Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Komisijas ziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “2019. gada ziņojums par konkurences politiku””

(COM(2020) 302 final)

(2021/C 123/01)

Ziņotājs:

Gonçalo LOBO XAVIER

Atzinumu pieprasījusi	Eiropas Komisija, 12.8.2020.
Juridiskais pamats	Līguma par Eiropas Savienības darbību 304. pants
Atbildīgā specializētā nodaļa	Vienotā tirgus, ražošanas un patēriņa specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	11.12.2020.
Pieņemts plenārsesijā	27.1.2021.
Plenārsesija Nr.	557
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	230/0/6

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas 2019. gada ziņojumu par konkurences politiku, kurā ir izstrādāta pieeja, kuras mērķis ir stiprināt vienoto tirgu, veicināt ekonomikas attīstību un sociālās politikas mērķus, kas ir būtiski Eiropas attīstības procesam.

1.2.

Kā uzsvērts vairākos iepriekš pieņemtos dokumentos, EESK uzskata, ka efektīva un uz principiem balstīta konkurences politika ir viens no Eiropas Savienības balstiem un neaizstājams iekšējā tirgus izveides pabeigšanas instruments, kas atbilst Līgumam par Eiropas Savienības darbību, ilgtspējīgas attīstības mērķiem, kā arī mērķim veidot sociālās tirgus ekonomiku un īstenot Eiropas sociālo tiesību pīlāru (1). Šie jautājumi joprojām ir aktuāli.

1.3.

EESK piekrīt, ka Eiropas Komisijai būtu jāveic pasākumi, lai stiprinātu godīgu konkurenci tirgos, kas ir svarīgi ES iedzīvotājiem un uzņēmumiem, piemēram, tādās jomās kā digitālā ekonomika un telesakari, enerģētika un vide, rūpniecība, finanšu pakalpojumi, nodokļu sistēma, lauksaimniecība, pārtikas ražošana un transports. Ar šiem pasākumiem būtu jāvairo patērētāju uzticēšanās un skaidri jādefinē atbilstoši uzņēmumu darbības nosacījumi. Ekonomisko un sociālo pārmaiņu temps ir ļoti straujš. Nepārtraukta pielāgošanās modernai, ilgtspējīgai, zaļai un digitālai ekonomikai ir neatliekama un nepieciešama, un konkurences politika ir galvenais priekšnoteikums, lai to paveiktu.

1.4.

Aizvien jaunās problēmas, kuru cēlonis ir datu izmantošana, algoritmi un tirgi, strauji rodas vidē, kura arvien vairāk digitalizējas. Tāpēc dalībvalstu iestāžu un Komisijas sadarbības tīkli ir jāpadara noturīgāki, lai arī turpmāk nodrošināt godīgu konkurenci vienotajā tirgū. Eiropas Savienībai tāpēc ir jāpanāk saderība ar digitālo laikmetu, un EESK apzinās, ka ir vajadzīgas pārmaiņas, un mudina veikt vajadzīgos pielāgojumus. EESK ir patiešām pārliecināta, ka digitālais tirgus un tiešsaistes platformas ir daļa no jaunas ekonomikas, kas Eiropai ir ļoti svarīga. Taču ir arī jāparedz skaidri un taisnīgi noteikumi attiecībā uz visām ieinteresētajām personām.

1.5.

EESK vērš Eiropas Komisijas uzmanību uz to, ka jāturpina radīt ekonomiskos un politiskos nosacījumus, kuri veicina MVU izaugsmi vienlīdzīgas konkurences apstākļos, kas dod arī lieliem uzņēmumiem iespēju piedalīties ekonomikas procesā. Eiropa ir jāuztver kā spēcīgs ekonomiskais reģions, kurā visiem ekonomikas dalībniekiem nodrošināta godīga konkurence un skaidri noteikumi.

1.6.

Saistībā ar konkurenci ar trešo valstu uzņēmumiem EESK prasa garantēt vienādus sociālos un vides aizsardzības noteikumus, jo tas ir vajadzīgs, lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus. Nav pieļaujams, ka Eiropā vienas un tās pašas problēmas risināšanai būtu atšķirīgas pieejas. Turklāt konkurences politikas jomā Eiropa nedrīkst būt “naiva”.

1.7.

