Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 52018AE3907

    Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondu (EGF)” (COM(2018) 380 final)

    EESC 2018/03907

    OV C 110, 22.3.2019, p. 82–86 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

    22.3.2019   

    LV

    Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

    C 110/82


    Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondu (EGF)”

    (COM(2018) 380 final)

    (2019/C 110/16)

    Ziņotājs:

    Vladimír NOVOTNÝ

    Līdzziņotājs:

    Pierre GENDRE

    Apspriešanās

    Eiropas Parlaments, 11.6.2018.

    Padome, 22.6.2018.

    Juridiskais pamats

    Līguma par Eiropas Savienības darbību 175. panta 3. punkts un 304. pants

    Atbildīgā specializētā nodaļa

    Rūpniecības pārmaiņu konsultatīvā komisija (CCMI)

    Pieņemts CCMI sanāksmē

    22.11.2018.

    Pieņemts plenārsesijā

    12.12.2018.

    Plenārsesija Nr.

    539

    Balsojuma rezultāts

    (par/pret/atturas)

    201/1/3

    1.   Secinājumi un ieteikumi

    1.1.

    EESK atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu, kas ļaus turpināt Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda (EGF) darbību pēc 2020. gada 31. decembra. EESK iesaka EGF darbības jomā, kas tika paplašināta, lai aptvertu darbinieku atlaišanas gadījumus ne vien sakarā ar nopietniem ekonomikas traucējumiem, bet arī saistībā ar jebkādu jaunu pasaules finanšu un ekonomikas krīzi, ņemt vērā būtiskās pārmaiņas nodarbinātības jomā, kuras rada, piemēram, digitālo tehnoloģiju attīstība, mākslīgais intelekts, pāreja uz dekarbonizētu ekonomiku un pasaules tirdzniecības samazināšanās iespējamās sekas. Tādējādi EGF vajadzētu kļūt par pastāvīgu instrumentu, ar ko mazināt XXI gs. izaicinājumu negatīvo ietekmi uz darba tirgu.

    1.2.

    Tā kā pastāv zināma neskaidrība starp dažādu Eiropas fondu lomu, Komiteja iesaka izplatīt skaidru un vienkāršu informāciju visām ieinteresētajām personām par fondu attiecīgo pasākumu tvērumu un to iespējamo komplementaritāti. EESK atgādina, ka EGF mērķis nav aizstāt ar valstu tiesību aktiem ieviestās sistēmas vai koplīgumos panāktos pasākumus, bet vajadzības gadījumā EGF var tos lietderīgi papildināt.

    1.3.

    Komiteja prasa dalībvalstu valdībām sadarbībā ar Komisiju izstrādāt valsts līmeņa mehānismus, kas ļautu stiprināt administratīvo struktūru spējas, lai atvieglotu un padarītu efektīvāku mazo un vidējo uzņēmumu pieteikumu sagatavošanu EGF pasākumu izmantošanai un atbalsta piešķiršanu darba ņēmējiem pēc darba zaudēšanas.

    1.4.

    EESK atkārtoti prasa, lai sociālie partneri un citas pilsoniskās sabiedrības organizācijas piedalās finansējuma pieprasījumu iesniegšanas procesā no procedūras sākuma un EGF atbalsta saņemšanas pieteikumu apstrādes ikvienā posmā gan uzņēmumu līmenī, gan reģionu, dalībvalstu un ES līmenī.

    1.5.

    Komiteja atbalsta Komisijas priekšlikumu, kurā paredzēts, ka darbu zaudējušiem darba ņēmējiem un pašnodarbinātām personām, kuras darbību beidz, vajadzētu būt vienlīdzīgai piekļuvei EGF neatkarīgi no darba līguma vai darba attiecību veida.

    1.6.

    Komiteja aicina EGF lēmumu pieņemšanas procesā iesaistītās dalībvalstis un Savienības iestādes darīt visu iespējamo, lai mazinātu pieteikumu izskatīšanas laiku un vienkāršotu procedūras un tādējādi nodrošinātu, lai lēmumi par EGF izmantošanu tiktu pieņemti ātri un bez sarežģījumiem.

