4.2.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 32/25

1.

Komisija 2013. gada 28. februārī pieņēma šādus priekšlikumus (turpmāk tekstā: “priekšlikumi”):

2.

Tajā pašā dienā priekšlikumus nosūtīja apspriešanai EDAU. EDAU tika dota iespēja Komisijai sniegt neoficiālus apsvērumus pirms priekšlikumu pieņemšanas.

3.

EDAU atzinīgi novērtē atsauci par apspriešanos ar EDAU, kas tika iekļauta EES priekšlikuma un RTP priekšlikuma preambulās.

4.

Komisijas 2008. gada paziņojumā “Sagatavojot nākamos soļus robežu pārvaldībai Eiropas Savienībā” tika ieteikti jauni rīki Eiropas robežu pārvaldībai nākotnē, tostarp ieceļošanas/izceļošanas sistēma (turpmāk tekstā “EES”), lai elektroniski reģistrētu trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanas un izceļošanas datus, un reģistrēto ceļotāju programma (turpmāk tekstā “RTP”), lai atvieglotu robežas šķērsošanu labticīgiem ceļotājiem. Tajā bija apsvērta arī elektroniskās ceļošanas atļauju sistēmas (ESTA) ieviešana tiem trešo valstu valstspiederīgajiem, kam nav nepieciešama vīza.

5.

Šos priekšlikumus Eiropadome apstiprināja 2009. gada decembrī Stokholmas programmā (4). Taču savā 2011. gada Paziņojumā par viedrobežām Komisija (5) uzskatīja, ka no ESTA izveides šajā posmā būtu jāatsakās, jo “iespējamie ieguldījumi dalībvalstu drošības pastiprināšanai neattaisnotu nedz personas datu vākšanu tādā mērogā, nedz finansiālās izmaksas, nedz arī ietekmi uz starptautiskajām attiecībām.” (6). Tā turklāt paziņoja, ka plāno iesniegt priekšlikumus par EES un RTP 2012. gada pirmajā pusē.

6.

Pēc tam Eiropadome 2011. gada jūnijā pieprasīja pasteidzināt darbības saistībā ar “viedrobežām” un aicināja ieviest EES un RTP  (7).

7.

29. panta darba grupa 2012. gada 12. jūnija vēstulē komisārei Malmstrēmai pirms priekšlikumu pieņemšanas iesniedza apsvērumus par Komisijas paziņojumu par viedrobežām (8). Pavisam nesen, 2013. gada 6. jūnijā, darba grupa pieņēma atzinumu, kurā apšaubīja viedrobežu paketes nepieciešamību (9).

8.

Šis atzinums ir balstīts uz minētajiem atzinumiem, kā arī uz iepriekšējo EDAU atzinumu (10) par Komisijas 2011. gada paziņojumu par migrāciju (11) un uz EDAU iepriekšējiem apsvērumiem (12) par trim paziņojumiem par robežu pārvaldību (2008. g.) (13). Tajā izmantoti arī dati, kas sniegti EDAU organizētajā Apaļajā galdā par viedrobežām un datu aizsardzības jautājumiem (14).

9.

EES priekšlikuma 4. pantā norādīts tā mērķis: uzlabot ES ārējo robežu pārvaldību un cīnīties pret nelikumīgu migrāciju, ieviest saskaņotu robežu pārvaldības politiku un sadarboties un konsultēties ar robežaizsardzības un imigrācijas iestādēm. Tas paredz sistēmu, kas:

10.

Sistēmai būtu jāpalīdz uzraudzīt atļautās uzturēšanās termiņu, sniedzot ātru un precīzu informāciju robežsargiem un ceļotājiem. Tā aizstātu par lēnu un nedrošu uzskatīto pašreizējo sistēmu, kad pasēs zīmogi tiek iespiesti manuāli, un uzlabotu robežas pārvaldības efektivitāti (15).

11.

Uzglabājot biometriskos datus, tā palīdzētu arī noteikt tās personas, kas neatbilst ieceļošanas vai uzturēšanās nosacījumiem ES, jo īpaši identifikācijas dokumentu neesamības gadījumā. Turklāt EES sniegtu precīzu priekšstatu par ceļotāju plūsmām un personu, kuras valstī uzturas ilgāk par atļauto termiņu, skaitu, ļaujot veidot uz pierādījumiem balstītu politiku, piemēram, attiecībā uz noteikumiem par vīzām. 4. pantā minētā statistikas informācija tiek izmantota tieši šim mērķim.

12.

EES būtu RTP pamats, kuras mērķis ir atvieglot robežšķērsošanu bieži ceļojošiem trešo valstu valstspiederīgajiem, kuriem iepriekš veikta personas padziļināta drošības pārbaude. Reģistrētiem ceļotājiem būtu žetons ar unikālu identifikatoru, kas ieceļojot un izceļojot jāreģistrē uz robežas automātiskajā izejā. Žetonā iekļautie dati, pirkstu nospiedumi un – vajadzības gadījumā – vīzas uzlīmes numurs tiktu salīdzināti ar tiem, kas glabājas centrālajā repozitārijā un citās datubāzēs. Ja visas pārbaudes būtu veiksmīgas, tad ceļotājs drīkstētu šķērsot automātisko izeju. Pretējā gadījumā ceļotājam palīdzētu robežsargs.

