Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 52018AR2837

Eiropas Reģionu komitejas atzinums “Riska novērtējums pārtikas aprites ķēdē”

COR 2018/02837

OV C 461, 21.12.2018, p. 225–231 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

21.12.2018   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 461/225


Eiropas Reģionu komitejas atzinums “Riska novērtējums pārtikas aprites ķēdē”

(2018/C 461/19)

Galvenais ziņotājs:

Miloslav REPASKÝ (SK/EA), Prešovas pašpārvaldes reģiona reģionālā parlamenta deputāts

Atsauces dokuments:

Riska novērtējums pārtikas aprites ķēdē

COM(2018) 179 final

I.   IETEIKUMI GROZĪJUMIEM

1. grozījums

Regulas priekšlikuma 4. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Tāpēc visā riska analīzes gaitā nepieciešams nodrošināt visaptverošu un pastāvīgu riska paziņošanas procedūru, iesaistot Savienības un nacionālos riska novērtētājus un riska pārvaldītājus. Lai nodrošinātu saskaņotību un konsekvenci visā riska analīzes procesā, šī procedūra būtu jākombinē ar atvērtu dialogu starp visām ieinteresētajām personām.

Tāpēc visā riska analīzes gaitā nepieciešams nodrošināt visaptverošu un pastāvīgu riska paziņošanas procedūru, iesaistot Savienības un nacionālos riska novērtētājus un riska pārvaldītājus. Lai nodrošinātu sabiedrības interešu prevalēšanu, saskaņotību un konsekvenci visā riska analīzes procesā, šī procedūra būtu jākombinē ar atvērtu dialogu starp visām ieinteresētajām personām , tostarp patērētājiem un patērētāju organizācijām .

2. grozījums

Regulas priekšlikuma 8. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(8)

Vispārīgajā plānā būtu jānosaka svarīgākie faktori, kas jāņem vērā, apsverot riska paziņošanas pasākumus, piemēram, atšķirīgi riska līmeņi, riska iedaba un tā potenciālā ietekme uz sabiedrības veselību, tas, kādas personas vai lietas risks tieši vai netieši skar, riska ekspozīcijas līmeņi, spēja risku kontrolēt un citi faktori, kuri iespaido priekšstatu par riskiem, ieskaitot steidzamības pakāpi, kā arī piemērojamais tiesiskais regulējums un attiecīgais tirgus konteksts. Vispārīgajā plānā turklāt būtu jānosaka izmantojamie rīki un kanāli, kā arī jāizveido piemēroti mehānismi, kas nodrošinātu saskaņotu riska paziņošanu.

(8)

Vispārīgajā plānā būtu jānosaka svarīgākie faktori, kas jāņem vērā, apsverot riska paziņošanas pasākumus, piemēram, atšķirīgi riska līmeņi, riska iedaba un tā potenciālā ietekme uz sabiedrības veselību, tas, kādas personas vai lietas risks tieši vai netieši skar, riska ekspozīcijas līmeņi, spēja risku kontrolēt un citi faktori, kuri iespaido priekšstatu par riskiem, ieskaitot steidzamības pakāpi, riska novērtējumā konstatētās neskaidrības, kā arī piemērojamais tiesiskais regulējums un attiecīgais tirgus konteksts. Vispārīgajā plānā turklāt būtu jānosaka izmantojamie rīki un kanāli, kā arī jāizveido piemēroti mehānismi, kas nodrošinātu saskaņotu riska paziņošanu visos pārvaldības līmeņos, iekļaujot reģionālās un vietējās pašvaldības .

Pamatojums

Ievērojamu daļu ES tiesību aktu īsteno vietējās un reģionālās pašvaldības, un tāpēc ir svarīgi, lai šīs struktūras būtu pienācīgi iesaistītas komunikācijas stratēģijas īstenošanā, kā arī nodrošināt, lai šī stratēģija būtu saskaņota.

