52014DC0905

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS CENTRĀLAJAI BANKAI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

Ekonomikas pārvaldības pārskats Ziņojums par regulu (EK) Nr. 1173/2011, 1174/2011, 1175/2011, 1176/2011, 1177/2011, 472/2013 un 473/2013 piemērošanu[1]

1. IEVADS

ES, reaģējot uz tās ekonomikas pārvaldības sistēmas trūkumiem, kurus atklāja ekonomikas un finanšu krīze, pieņēma virkni pasākumu ekonomikas pārvaldības stiprināšanai un ciešākas koordinācijas, ekonomiskās izaugsmes un darbvietu izveides panākšanai. Galvenā loma šajos centienos bijusi tiesību aktu kopumiem, kas pazīstami ar nosaukumu "sešu tiesību aktu kopums" un "divu tiesību aktu kopums". Šis pārskats[2] attiecas uz septiņām šo kopumu regulām; par vienu no tām, Regulu Nr. 472/2013, pirmais pārskats tika publicēts jau 2014. gada februārī.[3] Šo tiesību aktu mērķis ir ciešāka ekonomikas politiku koordinācija, stiprinot budžeta uzraudzību saskaņā ar Stabilitātes un izaugsmes paktu, jaunas procedūras ieviešana makroekonomikas nelīdzsvarotības jomā, sistēmas izveide rīcībai attiecībā uz valstīm, kurām ir ar finanšu stabilitāti saistītas grūtības, un kodifikācija tiesību aktos par integrētu ekonomikas un budžeta uzraudzību Eiropas pusgada formā.

Galvenais jautājums, kas šajā pārskatā ir jāaplūko, ir par to, cik efektīvi to mērķu sasniegšanā bijuši ar sešu un divu tiesību aktu kopumu ieviestie jaunie noteikumi un cik lielā mērā tie ir veicinājuši progresu, kāds panākts, nodrošinot ekonomikas politikas ciešāku koordināciju un dalībvalstu ekonomiskās darbības noturīgu konverģenci, vienlaikus nodrošinot augstu pārredzamības, uzticamības un demokrātiskas pārskatatbildības līmeni.

Spēju izdarīt secinājumus par regulējuma efektivitāti ierobežo neilgā tā darbības pieredze, jo sešu tiesību aktu kopums stājās spēkā 2011. gada beigās un divu tiesību aktu kopums – tikai 2013. gada vidū. Šis laikposms ir ne tikai īss, to raksturo arī smaga ekonomikas krīze. Tādējādi noteikumi nav izmēģināti parastos ekonomikas apstākļos.

2. REGULU EFEKTIVITĀTE

Turpmākajās sadaļās katras regulas efektivitāte tās mērķu sasniegšanā aplūkota pa tēmām, pamatojoties uz jauno ekonomikas pārvaldības tiesību aktu dažādajiem elementiem.

2.1. Fiskālā uzraudzība

Mērķi

Finanšu un ekonomikas krīze un no tās izrietošais deficīta un parāda līmeņa pieaugums ES prasīja dziļu Stabilitātes un izaugsmes pakta[4] reformu – gan tā preventīvajā, gan korektīvajā daļā.[5] Sešu tiesību aktu kopuma un divu tiesību aktu kopuma divi galvenie mērķi fiskālās uzraudzības jomā bija (1) pastiprināta un padziļināta budžeta uzraudzība, padarot to pastāvīgāku un integrētāku, arī ar intensīvāku sankciju mehānismu; un (2) eurozonas dalībvalstu papildu uzraudzība nolūkā nodrošināt pārmērīga deficīta novēršanu un atbilstošu ES politikas ieteikumu integrāciju valstu budžetu sagatavošanā.

Jo īpaši preventīvā daļa tika pastiprināta un tai piešķirts lielāks saistošais spēks. Ar sešu tiesību aktu kopumu tika ieviests jēdziens "būtiska novirze no vidēja termiņa mērķa vai no korekcijām šā mērķa sasniegšanai". Nepietiekama šādas novirzes korekcija var, iespējams, izraisīt finansiālas sankcijas eurozonas valstij. Attiecībā uz korekcijas gaitu bija paredzētas tādas prasības, kurās ņemti vērā budžeta stabilitātes riski un vispārējais ekonomikas konteksts. Izdevumu kritērijs  tika ieviests, lai nodrošinātu skaidrākas un operatīvākas norādes dalībvalstīm. Pastiprināta iesaiste un izpilde preventīvajā daļā atspoguļo to, cik liela nozīme ir piesardzīgai fiskālajai politikai ekonomiskā uzplaukuma laikā.

Korektīvā daļa tika pastiprināta, īstenojot Līguma parāda kritēriju. Tika pastiprinātas sankcijas eurozonas valstīm, kas nav izpildījušas ieteikumus saskaņā ar pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru. Tika ieviesti jauni noteikumi par gada nominālā un strukturālā deficīta mērķiem pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras laikā. Kopumā Stabilitātes un izaugsmes pakts tika padarīts elastīgāks, izmantojot iespēju pamatotos gadījumos pielāgot fiskālās konsolidācijas tempu gan preventīvajā, gan korektīvajā daļā.

Atzīstot eurozonas dalībvalstu ekonomikas un budžeta situāciju savstarpējās ietekmes apjomu un iespējamās sekas, ar divu tiesību aktu kopumu ieviesa papildu uzraudzības un kontroles procedūras attiecībā uz eurozonas dalībvalstīm. Diferencētās uzraudzības sistēma, ko veic Padome un Komisija, tika izveidota, lai panāktu savlaicīgu un noturīgu pārmērīga deficīta novēršanu un lai nodrošinātu risku agrīnu atklāšanu attiecībā uz to, ka dalībvalsts neievēro pakta noteikumus. Tas ietver eurozonas dalībvalstu budžeta plānu projektu analīzi katra gada rudenī un Komisijas iespēju sniegt autonomus ieteikumus dalībvalstīm, kurās ir pārmērīgs budžeta deficīts. Tajā ir arī prasība šīm valstīm iesniegt ekonomiskās partnerības programmas, aprakstot strukturālās reformas fiskālajā jomā, kuras ir īstenotas, lai nodrošinātu efektīvu un noturīgu šo deficītu novēršanu.

Papildus iepriekš minētajam divu tiesību aktu kopums pamatojas arī uz sešu tiesību aktu kopumā ietverto direktīvu par budžeta struktūrām, un ar tiem ir ieviesti papildu elementi, kas nostiprina eurozonas dalībvalstu fiskālo sistēmu: lielāks uzsvars uz vidēja termiņa plānošanu, labāk saskaņots un pārredzamāks budžeta process, procedūras, kas paredzētas, lai veicinātu objektīvu makroekonomisko prognožu izmantošanu budžeta plānošanā, kā arī fiskālo noteikumu ievērošanas neatkarīgu uzraudzību valsts līmenī.

Novērtēšana

Kopumā pārskatītā sistēma ir izrādījusies efektīva budžeta uzraudzības stiprināšanā un tādējādi palīdzot dalībvalstīm to centienos konsolidēt publiskās finanses grūtajos ekonomiskajos apstākļos. Lai gan šie noteikumi ir spēkā diezgan īsu laiku un to īpašo ieguldījumu ir grūti nošķirt no citiem faktoriem, kas rosina dažādus politikas pasākumus, pirmā pieredze liecina, ka pārskatītajiem ES fiskālajiem noteikumiem patiešām ir bijusi nozīme. Kopumā, risinot jautājumus, kas saistīti ar fiskālo konsolidāciju, ir panākts progress, jo ES-28 vidējais fiskālais deficīts samazinājies no 4,5 % no IKP 2011. gadā līdz prognozētajiem 3 % no IKP 2014. gadā.

Sniegumu saskaņā ar pārskatīto preventīvo daļu līdz šim var uzskatīt par iedrošinošu. Visvairāk skartās dalībvalstis ir sasniegušas vidēja termiņa mērķus vai guvušas atbilstošus panākumus virzībā uz tiem (sk. 1.2. pielikumu). Ievērojama novirze līdz šim nav konstatēta. Tomēr tieši tad, kad ekonomiskie apstākļi uzlabojas, ir iespējams iegūt vēl labāku izpratni par preventīvās daļas efektivitāti, jo īpaši attiecībā uz izdevumu kritēriju.

Saskaņā ar korektīvo daļu pārmērīga budžeta deficīta noturīga korekcija kopš sešu tiesību aktu stāšanās spēkā 2011. gada decembrī ir bijusi iespaidīga. Tajā laikā 23 no 27 dalībvalstīm tika piemērota pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūra (sk. 1.3. pielikumu). Līdz 2014. gada augusta beigām šis skaits ir samazinājies no 28 līdz 11. Parāda kritērija īstenošanā gūtā pieredze ir ļoti ierobežota, un viens no galvenajiem iemesliem ir tas, ka jaunie noteikumi ietver pārejas periodu attiecībā uz parāda kritērija stāšanos spēkā. Tomēr parāda kritērija efektīva izmantošana ir palielinājusi informētību par parāda nozīmi fiskālajā stabilitātē un piedāvājusi papildu stimulus parāda atmaksājamības panākšanai. Nominālā un strukturālā deficīta starpposma mērķi saskaņā ar pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru  ļāva precīzāk un pārredzamāk sniegt ieteikumus par īstenojamo politiku un veikt tās uzraudzību. Tas mazināja nevēlamus stimulus atlikt (back-load) strukturālās korekcijas un ļāva ņemt vērā neskaidrību par makroekonomikas scenāriju, kas ir pamatā ieteikumam. Iespēja pielāgot pašreizējos ieteikumus ir izmantota labi pamatotu iemeslu dēļ, un ir pierādījies, ka tas ir īpaši vērtīgi, pielāgojot konsolidācijas plānus iepriekšējo desmit gadu laikā strauji mainīgajā vidē. 