    1.7.

    EESK aicina dalībvalstis īpašu uzmanību pievērst nelabvēlīgā situācijā esošām kategorijām, tostarp gados jauniem un gados vecākiem bezdarbniekiem, kā arī tiem, kuriem draud nabadzība, ņemot vērā to, ka minētajām grupām stabila darba meklējumos nākas saskarties ar īpašām grūtībām.

    1.8.

    Komiteja uzstājīgi atgādina, ka atbalsta saņēmēju interesēs atbalsta pieejamība būtu jānodrošina pēc iespējas ātrāk un efektīvāk.

    2.   Atzinuma konteksts, tostarp vispārīga informācija par izskatāmo leģislatīvo priekšlikumu

    2.1.   Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda aizsākums un attīstība

    2.1.1.

    Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonds (EGF) tika izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1927/2006 (1) 2007.–2013. gada finanšu shēmas ietvaros ar mērķi atvieglot darba ņēmēju atgriešanos darbā jomās, sektoros, teritorijās vai darba tirgos, kurus skar smagi ekonomikas traucējumi. EGF sniedz atbalstu cilvēkiem, bet tas nav paredzēts, lai atbalstītu grūtībās nonākušos uzņēmumus.

    2.1.2.

    Ņemot vērā ekonomikas un finanšu krīzes attīstību, Komisija 2008. gadā pārskatīja EGF, lai paplašinātu tā piemērošanas jomu no 2009. gada 1. maija līdz 2011. gada 30. decembrim un palielinātu līdzfinansējuma likmi no 50 % līdz 65 %, tādējādi samazinot slogu dalībvalstīm.

    2.1.3.

    EGF darbības joma tika paplašināta 2009. gadā, lai tajā varētu iekļaut arī darba ņēmējus, kuru atlaišana ir tieši saistīta ar pasaules finanšu un ekonomikas krīzi.

    2.1.4.

    Daudzgadu finanšu shēmā 2014.–2020. gadam EGF darbības joma no jauna tika paplašināta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1309/2013 (2). EGF paplašināšana ļāva ietvert atlaišanas gadījumus, kuru cēlonis ir ne vien spēcīgas pasaules tirdzniecības strukturālās izmaiņas, bet arī jebkura jauna globāla finanšu un ekonomikas krīze.

    2.1.5.

    Eiropas Parlaments, Padome un Komisija 2017. gada 17. novembrī kopīgi proklamēja Eiropas sociālo tiesību pīlāru. Tā principi darbosies kā Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda galvenais pamatorientieris.

    2.2.   Jauns priekšlikums attiecībā uz EGF pēc 2020. gada

    2.2.1.

    Jaunā priekšlikuma galvenais mērķis ir nodrošināt, lai EGF, kas ir īpašs instruments ārpus daudzgadu finanšu shēmas budžeta ierobežojumiem, turpinātu darboties pēc 2020. gada 31. decembra bez termiņa ierobežojuma.

    2.2.2.

    EGF var sniegt arī palīdzību neparedzētas nopietnus vietējās, reģionālās vai valsts ekonomikas traucējumus izraisījušas krīzes gadījumā. Šādas negaidītas krīzes var izpausties kā nozīmīgāko tirdzniecības partneru ievērojama ekonomikas lejupslīde vai kā finanšu sistēmas sabrukums.

    2.2.3.

    EGF sniegtais atbalsts ir pieejams darba ņēmējiem neatkarīgi no viņu darba līguma vai darba attiecībām. Ir iespējams iekļaut ne vien darba ņēmējus ar beztermiņa darba līgumiem, bet arī darba ņēmējus ar terminētiem līgumiem, pagaidu darba aģentūru darba ņēmējus un mikrouzņēmumu īpašniekus–vadītājus un pašnodarbinātās personas.