13.

Visbeidzot, grozījumu priekšlikuma mērķis ir pielāgot Regulu (EK) Nr. 62/2006, ar ko izveido Kopienas kodeksu par noteikumiem, kas regulē personu kustību pāri robežām (turpmāk tekstā: “Šengenas robežu kodekss”), jaunajiem EES un RTP priekšlikumiem.

14.

Projekts par elektroniskas sistēmas izveidi ieceļošanas un izceļošanas kontrolēšanai ES teritorijā nav jauns, un vairāki iepriekš minētie Komisijas paziņojumi ir bruģējuši ceļu pašreiz analizētajiem priekšlikumiem. Tāpēc viedrobežu pakete būtu jāizvērtē, ņemot vērā šīs iestrādes. Jo īpaši ir jāņem turpmāk tekstā minētie elementi.

15.

Stokholmas programmā Komisija ir pieņēmusi stratēģisku pieeju, novērtējot nepieciešamību izstrādāt Eiropas informācijas apmaiņas modeli, kas balstīts uz pašreizējo dokumentu izvērtēšanu. Tās pamatā, cita starpā, ir stingrs datu aizsardzības režīms, mērķtiecīga datu savākšanas sistēma un dažādu rīku racionalizācija, ietverot darbības plāna pielāgošanu lielapjoma IT sistēmām. Stokholmas programmā atgādināta nepieciešamība nodrošināt dažādu informatīvo rīku ieviešanas un pārvaldības saskaņošanu ar personas datu aizsardzības stratēģiju un darbības plānu lielapjoma IT sistēmu izveidei (16).

16.

Visaptveroša analīze ir vēl jo vairāk vajadzīga, ņemot vērā tādu lielapjoma IT sistēmu pastāvēšanu un turpmāku attīstību un īstenošanu kā Eurodac  (17), VIS  (18) un SIS II  (19). Viedrobežas shēma ir papildu rīks liela personas datu apjoma apkopošanai robežkontroles vajadzībām. Šo globālo pieeju nesen apstiprināja TI padome, kas uzsvēra, ka jāņem vērā pieredze ar SIS, jo īpaši attiecībā uz izmaksu eskalāciju (20). EDAU ir izteicis arī apsvērumu, ka, ņemot vērā gandrīz neierobežotās iespējas, ko sniedz jaunās tehnoloģijas, “Eiropas informatīvais modelis var nebūt veidots uz tehnisku apsvērumu pamata”. Informācija būtu jāapstrādā tikai, pamatojoties uz konkrētām ar drošību saistītām vajadzībām (21).

17.

EES un RTP analīzi no privātuma un datu aizsardzības viedokļa ir jāveic, ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu (22) (turpmāk tekstā: “harta”), un jo īpaši tās 7. un 8. pantu, kas līdzinās Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 8. pantam (23) (ECTK), paredzot vispārējas tiesības uz privāto un ģimenes dzīvi, un aizsargā privātpersonu no valsts iestāžu iejaukšanās, bet hartas 8. pants piešķir privātpersonai personiskas tiesības, ko var apstrādāt, ievērojot dažus konkrētus nosacījumus. Šīs divas pieejas ir atšķirīgas un viena otru papildina. Viedrobežu pakete tiks vērtēta, ņemot vērā abas perspektīvas.

18.

Šajā atzinumā uzmanība ir vairāk pievērsta EES priekšlikumam – kas ir būtiskākais no privātuma un datu aizsardzības viedokļa – un to veido:

102.

Viedrobežu paketes mērķis ir izveidot lielapjoma IT sistēmu, lai papildinātu esošos robežkontroles mehānismus. Šās sistēmas likumīgums ir jāizvērtē, ņemot vērā hartas principus, jo īpaši 7. pantu par tiesībām uz privāto un ģimenes dzīvi un 8. pantu par personas datu aizsardzību, lai novērtētu ne tikai jaunās sistēmas iejaukšanos pamattiesībās, bet arī priekšlikumos paredzētās datu aizsardzības garantijas.

103.

Šajā sakarā EDAU apstiprina, ka piedāvātā EES sistēma rada iejaukšanos tiesībās uz privātumu un ģimenes dzīvi. Lai gan viņš atzinīgi novērtē priekšlikumos ietvertās garantijas un atzīst Komisijas pūliņus šajā ziņā, viņš secina, ka to nepieciešamība joprojām ir galvenais jautājums: uz spēles ir likta sistēmas rentabilitāte, ne tikai finansiālajā ziņā, bet arī saistībā ar pamattiesībām, kas jāapskata esošo sistēmu un robežu politikas vispārējā kontekstā.

104.

EDAU ieteikumi attiecībā uz EES

105.

Lai gan RTP neizraisa tos pašus būtiskos jautājumus par ietekmi uz pamattiesībām kā EES, EDAU tomēr pievērš likumdevēja uzmanību šādiem aspektiem:

106.

Saistībā ar drošības jautājumiem EDAU uzskata, ka attiecībā uz EES un RTP būtu jāizstrādā darbības nepārtrauktības plāns un informācijas drošības risku pārvaldības prakses, lai novērtētu riskus un sakārtotu tos prioritārā secībā. Turklāt būtu jāparedz cieša sadarbība starp aģentūru un dalībvalstīm.