3. grozījums

Jauns 8.a pants Regulā (EK) Nr. 178/2002

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Riska paziņošanas mērķi

Riska paziņošanas mērķi

Riska paziņošana, kurā turklāt ņem vērā riska novērtētāju un riska pārvaldītāju attiecīgās lomas, ir orientēta uz šādiem mērķiem:

Riska paziņošana, kurā turklāt ņem vērā riska novērtētāju un riska pārvaldītāju attiecīgās lomas, ir orientēta uz šādiem mērķiem:

a)

visā riska analizēšanas procesā veicināt informētību un izpratni par konkrētajiem aplūkotajiem jautājumiem;

a)

visā riska analizēšanas procesā veicināt informētību un izpratni par konkrētajiem aplūkotajiem jautājumiem;

b)

veicināt konsekvenci un pārredzamību riska pārvaldības ieteikumu formulēšanā;

b)

veicināt konsekvenci un pārredzamību riska pārvaldības ieteikumu formulēšanā , lai sasniegtu augstāku dabas, cilvēka veselības, dzīvnieku un vides aizsardzības līmeni ;

c)

būt par stabilu pamatu riska pārvaldības lēmumu izprašanai;

c)

būt par stabilu pamatu riska pārvaldības lēmumu izprašanai;

d)

sekmēt sabiedrības izpratni par riska analizēšanas procesu, lai vairotu pārliecību par tā iznākumu;

d)

sekmēt sabiedrības izpratni par riska analizēšanas procesu, lai vairotu pārliecību par tā iznākumu;

e)

veicināt, ka visas ieinteresētās personas ir attiecīgi iesaistītas;

e)

nodrošināt, ka sabiedrības izpratne par jēdzieniem “apdraudējums” un “risks” tiek saprasta un ka dažādi kompromisi starp riskiem un ieguvumiem tiek pieņemti;

f)

nodrošināt, ka attiecībā uz riskiem, kas saistīti ar lauksaimniecības un pārtikas ķēdi, notiek pienācīga informācijas apmaiņa ar ieinteresētajām personām.

f)

veicināt, ka visas ieinteresētās personas ir attiecīgi iesaistītas un stiprināt viņu savstarpējās attiecības un savstarpējo cieņu ;

 

g)

nodrošināt, ka attiecībā uz riskiem, kas saistīti ar lauksaimniecības un pārtikas ķēdi, notiek pienācīga informācijas apmaiņa ar ieinteresētajām personām.

Pamatojums

Ņemot vērā dažādās pieejas riska un apdraudējuma jēdzienu izpratnei dalībvalstīs un ar to saistītās debates starp politikas veidotājiem, akadēmiskajām aprindām, regulatoriem un nozari, ir vērts uzsvērt, cik svarīgi ir palielināt sabiedrības informētību par šiem jēdzieniem un nodrošināt, ka sabiedrība saprot un pieņem kompromisus starp risku un ieguvumu.

4. grozījums

Jauns 8.c pants Regulā (EK) Nr. 178/2002

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Vispārīgais riska paziņošanas plāns

Vispārīgais riska paziņošanas plāns

1.   Komisija ir pilnvarota ciešā sadarbībā ar Iestādi un dalībvalstīm un pēc attiecīgas sabiedriskas apspriešanas, ņemot vērā 8.a un 8.b pantā aprakstītos attiecīgos mērķus un vispārīgos principus, saskaņā ar 57.a pantu pieņemt deleģētos aktus, kuri iedibina vispārīgu riska paziņošanas plānu ar lauksaimniecības un pārtikas ķēdi saistītos jautājumos.

1.   Komisija ir pilnvarota ciešā sadarbībā ar Iestādi un dalībvalstīm un pēc attiecīgas sabiedriskas apspriešanas, ņemot vērā 8.a un 8.b pantā aprakstītos attiecīgos mērķus un vispārīgos principus, saskaņā ar 57.a pantu pieņemt deleģētos aktus, kuri iedibina vispārīgu riska paziņošanas plānu ar lauksaimniecības un pārtikas ķēdi saistītos jautājumos.