    2.2.4.

    Pieteikumu EGF atbalsta saņemšanai darba ņēmējiem var iesniegt, ja atlaisto darba ņēmēju skaits sasniedz minimālo slieksni. 250 atlaisto darba ņēmēju slieksnis ir zemāks nekā tas bija 2014.-2020. gada plānošanas periodā. Daudzās dalībvalstīs vairums darba ņēmēju ir nodarbināti mazos un vidējos uzņēmumos (MVU).

    2.2.5.

    EGF pievēršas aktīviem darba tirgus pasākumiem, kuru mērķis ir palīdzēt atlaistajiem darba ņēmējiem ātri atgriezties stabilā nodarbinātībā. EGF nevar nodrošināt finansējumu pasīviem pasākumiem. Pabalstus var iekļaut tikai tad, ja tie paredzēti kā stimulējoši pasākumi, kas palīdz atlaistajiem darba ņēmējiem piedalīties aktīvos darba tirgus pasākumos; pabalstu īpatsvars saskaņotajā aktīvu darba tirgus pasākumu kopumā ir ierobežots.

    2.2.6.

    Dalībvalstis vēršas pēc fonda palīdzības tikai īstās ārkārtas situācijās. EGF nevar aizstāt pasākumus, kuri jau paredzēti Savienības fondos un programmās, kas iekļautas daudzgadu finanšu shēmā, ne arī aizstāt valstu pasākumus vai pasākumus, kas uzņēmumiem, kuros atlaisti darba ņēmēji, jāveic saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai koplīgumiem.

    2.2.7.

    Atbalsta pieteikums būtu jāiesniedz tad, ja liels pārstrukturēšanas pasākums būtiski ietekmē vietējo vai reģionālo ekonomiku.

    2.2.8.

    Spēkā esošās regulas ex post izvērtējums ir jāveic līdz 2021. gada 31. decembrim.

    3.   Vispārīgas piezīmes

    3.1.

    EESK atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu, kas ļaus turpināt EGF darbību pēc 2020. gada 31. decembra. Savulaik Komiteja ir pieņēmusi vairākus atzinumus par EGF, kuros tā paudusi savu atbalstu minētajam fondam. Komiteja uzskata, ka šie atzinumi nav zaudējuši aktualitāti (3) (4) (5) (6).

    3.2.

    EESK uzsver, cik liela nozīme joprojām ir EGF kā fondam, kas dod iespēju rīkoties zināmā mērā elastīgi, atbalstot darba ņēmējus, kuri zaudē darbu vērienīgu pārstrukturēšanas pasākumu dēļ, un palīdzot tiem pēc iespējas ātrāk atrast citu darbu. Komiteja iesaka ņemt vērā to darba ņēmēju situāciju, kas ir spiesti paciest ilgstošu darba laika saīsināšanu bez algas samazināšanas kompensācijas.

    3.3.

    Komiteja uzskata, ka būtu lietderīgi apkopot detalizētākus uzraudzības datus, jo īpaši attiecībā uz darba ņēmēju kategoriju, viņu izglītību un profesionālo pieredzi, nodarbinātības statusu un atrastās nodarbinātības veidu. Ņemot vērā šīs pieejas iespējamo administratīvo sarežģītību un ar to saistīto slogu, Komiteja atbalsta alternatīvu risinājumu, proti, šādas informācijas vākšanu, izmantojot tiešsaistes anketas saņēmējiem, kā to ierosina Komisija.

    3.4.

    Komiteja atbalsta Komisijas priekšlikumu, kurā paredzēts, ka darbu zaudējušiem darba ņēmējiem un pašnodarbinātām personām, kuras ir beigušas pamatdarbību, vajadzētu būt vienlīdzīgai piekļuvei EGF neatkarīgi no darba līguma vai darba attiecību veida.

    3.5.

