This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 52015DC0063
GREEN PAPER Building a Capital Markets Union
ZAĻĀ GRĀMATA Kapitāla tirgu savienības veidošana
ZAĻĀ GRĀMATA Kapitāla tirgu savienības veidošana
/* COM/2015/063 final */
ZAĻĀ GRĀMATA Kapitāla tirgu savienības veidošana /* COM/2015/063 final */
Priekšvārds Komisijas
prioritāte – Eiropas prioritāte – ir nodarbinātība un
izaugsme. Lai Eiropā atkal būtu izaugsme, mūsu uzdevums ir
piesaistīt ieguldījumus Eiropas uzņēmumos un
infrastruktūrā. Tiesību aktu kopums par ieguldījumiem
EUR 315 miljardu apmērā palīdzēs sākt šo
procesu. Lai veicinātu ieguldījumus ilgtermiņā, mums
jāizveido patiess vienotais kapitāla tirgus – kapitāla tirgu
savienība visām 28 dalībvalstīm. Salīdzinājumā
ar citām pasaules daļām Eiropas uzņēmumi vēl
aizvien ir lielā mērā atkarīgi no bankām
finansējuma saņemšanai un salīdzinoši mazāk – no
kapitāla tirgiem. Spēcīgāki
kapitāla tirgi papildinātu bankas kā finansējuma avotu un: ·
piesaistītu
vairāk ieguldījumu visiem uzņēmumiem, jo īpaši MVU, un
infrastruktūras projektiem; ·
piesaistītu
vairāk ieguldījumu Eiropas Savienībā no
pārējās pasaules; un ·
palielinātu
finanšu sistēmas stabilitāti, paverot finansējuma avotu
plašāku klāstu. Būtībā
mūsu uzdevums ir rast veidus, kā ieguldītājus un
noguldītājus saistīt ar izaugsmi. Nav viena pasākuma, kas
nodrošinās kapitāla tirgu savienību. Tā vietā būs
pasākumu klāsts, daži no kuriem atsevišķi nebūtiski, bet
kuru ietekme kopā būs nozīmīga. Mums ir jāapzina un jālikvidē
šķēršļi, kas pastāv starp ieguldītāju naudu un
ieguldījumu iespējām, un jāpārvar
šķēršļi, kas liedz uzņēmumiem sasniegt
ieguldītājus. Mums ir arī jānodrošina, lai sistēma šo
līdzekļu novirzīšanai – ieguldījumu ķēde –
būtu pēc iespējas efektīvāka gan valsts, gan
pārrobežu mērogā. Kāpēc
to ir vērts darīt? Daži piemēri liecina par potenciālajiem
ieguvumiem. Salīdzinot ar ASV, vidējie uzņēmumi, izaugsmes
virzītāji daudzās valstīs, saņem piecas reizes
lielāku finansējumu no kapitāla tirgiem nekā Eiropas Savienībā.
Ja mūsu riska kapitāla tirgi būtu tik dziļi,
uzņēmumu finansēšanai no 2008. līdz 2013. gadam būtu
bijis pieejams finansējums līdz pat EUR 90 miljardu
apmērā. Ja varētu panākt, ka MVU vērtspapīrošana
– droši – atkal sasniedz pat pusi no attiecīgajiem līmeņiem
2007. gadā salīdzinājumā ar šodienu, tas varētu
būt līdzvērtīgi papildu finansējumam aptuveni
EUR 20 miljardu apmērā. Ir
taisnība, ka daudzi izskatāmie jautājumi –
maksātnespējas un vērtspapīru tiesību akti,
nodokļu režīmi – ir apspriesti daudzus gadus. Tomēr
vajadzība gūt panākumus ir svarīgāka nekā jebkad.
Kaut arī tas būs ilgtermiņa projekts, kam nepieciešami
pastāvīgi centieni daudzus gadus, tam nevajadzētu mūs
kavēt gūt drīzus panākumus. Tāpēc nākamo
mēnešu laikā mēs: ·
izstrādāsim
priekšlikumus, lai veicinātu kvalitatīvu vērtspapīrošanu un
atbrīvotu banku bilances aizdevumu izsniegšanai; ·
pārskatīsim
Prospektu direktīvu, lai atvieglotu uzņēmumiem, jo īpaši
mazajiem uzņēmumiem, finansējuma piesaistīšanu un
ieguldītāju sasniegšanu pārrobežu mērogā; ·
sāksim
darbu, lai uzlabotu kredītinformācijas par MVU pieejamību, lai tādējādi
ieguldītājiem ir vieglāk tajos ieguldīt; ·
sadarbosimies
ar nozares pārstāvjiem, lai ieviestu Eiropas mēroga
privātā izvietojuma režīmu nolūkā veicināt tiešos
ieguldījumus mazajos uzņēmumos; un ·
atbalstīsim
jaunu Eiropas ilgtermiņa ieguldījumu fondu izveidi, lai
novirzītu ieguldījumus infrastruktūrā un citos
ilgtermiņa projektos. Šī
zaļā grāmata iezīmē trīs mēnešu apspriedes
sākumu. Mēs vēlamies uzklausīt parlamenta deputātus,
dalībvalstis, tos, kuri strādā kapitāla tirgos, un visas
grupas, kurām rūp nodarbinātība, izaugsme un Eiropas
pilsoņu intereses. Šīs atsauksmes mums palīdzēs
izstrādāt rīcības plānu, lai līdz 2019. gadam
ieviestu pamatelementus pilnībā funkcionējošai kapitāla
tirgu savienībai. Mūsu
virziens ir skaidrs: izveidot vienoto kapitāla tirgu no pamatiem, apzinot
šķēršļus un tos pakāpeniski likvidējot, radot impulsu
un palīdzot rosināt pieaugošu uzticēšanos ieguldījumiem
Eiropas nākotnē. Kapitāla brīva aprite ir viens no
pamatprincipiem, uz kuriem dibināta ES. Vairāk nekā piecdesmit gadus
pēc Romas līguma izmantosim iespēju šo redzējumu
pārvērst realitātē. 1. iedaļa.
Kapitāla tirgu savienības veidošana Kapitāla
brīva aprite bija paredzēta Romas līgumā vairāk
nekā pirms piecdesmit gadiem. Tā ir viena no Eiropas Savienības
pamatbrīvībām un ir vienotā tirgus pamatā. Tomēr,
neraugoties uz gūtajiem panākumiem, kapitāla tirgi pašlaik ir
sadrumstaloti un parasti organizēti valstu līmenī. Pēc
padziļināšanās perioda finanšu tirgu integrācijas
pakāpe Eiropas Savienībā kopš krīzes ir pazeminājusies
un bankas un ieguldītāji atgriežas vietējos tirgos. Salīdzinot
ar citām jurisdikcijām, uz kapitāla tirgu balstīts
finansējums Eiropā ir samērā neattīstīts.
Mūsu pašu kapitāla, parāda un citiem tirgiem ir mazāka
nozīme izaugsmes finansēšanā, un Eiropas uzņēmumi
vēl aizvien ir lielā mērā atkarīgi no bankām,
padarot mūsu tautsaimniecības neaizsargātas pret
stingrākiem noteikumiem banku aizdevumu piešķiršanai. Ir arī
nepietiekama ieguldītāju uzticība, un Eiropas uzkrājumi ne
vienmēr var būt maksimāli produktīvi izlietoti. Eiropas
ieguldījumu līmeņi ir ievērojami zemāki par to
agrāko standartu, un Eiropas kapitāla tirgi ir mazāk
konkurētspējīgi pasaules mērogā. Lai
atbalstītu ilgtspējīgu atgriešanos pie izaugsmes un darbvietu
radīšanas, līdzās citām reformām
uzņēmējdarbības vidē jāpiešķir lielāka
nozīme kapitāla tirgiem finansējuma novirzīšanā
ekonomikai. Praksē tas nozīmē nodrošināt, ka
šķēršļi kapitāla apritei starp ieguldītājiem un
tiem, kuriem ir nepieciešams finansējums, tiek apzināti un
likvidēti neatkarīgi no tā, vai tie ir dalībvalsts vai
pārrobežu mērogā. Kapitāla
tirgu savienības veidošana ir svarīga iniciatīva Komisijas darba
programmā. Tā nodrošinātu ekonomikas finansēšanas
lielāku dažādību un samazinātu kapitāla
piesaistīšanas izmaksas, jo īpaši attiecībā uz MVU.
Integrētāki kapitāla tirgi, jo īpaši pašu kapitālam,
palielinātu Eiropas ekonomikas satricinājumu absorbēšanas
spēju un nodrošinātu vairāk ieguldījumu, nepalielinot
parādsaistības. Kapitāla tirgu savienībai būtu
jāveicina kapitāla plūsma – ar efektīvu tirgus
infrastruktūru un starpniekiem – no ieguldītājiem uz Eiropas
ieguldījumu projektiem, uzlabojot riska un kapitāla sadali Eiropas
Savienībā un, galu galā, palielinot Eiropas izturību pret
turpmākiem satricinājumiem. Tāpēc
Komisija ir apņēmusies līdz 2019. gadam ieviest
pamatelementus labi regulētai un integrētai kapitāla tirgu
savienībai, kas ietver visas dalībvalstis, lai ekonomika
plašākā mērogā gūtu iespējami lielus labumus no
kapitāla tirgiem un nebanku finanšu iestādēm. Kapitāla
tirgu savienībai būtu jāvirza ES tuvāk situācijai,
kad, piemēram, MVU var piesaistīt finansējumu tikpat viegli
kā lieli uzņēmumi; Eiropas Savienībā pastāv
konverģence starp ieguldījumu izmaksām un piekļuvi
ieguldījumu produktiem; finansējuma iegūšana ar kapitāla
tirgu starpniecību ir arvien vienkāršāka; un finansējuma
meklēšanu citā dalībvalstī nekavē nevajadzīgi
juridiski vai uzraudzības šķēršļi. Kaut arī šīs
izmaiņas palīdzēs samazināt atkarību no banku
finansējuma, bankām kā aizdevējiem būtiskai ekonomikas
daļai un starpniekiem kapitāla tirgos joprojām būs
svarīga nozīme kapitāla tirgu savienībā un arī
turpmāk būs ievērojama nozīme Eiropas ekonomikā. Ne visas no
šīm problēmām ir jaunas, bet ES izaugsmes nepieciešamība
liek tās steidzami risināt. Tas nodrošina arī nepieciešamo
stimulu gūt panākumus. Šīs zaļās grāmatas
mērķis ir sākt apspriedi ES un valstu līmenī,
iesaistot abus likumdevējus, citas ES iestādes, valstu parlamentus un
visas ieinteresētās personas, par iespējamiem
īstermiņa un ilgtermiņa pasākumiem šo mērķu
sasniegšanai. Kapitāla
tirgu savienība atšķirsies no banku savienības – kapitāla
tirgu padziļināšanai ir nepieciešami pasākumi, kas
atšķirsies no banku savienības galvenajiem elementiem. Tomēr
banku savienības galvenā uzmanība tam, lai pārtrauktu
saikni starp banku bankrotiem un valdībām eurozonā,
nodrošinās stabilitātes platformu, lai stiprinātu kapitāla
tirgu savienības attīstību visās ES dalībvalstīs.