2.   Vispārīgais riska paziņošanas plāns atbalsta integrētu riska paziņošanas satvaru, ko gan Savienības, gan nacionālā līmenī saskanīgi un sistemātiski ievēro gan riska novērtētāji, gan riska pārvaldītāji. Plānā:

2.   Vispārīgais riska paziņošanas plāns atbalsta integrētu riska paziņošanas satvaru, ko Savienības, nacionālā , reģionālā un vietējā līmenī saskanīgi un sistemātiski ievēro gan riska novērtētāji, gan riska pārvaldītāji. Plānā:

a)

ir apzināti galvenie faktori, kas jāņem vērā, apsverot, kāda veida un kāda līmeņa darbības riska paziņošanā vajadzīgas;

a)

ir apzināti galvenie faktori, kas jāņem vērā, apsverot, kāda veida un kāda līmeņa darbības riska paziņošanā vajadzīgas;

b)

ņemot vērā attiecīgo mērķauditorijas grupu vajadzības, ir apzināti galvenie atbilstīgie rīki un galvenie kanāli, ko izmantot riska paziņošanā, un

b)

ņemot vērā attiecīgo mērķauditorijas grupu vajadzības, ir apzināti galvenie atbilstīgie rīki un galvenie kanāli, ko izmantot riska paziņošanā, un

c)

ir izveidoti atbilstīgi mehānismi, ar kuriem panākt, ka riska novērtētāji un riska pārvaldītāji riska paziņošanā darbojas saskaņotāk un ka starp visām ieinteresētajām personām notiek atvērts dialogs.

c)

ir izveidoti atbilstīgi mehānismi, ar kuriem panākt, ka riska novērtētāji un riska pārvaldītāji riska paziņošanā darbojas saskaņotāk un ka starp visām ieinteresētajām personām notiek atvērts dialogs.

3.   Vispārīgo riska paziņošanas plānu Komisija pieņem līdz [divi gadi no šīs regulas piemērošanas dienas] un, ņemot vērā zinātnes un tehnikas attīstību un gūto pieredzi, pastāvīgi atjaunina.

3.   Vispārīgo riska paziņošanas plānu Komisija pieņem līdz [divi gadi no šīs regulas piemērošanas dienas] un, ņemot vērā zinātnes un tehnikas attīstību un gūto pieredzi, pastāvīgi atjaunina.

Pamatojums

Tas pats kā 1. grozījumam.

5. grozījums

39. panta 2. punkta 1. apakšpunkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

“39. pants

“39. pants

Konfidencialitāte

Konfidencialitāte

(..)

(..)

1)

metode un citas, ar šo metodi saistītas tehniskas un rūpnieciskas specifikācijas, ko izmanto, lai ražotu vai iegūtu zinātniska devuma – arī zinātniska atzinuma – iegūšanai iesniegtā pieprasījuma priekšmetu;

1)

metode un citas, ar šo metodi saistītas tehniskas un rūpnieciskas specifikācijas, ko izmanto, lai ražotu vai iegūtu zinātniska devuma – arī zinātniska atzinuma – iegūšanai iesniegtā pieprasījuma priekšmetu , ar nosacījumu, ka pieteikuma iesniedzējs pierāda, ka šādai metodei nav kaitīgas ietekmes uz veselību un vidi ;

(..)”

(..)”

Pamatojums

Grozījuma mērķis ir labāk ņemt vērā veselības un vides aizsardzību.

6. grozījums

39. panta 4. punkta b) apakšpunkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

“39. pants

“39. pants

Konfidencialitāte

Konfidencialitāte

(..)

(..)

4.   Neatkarīgi no 2. un 3. punkta tomēr publisko šādu informāciju:

4.   Neatkarīgi no 2. un 3. punkta tomēr publisko šādu informāciju:

(..)

(..)

b)

informāciju, kas ietilpst Iestādes zinātniskā devuma – arī zinātnisko atzinumu – secinājumos un attiecas uz paredzamu ietekmi uz veselību.”

b)

informāciju, kas ietilpst Iestādes zinātniskā devuma – arī zinātnisko atzinumu – secinājumos un attiecas uz iespējamu ietekmi uz cilvēku vai dzīvnieku veselību vai vidi .”

Pamatojums

Grozījuma mērķis ir labāk ņemt vērā veselības un vides aizsardzību.