EESK atbalsta koordinētos pasākumus, ko Eiropas Komisija paredzējusi attiecināt uz rūpniecību, tomēr vēlētos, lai ES turpina iesākto un ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm iesaka pastāvīgu risinājumu, kurš veicinātu vienlīdzīgu konkurences apstākļu radīšanu. Pagaidu pasākumi attiecībā uz konkrētu produktu piegādi no trešo valstu tirgiem ir jāpadara par pastāvīgiem pasākumiem, un tas īpaši attiecas uz vitāli svarīgu medicīnas iekārtu un citu svarīgu produktu importu. Šī pandēmija atklājusi visus vilcināšanās politikas trūkumus. Spēcīgai un noturīgai rūpniecībai vajadzētu būt vienam no konkurences politikas balstiem.

1.8.

Lauksaimniecības un pārtikas nozarē ir svarīgi produktus, kam ir Eiropas cilmes vietas nosaukums, aizsargāt no imitācijas un “kopēšanas”. Sēklu un pesticīdu nozare ir būtiska lauksaimniekiem un patērētājiem, taču tā rada arī bažas, kas skar ne tikai patērētāju tiesību aizsardzību, pārtikas nekaitīgumu un to, kā tiek ievēroti standarti vides un klimata jomā.

1.9.

Runājot par dalībvalstu konkurenci iekšējā tirgū, jāatzīmē, ka transports joprojām ir viena no sarežģītākajām pakalpojumu nozarēm. Skaidriem noteikumiem un nepieciešamībai nodrošināt līdzsvaru jābūt pastāvīgai prioritātei ne tikai uzņēmumiem, bet arī tiešajiem lietotājiem.

2.   Vispārīgas piezīmes

2.1.

Konkurences politikai ir ļoti svarīga nozīme centienos veidot efektīvu un godīgu vienoto tirgu, kas spēj stiprināt Eiropas vērtības un Eiropas projektu. Paturot to prātā, ir svarīgi pienācīgi un pilnībā precizēt minēto politiku un pamatnostādnes, lai nodrošinātu, ka vienoto tirgu uzskata par lietderīgu globalizācijas papildinājumu un ka Eiropas vadošā loma virzībā uz ilgtspējīgu un godīgu tirdzniecību ne tikai sniedz iespējas, bet arī konkrētus rezultātus, kas var ietekmēt citus ekonomikas reģionus.

2.2.

Lai gan valsts atbalsta noteikumu atbilstības pārbaudes uzsākšana bija ievērojams sasniegums 2019. gadā, tomēr šķiet, ka tās īstenošana un uzraudzība nebūt nav nevainojama un ātra. Šīs darbības, tostarp sabiedriskā apspriešana, ir jāveic precīzi un īsākā laikā. EESK uzskata, ka šajā procesā var iesaistīt pilsoniskās sabiedrības organizācijas, lai veicinātu saziņu ar atbilstošajām ieinteresētajām personām.

2.3.

Tiešsaistes rīks “eLeniency” dod iespēju raitāk un vienkāršāk iesniegt Komisijai paziņojumus un dokumentus, tostarp ar karteļa lietām saistītos iecietības pieteikumus. Vēl ir jāgūst pieredze, lai saprastu, kāda nozīme ir procedūrai, kas saistīta ar nepieciešamību nodrošināt taisnīgu sabiedrības līdzdalību, viegli pieejamus instrumentus un procedūras, kā arī salīdzināšanu ar citiem instrumentiem.

2.4.

EESK piekrīt Eiropas Komisijas paustajām bažām par nepieciešamību novērst ārvalstu subsīdiju un publiskā īpašuma radīto izkropļojumu ietekmi un uzskata, ka ir vajadzīgi papildu instrumenti nevēlamo seku novēršanai. Tos var efektīvi apzināt, pirmkārt, pareizi izmantojot Eiropas Konkurences tīklu, un, otrkārt, vēršoties pret selektīva atbalsta sistēmām.

2.5.

EESK atbalsta vispārējas nozīmes pakalpojumu izstrādi un stiprināšanu Eiropas Savienībā kā efektīvu līdzekli eiropeiskās dzīvesziņas aizsardzībai. Lai nodrošinātu, ka vispārējas nozīmes pakalpojumi tiek sniegti pienācīgi, ir jāatzīst, ka digitalizācijas galvenais priekšnoteikums ir digitālā infrastruktūra. Tāpēc ir jāveido pienācīga platjoslas infrastruktūra. EESK iesaka ieviest valsts atbalsta sistēmu, kas veicinātu ieguldījumus visu šo jauno tehnoloģiju ieviešanā, un vienlaikus valstu līmenī risināt tādu problēmu kā teritoriju nelīdzsvarotība.