Tāpat arī labi integrēti kapitāla tirgi veicinās
ekonomiskās un monetārās savienības izturību. Kapitāla
tirgu savienība būtu jābalsta uz šādiem pamatprincipiem: -
ieguvumi
no kapitāla tirgiem tai būtu maksimāli jāizmanto
ekonomikai, nodarbinātībai un izaugsmei; -
tai
būtu jāizveido vienots kapitāla tirgus visām 28
dalībvalstīm, likvidējot šķēršļus pārrobežu
ieguldījumiem Eiropas Savienībā un veicinot ciešāku saikni
ar pasaules kapitāla tirgiem; -
tai
būtu jābalstās uz finanšu stabilitātes stingriem pamatiem,
ar finanšu pakalpojumiem vienotu noteikumu kopumu, kas tiek efektīvi un
konsekventi īstenoti; -
tai
būtu jānodrošina efektīva patērētāju un
ieguldītāju aizsardzība; un -
tai
būtu jāpalīdz piesaistīt ieguldījumus no visas
pasaules un uzlabot ES konkurētspēju. 1.1. Kapitāla
tirgu savienības īstenošana Kapitāla
tirgu savienības veidošana ir ilgtermiņa projekts. Jau ir sākts
darbs, lai izveidotu vienotu noteikumu kopumu, un daudzas svarīgas
reformas[1]
ir īstenošanas procesā. Komisijas pieejas pamatā būs
atlikušo prioritāšu novērtējums attiecībā uz
iespējamo ietekmi un ticamību, balstoties uz rūpīgu
ekonomikas analīzi, ietekmes novērtējumu un apspriedēm. Pamatojoties uz
šīs apspriedes rezultātiem, Komisija centīsies apzināt
pasākumus, kas ir vajadzīgi, lai sasniegtu šādus
mērķus: -
uzlabotu
finanšu pieejamību visiem uzņēmumiem Eiropā (jo
īpaši MVU) un ieguldījumu projektiem, piemēram,
infrastruktūrai; -
palielinātu
un dažādotu finansējuma avotus no
ieguldītājiem ES un visā pasaulē; un -
panāktu
tirgu efektīvāku un lietderīgāku darbību,
saistot ieguldītājus ar tiem, kuriem ir nepieciešams finansējums
par zemākām izmaksām, gan dalībvalstu, gan pārrobežu
mērogā. Komisija plaši
apspriežas par problēmu veidu, iespējamiem pasākumiem un to
prioritāšu noteikšanu. Tiesību akti ne vienmēr var būt
pienācīga politikas atbilde uz šiem izaicinājumiem, un daudzos
gadījumos tirgum būs pienākums rast risinājumus.
Neleģislatīvi pasākumi, kā arī konkurences un
vienotā tirgus tiesību aktu efektīva īstenošana varētu
piedāvāt vislabāko turpmāko virzību citās
jomās. Komisija atbalstīs tirgus virzītus risinājumus, kad
tie varētu būt efektīvi, un regulatīvās izmaiņas
tikai gadījumos, kad tās ir vajadzīgas. Šis dokuments ir
strukturēts šādi: 2. iedaļā ir aprakstīts,
kā pašlaik ir strukturēti Eiropas kapitāla tirgi, un sniegta
iepriekšēja analīze par dažiem šķēršļiem
padziļinātiem un integrētākiem kapitāla tirgiem.
Sīkāka analīze ir sniegta pievienotajā Komisijas dienestu
darba dokumentā. 3. iedaļā aicināts paust
viedokļus par agrīnām politikas prioritātēm, kuras
mēs plānojam turpmāk virzīt, pamatojoties uz Komisijas
paziņojumu "Investīciju plāns Eiropai"[2],
tostarp tādiem jautājumiem kā Eiropas ilgtermiņa
ieguldījumu fondu (EIIF) regulas īstenošana, kvalitatīva
vērtspapīrošana, kredītinformācija par MVU, privāta
izvietošana un Prospektu direktīvas pārskatīšana. 4.
iedaļā aicināts paust viedokļus par finansējuma
pieejamības šķēršļiem, finansējuma avotu
paplašināšanu un tirgu darbības efektivitātes
palielināšanu, un jomām, kur darbu var turpmāk veikt,
pamatojoties uz saņemtajām atsauksmēm. Šķēršļi
pārrobežu kapitāla plūsmām ietver tādus
jautājumus kā maksātnespējas, uzņēmumu,
nodokļu un vērtspapīru tiesību akti, ja ir vajadzīga
turpmāka analīze un atsauksmes, lai apzinātu problēmas
mērogu katrā jomā, kā arī atbilstošus risinājumus
un prioritāšu noteikšanas pakāpi. Vēl
vairāk atverot valstu tirgus ieguldītājiem, emitentiem un
starpniekiem, veicinot kapitāla brīvu apriti un apmainoties ar
labāko praksi, kapitāla tirgu savienība uzskatāma arī
par līdzekli, lai palīdzētu tirgiem attīstīties valsts
līmenī. Ņemot vērā kapitāla tirgu dažādos attīstības
līmeņus Eiropas Savienībā un to, ka pastāv
konkrētas problēmas dažādās dalībvalstīs,
politikas atbildes var pieprasīt attiecīgi pielāgot
rīcību valsts līmenī, pamatojoties, inter alia, uz
konkrētai valstij adresētiem Komisijas ieteikumiem saistībā
ar Eiropas pusgadu. Komisija aicina dalībvalstis apspriesties par
konkrētām problēmām to kapitāla tirgu
attīstībā un iekļaut savus secinājumus apspriedē.
2. iedaļa.
Eiropas kapitāla tirgu problēmas šodien 2.1. Kapitāla
tirgu pašreizējais stāvoklis Eiropā Papildus tiešiem
banku aizdevumiem kapitāla tirgi ir galvenais mehānisms, ar kura
palīdzību potenciālie ieguldītāji var atrast tos, kas
meklē finansējumu, un piedāvā daudzveidīgu
finansējuma avotu klāstu ekonomikai. 1. diagrammā sniegts
vienkāršs pārskats par līdzekļu plūsmu ekonomikā.
Kaut gan kapitāla tirgi galvenokārt ir saistīti ar tiešu
finansējumu, tie ir arī cieši saistīti ar finanšu starpniekiem,
kuri bieži vien līdzekļus no noguldītājiem novirza
ieguldītājiem. 1.
diagramma. Stilizēts pārskats par kapitāla tirgiem
plašākā finanšu sistēmā Pēdējo
gadu desmitu laikā kapitāla tirgi Eiropas Savienībā ir
paplašinājušies. Piemēram, kopējā ES akciju tirgus
kapitalizācija līdz 2013. gada beigām sasniedza EUR
8,4 triljonus (apmēram 65 % no IKP) salīdzinājumā
ar EUR 1,3 triljoniem 1992. gadā (22 % no IKP). Neapmaksāto
parāda vērtspapīru kopējā vērtība
2013. gadā pārsniedza EUR 22,3 triljonus (171 % no
IKP) salīdzinājumā ar EUR 4,7 triljoniem (74 % no
IKP) 1992. gadā[3].
Tomēr tirgi
joprojām nav pietiekami attīstīti salīdzinājumā
ar citām jurisdikcijām. Publiskā kapitāla tirgi ASV ir
gandrīz divas reizes lielāki nekā Eiropas Savienībā
(procentos no IKP) un trīs ar pusi reizes lielāki Šveicē
(2. diagramma). 2. diagramma. Akciju tirgus kapitalizācija un parāda vērtspapīri (% no IKP) || || || || || Privātā kapitāla tirgi ASV ir arī aptuveni divas reizes lielāki nekā Eiropas Savienībā, bet obligāciju privātās izvietošanas tirgi ASV ir līdz trīs reizēm lielāki. Tajā pašā laikā pastāv lielas atšķirības kapitāla tirgu attīstībā ES dalībvalstīs. Piemēram, iekšzemes akciju tirgus kapitalizācija Apvienotajā Karalistē pārsniedza 121 % no IKP salīdzinājumā ar mazāk nekā 10 % Latvijā, Kiprā un Lietuvā. || || || Avots: ECMI statistikas datu kopums. || || || || 3. diagramma. Finansēšanas shēmas uzņēmumiem (% no kopējām saistībām) || Eiropa tradicionāli vairāk paļaujas uz banku finansējumu, un banku aizdevumiem ir ievērojami lielāka loma uzņēmumu finansēšanā nekā parāda vērtspapīru emisijai tirgū (3. diagramma). Kopumā šī lielākā atkarība no banku aizdevumiem palielina Eiropas ekonomikas, jo īpaši MVU, neaizsargātību laikā, kad banku aizdevumi samazinās, kā tas notika finanšu krīzes laikā. || || || Avots: Eurostat, ESAO. Piezīme. Aizdevumi ietver bankas aizdevumus un starpuzņēmumu aizdevumus. || || || || Piekļuve
kapitāla tirgiem ir ļoti atšķirīga dažādos
uzņēmumos un ES dalībvalstīs. Ir ievērojami
palielinājusies uzņēmumu obligāciju emisija, ko veic
nefinanšu uzņēmumi Eiropas Savienībā, daļēji
atspoguļojot labvēlīgos tirgus apstākļus
obligāciju emitentiem saistībā ar zemām procentu
likmēm. Tomēr obligācijas galvenokārt emitē lieli
uzņēmumi pretstatā maziem un vidējiem uzņēmumiem
(MVU). Obligāciju emisija bija arī koncentrēta lielākos
tirgos, nevis tirgos, kuros uzņēmumu finansēšanas problēmas
bija vislielākās. Lai gan
kapitāla tirgi Eiropas Savienībā kļuva
integrētāki pirms krīzes finanšu instrumentu pārrobežu
turējumu izteiksmē, krīzes laikā atklājās, ka
daļu no šīs integrācijas veicināja uz parādu
balstītu korporatīvo banku pakalpojumu plūsmas, kas bija
pakļautas pēkšņām pārmaiņām
satricinājumu rezultātā. Kapitāla tirgiem Eiropas
Savienībā vēl aizvien ir raksturīgi iekšēji
aizspriedumi, kas nozīmē, ka iespējamiem riskiem un
ienesīgumam nav pārrobežu mēroga. Parāda
vērtspapīru pārrobežu turējumi arī joprojām ir
mazāki nekā būtu sagaidāms pilnībā
integrētā tirgū. Pat vissekmīgākajiem valstu tirgiem
Eiropas Savienībā trūkst kritiskā apjoma, kā
rezultātā ieguldītāju bāze ir mazāka un finanšu
instrumentu izvēle – neliela. 2.2. Kapitāla
tirgu savienības izveides problēmas un iespējas ES kapitāla
tirgu integrācijai un attīstībai pastāv daudzi un
dažādi šķēršļi, kurus rada vēstures, kultūras,
ekonomikas un juridiski faktori, no kuriem daži ir pamatīgi un grūti
pārvarami. Tie ietver, piemēram, uzņēmuma vēsturisko
priekšroku atsevišķiem finansējuma veidiem, pensiju
nodrošināšanas iezīmes, uzraudzības noteikumu piemērošanu
un administratīvus šķēršļus, korporatīvās
pārvaldības un uzņēmējdarbības tiesību
aspektus, daudzu nodokļu sistēmu datu nepilnības un
iezīmes, kā arī neefektīvas tirgus struktūras. Dažas
no šīm atšķirībām saglabāsies pat labi integrētos
kapitāla tirgos. Lai gūtu priekšrocības, ko sniedz
pilnībā integrēts vienotais kapitāla tirgus, ir
jāpārvar problēmas, jo īpaši šādās trīs
galvenajās jomās. Pirmkārt,
kas attiecas uz pieprasījumu, finansējuma, tostarp riska
kapitāla, pieejamības uzlabošana, jo īpaši MVU (piemēram,
novatoriskiem un strauji augošiem jaunizveidotiem uzņēmumiem), ir
svarīga prioritāte. Panākumi laika gaitā būs
atkarīgi no informācijas problēmu pārvarēšanas,
galveno tirgus segmentu sadrumstalotības un piekļuves kapitāla
tirgiem izmaksu samazināšanas. Turklāt pastāv konkrēti
šķēršļi ilgtermiņa projektu finansēšanai, tostarp
ieguldījumiem infrastruktūrā. Otrkārt,
kas attiecas uz piedāvājumu, kapitāla tirgu attīstība
Eiropas Savienībā būs atkarīga no līdzekļu
ieplūdes kapitāla tirgus instrumentos. Institucionālo un
privāto ieguldījumu ieplūdes kapitāla tirgos palielināšana
veicinātu finansējuma avotu diversifikāciju. Pieaugoša aroda un
privāto pensiju nodrošināšana Eiropā varētu radīt
lielāku līdzekļu plūsmu daudzveidīgāku
ieguldījumu vajadzībām, izmantojot kapitāla tirgus
instrumentus, un veicinātu pāreju uz tirgus finansējumu.