II.   IETEIKUMI POLITIKAS JOMĀ

EIROPAS REĢIONU KOMITEJA

Vispārīga informācija

1.

atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvu, kuras mērķis ir palielināt ES riska novērtējuma pārtikas apritē pārredzamību un ilgtspējību, kā soli pareizajā virzienā, kas precizē pārredzamības noteikumus, jo īpaši attiecībā uz zinātniskajiem pētījumiem, ko Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA) izmanto savos riska novērtējumos, uzlabo EFSA pārvaldību, veicina zinātnisko sadarbību starp dalībvalstīm un EFSA un to iesaisti EFSA zinātniskajā darbā, kā arī veido visaptverošu un efektīvu komunikācijas stratēģiju riska jomā;

2.

uzskata, ka šī iniciatīva ir solis pareizajā virzienā, taču pastāv šaubas par to, vai ierosinātās izmaiņas radīs iespēju neatkarīgai zinātniskai pārbaudei attiecībā uz pētījumiem un datiem, kas izmantoti reglamentēto produktu un vielu riska novērtēšanai, saistībā ar pašreizējo tiesisko regulējumu datu aizsardzības jomā un konfidencialitātes noteikumiem;

3.

norāda, ka šis tiesību akta priekšlikums ir atbilde uz Komisijas veiktajā Regulas (EK) Nr. 178/2002 par pārtikas aprites tiesību aktiem (1) atbilstības pārbaudē konstatēto, kā arī uz Eiropas pilsoņu iniciatīvu “Aizliegt glifosātu un aizsargāt no kaitīgiem pesticīdiem gan cilvēkus, gan vidi”, un groza vairākus nozaru tiesību aktus;

4.

norāda, ka Regulas (EK) Nr. 178/2002 atbilstības pārbaudē secināts, ka cilvēki aicina nodrošināt pārredzamāku riska novērtēšanas procedūru pārtikas aprites tiesību aktu jomā, kā arī pārredzamāku lēmumu pieņemšanas procesu, kura pamatā ir riska novērtējums. Atbilstības pārbaudes secinājumos norādītas arī citas jomas, kurās ir vajadzīgas izmaiņas, proti, EFSA pārvaldība (negatīvi signāli attiecībā uz tās spēju uzturēt zinātnisko pētījumu augstu kvalitāti un neatkarību un nepieciešamību stiprināt sadarbību ar visām dalībvalstīm), un komunikācijas trūkums attiecībā uz risku kopumā;

5.

norāda, ka riska novērtējumu ES līmenī veic EFSA, kas izveidota ar VPA regulu. EFSA ir neatkarīga zinātniska struktūra, kas atbild par ekspertu izstrādātu novērtējumu veikšanu attiecībā uz ES pārtikas un dzīvnieku barības nekaitīguma aspektiem; tā darbojas pēc Komisijas, dalībvalstu un Eiropas Parlamenta pieprasījuma, kā arī pēc savas iniciatīvas. Šie riska novērtējumi tiek veikti atsevišķi no riska pārvaldības, par kuru lielā mērā atbild Eiropas Komisija;

ES riska novērtēšanas procesa pārredzamība, neatkarība un uzticamība

6.

uzsver, ka iedzīvotāji un citas ieinteresētās personas ir pauduši bažas par to, cik pārredzami un neatkarīgi ir nozares izstrādātie pētījumi un dati, ko EFSA izmanto savos riska novērtējumos saistībā ar reglamentētiem produktiem vai vielām nepieciešamo atļauju piešķiršanas procedūrām;

7.

atzīst, ka Komisijas priekšlikums atbilst subsidiaritātes un proporcionalitātes principiem;

8.

norāda, ka pašreizējais atļauju piešķiršanas process ir balstīts uz pieteikuma iesniedzēja (nozares) tiešā veidā pasūtītiem pētījumiem, kas vajadzīgi pieteikuma dokumentācijai. Šīs koncepcijas pamatā ir ideja, ka publiskos līdzekļus nevajadzētu izmantot, lai pasūtītu pētījumus, kuri galu galā palīdzēs rūpniecībai laist tirgū savu produktu;

9.

norāda, ka iepriekš minēto iemeslu dēļ intelektuālā īpašuma tiesības uz pētījumiem un to saturu, ko izmanto riska novērtējumos, pieder nozarei, un tādējādi nav iespējama neatkarīga zinātniska pārbaude, ņemot vērā VPA regulas 38. panta jauno 1.a punktu, kurš nosaka, ka “1. punkta c) apakšpunktā minētās informācijas nodošanu atklātībai neuzskata par tiešu vai netiešu atļauju vai licenci attiecīgos datus, informāciju un to saturu lietot, reproducēt vai citādi izmantot”;

10.

norāda: ja neatkarīgi pētnieki nevarēs publicēt savus secinājumus, viņiem nebūs motivācijas salīdzināt EFSA riska novērtējumos izmantoto pētījumu rezultātus;

