Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 52018AE2328

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Kā digitālajā vienotajā tirgū īstenot veselības un aprūpes digitālo pārveidi; iedzīvotāju iespēju stiprināšana un veselīgākas sabiedrības veidošana”” (COM(2018) 233 final)

EESC 2018/02328

OV C 440, 6.12.2018, p. 57–65 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

6.12.2018   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 440/57


Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Kā digitālajā vienotajā tirgū īstenot veselības un aprūpes digitālo pārveidi; iedzīvotāju iespēju stiprināšana un veselīgākas sabiedrības veidošana””

(COM(2018) 233 final)

(2018/C 440/09)

Ziņotājs:

Diego DUTTO

Līdzziņotājs:

Thomas KATTNIG

Apspriešanās

Eiropas Komisija, 18.6.2018.

Juridiskais pamats

Līguma par Eiropas Savienības darbību 304. pants

Atbildīgā specializētā nodaļa

Vienotā tirgus, ražošanas un patēriņa specializētā nodaļa

Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē

4.9.2018.

Pieņemts plenārsesijā

19.9.2018.

Plenārsesija Nr.

537

Balsojuma rezultāts

(par/pret/atturas)

193/0/3

1.   Secinājumi

1.1.

Norisinoties digitālās pārveides radītām pārmaiņām, aprūpei jābūt vērstai uz cilvēkiem.

1.2.

Digitalizācijas procesiem jāpaver veselības aprūpes speciālistiem iespējas vairāk laika veltīt pacientiem. Jānodrošina, ka veselības aprūpes profesijās strādā pietiekams skaits kvalificētu darbinieku ar atbilstīgām digitālajām prasmēm.

1.3.

Digitālā pāreja maina darba raksturu veselības un aprūpes jomā. Visām iesaistītajām personām būtu jāattiecas pret šo pārveidi profesionāli un ar atvērtību, lai panāktu augstus kvalitātes standartus.

1.4.

Jāstiprina Eiropas līmeņa sociālais dialogs attiecībā uz slimnīcām un veselības aprūpi, kā arī sociālajiem pakalpojumiem. Ir vajadzīgas piemērotas apmācības un tālākizglītības programmas, jāuzlabo darba apstākļi un darbvietu kvalitāte, kā arī jāpastiprina personāla datu aizsardzība.

1.5.

EESK apzinās, ka par veselības un sociālās aprūpes pakalpojumu organizēšanu un nodrošināšanu atbild dalībvalstis. Ar direktīvu par pacientu tiesībām pārrobežu veselības aprūpē (Direktīva 2011/24/ES) jāizveido tiešsaistes veselības aprūpes tīkls (e-veselības tīkls) ar mērķi sekmēt e-veselības risinājumu sadarbspēju.

1.6.

Digitāliem instrumentiem jākalpo par sviru, ar ko veselības un aprūpes sistēmās attīstīt jaunas organizācijas formas. Tie atbalsta indivīdu, vietējo kopienu un sociālās ekonomikas potenciālu. Ar atbilstīgiem publiskajiem ieguldījumiem ir vēlreiz jāapliecina tādas vērtības kā solidaritāte un universālums.

1.7.

Digitalizācijas procesus nedrīkst nepareizi interpretēt kā veselības aprūpes budžetā iespējamu taupības pasākumu kopumu. Tie nedrīkst novest pie darbinieku skaita vai pakalpojumu klāsta samazināšanās. Aprūpe ir jāuzskata par personisku pakalpojumu un, it īpaši saistībā ar iedzīvotāju novecošanu, jāizstrādā jaunas ilgtermiņa aprūpēs koncepcijas.

1.8.

EESK atbalsta paziņojumā izklāstīto redzējumu, proti, veicināt veselību, novērst un apkarot slimības, palīdzēt risināt pacientu neapmierinātās vajadzības un gādāt, lai iedzīvotāji varētu ērtāk izmantot vienlīdzīgas iespējas saņemt augstvērtīgu veselības aprūpi, šajā nolūkā pareizi lietojot digitālās inovācijas un izmantojot sociālo ekonomiku.

1.9.

Sociālajā un digitālajā kontekstā veselības pratība attiecas uz personas spēju iegūt, saprast un atbildīgi izmantot informāciju, lai paaugstinātu savu labklājību un saglabātu veselību.

1.10.

Iedzīvotājiem vajadzētu būt tiesībām piekļūt saviem veselības datiem. Viņi izlemj, vai un kad ar tiem dalīties. Ir ļoti svarīgi ņemt vērā Vispārīgo datu aizsardzības regulu, kas garantē iedzīvotājiem kontroli pār viņu personas datu, it īpaši veselības datu, izmantošanu.

1.11.

EESK ierosina, ka aktīvs aizsardzības veids varētu būt “tiesības uz (bezmaksas) kopēšanu”. Tas attiecas uz visiem datiem, ko lietotāji ģenerē mijiedarbībā ar digitālajām veselības platformām, lai iedzīvotāji varētu atkārtoti izmantot paši savus datus.

1.12.

Lietotāju sākotnējie dati ir algoritmiem un platformām noderīga vērtība; tie uzskatāmi par sākotnēju produktu, ko ģenerē lietotāji un kas jāaizsargā saskaņā ar intelektuālā īpašuma tiesību aktiem.

1.13.

Tiesības uz (bezmaksas) kopēšanu palīdz arī aizsargāt un veicināt konkurenci, kurai patlaban smagu pārbaudījumu sagādā sistēmas, ko digitālās platformas šobrīd izmanto, lai ekspropriētu datus un personas vēsturi.

1.14.