2.6.

Projektiem, ko īsteno visas Eiropas interesēs, ir svarīga nozīme pētniecībā un tehnoloģiju izstrādē, kā arī jauninājumu izmantošanā. Tādu projektu izstrāde būtu jāveicina, ņemot vērā to radīto pievienoto vērtību, un EESK pauž cerību, ka paziņojums par svarīgiem projektiem visas Eiropas interesēs var kalpot kā efektīvs instruments to pienācīgai īstenošanai. Ir svarīgi uzraudzīt korektīvus pasākumus tādu kritēriju piemērošanā, saskaņā ar kuriem dalībvalstis var atbalstīt ES stratēģiskas nozīmes starptautiskus projektus.

2.7.

EESK uzskata, ka ES konkurences politikai būtu jāīsteno tālredzīgāka pieeja, kas dotu Eiropas Savienībai iespēju pielāgoties gan digitalizācijas izraisītajām pārmaiņām, gan konkurencei, ar kur tā saskaras pasaules līmenī. Tāpēc EESK aicina Komisiju konkurences politikai ierādīt nozīmīgu vietu platformas “Gatavi nākotnei” darba programmas prioritāšu sarakstā.

3.   Īpašas piezīmes

3.1.   ES konkurences politikas un noteikumu izpildes efektivitātes stiprināšana

3.1.1.

ES konkurences politika būtu jāizstrādā un jāīsteno visaptverošākā satvarā, ņemot vērā tās ciešo saikni ar citām svarīgākajām politikas jomām un vajadzību pēc saskaņotas pieejas. ES konkurences noteikumiem ir jābūt cieši saistītiem ar nodokļu tiesību aktiem (ar taisnīgu nodokļu uzlikšanu, tostarp digitālajā nozarē), patērētāju tiesību aizsardzību, sociālo aizsardzību un darba tiesībām. Lai varētu sasniegt konkrētus rezultātus, ir vajadzīga saskaņošana negodīgas konkurences jomā.

3.1.2.

Lai varētu efektīvi apkarot negodīgu konkurences praksi, EESK ierosina tādu problēmu kā uzņēmumu dominējošais stāvoklis tirgū risināt ar jaunu metodi — ne tikai novērtējot, vai uzņēmums atrodas dominējošā stāvoklī vai ļaunprātīgi to izmanto, bet arī uzraugot darba devēja ekonomisko klātbūtni dažādās nozarēs kopumā, nevis katrā nozarē atsevišķi.

3.1.3.

Eiropas Savienībai būtu jāvēršas arī pret citām konkurenci ierobežojošām darbībām, piemēram, uzņēmumu agresīvu izplešanos un monopolizāciju, slepenu vienošanos izmantošanu un iesīksti (situāciju, kad darba ņēmēji nevar vienlaikus darboties vairākās platformās), kas var apdraudēt tirgus līdzsvaru.

3.1.4.

MVU ir Eiropas ekonomikas balsts, un tāpēc, izstrādājot un īstenojot konkurences politiku, ir vairāk jāņem vērā to vajadzības. Valsts atbalsts ir lietderīgs instruments, taču ne visi MVU ir informēti par to. EESK iesaka uzlabot saziņu ar MVU, lai varētu labāk atbalstīt to darbības.

3.1.5.

Eiropas Komisijai arī turpmāk jāraugās, lai netiktu veidoti karteļi, un jāsauc pie atbildības tie, kas ļaunprātīgi izmanto stāvokli tirgū. Divām Eiropas Komisijas veiktām izmeklēšanām ir īpaša nozīme saistībā ar to patērētāju aizsardzību, kas tika būtiski ietekmēti: a) pašlaik notiekošā izmeklēšana par karteli, kurā iesaistīti BMW, Daimler un Volkswagen grupa un kuras gaitā Eiropas Komisija nosūtīja iebildumu paziņojumu, kas atspoguļo tās sākotnējos secinājumus, ka laikā no 2006. gada līdz 2014. gadam ir pārkāpti ES konkurences noteikumi un noslēgta vienošanās ar mērķis izvairīties no to ievērošanas, izstrādājot tehnoloģiju, kura dod iespēju samazināt ar dīzeļdegvielu un benzīnu darbināmu automobiļu radītās emisijas; b) lēmums, kas attiecas uz Mastercard un ar ko Komisija uzlika maksājuma karšu izdevējuzņēmumam naudas sodu par to, ka tas, pārkāpjot ES konkurences noteikumus, neļauj tirgotājiem piekļūt pārrobežu karšu maksājumu pakalpojumiem. Ir atcelti noteikumi attiecībā uz pārrobežu piekļuvi, tādējādi likvidējot pārrobežu konkurences ierobežojumus un mākslīgu tirgus segmentāciju, kuru dēļ tirgotājiem un patērētājiem nācās maksāt augstāku cenu. Ar šiem un citiem pasākumiem finanšu nozare banku savienības kontekstā, pateicoties vairākiem Komisijas lēmumiem, tika nostiprināta.

