sniedz nozīmīgu satvaru biotehnoloģisko izgudrojumu juridiskajai aizsardzībai. Tajā risinātas politiski un ētiski delikātas tēmas, tāpēc tā tapusi, rūpīgi izsverot ļoti pretrunīgas intereses. Taču biotehnoloģiju straujā attīstība ir arī nepieciešama tajās jomās, kas saistītas ar veselību, nopietnu epidēmiju apkarošanu un bada novēršanu pasaulē. Tāpēc ārkārtīgi svarīgi ir būtiski veicināt pētniecību un inovāciju šajās jomās, taču arī to efektīvi popularizēt un licencēt.

3.1.9.

Komercnoslēpumi ir nemateriālie aktīvi, kas papildina intelektuālā īpašuma tiesības. Tie tiek plaši izmantoti radošajā procesā, kas izraisa inovāciju un intelektuālā īpašuma tiesību radīšanu, tāpēc ir ārkārtīgi svarīgi nodrošināt to efektīvu aizsardzību. Tāpēc EESK uzskata, ka Direktīvā (ES) 2016/943 (1) izklāstītā pamata precizēšana ir svarīgs mērķis.

3.2. Intelektuālā īpašuma izmantošana un īstenošana, īpaši vēršot uzmanību uz MVU

3.2.1.

EESK uzskata, ka MVU intelektuālā īpašuma aizsardzības potenciāla izmantošanas palielināšana ir viens no galvenajiem rīcības plāna mērķiem, kas ietekmē visas atšķirīgās sistēmas intelektuālā īpašuma aizsardzības jomā. Lai gan ES MVU un mikrouzņēmumos ir liels inovācijas potenciāls, lielākā daļa nevar pievienot vērtību saviem nemateriālajiem aktīviem.

3.2.2.

Izmaksu faktors ir viens no iemesliem, kāpēc tikai 9 % no ES MVU ir tādi, kuru rīcībā ir reģistrētas intelektuālā īpašuma tiesības. Patenta saņemšanas izmaksas Eiropas Savienībā pašlaik ir ievērojami augstākas nekā, piemēram, ASV vai Japānā un rada milzīgu finansiālo slogu MVU un mikrouzņēmumiem. Tāpēc, lai uzlabotu MVU piekļuvi intelektuālā īpašuma aizsardzībai, izmaksas ir jāsamazina. Vienotās patentu sistēmas, kas ievērojami samazinās patentu reģistrācijas izmaksas, straujā īstenošana būs revolucionārs ieguvums inovatīviem MVU un mikrouzņēmumiem, piemēram, liberāliem profesionālās inženierijas uzņēmumiem. EESK arī uzsver, ka ir svarīgas visas dažādās pieejas finansiālam un zinātības atbalstam MVU, EUIPO intelektuālo īpašumu apliecinoši dokumenti, pieeja palīdzības sniegšanai MVU izmantot savas intelektuālā īpašuma tiesības, lai iegūtu piekļuvi finansēm, un programma IPA4SME, kas sniedz līdz 15 000 EUR, lai līdzfinansētu intelektuālā īpašuma diagnostikas un aizsardzības pasākumus u. tml. EESK arī norāda uz patentu advokātu nozīmīgo lomu šajā atbalsta sistēmā.

3.2.3.

EESK uzskata, ka nozīmīga problēma ir tas, ka trūkst būtisku zināšanu par intelektuālā īpašuma tiesību pārvaldības stratēģijām ES uzņēmumos, it sevišķi, bet ne tikai MVU un mikrouzņēmumos. Tāpēc, lai šo problēmu risinātu, ir ļoti svarīgi sniegt viegli piekļūstamu vispārīgu un pielāgotu informāciju, atbalstu un konsultācijas MVU un mikrouzņēmumiem, kā paredzēts dažādās programmās un iniciatīvās, piemēram, ierosmē par Eiropas IĪ palīdzības dienestu, šim nolūkam izmantojot dažādus kanālus un tīklus un to darot vēl plašāk nekā līdz šim. Ir jāuzlabo informētība par intelektuālā īpašuma tiesību potenciālu uzņēmējiem, to apvienojot ar dažādām viegli piekļūstamām mācību programmām. EESK ierosina apsvērt veidus, kā palielināt kvalificētu intelektuālā īpašuma tiesību pārvaldītāju skaitu ES uzņēmumos.