Tā kā sankcijas netika piemērotas valstīm, kas neatbilst pārskatītā Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumiem, nav iespējams pilnībā novērtēt, vai mērķis panākt efektīvāku budžeta uzraudzības īstenošanu eurozonā patiešām tika sasniegts. Tomēr var apgalvot, ka papildu budžeta uzraudzības elementi attiecībā uz eurozonas dalībvalstīm, kuri tika ieviesti ar divu tiesību aktu kopumu, šķiet, lielā mērā ir panākuši to mērķi palielināt vismaz spiedienu novērst pārmērīgu deficītu. Komisijas iespēja izdot autonomus ieteikumus bija būtisks papildinājums to dalībvalstu uzraudzībai, kurās ir pārmērīgs budžeta deficīts, jo tas ļauj savlaicīgāk sniegt norādījumus valstīm, kurās ir pārmērīgs budžeta deficīts. Tas nozīmē labāku risku noteikšanu un ļauj dalībvalstīm ņemt tos vērā un pieņemt piesardzības pasākumus. Ekonomisko partnerattiecību programmas palielinās politikas veidotāju izpratni par strukturālo reformu saikni un nozīmību fiskālajā noturībā. Tas nozīmē, ka ekonomiskās partnerības programmās uzmanība jākoncentrē uz pašreizējiem un potenciāli vajadzīgajiem pasākumiem, kas nodrošina budžeta deficīta korekciju noturību.

2013. gada rudenī pirmo reizi tika veikts pārredzams, salīdzināms un neatkarīgs novērtējums par visu eurozonas dalībvalstu budžeta plānu projektiem, pirms budžetus pieņēma dalībvalstu parlamenti.[6] Tas iezīmēja svarīgu pavērsienu pieejā fiskālajai uzraudzībai no ex-post novērtējuma uz ex-ante norādījumiem. Tādējādi tas palīdz sasniegt mērķi pienācīgi iekļaut ES politikas ieteikumu valsts budžeta sagatavošanā.

Turklāt divu tiesību aktu kopuma sniegtais stimuls stiprināt eurozonas dalībvalstu fiskālo sistēmu jau ir devis jūtamus uzlabojumus. Gada budžeta un vidēja termiņa fiskālās plānošanas apjoms un kvalitāte tika uzlaboti. Šo procesu pamatā tagad ir neatkarīgi sagatavotas vai apstiprinātas makroekonomiskās prognozes. Valstu budžeta veidošanas procesi eurozonā tiek saskaņoti ar kopējiem starpposma mērķiem, kas noteikti divu tiesību aktu kopumā. Visā eurozonā ir izveidotas vai pastiprinātas daudzas struktūras, kas saskaņā ar valstu tiesību aktiem pilnvarotas neatkarīgi uzraudzīt šo valstu fiskālo noteikumu ievērošanu. Tā kā lielākā daļa no šīm struktūrām ir izveidotas tikai nesen, to neatkarība, uzticamība un efektivitāte būs jāapliecina praksē nākamajos gados.

Noteikumi ir ļāvuši saglabāt līdzsvaru starp noturības un cikliskas stabilizācijas prasībām, inter alia, ar fiskālo pasākumu modulāciju saskaņā ar ekonomiskajiem apstākļiem un ilgtspējas riskiem preventīvajā daļā un termiņu pagarinājumu pārmērīga budžeta deficīta novēršanai korektīvajā daļā. Vispārīga izņēmuma klauzula paredzēta gan preventīviem, gan korektīviem nolūkiem, lai risinātu ārkārtas situācijas, kas apdraud eurozonas valstu vai visas ES ekonomiku.

2.2 Makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršanas procedūra

Mērķi

Makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršanas procedūrā[7] dalībvalstu ekonomikas politikas uzraudzība tika paplašināta, attiecinot to ne vien uz budžeta jautājumiem, bet arī uz ārējo nelīdzsvarotību, konkurētspēju, aktīvu cenām un iekšējo un ārējo parādu. Abu regulējumu, ar kuriem ieviesa makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršanas procedūru, mērķi bija izveidot efektīvu sistēmu (1) makroekonomikas nelīdzsvarotības konstatēšanai, (2) pārmērīgas makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršanai un koriģēšanai un (3) pārmērīgas makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršanas efektīvai izpildei eurozonā.

Lai sasniegtu šos mērķus, tika ieviesti turpmāk minētie galvenie instrumenti:

Brīdināšanas mehānisma ziņojums ir sākotnējās pārbaudes rīks to dalībvalstu identificēšanai, attiecībā uz kurām ir vajadzīgs detalizēts izvērtējums (padziļināts pārskats), pirms secināt, vai pastāv nelīdzsvarotība vai pārmērīga nelīdzsvarotība. Ziņojums arī palīdz konstatēt vispārējas intereses nelīdzsvarotības problēmas, attiecībā uz kurām ir vajadzīgas diskusijas un koordinācija starp dalībvalstīm, izmantojot rādītāju apkopojumu un papildu rādītāju kopumu (tostarp sociālo rādītāju kopumu). Padziļinātajos pārskatos tiek identificētas politikas problēmas un politikas iespējas ar mērķi sagatavot politikas ieteikumus un veicināt dialogu ar ES iestādēm un attiecīgajām dalībvalstīm. Sagatavojot padziļinātos pārskatus, Komisija savu analīzi pamato ar bagātīgu analītisko materiālu. Pamatojoties uz veikto novērtējumu un minēto padziļināto pārskatu secinājumiem, atkarībā no situācijas nopietnības un riskiem var veikt turpmākus pasākumus saskaņā ar makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršanas procedūru. Makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršanas procedūras preventīvajā daļā, ja tiek konstatēta nelīdzsvarotība, var pieņemt politikas ieteikumus kā daļu no konkrētai valstij adresētiem ieteikumiem, kurus Komisija izvirza Eiropas pusgada beigās. Pārmērīgas nelīdzsvarotības novēršanas procedūra (MIP korektīvā daļa) var tikt uzsākta attiecībā uz dalībvalstīm, kurās pastāv pārmērīga nelīdzsvarotība. Saskaņā ar korektīvo daļu attiecīgās dalībvalstis tiek lūgtas sagatavot korektīvo pasākumu plānu, kura īstenošana ir regulāri jāuzrauga. Eurozonas dalībvalstīm var piemērot finansiālas sankcijas, ja to korektīvo pasākumu plāni nav atbilstoši, ņemot vērā problēmas un ja tiek konstatēti īstenošanas trūkumi.

Komisija 2013. gadā nostiprināja EMS sociālo dimensiju, izveidojot galveno nodarbinātības un sociālo rādītāju rezultātu apkopojumu un palielinot to papildu rādītāju skaitu, kuri ir gada brīdināšanas mehānisma ziņojuma pamatā, piemēram var minēt nodarbinātības līmeni, ilgtermiņa bezdarba līmeni, jauniešu bezdarba līmeni un nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto personu īpatsvaru. Lai iegūtu labāku izpratni par darba tirgu un sociālajām norisēm un riskiem, makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršanas procedūrā tiek ieviesti nodarbinātības un sociālie rādītāji. Komisija arī nodrošinās, lai Eiropas sociālie partneri būtu labāk iesaistīti Eiropas pusgada procesā.

Novērtēšana

Lai gan Brīdināšanas mehānisma ziņojuma un tā rādītāju apkopojuma mērķis nav panākt mehānisku nelīdzsvarotības konstatējumu, apkopojums, šķiet, ir bijis lietderīgs instruments, kas sniedz risku un nelīdzsvarotības novēršanas pirmo novērtējumu. Turklāt apkopojums ir bijis noderīgs kā paziņošanas un pārskatatbildības līdzeklis, pamatojot, kāpēc ir vai nav nepieciešama makroekonomikas risku rūpīga izpēte konkrētā dalībvalstī. Rezultātu apkopojums nav nemainīgs instruments, un Komisija iepriekšējos trīs gados ir tajā ieviesusi vairākas izmaiņas sadarbībā ar Parlamentu un Padomi. Lai gan ir vērts datu apkopojuma struktūru saglabāt relatīvi stabilu, joprojām ir nepieciešams kopsavilkuma rādītāju regulārs novērtējums, lai ņemtu vērā ne vien pārmaiņas ekonomikā un ar to saistītos riskus, bet arī statistikas attīstību.

Ir pierādījies, ka padziļinātie pārskati ir būtiska makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršanas procedūras daļa. Tajos ir ietverta būtiskākā nelīdzsvarotība katrā ekonomikā un tas, kā nelīdzsvarotība var ietekmēt izaugsmi, nodarbinātību un finanšu stabilitāti vidējā termiņā. Pirmo triju gada ciklu laikā Komisija ir publicējusi 42 padziļinātus pārskatus (2012: 12 dalībvalstis, 2013: 14 dalībvalstis, 2014: 17 dalībvalstis), kopumā par 18 dalībvalstīm.[8] Tas atspoguļo faktu, ka pirmie makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršanas procedūras cikli notika krīzes un atlabšanas kontekstā, un vairākas dalībvalstis tika identificētas kā valstis, kurās vērojama nelīdzsvarotība (un dažos gadījumos pārmērīga nelīdzsvarotība), kam nepieciešama sīka un bieža analīze. To (i) dalībvalstu skaita palielināšana, kuras tika izvērtētas padziļinātos pārskatos, ii) nelīdzsvarotības gadījumu pieaugums, ko konstatējusi Komisija, un (iii) pārmērīgas nelīdzsvarotības gadījumu pieaugums nenozīmē, ka Eiropas Savienībā ir pieauguši makroekonomiskie riski. Šis pieaugums parāda, ka procedūra pakāpeniski iegūst briedumu, paplašina darbības jomu un tiecas apzināt potenciālus draudus radošu notikumu attīstību, pirms tie ietekmē ekonomiku. Attiecībā uz jautājumu, vai procedūra ir bijusi efektīva saistīto politikas jautājumu apzināšanai, veicinājusi piemērotus politikas ieteikumus un to uzraudzību un ietekmējusi politikas debates katrā dalībvalstī un ES kopumā, jāuzsver, ka makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršanas procedūra kopā ar citiem ekonomikas pārvaldības elementiem ir veicinājusi kopīgu izpratni dalībvalstu vidū par to konkrētajām un kopējām politikas problēmām un politiskajiem risinājumiem. Tomēr ir nepieciešams uzlabot attiecīgo politikas ieteikumu īstenošanu un rast instrumentus, kas uzlabotu stimulus dalībvalstīm pieņemt un īstenot vajadzīgo politiku.