EESK atbalsta (1) četru pīlāru procesu attiecībā uz pārrobežu kopīgo darbu pie digitālās pārveides veselības un aprūpes jomā, tostarp kopīgus klīniskos novērtējumus, kopīgas zinātniskās konsultācijas, jaunu veselības tehnoloģiju apzināšanu un brīvprātīgu sadarbību starp dalībvalstīm.

1.15.

EESK ierosina veikt piemērotus pasākumus, lai izpētītu jaunas ētiskas, juridiskas un sociālas sistēmas, kurās būtu ņemts vērā ar datizraci saistītais risks.

1.16.

EESK ierosina veicināt pētniecību un inovāciju digitālo tehnoloģiju integrācijas jomā, lai atjaunotu veselības aprūpes procesus, tādus kā mākslīgais intelekts, lietu internets un sadarbspēja. EESK pilnībā atbalsta drošu sabiedrības pārrobežu piekļuvi uzticamiem veselības datiem nolūkā veicināt pētniecību un slimību profilaksi.

1.17.

EESK atzinīgi vērtē arī ES atbalstu maziem un vidējiem uzņēmumiem, kā arī sociālajiem uzņēmumiem, kuri izstrādā digitālus risinājumus individuāli vērstas aprūpes sniegšanai un pacientu atsauksmēm.

1.18.

EESK atbalsta sociālekonomiskās nelīdzsvarotības izlīdzināšanu uz datiem balstītā ekonomikā, veicinot drošu platformu attīstību un atbalstot bezpeļņas kooperatīvu organizācijas, lai uzglabātu, pārvaldītu un dalītos ar visu personas datu digitālajām kopijām.

2.   Konteksts un vispārīgas piezīmes

2.1.

Eiropas Komisija 2018. gada 25. aprīlī publicēja paziņojumu par veselības un aprūpes digitālo pārveidi vienotajā tirgū (2), un tajā ir runa par reformām un novatoriskiem risinājumiem, kuri ir vajadzīgi, lai veselības un aprūpes sistēmas kļūtu noturīgākas, pieejamākas un efektīvākas, nodrošinot kvalitatīvu aprūpi Eiropas iedzīvotājiem, un lai veidotu veselīgāku sabiedrību. Pareizi izplānoti un rentabli īstenoti, digitālie veselības aizsardzības un aprūpes risinājumi var paaugstināt labklājību miljoniem iedzīvotāju un radikāli uzlabot pacientiem sniegto veselības un aprūpes pakalpojumu efektivitāti. Digitalizācija var palīdzēt nodrošināt pārrobežu veselības aprūpes nepārtrauktību (Direktīva 2011/24/ES) – tas ir svarīgs faktors tiem, kuri darījumu vai atpūtas nolūkos uzturas ārzemēs. Ar digitalizācijas palīdzību var sekmēt arī veselības, arī arodveselības, uzlabošanu un slimību profilaksi. Tā var kalpot kā atbalsts veselības aizsardzības sistēmu reformai un šo sistēmu pārejai uz jauniem aprūpes modeļiem, kuru pamatā ir cilvēku vajadzību apmierināšana, kā arī veicināt pāreju no tādām sistēmām, kas orientētas uz slimnīcām, uz integrētām un vairāk kopienās balstītām labklājības sistēmām. Pārmaiņu norises gaitā jānodrošina, lai aprūpe būtu vērsta uz iedzīvotājiem. Digitalizācijas procesiem būtu jāpaver veselības aprūpes speciālistiem iespējas vairāk laika veltīt pacientiem. Tāpēc jānodrošina, ka veselības aprūpes profesijās strādā pietiekams skaits kvalificētu darbinieku ar atbilstīgām digitālajām prasmēm.

2.2.

Pāreja uz digitālo veselību un aprūpi maina darba būtību šajās jomās. Augstu kvalitātes standartu šajā procesā var panākt tikai tad, ja visu iesaistīto attieksme pret pāreju ir profesionāla un atvērta. Tāpēc jāturpina stiprināt Eiropas līmenī notiekošo sociālo dialogu veselības aprūpes un sociālo pakalpojumu nozarē, jāizstrādā atbilstošas apmācības un tālākizglītības programmas un jāuzlabo darba apstākļi, it īpaši darba un privātās dzīves līdzsvars, personāla datu aizsardzība un darbvietu kvalitāte.

2.3.

Eiropas Komisija norāda, ka Eiropas veselības un labklājības sistēmas saskaras ar būtiskām problēmām, tādām kā iedzīvotāju novecošana, multimorbiditāte, vakcīnas, veselības aprūpes speciālistu trūkums, kura iemesls ir grūtie darba apstākļi, un pieaugošā problēma – novēršamas neinfekciozas slimības, ko izraisa tādi riska faktori kā tabaka, alkohols un aptaukošanās, kā arī citas slimības, tostarp neirodeģeneratīvas un retās slimības. Arvien pieaugošus papildu draudus rada infekcijas slimības, kuru cēlonis ir augstāka rezistence pret antibiotikām un jauniem vai senāk izplatītiem patogēniem. Publiskās izmaksas, kas saistītas ar veselību un ilgtermiņa aprūpi, ES dalībvalstīs pieaug, un ir paredzams, ka šī tendence turpināsies. Īpaši svarīgi ir, lai saistītie izdevumi tiktu izmantoti veselības aprūpes speciālistu nodarbinātības kvalitātes uzlabošanai un netiktu pieļauta zema samaksa un apgrūtinoši darba apstākļi. Tā kā sabiedrība noveco, ir jāizstrādā jaunas ilgtermiņa aprūpes koncepcijas.

2.4.

Pat tad, ja veselības dati ir pieejami, to izmantošana nereti ir cieši saistīta ar tehnoloģijām, kuras nav sadarbspējīgas; tas neļauj datus izmantot plašā mērogā.