Privāto ieguldītāju uzticības kapitāla tirgiem un
finanšu starpniekiem vairošana varētu novest pie tā, ka kapitāla
tirgus instrumentos arvien vairāk ieplūstu mājsaimniecību
uzkrājumi, kas pašlaik lielā mērā tiek turēti
mājokļu kapitālā un banku noguldījumos. Eiropas
kapitāla tirgu globālās konkurētspējas un pievilcības
palielināšana šādā veidā varētu arī sekmēt
ieguldījumu plūsmu. Treškārt,
lielāku, integrētāku un padziļinātu kapitāla
tirgu nodrošināšana būs atkarīga no to šķēršļu
pārvarēšanas, kas sadrumstalo tirgus un kavē konkrētu
tirgus segmentu attīstību. Tirgu efektivitātes uzlabošana
ļautu ES gūt priekšrocības no lielāka un
padziļināta tirgus. Tās ietver lielāku konkurenci,
plašāku izvēli un zemākas izmaksas ieguldītājiem,
kā arī efektīvāku riska sadalījumu un labāku
riska dalīšanu. Integrētāki kapitāla tirgi, jo īpaši
pašu kapitālam, palielinātu Eiropas ekonomikas satricinājumu
absorbēšanas spēju un nodrošinātu vairāk ieguldījumu,
nepalielinot parādsaistības. Labi funkcionējoši kapitāla
tirgi uzlabos kapitāla sadali ekonomikā, tādējādi
veicinot uzņēmējdarbības un riska uzņemšanās
darbības un ieguldījumus infrastruktūrā un jaunās
tehnoloģijās. 3. iedaļa.
Agrīnās rīcības prioritātes Komisija
ir apzinājusi vairākas jomas, kurās ir plaši atzīta
nepieciešamība pēc panākumiem, kas var radīt drīzus
ieguvumus. Šajā iedaļā izklāstītas šīs
iespējas un aicināts paust ieinteresēto personu viedokļus
par katras jomas konkrētiem elementiem. 3.1. Šķēršļu
samazināšana piekļuvē kapitāla tirgiem Prospekts ir
sīki izstrādāts dokuments, kurā izklāstīta
uzņēmuma informācija un ieguldījuma noteikumi un riski. Tas
ceļu uz kapitāla tirgiem paver uzņēmumiem, kas meklē
finansējumu, un prospekts jāsagatavo lielākajai daļai
uzņēmumu, kas vēlas emitēt parāda vai pašu
kapitāla instrumentus. Ir svarīgi, lai tas neradītu
nevajadzīgu šķērsli kapitāla tirgiem. Komisija pārskatīs
pašreizējo prospektu režīmu, izmantojot īpašu sabiedrisku
apspriedi, kas uzsākta vienlaicīgi ar šo zaļo grāmatu,
lai uzņēmumiem (tostarp MVU) atvieglotu kapitāla piesaisti
Eiropas Savienībā[4]
un veicinātu MVU izaugsmes tirgu izveidi. Pārskatīšanā tiks
aplūkoti gadījumi, kad prospekts ir nepieciešams,
apstiprināšanas procesa optimizācija un prospektos
iekļautās informācijas vienkāršošana. 3.2. Ieguldītāju
bāzes paplašināšana attiecībā uz MVU Finansējuma
pieejamība MVU krīzes laikā ir cietusi vairāk nekā
finansējuma pieejamība lielākiem uzņēmumiem.
Informācija par MVU parasti ir ierobežota un parasti ir banku
rīcībā, un dažiem MVU ir grūtības panākt nebanku
ieguldītāju plašāku ieguldītāju bāzi, kas
varētu atbilst to finansēšanas vajadzībām.
Kredītinformācijas uzlabošana palīdzētu izveidot efektīvu
un ilgtspējīgu kapitāla tirgu MVU vajadzībām.
Salīdzināmas informācijas kopēja minimuma izstrāde
kredītinformācijas sniegšanai un novērtēšanai varētu
palīdzēt piesaistīt finansējumu MVU. Turklāt
standartizēta kredītkvalitātes informācija varētu
palīdzēt attīstīt finanšu instrumentus, lai
refinansētu MVU aizdevumus, piemēram, MVU vērtspapīrošanu. Darbs pie
kredītspējas novērtējuma ir sākts un saņēmis
plašu atbalstu no dalībvalstīm. Kredītspējas
novērtējums sniedz ieguldītājiem un aizdevējiem
informāciju par MVU kredītspēju. Tomēr Eiropā aptuveni
25 % no visiem uzņēmumiem un aptuveni 75 % no īpašnieku
pārvaldītiem uzņēmumiem nav kredītspējas
novērtējuma. Iespējamā rīcība šajā jomā
varētu palīdzēt dažādot novatorisku un strauji augošu
jaunizveidotu uzņēmumu finansējumu. Kā pirmo soli Komisija
2015. gadā plāno rīkot seminārus par MVU
kredītinformāciju, lai turpinātu šo darbu. 3.3. Ilgtspējīgas
vērtspapīrošanas veidošana Vērtspapīrošana,
process, kurā aktīvi, piemēram, hipotēkas, tiek apvienotas
kopā, lai ieguldītāji tajos veiktu ieguldījumus, var
būt spēcīgs riska pārnešanas mehānisms un
palielināt banku spēju izsniegt aizdevumus. Tomēr kopš
krīzes aktivitāte ir samazinājusies, neraugoties uz zemo
zaudējumu līmeni Eiropas vērtspapīrošanā. Eiropā
vērtspapīrošana 2014. gadā sasniedza aptuveni EUR 216
miljardus salīdzinājumā ar EUR 594 miljardiem 2007.
gadā[5].
Ilgtspējīgs ES kvalitatīvas vērtspapīrošanas tirgus,
kas paļaujas uz vienkāršiem, pārredzamiem un
standartizētiem vērtspapīrošanas instrumentiem, varētu
savienot bankas un kapitāla tirgus. Ar nesen
publicētajiem “Maksātspēja II” un likviditātes seguma
rādītāja deleģētajiem aktiem jau ir sācies darbs,
lai nodrošinātu visaptverošu un konsekventu uzraudzības pieeju
vienkāršai, pārredzamai un standartizētai
vērtspapīrošanai. Papildus minētajām iniciatīvām
centrālās bankas, regulatori, valsts iestādes un
privātā sektora pārstāvji ir atbalstījuši
vispusīgāku pieeju vērtspapīrošanas atjaunošanai Eiropas
Savienībā. Attiecībā
uz ieguldītājiem ES mēroga iniciatīvai būtu
jānodrošina vērtspapīrošanas instrumentu augsti standarti,
juridiskā noteiktība un salīdzināmība. Šim
regulējumam būtu jāpalielina pārredzamība, konsekvence
un pamatinformācijas pieejamība, jo īpaši MVU aizdevumu
jomā, un jāveicina sekundāro tirgu izaugsme, lai veicinātu
gan emisiju, gan ieguldījumus. Paralēli šai zaļajai
grāmatai Komisija apspriedīsies par konkrētiem pasākumiem
šo mērķu sasniegšanai. 3.4. Ilgtermiņa
ieguldījumu veicināšana Ieguldījumu
līmenis Eiropas Savienībā ir ievērojami pazeminājies
zem maksimālā līmeņa 2007. gadā un saglabājas
zemāks par vēsturisko normu. Eiropas Komisija jau ir paziņojusi
par Investīciju plānu, kas nākamo trīs gadu laikā
piesaistīs publiskā un privātā sektora ieguldījumus
ekonomikā vismaz EUR 315 miljardu apmērā, izveidojot jaunu
Eiropas Stratēģisko investīciju fondu (ESIF)[6], un
publicēja Paziņojumu par Eiropas ekonomikas ilgtermiņa
finansējumu, kurā izklāstīti vairāki ieguldījumu
palielināšanas pasākumi. Nesen pieņemtais Eiropas
ilgtermiņa ieguldījumu fondu (EIIF) tiesiskais regulējums
ļaus ieguldītājiem ilgtermiņā ieguldīt naudu
uzņēmumos un infrastruktūras projektos. EIIF vajadzētu
būt īpaši pievilcīgiem ieguldītājiem, piemēram,
apdrošināšanas sabiedrībām vai pensiju fondiem, kam ir
nepieciešamas pastāvīgu ienākumu plūsmas vai
ilgtermiņa kapitāla pieaugums. Tiek
gaidīti viedokļi arī par to, kāda varētu būt
Komisijas un dalībvalstu turpmākā loma EIIF izveides
atbalstā, tostarp pašlaik valstu režīmiem pieejamo
priekšrocību iespējama attiecināšana uz EIIF. 3.5. Eiropas
privātās izvietošanas tirgu attīstība Viens
veids, kā uzņēmumiem piesaistīt līdzekļus, ir,
izmantojot privātos izvietojumus, ja uzņēmums sniedz
vērtspapīru piedāvājumu privātpersonai vai nelielai
ieguldītāju grupai, nevis publiskos tirgos. Tie var nodrošināt
uzņēmumiem rentablāku veidu līdzekļu
piesaistīšanai un paplašināt finansējuma pieejamību
vidējiem un lieliem uzņēmumiem un potenciāli
infrastruktūras projektiem. Vidējiem
Eiropas uzņēmumiem daudzus gadus ir bijusi piekļuve ASV
privātā izvietojuma tirgum, piesaistot USD 15,3 miljardus 2013.
gadā.[7]
Kopš finanšu krīzes sākuma ir pieaugusi privāto
izvietojumu popularitāte Eiropā un dažas dalībvalstis ir
izveidojušas privāto izvietojumu tirgus. Jo īpaši Vācijas un
Francijas iekšzemes privāto izvietojumu tirgi 2013. gadā
nodrošināja parāda instrumentus aptuveni EUR 15 miljardu
apmērā. Šķēršļi Eiropas tirgu
attīstībai ir atšķirības valstu maksātnespējas
tiesību aktos, standartizētu procesu, dokumentācijas un
informācijas par emitentu kredītspēju trūkums. Kā pirmais
solis, lai izveidotu Eiropas privāto izvietojumu tirgus, nozares
struktūru konsorcijs ir izveidojis tirgus rokasgrāmatu par
kopīgo tirgus praksi, principiem un standartizētu dokumentāciju
privātiem izvietojumiem, kas saderīgi ar daudzveidīgo tiesisko
regulējumu. Rokasgrāmata tika nesen publicēta, un
drīzumā būtu jāseko pirmajiem izdevumiem. Komisija atzinīgi
vērtē šo uz tirgu orientēto pieeju, kas varētu
palīdzēt veicināt Eiropas privāto izvietojumu tirgus
izveidi īstermiņā. Jautājumi 1)
Papildus piecām prioritārajām jomām, kas apzinātas
īstermiņa rīcībai, kuras citas jomas būtu
jānosaka kā prioritāras? 2)
Kādi turpmāki pasākumi saistībā ar MVU
kredītinformācijas pieejamības standartizāciju
varētu atbalstīt MVU un jaunizveidotu uzņēmumu
finansējuma padziļinātu tirgu un plašāku
ieguldītāju loku? 3)
Kādu atbalstu varētu sniegt Eiropas ilgtermiņa ieguldījumu
fondiem (EIIF), lai veicinātu to izveidi? 4)
Vai ir vajadzīga kāda ES rīcība, lai atbalstītu privātu
izvietojumu tirgu izveidi, izņemot atbalstu tirgus virzītiem
centieniem, lai vienotos par kopīgiem standartiem? 4. iedaļa.
Pasākumi kapitāla tirgu attīstīšanai un integrēšanai Lai gūtu
priekšrocības, ko sniedz pilnībā integrēts vienotais
kapitāla tirgus, ir jāpārvar problēmas, jo īpaši
šādās trīs galvenajās jomās: -
finanšu
pieejamības uzlabošana visiem uzņēmumiem Eiropā
(jo īpaši MVU) un ieguldījumu projektiem, piemēram,
infrastruktūrai; -
finansējuma
avotu palielināšana un dažādošana no
ieguldītājiem ES un visā pasaulē; un -
tirgu
darbības efektivitātes palielināšana, saistot
ieguldītājus ar tiem, kuriem ir nepieciešams efektīvāks un
lētāks finansējums, gan dalībvalstu, gan pārrobežu
mērogā. 4.1.