Pārmērīgas nelīdzsvarotības novēršanas procedūra līdz šim vēl nav īstenota. Komisija 2013. un 2014. gadā ir konstatējusi pārmērīgu nelīdzsvarotību piecos gadījumos, taču neiesniedza priekšlikumu par to, lai Padome tos oficiāli konstatētu, tāpēc procedūra netika uzsākta. Abos gados Komisija uzskatīja, ka politikas virzieni, kas izklāstīti attiecīgo valdību (Spānija un Slovēnija 2013. gadā, un Itālija, Horvātija un Slovēnija 2014. gadā) izstrādātajās valstu reformu programmās un stabilitātes (vai konverģences) programmās, ir piemēroti attiecīgajiem uzdevumiem, kas norādīti padziļinātajos pārskatos. Tomēr Komisija katrā no šiem gadījumiem izmantojusi elastīgumu, kas paredzēts makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršanas procedūras ietvaros, lai veiktu īpašu un ciešu politikas īstenošanas uzraudzību, veicinot partneru spiedienu, rīcības novērtējumu reālā laikā un reformu darbības sekmēšanu dalībvalstīs[9].

2.3 Eurozonas valstis, kuras saskārušās ar grūtībām finanšu stabilitātes jomā[10]

Mērķi

Otra – divu tiesību aktu kopuma – regulējuma galvenais mērķis ir stiprināt to dalībvalstu monitoringu un uzraudzību, kurās pastāv vai kurām draud nopietnas finanšu stabilitātes grūtības. Tās mērķis ir izveidot pārredzamas, efektīvas, racionālas un prognozējamas uzraudzības procedūras attiecībā uz dalībvalstīm, kuras tiek pastiprināti uzraudzītas, kurās norisinās makroekonomikas korekciju programma un uzraudzība pēc programmas darbības beigām. Eurozonas dalībvalstīs, kurās piemēro korekciju programmu, ir apturēta citādu savstarpēji pārklājošos procedūru saskaņā ar preventīviem instrumentiem, tostarp Eiropas pusgadu, makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršanas procedūru un pārējo divu tiesību aktu kopuma regulējumu, īstenošana. Tas inter alia atspoguļo makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršanas procedūru kā preventīvu procedūru nevis krīzes pārvaldības instrumentu.[11]

Novērtēšana

Eurozonas dalībvalstis, kas saņēma finansiālu palīdzību saistībā ar makroekonomikas korekciju programmu dienā, kad 2013. gada maijā regula stājās spēkā, bija Grieķijā, Īrija, Portugāle un Kipra. Kipra un Grieķija, kur programmas joprojām turpinās, ir daļēji atgriezušās tirgos agrāk, nekā plānots. Spānija lūdza finansiālu atbalstu tikai finanšu iestāžu rekapitalizācijai, un uz to neattiecas makroekonomikas korekciju programma. Pa šo laiku Īrija un Portugāle ir sekmīgi pabeigušas makroekonomikas korekciju programmu, un tajās ir sācies uzraudzības posms pēc programmas darbības beigām. Arī Spānijā veikta uzraudzība pēc programmas darbības beigām pēc tam, kad 2014. gada janvārī beidzās tās finanšu nozares programma. Visas trīs valstis ir atguvušas piekļuvi valsts parādzīmju tirgiem ar noturīgām procentu likmēm. Kopumā daudz kas jau ir paveikts, lai samazinātu fiskālo deficītu pašreizējās un bijušajās programmas valstīs, un kopējais valsts parāds ir stabilizējies.

Pamatojoties uz pieredzi, kas gūta no šīm valstīm, vienotais noteikumu kopums patiešām palielina valstu uzraudzības un to dalībvalstu, kurās ir vai kurām draud nopietnas finanšu grūtības, monitoringa pārredzamību, paredzamību, praktiskumu un efektivitāti. Tomēr, tā kā minētā regula stājās spēkā tikai pēc visu pašreizējo un jau pabeigto programmu sākuma, efektivitātes novērtējums noteikti ir nepilnīgs. Konkrētāk, daudzi regulas noteikumi attiecas uz posmu, kurā programmas tiek izstrādātas un pārrunātas. Attiecībā uz pašreizējām programmām minētie posmi noslēdzās pirms regulas stāšanās spēkā. Tāpēc regulas efektivitāti nevar novērtēt attiecībā uz šiem iepriekšējiem posmiem. Turklāt nav iespējams izvērtēt regulas efektivitāti attiecībā uz pastiprinātu uzraudzību, jo vēl nevienai eurozonas dalībvalstij nav bijusi piemērota pastiprināta uzraudzība. Spēju novērtēt uzraudzības pēc programmas darbības beigām efektivitāti ierobežo arī tas, ka Īrijā, Spānijā un Portugālē uzraudzība pēc programmas darbības beigām veikta mazāk nekā vienu gadu. Tāpēc rūpīgi novērtēt efektivitāti var tikai attiecībā uz pašreizējām makroekonomikas korekciju programmām. Ņemot vērā iepriekš minētās ekonomiskās norises, pašreizējās makroekonomikas korekciju programmas ir palīdzējušas sasniegt šīs regulas mērķus ātri atjaunot stabilu un ilgtspējīgu ekonomikas un finanšu situāciju un atjaunot piekļuvi finanšu tirgum. Ja nākotnē būtu jāievieš arī citi noteikumi, regula paredz, inter alia, uzlabojumus Eiropas Parlamenta informēšanā un prasību kopumu, kuru mērķis ir labāk ņemt vērā programmu sociālo ietekmi un labāk aizsargāt tādas politikas pamatjomas kā veselības aprūpe un izglītība.

3. EKONOMIKAS KONVERĢENCE, SAVIENĪBAS NODARBINĀTĪBAS UN IZAUGSMES STRATĒĢIJAS MĒRĶU SASNIEGŠANA UN EKONOMIKAS POLITIKAS CIEŠĀKA KOORDINĒŠANA

Pārskatīto ekonomikas pārvaldības sistēmu ietekmi uz ilgstošu konverģenci ir grūti novērtēt, jo laika periods kopš jauno tiesību aktu ieviešanas ir daudz par īsu jēgpilnu secinājumu izdarīšanai. Pieredze, kas gūta saistībā ar makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršanas procedūru, ir labs piemērs šajā sakarībā. Lai gan liela daļa “plūsmu” nelīdzsvarotības, piemēram, tekošā konta deficīts, ir novērsta, tas vēl nav izdarīts attiecībā uz “krājumu” nelīdzsvarotību, piemēram, ārējām saistībām. Tādējādi, lai gan ir samazinājušies makroekonomikas riski attiecībā uz daudzām valstīm, pienācīgai novērtēšanai, vai politikas ieteikumi, kas izriet no procedūras, patiešām ir palīdzējuši uzlabot izaugsmi, darbvietu izveidi un finanšu stabilitāti, būtu nepieciešams daudz ilgāks laiks nekā līdzšinējā pieredze makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršanas procedūras jomā. Īstais pārbaudījums būs tas, vai instruments spēj novērst nelīdzsvarotības veidošanos un riskus ekonomikas uzplaukuma laikā.

Tomēr, nodrošinot ciešāku politikas koordināciju, jaunajai pārvaldības sistēmai vajadzētu palīdzēt sekmēt izaugsmi, konverģenci un stratēģijas “Eiropa 2020” gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei mērķu sasniegšanu.[12] Un, novēršot plašas makroekonomikas nelīdzsvarotības veidošanos, jaunajai pārvaldības sistēmai vajadzētu mazināt spēkus, kuri pašlaik ir galvenais lielo ciklisko atšķirību cēlonis starp dalībvalstīm. Sešu tiesību aktu kopuma un divu tiesību aktu kopuma regulu noteikumi ir būtiski stiprinājuši ES pārvaldības sistēmu dažādās politikas jomās. Eiropas pusgads apvieno šos dažādos instrumentus visaptverošā sistēmā integrētai daudzpusējai ekonomiskai un budžeta uzraudzībai, un 2015. gada Eiropas pusgada racionalizēšana un nostiprināšana, kā noteikts Komisijas 2015. gada izaugsmes pētījumā, vēl vairāk uzlabos tā darbību. [13]

Attiecības starp dažādajiem ekonomikas uzraudzības instrumentiem ir sarežģītas un ierobežo politikas veidošanas pārredzamību, kas savukārt rada problēmas tās īstenošanai, saziņai ar ieinteresētajām pusēm un plašu sabiedrību, un līdz ar to ar līdzatbildības izjūtu, demokrātisku leģitimitāti un pārskatatbildību. Pienācīga valstu parlamentu iesaiste joprojām ir būtiski nozīmīga dalībvalstu rīcības leģitimitātes nodrošināšanai. ES līmenī būtiska loma ir Eiropas Parlamentam, jo īpaši, izmantojot “ekonomikas dialogus”, kas ir nodrošinājuši to, ka iestāžu dalībnieki regulāri sniedz pārskatu par galvenajiem jautājumiem, kas saistīti ar ekonomikas pārvaldību.