2.5.

Tāpēc veselības aprūpes sistēmās trūkst pamatinformācijas, kas nepieciešama pakalpojumu optimizēšanai, un pakalpojumu sniedzējiem nav viegli panākt apjomradītus ietaupījumus, lai tādējādi varētu piedāvāt efektīvus digitālos veselības un aprūpes risinājumus un atbalstīt veselības pakalpojumu pārrobežu izmantošanu. Skaitliski izteiktajiem rezultātiem, kas iegūti, izmantojot datus par veselību, ir jānodrošina priekšstats par katra pacienta veselību, un tiem jābūt pieejamiem ģimenes ārstiem, medicīnas speciālistiem un zinātniekiem, lai ar tiem varētu rīkoties nolūkā veikt grupēšanu un prognozējošu modelēšanu un izmantot labas prakses piemērus.

2.6.

Ziņojuma “Veselības stāvoklis Eiropas Savienībā” secinājumi liecina, ka Savienībā joprojām nepietiekami tiek izmantoti uz pacientu orientēti veselības dati.

2.7.

Par veselības un sociālās aprūpes organizēšanu un nodrošināšanu atbild dalībvalstis. Dažās dalībvalstīs, it sevišķi valstīs ar federālo sistēmu, veselības aprūpes finansēšana un nodrošināšana ir reģionālo pašvaldību pārziņā.

2.8.

Ar direktīvu par pacientu tiesībām pārrobežu veselības aprūpē (Direktīva 2011/24/ES) tika izveidots tiešsaistes veselības tīkls (e-veselības tīkls), kura mērķis ir sekmēt e-veselības risinājumu sadarbspēju.

2.9.

Ir izveidotas arī sadarbības struktūras, piemēram, Eiropas Inovācijas partnerība aktīvām un veselīgām vecumdienām, kopīga programma aktīvas un autonomas dzīves atbalstīšanai (Aktīvas dzīves un interaktīvas automatizētas dzīvesvides programma) un publiskās un privātās partnerības, piemēram, Ierosme novatorisku zāļu jomā un iniciatīva “Elektroniskie komponenti un sistēmas Eiropas vadošās lomas nostiprināšanai”. Liela nozīme spēcīgākas reģionālās veselības aprūpes vides izveidē ir arī reģionālajām un valstu pārdomātas specializācijas stratēģijām. Kopš 2004. gada dalībvalstu un Komisijas politikas satvaru ir veidojuši divi e-veselības rīcības plāni, un nozīmīga loma ir bijusi E-veselības ieinteresēto personu grupai.

2.10.

Atsaucoties arī uz savu nostāju, kas izklāstīta iepriekšējos atzinumos (3), EESK uzskata, ka Komisijas ierosinātie pasākumi trīs jomās būtu jāatbalsta. Tie ir šādi: sabiedrības droša piekļuve veselības datiem – un to kopīgošana – pāri robežām; uzticami dati pētniecības, slimību profilakses pasākumu un personalizētu veselības un aprūpes pakalpojumu veicināšanai; digitāli rīki iedzīvotāju iespēju stiprināšanai un uz pacientu orientētas aprūpes nodrošināšanai. Kā minēts iepriekš, ir jāgādā, lai digitalizācijas procesi netiktu nepareizi interpretēti kā veselības aprūpes budžetā iespējams taupības pasākumu kopums un neizraisītu darbinieku skaita un pakalpojumu klāsta samazināšanu. Darbinieku trūkuma dēļ pavājinās aprūpe un palielinās morbiditātes risks. Nedrīkst aizmirst, ka digitālā pārveide ir divdimensiju parādība, kas ietver gan virzienu, gan procesu. Runājot par virzienu, mēs koncentrējamies uz organizāciju ārējiem faktoriem, pastāvīgi izvērtējot, “uz ko” ir vērsta digitālā pārveide. Savukārt attiecībā uz procesu uzmanības centrā ir mentalitāte, kas valda organizācijā, un it sevišķi tas, “kā” digitālā pārveide tiek veikta. Tāpēc, analizējot atzinuma tematu, ir obligāti jāņem vērā šāda pieeja, lai nodrošinātu uz pacientiem orientētu pieeju.

2.11.

Tieši tādēļ EESK, tāpat kā jau iepriekš pieņemtā atzinumā (4), norāda: lai izmantotu digitālās pārveides dotās priekšrocības, ES tīklos un plānotajos atbalsta pasākumos ir jāizmanto digitālie rīki ar mērķi īstenot un stiprināt, nevis vājināt mūsu pamattiesības attiecībā uz veselību un aprūpi. Digitālajiem rīkiem ir jāpalīdz attīstīt gan cilvēku, gan vietējo kopienu un sociālās ekonomikas potenciālu; tie jāizmanto kā spēcīgs tiesību īstenošanas instruments, kas sekmē jaunu veselības un aprūpes organizācijas un pārvaldības veidu izstrādi, un tiem jāapliecina solidaritātes un universāluma principi, kas ir mūsu veselības aprūpes sistēmas pamatā. Tas būtu jānodrošina, veicot atbilstošus publiskos ieguldījumus, kā norādīts jau pieņemtā atzinumā (5).

2.12.