    EESK uzskata, ka EGF finansiālie ieguldījumi būtu galvenokārt jāvelta aktīviem darba tirgus pasākumiem, kas paredzēti, lai atbalsta saņēmējus ātri reintegrētu ilgtspējīgā nodarbinātībā. Vajadzētu arī veicināt atbalstu profesionālai un ģeogrāfiskai darba ņēmēju mobilitātei, lai atvieglotu viņu pārkvalifikāciju.

    3.6.

    EESK pieņem zināšanai, ka laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam fonda maksimālā summa ir 225 miljoni euro gadā, un uzskata, ka šis finansējums atbilst pašreizējai ES ekonomiskajai situācijai. Tomēr Komiteja norāda: ja atkārtotos dziļāka krīze vai paātrinātos tehnoloģiskās pārmaiņas un enerģētikas pārveide, šis finansējums var izrādīties nepietiekams.

    3.7.

    Komiteja iesaka daudzgadu finanšu shēmas termiņa vidū pārskatīt EGF, ņemot vērā gan apropriāciju īstenošanas stāvokli, gan minimālo 250 atlaisto darba ņēmēju slieksni, un prasa, lai Komisija sadarbībā ar ES budžeta lēmējinstitūciju sagatavo attiecīgo EGF finansējuma pielāgošanu.

    3.8.

    Šajā gadījumā Komisijai būtu jāapsver iespēja palielināt attiecīgos finanšu līdzekļus līdz aptuveni 1 miljardam euro. Tā kā EGF ir iecerēts kā ārkārtas fonds, lietderīgi būtu arī nodrošināt, lai lēmumu pieņemšanas procedūras šādam finansējuma palielinājumam tiktu īstenotas iespējami ātrāk.

    3.9.

    EESK aicina dalībvalstis īpašu uzmanību pievērst nelabvēlīgā situācijā esošām kategorijām, tostarp gados jauniem un gados vecākiem bezdarbniekiem, kā arī tiem, kuriem draud nabadzība, ņemot vērā to, ka minētajām grupām stabila darba meklējumos nākas saskarties ar īpašām grūtībām.

    3.10.

    EGF lēmumu pieņemšanas procesā iesaistītajām dalībvalstīm un Savienības iestādēm būtu jādara viss iespējamais, lai mazinātu pieteikumu izskatīšanas laiku un vienkāršotu procedūras, nodrošinot, ka lēmumi par EGF izmantošanu tiek pieņemti ātri un bez sarežģījumiem. Komiteja uzstājīgi atgādina, ka atbalsta saņēmēju interesēs atbalsta pieejamība būtu jānodrošina pēc iespējas ātrāk un efektīvāk.

    3.11.

    EESK atzinīgi vērtē to, ka Eiropas sociālo tiesību pīlārs darbosies kā EGF galvenais pamatorientieris, kas lielu pārstrukturēšanas pasākumu gadījumos Savienībai ļaus īstenot attiecīgos principus praksē. Ņemot vērā grūtības izkristalizēt konkrētu atlaišanas faktoru, EESK iesaka turpmāk EGF izmantot, pamatojoties galvenokārt uz tādas pārstrukturēšanas būtiskas ietekmes kritēriju, kas ir saistīta ne tikai ar globalizācijas procesiem, bet arī ar citu nozīmīgu pārmaiņu procesiem, piemēram, dekarbonizāciju, digitalizāciju un rūpniecību 4.0, ar to saistītajām tehnoloģiskajām pārmaiņām un pārveides procesiem, kā arī pārmaiņām, ko izraisa dažādi faktori, kuri var būt par iemeslu liela mēroga pārcelšanām vai atlaišanām, finanšu vai ekonomikas krīzei. Šajā kontekstā EESK īpaši atzinīgi vērtē EGF darbības jomas paplašināšanu, tajā ietverot darba tirgus riskus, ko rada digitalizācijas un dekarbonizācijas jomas norišu izraisītās strukturālas pārmaiņas.

    3.12.

