31.8.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 288/43

Ziņotājs:

Arno METZLER

Līdzziņotājs:

Stefano PALMIERI

1.1.

EESK atzinīgi vērtē un atbalsta Eiropas Komisijas centienus pilnībā izmantot visas vienotā tirgus iespējas attiecībā uz pakalpojumu nozari. Tomēr EESK vēlas vērst uzmanību uz to, ka pašreizējā politiskajā situācijā, kāda vērojama daudzās dalībvalstīs, jebkāda ES iejaukšanās stingri noteiktajā dalībvalstu kompetencē var izraisīt politiskas nesaskaņas. Pat tajos gadījumos, kad juridiski ir iespējams piemērot stingrākus atbilstības izpildes pasākumus, nopietnas politiskas krīzes laikā tas nebūtu īsti pareizi. Tādēļ EESK iesaka pēc iespējas īstenot pozitīvu pieeju – paraugpraksi un konsultācijas, nevis piespiedu izpildes pasākumus.

1.2.

EESK visnotaļ atbalsta Komisijas mērķi – veicināt dialogu starp ES un dalībvalstīm ikviena likumdošanas procesa sākumposmā, lai nepieļautu tādu tiesību aktu pieņemšanu valsts līmenī, kuri kavē Eiropas integrācijas procesu. EESK iesaka paplašināt šo dialogu un koncentrēties uz atbilstību ne vien Pakalpojumu direktīvai, bet arī ES primārajiem tiesību aktiem, īpaši Pamattiesību hartai, lai garantētu līdzsvaru starp darba ņēmēju tiesībām un patērētāju aizsardzību, no vienas puses, un ekonomiskajām brīvībām, no otras puses. Ir skaidri jānorāda par atbilstības kontroli atbildīgās struktūras sastāvs, kas jāveido tā, lai pilnīgi atbilstu iepriekš minētajiem tiesību aktiem un principiem.

1.2.1.

EESK iesaka izvēlēties pozitīvu pieeju un ieviest principu, ka tikai pozitīvas konsultāciju procedūras iznākumā pasākuma projektam var piešķirt “atbilstības garantiju”. Gadījumos, kad atbilstības novērtējums nav pozitīvs, Komisijas lēmums nebūtu saistošs, un būtu jāpiemēro jau spēkā esošās pēcpieņemšanas procedūras.

1.3.

EESK atzinīgi vērtē dalībvalstīm pieejamā un uz ES Tiesas judikatūru pamatotā, sīki un rūpīgi izstrādātā samērības novērtējuma ieviešanu. Komiteja uzskata, ka šāda koncepcija varētu uzlabot dalībvalstu samērības novērtējuma procedūras. EESK uzsver, ka samērības novērtējuma nolūkā būs cieši jāsadarbojas ar dalībvalstu pārvaldes iestādēm un profesionālajām organizācijām.

1.3.1.

EESK uzskata, ka pienākums izmantot samērības pārbaudi pirms ikviena jauna profesiju regulējuma pieņemšanas nav vispiemērotākā pieeja, kā nodrošināt efektīvu un ieinteresētu šādas pārbaudes piemērošanu. Tādēļ komiteja iesaka ieviest šo pārbaudi tikai kā pakalpojumu piedāvājumu valstu regulatoriem.

1.4.

EESK atzinīgi vērtē centienus veicināt pakalpojumu sniedzēju mobilitāti un uzskata, ka izpēte un atbilstība dalībvalstu prasībām attiecībā uz pakalpojumu sniegšanu citā dalībvalstī pakalpojumu sniedzējiem joprojām var būt grūti izpildāma. Tomēr, ja galvenā atbildība par procedūru tiek pārlikta uz izcelsmes dalībvalsts iestādēm, veidojas pretruna ar pašreizējo uzņēmējas dalībvalsts principu, saskaņā ar kuru uzņēmumu un darbinieku darbību reglamentē ar tās valsts tiesību aktiem, kurā darbība tiek veikta.

1.4.1.

EESK uzsver, ka ir jāgādā, lai izcelsmes valsts princips netiktu ieviests nekādā veidā. Šajā saistībā komiteja norāda, ka ar pakalpojumu e-karti tiks ieviesti vairāki elementi, kuru pamatā ir šis princips, kas dos iespēju pakalpojumu sniedzējiem veikt darījumus, kā starpnieci izmantojot tikai izcelsmes dalībvalsti, un nozīmēs, ka uzņēmējām dalībvalstīm būs jāakceptē izcelsmes dalībvalsts lēmumi par dokumentu autentiskumu, tādējādi ierobežojot kontroles mehānismus un līdz ar to saskaņojot datu apmaiņu pēc izcelsmes valsts principa.

1.4.2.

EESK uzsver, ka ir jāgādā, lai uzņēmējas dalībvalstis joprojām varētu pilnībā izlemt, kādas procedūras piemērot pakārtota uzņēmuma reģistrēšanai, tostarp attiecībā uz profesiju atzīšanas aspektiem. Pilnīgi elektroniska procedūra apvienojumā ar uzņēmēju dalībvalstu ierobežotajām iespējām pārbaudīt informāciju, kas, izmantojot pakalpojumu e-karti, sniegta izcelsmes dalībvalstij, ļaus vienkāršāk izveidot pastkastīšu uzņēmumus, lai izvairītos no nodokļu maksāšanas un īstenotu sociālo dempingu.

1.4.3.

Lai nodrošinātu, ka pakalpojumu e-kartē ietvertā informācija vienmēr ir atjaunināta, un lai nepieļautu “datu kapsētas” veidošanu, EESK iesaka pārskatīt vienreizējas iesniegšanas principu un ieviest pakalpojumu e-kartes derīguma termiņu.