3.2.   Jaunu problēmu risināšana digitālajā, telesakaru un plašsaziņas līdzekļu jomā

3.2.1.

EESK uzskata, ka digitālā ekonomika un it īpaši situācija ar Francijas noteikto digitālo pakalpojumu (GAFA) nodokli ir nopietns pārbaudījums ES konkurences tiesību aktiem. Tā kā uz šiem uzņēmumiem neattiecas tādi paši noteikumi, kādi attiecas uz Eiropas uzņēmumiem, atjauninātajos ES konkurences noteikumos, izprotot šo situāciju, vajadzētu ierosināt jaunus efektīvus instrumentus.

3.2.2.

Lai gan laika vēl ir pietiekami, uzmanība ir jāpievērš tam, kāda ietekme ir piemērotajai Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 20. jūnija Regulai (ES) 2019/1150 (2), ar ko ieviesa jaunus ES noteikumus par pārredzamības veicināšanu komerciālajiem lietotājiem paredzētās tiešsaistes platformās. Tiešsaistes platformu plaša izmantošana tirgū izpaužas kā jaunu dalībnieku ienākšana un jauns iekšējā tirgus konteksts, kura sekas joprojām nav pilnībā skaidras. Lai vairotu tirgus dalībnieku un iedzīvotāju drošību, it īpaši pašreizējās pandēmijas laikā, ir jāpiemēro konkurences noteikumi, un, ja ar to nepietiek, ir jāparedz jauni risinājumi.

3.2.3.

EESK atzinīgi vērtē to, ka digitālo pakalpojumu tiesību akts nebūs pretrunā iespējamajam tiesiskajam regulējumam, kas risinās tādu problēmu kā darba apstākļi tiešsaistes platformās.

3.2.4.

Konkurences noteikumi, kas izstrādāti ierastajiem darījumdarbības modeļiem, nav piemēroti tiešsaistes platformām. Ir steidzami jāpielāgo metodika un mērķi, lai pielāgotos pārmaiņām darījumdarbības vidē.

3.2.5.

EESK ir pārliecināta, ka digitālais tirgus un tiešsaistes platformas ir daļa no jaunas ekonomikas, kas Eiropai ir ļoti svarīga. Taču ir arī jāparedz skaidri un taisnīgi noteikumi. Oligopola tirgus struktūras raksturo daudzas iezīmes, kas piemīt arī monopolu darbībai, un to ekosistēmu kopējā ietekme, kuras mobilizē tiešsaistes platformas, kā arī dominējošos uzņēmumus. Tādi iezīmes kā vertikālā integrācija, pārredzamības trūkums lietotājiem, iesīkste un tīkla ietekme apvienojumā ar augstu koncentrācijas līmeni rada strukturālas konkurences problēmas, kas ietekmē gan patērētājus, gan darba ņēmējus.

3.2.6.

Platformas var nostiprināt savu dominējošo stāvokli tirgū, izmantojot lietotāju radīto saturu — patērētāja datus un rīcību, kā arī pakalpojumus, ko sniedz atsevišķi darbaspēka piegādātāji. Lietotājiem trūkst piekļuves informācijai un tie nevar ietekmēt nosacījumus, saskaņā ar kuriem tie darbojas. Tāpat arī ieteikumu un reitingu sistēmai platformu ietvaros piemīt pārredzamības trūkums. Negodīga un diskriminējoša vērtēšana ir jāuzskata par negodīgas konkurences praksi.

3.2.7.