4. SECINĀJUMS

Ekonomikas pārvaldības sistēma pēc finanšu un ekonomikas krīzes ir piedzīvojusi būtiskas pārmaiņas. Nozīmīgs šīs attīstības elements bijuši dažādie pārvaldības tiesību akti, un tie ir ievērojami stiprinājuši pašreizējo pārvaldības struktūru. Kopumā ir samazinājies deficīts, jo daudzās valstīs tika izbeigta pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūra, un nelīdzsvarotība tiek novērsta. Tomēr izaugsme vēl joprojām ir trausla, un ekonomikas jomā joprojām pastāv nozīmīgas problēmas.

Ņemot vērā, ka jaunā ekonomikas pārvaldības sistēma stājusies spēkā nesen, pieredze, kas gūta, to piemērojot, ir bijusi ierobežota, un vairāki konkrēti instrumenti joprojām nav izmēģināti. Turklāt šī sistēma līdz šim ir piemērota smagas finanšu un ekonomikas krīzes situācijā (vai pēc krīzes), kas ierobežo iespējas spriest par sistēmas efektivitāti labvēlīgākos ekonomikas apstākļos. Sistēmas efektivitāte patiešām lielā mērā ir atkarīga no preventīvās daļas pareizas darbības, un tieši tas vēl joprojām ir jāpierāda ekonomikas uzplaukuma laikā.

Šis pārskats atklāja dažas stiprās puses, kā arī jomas, kur iespējami uzlabojumi, kas attiecas uz politikas veidošanas pārredzamību un kompleksumu un to ietekmi uz izaugsmi, nelīdzsvarotību un konverģenci. Komisija plāno turpmākajos mēnešos pārrunāt šos jautājumus ar Eiropas Parlamentu un Padomi.

1. PIELIKUMS. BUDŽETA UZRAUDZĪBA

1.1. SIP preventīvās un korektīvās daļas izmaiņas kopš 2011. gada reformām (slīprakstā) pašreizējo prasību ietvaros

Mērķis || Apraksts || Korekcijas pasākumi || Izpildes nodrošināšanas apraksts

Preventīvā daļa

Prasība nodrošināt stāvokli, kas ir tuvu līdzsvaram vai ar pārpalikumu || Konkrētām valstīm adresēti vidējā termiņa mērķi strukturālā izteiksmē: - jāparedz drošības rezerve, ievērojot 3 % no budžeta deficīta robežu - jāīsteno strauja virzība uz stabilitāti - jāatstāj manevrēšanas iespējas ar budžetu saistīto lēmumu pieņemšanā Eurozonai un VKM II dalībvalstīm: ierobežojumi -1 % apmērā no IKP Izdevumu kritērijs: izdevumiem, neierēķinot diskrecionāros ieņēmumu pasākumus, būtu jāpieaug vismaz tādā apmērā kā potenciālajam IKP pieaugumam vidējā termiņā || 0,5 % no IKP kā atskaites punkts: - labvēlīgos apstākļos lielākā apmērā - nelabvēlīgos apstākļos mazākā apmērā >0,5 %, ja parāda līmenis pārsniedz 60 % vai ja pastāv izteikts risks saistībā ar stabilitāti Pagaidu atkāpe no korekcijas pasākumiem pieļauta šādos apstākļos: - norit būtisku strukturālo reformu īstenošana, kuras pārbaudāmi veicina publisko finanšu ilgtermiņa stabilitāti (uzsvars uz pensiju sistēmas reformu); - ārkārtas notikums, ko attiecīgā dalībvalsts nevar kontrolēt un kas būtiski ietekmē tās finanšu stāvokli; - smaga ekonomikas lejupslīde, kas skar eurozonu vai ES kopumā, ar nosacījumu, ka tas neapdraud fiskālo stabilitāti vidējā termiņā. || Procedūra būtisku noviržu (novirze no VTM vai korekcijas pasākumiem ir 0,5 % gadā vai kumulatīvi divu gadu laikā) korekcijai Eurozonai: atkārtotas prasību neizpildes gadījumā - finanšu sankcijas (procentus nesošs noguldījums 0,2 % apmērā no IKP)

Korektīvā daļa

Labot būtiskas politikas kļūdas || Nosaka ierobežojumus: - deficīts 3 % apmērā no IKP; - parāds 60 % apmērā no IKP vai tāds, kas pietiekami strauji samazinās Jēdziena "Pietiekami strauja samazināšanās" definīcija = ievēro parāda samazināšanas kritēriju Parāda samazināšanas kritērijs = rādītāja atšķirības līdz 60 % samazinājums par vidēji 5 % ik gadu trīs gadu laikā, ņemot vērā ciklu, vai atbilstības panākšana divos turpmākajos gados (Dalībvalstīm, kam piemēro pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru, paredzēts pārejas periods no stāšanās spēkā - 2011. gada decembrī - trīs gadus pēc pārmērīga deficīta novēršanas.) || Minimālais ikgadējais uzlabojums vismaz 0,5 % apmērā no IKP kā strukturālais atskaites punkts Iespēja pagarināt termiņu: - ja ir veikta efektīva rīcība un notiek neparedzēti negatīvi ekonomikas pavērsieni, kam ir ļoti nelabvēlīgas sekas attiecībā uz publiskajām finansēm - smaga ekonomikas lejupslīde, kas skar eurozonu vai ES kopumā, ar nosacījumu, ka tas neapdraud fiskālo stabilitāti vidējā termiņā || Eurozonai: agrīna un pakāpeniska sankciju sistēma, ko piemēro katrā pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras stadijā

1.2. Strukturālā bilance un VTM valstīs, kurām piemēro preventīvo daļu

1.3. ES dalībvalstu skaits, kurām piemēro pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru

1.4. Strukturālie pasākumi, ko Padome ietvērusi pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras ieteikumos (procentpunktos no IKP)

|| || 2009. g. || 2010. g. || 2011. g. || 2012. g. || 2013. g. || 2014. g. || 2015. g. || 2016. g.

IE || 27/04/2009 || || 1,5 || 1,5 || 1,5 || 1,5 || || ||

02/12/2009 || || 2 || 2 || 2 || 2 || 2 || ||

07/12/2010 || || || 1,91 || 1,91 || 1,91 || 1,91 || 1,91 ||

FR || 27/04/2009 || || 1 || 1 || 1 || || || ||

02/12/2009 || || 1,12 || 1,12 || 1,12 || 1,12 || || ||

21/06/2013 || || || || || 1,3 || 0,8 || 0,8 ||

ES || 27/04/2009 || || 1,25 || 1,25 || 1,25 || || || ||

02/12/2009 || || 1,6 || 1,6 || 1,6 || 1,6 || || ||

10/07/2012 || || || || 2,7 || 2,5 || 1,9 || ||

21/06/2013 || || || || || 1,1 || 0,8 || 0,8 || 1,2

MT || 16/02/2010 || || || 0,75 || || || || ||

21/06/2013 || || || || || 0,7 || 0,7 || ||

BE || 02/12/2009 || || 0,75 || 0,75 || 0,75 || || || ||

21/06/2013 || || || || || 1 || || ||

DE || 02/12/2009 || || 0,5 || 0,5 || 0,5 || 0,5 || || ||

IT || 02/12/2009 || || 0,5 || 0,5 || 0,5 || || || ||

NL || 02/12/2009 || || || 0,75 || 0,75 || 0,75 || || ||

21/06/2013 || || || || || 0,6 || 0,7 || ||

AT || 02/12/2009 || || || 0,75 || 0,75 || 0,75 || || ||

PT || 02/12/2009 || || 1,25 || 1,25 || 1,25 || 1,25 || || ||

09/10/2012 || || || || 2,3 || 1,6 || 1,3 || ||

21/06/2013 || || || || || 0,6 || 1,4 || 0,5 ||

SI || 02/12/2009 || || 0,75 || 0,75 || 0,75 || 0,75 || || ||

21/06/2013 || || || || || 0,7 || 0,5 || 0,5 ||

SK || 02/12/2009 || || 1 || 1 || 1 || 1 || || ||

UK || 08/07/2008 || 0,5 || || || || || || ||

24/03/2009 || || 1 || 1 || 1 || 1 || || ||

02/12/2009 || || 1,75 || 1,75 || 1,75 || 1,75 || 1,75 || ||

LV || 07/07/2009 || || 2,75 || 2,75 || 2,75 || || || ||

PL || 07/07/2009 || || 1,25 || 1,25 || 1,25 || || || ||

21/06/2013 || || || || || 0,8 || 1,3 || ||

02/12/2013 || || || || || || 1 || 1,2 ||

LT || 07/07/2009 || 1,5 || 1,5 || 1,5 || || || || ||

16/02/2010 || || 2,25 || 2,25 || 2,25 || || || ||

RO || 07/07/2009 || || 1,5 || 1,5 || || || || ||

16/02/2010 || || 1,75 || 1,75 || 1,75 || || || ||

CZ || 02/12/2009 || || 1 || 1 || 1 || 1 || || ||

BG || 13/07/2010 || || || 0,75 || || || || ||

DK || 13/07/2010 || || || 0,5 || 0,5 || 0,5 || || ||

Vidējie ikgadējie pasākumi. Ietonētajās rūtīs ir norādīti ikgadējie mērķlielumi. Nav ietverta Grieķija un Kipra (fiskālie pasākumi izteikti kā izmaiņas sākotnējā bilancē (Grieķijas gadījumā) vai kā pasākumu nominālvērtība (Kipras gadījumā)) Piezīmes: 1 Ieteikums izteikts kumulatīvi visā pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras periodā. 2 "Vairāk nekā 1 % no IKP"