1.4.4.

EESK arī iesaka svītrot ierobežojošās atcelšanas procedūras, īpaši prasību, ka galīgo lēmumu pieņem tiesas, lai tādējādi katra dalībvalsts varētu efektīvi kontrolēt saimniecisko darbību, kas tiek veikta tās teritorijā.

1.4.5.

Priekšlikumā ir noteikti īsi termiņi pakalpojumu e-kartes pieteikuma iesniedzēja sniegtās informācijas derīguma pārbaudei. Tie būtu jāpārskata, lai dotu iestādēm pietiekami daudz laika pieteikumu izskatīšanai.

1.4.6.

Tiesību akta priekšlikumā vajadzētu norādīt, ka par Eiropas pakalpojumu e-kartes ļaunprātīgu izmantošanu jāievieš efektīvas un preventīvas sankcijas, kas piemērojamas gan dalībvalstij, gan pieteikuma iesniedzējam uzņēmumam.

1.4.7.

EESK iesaka skaidrāk norādīt, ka visos profesiju atzīšanas aspektos saistībā ar jauno e-karti priekšroka ir Profesionālo kvalifikāciju direktīvai. Neatkarīgi no tā, vai profesionālo darbību veic pašnodarbināta persona vai uzņēmums, nepārprotami jānorāda, ka pakalpojumu e-karti nevar izdot speciālistiem, kas veic profesionālo darbību, kura tiek reglamentēta izcelsmes un/vai uzņēmējā dalībvalstī.

1.4.8.

Lai nepieļautu, ka e-karti ļaunprātīgi izmanto fiktīvas pašnodarbinātas personas, EESK uzskata, ka karti nevajadzētu izsniegt fiziskām personām, kuras nepieder pie kādas organizētas personu grupas un kurām nav aktīvu, kas ļauj veikt saimniecisko darbību.

1.4.9.

EESK pauž bažas, vai pašreizējā spēkā esošā Iekšējā tirgus informācijas sistēma (IMI), kas pamatota uz standartizētiem daudzvalodu jautājumiem/veidlapām un manuālo datu apmaiņu pēc dalībvalstu pieprasījuma un balstās uz optimālu sadarbību starp dalībvalstīm, ir atjaunināta atbilstīgi pašreizējām tendencēm elektroniskajā datu apmaiņā. Tādēļ EESK uzskata, ka IMI sistēma ir jānovērtē, lai nodrošinātu labāko iespējamo veiktspēju, saderību un papildināmību ar pašreizējām valsts un/vai sociālo partneru datu apmaiņas sistēmām, tostarp tādām nozaru iniciatīvām kā sociālās ID kartes.

1.4.10.

Ar šo priekšlikumu tiek ieviesta saskaņota, uz dalībvalstu brīvprātīgu izvēli balstīta Eiropas iepriekšējas paziņošanas sistēma darbā norīkotiem darba ņēmējiem, tādējādi virzoties uz obligātu piemērošanu vēlākā posmā. Tas nav nedz vēlami, nedz arī atbilst Direktīvai 2014/67/ES (1), tādēļ EESK ierosina vēlreiz pārdomāt, vai šāda sistēma būtu ieviešama.

1.4.11.

Pamatojoties uz paustajām bažām un to, ka, izmantojot šībrīža datu apmaiņas sistēmu, minētās garantijas prasības varētu būt neiespējami nodrošināt, EESK uzskata, ka e-kartes piemērošana tās pašreizējā veidā varētu radīt šajā atzinumā izklāstīto nelabvēlīgo ietekmi, kas būtu nesamērīga un pārsniegtu doto labumu. Tādēļ EESK ierosina ar iesaistītajām ieinteresētajām personām rūpīgāk apspriest šīs sistēmas uzbūvi, to pielāgojot tā, lai pirms procedūru uzsākšanas garantētu efektīvu sadarbību starp dalībvalstīm. Varētu aicināt EESK sākt diskusiju nolūkā rast alternatīvu risinājumu pakalpojumu e-kartei, lai efektīvāk integrētu jau izveidotās reģistrācijas un kvalifikācijas sistēmas.

1.5.

EESK vēlētos uzsvērt, ka atšķirības starp normatīvajām koncepcijām vēl nenozīmē, ka tādēļ būtu jāveic reformas. Komiteja atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas izstrādāto jauno ierobežotības indikatoru, jo tas nodrošina augstākus analīzes standartus nekā ESAO PMR. Tomēr būtu skaidri jānorāda, ka ierobežotības indikators ir neitrāls un nenosaka noteikumu pamatojumu vai vērtību.

1.6.

EESK atzīmē, ka Pakalpojumu paketē nav ietvertas nostādnes attiecībā uz elektroniskiem pakalpojumiem, taču šī ir jauna un plaukstoša uzņēmējdarbības joma, kam jāvelta īpaša uzmanība. Tā kā mobilitātes iespējas šajā nozarē ir ārkārtīgi plašas, patērētājiem ir sevišķi grūti novērtēt kvalifikāciju un to, kā ir ievērotas juridiskās prasības un obligātās kvalitātes prasības; tam varētu būt vajadzīgi īpaši instrumenti. Tāpēc būtu vēlams izstrādāt iniciatīvu, kas būtu veltīta elektronisko pakalpojumu iekšējam tirgum. Ir vajadzīgi jauni elementi, uz kuriem balstīt personīgo uzticēšanos, kad pakalpojuma sniedzējs nav personiski pazīstams.

1.7.