11.

norāda: lai neatkarīgi pētnieki varētu vērtēt analīzes pamatotību un reproducēt pētījuma rezultātus vai veikt papildu atklājumus, īpaši svarīgi ir nodrošināt piekļuvi ne tikai datiem, bet arī programmatūrai, kas izmantota, lai iegūtu attiecīgos rezultātus. Tāpēc ļoti noderīgi būtu precizēt Komisijas un EFSA nostāju, ciktāl tas attiecas uz piekļuvi patentētai programmatūrai, ko izmanto sponsorētos pētījumus, jo īpaši, ņemot vērā EFSA pasludināto mērķi padarīt savus zinātniskos rezultātus reproducējamus;

12.

atzīmē arī, ka pieredze ir pierādījusi, ka publiska piekļuve informācijai un datiem, kas ļautu pārbaudīt vielas nekaitīguma novērtējuma pareizību, var nebūt vienkārša un var būt saistīta ar tiesvedību ES tiesās (2);

13.

šajā sakarā norāda, ka Regulas Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem 12. pants pieļauj un pat atbalsta proaktīvu publicēšanu; uzskata, ka ES noteikumi par publisku piekļuvi informācijai būtu jāpiemēro saskaņotā veidā visās ES zinātniskās padomdevējās struktūrās un ka to proaktīvas publicēšanas politikai vajadzētu būt saskaņotai, lai nodrošinātu paredzamību;

14.

šajā saistībā norāda, ka Eiropas Zāļu aģentūra saskaņā ar savu politiku 0070, kuras mērķis ir nodrošināt publisku kontroli attiecībā uz jaunām zināšanām un to izmantošanu turpmākā pētniecībā sabiedrības veselības interesēs (3), 2016. gadā publicēja vadlīnijas par Aģentūras proaktīvu informācijas sniegšanas politiku attiecībā uz klīniskajiem datiem;

15.

atbalsta priekšlikumu izveidot reģistru par visiem pētījumiem, ko pārvalda EFSA; šādam reģistram vajadzētu novērst publikāciju neobjektivitāti un svarīgas drošības informācijas nesniegšanu; norāda, ka šāds ES reģistrs jau ir ieviests attiecībā uz klīniskajām pārbaudēm (4);

16.

attiecībā uz datu konfidencialitātes novērtēšanu atzīst, ka saskaņošana ir svarīga, un tāpēc neuzskata, ka šī pienākuma nodošana dalībvalstīm būtu labākais risinājums. Par datu konfidencialitāti būtu jālemj EFSA, tādējādi nodrošinot vienotu pieeju pieteikumu novērtēšanā saistībā ar šo jutīgo jautājumu;

ES riska novērtēšanas procedūras un EFSA pārvaldības ilgtspēja

17.

atzinīgi vērtē to, ka viens no šī tiesību akta priekšlikuma mērķiem ir uzlabot EFSA pārvaldību, stiprināt dalībvalstu zinātnisko sadarbību ar šo iestādi un palielināt to līdzdalību tās zinātniskajā darbā;

18.

atzinīgi vērtē EFSA budžeta ievērojamo pieaugumu, kas tai ļauj pildīt jaunos uzdevumus, piemēram, pasūtīt neatkarīgas drošības pārbaudes izņēmuma gadījumos, un vienlaikus norāda, ka ir jānodrošina pietiekams finansējums, lai EFSA varētu veikt savu pamatuzdevumus bez ierobežojumiem;

19.

atzinīgi vērtē to, ka EFSA valdes sastāva veidošana un EFSA ārējās izvērtēšanas procedūra pielāgota vienotajai pieejai, kas aprakstīta pielikumā 2012. gada Iestāžu kopīgajam paziņojumam par decentralizētām aģentūrām;

20.

norāda, ka pašlaik EFSA valdē ir 14 vēlēti locekļi, kuru skaits saskaņā ar šo priekšlikumu varētu palielināties līdz 35. Katrai dalībvalstij vajadzētu izraudzīties savu pārstāvi un viņa aizstājēju, tādējādi nodrošinot dalībvalstu lielāku līdzdalību EFSA pārvaldībā. Komisija ieceļ divus locekļus, un Eiropas Parlamentam ir viens pārstāvis; četri locekļi pārstāv pilsoniskās sabiedrības un pārtikas aprites ķēdes intereses;