Finansējuma pieejamības uzlabošana Visbeidzot,
ņemot vērā to lielumu un nozīmi, labi funkcionējoši
kapitāla un obligāciju tirgi būs svarīgi, lai
nodrošinātu efektīvu kapitāla tirgu savienību un
visplašāko finansējuma pieejamību. Tomēr pastāv
nozīmīgi traucējumi finanšu plūsmā, jo īpaši
maziem un vidējiem uzņēmumiem un ilgtermiņa projektiem,
piemēram, infrastruktūrai, kas abi ir būtiski, lai
palielinātu produktivitāti un ekonomikas izaugsmi. Šīs
finansēšanas problēmas ir īpaši izteiktas tajās
dalībvalstīs, kuras krīze ir skārusi visvairāk. Vēsturiski MVU
galvenokārt ir atkarīgi no banku finansējuma. Krīzes
laikā banku kreditēšanas lēmumi neizbēgami kļuva
selektīvāki gan pašu banku bilances ierobežojumu dēļ, gan
aizņēmēju pieaugošo saistību neizpildes varbūtību
dēļ. Kaut gan kapitāla tirgi var papildināt banku lomu MVU
kreditēšanā, to daudzveidība un trūcīgā
kredītinformācija bieži vien ir labāk piemērota uz
attiecībām balstītai kreditēšanai. Tomēr
alternatīviem finansējuma avotiem var būt svarīga
nozīme, jo īpaši jaunizveidotiem uzņēmumiem un maziem,
bet strauji augošiem uzņēmumiem novatoriskās nozarēs.
Šiem uzņēmumiem parasti ir sākotnēji zemi naudas
plūsmu līmeņi, un tie ir atkarīgi no ārējā
finansējuma, lai paplašinātu savu uzņēmējdarbību.
Banku finansējums, kā arī citi finanšu instrumenti,
piemēram, līzings un faktorings, bieži ir grūti pieejami vai ir
nepietiekami uzņēmumiem ar būtiskiem nemateriāliem
aktīviem, kurus nevar viegli izmantot kā nodrošinājumu, lai
saņemtu banku aizdevumus. Piekļuve
publiskā kapitāla tirgiem ir dārga ne tikai MVU, bet arī vidējiem
uzņēmumiem, kas ticamāk nekā MVU izmantos publiskos
tirgus līdzekļu piesaistei. Pašu kapitāla emisijai un
parāda instrumentu sākotnējai izvietošanai raksturīgas
pienācīgas pārbaudes un normatīvo prasību
ievērojamas fiksētās izmaksas. Tas ietver izmaksas par tās
informācijas atklāšanu, kas ir nepieciešama ieguldītājiem
vai regulatoriem, citu korporatīvās pārvaldības
prasību izpildi un ārējiem reitingiem. Turklāt uzņēmumiem
attīstības sākumposmā var būt komerciāla interese
neatklāt detalizētu informāciju par savu
uzņēmējdarbības plānu. Viņi var
nevēlēties atteikties no kontroles vai saskarties ar lielāku
ārējo kontroli. Šīs iezīmes bieži vien liedz maziem un
vidējiem uzņēmumiem piekļuvi publiskā kapitāla un
parāda vērtspapīru tirgiem, novedot tos galvenokārt
privātos parāda vērtspapīru un kapitāla tirgos, kas
parasti ir mazāk standartizēti, sarežģītāki un bieži
vien dārgāki. Lieli
uzņēmumi parasti ir pietiekami lieli, lai attaisnotu
kapitāla tirgu izmantošanas fiksētās izmaksas, un ir pietiekami
lieli, kā rezultātā katra atsevišķā emisija ir
pietiekami liela, lai piesaistītu riska parakstītāju,
ieguldītāju un analītiķu uzmanību. Tomēr, lai gan
uzņēmumu obligāciju emisija pēdējos gados ir
būtiski palielinājusies, daļēji kompensējot banku
kreditēšanas samazināšanos, kotēto akciju emisija Eiropā
joprojām ir pieticīga. Efektīvāki un lietderīgāki
tirgi var palīdzēt samazināt izmaksas par piekļuvi šiem
tirgiem un nāktu par labu visām komercsabiedrībām. Visbeidzot, ES
ir nepieciešams daudz jaunu ieguldījumu infrastruktūrā,
lai saglabātu savu konkurētspēju. Tomēr finanšu
plūsmas šādiem projektiem ierobežo īstermiņa domāšana,
regulatīvie šķēršļi un citi faktori. Tāpat daudziem
infrastruktūras projektiem piemīt sabiedrisko labumu iezīmes,
kas nozīmē, ka privātais finansējums vien var nebūt
piemērots, lai sasniegtu optimālu ieguldījumu apjomu. Kaut
arī ESIF sniegs nozīmīgu ieguldījumu, lai palielinātu
ieguldījumus infrastruktūras projektos[8],
Komisija vēlas saņemt viedokļus par citiem līdzekļiem
šā mērķa sasniegšanai. Informācijas
problēmu risināšana Eiropā
lielākā daļa MVU vēršas pie bankām tikai tad, kad
meklē finansējumu. Lai gan gandrīz 13 % no šiem
pieteikumiem tiek noraidīti, bieži vien tas ir tāpēc, ka tie
neatbilst banku vēlamajiem riska profiliem, pat tad, ja tie ir
dzīvotspējīgi. Lai gan bankas dažkārt nosūta MVU pie
alternatīviem finanšu nodrošinātājiem, tas ne vienmēr
darbojas: dažkārt nedz bankas, nedz MVU nav pietiekami informēti par
alternatīvām. Varētu rosināt bankas sniegt labākas
atsauksmes MVU, kuru kredītu pieteikumi tiek noraidīti, un vairot
informētību par alternatīvām finansēšanas
iespējām MVU, kuriem tika noraidīts kredīts. Starptautiskajiem
finanšu pārskatu standartiem (SFPS) ir bijusi būtiska nozīme,
lai veicinātu vienotu grāmatvedības valodu Eiropas
Savienībā, atvieglojot lieliem ES biržu sarakstos iekļautiem
uzņēmumiem piekļuvi pasaules kapitāla tirgiem. Visu SFPS
noteikšana par obligātiem mazākiem uzņēmumiem, jo
īpaši tiem, kas vēlas piekļūt īpašām
tirdzniecības vietām, tomēr būtu papildu izmaksu avots.
Vienkāršotu, kopīgu un kvalitatīvu grāmatvedības
standartu izstrāde, kas pielāgoti uzņēmumiem, kuri
reģistrēti konkrētās tirdzniecības vietās[9],
varētu būt solis uz priekšu pārredzamības un
salīdzināmības ziņā, un ja tos piemēro
proporcionāli, tie varētu palīdzēt tiem
uzņēmumiem, kuri meklē pārrobežu ieguldītājus,
būt pievilcīgākiem to acīs. Standarts varētu
kļūt par raksturīgu iezīmi MVU izaugsmes tirgiem un
būt pieejams plašākai izmantošanai. Infrastruktūras
projektu vai plānojumu pārredzamība varētu
palielināt to pievilcību privātiem ieguldījumiem, kā
arī palīdzēt regulatoriem pieņemt pielāgotāku
uzraudzības režīmu attiecībā uz ieguldījumiem
infrastruktūrā. Investīciju darba grupas 2014. gada decembra
ziņojumā ieteikts izveidot centrālu ES līmeņa
tīmekļa vietni, lai nodrošinātu saites uz dalībvalstu
projektiem/plānojumiem un ietvertu ES projektu informāciju
(piemēram, saskaņā ar Eiropas infrastruktūras savienošanas
instrumentu un Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem).
Pamatojoties uz Investīciju darba grupas ziņojumu, Komisija ir
ierosinājusi izveidot Eiropas Investīciju projektu plānojumu,
lai atvieglotu ieguldītāju piekļuvi informācijai par
ieguldījumu iespējām Eiropas Savienībā un
palielinātu ieguldītāju dalību finansēšanā[10]. Tas
ietvers īpašas tīmekļa vietnes un kopēju standartu izveidi
attiecībā uz informācijas izklāstu. Šāda projektu
plānojuma izveide balstīsies uz darbu, kas jau ir sācies
dažās dalībvalstīs. Standartizācija
kā tirgu sākuma mehānisms Lai gan
standartizācijai ir trūkumi, dažiem tirgiem var dot impulsu ar tirgus
noteikumu vispārīgu kopumu, pārredzamību par produktu
iezīmēm un konsekventu uzraudzību un izpildi. Noteikta
standartizācijas pakāpe var piesaistīt vairāk
ieguldītāju un palielināt tirgus piesātinātību un
likviditāti. Tas jo īpaši attiecas uz mazākajām
dalībvalstīm, kurās tirgi nevar sasniegt efektivitātes
minimumu, ja aprobežojas ar iekšzemes kapitāla fondiem. Ja kopīgi
standarti nav vajadzīgi vai ir grūti sasniedzami, politikas centienus
tā vietā var vērst uz labākās prakses izveidi Eiropas
Savienībā, lai veicinātu konkrētu finanšu instrumentu
attīstību. Integrētāka
Eiropas segto obligāciju tirgus attīstība varētu
veicināt izmaksu ziņā lietderīgu banku finansējumu un
ieguldītājiem sniegt plašāku ieguldījumu iespēju
spektru. Segto obligāciju kā finansēšanas instrumentu
panākumi ir cieši saistīti ar konkrēta valsts tiesiskā
regulējuma attīstību. Komisija 2015. gadā
apspriedīsies par ES segto obligāciju regulējuma nopelniem un
potenciālo aprisi un sniegs politikas izvēles, lai panāktu
lielāku integrāciju segto obligāciju tirgos, pamatojoties uz
pieredzi, kas gūta no labi funkcionējošiem valstu regulējumiem.
Komisija arī apsvērs, vai būtu jāsniedz
ieguldītājiem vairāk informācijas par nodrošinājumu,
kas ir segto obligāciju un citu strukturēto parāda
vērtspapīru pamatā, līdzīgi aizdevumu datu
atklāšanas prasībām par strukturētiem finanšu
instrumentiem. Neskatoties uz uzņēmumu
obligāciju emisiju neseno pieaugumu, tām ir raksturīga zema
līmeņa standartizācija un cenu pārredzamība. Lai gan
pēdējos gados dažās dalībvalstīs ir radušās
jaunas elektroniskas obligāciju tirdzniecības platformas, kas
paredzētas privātiem ieguldītājiem, standartizācijas
trūkums var kavēt obligāciju tirdzniecības vietu un
likvīda sekundārā tirgus attīstību. Uzņēmumu
parāda vērtspapīru emisiju lielāka standartizācija
varētu ļaut izveidot likvīdāku sekundāro tirgu
uzņēmumu obligācijām. Komisija vēlētos
saņemt viedokļus par to, vai iespēja izveidot
standartizētāku uzņēmumu parāda vērtspapīru
tirgu būtu jāizpēta sīkāk un vai to vislabāk var
panākt, izmantojot tirgus virzītu iniciatīvu vai
reglamentējošu intervenci. Vēl viena
jauna ieguldījumu kategorija ar potenciālu nodrošināt
turpmāku finansējuma pieejamību ir vides, sociālie un
korporatīvās pārvaldības ieguldījumi,
piemēram, zaļās obligācijas. Ieņēmumi no
zaļajām obligācijām tiek novirzīti projektiem un
darbībām, kas veicina klimatu vai citus ar vides ilgtspēju
saistītus mērķus. Straujo pieaugumu šajā tirgū veicina
tirgus virzīts standartizācijas process, kurā ņemti
vērā zaļo obligāciju atlases kritēriji, kurus, cita
starpā, izstrādāja Pasaules Banka, Eiropas Investīciju
banka un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka. Tirgus
dalībnieki pašlaik izstrādā brīvprātīgas pamatnostādnes,
ko sauc par “zaļo obligāciju principiem”, kuros ieteikta
pārredzamība un veicināta integritāte zaļo
obligāciju tirgus attīstībā, precizējot pieeju
zaļo obligāciju emisijai. Alternatīvu
finansēšanas veidu attīstības iespējas Lai gan
tādu mehānismu kā savstarpējas aizdošanas un
kolektīvās finansēšanas tiešsaistes raksturs varētu
liecināt par lielu potenciālu veicināt ekonomikas
finansēšanu, kas sniedzas pāri valstu robežām, ir maz pierādījumu
par pārrobežu vai Eiropas mēroga darbību. Saistībā ar
Paziņojumu par kolektīvo finansēšanu[11]
Komisija apkopo informāciju par nozares pieeju informācijas
atklāšanai un dalībvalstu pieejām regulējumam.