Apjomradīti ietaupījumi ir būtisks cēlonis digitālo platformu dominēšanai tirgū. Salīdzinājumā ar tradicionāliem uzņēmumiem robežizmaksas darījumdarbības izvēršanai ir niecīgas, jo tās platformas, kas sniedz darbietilpīgus pakalpojumus, izmantojot ļaunprātīgu praksi, lielu daļu izmaksu un risku novirza uz darbaspēka piegādātājiem. Platformas dažkārt apgalvo, ka apjomradītos ietaupījumus ierobežo atsevišķu autovadītāju/braucēju/darba ņēmēju fiziskās spējas, taču papildu darbaspēka piegādātāju “piesaistīšanai” (vai “atvienošanai”) nolūkā paplašināt tirgu nav vajadzīgi ieguldījumi.

3.2.8.

Eiropas Savienībā spēkā esošajā konkurences tiesiskajā regulējumā nav pienācīgi ņemtas vērā konkurences problēmas, kas ietekmē darba tirgu, piemēram, darba devēja monopsona vara, kura pazemina sociālos standartus. Tas arī rada nelabvēlīgas sekas gan darba devējiem, kurus ietekmē pārmērīgas konkurences spiediens, gan dalībvalstīm, kas zaudē nodokļu ieņēmumus un sociālā nodrošinājuma iemaksas (3). Kā liecina vairāki piemēri valstu līmenī, konkurences noteikumiem nevajadzētu būt par šķērsli visu darba ņēmēju, tostarp platformu darba ņēmēju darba koplīgumu slēgšanas sarunām, lai vienotos par novatoriskiem instrumentiem un nolīgumiem.

3.2.9.

Novērtējot digitālās ekonomikas uzņēmumu ietekmi tirgū, jāņem vērā uzņēmumu darbības dažādos tirgos kopumā un to kopējā ietekme uz attiecīgajiem tiešsaistes, kā arī bezsaistes tirgiem. Tāpat jāņem vērā arī piekļuve lietotāju datu plūsmas algoritmiem nolūkā personalizēt produktus, piedāvājumus, reklāmu un cenu noteikšanu. Vienlaikus pienācīgi ir jārespektē datu subjektu pamattiesības.

3.3.   Konkurences politika to ES mērķu atbalstam, kas attiecas uz mazoglekļa enerģiju un vidi

3.3.1.

EESK atbalsta Eiropas Komisijas mērķi nodrošināt Eiropas Savienības ilgtermiņa konkurētspēju, panākot ilgtspēju un veicot pāreju uz drošu, klimatneitrālu un resursefektīvāku ekonomiku, kā arī veicinot un stiprinot aprites ekonomiku.

3.3.2.

EESK aicina stiprināt zaļo kursu kā nozīmīgu Eiropas mēroga vienošanos 2050. gadā sasniegt siltumnīcefekta gāzu nulles emisiju mērķi. Šajā ziņā izšķiroša nozīme var būt pilsoniskās sabiedrības organizācijām un sociālajiem partneriem. Lai Eiropas Savienība varētu izpildīt savu apņemšanos, būtu lietderīgi veikt vides direktīvu atbilstības pārbaudi.

3.3.3.

EESK atbalsta valsts atbalsta pasākumu veicināšanu saistībā ar siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu laikposmam pēc 2012. gada (ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas direktīva). Komiteja atbalsta ieceri pārskatīt šo valsts atbalsta sistēmu un pielāgot to jaunajai ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmai 2021.–2030. gadam, uz kuru tiek liktas lielas cerības.

3.3.4.

EESK iesaka Eiropas Savienībā censties ievērot “nulles piesārņojuma principu”, kā arī pieņemt un īstenot visus plānotos energoefektivitātes pasākumus. Ir jāveicina ilgtspējīgi ieguldījumi Eiropas Savienībā. Tāpēc kritēriji, ar ko nosaka, vai saimnieciskā darbība uzskatāma par vides ziņā ilgtspējīgu, būtu jāpiemēro iespējami drīzāk, lai tiktu novērtēta ieguldījumu ilgtspējas pakāpe vides jomā (4).

3.3.5.

Kā jau minēts iepriekšējos atzinumos, EESK uzskata, ka ir nepieciešams atbalsts atjaunojamo energoresursu enerģijas ieviešanai. Jāgarantē piegādes drošums, un vienlaikus valsts atbalsts būtu jāvirza atjaunojamo energoresursu enerģijas atbalstam, maksimāli palielinot vides, sociālos un ekonomiskos ieguvumus no publiskā finansējuma.

3.4.   Konkurences aizsardzība rūpniecībā

3.4.1.

