This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 52013DC0459
REPORT FROM THE COMMISSION TO THE EUROPEAN PARLIAMENT AND THE COUNCIL Fourth Report on the implementation by the Republic of Moldova of the Action Plan on Visa Liberalisation
KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI Ceturtais ziņojums par Moldovas Republikas veikto Vīzu režīma liberalizācijas rīcības plāna īstenošanu
KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI Ceturtais ziņojums par Moldovas Republikas veikto Vīzu režīma liberalizācijas rīcības plāna īstenošanu
/* COM/2013/0459 final */
KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI Ceturtais ziņojums par Moldovas Republikas veikto Vīzu režīma liberalizācijas rīcības plāna īstenošanu /* COM/2013/0459 final */
KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN
PADOMEI Ceturtais ziņojums par Moldovas Republikas
veikto Vīzu režīma liberalizācijas rīcības plāna īstenošanu 1. Ievads ES un Moldovas Republikas vīzu dialogs, lai
izvērtētu nosacījumus, ar kuriem Moldovas Republikas pilsoņiem (turpmāk
— Moldovas pilsoņi) varētu piešķirt tiesības ceļot uz ES
bez vīzām, tika sākts 2010. gada 15. jūnijā. Komisija 2011. gada
24. janvārī iepazīstināja Moldovas Republikas iestādes (turpmāk
— Moldovas iestādes) ar Vīzu režīma liberalizācijas
rīcības plānu (turpmāk — VRLRP)[1]. VRLRP noteikta virkne precīzu kritēriju
Moldovas Republikai, kas iedalīti četros tā sauktajos būtisko tehnisko
jautājumu „blokos”[2],
lai pieņemtu tiesisko regulējumu un politikas satvaru (1. posms) un to
efektīvi īstenotu (2. posms). Komisija ir regulāri ziņojusi Eiropas
Parlamentam un Padomei par VRLRP īstenošanu. Pirmais progresa ziņojums
par to, kā Moldovas Republika īsteno Vīzu režīma liberalizācijas rīcības plānu,
tika iesniegts 2011. gada 16. septembrī[3]. Pirmais progresa ziņojums un
nākamie procesa soļi tika apspriesti augstākā līmeņa amatpersonu sanāksmē, kura
notika 2011. gada 7. oktobrī. Novērtēšanas misijas par VRLRP 2., 3. un 4. bloku
tika rīkotas 2011. gada oktobra otrajā pusē un novembra sākumā, iesaistot
ekspertus no ES dalībvalstīm, kā arī Komisijas dienestu un Eiropas
Ārējās darbības dienesta (turpmāk — EĀDD) amatpersonas. Ekspertu misiju mērķis bija
novērtēt tiesisko, politisko un institucionālo satvaru, pamatojoties uz VRLRP
pirmā posma kritērijiem, un atbilstību Eiropas un starptautiskajiem
standartiem. Ekspertu ziņojumus pabeidza 2011. gada decembrī. Otrais progresa ziņojums par to, kā Moldovas Republika īsteno Vīzu režīma liberalizācijas
rīcības plānu, tika iesniegts 2012. gada 9. februārī[4]. Augstākā līmeņa amatpersonu
sanāksme notika 2012. gada 27. februārī, kuras laikā tika prezentēts
otrais progresa ziņojums un apspriesti nākamie procesa soļi. Trešo progresa ziņojumu par Moldovas Republikas
veikto Vīzu režīma liberalizācijas
rīcības plāna īstenošanu iesniedza
2012. gada 22. jūnijā[5]. Tas
bija trešais un pēdējais progresa ziņojums par VRLRP pirmo posmu un sniedza
konsolidētu Komisijas vērtējumu par progresu, ko Moldovas Republika panākusi,
lai izpildītu VRLRP pirmā posma kritērijus, kas saistīti ar tiesiskā, politiskā
un institucionālā satvara izveidošanu. Komisija, iesaistot attiecīgās ES aģentūras un ieinteresētās puses, 2012. gada 3. augustā[6] iesniedza novērtējumu
par ietekmi, kāda gaidāmajai vīzu režīma
liberalizācijai Moldovas pilsoņiem, kuri ceļo uz ES, varētu būt uz migrāciju
un drošību. Pamatojoties uz šiem ziņojumiem, Padome 2012. gada 19. novembrī pieņēma secinājumus, kuros
tā piekrita Komisijai, ka Moldovas Republika ir izpildījusi visus
Vīzu režīma liberalizācijas rīcības
plāna pirmā posma kritērijus. Pēc
tam tika uzsākts otrajā posmā izvirzīto kritēriju novērtējums. Augstākā līmeņa amatpersonu sanāksmē, kas
notika 2013. gada 28. janvārī, tika apspriesti otrā
posma nākamie soļi, kā arī novērtēšanas
misiju sagatavošana. No 2013. gada 18. februāra līdz 15. martam
tika organizētas vairākas jaunas visu četru VRLRP bloku novērtēšanas misijas. Šīs novērtēšanas misijas ievērojami atšķīrās novērtējuma apjoma un informācijas ziņā, proti, tās ilga četras nedēļas, iesaistot 12 ekspertus no ES
dalībvalstīm kopā ar Komisijas un
EĀDD amatpersonām. Ekspertu misijām bija jānovērtē gan otrā posma VRLRP
kritēriju izpildes statuss, gan tiesiskā, politikas
un institucionālā satvara ieviešanas
apjoms atbilstoši Eiropas un starptautiskajiem standartiem.
Īpaša uzmanība tika pievērsta tādām jomām kā diskriminācijas novēršana, minoritāšu integrācija
un cilvēku tirdzniecība, dažas no
kurām jau bija pieminētas Padomes 2012. gada 19. novembra secinājumos. Ekspertu ziņojumus pabeidza 2013. gada maijā. Moldovas Republika ir apņēmusies
ņemt vērā šajos ziņojumos izklāstītos ieteikumus, ieviešot
atjaunināto valsts rīcības plānu, kas
tika izstrādāts 2013. gada
maija beigās. Vīzu režīma liberalizācijas rīcības
plāns ir izrādījies nozīmīgs
stimuls reformām un
ir ļāvis Moldovas Republikai kopš
2010. gada saglabāt stabilu strukturālo
reformu tempu. Noslēdzot VRLRP pirmo posmu 2012. gada novembrī,
tika atzīts, ka tiesiskais un politiskais satvars ir
izveidots. Šā ziņojuma mērķis ir sniegt
informāciju par tiesiskā un institucionālā
satvara ieviešanu, iestāžu darbību
un aģentūru darba koordinācijas līmeni. Komisija ir sagatavojusi šo progresa ziņojumu, pamatojoties uz vispusīgajām 2013. gada februārī
un martā īstenotajām novērtēšanas misijām, tostarp
uz ziņojumiem, ko šajā sakarā
sagatavojuši dalībvalstu eksperti,
kā arī uz papildu informāciju, kas saņemta divu 2013. gada aprīlī organizētu
pasākumu rezultātā, proti, ES un Moldovas Republikas Apvienotās apakškomitejas Nr. 3[7] sanāksmē un
ES un Moldovas Republikas dialogā
cilvēktiesību jomā. Īpaša uzmanība
tika pievērsta reformu un sasniegto rezultātu ilgtspējai,
tostarp pārdomātai personāla izvēlei un finansējumam.
Ziņojums ietver arī novērtējumu par to, kā tiek ņemti
vērā Moldovas Republikai paredzētie ieteikumi,
kas iekļauti 2012. gada augusta ietekmes
novērtējuma ziņojumā[8]. 2. Četru Vīzu režīma
liberalizācijas rīcības plāna bloku īstenošanas novērtējums 1. bloks. Dokumentu drošība,
ieskaitot biometriju a) VRLRP kritēriji ·
Pakāpeniska biometrisko pasu ieviešana saskaņā
ar ICAO standartiem, tostarp Moldovas konsulātos ārvalstīs, un pakāpeniska
ICAO prasībām neatbilstošu pasu izņemšana no apgrozības Kopš 2011. gada janvāra Moldovas Republikā
izsniedz vienīgi biometriskas pases (parastās pases, diplomātiskās pases,
oficiālās pases un pases bezvalstniekiem), īstenojot principu „viena pase,
viens dokuments”. Moldovas Republikā 2012. gada 31. decembrī
apgrozībā bija 2 514 335 pilsoņu pases, no kurām 487 745 (jeb 19,3 %)
bija biometriskas pases. Nebiometrisko pasu pakāpenisku pilnīgu izņemšanu no apgrozības
ir plānots pabeigt līdz 2020. gada beigām. Kopš 2012. gada 1. janvāra Moldovas
pilsoņi, kuri dzīvo ārvalstīs, var iesniegt pieteikumus Moldovas Republikas diplomātiskajās
pārstāvniecībās un konsulārajās iestādēs, lai saņemtu biometrisku pasi. Pilnīgi
visās Moldovas Republikas vēstniecībās un konsulātos ārvalstīs ir speciāls
aprīkojums biometrisko datu ievākšanai no pieteikumu iesniedzējiem. Šī jaunā
biometriskā pase atbilst ICAO standartiem, un tai ir vairāki aizsardzības
elementi, ko ieteikusi iekļaut ICAO[9]. Kopš 2013. gada 2. janvāra Valsts
informācijas resursu centrs „Registru” (CSIR Registru, turpmāk — „Registru”)
strādā ar saviem saknes un publiskās atslēgas sertifikātiem. Moldovas iestādes 2012. gada
28. septembrī iesniedza pieteikumu, lai pievienotos ICAO publiskās
atslēgas direktorijam (turpmāk — ICAO PKD), bet 2013. gada sākumā
tika sagatavots Informācijas tehnoloģiju un komunikāciju ministrijas rīkojums
par vienreizējas reģistrācijas maksas samaksu par „Registru” pievienošanos ICAO
PKD. Pamatojoties uz 2012. gada janvārī rīkotā konkursa rezultātiem,
„Registru” gatavojās slēgt iepirkuma līgumu, lai iegādātos pasu grāmatiņas ar
integrētu mikroshēmu, taču līguma parakstīšana tika atlikta līdz 2013. gada
februārim, jo piedāvājums tika apstrīdēts Moldovas Republikas Augstākajā tiesā.