Provizoriskie rezultāti liecina, ka dažādās valstu pieejas
šajās jomās var veicināt kolektīvās finansēšanas
darbību vietējā līmenī, bet var nebūt
savstarpēji saderīgas pārrobežu kontekstā. Jautājumi 5)
Kādi turpmāki pasākumi varētu palīdzēt uzlabot
finansējuma pieejamību un līdzekļu novirzīšanu tiem,
kam tie vajadzīgi? 6)
Vai būtu jāveic pasākumi, lai veicinātu lielāku
likviditāti uzņēmumu obligāciju tirgos, piemēram,
standartizācija? Ja jā, kādi pasākumi ir nepieciešami un
vai tos var veikt tirgus, jeb ir vajadzīgas reglamentējošas
darbības? 7)
Vai ir nepieciešama ES rīcība, lai veicinātu standartizēta,
pārredzama un atbildīga VSP (vides, sociālā un
pārvaldības) ieguldījuma, tostarp zaļo obligāciju,
attīstību, izņemot atbalstu pamatnostādņu izstrādē,
ko veic tirgus? 8)
Vai vērts izstrādāt kopēju ES līmeņa
grāmatvedības standartu maziem un vidējiem uzņēmumiem,
kas ir iekļauti daudzpusējās tirdzniecības
sistēmās? Vai šādam standartam būtu jākļūst
par MVU izaugsmes tirgu iezīmi? Ja tā, ar kādiem nosacījumiem? 9) Vai pastāv
šķēršļi pienācīgi regulētas kolektīvās
finansēšanas vai savstarpēju platformu attīstībai, tostarp
pārrobežu mērogā? Ja jā, kā tie būtu
jālikvidē? 4.2.
Finansējuma piedāvājuma attīstīšana un
diversificēšana Kapitāla
tirgu lielums galu galā ir atkarīgs no uzkrājumu ieplūdes
kapitāla tirgus instrumentos. Tādējādi, lai kapitāla
tirgi attīstītos, tiem ir jāpiesaista institucionālie,
privātie un starptautiskie ieguldītāji. Institucionālo
ieguldījumu veicināšana Ilgtermiņa
institucionālo ieguldītāju nozīme kapitāla tirgos
būtiski pieaug. Tomēr normatīvi šķēršļi un citi
faktori var ierobežot ilgtermiņa institucionālo ieguldījumu
plūsmu ilgtermiņa projektiem, tostarp ieguldījumus
infrastruktūrā. Ar
pārvaldībā esošiem aktīviem vairāk nekā EUR
17 triljonu apmērā Eiropas aktīvu pārvaldības
nozarei ir svarīga nozīme, lai novirzītu
ieguldītāju naudu ekonomikā. Liela daļa šo panākumu ir
Eiropas ieguldījumu fondu regulējuma tiešs rezultāts. PVKIU
(pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu
uzņēmumi)[12]
regulējums par kopieguldījumu fondiem ir atzīts starptautiskais
standarts, bet ar Alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieku
direktīvu (AIFMD)[13]
ir izveidots regulējums, kurā var darboties Eiropas alternatīvo
ieguldījumu pārvaldnieki. Regulatīvās
izmaksas, lai izveidotu fondus, kļūtu par pilnvarotiem
pārvaldītājiem un veiktu pārrobežu pārdošanu,
šobrīd dažādās dalībvalstīs ir atšķirīgas.
Samazinot izmaksas par fondu izveidi un vispārīgāk
pārrobežu tirdzniecību, tiktu samazināti šķēršļi
ienākšanai tirgū un radīta lielāka konkurence.
Līdzās jaunpienācējiem ir arī svarīgi, lai fondi
varētu augt un gūt labumu no apjomradītiem ietaupījumiem. Komisija vēlas uzklausīt viedokļus par to,
kādi turpmāki politikas pasākumi varētu stimulēt
institucionālos ieguldītājus piesaistīt un ieguldīt
vairāk līdzekļu un aktīvu plašākā
klāstā, piemēram, ilgtermiņa projektos, jaunizveidotos
uzņēmumos un MVU. Pensiju
un apdrošināšanas nozarē arī ir ievērojami
aktīvi aptuveni EUR 12 triljonu apmērā, kas var
palīdzēt finansēt ieguldījumus. Jaunais
uzraudzības režīms, kas no 2016. gada 1. janvāra tiks
piemērots apdrošinātājiem, Maksātspēja II[14],
ļaus uzņēmumiem vairāk ieguldīt ilgtermiņa
aktīvos, likvidējot valstu ierobežojumus attiecībā uz to
aktīvu portfeļa sastāvu[15].
Turklāt Komisija ir nodrošinājusi, ka standarta formula, lai
aprēķinātu apdrošinātāju kapitāla prasības,
nerada šķēršļus ilgtermiņa ieguldījumiem un
ilgtermiņa saistību saskaņošanai ar ilgtermiņa
aktīviem[16].
Kaut arī šie centieni tika atzinīgi novērtēti, daži ir
pieprasījuši īpašu režīmu ieguldījumiem
infrastruktūrā saistībā ar kapitāla prasību
kalibrēšanu apdrošinātājiem un bankām. Ir jāturpina
darbs, lai apzinātu zemāka riska infrastruktūras parāda
instrumentu un/vai pašu kapitāla ieguldījumus, lai, iespējams,
pārskatītu uzraudzības noteikumus un izveidotu
infrastruktūras apakšgrupas. Pensiju
nodrošināšanas fondētām shēmām ir aizvien
lielāka nozīme dažās dalībvalstīs. Šādas
shēmas, saprātīgi pārvaldītas tādā
veidā, kas atspoguļo to sabiedrisko funkciju, var sniegt
ieguldījumu pensiju sistēmu ilgtspējā un
pietiekamībā un ir aizvien nozīmīgāki
ieguldītāji Eiropas ekonomikā. Jauni noteikumi par aroda
pensijām, kas pašlaik tiek apspriesti, varētu likvidēt
šķēršļus pensiju shēmām, vairāk ieguldot
ilgtermiņa aktīvos. Turklāt apmaiņa ar labāko praksi
varētu arī palielināt valstu sistēmu savietojamību. Attiecībā
uz privātām pensijām pakalpojumu sniedzējiem tiek
piemēroti dažādi ES tiesību akti. Tas rada jautājumu par
to, vai standartizēta produkta ieviešana, piemēram, izmantojot
Eiropas mēroga vai „29.” režīmu, likvidējot
šķēršļus pārrobežu piekļuvei, varētu stiprināt
privāto pensiju nodrošinājuma vienoto tirgu. Visām
izmaiņām būtu jānodrošina efektīvs
patērētāju aizsardzības līmenis, vienlaikus uzlabojot
segumu un izveidi, un uzkrājumu atbilstīga drošība. Kā
tradicionāliem banku aizdevumiem vai parāda vai pašu kapitāla
vērtspapīru emisijai alternatīvam finansējuma veidam privātajam
kapitālam un riska kapitālam ir būtiska nozīme Eiropas
ekonomikā. Tomēr riska kapitāla tirgiem bieži vien var būt
nepietiekams mērogs; tas attiecas ne vien uz fondu biržām, kas
specializējas strauji augošu uzņēmumu finansēšanā, bet
arī uz riska kapitāla ieguldījumu jaunu uzņēmumu
darbības uzsākšanas vai attīstības stadijā vai augsto
tehnoloģiju uzņēmumos. Pastāv arī lielas
atšķirības riska kapitāla tirgu attīstībā starp
dalībvalstīm: aptuveni 90 % no visiem riska kapitāla fondu
pārvaldniekiem ir koncentrēti astoņās
dalībvalstīs[17]. Dažās
dalībvalstīs riska kapitāla fondiem ir problēmas sasniegt
mērogu, kas tiem ir vajadzīgs portfeļa riska
diversificēšanai. Šķiet, ka galvenie iemesli tam ir neesoša pašu
kapitāla ieguldījumu kultūra, informācijas trūkums,
sadrumstalots tirgus un lielas izmaksas. Cenšoties
veicināt riska kapitāla nodrošinājumu kapitāla
līdzdalības vai aizdevumu veidā ar zināmiem
nosacījumiem jaunizveidotiem uzņēmumiem un sociālai
uzņēmējdarbībai, ES 2013. gadā ieviesa EuVECA
(Eiropas riska kapitāla fondu)[18]
un EuSEF (Eiropas sociālās uzņēmējdarbības
fondu)[19]
regulas. Ieviešana līdz šim ir bijusi labvēlīga, bet pastāv
iespējas turpmākai izaugsmei. Iespējams, pastāv virkne
šķēršļu, kas kavē plašāku ieviešanu. Īpašas
bažas tika paustas par to, ka pārvaldnieki, kuru portfelis pārsniedz
EUR 500 miljonus, nevar pieteikties izveidot un vadīt šādu fondu un
nevar izmantot šos apzīmējumus, lai tirgotu fondus Eiropas
Savienībā. Tirgus dalībnieku loka paplašināšana
varētu potenciāli palielināt pieejamo EuVECA un EuSEF
skaitu. Publiskam
finansējumam var būt liela nozīme, un reģionālās
iestādes ir riska kapitāla nozīmīgas finansētājas
vairākās dalībvalstīs. ES finanšu instrumenti,
piemēram, Konkurētspējas un inovāciju pamatprogramma (CIP),
Eiropas strukturālie un investīciju fondi (ESIF)[20] un uz
pašu kapitālu balstīts finansējums, ko atbalsta
struktūrfondu programmas, ir veiksmīgi mobilizējuši riska
kapitālu MVU vajadzībām. Uz to tiks balstītas ES MVU
konkurētspējas programma (COSME)[21] un
“Apvārsnis 2020” programmas. Turklāt 2014. gada jūlijā
tika grozīti valsts atbalsta noteikumi, lai attiecīgā
gadījumā nodrošinātu lielāku valsts intervenci riska
finansējuma tirgus attīstībā un uzlabotu MVU un mazu vai
novatorisku uzņēmumu ar vidēji lielu kapitālu piekļuvi[22].
Problēma ir, kā palielināt riska kapitāla fondu apjomu un
kā publiskā un privātā sektora finansējums kopā
varētu to veicināt. Izejas
iespēju trūkums ieguldītājiem var būt
šķērslis arī riska kapitāla finansējuma
attīstībai. Komisija ir ieinteresēta uzzināt, vai var veikt
pasākumus nolūkā radīt labāku vidi
komerceņģeļiem[23],
riska kapitālam un sākotnējiem publiskajiem
piedāvājumiem, lai nodrošinātu labākas izejas
stratēģijas ieguldītājiem un veicinātu riska
kapitāla piedāvājumu jaunizveidotiem uzņēmumiem. Bankas,
iespējams, joprojām būs galvenie dalībnieki kapitāla
tirgos tāpat kā emitenti, ieguldītāji un starpnieki, un
tām joprojām būs svarīga nozīme kredītu
starpniecībā, pateicoties to lomai finansēšanā un
informācijas sniegšanā. Tajā pašā laikā rodas jaunas
tehnoloģijas un uzņēmējdarbības modeļi,
piemēram, vienādranga aizdevumi vai citu veidu nebanku tiešie
aizdevumi, cenšoties piedāvāt finansējumu MVU un jaunizveidotiem
uzņēmumiem. Komisija vēlas saņemt viedokļus par to,
vai pastāv nopietni šķēršļi ienākšanai tirgū šo
pakalpojumu sniegšanai un palielināšanai papildus banku aizdevumiem. Jautājumi 10) Kādi politikas
pasākumi varētu stimulēt institucionālos
ieguldītājus piesaistīt un ieguldīt vairāk līdzekļu
un aktīvu plašākā klāstā, jo īpaši
ilgtermiņa projektos, MVU un novatoriskos un strauji augošos
jaunizveidotos uzņēmumos? 11) Kādus pasākumus
varētu veikt, lai samazinātu fondu pārvaldnieku izmaksas, kas
rodas, veidojot un tirgojot fondus Eiropas Savienībā? Kādi
šķēršļi pastāv fondiem, kas gūst labumu no
apjomradītiem ietaupījumiem? 12) Vai darbam pie īpašas prakses
ieguldījumiem infrastruktūrā vajadzētu būt
vērstam uz atsevišķām skaidri identificējamām
aktīvu apakšgrupām? Ja jā, tad kurām no tām Komisijai
būtu jāpiešķir prioritāte, turpmāk pārskatot
uzraudzības noteikumus, piemēram, CRDIV/CRR
un Maksātspēja II? 13) Vai standartizēta produkta
ieviešana vai pārrobežu piekļuvei pastāvošo
šķēršļu likvidēšana stiprinātu pensiju
nodrošināšanas vienoto tirgu? 14) Vai izmaiņas EuVECA
un EuSEF regulās atvieglotu lielāku ES fondu
pārvaldniekiem šo veidu fondu vadību? Kādas citas izmaiņas,
ja vispār, būtu jāveic, lai palielinātu šo veidu fondu
skaitu? 15) Kā ES var turpmāk
attīstīt privāto kapitālu un riska kapitālu kā
alternatīvu finansējuma avotu ekonomikai? Jo īpaši kādi
pasākumi varētu veicināt riska kapitāla fondu apjomu un
palielināt izejas iespējas riska kapitāla
ieguldītājiem? 16)
Vai pastāv šķēršļi, lai droši palielinātu banku un
nebanku tiešos aizdevumus uzņēmumiem, kuriem ir vajadzīgas
finanses? Privāto
ieguldījumu veicināšana Eiropas
Savienībā privāto ieguldītāju vēlme ieguldīt
tieši kapitāla tirgos parasti ir neliela, galvenokārt novirzīta
caur kolektīviem institucionāliem ieguldījumiem. Tomēr Eiropas
mājsaimniecībām ir ievērojami uzkrājumi bankas kontos,
kurus dažos gadījumos varētu izmantot efektīvāk.