Attiecībā uz savstarpējās uzticēšanās problēmu, kas ir būtisks aspekts diskusijā par Pakalpojumu paketi un konkrēti par pakalpojumu e-karti, EESK iesaka novērtēt pašreizējās speciālistu un uzņēmumu reģistrēšanas sistēmas un attiecīgos akreditācijas un kvalitātes nodrošināšanas mehānismus. Tā kā pakalpojumu iekšējais tirgus dalībvalstīs joprojām rada ievērojamas bažas, EESK atzinīgi vērtētu iniciatīvu, kuras mērķis būtu iegūt vairāk informācijas par pārrobežu darbības aktivizēšanas ietekmi. Šajā iniciatīvā varētu apsvērt ekonomisko ietekmi, taču galvenokārt pievērsties citiem jautājumiem, piemēram, nodarbinātībai, darba apstākļiem un patērētāju aizsardzībai. Ja problēmas tiktu apzinātas objektīvi, tās varētu novērst, lai palielinātu dalībvalstu uzticību ilgtermiņā. Bez pietiekamas savstarpējas uzticēšanās iekšējais tirgus pakalpojumu jomā nekad nebūs efektīvs.

2.1.

Pakalpojumi veido divas trešdaļas no ES tautsaimniecības un 90 % no jaunizveidotajām darbvietām. Pasākumu kopums, kura mērķis ir sekmēt uzņēmumu un speciālistu pakalpojumu sniegšanu 500 miljoniem iespējamo klientu Eiropas Savienībā, sekmēs pakalpojumu nozares uzplaukumu, ļaujot izmantot visas tās sniegtās iespējas.

2.2.1.

Stingrākas prasības paziņošanas procedūrai attiecībā uz pasākumiem, kas saistīti ar pakalpojumu direktīvām, liegs dalībvalstīm pieņemt diskriminējošas, nepamatotas un nesamērīgas valsts atļauju piešķiršanas shēmas vai prasības attiecībā uz pakalpojumiem.

2.3.1.

Dalībvalstīm bieži ir dibināti iemesli profesiju regulējumam, kuru pamatā ir vajadzība aizsargāt sabiedrības interešu pamatmērķus. Dalībvalsts var katrā atsevišķā gadījumā novērtēt, vai būtu jānosaka ierobežojumi piekļuvei profesionālajām darbībām un to veikšanai.

2.3.2.

Lai novērstu negatīvu ietekmi uz pakalpojumu sniegšanu un speciālistu mobilitāti tā iemesla dēļ, ka profesiju regulējuma samērības novērtējums ES ir nevienmērīgs, tiek ieviesta samērības pārbaude, ko dalībvalstis veic pirms valsts tiesību aktu profesiju jomā pieņemšanas vai grozīšanas.

2.3.3.

Direktīvā noteikti galvenie kritēriji, kas jāņem vērā šādā novērtējumā, piemēram, risku būtība, profesijai rezervēto darbību tvērums, saikne starp kvalifikāciju un darbībām, pasākuma ekonomiskā ietekme utt.

2.3.4.

Līgumos ir noteikts, ka regulējumam ir jābūt samērīgam; tomēr tālākā izvēle attiecībā uz to, vai un kā reglamentēt profesijas, paliek dalībvalstu kompetencē.

2.4.1.

E-karte ir jauna, pilnīgi elektroniska procedūra pašnodarbinātām personām un uzņēmumiem vairākās jomās, piemēram, būvniecības nozarē, uzkopšanā un uzņēmējdarbības pakalpojumu jomā. Ar to tiek aizstātas administratīvās formalitātes dažādās valodās, jo pakalpojumu sniedzējs pilda procedūru izcelsmes valsts valodā un kopā ar izcelsmes valsts pārvaldes iestādi.

2.4.2.

E-kartes procedūras pamatā ir sadarbība starp izcelsmes un uzņēmēju dalībvalsti, un to īsteno, izmantojot spēkā esošo Iekšējā tirgus informācijas sistēmu (IMI). Tā nemaina spēkā esošos noteikumus, ko piemēro darba ņēmēju norīkošanai darbā un kas paredzēti Direktīvā 96/71/EK (2) un Direktīvā 2014/67/ES (3).

2.4.3.

Eiropas pakalpojumu e-karte ir līdzīga Eiropas profesionālajai kartei (EPC). Tomēr EPC veicina pakalpojumu sniegšanu, atzīstot fizisku personu kā darba ņēmēju vai pašnodarbinātu pakalpojumu sniedzēju profesionālo kvalifikāciju, savukārt e-karte nodrošina, ka tiek izpildīts daudz vairāk prasību.

2.5.1.

Tā kā profesionālo pakalpojumu regulējums ir dalībvalstu prerogatīva, spēkā ir dažādi regulējuma modeļi. Neatkarīgi no katrā valstī vai reģionā piemērojamā modeļa, paziņojuma mērķis ir palīdzēt dalībvalstīm atcelt noteiktus nepamatotus materiālos ierobežojumus un radīt dalībvalstīm izpratni par “pozitīvu” regulējumu.

2.5.2.

Reformu ieteikumi ietver plašu prasību diapazonu un sīki izstrādātu analīzi par regulējumu, ko piemēro arhitektiem, būvinženieriem, grāmatvežiem, juristiem, patentu aģentiem, nekustamā īpašuma aģentiem un tūristu gidiem. Eiropas Komisija ne visus tos uzskata par tādiem, kas būtu pretrunā Savienības tiesību aktiem.

2.5.3.