Tiek plānots, ka „Registru” 2013. gada vasarā parakstīs līgumu ar konkursa
uzvarētāju. ·
Pasu, personas apliecību un citu pamatdokumentu
pieteikumu iesniegšanas, personalizēšanas un izsniegšanas procesa augsta līmeņa
integritāte un drošība „Registru” atbild par ceļošanas un personu
apliecinošu dokumentu izsniegšanu. Visi Civilstāvokļa dienesta biroji ir
datorizēti un ar droša saziņas kanāla starpniecību savienoti ar automatizētu
informācijas sistēmu, kuras nosaukums ir „Valsts iedzīvotāju reģistrs” (turpmāk
— VIR). Dzimšanas, laulības, miršanas, šķiršanās un vārda/uzvārda maiņas apliecībām
ir vienots formāts un vienādi drošības elementi[10]. Pieteikumus ceļošanas dokumentu un valsts personas
apliecību saņemšanai var iesniegt 49 „Registru” teritoriālajos un
reģionālajos birojos. Šo biroju veiktajās pārbaudēs parasti tiek novērtēta datu
precizitāte un tas, cik pilnīga informācija ir pieteikumos, kā arī
neelektroniskās pārbaudes saistībā ar Iekšlietu ministriju tiek veiktas attiecībā
uz likumpārkāpumiem, krimināllietām un personām, kuras izdarījušas noziedzīgus
nodarījumus. Ņemot vērā to, ka VIR ir liels informācijas
apjoms par katru Moldovas iedzīvotāju, iespēja, ka kāds varētu izmantot
vairākas identitātes, ir ļoti neliela. Tas, ka pasēs ir iekļauti biometriskie
dati, „iesaldē” pases turētāja identitāti un neļauj izmantot citas identitātes. „Registru” veic nopietnus pasākumus, lai pēc
iespējas mazinātu korupcijas iespējamību darbinieku vidū, cita starpā skaidri
nodalot darbinieku pienākumus un funkcijas; nosūtot pieteikumu iesniedzējus pie
ierēdņiem pēc nejaušības principa; uzticot iesniegto pieprasījumu izvērtēšanu
vismaz trīs dažādiem ierēdņiem un iekasējot nodevas ar bankas automātu
starpniecību. Tas, ka tiek veiktas vairākas pieteikumu pārbaudes, ievērojami mazina
iespēju, ka darbinieki varētu ievadīt sistēmā viltus pieteikumus. Turklāt Civilstāvokļa dienests ir izstrādājis
stratēģiju korupcijas novēršanai un apkarošanai darbinieku vidū. Pasākumi
ietver neplānotas pārbaudes, ierobežotu piekļuvi datiem, videonovērošanu, kā
arī paziņojumus par ienākumiem, īpašumiem un interešu konfliktu. Katrā vietējā
pieteikumu iesniegšanas birojā ir izvietoti paziņojumi ar informāciju par
korupciju. Šo jauno pasākumu rezultātā pēc 2012. gadā
veiktajām pārbaudēm par Civilstāvokļa dienesta darbinieku izdarītajiem
pārkāpumiem tika piemēroti septiņi disciplinārsodi. Pieteikumu iesniedzēji, kuri dzīvo Piedņestras[11] apgabalā, var iesniegt pieteikumus
dokumentu saņemšanai vienā no birojiem administratīvā dalījuma robežas tuvumā. Kopš
2003. gada 17. jūlija šādus pieprasījumus izskata seši pastāvīgi
biroji Moldovas Republikā un viens mobilais birojs, kuros ir tāda pati praktiskā
organizācija un galvenās procedūras kā citviet Moldovas Republikā. Personas, kuru
rīcībā ir tikai Piedņestras „iestāžu” izsniegti dokumenti, savus civilstāvokli
apliecinošos dokumentus var reģistrēt Moldovas iestādēs, ļaujot Civilstāvokļa
dienestam izgatavot to norakstus un iekļaut VIR. Pēc tam Civilstāvokļa dienests
izsniegs personai dokumentu, kas ļaus iegūt Moldovas pasi. Likumā ir paredzēta
īpaša kārtība, kā atpazīt Piedņestras „iestāžu” izsniegtos pamatdokumentus. Identitāti
iespējams noteikt, pamatojoties uz iepriekš Moldovas Republikā izsniegtiem personību
apliecinošiem vai ceļošanas dokumentiem vai ģimenes arhīviem. Daudzos gadījumos
personas identitātes pārbaude būs salīdzinoši vienkārša, jo ir pieejami dati, sākot
no 1992. gada. Lai noteiktu identitāti un tiesības uz Moldovas Republikas
pilsonību personām, kuras dzimušas Piedņestras apgabalā pēc 1992. gada,
radniecības pierādīšanai nepieciešams pārbaudīt ierakstus par vecākiem, brāļiem
un māsām. Visbeidzot, identitāti var noteikt ar pienācīgu noteiktības pakāpi,
izmantojot atsauces datus par ģimenes locekļu ierakstiem VIR. ·
Tūlītēja un sistemātiska ziņošana Interpola/nozaudēto un nozagto pasu datubāzei par nozaudētām un
nozagtām pasēm Kopš 2011. gada oktobra ir ieviesta kārtība, ka
datus par visām nozaudētām un nozagtām pasēm ik
pēc piecām minūtēm no „Registru” nosūta Valsts Policijas
centrālajai pārvaldei (turpmāk — VPCP),
kas ir Interpola koordinācijas punkts. VPCP arī nosūta šo
informāciju Interpolam katru dienu,
izmantojot reāllaika elektronisko
sistēmu. Starp nozaudētām un
nozagtām pasēm nav noteikta nekāda atšķirība. Robežšķērsošanas punkti ir savienoti ar
Interpola nozaudēto un nozagto pasu datubāzi. Salīdzinājumā ar izgatavoto pasu skaitu nozaudēto pasu skaits ir ļoti
liels. Piemēram, 2011. gadā tika izgatavotas 261 259 pases,
bet 29 946 pases tika
pieteiktas kā nozaudētas, kā arī 2012. gadā 32 343 pases tika
pieteiktas kā nozaudētas, bet izgatavotas tika 260 393
pases. Kopš 2011. gada oktobra
no pasēm, kas tika pieteiktas kā nozaudētas, 15 603
tika atrastas un
atjaunotas. ·
Regulāra apmaiņa ar pasu paraugiem un
sadarbība dokumentu drošības jomā ar ES Katru gadu pa īpašu
komunikācijas kanālu ES dalībvalstīm nosūta atjauninātu
informāciju par Moldovas Republikas
pasu paraugiem. Turklāt kopš 2009. gada Moldovas Republika
ir pievienojusies Eiropas Savienības Padomes Autentisku personu apliecinošu un ceļošanas dokumentu publiskajam reģistram tiešsaistē (turpmāk — PRADO).
Pēdējās izmaiņas PRADO sistēmā
tika veiktas 2011. gada
1. jūlijā, iekļaujot jaunos
paraugus ar Moldovas
biometrisko pasu aizsardzības
elementiem, bet 2012. gada decembrī
tika nosūtīti 65 jauni
paraugi ar Moldovas diplomātisko un dienesta biometrisko pasu
aizsardzības elementiem. Tāpat 2012. gadā Robežpolicijas departamenta dokumentu ekspertīzes
nodaļa ar Ārlietu un Eiropas integrācijas ministrijas starpniecību saņēma ES dalībvalstu ceļošanas dokumentu paraugus (62 gab.) b) Ieteikumi pēc ietekmes novērtējuma ·
Izveidot un piemērot samērīgas, efektīvas un
preventīvas sankcijas personām, kuras ir notiesātas par savas pases pārdošanu
vai aizdošanu. Moldovas Republikas Kriminālkodeksa 361. pants
jau paredz sankcijas par viltotu oficiālu dokumentu izgatavošanu,
glabāšanu, pārdošanu vai izmantošanu.
Attiecībā uz nozaudētām vai nozagtām pasēm Moldovas iestādes pašlaik izskata iespēju noteikt stingrākus pasu izsniegšanas nosacījumus tām personām, kuras pasi nozaudējušas vai kurām tā nozagta. ·
Regulāri dalīties ar informāciju ar ES iestādēm
par nozaudētām un nozagtām biometriskajām pasēm, jo īpaši izmantojot Interpola
nozaudēto un nozagto ceļošanas dokumentu datubāzi. Sk. VRLRP kritērijus punktā „Tūlītēja
un sistemātiska ziņošana Interpola/nozaudēto un nozagto pasu datubāzei
par nozaudētām un nozagtām pasēm”
šā ziņojuma 5. lpp. ·
Stiprināt tiesisko regulējumu un institucionālo
satvaru attiecībā uz Civilstāvokļa aktu reģistru, lai novērstu vārda vai
identitātes maiņas ļaunprātīgu izmantošanu nolūkā iegūt jaunu pasi. Izstrādāt
un piemērot skaidrus noteikumus par vārda maiņu; stiprināt tiesisko regulējumu
un institucionālo satvaru un tajā ietvert efektīvus kontroles un izsekojamības
pasākumus. Ikviens pilsonis var iesniegt
pieteikumu vārda vai uzvārda
maiņai. Centrālais civilstāvokļa
aktu birojs pieņem lēmumu pēc
speciālas komitejas atzinuma. Likumā nav paredzēti
nekādi ierobežojumi attiecībā uz skaitu, cik reizes vārdu vai uzvārdu var mainīt. Nekad netiek mainīts unikālais personīgais
identifikācijas numurs (turpmāk
— UPIN) dzimšanas apliecībā, bet
vārda vai uzvārda maiņas gadījumā visi
iepriekšējie ceļošanas un personu
apliecinošie dokumenti tiek atzīti par nederīgiem. Izbraucot no valsts, robežkontrole
tiek veikta, pamatojoties uz UPIN, bet robežpolicijai
ir piekļuve VIR, kur atrodami Moldovas
pilsoņu visi iepriekšējie vārdi/uzvārdi. Ieviestā
sistēma ievērojami samazina vārda maiņas gadījumu skaitu ļaunprātīgas izmantošanas nolūkā. Vispārējs 1. bloka novērtējums Ieviestā organizācija un kārtība nodrošina labu dokumentu integritātes un drošības līmeni. Kopš 2010. gada ir ievērojami uzlabojusies civilstāvokļa reģistrācijas un dokumentu izsniegšanas kārtība. Pastāvošās pieteikumu iesniegšanas un dokumentu izsniegšanas sistēmas ir drošas un pārdomātas, kā arī nodrošina pilsoņiem kvalitatīvus pakalpojumus. Tiek izsniegtas ICAO standartiem atbilstošas biometriskas pases, bet vecā parauga pases tiek ātri izņemtas no apgrozības. Moldovas Republikai arī ir izteikts lūgums sniegt papildu informāciju par nozaudēto pasu lielo skaitu. Komisija uzskata, ka Moldovas Republika kopumā ir izpildījusi otrā posma 1. blokam noteiktos kritērijus. Nepieciešamā turpmākā rīcība: · sākt izmantot pasu grāmatiņas ar integrētu mikroshēmu, īstenojot gan paplašinātās piekļuves kontroli, gan papildu piekļuves kontroli; · automatizēt pēc iespējas vairāk procesu, aizstāt atlikušās esošās manuālās procedūras un izveidot elektronisku saikni starp „Registru” un Iekšlietu ministriju. 2. bloks. Nelikumīgā imigrācija, tostarp
atpakaļuzņemšana 2. bloks / 1. temats. Robežu
pārvaldība a) VRLRP kritēriji ·
Efektīva tiesību aktu īstenošana robežkontroles jomā, izmantojot atbilstošas
robežpārbaudes un
robežuzraudzību, procedūras un darbības
efektivitāti, situācijas
novērtējumu valsts un vietējā līmenī, kas ietver riska analīzes, ziņu
iegūšanas un datu plūsmas pārvaldības ieviešanu, kā arī
tiešu piekļuvi attiecīgajām valsts un
starptautiskajām datubāzēm un iespēju iegūt
informāciju tajās Likums par robežpoliciju, saskaņā ar kuru Robežsardzes
dienests tika pārstrukturēts, kļūstot par Moldovas
Republikas Iekšlietu ministrijas Robežpolicijas departamentu, stājās spēkā 2012. gada 1. jūlijā. Robežpolicijai ir kompetence un izpildes pilnvaras integrētas robežu pārvaldības jomā, kā
arī pārrobežu noziedzības novēršanā un
apkarošanā. Likums par valsts robežu atbilst Šengenas
Robežu kodeksa[12] regulējumam un tajā lietotajām definīcijām, un
tajā ņemts vērā arī Eiropas Savienības tiesiskais regulējums attiecībā
uz pārvadātāju atbildību, jo īpaši
Padomes Direktīva par pārvadātāju
pienākumu paziņot datus par pasažieriem (Direktīva 2004/82/EK). Robežpolicija veic savus
pienākumus, ievērojot līdzīgus likumus un noteikumus, kādus ievēro robežsargi ES Šengenas valstīs.