Noguldījumu likmju samazināšanās var sniegt stimulus
mājsaimniecībām novirzīt vairāk finanšu
līdzekļu no bankām uz tirgus vērtspapīriem. Tādi kopieguldījumu
fondu produkti kā PVKIU ir populāri instrumenti privātiem
ieguldītājiem ieguldīšanai kapitāla tirgos. Neraugoties uz
to, tiešās privātās dalības PVKIU rādītājs
joprojām ir salīdzinoši zems: 2013. gadā privātās
mājsaimniecības veidoja tikai 26 % no ieguldījumu fondu
īpašumtiesībām eurozonā[24].
Lai nodrošinātu plašāku izvēli starp ieguldījumu fondu
produktiem un lielāku konkurenci, Komisija būtu ieinteresēta
uzzināt viedokļus par veidiem, kā varētu palielināt
pārrobežu privāto dalību PVKIU. Privātie
ieguldītāji vēlēsies ieguldīt kapitāla tirgos
tikai tad, ja viņi uzticas tiem, kā arī finanšu starpniekiem,
kuri darbojas šajos tirgos, un uzskata, ka viņi var droši saņemt
lielākus ienākumus no uzkrājumiem. Ieguldītāju
uzticības atjaunošana ir galvenais pienākums un izaicinājums
finanšu nozarei. Finanšu lietpratības stiprināšana arī dotu
iespēju patērētājiem efektīvāk un vieglāk
izvēlēties finanšu produktus un salīdzināt produktus.
Pastāv vairākas valstu programmas finanšu lietpratības un
izglītības uzlabošanai, kā arī ES projekts "Consumer
Classroom". Dažos gadījumos varētu būt noderīgi
arī standartizētāki vai vienkāršāki finanšu produkti,
kas ir pieejami dažās dalībvalstīs. Regulējums
un uzraudzība var palīdzēt veidot ieguldītāju
uzticību. Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei (EVTI) un
Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādei (EAAPI) ir
piešķirtas lielākas pilnvaras attiecībā uz
ieguldītāju aizsardzību ar MIFID II[25] un
citām regulām. Saskaņā ar neseno Komisijas pārskatu
par Eiropas uzraudzības iestādēm (EUI)[26] to
pilnvaras patērētāju/ieguldītāju aizsardzības
jomā vajadzības gadījumā varētu precizēt un
palielināt. Pārrobežu
konkurences veicināšana privāto finanšu pakalpojumu jomā
varētu nodrošināt lielāku izvēli, zemākas cenas un
labākus pakalpojumus. Finanšu pakalpojumi, ko sniedz ar elektroniskiem un
mobiliem instrumentiem, var dot ieguldījumu šajā ziņā, ja
var novērst bažas par to, kā izvairīties no krāpšanas,
uzlaušanas un nelikumīgi iegūtu līdzekļu
legalizācijas, vienlaikus saglabājot lietošanas ērtumu
klientiem. Komisija sāks sagatavošanas darbu saistībā ar to,
kā privāto finanšu pakalpojumu vienotais tirgus var sniegt
vairāk ieguvumu patērētājiem. Jautājumi 17)
Kā varētu palielināt pārrobežu privāto dalību
PVKIU? 18)
Kā Eiropas uzraudzības iestādes var sniegt vēl lielāku
ieguldījumu, lai nodrošinātu patērētāju un
ieguldītāju aizsardzību? 19) Kādi politikas pasākumi
varētu palielināt privātos ieguldījumus? Ko vēl
varētu darīt, lai apmācītu un aizsargātu ES
pilsoņus, kas piekļūst kapitāla tirgiem? 20) Vai pastāv valstu
labākā prakse, ar ko var dalīties, izstrādājot
vienkāršus un pārredzamus ieguldījumu produktus
patērētājiem? Starptautisko
ieguldījumu piesaiste Eiropas
kapitāla tirgiem jābūt atvērtiem un
konkurētspējīgiem pasaules mērogā, pienācīgi
reglamentētiem un integrētiem, lai piesaistītu ārvalstu
ieguldījumus, kas nozīmē augstu ES standartu saglabāšanu,
lai nodrošinātu tirgus integritāti, finanšu stabilitāti un
ieguldītāju aizsardzību. Ņemot vērā kapitāla
tirgu globālo raksturu, ir svarīgi, lai kapitāla tirgu
savienība tiek veidota, ņemot vērā plašāku
globālo kontekstu. Lai gan bruto
kapitāla plūsmu pēckrīzes samazināšanās
ietekmēja visus reģionus, Eiropas Savienībā (un jo
īpaši eurozonā) bruto kapitāla ienākošās un
izejošās plūsmas ir samazinājušās visvairāk procentos
no IKP. Visas bruto kapitāla ieplūdes komponentes (portfeļa
ieguldījumi, ārvalstu tiešie ieguldījumi un banku
starpniecība) 2013. gadā bija mazākas nekā 2007. gadā.
Saskaņā
ar Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) datiem 2013. gada beigās
pārrobežu portfeļa ieguldījumu kopējais apjoms pasaulē
bija EUR 25 triljoni. Pārrobežu portfeļa ieguldījumu
kopējais apjoms starp ES dalībvalstīm bija EUR
9,6 triljoni, bet portfeļa ieguldījumi no valstīm
ārpus ES sasniedza EUR 5 triljonus. Tāpēc joprojām
pastāv plašas iespējas piesaistīt papildu pašu kapitāla un
parāda vērtspapīru ieguldījumu no trešām valstīm.
ES
starptautiskajai tirdzniecības un ieguldījumu politikai[27] ir
svarīga nozīme, sniedzot atbalstu starptautiskajiem
ieguldījumiem. Starptautiskie tirdzniecības un ieguldījumu
nolīgumi liberalizē kapitāla apriti, reglamentē
piekļuvi tirgum un ieguldījumus, tostarp finanšu pakalpojumu
sniegšanu, un var palīdzēt sasniegt gan pienācīgu
ieguldītāju aizsardzības līmeni Eiropā, gan
vienlīdzīgus konkurences apstākļus Eiropas
Savienībā[28].
Turklāt Komisija veicina starptautisko darbu pie kapitāla brīvas
aprites, tostarp, piemēram, pie ESAO kodeksiem kapitāla aprites
liberalizācijai. Būtu
jāveicina ES ieguldījumu fondu un citu ieguldījumu instrumentu
tiešā tirdzniecība trešās valstīs. To varētu
panākt, samazinot šķēršļus ES finanšu iestāžu un
pakalpojumu piekļuvē trešo valstu tirgiem, tostarp vajadzības
gadījumā ar tirgu atvēršanu pārrobežu aktīvu
pārvaldībai turpmākajos tirdzniecības nolīgumos. Ņemot
vērā šīs tendences, Komisija vēlas uzzināt
viedokļus par pasākumiem, ko varētu veikt, lai palielinātu
ES tirgu pievilcību starptautiskajiem investoriem. Jautājumi 21) Vai ir papildu darbības finanšu pakalpojumu reglamentācijas jomā, kuras varētu veikt, lai nodrošinātu, ka ES ir starptautiski konkurētspējīga un pievilcīga vieta ieguldījumiem? 22) Kādus pasākumus var veikt, lai sekmētu ES uzņēmumu piekļuvi ieguldītājiem un kapitāla tirgiem trešās valstīs? 4.3.
Tirgus efektivitātes uzlabošana – starpnieki, infrastruktūra un
plašāks tiesiskais regulējums Vienots
noteikumu kopums, īstenošana un konkurence Vienota
noteikumu kopuma izstrāde pēdējos gados ir bijis būtisks
solis ceļā uz saskaņotāku tiesisko regulējumu
kapitāla tirgiem, kuros uzņēmumi var konkurēt pārrobežu
mērogā vienlīdzīgos konkurences apstākļos.
Vienota noteikumu kopuma panākumi ir atkarīgi arī no noteikumu
efektīvas īstenošanas un konsekventas piemērošanas.
Joprojām pastāv daži svarīgi ES tiesību akti, kas
atļauj pievienot prasības, tā sauktā “pārmērīgā
reglamentēšana”, ko veic dalībvalstis, un ir radušās arī
problēmas ar noteikumu atšķirīgu interpretāciju. Komisija
sadarbībā ar dalībvalstīm un Eiropas uzraudzības
iestādēm veic darbu, lai nodrošinātu ES finanšu tiesību
aktu pareizu īstenošanu un piemērošanu uz vietas. Konkurencei ir būtiska nozīme, lai
nodrošinātu, ka patērētāji saņem labākās
preces un pakalpojumus par atbilstošām cenām un ka ieguldījumu
plūsmas tiek novirzītas visproduktīvākajiem izlietojumiem.
Iespēju robežās būtu jālikvidē šķēršļi
konkurentu ienākšanai tirgū un jānodrošina piekļuve finanšu
tirgus infrastruktūrai. Lai atbalstītu efektīvākus un labi
funkcionējošus kapitāla tirgus, Komisija pēdējos gados ir
izmeklējusi vairākas lietas, izmantojot savas pilnvaras konkurences
jomā. Komisija turpinās nodrošināt konkurences tiesību
stingru piemērošanu, lai izvairītos no konkurences ierobežojumiem vai
izkropļojumiem, kas ietekmē integrētu un labi funkcionējošu
kapitāla tirgu rašanos. Kapitāla
brīvas aprites princips būtu jāpiemēro arī, lai
likvidētu nepamatotus šķēršļus ieguldījumu
plūsmām Eiropas Savienībā. Piemēram, prasības,
kuras uzņēmējas dalībvalstis noteikušas tirgus
dalībniekiem ar Eiropas tirdzniecības pasi, ko piešķīrusi
to piederības dalībvalsts, dažos gadījumos varētu būt
nepamatots šķērslis kapitāla brīvai apritei.
Stabilāks, pārredzamāks un paredzamāks regulējums
ieguldītājiem varētu palīdzēt veidot uzticību un
uzlabot vienotā tirgus kā vietas, kur ieguldīt
ilgtermiņā, pievilcību. Uzraudzības
konverģence Lai gan tiesiskais
regulējums kapitāla tirgiem lielā mērā ir
saskaņots, arī reformu izdošanās ir atkarīga no noteikumu
īstenošanas un konsekventas piemērošanas. Eiropas uzraudzības
iestādēm ir izšķiroša nozīme konverģences
veicināšanā. Komisija nesen publicēja ziņojumu par Eiropas
uzraudzības iestāžu un Eiropas finanšu uzraudzības sistēmas
(EFUS) darbību[29],
kurā tika konstatētas vairākas jomas, kurās varētu
veikt iespējamus uzlabojumus īstermiņā un vidējā
termiņā. Komisija turpinās pārskatīt Eiropas
uzraudzības iestāžu funkcionēšanu un darbību, kā
arī to pārvaldību un finansēšanu. Eiropas
uzraudzības iestādēm ir svarīga loma, turpinot sekmēt
lielāku uzraudzības konverģenci, pievēršot lielāku
uzmanību salīdzinošai izvērtēšanai un piemērotiem
turpmākiem pasākumiem un palielinot to izmantošanu. Turklāt
strīdu izšķiršanas izmantošana tur, kur tā ir vajadzīga, un
izmeklēšanas pilnvaras attiecībā uz iespējamiem ES
tiesību aktu pārkāpumiem varētu veicināt ES tiesību
aktu konsekventu īstenošanu un piemērošanu vienotajā tirgū.