1.5. Komisijas 2013. gada 15. novembra atzinumi par budžeta plānu projektiem

Valsts || Budžeta plāna projekta vispārīgā atbilstība Stabilitātes un izaugsmes paktam || Vispārīgā atbilstība 2013. gada KVAI ierosinātajām strukturālajām reformām fiskālajā jomā

Vispārīgais secinājums, balstoties uz Komisijas 2013. gada rudens prognozēm || Atbilstība pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūrai 2013./2014. gadā || Atbilstība preventīvās daļas prasībām 2014. gadā || Vispārīgais secinājums par virzību fiskālās jomas strukturālo reformu īstenošanā || Virzība individuālu reformu īstenošanā saistībā ar fiskālo KVAI strukturālo daļu kopš 2013. gada jūnija

BE || Visumā atbilstīgs || Pārmērīgā budžeta deficīta noturīga novēršana 2013. gadā || Zināmas novirzes no korekciju plāna virzībā uz VTM || Ierobežota virzība || Ierobežoti pasākumi: skaidri noteikta koordinācijas kārtība starp federālo līmeni un zemākiem līmeņiem

DE || Atbilstīgs || nepiemēro || VTM pārsniegts || Virzības nav || Nav nekādu pasākumu saistībā ar fiskālo KVAI strukturālo daļu

EE || Atbilstīgs || nepiemēro || Atbilst VTM || Zināma virzība || Panākta virzība: budžeta līdzsvara noteikums Ierobežoti pasākumi: Daudzgadu izdevumu noteikumi un robežlielumi

ES || Ar neatbilstības risku || Fiskālā konsolidācija atbilstīga 2013. gadā, bet apdraudēta 2014. gadā || nepiemēro || Zināma virzība* || Panākta virzība: neatkarīga fiskālā institūcija; publiskā sektora parādi; indeksācijas shēmas; pensiju sistēma; valsts pārvaldes reforma; veselības aprūpes izdevumi. Ierobežoti pasākumi: visaptverošs izdevumu pārskats; nodokļu sistēmas reforma.

FR || Atbilstīgs, bez rezerves || Fiskālā konsolidācija atbilstīga 2013. un 2014. gadā || nepiemēro || Ierobežota virzība* || Panākta virzība: pensiju sistēma. Ierobežoti pasākumi: izdevumu pārskats; nodokļu sistēma; decentralizācija.

IT || Ar neatbilstības risku || nepiemēro || Atbilstība parāda kritērijam 2013. gadā, bet apdraudēta 2014. gadā || Ierobežota virzība || Ierobežoti pasākumi: publiskā sektora izdevumi; nodokļu politika.

LU || Ar neatbilstības risku || nepiemēro || Ievērojamas novirzes no VTM || Zināma virzība || Panākta virzība: vidēja termiņa budžeta struktūra.

MT || Ar neatbilstības risku || Nominālā mērķa sasniegšana 2013. gadā, fiskālā konsolidācija apdraudēta 2013. un 2014. gadā || nepiemēro || Ierobežota virzība* || Panākta virzība: fiskālais režīms; valsts pārvaldes efektivitāte (saglabājas pieņemšanas un īstenošanas riski); veselības aprūpe (nepietiekama informācija). Ierobežoti pasākumi: pensiju sistēma.

NL || Atbilstīgs, bez rezerves || Fiskālā konsolidācija atbilstīga 2013. un 2014. gadā || nepiemēro || Zināma virzība* || Panākta virzība: fiskālais režīms; mājokļu tirgus (iepriekšējo reformu īstenošana). Ierobežoti pasākumi: pensiju sistēma; nodokļu atlaides un atbrīvojumi.

AT || Visumā atbilstīgs || Pārmērīgā budžeta deficīta noturīga novēršana 2013. gadā || Zināmas novirzes no korekciju plāna virzībā uz VTM || Zināma virzība || Panākta virzība: pensiju sistēma; darba tirgus. Ierobežoti pasākumi: pensiju pabalstu sasaiste ar paredzamā mūža ilguma izmaiņām; pensionēšanās vecuma saskaņošana.

SI || Atbilstīgs, bez rezerves || Fiskālā konsolidācija atbilstīga 2013. un 2014. gadā || nepiemēro || Ierobežota virzība* || Panākta virzība: nodokļu sistēma; fiskālais režīms; ilgstošā aprūpe. Ierobežoti pasākumi: pensiju sistēma.

SK || Visumā atbilstīgs || Deficīta noturīga novēršana apdraudēta 2014. gadā - fiskālā konsolidācija atbilstīga || Zināmas novirzes no korekciju plāna virzībā uz VTM || Ierobežota virzība || Panākta virzība: nodokļu sistēma (iekasēšana). Ierobežoti pasākumi: pensiju sistēma; nodokļu politika; veselības aprūpe; budžeta noteikumi.

FI || Ar neatbilstības risku || nepiemēro || Ievērojamas novirzes no korekciju plāna virzībā uz VTM, 60 % robežlieluma pārkāpšana 2014. gadā. || Zināma virzība || Panākta virzība: publiskā sektora efektivitāte; pašvaldību finanses; pensiju reforma.

2. PIELIKUMS. MAKROEKONOMIKAS NELĪDZSVAROTĪBAS NOVĒRŠANAS PROCEDŪRA 2.1 MNNP piemērošanas rezultātu pārskats

|| Brīdināšanas mehānisma ziņojumu secinājumi || Secinājums, balstoties uz padziļinātajiem pārskatiem || Piezīmes

Nelīdzsvarotība || tostarp pārmērīga nelīdzsvarotība

Komisijas ieskatā || Komisijas ieteikums Padomes pieņemšanai || Padomes galalēmums

2012. g. || Padziļinātie pārskati jāsagatavo par 12 dalībvalstīm: BE, BG, DK, ES, FR, IT, CY, HU, SI, SE, FI, UK. Padziļinātie pārskati nav nepieciešami (tātad nelīdzsvarotība nepastāv) par 11 dalībvalstīm: CZ, DE, EE, LV, LT, LU, MT, NL, PL, AT, SK. Programmas valstis (4): EL, IE, PT, RO.  || Visas dalībvalstis (12), par kurām tika sagatavots padziļināts pārskats. || Nav. || Nav. || Nav. || Situācija Kiprā un Spānijā gandrīz kvalificējās (Komisija nelīdzsvarotību šajās valstīs raksturoja kā "ļoti nopietnu"). Tā kā abas valstis drīz pēc tam lūdza finansiālu atbalstu (gan dažāda rakstura), šābrīža vērtējumā varētu teikt, ka tajās būtu vajadzējis konstatēt pārmērīgu nelīdzsvarotību. Francijā, Itālijā, Ungārijā un Slovēnijā pastāvošo nelīdzsvarotību Komisija raksturoja kā nopietnu.

2013. g. || Padziļinātie pārskati jāsagatavo par 14 dalībvalstīm: BE, BG, DK, ES, FR, IT, HU, CY, MT (jauna), NL (jauna), SI, SE, FI, UK. Padziļinātie pārskati nav nepieciešami (tātad, nelīdzvarotība nepastāv) par 9 dalībvalstīm:  CZ, DE, EE, LV, LT, LU, PL, AT, SK. Programmas valstis (5): EL, IE, PT, RO, un drīz pēc brīdināšanas mehānisma ziņojuma publicēšanas: CY. ES netika uzskatīta par programmas valsti, ņemot vērā tās korekciju programmas un finansiālā atbalsta nozaru raksturu. || Visas dalībvalstis (13), par kurām tika sagatavots padziļināts pārskats. || ES, SI. || Nav. || Nav. || Padziļināts pārskats par Kipru netika sagatavots, jo laikā starp brīdināšanas mehānisma ziņojuma publicēšanu un padziļināto pārskatu publicēšanu tika panākta vienošanās par finansiālo atbalstu. Francijā, Itālijā un Ungārijā pastāvošo nelīdzsvarotību Komisija raksturoja kā tādu, kuras novēršanai nepieciešama izlēmīga politiska rīcība. Neskatoties uz to, ka Slovēnijā un Spānijā 2013. gadā tika konstatēta pārmērīga nelīdzsvarotība, korektīvā daļa makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršanas procedūras nozīmē netika piemērota, ņemot vērā šo valstu reformu programmās un stabilitātes programmās izklāstītās politiskās rīcības plāna kvalitāti. Komisija tomēr uzsāka abu šo dalībvalstu īpašu neformālu uzraudzību un paturēja iespēju korektīvās daļas piemērošanu sākt vēlāk.