Saskaņā ar iepriekšējiem atzinumiem EESK uzskata, ka vienlīdzīgu piekļuvi veselības aprūpei, kas ir viens no veselības politikas galvenajiem mērķiem, digitalizācija var ietekmēt pozitīvi, ja ir izpildīti vairāki nosacījumi:

vienmērīgs teritoriālais pārklājums, ņemot vērā reģionus, kuriem digitālie operatori pakalpojumus sniedz nepietiekamā apjomā (piekļuve, platjosla),

digitālās plaisas samazināšana attiecībā uz izmantošanu iedzīvotāju, veselības aprūpes profesionāļu un medicīniskās/veselības apdrošināšanas sniedzēju vidū,

visu digitālās struktūras komponentu (datubāzu, medicīnisko ierīču) sadarbspēja, kas veicina aprūpes nepārtrauktību katrā struktūrā un starp šīm struktūrām,

veselības datu aizsardzība, jo tos nekādā gadījumā nedrīkst izmantot pret pacientu interesēm,

zāļu aģentūru apstiprinātas produktu informācijas elektroniska izplatīšana, lai uzlabotu piekļuvi (kā minēts jau pieņemtā EESK atzinumā (6)).

2.13.

Telemedicīnas, savienoto ierīču, kā arī nanotehnoloģiju, biotehnoloģiju, informātikas un kognitīvo zinātņu (NBIC) attīstības procesā nedrīkst nonākt līdz tam, ka pacienti tiktu uzskatīti par vienkāršiem savienotiem ķermeņiem, kurus visspēcīga datorprogramma varētu attālināti analizēt, kontrolēt un uzraudzīt. Tehnoloģiju attīstība veselības aprūpē faktiski rosina uz pretējo, proti, to, ka medicīnas un aprūpes pamatā ir personiskas attiecības un sociālas saiknes.

3.   Digitālās pārveides ietekme

3.1.   Digitālās pārveides ietekme uz veselības aizsardzību un aprūpi

3.1.1.

Komisijas paziņojumā ir aprakstīts, kā ES var palīdzēt sasniegt Padomes secinājumos izvirzītos mērķus, proti, Eiropas Savienībā attīstot vajadzīgo sadarbību un infrastruktūru un tādējādi palīdzot dalībvalstīm izpildīt savas politiskās saistības šajās jomās. Ar ierosinātajiem pasākumiem tiek atbalstīta arī Komisijas apņemšanās sasniegt ANO ilgtspējīgas attīstības mērķi – “Nodrošināt veselīgu dzīvi un sekmēt labklājību jebkura vecuma cilvēkiem” – un īstenot Eiropas sociālo tiesību pīlāra principus.

3.1.2.

EESK atbalsta paziņojumā izklāstīto redzējumu, proti, veicināt veselību, novērst un apkarot slimības, palīdzēt risināt pacientu neapmierinātās vajadzības un gādāt, lai iedzīvotāji varētu ērtāk izmantot vienlīdzīgas iespējas saņemt augstvērtīgu veselības aprūpi, šajā nolūkā pareizi lietojot digitālās inovācijas un izmantojot sociālos uzņēmumus.

3.1.3.

EESK uzskata, ka ļoti svarīgi ir palielināt Eiropas veselības aizsardzības un aprūpes sistēmu ilgtspēju, palīdzot maksimāli izmantot digitālā vienotā tirgus potenciālu un šajā nolūkā veselības un aprūpes jomā plašāk pielietojot digitālos produktus un pakalpojumus. Par vēl vienu ierosināto pasākumu mērķi ir jāizvirza izaugsmes stimulēšana un Eiropas rūpniecības popularizēšana nozarē, kā arī tādu uzņēmumu – gan peļņas, gan bezpeļņas – darbības veicināšana, kuri izstrādā un pārvalda veselības un aprūpes pakalpojumus.

3.1.4.

Digitālā pārveide īpaši dod iespēju iegūt un izmantot datus, kas, pieaugot iedzīvotāju skaitam un paredzamajam mūža ilgumam, ļauj samazināt veselības aprūpes izmaksas, palīdzot optimizēt valdību rīcību gan valstu, gan Eiropas līmenī.

3.1.5.

Digitalizācija veselības jomā palīdzēs ne tikai samazināt slimnīcā pavadīto laiku, kas tiešā veidā pozitīvi ietekmē veselības aprūpi slimnīcās, bet arī atlabt pašiem pacientiem. Attiecībā uz starptautisku atzīšanu Pasaules Veselības organizācija sadarbībā ar Starptautisko Telesakaru savienību (ITU) ir ierosinājusi National eHealth Strategy Toolkit (Instrumentu kopums valstu e-veselības stratēģiju izstrādei), kurā būtībā izklāstīta metode, kā modernizēt un attīstīt valstu e-veselības stratēģijas, rīcības plānus un uzraudzības sistēmas.

3.2.   Digitālās pārveides ietekme uz cilvēku

3.2.1.

Digitālā pārveide paver iedzīvotājiem iespēju plaši piekļūt novatoriskām un efektīvākām personalizētām veselības aprūpes zināšanām, infrastruktūrai un pakalpojumiem, kā arī palīdzēt – kā pakalpojumu sniedzējiem, informācijas radītājiem un datu devējiem – uzlabot citu cilvēku veselību.

3.2.2.

Apsverams būtu jautājums arī par to, ka iedzīvotājiem ir tiesības piekļūt saviem medicīniskajiem datiem un izlemt, vai un kad ar tiem dalīties. EESK uzskata arī, ka ir svarīgi ņemt vērā Vispārīgo datu aizsardzības regulu, kas stājās spēkā 2018. gada 25. maijā un garantēs iedzīvotājiem iespēju kontrolēt savu personas datu, tostarp veselības datu, izmantošanu. Turklāt būtu jāņem vērā Taibejas deklarācijā iekļautais Pasaules Medicīnas asociācijas (PMA) paziņojums par ētiskiem apsvērumiem attiecībā uz veselības datubāzēm un biobankām, kas pieņemta PMA 53. ģenerālajā asamblejā Vašingtonā (ASV) 2002. gada oktobrī un pārskatīta PMA 67. ģenerālajā asamblejā Taibejā (Taivāna) 2016. gada oktobrī.