Vēl varētu
apsvērt Eiropas uzraudzības iestāžu lomu šajā
sakarībā. Ja valstu uzraudzības režīmi var radīt
atšķirīgus ieguldītāju aizsardzības līmeņus,
šķēršļus pārrobežu darbībām un atturēt
uzņēmumus meklēt finansējumu citās
dalībvalstīs, Eiropas uzraudzības iestādēm var
būt papildu loma konverģences palielināšanā. Datu un
pārskatu sniegšana Kopīgu datu
un pārskatu sniegšanas izstrāde Eiropas Savienībā
varētu palīdzēt atbalstīt ciešāku kapitāla tirgus
integrāciju. Piemēram, akciju tirgos “konsolidētu datu sistēma”
ir būtiska, lai nodrošinātu pēctirdzniecības
informācijas kvalitāti, pieejamību un savlaicīgumu. Ja
tirgus virzītie centieni izrādītos nepietiekami, lai izveidotu
konsolidētu datu sistēmu, kas ir viegli pieejama un izmantojama
tirgus dalībniekiem saskaņā ar komerciāli pamatotiem
noteikumiem, var būt jāapsver citi risinājumi, tostarp
konsolidētu datu sistēmas ekspluatācijas uzticēšana
komerciālai struktūrai. Komisija centīsies nodrošināt
arī to, ka konsolidētas informācijas izplatīšana
saskaņā ar komerciāli pamatotiem noteikumiem notiek
netraucēti. Efektīvākas
pieejas uzraudzības un tirgus pārskatu sniegšanai, iesaistot valstu
iestādes vai EVTI, piemēram, attiecībā uz kopīgām
IT pieejām dažām pārskatu sniegšanas prasībām, arī
varētu būt noderīgas tirgus dalībniekiem. Atzinīgi
tiktu vērtēti viedokļi par to, vai un kāds turpmāks
darbs ir vajadzīgs, lai uzlabotu datu un pārskatu sniegšanu Eiropas
Savienībā. Tirgus
infrastruktūra un vērtspapīru tiesību akti Tirgus infrastruktūra un
vērtspapīru tiesību akti – “cauruļvadi”, kas novirza
ieguldījumus, un tiesību akti, saskaņā ar kuriem tos
aplūko, – ir galvenie noteicošie faktori efektivitātei un vieglumam,
ar kādu var veikt ieguldījumu. Tiesiskais regulējums, kas
attiecas uz tirgus infrastruktūru, ir īstenošanas procesā, ar
tiesību aktiem, lai nodrošinātu centrālo darījumu partneru
(CDP) un centrālo vērtspapīru depozitāriju (CVD) un
Eurosistēmas vadītā Target2Securities (T2S)
projekta stabilitāti. Kā norādīts Komisijas darba
programmā, Komisija plāno nākt klajā ar tiesību akta
priekšlikumu, lai izveidotu Eiropas regulējumu sistēmiski
svarīgu finanšu iestāžu, piemēram, centrālo darījumu
partneru, sanācijai un noregulējumam. Tomēr ir daži aspekti
saistībā ar tirgus infrastruktūru, kas atbalsta
tirdzniecību, kur pastāv iespējas veikt turpmākus
uzlabojumus. Nodrošinājums ir būtiska finanšu
sistēmas daļa, jo tas ir pamatā daudziem darījumiem
tirgū un rada drošības tīklu problēmu gadījumā.
Nodrošinājuma plūsma Eiropas Savienībā pašlaik ir
ierobežota, liedzot tirgiem darboties efektīvi. Kopš finanšu krīzes
pieprasījums pēc nodrošinājuma ir palielinājies, ko virza
tirgus pieprasījums pēc vairāk nodrošināta
finansējuma, kā arī jaunas reglamentējošas prasības,
piemēram, kā izklāstīts Eiropas tirgus infrastruktūras
regulā (ETIR)[30]
un Kapitāla prasību regulā (KPR)[31].
Palielinoties pieprasījumam pēc nodrošinājuma, pastāv
risks, ka tie paši vērtspapīri tiek atkārtoti izmantoti, lai
atbalstītu vairākus darījumus, kā tas bija pirms
krīzes, un notiek darbs starptautiskā mērogā šo jautājumu
izskatīšanai. Tiek gaidīti viedokļi par to, vai būtu
jāveic darbs, lai veicinātu pienācīgi regulētu
nodrošinājuma plūsmu Eiropas Savienībā. Lai gan ir
panākts ievērojams progress to noteikumu saskaņošanā, kas
nepieciešami vērtspapīru tirgu pārredzamībai un
integritātei, tiesību akti par ieguldītāju
tiesībām uz vērtspapīriem dalībvalstīs
atšķiras. Rezultātā ieguldītājiem ir
grūtības novērtēt kapitāla ieguldījumu risku
dažādās dalībvalstīs. Diskusijas par šo jautājumu
sākās pirms vairāk nekā desmit gadiem, sākot ar Otro Giovaninni
ziņojumu 2003. gadā. Tomēr šis jautājums ir
sarežģīts, jo tas attiecas uz īpašuma, līgumu,
uzņēmumu un maksātnespējas tiesību aktiem, kā
arī tiesību aktiem par vērtspapīru turēšanu un
tiesību normu kolīziju. Pretēji viedokļi ir, ka
saskaņošana ES līmenī un vienota ES vērtspapīru
definīcija nebūtu nepieciešama. Turklāt tiek apgalvots, ka Target
2 Securities darbības sākšana 2015. gada vidū
novērsīs juridiskos un operacionālos riskus saistībā
ar vērtspapīru nodošanu un turēšanu dažādās
jurisdikcijās, samazinās izmaksas un varētu palielināt
pārrobežu ieguldījumus. Ņemot vērā šos ierobežojumus,
tiktu atzinīgi vērtēti viedokļi par to, vai ir
iespējamas un vēlamas kādas mērķtiecīgas
izmaiņas tiesību aktos par vērtspapīru
īpašumtiesību noteikumiem, kas varētu būtiski veicināt
integrētākus kapitāla tirgus Eiropas Savienībā. Vēl viens
svarīgs aspekts, izstrādājot Eiropas mēroga tirgu
vērtspapīrošanai un finanšu nodrošinājuma līgumiem, kā
arī citām darbībām, piemēram, faktoringam, ir
panākt lielāku juridisko noteiktību prasījumu
pārrobežu nodošanai un šādas nodošanas prioritāro secību,
jo īpaši, piemēram, maksātnespējas lietās. Komisija
2015. gadā publicēs ziņojumu, kurā apzinātas
problēmas un iespējamie risinājumi. Bankām ir
būtiska nozīme ne tikai kreditēšanā, bet arī
kapitāla tirgu starpniecībā, īpaši nodrošinot
likviditāti ar tirgus uzturēšanu. Dažos pētījumos ir
pazīmes par likviditātes samazināšanos dažos tirgus segmentos,
bet arī tas, ka pirms krīzes likviditātes cena, iespējams,
bija par zemu. Likviditātes samazināšanos daži attiecina uz
vajadzīgu tirgus korekciju, kā arī tirgus uzticības
samazināšanos pēc krīzes, un citi – uz globāliem
pēckrīzes reglamentējošiem pasākumiem. Komisija vēlas
uzzināt viedokļus par to, kā panākt labākas cenas un
stabilas likviditātes nosacījumus, jo īpaši par to, vai
varētu veikt pasākumus, lai atbalstītu likviditāti
neaizsargātos segmentos, un vai pastāv šķēršļi jaunu
tirgus dalībnieku ienākšanai, kam var būt nozīme, lai
pircēji un pārdevēji atrastu viens otru. Uzņēmējdarbības
tiesības, korporatīvā pārvaldība,
maksātnespēja un nodokļi ES tiesību
akti korporatīvās pārvaldības jomā pastāv
(piemēram, par korporatīvās pārvaldības
ziņojumiem[32],
par akcionāru tiesību pārrobežu izmantošanu[33]), bet
korporatīvā pārvaldība bieži vien ietilpst valsts
tiesību aktos un standartos. Pēc finanšu krīzes tika veikta ES
korporatīvās pārvaldības regulējuma
pārskatīšana, izmantojot divas apspriedes[34].
Akcionāru tiesību direktīvas notiekošās
pārskatīšanas mērķis ir iedrošināt institucionālos
ieguldītājus un aktīvu pārvaldītājus sniegt
vairāk ilgtermiņa kapitālu uzņēmumiem. Mazākuma
akcionāru tiesību aizsardzība uzlabo
korporatīvo pārvaldību un uzņēmumu pievilcību
ārvalstu ieguldītāju acīs, jo tie bieži vien var
būt mazākuma ieguldītāji. Vēl viens pareizas
korporatīvās pārvaldības aspekts ir uzņēmumu
valžu efektivitāte uzņēmumu vadītāju
kontrolēšanas ziņā. Tā kā uzņēmumu valdes
aizsargā ieguldītāju intereses, efektīvas un labi
funkcionējošas uzņēmumu valdes arī ir būtiskas, lai
piesaistītu ieguldījumus. Lai arī ir
vairākas direktīvas par uzņēmējdarbības
tiesībām[35],
uzņēmumi joprojām saskaras ar būtiskiem
šķēršļiem pārrobežu mobilitātei un
pārstrukturēšanai. Turpmākas reformas
uzņēmējdarbības tiesību jomā var
palīdzēt pārvarēt šķēršļus
uzņēmumu pārrobežu dibināšanai un darbībai. Atšķirīgas
valstu tiesību kolīziju normas par uzņēmuma
iekšējo darbību var radīt juridisku nenoteiktību, jo
tās var radīt situāciju, kurā uzņēmumam
vienlaikus piemēro dažādu dalībvalstu tiesību aktus,
piemēram, gadījumos, kad uzņēmums ir reģistrēts
vienā dalībvalstī, bet darbojas galvenokārt no citas
dalībvalsts. Lai arī
diskusija par materiālo maksātnespējas tiesību aktu
saskaņošanu ir bijusi lēna aptuveni pēdējos 30 gados,
ņemot vērā tās sarežģītību, ir panākts
ievērojams progress tiesību kolīziju normu jomā
attiecībā uz pārrobežu maksātnespējas procedūru[36].
Tomēr pamatā esošie valstu maksātnespējas regulējumi
joprojām atšķiras pēc to pamatiezīmēm un
efektivitātes.[37]
Šo atšķirību samazināšana varētu veicināt Eiropas
mēroga pašu kapitāla un parāda vērtspapīru tirgu
rašanos, tādējādi samazinot nenoteiktību
ieguldītājiem, kuriem jānovērtē riski
vairākās dalībvalstīs. Turklāt noteikumu trūkums
vai nepietiekamība, kas ļauj veikt parāda agrīnu
pārstrukturēšanu daudzās dalībvalstīs, “otrās
iespējas” noteikumu neesība un formālas maksātnespējas
procedūras pārmērīgais ilgums un izmaksas var radīt
zemus atgūšanas rādītājus kreditoriem un atturēt
ieguldītājus. Lai panāktu progresu maksātnespējas
jomā, Komisija pieņēma Ieteikumu par jaunu pieeju
neveiksmīgai darījumdarbībai un maksātnespējai[38],
kurā tā mudina dalībvalstis ieviest agrīnas
pārstrukturēšanas procedūras un “otrās iespējas”
noteikumus. Ieteikumā dalībvalstis arī aicinātas
apsvērt principu piemērošanu patērētāju pārmērīgām
parādsaistībām un bankrotam. Ieteikuma novērtējumu
paredzēts veikt 2015. gadā. Nodokļu
režīmu
atšķirības dalībvalstīs var kavēt vienotā
kapitāla tirgus attīstību. Piemēram, tās var
radīt šķēršļus pārrobežu ieguldījumiem,
piemēram, pensijām un dzīvības apdrošināšanai. Kā
turpmāku pasākumu pēc Baltās grāmatas par
pensijām[39]
Komisija veica pētījumu par diskriminējošiem noteikumiem
saistībā ar pensiju un dzīvības apdrošināšanas
kapitālu, iemaksām un maksājumiem. Komisija vajadzības
gadījumā attiecīgi rīkosies, ja vēlākā
posmā tiks konstatēti diskriminējoši noteikumi un
diskriminējoši nodokļu noteikumi par pārrobežu
ieguldījumiem, ko dzīvības apdrošināšanas sabiedrības
un pensiju fondi veic nekustamajā īpašumā. Tiek turpināts
darbs arī pie ieturamā nodokļa atvieglojumu procedūras
vienkāršošanas saistībā ar pēctirdzniecību. Papildus
nodokļu režīmam attiecībā uz dažādiem tirgus
dalībniekiem dažādās dalībvalstīs pastāv arī
nodokļu režīma atšķirības attiecībā uz
dažādiem finansējuma veidiem, kas var radīt izkropļojumus.