Covid-19 krīze atklāj ES rūpniecības sistēmas trūkumus, it īpaši veselības aprūpes nozarē, kur ES ir atkarīga no medicīnas aprīkojuma, tostarp individuālo aizsardzības līdzekļu, piemēram, masku, un mākslīgā elpošanas aprīkojuma, kā arī citu būtisku pandēmijas apkarošanas līdzekļu piegādēm no valstīm, kuras nav Savienības dalībvalstis. Eiropas Savienībai ir vajadzīga spēcīga rūpniecība, lai Eiropas uzņēmumi apmierinātu iekšējā tirgus vajadzības, it īpaši nozīmīgās jomās. EESK atbalsta koordinētos pasākumus, ko ieviesusi Eiropas Komisija, tomēr vēlētos, lai ES turpina iesākto un ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm iesaka pastāvīgu risinājumu šai problēmai. Pagaidu pasākumi attiecībā uz konkrētu produktu piegādi no trešo valstu tirgiem ir jāaizstāj ar pastāvīgu risinājumu, it īpaši saistībā ar vitāli svarīgu medicīnas iekārtu importu. Spēcīgai un noturīgai rūpniecībai vajadzētu būt vienam no konkurences politikas balstiem.

3.4.2.

Saistībā ar konkurenci ar trešo valstu uzņēmumiem EESK prasa garantēt vienādus sociālos un vides aizsardzības noteikumus, jo tas ir vajadzīgs, lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus.

3.5.   Vienlīdzīgu konkurences apstākļu nodrošināšana nodokļu jomā

3.5.1.

EESK atzinīgi vērtē pasākumus, ko Eiropas Komisija 2019. gadā īstenoja nodokļu jomā. Tomēr ir svarīgi, lai arī šajā jomā tiktu nodrošināta godīga konkurence starp dažādām valstīm. Uzmanība īpaši jāpievērš nodokļu nolēmumiem un nepamatotām priekšrocībām konkurences ziņā, kuras paredz nolīgumi starp atsevišķām valstīm un liela mēroga tirgus dalībniekiem. Šāda rīcība kropļo brīvo tirgu un nodara kaitējumu MVU, kā arī izraisa negodīgu konkurenci starp valstīm (5).

3.5.2.

Digitālo pakalpojumu regulējums ir svarīgs jautājums, un Eiropas Komisijai būtu tam jāpievērš uzmanība.

3.5.3.

Jāformulē jauna nostāja attiecībā uz Francijas noteikto digitālo pakalpojumu (GAFA) nodokli, lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus un veicinātu to nodokļu ieņēmumu taisnīgu sadali, ko nodrošina lielie tirgus dalībnieki.

3.6.   Finanšu nozares noturīguma palielināšana banku savienības kontekstā

Ņemot vērā 2008. gadā piedzīvoto finanšu krīzi un tās ietekmi uz reālo ekonomiku un uzticēšanos tirgum, prakse šajā nozarē tiek pastāvīgi uzraudzīta, jo pastāv leģitīmas bažas par to, ka varētu no jauna rasties smagas problēmas. Īslaicīgais valsts atbalsts glāba finanšu nozari no sabrukuma. Pārstrukturējot šo sektoru, dažas iestādes izzuda, taču notika arī koncentrācija, kas var kļūt problemātiska ne tikai no finanšu nozares stabilitātes viedokļa jaunas krīzes gadījumā, bet arī un īpaši tāpēc, ka šo jaunu grupu lielums var radīt konkurences izkropļojumus. EESK aicina Eiropas Komisiju būt uzmanīgai un modrai saistībā ar iespējamu dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, kas var kaitēt patērētāju interesēm un uzņēmumu, it īpaši MVU finansēšanai.

3.7.   Godīgas konkurences nodrošināšana pārtikas, patēriņa preču un veselības aprūpes nozarē

3.7.1.

Lauksaimniecības un pārtikas nozarē ir svarīgi aizsargāt produktus ar Eiropas cilmes vietas nosaukumu. Sēklu un pesticīdu nozare ir būtiska lauksaimniekiem un patērētājiem, taču tā rada arī bažas, kas skar ne tikai patērētāju tiesību aizsardzību, pārtikas nekaitīgumu un to, kā tiek ievēroti standarti vides un klimata jomā.

3.7.2.