3.2.3.

Šajā sakarā ir svarīgi pievērsties riskam, ko rada iedzīvotāju digitālo prasmju līmeņa arvien pieaugošā nevienmērība. Sociālajā un digitālajā kontekstā veselības pratība attiecas uz personas spēju iegūt, saprast un atbildīgi izmantot informāciju, lai paaugstinātu savu labklājību un saglabātu veselību. Tāpēc saistībā ar jaunajiem instrumentiem ir jānodrošina tāda līmeņa prasmes un iemaņas, kas ļauj cilvēkiem paaugstināt gan savu, gan kopienas labklājību, veicot pasākumus, kuri uzlabo dzīvesveidu un dzīves apstākļus.

3.2.4.

Tā kā pakalpojumu izstrāde un sniegšana ir orientēta uz lietotājiem, būtu jāuzskata, ka viņu ģenerētie dati ir ļoti nozīmīgi, un jāpieņem attiecīgs regulējums attiecībā uz datu īpašumtiesībām un paša lietotāja un citu personu tiesībām tos izmantot. Būtu jāuzdod šādi jautājumi: “kam dati pieder?”, “kam ir tiesības tos izmantot?”, “kādos gadījumos datus var izmantot citas personas, kas sniedz pakalpojumus?”, “vai lietotājs var brīvi izmantot datus?” utt. Šajā saistībā svarīgi ir nošķirt datu veidus: pirmkārt, neapstrādātie dati un, otrkārt, algoritmu un mākslīgā intelekta pakalpojumu ģenerētie dati. Kā būtu jāpārvalda informācijas īpašumtiesības, ja cita persona, izmantojot privātus algoritmus, ģenerē jaunus apkopotus datus? Kā izstrādājami uzņēmējdarbības modeļi, lai tiktu ņemts vērā tas, ka piedalās vairākas ieinteresētās personas, no kurām katra sniedz būtisku pakalpojuma daļu? Turklāt uzņēmējdarbības modeļi, kuru pamatā ir tikai pakalpojumi (tradicionālāki modeļi, piemēram, atbalsts ikdienas darbību veikšanā), būtu jānošķir no tādiem modeļiem, kuru pamatā ir uz pacientiem vērsti dati un kuros ir iespēja izstrādāt jaunus televeselības pakalpojumus (piemēram, profilakses, ārstēšanas atbalsta un pielāgošanas pakalpojumus).

3.2.5.

Autentiskie, t. i., sākotnējie katra lietotāja dati ir vienīgā lietderīgā vērtība algoritmiem, pakalpojumiem un platformām, tātad tie ir uzskatāmi par sākotnēju produktu, ko ģenerējis lietotājs (un tikai viņš, ar savām bioloģiskajām, kognitīvajām, kultūras un uzvedības īpatnībām); tādējādi tas ir “sākotnējais ieguldījums”, kas jāaizsargā saskaņā ar līdzīgiem noteikumiem, kuru pamatā ad hoc tomēr jābūt intelektuālajam īpašumam. Viens no ierosinājumiem varētu būt aktīva veida aizsardzība, ko panāktu ar “tiesībām (bez maksas) kopēt” visus lietotāju ģenerētos datus, mijiedarbojoties ar digitālajām veselības platformām, lai vajadzības gadījumā ļautu tām atkārtoti tos izmantot, no jauna tos apkopojot citos pakalpojumos/algoritmos. Tiesības uz (bezmaksas) kopēšanu palīdz risināt arī citu problēmu, proti, aizsargāt un veicināt konkurenci, kurai patlaban smagu pārbaudījumu sagādā sistēmas, ko digitālās platformas pašlaik izmanto, lai – uz līguma pamata vai citādi – ekspropriētu datus un personas vēsturi.

3.2.6.

ES jau vairākkārt ir pievērsusies 3.2.5. punktā minētajam jautājumam un dažos gadījumos priekšroku devusi tiesībām darīt datus pieejamus (kopēt) (sk. Direktīvas 2012/27/ES par energoefektivitāti 9. pantu: “gadījumā, ja galalietotāji to pieprasa, uzskaites dati par viņu elektroenerģijas ievadi tīklā un patēriņu no tā būtu pieejami viņiem vai trešai personai, kas rīkojas galalietotāja vārdā, viegli saprotamā formātā, kuru viņi var izmantot, lai salīdzinātu piedāvājumus pēc līdzvērtīgām pazīmēm”).

3.2.7.

EESK ierosina izveidot savienotu IT infrastruktūru, lai ar pacientiem, kuriem ir retas slimības, varētu sazināties ātri un lai viņu veselības un medicīniskos datus darītu pieejamus globālai bezpeļņas pētniecībai. Eiropas Savienība pašlaik veicina pacientu elektronisko medicīnisko karšu sistēmas izveidi, atbalstot informācijas apmaiņu un standartizāciju, kā arī tīklu veidošanu informācijas apmaiņai starp veselības aprūpes sniedzējiem, lai sabiedrības veselības apdraudējuma gadījumā varētu koordinēt rīcību.

3.2.8.

Tas ļaus cilvēkiem/iedzīvotājiem/pacientiem/lietotājiem no jauna uzņemties pilnu kontroli pār savu digitālo identitāti. Tādā veidā viņi varētu piedalīties to zināšanu apguvē, kas personalizētas medicīnas un profilakses nolūkos iegūtas no apkopotajiem veselības datiem, kā arī gūt ievērojamu ekonomisku labumu, kas izriet no šiem apkopotajiem datiem.

3.3.   Digitālās pārveides ietekme uz sociālajām un veselības aizsardzības sistēmām

3.3.1.