Lai palīdzētu kvalitatīvi analizēt šķēršļus, Eiropas Komisija ir izstrādājusi jaunu profesiju regulējuma ierobežotības indikatoru. Tas aptver regulatīvās pieejas aspektus, kvalifikācijas prasības, citas piekļuves prasības un īstenošanas prasības.

3.1.

EESK atzinīgi vērtē un atbalsta Eiropas Komisijas centienus izmantot visas vienotā tirgus iespējas attiecībā uz pakalpojumu nozari. Pakalpojumu paketē ietvertais pasākumu klāsts neapšaubāmi nodrošina stabilitāti virzībā uz šo mērķi. Tomēr EESK vēlas vērst uzmanību uz to, ka nopietnajā politiskajā krīzē, kāda vērojama daudzās dalībvalstīs, jebkāda ES iejaukšanās stingri noteiktajā dalībvalstu kompetencē var izraisīt politiskas nesaskaņas. Gan likumdošanas pilnvaras – ko šķietami varētu ietekmēt jaunā paziņošanas procedūra un obligātā samērības pārbaude –, gan jau nostabilizējušās, tradicionālās valstu profesiju regulējuma sistēmas bieži tiek uzskatītas par valsts sistēmas pamatu, tādēļ pret tām jāizturas uzmanīgi. Pat tad, ja juridiski ir iespējams piemērot stingrākus atbilstības noteikumu izpildes pasākumus, pašreizējā situācijā tas varētu nebūt īsti pareizi. Efektīvāka varētu izrādīties pozitīva pieeja – paraugprakses ieviešana vai konsultāciju metode.

3.1.1.

EESK uzsver, ka ir jāpievērš pienācīga uzmanība Eiropas Savienībā sniegto pakalpojumu kvalitātei un drošumam.

3.1.2.

Turklāt EESK vēlas norādīt uz īpašo jutīgumu, kāds piemīt veselības aprūpei un pacientu aizsardzībai. Ja Komisijas rīcība var papildināt dalībvalstu veiktos pasākumus, ir jārespektē tas, ka dalībvalstīm ir pilna atbildība, kā arī iespēja ieviest stingrākus pacientu aizsardzības pasākumus, kā paredzēts LESD 168. pantā.

3.2.

Ir svarīgi panākt, ka galvenās ieinteresētās personas ievēro jaunos savas profesijas noteikumus, tāpēc, lai nodrošinātu regulējuma kvalitāti un efektivitāti, EESK ierosina apspriesties ar ieinteresētajām personām, piemēram, profesionālajām organizācijām, sociālajiem partneriem, patērētāju aizsardzības iestādēm un pilsoniskās sabiedrības organizācijām par plānoto pasākumu praktisko piemērošanu.

3.3.

Mums ir jāapzinās, ka, šajā kontekstā ieviešot jaunas saistības un piespiedu izpildes pasākumus, mēs varam radīt iespaidu, ka dalībvalstis kopumā netiek uzskatītas par pietiekami spējīgām izprast Pakalpojumu direktīvas un Profesionālo kvalifikāciju direktīvas prasības, lai gan patiesībā gandrīz visās dalībvalstīs tādi likumdošanas instrumenti kā samērības pārbaudes ir iekļauti visu likumdošanas procedūru pamatprasībās.

3.4.

Daudzi Pakalpojumu paketes noteikumi var padarīt neskaidrāku atšķirību starp pakalpojumu sniegšanas brīvību un brīvību veikt uzņēmējdarbību. Tādēļ EESK uzsver, ka ir svarīgi saglabāt šo atšķirību (kas skaidri definēta Pakalpojumu direktīvā un Profesionālo kvalifikāciju direktīvā, kā arī Tiesas judikatūrā), novērtējot jaunam valsts profesiju regulējumam piemērotās samērības pārbaudes rezultātus un īstenojot Eiropas pakalpojumu e-kartes regulu un direktīvu. Lai garantētu godīgu konkurenci starp uzņēmumiem, būtu jāaizliedz diskriminējoši pasākumi un jāievēro gan uzņēmējas dalībvalsts likumos un koplīgumos noteiktie nodarbinātības nosacījumi, gan patērētāju tiesības, gan veselības un drošības noteikumi.

3.5.

EESK norāda, ka pakalpojumu nozares izaugsme nedrīkst veicināt sociālo dempingu un krāpšanu (4). Tādēļ EESK uzsver, ka trūkst pietiekamas garantijas, ka visās dalībvalstīs darba ņēmēju tiesības un patērētāju aizsardzība saglabāsies augstā līmenī, un pastāv risks, ka tiks ieviests izcelsmes valsts princips, kas būtu pretrunā pamatnoteikumiem, saskaņā ar kuriem uzņēmumu un darba ņēmēju darbību reglamentē tās valsts tiesību akti, kurā šī darbība tiek veikta.

3.6.

EESK ir vienisprātis ar to ieinteresēto personu viedokli, kas pārstāv nozares, uz kurām attiecas Eiropas pakalpojumu e-kartes priekšlikums, un nav pārliecināta par šīs likumdošanas iniciatīvas pievienoto vērtību un tās lietderīgumu.

3.7.

Diemžēl ierosinātais iekšējā tirgus tiesību aktu kopums nerisina faktiskās problēmas, ar kādām saskaras atsevišķas nozares, uz kurām priekšlikumi attiecas. EESK uzskata: lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus un savstarpēju uzticēšanos starp dalībvalstīm un dažādām ieinteresētajām personām, ir svarīgi mazināt apšaubāmas reputācijas uzņēmumu iespējas veikt krāpšanas un ļaunprātīgas izmantošanas darbības iekšējā tirgū.

4.1.1.