21.

norāda, ka nepietiekamu cilvēkresursu gadījumā, jo īpaši attiecībā uz mazākām dalībvalstīm (no katras dalībvalsts būs jāieceļ ne vairāk kā 12 ekspertus) priekšlikumā ir paredzēta iespēja EFSA ekspertu grupās iecelt ekspertus no citām dalībvalstīm; tas tomēr apdraudētu mērķtiecīgu līdzsvaru attiecībā uz sadarbību starp visām dalībvalstīm;

Labāka paziņošana par risku

22.

atzinīgi vērtē to, ka vispārīgajā riska paziņošanas plānā, kā izklāstīts Komisijas priekšlikumā, ir ņemta vērā riska uztvere, un šajā sakarā uzsver, ka ļoti svarīgi ir vairot plašas sabiedrības informētību kopumā par tādiem jēdzieniem kā “apdraudējums” un “risks”;

23.

atzīmē, ka, neraugoties uz vienotiem principiem reglamentēto produktu novērtēšanā un apstiprināšanā, attiecībā uz noteiktām vielām dažādās dalībvalstīs pastāv acīmredzama neatbilstība, kuras iemesls var būt dažādas pieejas bīstamības un riska jēdzieniem un attiecīgā riska sociālās pieņemamības līmeņa atšķirības;

24.

uzsver, ka Eiropā vispārīgi samazinās uzticēšanās politikas veidotājiem, un norāda, ka sabiedrības uzticēšanās ir viens no svarīgākajiem mainīgajiem lielumiem, kas izskaidro riska uztveri sabiedrībā (5). Ja sabiedrība uzticas politikas veidotājiem vai regulatoriem, tā uztver riskus kā mazākus nekā tad, ja tā viņiem neuzticas;

25.

tāpēc atbalsta nodomu palielināt sabiedrības un ieinteresēto personu uzticēšanos ES pieejas attiecībā uz pārtikas nekaitīgumu pārredzamībai un ilgtspējai, jo īpaši attiecībā uz riska novērtējumu, un vienlaikus norāda, ka, lai riska paziņošanas stratēģija būtu efektīva, ir nepieciešams aktīvi un produktīvi iesaistīt sabiedrību un citas attiecīgās ieinteresētās personas, nodrošinot, ka tiek pareizi izprasti un pieņemti kompromisi starp risku un ieguvumiem;

26.

uzsver, ka ES riska paziņošanas stratēģijai jābūt iekļaujošai un jānodrošina, ka tiek pienācīgi iesaistīti visi pārvaldības līmeņi – no centrālās valdības līmeņa līdz vietējo un reģionālo pašvaldību līmenim –, kā arī citi dalībnieki, lai garantētu saskaņotas riska paziņošanas stratēģijas, pievēršoties ar pārtikas apriti saistītajiem riskiem;

27.

norāda, ka, pamatojoties uz līdzšinējo priekšlikuma analīzi un apspriešanu, ir jāņem vērā paredzamais administratīvā sloga pieaugums, augstākas prasības attiecībā uz valstu ekspertiem saistībā ar viņu dalību EFSA valdē un darbību EFSA zinātniskajās ekspertu grupās, iespējamā politiskā ietekme uz valstu ekspertu izvirzīšanu, ar attiecīgu ietekmi uz EFSA neatkarību, un ievērojamā finansiālā ietekme uz visām dalībvalstīm EFSA budžeta ievērojamā palielinājuma rezultātā, kā arī saistībā ar paredzamo Brexit ietekmi uz budžetu.

Briselē, 2018. gada 10. oktobrī

Eiropas Reģionu komitejas priekšsēdētājs

Karl-Heinz LAMBERTZ


(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 28. janvāra Regula (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu.

(2)  Hautala u.c./EFSA (lieta T-329/17), prasība, kas celta 2017. gada 24. maijā.

(3)  http://www.ema.europa.eu/docs/en_GB/document_library/Other/2014/10/WC500174796.pdf

(4)  Eiropas klīnisko pētījumu datubāze (EudraCT), ko pārvalda Eiropas Zāļu aģentūra.

(5)  Pētījums, ko veica Ragnar Löfstedt un citi pētnieki riska paziņošanas un pārvaldības jomā.


Top