3.2.4.

EESK gribētu arī uzsākt diskusiju par to, kā uzlabot zināšanas par intelektuālā īpašuma tiesībām un to pārvaldību ES izglītības sistēmā – pamatzināšanas un informētība par intelektuālā īpašuma tiesību pārvaldību būtu jāiekļauj vidējā un augstākajā izglītībā, padziļinātām intelektuālā īpašuma tiesību studiju zināšanām aptverot uzņēmējdarbības un tehniskās, kā arī daudzas citas programmā ietvertās studijas. Intelektuālā īpašuma tiesību pārvaldība būtu arī jāpiedāvā kā atsevišķs priekšmets augstākajā izglītībā. EESK ir pārliecināta, ka pieejamās zinātības uzlabošana var palielināt intelektuālā īpašuma aizsardzības izmantošanu.

3.2.5.

Par to, ka ir svarīgi pārveidot pētniecības rezultātus inovācijā, nav nekādu šaubu, tāpēc EESK atzinīgi vērtē jebkādas darbības, kas veicina zināšanu nodošanu un intelektuālā īpašuma labāku pārvaldību pētniecības un inovācijas kopienā. MVU un mikrouzņēmumi bieži ir mazi partneri projektu konsorcijos, un šajā saistībā tiem ir vajadzīgs labāks atbalsts, lai intelektuālā īpašuma tiesības padarītu par produktiem un aizsargātu savas tiesības šādu konsorciju ietvaros. Uz to būtu īpaši jāvērš uzmanība atbalsta programmās, kas sniedz pielāgotas konsultācijas un atbalstu.

3.3. Piekļuve ar intelektuālo īpašumu aizsargātiem aktīviem un to koplietošana

3.3.1.

Pašreizējā krīze veselības jomā ir nepārprotami atklājusi, ka kritiskās situācijās ir vajadzīga piekļuve sistēmiski nozīmīgam intelektuālajam īpašumam. Intelektuālā īpašuma tiesības nedrīkst apgrūtināt vakcīnu vai zāļu piekļūstamību un pieejamību pandēmijas situācijā. Pēc iespējas būtu jāpalielina to pētījumu ietekme, kas veikti par Eiropas publiskajiem līdzekļiem, nodrošinot gūto zināšanu un intelektuālā īpašuma kopīgošanu. No otras puses, efektīvas sistēmas obligātu licenču piešķiršanai ir sabiedrības drošības tīkls ārkārtas situācijās. To procedūrām jābūt balstītām uz dažādo attiecīgo interešu rūpīgu izsvēršanu, vienlaikus nodrošinot, ka tās ir ātras un koordinētas Eiropas līmenī, lai pēc iespējas efektīvāk ievērotu sabiedrības veselības prasības. Šajā saistībā EESK arī gribētu uzsvērt, cik svarīga ir Regula (EK) Nr. 816/2006 par patentu piespiedu licencēšanu attiecībā uz farmaceitisko produktu ražošanu eksportam uz valstīm, kurās ir sabiedrības veselības aizsardzības problēmas (2).

3.3.2.

Pārredzamības uzlabošana par intelektuālā īpašuma tiesībām un pārvaldību ir priekšnosacījums intelektuālā īpašuma licencēšanas un izplatīšanas atvieglošanai. Šajā saistībā EESK gribētu uzsvērt arī vajadzību ātri īstenot vienoto patentu sistēmu, kā arī to, ka ir svarīgi uzlabot autortiesību infrastruktūru tādos aspektos kā informācija par tiesību turētājiem, noteikumi un licencēšanas iespējas – arī attiecībā uz blokķēdes tehnoloģiju.

3.3.3.

Tā kā standartizācija ir process, kas skar daudzu dažādu ieinteresēto personu intereses, standarta īstenošanai nepieciešamie patenti liek nodrošināt īpaši augstu pārredzamības līmeni un taisnīgus licencēšanas noteikumus. Tāpēc EESK atbalsta pieejas, kas trešo pušu būtiskuma pārbaudēm paredz neatkarīgu sistēmu, kā arī pārkāpumu un nesaderību samazināšanas pasākumus.