EESK atbalsta Komisijas mērķi veicināt dialogu ar dalībvalstīm likumdošanas procesa sākumposmā, lai nepieļautu tādu standartu pieņemšanu, kas kavē vienotā tirgus darbību. Būtu pat jāapsver iespēja paplašināt šo dialogu un koncentrēties uz atbilstību ne vien Pakalpojumu direktīvai, bet arī ES primārajiem tiesību aktiem, īpaši Eiropas Savienības Pamattiesību hartai, lai garantētu līdzsvaru starp darba ņēmēju tiesību un patērētāju aizsardzību, no vienas puses, un ekonomiskajām brīvībām, no otras puses. Ir jāprecizē par atbilstības kontroli atbildīgās struktūras sastāvs, kas jāveido tā, lai pilnīgi atbilstu iepriekš minētajiem tiesību aktiem un principiem, kā arī nodrošinātu tā reprezentativitāti un neatkarību.

4.1.2.

Tomēr EESK vēlas vērst uzmanību uz to, ka priekšlikumam, šķiet, būs vērā ņemama tieša ietekme uz valstu likumdošanas procedūrām.

4.1.3.

Ar šo priekšlikumu tiek paplašināta Pakalpojumu direktīvā noteiktās paziņošanas procedūras piemērošanas joma, turklāt tas ir diezgan sarežģīts. Tādējādi apvienojumā ar nogaidīšanas termiņu tas apgrūtina valstu likumdevēju iespējas veikt reformas īsā laikposmā, pat tad, ja jāveic tikai nelieli tiesību aktu grozījumi.

4.1.4.

Izpildes pasākumi, piemēram, nogaidīšanas termiņš, brīdinājuma mehānisms un Komisijas lēmums, ar ko dalībvalstij pieprasa atturēties no pasākuma projekta pieņemšanas, ievērojami palēnina valsts likumdošanas procesus un būtiski ierobežo valsts likumdevēju brīvību. Lai nodrošinātu demokrātisku likumdošanas procedūru, ir jāsaglabā visas valstu parlamentu likumdošanas pilnvaras. EESK ļoti apšauba, vai ir samērīgi – un arī prātīgi – iejaukties valsts likumdošanas procedūrās, ieviešot stingrākus izpildes pasākumus, pat tādos jautājumos, uz kuriem attiecas subsidiaritātes princips, ja ir pieejamas ļoti piemērotas pēcpieņemšanas procedūras.

4.1.5.

Negatīvi lēmumi par valsts likumu, tiesību normu vai administratīvo aktu projektu atbilstību nedrīkstētu būt saistoši. EESK iesaka “atbilstības garantiju” pasākuma projektam piešķirt tikai tad, ja konsultāciju procedūras iznākums ir pozitīvs. Šāda pozitīva pieeja dotu dalībvalstīm ievērojamu labumu un motivētu pilnībā iesaistīties paredzamajā konsultāciju procedūrā un pieņemt attiecīgus pasākumus. Gadījumos, kad atbilstības novērtējums nav pozitīvs, būtu jāpiemēro jau spēkā esošās pēcpieņemšanas procedūras.

4.1.6.

EESK uzsver: kā noteikts Pakalpojumu direktīvā, paziņošanas procedūra neietekmēs tiesības apspriest, noslēgt un īstenot koplīgumus.

4.2.1.

EESK atzinīgi vērtē dalībvalstīm pieejama un uz Eiropas Savienības Tiesas judikatūru pamatota, sīki un rūpīgi izstrādāta samērības novērtējuma ieviešanu. Komiteja uzskata, ka šāda koncepcija varētu uzlabot dalībvalstu samērības novērtējuma procedūras.

4.2.2.

EESK uzsver, ka samērīguma pārbaude, kurā galvenā uzmanība vērsta uz profesionālajām prasībām, nozīmē, ka dalībvalstu iestādēm būs cieši jāsadarbojas ar profesionālajām organizācijām, kuras attiecīgajā reglamentētajā profesijā atbild par kvalitātes nodrošināšanu. Ir jāparedz arī sociālo partneru un patērētāju aizsardzības organizāciju tiesības tikt uzklausītām, lai nodrošinātu darba ņēmēju un patērētāju tiesību pilnīgu ievērošanu. Šo organizāciju struktūra jāatstāj tikai un vienīgi dalībvalstu pārziņā.

4.2.3.

Tomēr EESK apšauba, ka direktīva, ar ko ievieš pienākumu veikt pārbaudi pirms jebkura jauna profesiju regulējuma pieņemšanas, ir labākais veids, kā panākt šīs pārbaudes izpildi. Tādēļ komiteja drīzāk ieteiktu ieviest norādes, kas ļautu dalībvalstīm pēc iespējas labāk pielāgot pārbaudi savām tiesību sistēmām.

4.2.4.

Daudzi ierosinātie samērības kritēriji, kas jāapsver, ir visai plaši un brīvi interpretējami un pieļauj dažādus atbilžu variantus, kas atkarīgi no izraudzītās pārbaudes pieejas, pārbaudē iesaistītajām personām/struktūrām utt. Šos kritērijus var izmantot kā atbalsta norādes, bet ne kā obligātu procedūru, kas būtiski ietekmē visu likumdošanas procesu. Turklāt, lai neradītu iespaidu, ka minētie kritēriji kopumā ir uzskatāmi par šķēršļiem, būtu jānodrošina, ka saraksts ir neitrāls un nenosaka noteikumu pamatojumu vai vērtību. Jebkurā gadījumā kritērijiem kā atskaites punktam jābūt pēc iespējas precīziem un objektīviem.