Piemēram, nodokļu režīma atšķirības
attiecībā uz parāda un pašu kapitāla finansējumu
varētu palielināt uzņēmumu paļāvību
parāda vērtspapīru un bankas finansējumam. Turklāt
atšķirības starp dalībvalstīm parāda un pašu
kapitāla definīcijā un to attiecīgajā nodokļu
režīmā, tostarp attiecībā uz regulējošiem
kapitāla instrumentiem, var kavēt vienlīdzīgus konkurences
apstākļus, sadrumstalot tirgus un radīt iespējas peļņas
novirzīšanai. Visbeidzot,
jaunizveidotiem uzņēmumiem ir īpaši grūti piesaistīt finansējumu,
jo tiem trūkst nodrošinājuma un pierādītas pieredzes, kas
var nodrošināt noteiktību finansējuma sniedzējiem.
Tomēr jaunizveidoti uzņēmumi, visticamāk, nodrošinās
inovācijas, kas izkonkurē lielu esošu uzņēmumu
stāvokli tirgū. Eiropas Komisijas nesen pasūtītā
pētījumā[40]
secināts, ka nodokļu atvieglojumi pētniecības un
izstrādes izdevumiem jauniem novatoriskiem uzņēmumiem ir
efektīva prakse. Tehnoloģija Svarīgs
kapitāla tirgu integrācijas virzītājspēks ir jauno
tehnoloģiju straujā attīstība, kas devušas
ieguldījumu, piemēram, elektronisko tirdzniecības platformu,
ātrās datorizētās tirdzniecības un tā saukto
“FinTech” uzņēmumu attīstībā. “FinTech” var
definēt kā novatorisku finanšu pakalpojumu un kapitāla
pieejamības apvienojumu, izmantojot jaunas (ciparu) tehnoloģijas,
piemēram, kolektīvo finansēšanu. Saskaņā ar
jaunāko ziņojumu kopš 2008. gada globālais ieguldījums FinTech
uzņēmumos ir trīskāršojies līdz gandrīz USD 3
miljardiem 2013. gadā; šī tendence turpināsies, un
globālais ieguldījums palielināsies līdz pat USD 8
miljardiem līdz 2018. gadam[41].
Eiropas un
valstu uzņēmējdarbības tiesības nav gājušas
kopsolī ar tehnoloģisko attīstību, piemēram,
nepietiekami integrējot digitalizācijas radītās
priekšrocības. Informācijas apmaiņa starp
uzņēmumiem, akcionāriem un valsts iestādēm bieži vien
vēl ir papīra formātā. Piemēram, daudzos
uzņēmumos akcionāri joprojām nevar balsot elektroniski, un
nav Eiropas mēroga uzņēmumu reģistrēšanas
tiešsaistē. Modernu tehnoloģiju izmantošana šajās jomās
varētu palīdzēt samazināt izmaksas un slogu, kā
arī nodrošināt efektīvāku saziņu, jo īpaši
pārrobežu kontekstā. Jautājumi
23)
Vai pastāv šajā dokumentā neminēti mehānismi, lai
uzlabotu tirgu darbību un efektivitāti, jo īpaši pašu
kapitāla un obligāciju tirgus darbības un likviditātes
jomās? 24)
Vai, jūsuprāt, ir jomas, kurās vienotais noteikumu kopums
joprojām ir nepietiekami attīstīts? 25)
Vai domājat, ka Eiropas uzraudzības iestāžu pilnvaras, lai
nodrošinātu konsekventu uzraudzību, ir pietiekamas? Kādi papildu
pasākumi attiecībā uz ES līmeņa uzraudzību
būtiski palīdzētu izveidot kapitāla tirgu savienību? 26)
Ņemot vērā iepriekšējo pieredzi, vai ir
mērķtiecīgas izmaiņas vērtspapīru
īpašumtiesību noteikumos, kuras varētu veicināt
integrētākus kapitāla tirgus Eiropas Savienībā? 27)
Kādus pasākumus varētu veikt, lai uzlabotu nodrošinājuma
pārrobežu plūsmu? Vai būtu jāveic darbs, lai uzlabotu
nodrošinājuma juridisko izpildāmību un noslēguma ieskaita
pasākumus pārrobežu mērogā? 28)
Kādi ir integrētu kapitāla tirgu galvenie šķēršļi,
kas izriet no uzņēmējdarbības tiesībām, tostarp
korporatīvās pārvaldības? Vai ir mērķtiecīgi
pasākumi, kas varētu palīdzēt tos pārvarēt? 29)
Kādi konkrēti maksātnespējas tiesību aktu aspekti
būtu jāsaskaņo, lai atbalstītu Eiropas kapitāla tirgus
izveidi? 30)
Kādi šķēršļi pastāv ap nodokļiem, kuri būtu
jāizskata prioritārā kārtā, lai veicinātu
integrētākus kapitāla tirgus Eiropas Savienībā un
stabilāku finansējuma struktūru uzņēmumu
līmenī, un ar kādiem instrumentiem? 31)
Kā ES var vislabāk atbalstīt jaunu tehnoloģiju un
uzņēmējdarbības modeļu attīstību, lai
veicinātu integrētus un efektīvus kapitāla tirgus? 32) Vai ir kādi citi
jautājumi, kas nav apzināti šajā zaļajā
grāmatā, kuriem, jūsuprāt, ir vajadzīga
rīcība, lai panāktu kapitāla tirgu savienību? Ja
jā, tad kādi un kāda veida rīcība tā varētu
būt? 5. iedaļa. Turpmākā
rīcība Pamatojoties
uz šīs apspriedes rezultātiem, Komisija apsvērs
prioritārās darbības, kas vajadzīgas, lai līdz
2019. gadam ieviestu pamatelementus integrētai, labi regulētai,
pārredzamai un likvīdai kapitāla tirgu savienībai
visām 28 dalībvalstīm. Papildus atbalstam uz tirgu
orientētām iniciatīvām, ja iespējams, ES
rīcība varētu būt neleģislatīvi pasākumi,
tiesību akti, konkurences tiesību aktu piemērošana un
pārkāpumi, kā arī konkrētām
dalībvalstīm adresēti ieteikumi saistībā ar Eiropas
pusgadu. Dalībvalstis tiek aicinātas apsvērt, vai pastāv
šķēršļi, ko rada valstu tiesību akti un prakse, un kā
vislabāk tos pārvarēt. Ieinteresētās
personas tiek aicinātas sūtīt savas atbildes uz šajā
zaļajā grāmatā uzdotajiem jautājumiem līdz 2015.
gada 13. maijam, izmantojot tiešsaistes anketu: http://ec.europa.eu/finance/consultations/2015/capital-markets-union/index_en.htm
Apspriedes procesa laikā Eiropas Komisija:
sadarbosies
ar Eiropas Parlamentu, lai saņemtu tiešas atsauksmes no tā
locekļiem;
aicina
dalībvalstis rīkot apspriedes un pasākumus ar
sabiedrību un valstu parlamentu deputātiem, lai veicinātu
diskusiju par kapitāla tirgu savienību valsts līmenī;
un
pārredzami
un līdzsvaroti organizēs seminārus, lai apspriestos ar
tiem, kuriem ir īpašas tehniskās zināšanas (piemēram,
akadēmisko aprindu pārstāvjiem, tirgus dalībniekiem),
lai panāktu informētu viedokli par konkrētiem
jautājumiem.
Komisija
2015. gada vasarā organizēs konferenci, lai noslēgtu
apspriedi. Rīcības plānu par kapitāla tirgu savienību
publicēs 2015. gadā. [1] Piemēram,
tiesību akti par finanšu instrumentu tirgiem (MIFID II), tirgus
ļaunprātīgu izmantošanu (MAR/MAD),
alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem (AIFMD),
Eiropas tirgus infrastruktūru (EMIR) un centrālajiem
vērtspapīru depozitārijiem (CSDR). [2] COM(2014) 903 final,
26.11.2014. [3] ECMI 2014. gada
statistikas datu kopums. [4] REFIT (normatīvās
atbilstības un izpildes programmas) ietvaros. [5] SIFMA/AFME Eiropas
strukturēto finanšu datu tabulas (2014. gada 4. ceturksnis). [6] Priekšlikums –
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula par Eiropas Stratēģisko
investīciju fondu un ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1291/2013 un (ES)
Nr. 1316/2013, COM(2015)10. [7] Skatīt ICMA
2014. gada 3. ceturkšņa ziņojumu. [8] Saistībā
ar ieguldījumiem infrastruktūrā Eiropas strukturālajiem un
investīciju fondiem (ESI fondi) arī var būt svarīga
nozīme, ja ir izpildīti konkrētie attiecināmības
kritēriji. [9] Piemēram,
daudzpusējas tirdzniecības sistēmas (MTF). [10] Skatīt COM(2015)10 final,
9. pantu. [11] COM
(2014) 172. [12] Direktīva
2014/91/ES. [13] Direktīva
2011/61/ES un grozījumi Direktīvā 2003/41/EK,
Direktīvā 2009/65/EK, Regulā (EK) Nr. 1060/2009 un
Regulā (ES) Nr. 1095/2010. [14] Direktīva
2009/138/EK. [15] Atsevišķi banku
prudenciālā regulējuma jomā Komisijas deleģētais
akts par likviditātes seguma rādītāju (LRC)
nodrošina papildu stimulus ieguldījumiem infrastruktūrā un MVU,
kas veicinātu ieguldījumus MVU. [16]
http://europa.eu/rapid/press-release_MEMO-14-578_en.htm. [17] Apvienotā
Karaliste, Vācija, Zviedrija, Dānija, Somija, Nīderlande,
Francija un Spānija. [18] Regula (ES) Nr.
345/2013. [19]
Regula (ES) Nr. 346/2013. [20] Regula (ES) Nr.
1303/2013. [21] Regula (ES) Nr. 1287/2013. [22] 2014/C
19/04. [23] Komerceņģeļi
ir individuāli ieguldītāji, parasti ar
uzņēmējdarbības pieredzi, kas nodrošina kapitālu
jaunizveidotiem uzņēmumiem. [24] Fact Book 2014,
Eiropas Fondu un aktīvu vadības asociācija. [25] Direktīva
2014/65/ES un groza Direktīvu 2002/92/EK un Direktīvu 2011/61/ES. [26] COM(2014) 509. [27] COM (2010) 343. [28] ES cenšas arī nodrošināt tirdzniecības un
ieguldījumu nolīgumos atbilstošas garantijas, lai nodrošinātu
atbilstošu aizsardzību tādās jomās kā drošība,
veselība, vides aizsardzība un kultūras daudzveidība. [29] COM(2014) 509. [30] Regula (ES) Nr.
648/2012. [31] Regula (ES) Nr. 575/2013 , un
ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012. [32] Direktīva
2006/46/EK. [33] Direktīva
2007/36/EK. [34]
COM(2010) 284 un COM(2011) 164. [35] Piemēram, Padomes
Regula (EK) Nr. 2157/2001 un Direktīva 2005/56/EK. [36] 2015. gadā
Regula (EK) Nr. 1346/2000 par maksātnespējas
procedūrām tiks aizstāta ar uzlabotu tiesību instrumentu. [37]
Komisijas dienestu darba dokuments (2014) 61 final. [38]
Komisijas Ieteikums C(2014) 1500. [39] Baltā
grāmata “Atbilstīgu, drošu un noturīgu pensiju programma” tika
pieņemta 2012. gada 16. februārī, pamatojoties uz
2010. gada Zaļās grāmatas apspriedi. Baltajā
grāmatā ir apkopotas problēmas saistībā ar pensiju
sistēmu atbilstību un noturību un ierosināti dažādi
politikas pasākumi ES līmenī. [40] CPB (2014), "Study
on R&D tax incentives", Taxation papers No 52. [41] http://www.accenture.com/SiteCollectionDocuments/PDF/Accenture-Rise-of-Fintech-New-York.pdf.