Patērētāju aizsardzībai ir jābūt līdzsvarā ar darbībām, kas atbalsta un stimulē novatoriskus uzņēmumus un MVU (neietekmējot nelabvēlīgi dinamisko konkurenci tirgū). Tādā veidā var visefektīvāk radīt kvalitatīvas darbvietas un nodrošināt rūpniecības sistēmu dinamisku ilgtspēju.

3.8.   Transporta un pasta pakalpojumi

EESK atzīmē transporta un pasta pakalpojumu nozīmi un nepieciešamību radīt vienlīdzīgus konkurences apstākļus, lai nozares varētu atbalstīt sabiedrību. Saistībā ar transportu EESK ierosina Eiropas Komisijai pārbaudīt, vai un cik lielā mērā atbrīvojums no aviācijas degvielas nodokļa varētu būt nepamatots atbalsts aviosabiedrībām salīdzinājumā ar dzelzceļa transportu.

4.   Spēku apvienošana konkurences kultūras veicināšanai pasaules mērogā

4.1.

Konkurences politikas starptautiskajai dimensijai jābūt izšķirošai nozīmei centienos izstrādāt noteikumus un panākt to ievērošanu. Konkurences politika attīstās starptautiskā mērogā, kur konkurences tiesību definīcijas un principi ir ļoti dažādi, un tāpēc ES uzņēmumi nokļūst nelabvēlīgā situācijā.

4.2.

Daudzi MVU cieš no tā, ka ES noteikumi neatbilst tām normām, kas attiecas uz to starptautiskajiem konkurentiem. Negodīga konkurence ir problēma, kas ir jārisina, lai aizsargātu ES standartus. No Eiropas uzņēmumiem tiek saņemtas daudzas sūdzības (elastības trūkums). Dažos trešo valstu rūpniecības reģionos netiek ievēroti ES vides un sociālie standarti, un tas rada tirgus izkropļojumus, kas kaitē Eiropas uzņēmumiem, galvenokārt MVU. Eiropai vajadzētu par to satraukties.

4.3.

ES konkurences modelis ir jāpopularizē starptautiskā mērogā. Pasaules konkurences kultūras jomā Eiropas Savienībai ir jābūt līderim, kas nodrošina sistēmu, kura aizsargā gan uzņēmumus, gan darba ņēmējus. Padziļināti jāapspriež konkurences tiesību koncepcija, salīdzinot, piemēram, ilgtspējas un vides aizsardzības jautājumu izpratni Eiropā un citos ekonomiskajos reģionos, proti, ASV un Ķīnā.

4.4.

Lai nodrošinātu līdzsvaru starp tirgus brīvību un uzņēmumu apvienošanos, nepietiek ar norādi uz konkurenci citiem lieliem pasaules mēroga dalībniekiem, īpaši, ja tie nāk no valstīm, kuras ir slēgtas konkurencei ar ārvalstu uzņēmumiem. Komiteja uzsver, ka ir svarīgi, lai Eiropas Savienībai būtu konsekventa pieeja, kuras mērķis ir sasaistīt cilvēktiesību un darba ņēmēju tiesību respektēšanu, ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanu un vides aizsardzības standartu un ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanu uzņēmējdarbībā visā pasaulē. Lai radītu taisnīgus un vienlīdzīgus konkurences apstākļus Eiropas uzņēmumiem, preferenciālās tirdzniecības un tarifu shēmas, kas piešķirtas dažādām trešām valstīm, būtu jāpārskata un jāpalielina to atkarība no ilgtspējīgas attīstības standartu efektīvas ievērošanas. Šajā saistībā Komiteja ierosina kā alternatīvu uzņēmumu apvienošanai, kas vājina konkurenci, veikt pasākumus, kuru mērķis ir atbalstīt uzņēmumus ilgtspējīgus ieguldījumus trešo valstu tirgos. Šie pasākumi varētu būt nodokļu atvieglojumi pētniecībai un izstrādei un Eiropas ražotāju nolīgumu veicināšana, lai koordinētu eksporta un ārvalstīs veikto ieguldījumu stratēģijas saskaņā ar ES ekonomiskajiem, sociālajiem un vides standartiem.

---

(1)  LESD 7., 9., 11. un 12. pants.

(2)  OV L 186, 11.7.2019., 57. lpp.

(3)  OV C 429, 11.12.2020., 173. lpp.

(4)  OV L 198, 22.6.2020., 13. lpp.

(5)  OV C 97, 24.3.2020., 62. lpp.