4.2.5.

Lielākajā daļā dalībvalstu samērības pārbaudes jau ir iekļautas visu valsts likumdošanas procedūru pamatprasībās. Samērības kritēriju saskaņošana būtu iejaukšanās valsts likumdošanas kompetencē un tādējādi varētu radīt nesamērīgas prasības dažās dalībvalstīs un vēl lielākus traucējumus tirgus darbībā.

4.2.6.

Direktīva attiecas tikai uz ex ante regulējumu (piemēram, statusa aizsardzību, obligāto reģistrāciju, kvalifikācijas prasībām utt.), lai gan ex post regulējumā (piemēram, profesijas sertifikācijas sistēmās, vietējos noteikumos vai būvatļaujās) var noteikt būtiskus ierobežojumus attiecībā uz pakalpojumu sniegšanu. Tādēļ reglamentējošo sistēmu objektīva salīdzināšana var izrādīties sarežģīta.

4.2.7.

Pienākums sniegt samērības novērtējuma ziņojumus, pamatojoties uz diezgan sarežģītu un pat pa daļai zinātnisku pārbaudes sistēmu, varētu būtiski palēnināt vai pat kavēt jebkuras profesiju regulējuma reformas.

4.2.8.

Lai gan Eiropas Komisija uzsver, ka izvēle attiecībā uz to, vai un kā reglamentēt profesijas, paliek dalībvalstu kompetencē, šī izvēles brīvība ir lielā mērā teorētiska. Ja obligātā pārbaude būs negatīva, likumdevējs tik un tā faktiski nevarēs apliecināt atbilstību Pakalpojumu direktīvai. Turklāt priekšlikums ir jāaplūko saistībā ar jaunu paziņošanas procedūru, ko nosaka Pakalpojumu direktīva, jo ar profesiju regulējumu saistītie pasākumi bieži ietilpst abu direktīvu darbības jomā. Likumdevējam nav gandrīz nekādas rīcības brīvības, jo paziņošanas pienākums ietver arī pienākumu sniegt informāciju, kas apliecina atbilstību Pakalpojumu direktīvai, un tas – šādu dublējošos pasākumu gadījumā – nozīmē samērības pārbaudes rezultātus.

4.2.8.1.

Tāpēc EESK apšauba, vai negatīvo ietekmi, ko radīs saskaņotas samērības pārbaudes piemērošanas pienākums, ierobežojot valsts likumdevēja pilnvaras – īpaši ņemot vērā ierosināto stingrāku prasību paziņošanas procedūru –, var atsvērt tās sniegtās priekšrocības. EESK uzskata, ka fakultatīvas norādes vai konsultācijas var dot līdzīgu labumu, taču bez negatīvām sekām.

4.3.1.

EESK atzinīgi vērtē centienus veicināt pakalpojumu sniedzēju mobilitāti un uzskata, ka dalībvalstu prasību izpēte attiecībā uz pakalpojumu sniegšanu citā dalībvalstī – un atbilstība šīm prasībām – pakalpojumu sniedzējiem joprojām var būt grūti izpildāma.

4.3.2.

Tomēr, ja galvenā atbildība par procedūru tiek pārlikta uz izcelsmes dalībvalsts pārvaldes iestādēm, veidojas pretruna ar ieviesto uzņēmējas dalībvalsts principu. Pakalpojumu e-karte nedrīkst novērst vai traucēt kontroli, kas uzņēmējai dalībvalstij jāveic attiecībā uz tās teritorijā veiktajām saimnieciskajām darbībām. Tādēļ ierosinātajā pakalpojumu e-kartē nedrīkst ietvert izcelsmes valsts principa elementus. Tomēr EESK atbalsta ierosmi palielināt uzticēšanos starp dalībvalstīm, cita starpā skaidri nosakot saistības, kas nodrošina atbilstīgu un pareizu datu apmaiņu un kontroles sistēmas.

4.3.3.

Ir pamats uzskatīt, ka daži pakalpojumu e-kartes elementi – informācijas vienreizējas iesniegšanas princips, nenoteiktais derīguma termiņš, dalībvalstīm uzliktais pienākums izmantot informāciju, kas ietverta pakalpojumu e-kartē, bez iespējām vēlāk pieprasīt sniegtās informācijas derīguma pierādījumu, kā arī ierobežojošās atcelšanas procedūras, par kurām galīgo lēmumu pieņem tiesa, – var būtiski traucēt kontrolēt atbilstību valsts tiesību aktiem un var apdraudēt darba ņēmēju un patērētāju tiesību ievērošanu.

4.3.4.

EESK arī uzsver, ka ir jānodrošina, lai IMI sistēmas izmantošana nemainītu spēkā esošos Direktīvas 2014/67/ES noteikumus par darba ņēmēju norīkošanu darbā un lai pārskatītajā Direktīvā par darba ņēmēju norīkošanu darbā (patlaban to izskata Eiropas Parlaments un Padome) tiktu skaidri uzsvērts princips “vienāda samaksa par vienādu darbu vienā un tajā pašā vietā”, ievērojot uzņēmējas dalībvalsts tiesību aktos un koplīgumos noteiktos nodarbinātības nosacījumus, veselības aizsardzības un drošības, kā arī patērētāju tiesību un vides aizsardzības prasības.

4.3.5.