Moldovas Republikas kontrolētajā
teritorijā ir 56 robežšķērsošanas
vietas, un satiksmes intensitāte
uz Moldovas Republikas robežām sasniedz 13–15 miljonus pasažieru gadā.
Robežpārbaudes tiek plaši veiktas atbilstoši ES Šengenas kataloga
paraugpraksei. Ziņošanas un riska analīzes sistēmām ir
ļoti labs līmenis, pat salīdzinot ar Šengenas valstu sistēmām. Riska analīzes
sistēma atbilst FRONTEX
vienotajam integrētā riska analīzes
modelim (CIRAM), bet profili
ir kvalitatīvi un labi izstrādāti.
Tā kā robežpolicija ietilpst FRONTEX Austrumu robežu riska
analīzes tīklā (EBRAN), tā katru mēnesi veic informācijas apmaiņu ar FRONTEX. Turklāt
ES Robežu palīdzības misijas Moldovas Republikā un Ukrainā (turpmāk — EUBAM)
ietvaros Moldovas un Ukrainas robežpolicija un muita sagatavo kopīgus
robežas drošības novērtējuma
ziņojumus. Robežu uzraudzību plāno un veic saskaņā ar riska analīzes sistēmu. Patruļu skaits atbilst samērā labam līmenim. Integrētās robežu pārvaldības (turpmāk — IRP)
ietvaros plānots izveidot visaptverošu
stacionāru uzraudzības sistēmu gar
robežām. Ieviešot stacionāro uzraudzības sistēmu ar papildu pārnēsājamām sistēmām (bez apkalpes), robežpolicija var veikt robežu uzraudzību pienācīgā līmenī.
Robežpolicijai ir pietiekami daudz dienesta suņu (pavisam kopā 123, no kuriem 74
ir pēddzinēji suņi). Kopumā ierīces pirmās līnijas robežpārbaužu veikšanai
atbilst Eiropas standartiem. Datubāzēs reģistrēto
brīdinājumu skaits 2012. gadā pārsniedza 5700 (5687 valstu brīdinājumi; 56 Interpola
brīdinājumi), bet to kopējais skaits salīdzinājumā ar 2011. gadu
bija pieaudzis vairāk nekā četras reizes. Pirmās līnijas ierēdņiem ir piekļuve
Robežpolicijas integrētajai informācijas sistēmai (turpmāk — RIIS), tiesiskajam regulējumam,
ārvalstu brīdinājumiem, riska profiliem un internetam (piemēram, PRADO).
Visās robežšķērsošanas vietās ir tiešsaistes pieslēgumi centrālajām datubāzēm. Attiecīgu
ierīču trūkuma dēļ otrās līnijas pārbaudes ne visās robežšķērsošanas vietās notiek
atbilstošā līmenī. ·
Atbilstošas infrastruktūras, tehniskā
aprīkojuma, IT sistēmu, finanšu resursu un cilvēkresursu nodrošināšana saskaņā
ar IRP stratēģiju un rīcības plānu, ko plānots pieņemt, un efektīva apmācību
programmu un korupcijas novēršanas pasākumu īstenošana Robežpolicija uzlabo robežu uzraudzības sistēmu,
kā arī izveidos Valsts koordinācijas centru (turpmāk — VKC).
Situācijas apzināšana ir viena no realizējamā trīs posmu plāna daļām ar
nosaukumu „Fiksēto un mobilo sakaru sistēmas izveide uz valsts robežas”. Šie
posmi ietver aprīkojuma iegādi un fiksēto un mobilo telekomunikāciju sakaru sistēmas
izveidi visā valstī. VKC izveide uzlabos informētību par situāciju, kā arī veicinās
sadarbību ar Eiropas Robežu uzraudzības sistēmu[13] (turpmāk — EUROSUR).
Robežpolicijai ir pietiekams skaits ierīču robežu uzraudzībai (piemēram,
termovizuālas kameras un nakts redzamības brilles, taču pašlaik trūkst stacionāru
uzraudzības sistēmu). Plānotais darbavietu skaits robežpolicijā ir 3543,
no kurām 83 % (2945) šobrīd ir aizpildītas. Darbinieku trūkst tāpēc, ka
robežkontrolē vairs nenodarbina personas, kas pilda obligāto dienestu, taču līdz
2013. gada beigām ir paredzēts aizpildīt visas brīvās štata vietas. Valsts
robežpolicijas koledža organizē divu gadu apmācību programmas virsniekiem un
sešu mēnešu mācību pamatkursus jauniem darbiniekiem. Divu gadu programmā
virsniekiem izmantots Kopenhāgenas process, un tā izstrādāta ar EUBAM atbalstu
un saskaņā ar ES kopējo mācību programmu robežsargu apmācīšanai. Kopumā mācību
programmas veido stabilu pamatu, lai sagatavotu profesionālus darbiniekus
robežas pārvaldības vajadzībām. Robežpolicija jau ir īstenojusi lielāko daļu no
ieteikumiem un paraugprakses korupcijas novēršanai[14] atbilstoši ES Šengenas katalogam
par ārējo robežu kontroli[15].
Robežpolicijas profesionālās ētikas kodekss tika apstiprināts 2008. gada 13. jūnijā,
un robežpolicijas darbinieki saņem konkurētspējīgu atalgojumu. Tiek veiktas
iepriekš nepieteiktas pārbaudes, un pirms stāšanās amatā robežpolicijas
darbiniekiem ir jāpublisko personīgās intereses un ienākumi, bet pēc tam tas jāatkārto
katru gadu. Ir ieviesta personāla regulāras rotācijas sistēma. ·
Iestāžu sadarbības (tostarp datu apmaiņas starp Robežsardzes
dienestu un tiesībaizsardzības iestādēm)
uzlabošana, starptautiskās sadarbības uzlabošana, kas ietver sadarbību ar kaimiņvalstīm un sadarbības noteikumu ar FRONTEX
īstenošanu, sasniedzot augsta
līmeņa efektivitāti Iestāžu sadarbība robežu pārvaldības jomā notiek
apmierinošā līmenī. Robežpolicija ļoti aktīvi sadarbojas ar policiju, muitu un Migrācijas
un patvēruma lietu biroju (turpmāk — BMA). Robežpolicijas
un Ģenerālprokuratūras sadarbība strukturāli palielinājās pēc tam, kad robežpolicijai
tika piešķirtas jaunas pilnvaras veikt kriminālizmeklēšanu. Galvenie iestāžu
sadarbības veidi ir informācijas apmaiņa, kopīgas izmeklēšanas komandas, kopīga
rīcība un kopīgas mācības. Visos robežšķērsošanas punktos robežpolicija un
muita veic vienu kopīgu pārbaudi. Viņi izmanto vienotu kravas automobiļu
reģistrācijas sistēmu un var izmantot viens otra ierīces, piemēram, lai pārbaudītu
transportlīdzekļus. Robežpolicija ir noslēgusi visaptverošus
sadarbības nolīgumus un protokolus ar Rumāniju un Ukrainu, kā arī 2012. gadā
robežpolicija turpināja sadarbību ar EUBAM, nodrošinot efektīvu Devītā rīcības
plāna pasākumu ikgadējā posma īstenošanu[16].