2014. g. || Padziļinātie pārskati jāsagatavo par 17 dalībvalstīm: BE, BG, DE (jauna), DK, IE (jauna, pēc korekciju programmas sekmīgas noslēgšanas un iekļaušanās atpakaļ standartprocedūrās), ES, FR, HR (jauna, pēc pievienošanās), IT, LU (jauna), HU, MT, NL  SI, SE, FI, UK. Padziļinātie pārskati nav nepieciešami (tātad, nelīdzvarotība nepastāv): par 7 dalībvalstīm: CZ, EE, LV, LT, PL, AT, SK. Programmas valstis (4): EL, CY, PT, RO || Visas dalībvalstis, par kurām tika sagatavots padziļināts pārskats, izņemot DK, MT un LU, kurās netika konstatēta nelīdzsvarotība (14). || IT, HR, SI. || Nav. || Nav. || Īrijā, Spānijā, Francijā, Itālijā un Ungārijā pastāvošo nelīdzsvarotību Komisija raksturoja kā tādu, kuras novēršanai nepieciešama izlēmīga politiska rīcība. Pirmo reizi tika piemēroti vairāki pasākumi: -- Spānijai piemērotās procedūras intensitātes pazemināšana, no pārmērīgas nelīdzsvarotības pārejot uz nelīdzsvarotību; -- trīs gadījumos, pamatojoties uz padziļinātajiem pārskatiem, netika konstatēta nelīdzsvarotība: (DK, LU, MT); -- pirmo reizi tika sagatavots padziļināts pārskats pamatā tāpēc, ka pastāv ļoti liels tekošā konta pārpalikums (par Vāciju); -- makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršanas procedūrā tika atkal iekļauta bijusī programmas valsts (Īrija). Tāpat kā 2013. gadā netika sākta korektīvās daļas piemērošana, jo Komisija uzskatīja, ka valstu reformu programmās un stabilitātes un konverģences programmās izklāstītie pasākumi ir pietiekami vērienīgi. Komisija toties paziņoja, ka veiks īpašu politikas īstenošanas uzraudzību attiecībā uz Itāliju, Horvātiju un Slovēniju (pārmērīga nelīdzsvarotība), kā arī attiecībā uz Īriju un Spāniju (tas attieksies uz uzraudzību pēc programmas darbības beigām), un Franciju.

2.2. 2012.-2014. gadā konstatētās nelīdzsvarotības un pārmērīgas nelīdzsvarotības raksturojums

|| Gads || Nelīdzsvarotības raksturojums

BE || 2012. g. || Nelīdzsvarotība: lai samazinātu kaitējuma risku ekonomikas darbībai, uzmanība joprojām jāpievērš makroekonomikas attīstībai preču ārējās konkurētspējas un parādsaistību jomā, īpaši saistībā ar valsts parāda augsto līmeni.

|| 2013. g. || Nelīdzsvarotība: uzmanība joprojām jāpievērš makroekonomikas attīstībai preču ārējās konkurētspējas un parādsaistību jomā, īpaši saistībā ar ietekmi, ko augstais valsts parāda līmenis atstāj uz reālo ekonomiku.

|| 2014. g. || Nelīdzsvarotība: uzmanība joprojām jāpievērš attīstībai preču ārējās konkurētspējas jomā, jo pastāvīga pasliktināšanās apdraudētu makroekonomisko stabilitāti.

BG || 2012. g. || Nelīdzsvarotība: lai samazinātu kaitējuma risku ekonomikas darbībai, uzmanība jāpievērš ārējā parāda apmēram, kā arī noteiktām makroekonomikas norisēm, kas saistītas ar aizņemto līdzekļu īpatsvara samazināšanu korporatīvajā sektorā un darba tirgus pielāgošanas procesu.

|| 2013. g. || Nelīdzsvarotība: uzmanība joprojām jāpievērš aizņemto līdzekļu īpatsvara samazināšanas ietekmei korporatīvajā sektorā, kā arī ārējo pozīciju pastāvīgai korekcijai, konkurētspējai un darba tirgiem.

|| 2014. g. || Nelīdzsvarotība: saistībā ar darba tirgus ilgstošo pielāgošanu nepieciešami politiski pasākumi, savukārt labs progress tiek gūts attiecībā uz ārējo pozīciju un aizņemto līdzekļu īpatsvara samazināšanu korporatīvajā sektorā.

DK || 2012. g. || Nelīdzsvarotība: lai samazinātu kaitējuma risku ekonomikas darbībai, uzmanība jāpievērš noteiktām makroekonomikas norisēm, konkrēti tām, kas veido valsts ārējo konkurētspēju, un potenciālajiem riskiem, kas saistīti ar mājsaimniecību parādiem.

|| 2013 || Nelīdzsvarotība: uzmanība joprojām jāpievērš mājokļu tirgus pastāvīgai korekcijai un mājsaimniecību un privātā sektora parādsaistību augstajam līmenim, kā arī ārējo konkurētspēju veicinošiem faktoriem.

|| 2014. g. || Vairs nepastāv nelīdzsvarotība makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršanas procedūras nozīmē: Mājokļu tirgus pielāgošana un sekas, ko augsts privātā sektora parādu līmenis rada reālajai ekonomikai, un finanšu nozares stabilitāte, šķiet, tiek kontrolētas. Tomēr šīm tendencēm, kā arī ārējās konkurētspējas veicinošajiem faktoriem joprojām ir jāpievērš uzmanība.

DE || 2014. g. || Nelīdzsvarotība: tekošajā kontā pastāvīgi ir bijis ļoti liels pārpalikums, kas atspoguļo valsts spēcīgo konkurētspēju, taču liels uzkrājumu apjoms tiks ieguldīts ārvalstīs. Tas norāda arī uz to, ka iekšzemes izaugsme ir bijusi mērena un saimniecisko resursu iedalīšana varbūt nav bijusi pilnībā efektīva. Lai gan tekošā konta pārpalikums nerada tādus pašus riskus kā liels deficīts, ir vērts cieši uzraudzīt tekošā konta pārpalikuma apjomu un ilgumu Vācijā. Ņemot vērā Vācijas ekonomikas mērogu, ir ļoti svarīgi rīkoties, lai samazinātu iespējamo nelabvēlīgo ietekmi uz valsts ekonomikas un eurozonas darbību.

IE || 2014. g. || Nelīdzsvarotība, kuras novēršanai nepieciešama īpaša uzraudzība un izlēmīga politiska rīcība: finanšu nozares attīstība, privātā un valsts sektora parādsaistības un līdz ar to lielās bruto un neto ārējās saistības un situācija darba tirgū nozīmē, ka riski joprojām pastāv.

ES || 2012. g. || ‎Ļoti nopietna nelīdzsvarotība: lai novērstu kaitējumu ekonomikas un ekonomikas un monetārās savienības darbībai, jāveic rūpīga uzraudzība un steidzami jāpievērš politiska uzmanība makroekonomikas norisēm, konkrēti tām, kas saistītas ar privātā sektora ievērojamajiem parāda apmēriem, lielo negatīvo valsts ārējā parāda bilanci un finanšu sektoru, ko ietekmēja norises mājokļu tirgū.

|| 2013. g. || Pārmērīga nelīdzsvarotība: ļoti augstie mājsaimniecību un ārējā parāda līmeņi rada riskus izaugsmei un finanšu stabilitātei. Izšķiroša politikas rīcība ES līmenī un no Spānijas puses ir devusi plūsmu redzamu korekciju, finansējuma izmaksu samazināšanu un tūlītēju risku samazināšanu.

|| 2014. g. || Nelīdzsvarotība, kuras novēršanai nepieciešama īpaša uzraudzība un izlēmīga politiska rīcība: Vairākos aspektos ir skaidri redzams progress saistībā ar nelīdzsvarotības korekciju, kas pagājušajā gadā tika identificēta kā pārmērīga, un pozitīvas izaugsmes atjaunošanās valstī ir samazinājusi riskus. Taču nelīdzsvarotību apjoms un savstarpējā saistība, jo īpaši augstais iekšējā un ārējā parāda līmenis, nozīmē, ka riski joprojām pastāv. Komisija turpinās to politikas pasākumu īpašu uzraudzību, kurus Padome Spānijai ieteica Eiropas pusgada ietvaros, un tā regulāri ziņos Padomei un Eurogrupai. Šī uzraudzība attieksies uz uzraudzību pēc programmas darbības beigām.

FR || 2012. g. || Nopietna nelīdzsvarotība: lai samazinātu kaitējuma risku ekonomikas darbībai, uzmanība jāpievērš noteiktām makroekonomikas norisēm attiecībā uz eksporta rādītājiem un konkurētspēju.

|| 2013. g. || Nelīdzsvarotība, kuras novēršanai nepieciešama īpaša uzraudzība un izlēmīga politiska rīcība: uzmanība joprojām jāpievērš tirdzniecības bilances un konkurētspējas līmeņu pasliktinājumam, ko veicina izmaksu un ārpusizmaksu faktori, ārējās pozīcijas pasliktināšanās un liela valsts parāda apstākļos. Nepieciešamība pēc rīcības, lai samazinātu risku nelabvēlīgai ietekmei uz Francijas ekonomikas un ekonomiskās un monetārās savienības darbību, ir īpaši svarīga, jo īpaši ņemot vērā Francijas ekonomikas mērogu.

|| 2014. g. || Nelīdzsvarotība, kuras novēršanai nepieciešama īpaša uzraudzība un izlēmīga politiska rīcība: tirdzniecības bilances un konkurētspējas pasliktināšanās, kā arī valsts lielo parādsaistību sekas ir pelnījušas pastāvīgu politisku uzmanību. Ņemot vērā Francijas ekonomikas mērogu un iespējamo netiešo ietekmi uz eurozonas darbību, ļoti svarīga ir izšķiroša rīcība, lai samazinātu iespējamo nelabvēlīgo ietekmi uz Francijas ekonomikas un eurozonas darbību. Tā kā Francija jau 2013. gada padziļinātajā pārskatā tika aicināta īstenot politikas pasākumus, Komisija sāks īpašu to politikas pasākumu uzraudzību, kurus Padome Francijai ieteica īstenot Eiropas pusgada ietvaros, un regulāri iesniegs ziņojumus Padomei un Eurogrupai.

HR || 2014. g. || Pārmērīga nelīdzsvarotība: ņemot vērā lēno izaugsmi un sliktās pielāgošanās spējas, nepieciešami politikas pasākumi, lai novērstu vājās vietas valsts ekonomikā, ko rada ievērojamas ārējās saistības, eksporta rezultātu pasliktināšanās, uzņēmumi ar lielu aizņemto līdzekļu īpatsvaru un strauji pieaugošs vispārējās valdības parāds.