Nav skaidrs, kāda būs priekšlikuma par Eiropas pakalpojumu e-karti ietekme uz pašreizējām nozaru sociālajām ID kartēm, ko ierosinājušas valstu pārvaldes iestādes vai sociālie partneri, un kā tās varētu mijiedarboties ar ierosināto IMI sistēmas paplašināšanu. Turklāt ir liecības, tostarp Eiropas Revīzijas palātas īpašais ziņojums, ka IMI sistēmai tās pašreizējā veidolā ir daži trūkumi, kas jālabo, piemēram, ar to saistītās slodzes dēļ vai tādēļ, ka trūkst skaidrības atbildēs uz pieprasījumiem (5). Tādēļ EESK uzskata, ka IMI sistēma jānovērtē atkārtoti un ka tā pašlaik vēl nevar nodrošināt optimālu sadarbību starp dalībvalstīm. IMI sistēmas uzlabojumi būtu jāveic ar mērķi uzlabot kontroles iespējas tajā valstī, kurā tiek veikta saimnieciskā darbība, un panākt papildināmību ar esošajām sistēmām, paturot prātā reāllaika datu apmaiņas iespējas (tiešu piekļuvi datubankām) līdzās manuālai datu apmaiņai, ko patlaban nodrošina IMI sistēma.

4.3.6.

EESK pauž bažas, ka izcelsmes valsts princips varētu tikt ieviests “pa sētas durvīm”. Ar pakalpojumu e-karti tiks ieviesti vairāki elementi, kuru pamatā ir šis princips, kas dos iespēju pakalpojumu sniedzējiem veikt darījumus, kā starpnieci izmantojot tikai izcelsmes dalībvalsti un pieprasot uzņēmējai dalībvalstij akceptēt izcelsmes dalībvalsts lēmumus par dokumentu derīgumu un to satura patiesīgumu, tādējādi ierobežojot kontroles mehānismus un saskaņojot datu apmaiņu pēc izcelsmes valsts principa.

4.3.7.

Īpaši problemātisks šķiet fakts, ka – saskaņā ar priekšlikumu – koordinējošās iestādes pienākums ir pēc iespējas ātrāk pārbaudīt valsts prasības. Šie termiņi būtu jāpārskata, jo kompetentajai iestādei, kas atbild par pakalpojumu e-karti, katrs gadījums dažādos juridisko prasību aspektos ir jākoordinē ar pārējām attiecīgajām kompetentajām iestādēm. Turklāt būtu skaidrāk jānorāda, ka visos profesiju atzīšanas aspektos saistībā ar jauno e-karti priekšroka ir Profesionālo kvalifikāciju direktīvai.

4.3.8.

Pilnīgi elektroniska procedūra apvienojumā ar uzņēmēju dalībvalstu ierobežotajām iespējām pārbaudīt informāciju, kas, izmantojot pakalpojumu e-karti, sniegta izcelsmes dalībvalstij, ļaus vienkāršāk izveidot pastkastīšu uzņēmumus, lai izvairītos no nodokļu maksāšanas un īstenotu sociālo dempingu. Tādēļ EESK uzskata, ka procedūrā jāveic papildu korekcijas un jāgādā, lai šāda iespēja netiktu pieļauta.

4.3.8.1.

Turklāt priekšlikumā nav paskaidrots, kuri elementi izcelsmes valstij būtu jāizvērtē, lai varētu paziņot, ka pakalpojumu sniedzējs uzņēmējdarbību šajā valstī veic likumīgi. Piemēram, nav nevienas atsauces uz Direktīvā 2014/67/ES uzskaitītajiem faktiskajiem elementiem, kas palīdz noteikt, vai uzņēmums dalībvalstī patiešām veic būtiskas darbības.

4.3.9.

Identitātes pārbaudei un rūpīgai oriģinālo dokumentu pārbaudei ir izšķirīga nozīme, lai nepieļautu apšaubāmas reputācijas un noziedzīgu uzņēmumu piekļuves iespēju (līdzīgā diskusijā tika apturēta SUP direktīva (6)). Tādēļ uzņēmējai dalībvalstij jābūt pilnībā atbildīgai par Eiropas pakalpojumu e-kartes izdošanas procedūru.

4.3.9.1.

Uzņēmējām dalībvalstīm jābūt tiesīgām izlemt, kādas procedūras ievērot pakārtota uzņēmuma reģistrēšanai, tostarp attiecībā uz profesiju atzīšanas aspektiem. Iesaistot izcelsmes dalībvalstis kā starpnieces filiāles izveides procedūrā, tiks radīts papildu administratīvais slogs izcelsmes un uzņēmējas dalībvalsts iestādēm, tāpēc varētu būt grūtāk veikt rūpīgu pārbaudi valstī, kurā tiek ļaunprātīgi pārkāptas, piemēram, darba ņēmēju vai patērētāju tiesības.

4.3.10.

Ierosinātajā regulā noteikts, ka tā neattiecas uz iepriekšējas paziņošanas sistēmām, kas paredzētas darbā norīkotiem darba ņēmējiem, tomēr ar priekšlikumu tiek ieviesta saskaņota Eiropas iepriekšējas paziņošanas sistēma darbā norīkotiem darba ņēmējiem, pamatojoties uz dalībvalstu brīvprātīgu izvēli. Tādējādi tiktu pieļauta virzība uz obligātu piemērošanu vēlākā posmā, kas nav vēlami un neatbilst Direktīvai 2014/67/ES. Politiskajās diskusijās par Īstenošanas direktīvu 2014/67/ES tika skaidri panākta vienošanās, ka izpildes nodrošināšanas pasākumus var noteikt uzņēmējas dalībvalsts kompetentā iestāde (Direktīvas 2014/67/ES 9. pants).

4.3.11.