Kopš 2006. gada Galacas kopīgajā pārrobežu sadarbības centrā robežpolicijai
ir sadarbības koordinators. Ir noslēgti sadarbības nolīgumi ar dažām ES
dalībvalstīm (Latviju, Lietuvu, Igauniju, Ungāriju un Poliju). Sadarbība ar
citām Neatkarīgo Valstu Sadraudzības (turpmāk — NVS)
valstīm notiek ar NVS Robežsardzes spēku vadītāju padomes starpniecību. Ir arī parakstīts
sadarbības protokols starp GUAM[17]
valstu robežsargiem. Robežpolicija 2008. gada augustā parakstīja sadarbības
noteikumus ar FRONTEX, kā arī tā ir piedalījusies daudzās FRONTEX
koordinētās darbībās. Robežpolicijas departamentā 2012. gada decembrī tika
izveidots FRONTEX valsts kontaktpunkts, kas atbild par FRONTEX sadarbības
plāna noteikumu koordināciju un īstenošanu. b) Ieteikumi pēc ietekmes novērtējuma ·
Turpmāk stiprināt robežkontroli, tostarp riska
analīzes un uzraudzības pasākumus, novērst un apkarot korupciju pie robežas, kā
arī turpmāk stiprināt sadarbību ar EUBAM visās
robežu pārvaldības jomās. Sk. VRLRP kritērijus šā ziņojuma
7. un 8. lpp. ·
Uzlabot sadarbību ar kaimiņvalstīm. Stiprināt
divpusējo un starptautisko sadarbību un apmaiņu ar statistikas un
analītiskajiem datiem un taktiskajiem/darbības datiem/izlūkdatiem, piemērojot
tādus pasākumus kā kopīgo pārrobežas darbību uzsākšana/līdzdalība tajās,
kopīgas izmeklēšanas komandas un kopīgas izlūkošanas komandas, kam jāveicina
sadarbības koordinatoru apmaiņa šādās darbībās un jāpiedāvā apmācība par to, kā
veikt kopīgas robežkontroles un muitas kontroles. Sk. VRLRP kritērijus šā ziņojuma
8., 9. un 10. lpp. ·
Uzlabot apmācības un spēju veidošanu attiecībā
uz starptautisko muitas un tiesībaizsardzības iestāžu sadarbību un informācijas
apmaiņu. Sk. VRLRP kritērijus šā ziņojuma
8., 9. un 10. lpp. ·
Koordinēt kontroles darbības pie kopīgajām
robežām. Apmainīties ar izlūkdatiem un uzlabot kopīgās situācijas novērtējumu
darbības līmenī. Sk. VRLRP kritērijus šā ziņojuma
8., 9. un 10. lpp. ·
Stiprināt sadarbību ar kaimiņvalstīm, jo īpaši
Ukrainu. Moldovas Republikas un Ukrainas iestādes 2007. gadā
uzsāka izmēģinājuma projektu par kopīga Rosošānu-Bričānu robežšķērsošanas punkta izveidi. Šis izmēģinājuma
projekts tika sagatavots un uzsākts
ar EUBAM un Eiropas Komisijas palīdzību un atbalstu. Abas puses viena otrai
uzticējušas veikt izceļošanas pārbaudes. Izmēģinājuma projektā sekmīgi ieviesti principi „pie viena lodziņa”,
„vienas pieturas aģentūra”, „no viena pie otra”, „zem viena jumta” un „plecu pie pleca”. ·
Turpmāk atbalstīt sadarbību ar EUBAM un īstenot
EUBAM ieteikumus par mobilo vienību uzlabošanu un biežāku izmantošanu. Moldovas Republikas un Ukrainas robežas
Piedņestras posma kontrole neietilpst Moldovas Republikas robežpolicijas un
muitas pārziņā. Šajā posmā, kas robežojas ar Ukrainu, ir 25 oficiālas
robežšķērsošanas vietas, un starptautiski atzītas robežpārbaudes un uzraudzības
funkcijas veic vienīgi Ukrainas robežsardze. Gar iekšējo administratīvā
dalījuma līniju starp Piedņestras reģionu un Moldovas Republiku ir izvietoti 14
iekšējās muitas kontroles punkti, kur preču pārbaudes veic Moldovas Republikas
muita. Moldovas iestādes 2013. gada februārī sāka
īstenot jaunu stratēģiju, lai novērstu nelikumīgo imigrāciju un pārrobežu
noziedzību un lai atvieglotu pasažieru plūsmu cauri Piedņestras reģionam. Stratēģija
paredz šādus pasākumus: Moldovas Republikā ieceļojošo un izceļojošo ārvalstu
pilsoņu reģistrācija pie administratīvā dalījuma robežas; iekšējās muitas
kontroles punktu efektivitātes pastiprināšana ar BMA starpniecību (sešos
iekšējās muitas kontroles punktos ārvalstnieki varēs reģistrēties visu
diennakti); iekšējās muitas kontroles punktu noteikumu izstrāde (datu
aizsardzība, informācijas apmaiņa starp iestādēm un uzdevumu sadalījums);
informācijas kampaņa par jaunajiem ārvalstnieku reģistrācijas noteikumiem;
mobilo vienību[18]
izveide visā valstī un sadarbības stiprināšana ar Ukrainas iestādēm un EUBAM.
Saskaņā ar šo stratēģiju ārvalstu pilsoņi, kuri ieceļo vai izceļo no Moldovas
Republikas cauri Piedņestras reģionam, tostarp tie ārvalstu pilsoņi, kuri tur
dzīvo, var brīvprātīgi reģistrēties iekšējās muitas kontroles punktos,
robežšķērsošanas punktos vai noteiktās iestādēs Kišiņevā, Belcos vai Komratā.
Šis mehānisms neietekmēs ārvalstnieku pārvietošanos starptautiski atzītajās Moldovas
Republikas robežās. Lai apkarotu nelegālo migrāciju un pārrobežu noziedzību,
mobila vienība 70 darbinieku sastāvā veiks uz riska analīzi balstītas iekšzemes
pārbaudes visā valstī. Šādas pārbaudes tiks veiktas biežāk kā kopīgas muitas,
policijas, robežpolicijas un BMA patruļas. Šīs politikas, tostarp
tiesiskā regulējuma, īstenošanu ir plānots pabeigt 2013. gada pirmajā pusē. Turklāt
Moldovas Republika plāno paplašināt kopīgu patrulēšanu un to veikt kopā ar
Ukrainas robežsargiem kopīgās robežas centrālajā (Piedņestras) posmā. Šāda
prakse aizsākās 2012. gadā robežas ziemeļu posmā Rosošānu-Bričānu
kopējā robežšķērsošanas punktā, un drīz to plānots īstenot arī Palankas-Majaku
robežšķērsošanas punktā robežas dienvidu posmā. 2. bloka / 1. temata novērtējums. Robežu pārvaldība Moldovas Republikas robežpolicija ir izveidota atbilstoši ES Šengenas kataloga ieteikumiem, robežpārbaudes un uzraudzība tiek veikta galvenokārt saskaņā ar ES standartiem, bet riska analīzes sistēmas organizācija atbilst Šengenas paraugpraksei. Tomēr ir nepieciešami daži tehniski uzlabojumi. Nepieciešamā turpmākā rīcība: · izveidot stacionāru tehniskās uzraudzības sistēmu gar sauszemes robežu; īstenot ES paraugpraksi, lai izveidotu VKC un reģionālos koordinācijas centrus; · pastiprināt transportlīdzekļu pārbaudes, lai atklātu paslēptas personas, un uzlabot riska analīzi un profilēšanu, lai veicinātu cilvēku tirdzniecības apkarošanu; uzlabot apmācību par viltotu dokumentu atklāšanu un tās pieejamību pirmās un otrās līnijas ierēdņiem; turpināt iegādāties aprīkojumu otrās līnijas pārbaudēm un transportlīdzekļu pārbaudēm; uzraudzīt un fiksēt robežpārbaudes, katrā kabīnē ievietojot kameras; pastiprināt korupcijas novēršanas profilaksi muitā un īstenot ES paraugpraksi; · turpināt īstenot mobilo vienību koncepciju Piedņestras reģionā, iekļaujot to sastāvā kompetentas tiesībaizsardzības iestādes, kas izgājušas apmācību saistībā ar nelikumīgās imigrācijas un pārrobežu noziedzības apkarošanu; starp visām tiesībaizsardzības iestādēm ir jānodrošina automātiska informācijas un personas datu apmaiņa reāllaikā. 2. bloks / 2. temats. Migrācijas
pārvaldība a) VRLRP kritēriji ·
Efektīva ES un Moldovas Republikas atpakaļuzņemšanas
nolīguma un Moldovas pilsoņu (kuri atgriežas brīvprātīgi vai saskaņā ar
atpakaļuzņemšanas nolīgumu) reintegrācijas pasākumu īstenošanas turpināšana Iekšlietu ministrijas Migrācijas un patvēruma
lietu birojs (BMA) ir kompetentā iestāde, kas atbild par Moldovas
Republikas atpakaļuzņemšanas nolīgumu īstenošanu. Starp Moldovas Republiku un
citām valstīm ir noslēgti šādi atpakaļuzņemšanas nolīgumi: ar ES (parakstīts Briselē,
2007. gada 10. oktobrī) ar Norvēģiju (2006. gada 9. augusts),
ar Šveices Konfederāciju (2004. gada 1. jūnijs, 2010. gada 19. maijs)
un ar Turciju (2012. gada 1. novembris). Turpinās sarunas ar
Albāniju, Azerbaidžānu, Krievijas Federāciju un Libānu. Pēdējā
ES un Moldovas Republikas Vīzu režīma
atvieglošanas apvienotās komitejas sanāksmē[19]
tika secināts, ka Moldovas pilsoņu atpakaļuzņemšanas pieprasījumu