3.3.4.

EESK atzīst ekonomisko potenciālu, ko rada datu kopīgošanas un datu plūsmas visā ES un visās nozarēs veicināšana, taču uzsver, ka plūsmas iespējošanai un datu plašai izmantošanai jābūt balstītai uz līdzsvarotu pieeju, kas nodrošina privātumu un drošību, kā arī ētikas standartu un likumīgu intelektuālā īpašuma aizsardzības interešu ievērošanu. Tas ir jānodrošina, 2021. gadā pārskatot Datubāzu direktīvu (3).

3.4. Intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumi

3.4.1.

Efektīva izpilde un tiesiskās aizsardzības līdzekļi ir galvenie kritēriji veiksmīgai intelektuālā īpašuma aizsardzības sistēmai, tāpēc tie ir būtiski jāpastiprina. EESK uzsver, ka Vienotās patentu tiesas izveide ievērojami uzlabos patentu tiesību īstenošanu un ka intelektuālā īpašuma tiesību īstenošana citās intelektuālā īpašuma tiesību sistēmās (piemēram, apdrošināšanā) arī ir ievērojami jāpastiprina ar praktiskiem un/vai tiesiskiem pasākumiem. MVU un it īpaši mikrouzņēmumiem bieži nav līdzekļu savu intelektuālā īpašuma tiesību īstenošanai.

3.4.2.

Digitalizācija ir izraisījusi jaunus intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu veidus, piemēram, komercnoslēpumu kiberzādzības, nelikumīgu straumēšanu u. tml. EESK atzinīgi vērtē saistošus noteikumus, piemēram, digitālo pakalpojumu tiesību aktu (4), kas nodrošina labāku tiesisko regulējumu.

3.4.3.

Viltošana un pirātisms rada milzīgus zaudējumus ES tirdzniecībā, taču tie rada arī veselības un drošības apdraudējumus patērētājiem. EESK atzinīgi vērtē visu ieinteresēto personu sadarbību, ES instrumentu kopuma izveidi un to, ka cīņā pret viltošanu lielāka nozīme ir piešķirta Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai.

3.5. Godīga darījumdarbības vide pasaules mērogā

3.5.1.

Globālajā konkurencē intelektuālā īpašuma tiesību jomā ES nav vadošā pozīcijā. Patentu pieteikumu ziņā visu globālo patentu pieteikumu īpatsvars Āzijā 2019. gadā palielinājās līdz 65 %, savukārt ES daļa ievērojami samazinājās, proti, no 17,4 % (2009. gadā) līdz 11,3 %. Tāpēc ir ārkārtīgi svarīgi uzlabot ES pozīciju.

3.5.2.

Intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzība un izpilde ir papildu sarežģījums ES uzņēmumiem, kuri darbojas valstīs ārpus ES. Tāpēc EESK atbalsta visus Komisijas pasākumus šīs situācijas uzlabošanai. Sarunas par intelektuālā īpašuma sadaļām ar augstu aizsardzības līmeni brīvās tirdzniecības nolīgumos un intelektuālā īpašuma dialogi ar tirdzniecības partneriem ir svarīgas ilgtermiņa pieejas; tas pats attiecas arī uz sadarbību pasaules mēroga organizācijās, piemēram, Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijā (WIPO) un PTO, un dalību globālajos intelektuālā īpašuma līgumos.

3.5.3.

EESK uzsver, ka ir svarīgi tieša atbalsta rīki, ar kuriem sniedz informāciju ES uzņēmumiem, kas darbojas valstīs ārpus ES, piemēram, ārvalstu ieguldījumu izvērtēšana, viltošanas un pirātisma situācijas uzraudzības saraksts un trešās valsts ziņojums. Tādi MVU un mikrouzņēmumu atbalstam paredzēti pasākumi kā MVU palīdzības dienesti intelektuālā īpašuma jomā ir īpaši svarīgi un būtu vēl vairāk jāpilnveido.

Briselē, 2021. gada 27. aprīlī

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētāja

Christa SCHWENG

(1) OV L 157, 15.6.2016., 1. lpp.

(2) OV L 157, 9.6.2006., 1. lpp.

(3) OV L 77, 27.3.1996., 20. lpp.

(4) COM(2020) 825 final.

Top