Kopīgajā pārrobežu darbā, kas saistīts ar veselības un aprūpes digitālo pārveidi, EESK atbalsta četru pīlāru procesu (kā minēts EESK atzinumā (7)).

3.3.1.1.

Ar Komisijas priekšlikumu tiek izveidota koordinācijas grupa, kurā ir pārstāvji no dalībvalstu veselības aprūpes tehnoloģiju novērtēšanas (HTA) struktūrām, kā arī aprakstīti četri turpmākās sadarbības pīlāri. Kopīgo darbu ar koordinācijas grupas starpniecību vadītu dalībvalstis, un tajā jāietver:

kopīga klīniska novērtēšana,

kopīgas zinātniskas konsultācijas,

veselības aprūpes jauntehnoloģiju apzināšana,

brīvprātīga dalībvalstu sadarbība.

3.3.1.1.1.

Kopīga klīniskā novērtēšana attiecas uz visnovatoriskākajām tehnoloģijām, kurās ietilpst: i) zāles, kam piemēro centralizētu tirdzniecības atļaujas piešķiršanas procedūru, un ii) konkrētas medicīnisku ierīču un in vitro diagnostikas medicīnisku ierīču klases, kas ļauj risināt tādus jautājumus kā neapmierinātas medicīniskās vajadzības, iespējamā ietekme uz pacientiem, sabiedrības veselība vai veselības aprūpes sistēmas un nozīmīga pārrobežu dimensija. Šādus novērtējumus izstrādātu un noteiktu dalībvalstu HTA struktūras, farmācijas uzņēmumi vai medicīnisko ierīču ražotāji (“izstrādātāji”), pacienti, klīniskie speciālisti un citas ieinteresētās personas. Kad Komisija ziņojumu būs pārbaudījusi, to publicēs, un pēc tam to izmantos dalībvalstis.

3.3.1.1.2.

Kopīgas zinātniskas konsultācijas, dēvētas arī par “agrīnu dialogu”, dotu veselības aprūpes tehnoloģijas izstrādātājam iespēju lūgt HTA struktūrām padomu par datiem un pierādījumiem, kas varētu tikt pieprasīti saistībā ar gaidāmo kopīgo klīnisko novērtēšanu. Izstrādātājam būtu iespēja pieprasīt koordinācijas grupai kopīgu zinātnisko konsultāciju. Pēc koordinācijas grupas apstiprinājuma kopīgo zinātnisko konsultāciju ziņojumi tiktu adresēti veselības aprūpes tehnoloģijas izstrādātājam, taču netiktu publicēti.

3.3.1.1.3.

Potenciālo scenāriju analīze (“horizon scanning”) jeb veselības aprūpes jauntehnoloģiju (veselības aprūpes tehnoloģiju, kas vēl netiek lietotas veselības aprūpes sistēmā) apzināšana palīdzētu nodrošināt, ka tādas veselības aprūpes tehnoloģijas, kuras, domājams, būtiski ietekmēs pacientus, sabiedrības veselību vai veselības aprūpes sistēmas, tiek atpazītas agrīnā to izstrādes posmā un iekļautas kopīgajā darbā.

3.3.1.1.4.

Dalībvalstīm būs iespēja ES līmenī turpināt brīvprātīgu sadarbību jomās, kur sadarbība nav obligāta. Tas cita starpā ļautu novērtēt tādas veselības aprūpes tehnoloģijas, kuras nav ne zāles, ne medicīniskās ierīces (piemēram, ķirurģiskas procedūras), kā arī novērtēt neklīniskos aspektus (piemēram, medicīnisko ierīču ietekmi uz aprūpes organizāciju).

3.3.2.

Jaunu veselības aprūpes risinājumu ieviešana, ko padara iespējamu digitālā pārveide, rada virkni svarīgu pārnozaru jautājumu, tostarp ētisku, tiesisku un sociālu. Kaut gan datu aizsardzības un pacientu drošības tiesiskais regulējums jau ir spēkā, vēl ir jārisina citi jautājumi, piemēram, piekļuve platjoslas tīklam, ar datizraci un automātisku lēmumu pieņemšanu saistīti riski, piemērotu standartu garantēšana un tiesību akti, kas nodrošinātu atbilstīgu e-veselības un m-veselības pakalpojumu kvalitāti, kā arī pakalpojumu pieejamību un kvalitāti. Līdzīgā kārtā – lai gan pastāv ES un valstu līmeņa noteikumi par publisko iepirkumu, konkurenci un iekšējo tirgu – arī pakalpojumu līmenī ir jāapspriež un jāievieš jaunas pieejas, kurās ņemta vērā digitālā pārveide.

3.3.3.

Digitālā pārveide būs saistīta ar veselības aprūpes sistēmas reorganizāciju, ieviešot jaunus pakalpojumu sniegšanas veidus un standartus (piemēram, robotu un aprūpētāju vienlaicīga izmantošana). Turklāt aprūpētājiem būtu jāiziet atbilstīgas un īpašas apmācību programmas (piemēram, ar sociālu, medicīnisku vai tehnisku ievirzi) un jābūt sagatavotiem jauniem arodprofiliem un pārmaiņām darba vidē. Tāpēc tiks radīti jauni pakalpojumu sniegšanas modeļi, atbalsta pasākumi, sertifikācija un standarti, kas ir piemēroti digitālo pakalpojumu un tehnoloģiju ieviešanai reālajā aprūpē un aprūpes pakalpojumu tirgū. To veidošanā un izstrādē būtu jāievēro tādi principi kā uz lietotājiem vērsta izstrāde, izmantojamības inženierija ar dizaina palīdzību, universālais dizains u. c., un procesa centrā jābūt lietotājiem un viņu vajadzībām, nepieļaujot digitālās plaisas rašanos un cilvēku atstumšanu no pakalpojumu saņemšanas.