skaits no ES valstīm ir samazinājies no 242 pieprasījumiem 2011. gadā līdz
142 pieprasījumiem 2012. gadā, kā arī līdz 57 pieprasījumiem 2013. gada
pirmajos piecos mēnešos. Vislielākais pieprasījumu skaits 2012. gadā tika saņemts
no Francijas (54), Vācijas (34) un Austrijas (26). Ar Valsts nodarbinātības aģentūras biroju
starpniecību Darba, sociālās aizsardzības un ģimenes lietu ministrija ir
ieviesusi ilgtspējīgus pasākumus Moldovas pilsoņu reintegrācijai. Tiek
organizēti regulāri vakanču gadatirgi, ir pieejams palīdzības tālrunis, visās
vietējās filiālēs ir pieejama pārskatāma informācija (bukleti, informācijas stendi,
brošūras) par vakancēm darba tirgū un bezdarbnieku sociālajiem pabalstiem. PARE
1+1 programma turpina atbalstīt vietējos ieguldījumus, ko veic pilsoņi, kuri
atgriezušies Moldovā, papildinot tos ar valdības ieguldījumu. ·
Efektīva migrācijas pārvaldības tiesiskā regulējuma īstenošana, tostarp
administratīvo struktūru nodrošinājums ar atbilstošiem cilvēkresursiem, kuriem ir attiecīgas
zināšanas un kompetence saistībā ar visiem migrācijas pārvaldības
aspektiem, kā arī efektīva
attiecīgo aģentūru sadarbība Migrācijas pārvaldību Moldovas Republikā nosaka Likums Nr. 200/16.07.2010 par ārvalstniekiem
piemērojamo regulējumu Moldovas Republikā. Vecākie valsts tiesību akti (t. i.,
Likums Nr. 275/1994, Likums Nr. 180/2008) joprojām ir
piemērojami attiecībā uz ārvalstnieku legālu uzturēšanos, tie nav atcelti un
nav iekļauti jaunajā tiesību aktā. Joprojām tiek izstrādātas visaptverošas
procedūras, lai precizētu brīvprātīgas atgriešanās mehānisma termiņus
un administratīvo pārkāpumu sankcijas,
kā arī aizsardzības pasākumus ģimenēm
un bērniem[20]. Iekšlietu ministrijas Migrācijas un patvēruma
lietu birojs (BMA) ir galvenā
par migrācijas pārvaldību
atbildīgā iestāde Moldovas Republikā. Komisija ar migrācijas
jautājumiem saistītu darbību koordinēšanai
(kas izveidota ar valdības lēmumu
133/23.02.2010) rūpējas par to, lai tiktu īstenotas visas valsts stratēģijas un politika migrācijas jomā, tiktu novērsta un apkarota nelikumīga migrācija, kā arī tiktu koordinētas visas kompetento valsts iestāžu darbības migrācijas
pārvaldības jomā. Iekšlietu ministrijas iekšējās restrukturizācijas ietvaros BMA ieguva
atbilstošus cilvēkresursus (22
darbiniekus), lai koordinētu vairākus ar
migrācijas stratēģiju saistītus uzdevumus. BMA Imigrācijas departaments
veic dažādus papildu uzdevumus, piemēram, reģistrē/anulē ārvalstnieku domicilu vai
pastāvīgo dzīvesvietu, reģistrē to ārvalstnieku pagaidu dzīvesvietu,
kuri uzturas Moldovas Republikā līdz 90 dienām[21], kā arī
koordinē ilgtermiņa vīzu izsniegšanu un ārvalstnieku
nelikumīgas uzturēšanās apkarošanu. Ar IOM, ICMPD
un UNHCR atbalstu dažādu ES projektu ietvaros BMA darbiniekiem tiek nodrošināta nepārtraukta
apmācība. REVIS projekta ietvaros tiek organizēti plaši semināri
par vīzu informācijas sistēmu un
mācību ekskursijas uz vairākām ES dalībvalstīm. Pēdējā ES un Moldovas Republikas Vīzu
režīma atvieglošanas apvienotās
komitejas sanāksmē[22]
tika secināts, ka vīzu atteikumu skaits Moldovas pilsoņiem ir ievērojami samazinājies no 11,43 % 2010. gadā līdz 6,53 % 2012. gadā. Statistikas dati par 2010. gadu un 2012. gadu liecina, ka ES vēstniecībās un Kišiņevas
konsulātos ir samazinājies vienoto
jeb Šengenas vīzu atteikumu skaits. Čehijas Republikā atteikumu skaits samazinājies no
22,72 % līdz 9,55 %, Lietuvā — no 15,86 % līdz 2,9 %, Francijā — no 14,11 % līdz 9,9 %, Polijā — no 11,64 %
līdz 6,42 %, Itālijā — no 15,23 % līdz 8,0 %,
Ungārijā (Kopīgā vīzu pieteikuma centrā) — no 7,75 % līdz 5,9
%, bet Vācijā — no 5,33 % 2010. gadā līdz 2,4 % 2012. gadā. Vidējais
svērtais vīzu atteikumu skaits 2010. gadā bija 11,43 %, bet 2012. gadā
— 4,8 %. Moldovas
Republikā izsniegto daudzkārtējo Šengenas
ieceļošanas vīzu procentuālais apjoms
arī turpina pieaugt (no 25,2 % 2010. gadā līdz
26,7 % 2012. gadā). ·
Izveidots un regulāri atjaunināts migrācijas
profils un efektīva datu analīze par migrantu
skaitu un migrācijas plūsmām Saskaņā ar oficiālo (robežšķērsošanas
punktu) statistiku 2013. gada 1. janvārī
ārvalstīs uzturējās 899 500 Moldovas
pilsoņu, no kuriem 274 500 ārvalstīs bija
pavadījuši mazāk nekā trīs mēnešus,
289 500 — vairāk
nekā trīs mēnešus, 100 700 — līdz vienam
gadam, 55 600 — līdz trīs gadiem, bet 179 100 — vairāk nekā trīs gadus. Ar Valdības lēmumu Nr. 634/24.08.2012 par rādītāju
saraksta un paplašinātā migrācijas profila veidnes apstiprināšanu tika
izveidots paplašinātais migrācijas
profils (PMP). Pirmo PMP publicēja 2013. gada
aprīlī. PMP kalpos par instrumentu,
ar kura palīdzību varēs izstrādāt efektīvāku un saskaņotāku Moldovas
Republikas migrācijas politiku, kas papildinās valsts migrācijas stratēģiju
un tās koordinācijas mehānismu. BMA ir
izveidota specializēta vienība, kas
atbild par paplašinātā migrācijas profila izveidi un atjaunināšanu (informācijas
izstrādes, datu pārvaldības un riska analīzes vienība — pieci cilvēki). ·
Konsekventa efektīvas
metodikas piemērošana, lai iekšzemē atklātu nelikumīgu migrāciju, riska analīze (ieskaitot attiecīgu
aģentūru ziņojumus un analīzi katrā administratīvā
līmenī, piemēram, vietējā, valsts)
un organizētas nelikumīgas
migrācijas gadījumu izmeklēšana, tostarp
efektīva attiecīgo aģentūru sadarbība BMA atklāj
ārvalstnieku nelikumīgu uzturēšanos, veicot īpašas pārbaudes. Pierādījumus
pārbauda BMA Integrētajā automātiskajā informācijas sistēmā „Migrācija
un patvērums” (SIIAMA), robežpolicijas reģistrā; Valsts iedzīvotāju
reģistrā (ACCESS), Valsts centrālajā Interpola birojā (BNC INTERPOL),
apsūdzēto personu datorizēto pierādījumu reģistrā „SEARCH”. BMA veic
reidus visā valstī sadarbībā ar Darba inspekciju, Valsts nodokļu inspekciju un
Valsts sabiedriskās veselības centru. Šo reidu rezultātā par vainīgiem
uzturēšanās noteikumu pārkāpšanā un nelikumīgā nodarbinātībā 2011. gadā tika
atzīti 107 ārvalstnieki, bet 2012. gadā — 123 ārvalstnieki.
Lai aptvertu visus valsts reģionus, tika pieņemti darbā vēl 34 darbinieki un
izveidotas trīs BMA reģionālās filiāles cīņai ar ārvalstnieku nelegālo
uzturēšanos. BMA ir nesen izveidota Informācijas izstrādes, datu
pārvaldības un riska analīzes nodaļa (pieci darbinieki), un arī robežpolicija saistībā
ar nelikumīgo migrāciju ir izveidojusi specializētu risku analīzes vienību. Šos
datus izplata un izmanto visos robežšķērsošanas punktos ar tiešsaistes datubāzes
starpniecību, kura pieejama visos robežšķērsošanas punktos. Lai nodrošinātu
visaptverošu Likuma par ārvalstniekiem un regulējošo aktu īstenošanu, BMA
sadarbojas ar šādām Iekšlietu ministrijas specializētajām nodaļām: Policijas
pārvaldi, Ieslodzījuma vietu pārvaldi, Informācijas un drošības dienestu,
Robežpolicijas pārvaldi, Karabinieru karaspēka pārvaldi. Sadarbības nolīgums
starp BMA un Robežpolicijas pārvaldi par ārvalstnieku nelikumīgās
migrācijas novēršanu un apkarošanu pie robežām un Moldovas Republikas
teritorijā tika parakstīts 2012. gada 20. decembrī. Tiek īstenots rīcības plāns pasākumu
īstenošanai, lai kontrolētu migrācijas plūsmas cauri Piedņestras reģionam. Ir
paredzēts uzlabot ārvalstnieku reģistrāciju iekšējās muitas kontroles punktos,
bet Iekšlietu ministrija plāno kontrolēt migrācijas plūsmas pie administratīvā
dalījuma robežas. BMA tika izveidota vienība, kas vada iekšējās
kontroles punktu darbību saistībā ar pierādījumiem un ārvalstnieku reģistrāciju.