    EESK ir pārliecināta, ka EGF ir labāk jāsaskaņo ar citiem ES politikas virzieniem un ka ir precīzāk jānosaka kārtība EGF un citu fondu un programmu (piemēram, Eiropas atbalsta fonda vistrūcīgākajām personām, Eiropas Sociālā fonda (ESF), Eiropas Savienības Nodarbinātības un sociālās inovācijas programmas (EaSI), ES veselības aizsardzības programmas) kopīgai darbībai, kā arī to mijiedarbībai.

    3.13.

    Ņemot vērā Fonda pašreizējā nosaukuma formu un tam izvirzītos pretrunīgos mērķus, kā arī paturot prātā, cik svarīgi ir saglabāt tā saīsinājumu angļu valodā “EGF”, EESK ierosina nosaukumu “Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonds” mainīt uz “Eiropas Pielāgošanas un globalizācijas fondu” vai uz jebkādu citu līdzīgu nosaukumu, kas atbilstu norādītajam saīsinājumam “EGF”.

    3.14.

    Komiteja uzskata, ka nākamajā periodā lietderīgi būtu EGF darbības jomu paplašināt un tajā ietvert atbalstu tādām programmām kā valsts līmenī izstrādātās saīsinātā darba laika (Kurzarbeit) vai daļēja bezdarba (short time) programmas.

    4.   Mazie un vidējie uzņēmumi

    4.1.

    Mazie un vidējie uzņēmumi (MVU) nodrošina aptuveni 80 % darbvietu ES, taču vienlaikus tie veido uzņēmumu daļu, kas ir visneaizsargātākā, tiklīdz rodas krīzes vai sākas pārveides procesi. Tāpēc Komiteja prasa dalībvalstu valdībām sadarbībā ar Komisiju izstrādāt valsts mehānismus un stiprināt administratīvo struktūru spējas, lai tādējādi atvieglotu un padarītu efektīvāku mazo un vidējo uzņēmumu pieteikumu sagatavošanu EGF izmantošanai un atbalstu piešķiršanai darba ņēmējiem pēc darba zaudēšanas.

    4.2.

    EESK atbalsta priekšlikumu nodrošināt vienlīdzīgu attieksmi pret algotiem darba ņēmējiem un pašnodarbinātām personām (7. pants), ja netiek kumulēta pašnodarbinātība un nodarbinātība, kā arī galvenās darbības pārtraukšanas gadījumā.

    4.3.

    Komiteja piekrīt ļoti mazu uzņēmumu īpašnieku aizsardzībai, kuri varētu zaudēt darbu ekonomikas vai finanšu krīzes dēļ vai sakarā ar tehnoloģiskajām pārmaiņām, kā arī iespējai arī šīm personām saņemt EGF finansēto atbalstu. Tam nevajadzētu nozīmēt, ka “pašnodarbināta persona” tiktu definēta kā “persona, kas nodarbina mazāk nekā 10 darba ņēmējus”, kā noteikts Komisijas iesniegtā regulas priekšlikuma 4. pantā. Šī definīcija daudzējādi ietekmētu Eiropas tiesību aktus, jo tā dažādas profesionālās un ekonomiskās darbības kategorijas kvalificētu kā identiskas. Komiteja aicina Komisiju rast citu risinājumu, ar ko īstenot mērķi, kuru Komiteja turklāt atbalsta, proti, aizsargāt ļoti mazu uzņēmumu īpašniekus.

    4.4.

    EESK ierosina Komisijai sadarbībā ar dalībvalstīm uzlabot EGF rādītājus ar informācijas kampaņas starpniecību, kas būtu paredzēta arī maziem un vidējiem uzņēmumiem, lai to darba ņēmējiem kļūtu vieglāk izmantot EGF piedāvātās atbalsta saņemšanas iespējas.

    4.5.