3.3.4.

EESK atzinīgi vērtē Komisijas centienus atbalstīt Eiropas elektronisko pacienta medicīnisko karšu apmaiņas formāta izstrādi un ieviešanu un izstrādāt kopīgus identifikācijas un autentifikācijas pasākumus, kā tas paredzēts Direktīvas 2011/24/ES 14. panta 2. punktā.

3.4.   Digitālās pārveides ietekme uz digitālo tirgu

3.4.1.

Uzdevums ir “izlīdzināt sociālekonomisko nelīdzsvarotību uz datiem balstītā ekonomikā” (8), izmantojot šādus līdzekļus:

likumīgas tiesības digitāli kopēt visus personas datus (gan medicīniskus, gan nemedicīniskus); datu pārnesamība (ES Datu aizsardzības direktīvas 20. pants),

droša un stabila platforma, kur cilvēki var patstāvīgi uzglabāt, pārvaldīt un aktīvi publiskot datus,

kooperatīva bezpeļņas organizatoriskā struktūra personas datu platformām, lai tās piederētu iedzīvotājiem,

ieņēmumu, ko rada iedzīvotāju kontrolēta otrreizēja datu izmantošana, ieguldīšana projektos un pakalpojumos, kas pozitīvi ietekmē gan dalībniekus, gan sabiedrību kopumā.

3.4.2.

Kopīgā klīniskā novērtēšana ļautu paātrināt piekļuvi, nepieļaut dublēšanos valsts līmenī un uzlabot saskaņotību, skaidrību un paredzamību ikvienam procesā iesaistītajam. Medicīnisko ierīču nozares attieksme pret izskatāmo priekšlikumu kopumā ir skeptiskāka. Obligāta sadarbība klīniskās HTA novērtēšanas jomā varētu palēnināt, nevis atvieglot ierīču piekļuvi tirgum.

3.4.3.

Pieaugot mobilo ierīču izplatībai, ar e-veselības un m-veselības risinājumiem tiks piedāvāti jauni pakalpojumi ar optimizētām procedūrām. Tās ietvers arī ērtāku mobilitāti veselības un aprūpes speciālistiem.

3.4.4.

Digitālā pārveide veicinās jaunu elastīgu uzņēmējdarbības modeļu izveidi un dažādu ieinteresēto personu iesaistīšanos uzņēmējdarbībā un sniegs labumu, ko nodrošinās lietotāju pieredzes kvantificēšana. Digitālā pārveide būs sekmīga, ja tā būs vērsta uz klientiem (vai lietotājiem), lai nodrošinātu, ka jau pašā izstrādes sākuma posmā tiek ņemta vērā lietotāju perspektīva (design thinking).

3.4.5.

Digitālā pārveide pavērs iespēju plašai veselības un sociālo datu izmantošanai, veicinot sistēmu un iekārtu integrāciju ar mašīnmācīšanās pakalpojumiem un radīs nepieciešamību pēc mašīnu sadarbspējas un mijiedarbības spējas (M2M), kurā jāņem vērā lietotāju vajadzību un vēlmju daudzveidība, nākotnes prasībām atbilstošu sistēmu izstrāde, iespēja sasaistīties ar pastāvošo infrastruktūru un vietējiem pakalpojumu sniedzējiem, kā arī revolucionāras un neplānotas tehnoloģijas un pakalpojumi ar jaunām standartizācijas prasībām.

3.4.6.

Jaunas svarīgas pamattehnoloģijas, piemēram, 5G, pavērs iespējas piedāvāt labākus mobilos platjoslas produktus un pakalpojumus, tādā veidā atbalstot miljoniem lietu interneta (IoT) ierīcēm vajadzīgo pieslēgumu visaptverošu nodrošināšanu. Izplatoties 5G un lietu internetam, daudzām ieinteresētajām personām, kas darbojas veselības aprūpes jomā, digitālās pārveides stratēģijas ir ļoti svarīgas, it īpaši tādēļ, ka patērētājiem radīsies jauni ieradumi un vajadzības, kuru dēļ būs jāpiedāvā jauni digitāli risinājumi.

3.4.7.

EESK atbalsta pakalpojumus, kas saistīti ar: informāciju par veselību, slimību profilaksi, no attāluma sniegtu konsultāciju sistēmu izstrādi, kā arī recepšu izrakstīšanu, nosūtījumiem un medicīnisko izdevumu atlīdzināšanu tiešsaistē. Jau izveidotās platformas, piemēram, Alfred, Big White Wall, Medicine Patient Portal, Empower u. c., var uzskatīt par faktoriem, kas paver iespēju digitālajai pārveidei digitālajā vienotajā tirgū. Interesanti, ka 2018. gada 29. maijā tika paziņots, ka Eiropas Atvērtās zinātnes mākonis atbalstīs ES zinātnes līderpozīcijas pasaulē, radot drošu vidi pētniecības datu mitināšanai un apstrādei. Mākonim vajadzētu būt plašai, visu Eiropu aptverošai jau eksistējošo un vēl veidoto infrastruktūras objektu apvienībai, kas respektē to veidojošo sastāvdaļu pārvaldības un finansēšanas mehānismus; dalībai šajā apvienībā vajadzētu būt brīvprātīgai; un pārvaldības struktūrā būtu jāiekļauj dalībvalstu ministrijas, ieinteresētās personas un zinātnieki.

3.5.   Digitālās pārveides ietekme uz pakalpojumu sniedzējiem

3.5.1.