Jāreģistrējas būs vienīgi ārvalstniekiem, bet visi pārējie ceļotāji, kas šķērso
Piedņestras reģionu, netiks pārbaudīti. Bez tam saskaņā ar ierosināto
procedūru, ārvalstnieki var reģistrēties ne tikai iekšējās kontroles punktos,
bet arī i) jebkurā Informācijas tehnoloģiju un komunikāciju ministrijas teritoriālajā
iestādē, kas reģistrē dokumentus un datus par iedzīvotājiem; ii) jebkurā BMA
reģionālo dienestu teritoriālajā apakšvienībā (Kišiņevā, Belcos un Kahulā);
kā arī iii) Robežpolicijas pārvaldes apakšvienībās ne vēlāk kā 72 stundu laikā
pēc robežas šķērsošanas. ·
Atbilstošas infrastruktūras
(tostarp pagaidu aizturēšanas centru) izveide un atbildīgo iestāžu efektivitātes stiprināšana, lai nodrošinātu, ka tiek izraidīti trešo valstu valstspiederīgie, kas Moldovas Republikas teritorijā uzturas un/vai to
šķērso tranzītā nelikumīgi BMA veic ārvalstnieku izraidīšanu, pavadot viņus līdz valsts robežai
vai uz izcelsmes valsti. Aizturētos ārvalstniekus
ievieto ārvalstnieku pagaidu izvietošanas centrā, kas ir BMA
apakšvienība, kur tiek
nodrošināta likumā garantētā piekļuve juridiskajai palīdzībai, sociālajām un kultūras
tiesībām un cilvēktiesībām. Saistībā ar BMA/Iekšlietu ministrijas iekšējo restrukturizāciju centram tika
piešķirti papildu cilvēkresursi, tajā pašlaik ir pieci dienesti un 40 darbinieki. Laikposmā no 2009. gada
līdz 2013. gadam tika aizturēti 360 ārvalstnieki, no kuriem 71 persona
tika aizturēta 2009. gadā, 80 personas — 2010. gadā, 103 personas — 2011. gadā, 97 personas
— 2012. gadā, un (līdz
šim) 9 personas — 2013. gadā. Izmeklējot 115 BMA ierosinātās identifikācijas lietas, tika aizturēti 85 ārvalstnieki, kuriem nebija
personu apliecinošu dokumentu. b) Ieteikumi pēc ietekmes novērtējuma ·
Organizēt nepārtrauktas, mērķtiecīgas
informācijas kampaņas ar mērķi precizēt tiesības un pienākumus saistībā ar
bezvīzu ceļošanu, tostarp informāciju par noteikumiem, kas reglamentē piekļuvi
ES darba tirgum (tostarp ar ES imigrācijas portāla starpniecību) un atbildību
par bezvīzu režīma ietvaros noteikto tiesību pārkāpumu. Tika
organizētas paplašinātas vīzu darba grupas sanāksmes
ar ES augsta līmeņa konsultantiem,
pilsonisko sabiedrību un nevalstiskām
organizācijām. ES integrācijas ietvaros Moldovas Ārlietu un Eiropas integrācijas lietu ministrija (MFAIE)
regulāri rīko informācijas kampaņas medijos, sociālajā
vidē un augstskolās. Šo informācijas kampaņu mērķis ir
precizēt tiesības un pienākumus saistībā ar bezvīzu ceļošanu, tostarp informāciju par noteikumiem, kas
reglamentē piekļuvi ES darba
tirgum, un atbildību par bezvīzu režīma ietvaros noteikto tiesību pārkāpumu. Ļoti aktīvs informācijas centrs atrodas Belcos, valsts
universitātes telpās. Turklāt daudzas informācijas kampaņas notiek
dažādu ES un Moldovas Republikas
mobilitātes partnerības projektu
ietvaros (piemēram, Legal in EU, Nexus, u. c.). Precīzi nosacījumi ceļošanai
uz ES, ES vīzu
politika un ES un Moldovas Republikas vīzu režīma atvieglošanas nolīguma noteikumi
ir pieejami un tiek pastāvīgi atjaunināti MFAEI tīmekļa vietnē
(konsulārās informācijas daļā),
kā arī informāciju par tiem var saņemt MFAEI
Pārsūdzības centrā, zvanot pa bezmaksas tālruni. 2. bloka / 2. temata novērtējums. Migrācijas pārvaldība Operatīvās procedūras Likuma par ārvalstniekiem piemērošanai darbojas, un BMA ir kļuvis par migrācijas plūsmu pārvaldības koordinatoru. Ir izveidots paplašinātais migrācijas profils, un to papildina datu novērtējuma ziņojums. Notiek efektīva ES un Moldovas Republikas atpakaļuzņemšanas un vīzu režīma atvieglošanas nolīgumu īstenošana. Ir izveidota atbilstoša infrastruktūra, ieskaitot pagaidu aizturēšanas centrus. Nepieciešamā turpmākā rīcība: · turpināt piemērot Likumu Nr. 200/2010 par ārvalstniekiem piemērojamo regulējumu un atcelt vecākos valsts tiesību aktus; · palielināt darbinieku skaitu, lai nodrošinātu BMA reģionālo pārklājumu migrācijas un ārvalstnieku nelegālas uzturēšanās apkarošanas jomā; izveidot ziņošanas un analīzes mehānismu katrā administratīvā līmenī, palielinot riska analīzes vienības jaudu; · turpināt jaunu BMA filiāļu atvēršanu reģistrācijas vajadzībām pie Piedņestras administratīvā dalījuma robežas; sadarboties ar citām tiesībaizsardzības iestādēm un nodrošināt automātisku datu apmaiņu. 2. bloks / 3. temats. Patvēruma
politika a) VRLRP kritēriji ·
Tiesību aktu patvēruma
jomā efektīva īstenošana, tostarp
nodrošinot pienācīgu infrastruktūru un uzlabojot atbildīgo iestāžu kapacitāti (darbinieki,
finansējums), jo īpaši saistībā
ar patvēruma procedūrām, patvēruma
meklētāju uzņemšanu un viņu tiesību
aizsardzību, kā arī bēgļu integrāciju; piekļuves nodrošināšana ceļošanas
dokumentiem starptautiskās aizsardzības saņēmējiem, kā noteikts
tiesību aktos Moldovas Republikas tiesību akti bēgļu
aizsardzības jomā lielā mērā atbilst starptautiskajiem un Eiropas standartiem. Likums
par patvērumu paredz nepieciešamo institucionālo sistēmu un juridiskās
procedūras un principus. Likuma piemērošana notiek apmierinoši. Bēgļa statusa
noteikšanas procedūras kvalitāte ir laba un tiek vēl uzlabota. Likums garantē piekļuvi
procedūrai, un tas tiek īstenots praksē. ANO Augstā komisāra bēgļu lietās birojam
(UNHCR) tiek nodrošināta piekļuve visām personām, kuras vērsušās pēc
palīdzības, un tam ir izveidojušās labas darba attiecības ar patvēruma iestādēm
un robežpoliciju. Praksē tiek ievērots neizraidīšanas princips. Bēgļa statusa
noteikšanas kvalitāte ir uzskatāma par labu, un tā tiek nepārtraukti
pilnveidota. Bēgļa statusu 2012. gadā piešķīra 19 personām, bet humāno
aizsardzību piemēroja 45 personām. Kopumā tika pieņemti 119 lēmumi, kas nozīmē,
ka vairāk nekā pusei no pieteikumu iesniedzējiem tika piešķirta kāda veida
aizsardzība. Pārējās valstis to valstu pieciniekā, kuru pilsoņi iesnieguši
visvairāk pieteikumu, pamatojoties uz kuriem ir piešķirta kāda veida aizsardzība,
ir Armēnija, Afganistāna, Kirgizstāna un Krievija. Šie skaitļi varētu liecināt
par to, ka lēmumi ir balstīti uz objektīvu un atjauninātu informāciju par
izcelsmes valsti un ka šī aizsardzība tiek piešķirta tiem, kuriem ir
nepieciešama starptautiska aizsardzība. Tomēr izcelsmes valsts sistēma ir jāuzlabo,
kā arī ir jāpieņem darbā vairāk darbinieku. Pieņemot lēmumus pirmajā instancē[23], izskatīto pārsūdzību skaits
ir ļoti mazs, proti, 2012. gadā neviens lēmums netika pieņemts, jo
turpinājās lietu izskatīšana. Patvēruma un integrācijas departamenta Starptautiskās aizsardzības un
patvēruma procedūru nodaļā strādā
pieci darbinieki. Pašlaik šāds skaits ir pietiekams, jo patvēruma pieteikumu
skaits joprojām ir salīdzinoši
neliels (177 pieteikumi 2012. gadā,
72 pieteikumi 2011. gadā
), kas dod pietiekami daudz laika,
lai kvalitatīvi veiktu pārrunas un pieņemtu
lēmumus. Patvēruma un integrācijas departamentā ir viena labi aprīkota pārrunu telpa,
kas patvēruma pieteikuma iesniedzējiem nodrošina
pietiekamu privātumu. Saskaņā ar
sniegto informāciju īpaša uzmanība
tiek pievērsta visneaizsargātākajām
personām, piemēram, nepilngadīgajiem,
spīdzināšanas upuriem, personām, kuras
pārcietušas smagas traumas, personām, kuras cietušas no vardarbības un spīdzināšanas, traumētām personām vai
personām ar psiholoģiskiem traucējumiem.
Šādām personām parasti sniedz atbalstu kāds NVO „Memoria” pārstāvis.
BMA jaunajā struktūrā tika
izveidota jauna nodaļa, proti, bezvalstnieku
un informācijas nodaļa, kurā strādā četri darbinieki. Šī nodaļa izskata pieteikumus bezvalstnieka statusa piešķiršanai[24], kā arī
reģistrē patvēruma meklētājus. Izstrādātā aptauja, pārrunu
veidlapa un instrukcijas nodrošina, ka tiesību normas
tiks ieviestas praksē. Kopš 2012. gada februāra tika saņemti 160 lūgumi un
16 personām tika piešķirts
bezvalstnieka statuss. „Likums
par ārvalstnieku integrāciju Moldovas
Republikā” stājās spēkā 2012. gada 1. jūlijā.
Ir izstrādāta metodika nodarbībām, kurās aplūkoti sociālie
un kultūras aspekti, kā arī valsts
valodas kursiem. Ir apstiprināti izmitināšanas
centra noteikumi un noteikumi par kārtību un nosacījumiem, kādā ārvalstnieki, kuri piedalās integrācijas programmās
vai kuriem ir piešķirta kāda veida aizsardzība, var noīrēt mājokli. Saskaņā
ar likumu jebkāda veida aizsardzības saņēmēji un patvēruma
pieteikuma iesniedzēji var brīvi piekļūt
darba tirgum un bezdarbnieku pabalstiem,
kā arī iesaistīties bezdarba novēršanas pasākumos.
Tiek īstenoti vairāki veiksmīgi izmēģinājuma projekti. Šā
novērtējuma laikā bēgļi vēl nevarēja saņemt ceļošanas dokumentus, kas viņiem
ļautu izceļot no Moldovas Republikas. Tā kā bija aizkavējies konkurss
par personu apliecinošu dokumentu un biometrisku pasu izsniegšanu, šie dokumenti būs
pieejami līdz 2013. gada
septembrim. Valdība 2012. gada 28. decembrī
apstiprināja Patvēruma meklētāju izmitināšanas centra
noteikumus. Centrs pastāv kopš 2010. gada septembra, un tā uzturēšanas un darbinieku
atalgojuma izmaksas tiek segtas no valsts budžeta.
Uzņemšanas centrā 2013. gada 15. februārī dzīvoja 18 patvēruma meklētāji,
divi humānās aizsardzības
saņēmēji un viena persona ar bēgļa
statusu. Centrs jebkurā laikā ir pieejams sociālajiem
darbiniekiem, juridiskiem konsultantiem un
UNHCR. Pamatā sadzīves apstākļi
centrā ir labi, neskatoties uz darbinieku trūkumu
un nepietiekamu finansējumu. 2. bloka / 3. temata novērtējums. Patvēruma politika Likums par patvērumu tiek pienācīgi īstenots, bēgļa statusa noteikšanas procedūras kvalitāte ir laba un turpina uzlaboties. Moldovas Republika ir izstrādājusi ļoti efektīvu bezvalstnieka statusa noteikšanas procedūru. Integrācijas jomā ir panākts ievērojams progress. Nepieciešamā turpmākā rīcība: · apstiprināt, ka vienas pieturas aģentūras ir vienas no tām iestādēm, kas ir kompetentas saņemt patvēruma pieteikumus saskaņā ar Likuma par patvērumu 52. pantu; · nodrošināt policijas un robežpolicijas darbiniekiem nepārtrauktu apmācību patvēruma jomā; nodrošināt, ka tiesu iestādēm ir nepieciešamā kompetence patvēruma lietu izskatīšanā, piemēram, izveidojot īpašas tiesas vai ieceļot īpašas specializācijas tiesnešus; · turpināt izstrādāt izcelsmes valsts sistēmas metodiku un nodrošināt piekļuvi aktualizētai informācijai par izcelsmes valsti; · palielināt finansējumu valsts finansētiem integrācijas pasākumiem un izstrādāt uzņemšanas centra(-u) personāla ētikas kodeksu. Vispārējs 2. bloka novērtējums Komisija uzskata, ka Moldovas Republika kopumā ir izpildījusi otrā posma 2. blokam noteiktos kritērijus. Joprojām ir jāturpina dažu ieteikumu īstenošana, kā aprakstīts iepriekš. 3. bloks. Sabiedriskā kārtība un drošība 3. bloks / 1. temats. Organizētās
noziedzības, terorisma un korupcijas novēršana un apkarošana a) VRLRP kritēriji ·
Stratēģijas un rīcības plāna īstenošana saistībā ar organizētās
noziedzības novēršanu un apkarošanu, ieskaitot
efektīvu attiecīgo iestāžu koordināciju,
kā arī lietpratīgi veiktu izmeklēšanu,
kriminālvajāšanu un noziedzīgi iegūtu
līdzekļu konfiskāciju Lai īstenotu valsts stratēģiju organizētās noziedzības
novēršanai un apkarošanai, kopš 2011. gada
ir veikti vairāki īstenošanas pasākumi.