IT || 2012. g. || Nopietna nelīdzsvarotība: uzmanība jāpievērš lielajam valsts parādam un makroekonomikas norisēm attiecībā uz eksporta rādītājiem, jo kopš euro ieviešanas Itālija zaudē ārējo konkurētspēju. Lai samazinātu kaitējuma risku ekonomikas darbībai, ņemot vērā valsts parāda lielo apmēru, galvenajai prioritātei būtu jābūt izaugsmes potenciāla vairošanai.

|| 2013. g. || Nelīdzsvarotība, kuras novēršanai nepieciešama īpaša uzraudzība un izlēmīga politiska rīcība: plašu reformu darba kārtībā uzmanība joprojām jāpievērš eksporta rādītājiem un pamatā esošajam konkurētspējas zudumam, kā arī lielajām valsts parādsaistībām nelielas izaugsmes vidē, lai samazinātu risku nelabvēlīgai ietekmei uz Itālijas ekonomikas un ekonomiskās un monetārās savienības darbību, jo īpaši ņemot vērā Itālijas ekonomikas mērogu.

|| 2014 || Pārmērīga nelīdzsvarotība: politikas veidotājiem steidzami jāpievērš uzmanība sekām, ko rada ļoti lielais valsts parāds un vāja ārējā konkurētspēja, kas abi ir skaidrojami ar ilgstoši lēnu produktivitātes pieaugumu. Ņemot vērā Itālijas ekonomikas mērogu, izšķiroša rīcība ir ļoti svarīga, lai samazinātu iespējamo nelabvēlīgo ietekmi uz Itālijas ekonomikas un eurozonas darbību.

CY || 2012. g. || Ļoti nopietna nelīdzsvarotība: lai samazinātu kaitējumu ekonomikas un ekonomikas un monetārās savienības darbībai, jāveic rūpīga uzraudzība un steidzami jāpievērš ekonomikas politikas uzmanība makroekonomikas norisēm, kas vērojamas tekošajā kontā, valsts finansēs un finanšu sektorā.

HU || 2012. g. || Nopietna nelīdzsvarotība: lai samazinātu nopietno kaitējuma risku ekonomikas darbībai, liela uzmanība jāpievērš noteiktām makroekonomikas norisēm, piemēram, starptautisko investīciju neto bilances ļoti lielajiem negatīvajiem rādītājiem un valsts parādam.

|| 2013. g. || Nelīdzsvarotība, kuras novēršanai nepieciešama īpaša uzraudzība un izlēmīga politiska rīcība: lai samazinātu nozīmīgus riskus nelabvēlīgai ietekmei uz ekonomikas darbību, īpaša uzmanība joprojām jāpievērš stipri negatīvās neto starptautisko ieguldījumu pozīcijas notiekošai koriģēšanai, ko lielā mērā veicina privātā sektora aizņemto līdzekļu īpatsvara samazināšana liela valsts parāda un vājas uzņēmējdarbības vides apstākļos.

|| 2014. g. || Nelīdzsvarotība, kuras novēršanai nepieciešama īpaša uzraudzība un izlēmīga politiska rīcība: lai samazinātu būtisko nelabvēlīgas ietekmes risku uz ekonomikas darbību, īpaša uzmanība joprojām jāvelta ļoti negatīvās neto starptautiskās ieguldījumu pozīcijas pašreizējai koriģēšanai, augstajam valsts un privātā sektora parāda līmenim situācijā, kad finanšu nozare ir trausla un eksporta rezultāti pasliktinās.

LU || 2014. g. || Nepastāv nelīdzsvarotība makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršanas procedūras nozīmē: problēmas ir saistītas ar izaugsmes modeli, kura pamatā ir efektīva finanšu nozare, kas labi pārvarējusi krīzi. Tomēr joprojām jāuzrauga ražošanas nozares konkurētspējas mazināšanās, mājokļu tirgus attīstība un privātā sektora augstais parādsaistību līmenis.

MT || 2013. g. || Nelīdzsvarotība: uzmanība ir nepieciešama valsts finanšu ilgtermiņa stabilitātei, turpretim ļoti lielā finanšu nozare, un jo īpaši ciešā saikne starp īpašuma tirgu un bankām, kas orientētas uz iekšzemi, rada problēmas finanšu stabilitātei un joprojām jāuzrauga.

|| 2014. g. || Vairs nepastāv nelīdzsvarotība makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršanas procedūras nozīmē: lai arī parādsaistību līmenis joprojām ir augsts, šķiet, ka riski saistībā ar privātā un valsts sektora parāda saglabāšanu atmaksājamā līmenī un finanšu nozares stabilitāti tiek kontrolēti, taču uzraudzība joprojām jāturpina.

NL || 2013. g. || Nelīdzsvarotība: uzmanība jāpievērš makroekonomikas attīstībai attiecībā uz privātā sektora parādu un aizņemto līdzekļu īpatsvara samazināšanas spiedienam apvienojumā arī ar atlikušo neefektivitāti mājokļu tirgū. Lai gan lielais tekošā konta pārpalikums nerada riskus, kas ir līdzīgi lielam deficītam, Komisija turpinās uzraudzīt arī tekošā konta attīstību Nīderlandē.

|| 2014. g. || Nelīdzsvarotība: uzmanība jāpievērš makroekonomikas attīstībai attiecībā uz privātā sektora parādu un šobrīd notiekošo aizņemto līdzekļu īpatsvara samazināšanu apvienojumā ar neefektivitāti, kāda joprojām pastāv mājokļu tirgū. Lai gan lielais tekošā konta pārpalikums nerada tādus pašus riskus kā liels deficīts un ir daļēji skaidrojams ar nepieciešamību samazināt aizņemto līdzekļu īpatsvaru, Komisija Eiropas pusgada ietvaros turpinās uzraudzīt tekošā konta bilances attīstību Nīderlandē.

SI || 2012. g. || Nopietna nelīdzsvarotība: lai samazinātu nopietno kaitējuma risku ekonomikas darbībai, jāveic rūpīga uzraudzība pār makroekonomikas norisēm, kas saistītas ar uzņēmējdarbības nozares parādsaistību samazināšanu un banku stabilitāti, kā arī negatīvajām, taču ne tik būtiskajām ārējās konkurētspējas izmaiņām.

|| 2013. g. || Pārmērīga nelīdzsvarotība: līdz šim privātā sektora un valsts parāda līmenis ir zem rezultātu pārskatā minētajām brīdinājuma robežvērtībām un arī neto ārējais parāds ir samērīgs. Tomēr negatīvu ekonomikas tendenču pastiprināšanās kontekstā risks finanšu sektora stabilitātei, kas rodas no uzņēmumu parādsaistībām un aizņemto līdzekļu īpatsvara samazināšanas, ir būtisks, tostarp ar savstarpējo saistību ar valsts parāda līmeni. Šos riskus vēl pastiprina ierobežotas korekciju iespējas darba un kapitāla tirgos un ekonomiskā struktūra, kurā dominē valsts īpašums. Neskaidras politikas periodi un reformu juridiskie šķēršļi nav ļāvuši Slovēnijai pienācīgi novērst nelīdzsvarotību un uzlabot korekciju jaudu, tādējādi palielinot tās ievainojamību laikā, kad valstī ir pastiprināta spriedze saistībā ar finansēšanas nosacījumiem.

|| 2014. g. || Pārmērīga nelīdzsvarotība: pēdējā gada laikā nelīdzsvarotība ir samazinājusies, pateicoties Slovēnijas makroekonomikas pielāgošanai un izšķirošai politikas rīcībai. Taču nepieciešamās korekcijas apmērs nozīmē, ka būtiski riski joprojām pastāv. Komisija turpinās to politikas pasākumu īpašu uzraudzību, kurus Padome Slovēnijai ieteica Eiropas pusgada ietvaros, un tā regulāri iesniegs ziņojumus Padomei un Eurogrupai.

FI || 2012. g. || Nelīdzsvarotība: lai samazinātu kaitējuma risku ekonomikas darbībai, jo īpaši uzmanība jāpievērš makroekonomikas norisēm attiecībā uz konkurētspēju.

|| 2013. g. || Nelīdzsvarotība: uzmanība joprojām jāpievērš tekošā konta pozīcijas būtiskajam pasliktinājumam un zemiem eksporta rādītājiem, ko veicina rūpniecības pārstrukturēšana, kā arī izmaksu un ārpusizmaksu konkurētspējas faktoriem.

|| 2014. g. || Nelīdzsvarotība: uzmanība joprojām jāpievērš vājajiem eksporta rādītājiem pēdējos gados, kuri ir saistīti ar rūpniecības nozares pārstrukturēšanu un izmaksu un ārpusizmaksu faktoriem, kas ietekmē konkurētspēju.

SE || 2012. g. || Nelīdzsvarotība: lai samazinātu kaitējuma risku ekonomikas darbībai, uzmanība jāpievērš noteiktām makroekonomikas norisēm attiecībā uz privātā sektora parādu un mājokļu tirgu.

|| 2013. g. || Nelīdzsvarotība: uzmanība joprojām jāpievērš makroekonomikas attīstībai attiecībā uz privātā sektora parādu un aizņemto līdzekļu īpatsvara samazināšanu apvienojumā ar atlikušo neefektivitāti mājokļu tirgū. Lai gan lielais tekošā konta pārpalikums nerada riskus, kas ir līdzīgi lieliem deficītiem citās valstīs, Komisija turpinās uzraudzīt tekošā konta bilances attīstību Zviedrijā.

|| 2014. g. || Nelīdzsvarotība: uzmanība joprojām jāpievērš mājsaimniecību parādsaistībām apvienojumā ar neefektīvu mājokļu tirgu. Lai gan lielais tekošā konta pārpalikums nerada tādus pašus riskus kā liels deficīts un ir daļēji skaidrojams ar nepieciešamību samazināt aizņemto līdzekļu īpatsvaru, Komisija Eiropas pusgada ietvaros turpinās uzraudzīt tekošā konta bilances attīstību Zviedrijā.