    EESK atzinīgi vērtē intervences kritēriju jauno konfigurāciju (5. pants), kurā īpaša uzmanība pievērsta situācijai mazajos un vidējos uzņēmumos, kuri nodarbina lielu daļu algotu darbinieku. Neraugoties uz 250 darbinieku slieksni, īpaši svarīgi ir ņemt vērā grupas un/vai teritoriālās vienības jēdzienu, ja vairākas tās pašas grupas filiāles saskaras ar darbavietu zaudēšanu un nesasniedz šo slieksni atsevišķi.

    5.   Īpašas piezīmes

    5.1.

    EESK iesaka paredzēt vairāk elastības darbu zaudējušo darba ņēmēju skaita un darbības beigšanās aprēķināšanā (6. pants), kā arī atbalsttiesīgo saņēmēju (7. pants) un atbalsttiesīgo pasākumu (8. pants) noteikšanā, lai tādējādi atbalsts pie darba ņēmējiem nonāktu iespējami ātrāk.

    5.2.

    Komiteja iesaka maksimāli vienkāršot administratīvās procedūras pieteikumu iesniegšanai (9. pants) un tādējādi paātrināt procesu kopumā. Vienkāršojot dokumentus un vajadzības gadījumā nodrošinot tehnisko palīdzību dalībvalstīm, var paplašināt EGF pasākumu ietekmi.

    5.3.

    Komiteja ir pārliecināta, ka ir jāvienkāršo administratīvie pasākumi (regulas priekšlikuma pielikuma 2. punkts), tostarp uzraudzības un ziņošanas prasības, pārvaldības un kontroles sistēmas, kā arī krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi.

    5.4.

    EESK piekrīt finansiāla ieguldījuma no EGF saņemšanas ierobežojumam, kas minēts 8. panta 2. punkta b) apakšpunktā, kurā ir skaidrots, ka EGF atbalsts nevar aizstāt atbildību, kas gulstas uz uzņēmumiem saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai koplīgumiem. Šim noteikumam nevajadzētu vispārīgā veidā no potenciālā EGF sniegto atbalstu klāsta izslēgt uz koplīgumiem balstītus tirgus pasākumus.

    5.5.

    Komiteja sagaida, ka paredzētajā EGF ex post novērtējumā Komisija lielu uzmanību pievērsīs EGF nevienmērīgas izmantošanas cēloņu analīzei ES dalībvalstīs, un jo īpaši cēloņiem, kuru dēļ fonda atbalsts tiek izmantots vāji vai pat vispār netiek izmantots tādās valstīs kā Bulgārija, Čehijas Republika, Igaunija, Horvātija, Kipra, Latvija, Luksemburga, Ungārija, Malta, Slovākija un Apvienotā Karaliste.

    5.6.

    EESK atkārtoti prasa, lai sociālie partneri un citas pilsoniskās sabiedrības organizācijas piedalās finansējuma pieprasījumu iesniegšanas procesā no procedūras sākuma un EGF atbalsta saņemšanas pieteikumu apstrādes ikvienā posmā gan uzņēmumu līmenī, gan reģionu, dalībvalstu un ES līmenī. Ņemot vērā reģionālo struktūru un vietējo pašvaldību precīzās zināšanas par vietējo situāciju un specifiku, tām arī var būt svarīga loma.

    5.7.

    Komiteja iesaka Komisijai regulā precizēt, ka jēdziens “darba ņēmēji” ietver arī kooperatīvu algotos biedrus.

    Briselē, 2018. gada 12. decembrī

    Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs

    Luca JAHIER


    (1)  OV L 406, 30.12.2006., 1. lpp.

    (2)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regula (ES) Nr. 1309/2013 par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondu (2014–2020) un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1927/2006 (OV L 347, 20.12.2013., 855. lpp.).

    (3)  OV C 318, 23.12.2006., 38. lpp.

    (4)  OV C 228, 22.9.2009., 141. lpp.

    (5)  OV C 376, 22.12.2011., 92. lpp.

    (6)  OV C 143, 22.5.2012., 17. lpp.


    Top