Valsts padome darbības koordinēšanai, lai novērstu un apkarotu organizēto noziedzību, tika izveidota 2012. gada 4. maijā.
Padome ir starpdepartamentu koleģiāla
struktūra, kas izveidota, lai nodrošinātu
efektīvu centrālo valsts
pārvaldes iestāžu sadarbību un
koordinētu to darbību organizētās noziedzības
novēršanas un apkarošanas jomā. Tāpat 2012. gada
8. jūnijā tika apstiprināts
Ceļvedis ES novērtēšanas
misiju ieteikumu īstenošanai no 2011. gada oktobra līdz novembrim attiecībā
uz īpašiem izmeklēšanas pasākumiem un
organizētās noziedzības apkarošanu. Ģenerālprokuratūra izveidoja Valsts koordinācijas padomi organizētās noziedzības novēršanai un apkarošanai. Septiņdesmit noziedzīgus
nodarījumus 2012. gadā izdarīja 49 noziedzīgi grupējumi, kuru sastāvā ir 229 aktīvi
biedri (seši no šiem noziedzīgajiem
grupējumiem veic noziedzīgas darbības starptautiskā mērogā). Tika novērots praksē,
ka pilsoniskā sabiedrība aktīvāk ziņo par nelikumīgiem darījumiem
un uzskaite un disciplīna ir
stingrāka, lai novērstu noziedzīgu
nodarījumu un citu pārkāpumu slēpšanu. Vienlaikus ar stratēģijas un rīcības plāna īstenošanu 2013. gada
5. martā stājās spēkā nozīmīga Iekšlietu ministrijas
reforma. Reformas galvenie principi un mērķi ir šādi: tiesībaizsardzības
iestāžu darbības depolitizācija; Karabinieru karaspēka
pārvaldes demilitarizēšana; tiesībaizsardzības
iestāžu klātbūtnes palielināšana visā valstī, labāk koordinējot
policijas vienību izvietošanu; labāka darbības saskaņošana un sadarbība starp dažādiem policijas departamentiem, lai izvairītos no funkciju pārklāšanās un dublēšanās; efektīvāka reaģēšana nopietnu un smagu noziedzīgu nodarījumu gadījumā,
veicot noteiktas kriminālizmeklēšanas darbības un paralēli iesaistot prokuratūras dienestus. Iekšlietu
ministrijas reformas rezultātā tika ieviestas un tiek īstenotas divas jaunas pieejas, proti, to policijas
vienību specializācija, kuras izmeklē krimināllietas
saistībā ar smagiem noziedzīgiem nodarījumiem un organizēto
noziedzību, un uz izlūkdatiem balstīta pieeja kārtības
uzturēšanai. Katrā policijas departamentā izveidota analīzes vienība,
kurā strādā pieci izlūkdatu analītiķi, kas izmanto I2 un IT analītisko rīku
Letizia. Reforma ir vispārēji
atzīta par teicamu līdzekli, ar kura
palīdzību nošķirt politikas veidošanu no politikas īstenošanas. Jaunās ministra pilnvaras attiecībā uz policijas darbību vairs neiekļauj agrāko kriminālizmeklēšanas funkciju
atbilstoši labākajiem ES un
starptautiskajiem standartiem. Tas, ka valdība ieceļ policijas priekšnieku pēc iekšlietu ministra ierosinājuma, ir pirmais
pozitīvais reformas rezultāts. Iekšlietu
ministrijas reformas rezultātā karabinieru struktūrvienība
tika reorganizēta, demilitarizēta un iekļauta Galvenās policijas inspekcijas struktūrā. Tika veikti pasākumi tiesu medicīnas ekspertīžu laboratoriju pilnveidošanai. Ar 2012. gada 29. novembra rīkojumu Nr. 399 tika izveidota
starpdepartamentu darba grupa tiesiskā un normatīvā
regulējuma izstrādei, kas nepieciešams, lai izveidotu un vadītu DNS datubāzi un
DNS laboratoriju. Austrijas eksperti 2013. gada jūnijā sniegs
atbalstu Iekšlietu ministrijai DNS
likuma izstrādē. Aparatūras iegādei un tehniskajā un
tiesu medicīnas jomā strādājošo darbinieku apmācībai tiks piešķirti EUR 2 miljoni. Ir pieņemtas visas attiecīgās starptautiskās konvencijas, un
šobrīd var uzskatīt, ka kopumā pašreizējais
tiesiskais regulējums un tiesībaizsardzības
iestāžu institucionālā sistēma atbilst ES acquis un
labākajiem ES standartiem, un tās
ieviešana ir ievirzījusies beigu posmā. Tomēr
tiesību aktos par konfiskāciju joprojām ir dažas nepilnības saistībā
ar starptautiskajiem standartiem un ES acquis. Šādas
nepilnības galvenokārt attiecas uz kontu iesaldēšanas
pilnvarām un trešo personu mantas
konfiskāciju. Moldovas Republikai būtu jāpastiprina pašreizējie
uzņēmumu reģistrācijas noteikumi un
korporatīvās kriminālatbildības nosacījumi, lai ierobežotu fiktīvu uzņēmumu izmantošanu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanā un slēpšanā. Konfiskāciju statistika liecina, ka konfiscētās summas ir nelielas salīdzinājumā ar notiesājošo spriedumu skaitu. Moldovas
iestādēm būtu vairāk jāizmanto
konfiskācijas pilnvaras. Moldovas
Republikai būtu jāizveido centralizēts
līdzekļu atguves birojs, lai varētu
efektīvāk identificēt tos līdzekļus, kas
iegūti no iekšzemes un pārrobežu noziedzīgas darbības, un izsekot tiem, kā arī operatīvi veiktu
informācijas apmaiņu ar līdzekļu atguves dienestiem
dalībvalstīs. 3. bloka / 1.a temata novērtējums. Organizētās noziedzības un terorisma novēršana un apkarošana Ir pienācīgi izplānota un uzsākta reformu īstenošana Iekšlietu ministrijā. Tiesībaizsardzības iestādes, kas atbild par smagu noziedzīgu nodarījumu un organizētās noziedzības apkarošanu, darbojas saskaņoti, cenšas ievērot Eiropas standartus un sniedz rezultātus. Ir nepieciešamas turpmākas korekcijas un ieguldījumi tehniskos līdzekļos, lai reformas būtu ilgtspējīgas un pilnībā īstenotas. Nepieciešamā turpmākā rīcība: · turpināt attīstīt policijas stratēģisko izlūkdatu analīzes modeli atbilstoši kārtības uzturēšanas pieejai, kas balstīta uz izlūkdatiem; pastiprināt centienus, lai uzlabotu visu Valsts patrulēšanas inspekcijas departamentu koordināciju, veicot patrulēšanas pienākumus; atbrīvot Drošības un izlūkošanas dienestu no tehniskā starpnieka funkcijas, pārtverot ziņojumus saistībā ar kriminālizmeklēšanu, jo šādas funkcijas būtu jāveic vienīgi tiesībaizsardzības iestādēm; · nostiprināt tiesisko regulējumu par konfiskāciju, izveidot līdzekļu atguves biroju, palielināt juridisko personu pārskatāmību un sistemātiski izmantot konfiskācijas pilnvaras. ·
Tiesību aktu un attiecīgā valsts plāna īstenošana
cilvēku tirdzniecības novēršanas jomā,
tostarp efektīva valsts aģentūru koordinācija
un efektīva cilvēku tirdzniecības upuru,
jo īpaši bērnu, aizsardzība Ņemot vērā tiesiskā regulējuma un institucionālā satvara pilnveidošanu, pēdējos divos gados Moldovas Republika ir guvusi ievērojamus panākumus
cilvēku tirdzniecības apkarošanas jomā. Politikai cilvēku tirdzniecības apkarošanas jomā ir
acīmredzama prioritāte politiskajā darba kārtībā. Valsts
rīcības plāns 2010.–2011. gadam
un valsts rīcības plāns 2012.–2013. gadam (attiecībā uz
2012. gadā plānotajām darbībām) bija
pilnībā īstenots 75 % apjomā un daļēji
īstenots 11 % apjomā. Daudzas plānā paredzētās darbības arī tika īstenotas,
pateicoties atbalstam, ko vairāku starptautisku programmu ietvaros sniedza starptautiskas organizācijas un NVO. Jaunais
Sestais rīcības plāns cilvēku tirdzniecības jomā tiks izstrādāts 2013. gada otrajā pusē.