UK || 2012. g. || Nelīdzsvarotība: lai samazinātu kaitējuma risku ekonomikas darbībai, uzmanība jāpievērš makroekonomikas norisēm, kas saistītas ar majsaimniecību parādu un mājokļu tirgu, kā arī negatīvajām, bet ne tik steidzami risināmajām ārējās konkurētspējas izmaiņām.

|| 2013. g. || Nelīdzsvarotība: uzmanība joprojām jāpievērš makroekonomikas attīstībai mājsaimniecību parāda jomās, kas saistītas ar hipotekārā parāda augstajiem līmeņiem, un mājokļu tirgus iezīmēm, kā arī ārējās konkurētspējas nelabvēlīgai attīstībai, jo īpaši attiecībā uz preču eksportu un nelielu produktivitātes pieaugumu.

|| 2014. g. || Nelīdzsvarotība: uzmanība joprojām jāpievērš notikumu attīstībai mājsaimniecību parāda jomās, kas saistītas ar hipotekārā parāda augstajiem līmeņiem un mājokļu tirgus strukturālajām iezīmēm, kā arī nelabvēlīgajai attīstībai saistībā ar eksporta tirgus daļām.

2.3. Makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršanas procedūras īstenošanas procesā piemērotie kritēriji

Šīs procedūras īstenošanā Komisija ir ņēmusi vērā turpmāk izklāstītos kritērijus. Pirmkārt, nelīdzsvarotība ir cieši saistīta ar stabilitātes jēdzienu. Ja tendence vai situācija ir nestabila, tā rezultātā pastāv risks piemērot krasas korekcijas. Šāda tendence var būt konkurētspējas kritums, kas varētu kaitēt aktīvai saimnieciskajai darbībai un nodarbinātībai, vai izmaiņas kreditēšanā un aktīvu cenās, kas veido "burbuļus", kurus tirgi nevar savlaicīgi novērst, ņemot vērā kļūdaini gaidīto. Stabilitāti skar ne tikai šādi strukturāli trūkumi, kas ilgākā laikposmā summējas; to var skart arī finanšu sektora trūkumi, kas veidojas konkrētos gadījumos (ārēju triecienu vai iekšēju norišu rezultātā, vai finanšu sektora vietējā regulējuma problēmu ietekmē) un kas var strauji apdraudēt finanšu stabilitāti un izplatīties visā ekonomikā. Spējas un kaitīgas korekcijas varētu notikt gadījumos, kad valsts zaudē piekļuvi finanšu tirgiem vai kad pasliktinās tās finansēšanas spējas. Otrkārt, nelīdzsvarotība var izpausties kā izkropļota resursu sadale. Tas var notikt, piemēram, kad iekšzemes vai pārrobežu finanšu plūsmu rezultātā pārmērīgi paplašinās viena nozare. Tas pats par sevi var izraisīt nestabilitāti, kā liecinājusi, piemēram, būvniecības nozares milzīgā paplašināšanās vai "uzpūsts" valsts sektors. Šis kritērijs papildina stabilitātes analīzi, nelīdzsvarotības jēdzienā ietverot situācijas, kas var gan būt finansiāli stabilas, taču rada augstas sociālas un ekonomiskas izmaksas. Labs piemērs ir pastāvīgi augsts tekošā konta pārpalikums. Lai gan šāds pārpalikums attiecīgajai valstij nerada ārēju stabilitātes apdraudējumu[14], tas var atspoguļot sagrozītu resursu sadali par labu tirgojamo preču nozarei, pieprasījuma trūkumu un ieguldījumu nepietiekamību, kas apgrūtina kapitāla veidošanu un vidējā termiņā ierobežo izaugsmes potenciālu. Treškārt, nelīdzsvarotība makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršanas procedūras nozīmē rada kaitīgas blaknes partneriem.[15] Vispārīgi runājot, šādas blaknes nav nelīdzsvarotība per se, bet gan padziļina citu nelīdzsvarotību, piemēram, lielu tekošā konta deficītu vai pārpalikumu. Praksē Komisija ir centusies vērtēt makroekonomikas risku (izsverot gan nelabvēlīgu norišu varbūtību, gan to radīto ietekmi uz izaugsmi, nodarbinātību un finanšu stabilitāti katrā valstī un ES un eurozonā kopumā), ņemot vērā konkrēto situāciju un dinamiku, kā arī īstenotos politikas pasākumus.

[1] Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. novembra Regula (ES) Nr. 1173/2011 par efektīvu budžeta uzraudzības īstenošanu eurozonā; Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. novembra Regula (ES) Nr. 1174/2011 par izpildes pasākumiem pārmērīgas makroekonomiskās nelīdzsvarotības koriģēšanai eurozonā; Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. novembra Regula (ES) Nr. 1175/2011, ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1466/97 par budžeta stāvokļa uzraudzības un ekonomikas politikas uzraudzības un koordinācijas stiprināšanu; Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. novembra Regula (ES) Nr. 1176/2011 par to, kā novērst un koriģēt makroekonomisko nelīdzsvarotību; Padomes 2011. gada 8. novembra Regula (EK) Nr. 1177/2011, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1467/97 par to, kā paātrināt un precizēt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras īstenošanu; Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 21. maija Regula (ES) Nr. 472/2013 par to eurozonas dalībvalstu ekonomiskās un budžeta uzraudzības pastiprināšanu, kurās ir vai kurām draud nopietnas finanšu stabilitātes grūtības; Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 21. maija Regula (ES) Nr. 473/2013 par kopīgiem noteikumiem budžeta plānu projektu uzraudzībai un novērtēšanai un pārmērīga budžeta deficīta novēršanai eurozonas dalībvalstīs. Padomes 2011. gada 8. novembra Direktīva 2011/85/ES par prasībām dalībvalstu budžeta struktūrām, lai gan tā ietilpst sešu tiesību aktu kopumā par ekonomikas pārvaldību, nav ietverta šajā pārskatā. No tā izriet, ka uz to attieksies atsevišķs pārskata termiņš, kas noslēgsies 2018. gada 14. decembrī.

[2] Regulas paredz, ka pārskats tiks sniegts līdz 2014. gada 14. decembrim.

[3] COM(2014) 61 final, 2014. gada 6. februāris.

[4] Stabilitātes un izaugsmes pakts sākotnēji tika izveidots 1997. gadā, lai fiskālās politikas koordinācija starp dalībvalstīm novērstu to, ka neilgtspējīga fiskālā politika vājinātu kopējo monetāro politiku, kura virzīta uz cenu stabilitāti. Paktam ir divas daļas. Preventīvās daļas mērķis ir nodrošināt to, ka tiek uzsvērta dalībvalstu publisko finanšu stabilitāte makroekonomiskās stabilitātes un fiskālo iespēju radīšanā, kas risinātu iespējamos ekonomiskos satricinājumus. Pamatprasība ir tāda, ka dalībvalstīm jāsasniedz un jāuztur vidēja termiņa mērķis, konkrētai valstij adresēta budžeta atsauces vērtība strukturālajā izteiksmē (tā ir cikliski koriģēta un no tās ir atskaitīti vienreizēji un citi pagaidu pasākumi). Korektīvās daļas, pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras, mērķis ir novērst nopietnas budžeta politikas kļūdas. Tās pamatā ir parāda un budžeta deficīta robežvērtības attiecīgi 3 % un 60 % apmērā no IKP.

[5] 1.1. pielikumā ir apkopotas izmaiņas Stabilitātes un izaugsmes paktā, kuras ieviestas ar sešu tiesību aktu kopumu un divu tiesību aktu kopumu.

[6]  1.5. pielikumā ir apkopoti secinājumi, kas izriet no šā pasākuma.

[7]  Regula Nr. 1174/2011 un Regula Nr. 1176/2011.

[8] Sīkāk skatīt 2. pielikumā

[9] Komisija publicējusi divus ziņojumus par politikas īstenošanas īpašu uzraudzību Spānijā un Slovēnijā 2013.–2014. gada rudenī un ziemā.

[10] Formāla pārskatīšana tikusi veikta jau šogad agrāk. Skatīt COM(2014) 61 final.

[11] Programmas beigās uz dalībvalsti sāk attiekties makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršanas procedūra, un pēc analīzes padziļinātajā pārskatā nosaka, vai tai vajadzētu būt makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršanas procedūras preventīvajā vai korektīvajā daļā. Pamatojoties uz līdzšinējo pieredzi, mijiedarbība starp makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršanas procedūru un korekciju programmām bijusi ļoti sekmīga. Tomēr makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršanas procedūras ikgadējais cikls var būt saistīts ar salīdzinoši ilgu kavēšanos starp pastiprinātu uzraudzību saskaņā ar programmas beigām un pārraudzību saskaņā ar pārmērīgas nelīdzsvarotības novēršanas procedūru (ilgstošas pārmērīgas nelīdzsvarotības gadījumā programma tiek saglabāta), ko daļēji kompensē uzraudzība pēc programmas darbības beigām. 

[12]  Plašāku analīzi par panākumiem saistībā ar stratēģiju "Eiropa 2020" skatīt: Eiropas Komisija, “Stratēģijas “Eiropa 2020” gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei novērtējums”, COM(2014)130.

[13] Sīkāku informāciju skatīt “Gada izaugsmes pētījums par 2015. gadu”, COM(2014)906.

[14] Skat. COM(2013)790.

[15] Skat. Ceturkšņa ziņojumu par eurozonu (Quarterly Report on the Euro Area), 2013. gada 2. un 3. izdevums.