Šajā jautājumā EESK atbalsta šādus mērķus:

orientēšanās uz veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem,

orientēšanās uz pacientiem brīdī, kad viņi iekļaujas veselības aprūpes sistēmā,

efektīva datu pārsūtīšana primārajā aprūpē (e-veselība, elektroniskais pacienta dosjē/EPD),;

pacientu piekrišana savu datu izmantošanai pētījumos; stimuli sniegt papildu datus (m-veselība),

vieglāka pacientu iesaiste pētniecībā.

3.5.2.

Jaunākajos tehnoloģijas, sabiedrības un ekonomikas pētījumos uzsvērts, ka mākslīgais intelekts, lietu internets un robotika dos iespēju izstrādāt un pilnveidot jaunu pieeju tādās jomās kā personalizēta un augstas precizitātes medicīna, kognitīvie traucējumi un kooperatīvā robotika. To ieviešana veselības aprūpē liks pielāgot un pilnveidot visus procesus, kas attiecas uz pakalpojumu izstrādi, sniegšanu un izvērtējumu. Šajā kontekstā digitālā pārveide ir gan fundamentāls, gan arī veicinošs faktors (jeb “paātrinātājs”) attiecībā uz novatorisku tehnoloģiju integrēšanu veselības aprūpes jomā.

3.5.3.

Digitālajai pārveidei piemīt potenciāls padarīt pieejamu lielu datu apjomu, ļaujot izpētīt un attīstīt jaunus un drosmīgus pakalpojumu risinājumus, kuru pamatā ir mākslīgais intelekts. Uz šāda pamata varētu veidot sistēmu, kā objektīvi kvantificēt hroniskas slimības un apzināt iespējas agrīnā diagnosticēšanā un terapijas uzraudzībā. Turklāt nesenajos atklājumos mākslīgā intelekta jomā varētu izmantot datu pieejamību, lai izstrādātu sistēmas, kas spēj mācīties un pēc tam pielāgoties veidam, kādā attīstās slimības.

3.5.4.

Plašā datu izmantošana un ieinteresēto personu spēja tos izmantot un pārveidot atbilstoši lietotāju vajadzībām paver jaunus ceļus datu, zināšanu un zinātības apmaiņai, ko atbalstījuši arī Eiropas references tīkli, kas Eiropas Savienībā nodrošina pārvaldības struktūru zināšanu apmaiņai un aprūpes koordinācijai reti sastopamu slimību jomā. Ja kādā noteiktā vietā (teritorijā vai valstī) nav zinātības par attiecīgo slimību, tīkls var palīdzēt ārstiem iegūt zināšanas no citiem zinātības centriem, kas atrodas citviet. Turklāt visas Eiropas slimnīcas var izmantot digitālo sakaru sistēmas, lai apmainītos ar zināšanām un sniegtu savstarpēju atbalstu.

3.5.5.

No minētā acīmredzami izriet secinājums, ka viena no svarīgākajām prioritātēm ir kiberdrošība. Kā norādīts ENISA ziņojumā (ENISA Threat Landscape Report 2017: 15 Top Cyber-Threats and Trends, Eiropas Savienības Tīklu un informācijas drošības aģentūra), uzbrukumu sarežģītība un ļaunprātīgu darbību rafinētība kibertelpā turpina pieaugt. Veselības aprūpes vidē, kurā daudzas apjomīgas sistēmas ir savienotas un kur uz spēles ir likti ievērojami resursi, piemēram, pacienta dzīvība, sensitīva personiska informācija, finanšu resursi utt., – tādā vidē informācijas drošība ir ārkārtīgi svarīgs jautājums. Saistībā ar digitālo pārveidi ir vajadzīgas jaunas metodes un norādījumi, kā modelēt kiberdrošības novērtēšanas sistēmas, organizatoriskus pretpasākumus un uz kiberdrošību balstītu savietojamības atbilstību.

3.5.6.

EESK atzinīgi vērtē arī ES atbalstu maziem un vidējiem uzņēmumiem, kas izstrādā digitālus risinājumus uz pacientu vērstas aprūpes sniegšanai un pacientu atsauksmju nosūtīšanai. Šādā sadarbībā, protams, būs iesaistītas publiskās iestādes un citas ieinteresētās personas, kas apņēmušās sekmēt centienus, lai veselības sistēmās varētu pieņemt kopīgus vai savstarpēji atzītus principus digitālo risinājumu (piemēram, m-veselības vai neatkarīgas dzīves rīku) validēšanas un sertificēšanas vajadzībām.

3.5.7.

EESK arī uzskata, ka līdzšinējās iniciatīvas ar mērķi nodrošināt, ka ES dalībvalstis izdod veselības aprūpes kartes, ir jāturpina, ņemot vērā veselības un aprūpes digitālo pārveidi digitālajā tirgū. Tā kā medicīniskie dati, kurus var uzglabāt šādās e-veselības kartēs, ir konfidenciāla informācija, tām jānodrošina ļoti efektīva personas datu aizsardzība.

Briselē, 2018. gada 19. septembrī

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs

Luca JAHIER


(1)  OV C 283, 10.8.2018., 28. lpp.

(2)  COM(2018) 233 final.

(3)  OV C 434, 15.12.2017., 1. lpp., OV C 13, 15.1.2016., 14. lpp., un OV C 458, 19.12.2014., 54. lpp.

(4)  OV C 434, 15.12.2017., 1. lpp.

(5)  OV C 173, 31.5.2017., 33. lpp.

(6)  OV C 13, 15.1.2016., 14. lpp.

(7)  OV C 283, 10.8.2018., 28. lpp.

(8)  Pasaules Ekonomikas forums. Vispārējais informācijas tehnoloģijas ziņojums 2014.


Top