Lai stātos spēkā ar pakalpojumu e-kartes atcelšanu saistītās procedūras, var būt vajadzīgs, lai galīgo lēmumu pieņem tiesa, un tikmēr ir jānodrošina pakalpojumu sniedzējiem vairāki mehānismi, kas ļauj tiem turpināt savu pakalpojumu sniegšanu. Tas mazinātu efektivitāti ex post kontrolei, ko veic uzņēmēja dalībvalsts, un apgrūtinātu darba ņēmēju tiesību un spēkā esošo tiesību aktu īstenošanu. Turklāt tiesību aktu priekšlikumos nav ietvertas preventīvas sankcijas, kas būtu piemērojamas dalībvalstij vai pieteikuma iesniedzēja uzņēmumam par Eiropas pakalpojumu e-kartes ļaunprātīgu izmantošanu.

4.3.12.

Regulā paredzēts, ka pakalpojumu e-kartei var pieteikties fiziskas personas. Dažās nozarēs ir būtisks risks, ka karte tiks izmantota ļaunprātīgi, tādējādi veicinot fiktīvu pašnodarbinātību.

4.3.13.

Tas, vai persona kvalificējas kā pašnodarbinātais vai kā darba ņēmējs, ir atkarīgs no darbības veida, tāpēc izcelsmes dalībvalsts izdevējiestāde nevar izdot e-karti, kas apliecina, ka persona darbojas kā pašnodarbinātais saskaņā ar uzņēmējas dalībvalsts noteikumiem.

4.3.14.

Atsevišķos gadījumos, lai atceltu pakalpojumu e-karti, kas izdota pašnodarbinātai personai, galīgais lēmums jāpieņem tiesai. Tādējādi ļaunprātīgas izmantošanas gadījumos nebūtu iespējama ātra atcelšana, un fiktīvi pašnodarbinātas personas varētu turpināt savu darbību līdz galīgā tiesas lēmuma pieņemšanai. Tas radītu būtiskas nepilnības, kas varētu kavēt centienus apkarot nedeklarētu darbu, piemēram, pasākumus, ko īsteno Eiropas platforma nedeklarēta darba novēršanai.

4.3.15.

EESK vēlas vērst uzmanību uz to, ka ES līmenī līdzīga procedūra – izsniegt PD A1 veidlapas, kas saistītas ar darba ņēmēju norīkošanu darbā, – jau ir uzrādījusi iespējamās problēmas, ko var radīt paļaušanās vienīgi uz izcelsmes dalībvalsti to datu apstiprināšanā, kas attiecas uz ārvalstu pakalpojumu sniedzējiem, it īpaši fiktīvas pašnodarbinātības gadījumā. Ietekmes novērtējumā, kas pievienots priekšlikumam, ar ko groza Direktīvu 96/71/EK par darba ņēmēju norīkošanu darbā, teikts, ka PD A1 dokumentos ietvertās informācijas precizitāti nav iespējams garantēt, jo cita starpā nosūtītāju valstu pārvaldes iestādes neveic oficiālu kontroli. (7)

4.3.16.

Ar šo priekšlikumu tiek ieviests saskaņots mehānisms informācijas sniegšanai par apdrošināšanas segumu. Tomēr, ņemot vērā, ka tas būs saistīts ar pakalpojumu e-karti, informācija būs jāsniedz tikai vienu reizi, un tādējādi, iespējams, samazināsies pārbaudes un kontroles efektivitāte uzņēmējās dalībvalstīs.

4.3.16.1.

Turklāt apdrošinātāji būs spiesti aprēķināt prēmijas, pamatojoties uz darījumu vēsturi izcelsmes dalībvalstī, un tas varētu nelabvēlīgi ietekmēt apdrošinātāju tiesības novērtēt riskus un atbildību šajā jomā.

4.3.17.

Komisijai ir plašas īstenošanas pilnvaras izstrādāt pakalpojumu e-kartes saturu un tehniskos elementus, tomēr saskaņošana šajā jomā var ierobežot dalībvalstu spēju efektīvi kontrolēt, vai citu valstu pakalpojumu sniedzēji ievēro darba ņēmēju tiesības uz veselības aizsardzību un drošību.

4.4.1.

EESK vēlētos uzsvērt, ka atšķirība starp normatīvajām koncepcijām vēl nenozīmē, ka tādēļ būtu jāveic reformas. Daudzu noteikumu pamatā ir tradīcijas un pieredze. Tie ir svarīgi patērētāju aizsardzībai, tāpēc saglabājami. Atšķirīgu sistēmu pastāvēšana ir līdzvērtīguma principa pamatā. EESK ņem vērā, ka dalībvalstu profesionālās sistēmas ir pamatotas uz senām tradīcijām. Izpētes projekts uzrāda visai atšķirīgus rezultātus attiecībā uz ieguvumiem, ko rada regulējuma atcelšanas pasākumi.

4.4.2.

EESK atzinīgi vērtē jauno ierobežotības indikatoru, jo tas ietver augstākus standartus analīzes veikšanai nekā ESAO PMR. Joprojām ir daži elementi, kurus būtu vērts pārskatīt (piemēram, šķiet nepiemērota pastāvīgas profesionālās izaugsmes iekļaušana negatīvajos ierobežojumos). EESK vēlas uzsvērt, ka, lai sniegtu nediskriminējošu priekšstatu par dažādām reglamentēšanas sistēmām, būtu jāietver ne tikai ex ante regulējums (piemēram, statusa aizsardzība, kvalifikācijas prasības), bet arī ex post regulējums (piemēram, prasības būvnormatīviem un būvatļaujām). Turklāt būtu skaidri jānorāda, ka ierobežotības indikators ir neitrāls un nenosaka noteikumu pamatojumu vai vērtību.