Statistikas dati[25] liecina, ka 2012. gadā uz robežas tika konstatēti 18 cilvēku tirdzniecības gadījumi, kuros bija iesaistītas
35 personas, savukārt 2010. gadā tika konstatēti 10 gadījumi
(15 personas), bet 2011. gadā
— 13 gadījumi (29
personas). Vairāk nekā puse no šiem gadījumiem
tika konstatēta Kišiņevas
lidostā. Cietušās parasti bija
jaunas meitenes, kuras pārdeva uz Apvienotajiem Arābu Emirātiem,
Turciju, Kipras ziemeļu daļu un Saūda
Arābijas, kā arī ļoti reti uz ES valstīm. Normatīvie akti cilvēku tirdzniecības
apkarošanas jomā atbilst attiecīgajiem starptautiskajiem un Eiropas standartiem,
t. i., ir ratificēta un tiek īstenota 2000. gada ANO Konvencija par
cīņu pret cilvēku tirdzniecību (Palermo protokols) un Eiropas Padomes Konvencija
par cīņu pret cilvēku tirdzniecību, kas pieņemta Varšavā 2005. gadā. Valsts
cilvēku tirdzniecības apkarošanas sistēmas struktūra ir balstīta uz vairāku
svarīgāko iestāžu sadarbību, ieskaitot pilsonisko sabiedrību. Tās pamatā ir arī
uz cilvēktiesībām balstīta pieeja, kuras mērķis ir piešķirt prioritāti cietušo vajadzībām. Lielas pūles ir ieguldītas policijas un tiesu
iestāžu starptautiskās sadarbības jomā, ieskaitot sarunas par divpusējiem
nolīgumiem ar vairākām cilvēku tirdzniecības galamērķa valstīm. Iekšlietu
ministrijas reformas ietvaros Cilvēku tirdzniecības apkarošanas centrs ir
pilnībā integrēts Galvenajā policijas inspekcijā, bet par Cilvēku tirdzniecības
apkarošanas centra direktoru ir iecelta civilpersona ar lielu pieredzi cilvēku
tirdzniecības apkarošanas jomā. Attiecībā uz faktisko cilvēku tirdzniecības
apkarošanas politikas īstenošanu, neraugoties uz ievērojamām pūlēm, šķiet, ka
piešķirtie budžeta līdzekļi (finanšu resursi un cilvēkresursi) joprojām ir
nepietiekami, ņemot vērā valsts līdzdalību un rīcības ilgtspēju ilgtermiņā. Valdība
pastāvīgi pastiprina centienus šajā sakarā. Pašlaik valsts nevar finansēt NVO
(šobrīd spēkā esošā tiesiskā regulējuma dēļ), kas zināmā mērā kavē pilnvērtīgas
sadarbības izveidošanos ar pilsonisko sabiedrību. Tomēr nesen tika apstiprināts
likumprojekts par valsts finansējumu privāto sociālo pakalpojumu sniedzējiem. Attiecībā
uz datu vākšanu joprojām izstrādes stadijā ir valsts statistikas datubāze par
cilvēku tirdzniecību. Tiesībaizsardzības iestādēm ir sava datubāze par
izmeklēšanu un kriminālprocesiem, bet Darba un sociālās aizsardzības
ministrijai ir sava datubāze par personām, kurām sniegta palīdzība. Nesen
Valsts cilvēku tirdzniecības apkarošanas komitejas pastāvīgais sekretariāts
sadarbībā ar Starptautisko Migrācijas organizāciju (IOM) uzsāka izmēģinājuma
projektu, lai saskaņotu datu vākšanu. Valdība apzinās pastāvošo situāciju un ir
apņēmusies veikt pasākumus cilvēku tirdzniecības novēršanai, tāpat arī valsts
nosūtīšanas sistēma palīdzības sniegšanai cilvēku tirdzniecības upuriem un viņu
aizsardzībai nodrošina palīdzību potenciāliem cietušajiem un neaizsargātām
grupām. Tomēr šķiet, ka zināmā mērā cilvēku tirdzniecības novēršanas jautājums tiek
šauri interpretēts, un būtu jākoncentrējas uz galvenajiem cilvēku tirdzniecības
cēloņiem. Šajā sakarā valdība ar specializētu NVO atbalstu veic pasākumus, lai
uzlabotu neaizsargātu bērnu aizsardzību, un šobrīd tiek izskatīts likumprojekts
par bērnu aizsardzību. Ir izveidotas īpašas pārrunu telpas bērniem un papildus
arī reģionos tiks izveidotas šādas telpas pārrunām ar cietušajiem un
lieciniekiem. Ir izstrādātas pamatnostādnes, lai palīdzētu policijas, veselības
aprūpes un sociālajiem darbiniekiem risināt situācijas, kas saistītas ar
vardarbību ģimenē. Turklāt 2013. gadā Finanšu ministrija piešķirs
līdzekļus kampaņām, lai palielinātu sabiedrības informētību. Līdz 2013. gada
augustam notiks kampaņas sabiedrības izpratnes veidošanai par internetā
pastrādātiem noziedzīgiem nodarījumiem un to nopietnību, kam 2013. gada
oktobrī sekos nedēļu ilgas kampaņas izpratnes veicināšanai par cilvēku
tirdzniecību, atzīmējot ES dienu pret cilvēku tirdzniecību. Valdība, šķiet, ir apņēmības pilna tikt galā
ar korupciju ierēdņu un valsts amatpersonu vidū, kā arī nepieļaut viņu
iesaistīšanos cilvēku tirdzniecībā. Piemēram, 2012. gadā tika uzsākta
kriminālizmeklēšana pret 11 personām, kuras ietilpst kategorijā „valsts
amatpersonas”, no tām izskatīšanai tiesā nodotas septiņu personu lietas, vienas
personas lietā informācija nav pieejama, bet attiecībā uz trīs personām
kriminālizmeklēšana turpinās. 3. bloka / 1.b temata novērtējums. Cilvēku tirdzniecības novēršana Īstenojot valsts rīcības plānu, tika panākti būtiski uzlabojumi. Valsts cilvēku tirdzniecības apkarošanas sistēmas struktūra ir balstīta uz vairāku iestāžu sadarbību, ieskaitot pilsonisko sabiedrību. Ir vajadzīgs papildu finansējums un cilvēkresursi, lai saglabātu valdības tiesības īstenot cilvēku tirdzniecības apkarošanas politiku. Nepieciešamā turpmākā rīcība: · papildināt valsts datubāzi cilvēku tirdzniecības jomā ar datiem no visām tiesībaizsardzības iestādēm, kā arī no valsts un privātām iestādēm, kas sniedz atbalstu cietušajiem; piešķirt valsts rīcības plāna īstenošanai vajadzīgos cilvēkresursus un finansējumu; · sasaistīt valsts aizsardzības sistēmu, kas paredzēta no cilvēku tirdzniecības cietušajiem un potenciālajiem cietušajiem, ar valsts bērnu aizsardzību sistēmu; izveidot valsts fondu cietušo atbalstam, aizsardzībai un kompensācijas nodrošināšanai; · turpināt izstrādāt minimālos kvalitātes standartus no cilvēku tirdzniecības cietušo un potenciālo cietušo atbalstam un ārstēšanai, kā arī atzīt sociālo darbinieku statusu; piemērot normatīvos aktus par privāto sociālo pakalpojumu sniedzēju akreditāciju. ·
Tiesību aktu īstenošana korupcijas novēršanas un apkarošanas jomā, nodrošinot efektīvu neatkarīgo
korupcijas apkarošanas iestāžu darbību;
ētikas kodeksu izstrāde un apmācība saistībā ar korupcijas apkarošanu,
īpašu uzmanību pievēršot tiesībaizsardzības un tiesu iestādēs strādājošām valsts amatpersonām Pēdējo četru gadu laikā Moldovas Republika
ir guvusi ievērojamus panākumus korupcijas
apkarošanas jomā, nesen izskatot vairākas
lietas par ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmantošanu,
kurās bija iesaistītas augsta līmeņa
amatpersonas. Nesenie notikumi Moldovas Republikā liecina, ka netieša korupcijas apkarošanas
iestāžu politiskā atkarība varētu
radīt šķēršļus tādu lietu profesionālai ar politiku
nesaistītai izmeklēšanai, kurās iesaistītas augsta līmeņa amatpersonas. Izmeklēšanu nedrīkst ļaunprātīgi
izmantot, pārvēršot par politisku
ieroci. Ir jāparedz atbilstošas garantijas,
lai nodrošinātu neatkarīgu un
efektīvu korupcijas apkarošanas iestāžu
darbību. Ieceļot augsta līmeņa
amatpersonas, ir jāievēro objektīvi un
pārskatāmi kritēriji. Ar
parlamenta lēmumu 2011. gada jūlijā
Moldovas Republika pieņēma Valsts korupcijas apkarošanas stratēģiju 2011.–2015. gadam:
tas ir sarežģīts un labi izstrādāts programmatisks dokuments. Rīcības plānu 2012.–2013. gadam šīs stratēģijas[26] īstenošanai
parlaments pieņēma 2012. gada februārī. Daudzu pasākumu īstenošana ir aizkavējusies vai vispār nav uzsākta, bet īstenoto
pasākumu ietekme vēl
nav jūtama. Nav zināms, kad ir plānots pabeigt tos
pasākumus, kuru īstenošana vēl turpinās. Korupcijas novēršanas jomā Moldovas Republika ir veikusi
pasākumus, lai uzlabotu valsts
sektora pārredzamību, cenšoties palielināt
sabiedrības uzticību valsts institūcijām, veicināt sabiedrības izpratni par valdības
lēmumu pieņemšanas procesiem un mazināt korupcijas iespējas. Daļa
no šiem pasākumiem attiecas uz
plašu atvērto datu
programmu, kas Moldovas valdībai ļauj
izveidot publiski pieejamu datu bāzi atvērtā datu formātā ar dažādu valstij svarīgu informāciju,
tostarp budžeta informāciju. Kopš 2008. gada
Moldovas Republika ir arī noteikusi, ka
tiesību akta iniciatoram ir jāpublicē tā priekšlikums
tiešsaistē, lai pilsoņi to varētu publiski komentēt. Valsts korupcijas apkarošanas centram
(turpmāk — VKAC) ir nozīmīga loma
korupcijas novēršanā, un Moldovas iestādes ir
sākušas īstenot integritātes
plānus, pamatojoties uz korupcijas riska
novērtējumu katrā iestādē[27].
Pēc valdības vai parlamenta lūguma VKAC
arī veic ekspertīzi, analizējot tiesību
aktu projektus saistībā ar iespējamo korupcijas risku. Represīvas
darbības korupcijas gadījumā var veikt gan VKAC, gan specializētā Korupcijas novēršanas prokuratūra (turpmāk
— KNP). VKAC darbinieki veic lielāko daļu izmeklēšanas darba, bet KNP prokurors to vada un pārrauga, izdodot dažādas atļaujas vai pieprasot dažādus tiesas rīkojumus izmeklēšanas laikā. VKAC tika reorganizēts 2012. gadā un no valdības pārraudzības nonāca parlamenta pārraudzībā[28], bet 2013. gada maijā
jau atkal atradās valdības pārziņā. Likumā par VKAC ir paredzētas dzīvesveida
pārbaudes[29]
un integritātes vērtēšana, un Moldovas iestādes apsver iespēju piemērot šādas
pārbaudes arī pārējiem valsts pārvaldē strādājošajiem. Neatbilstība var
liecināt par problēmām un var likt piemērot sankcijas, tostarp atlaišanu no
darba. Vēl joprojām tiek izstrādāta dzīvesveida detalizēta pārbaudes procedūra.
Šobrīd tehniski vienīgi Informācijas un drošības dienests var veikt telefonsarunu
noklausīšanos. VKAC ir atļauts noklausīties pārtvertas
sarunas reāllaikā un veikt to atšifrējumus un audio ierakstus prokuroru
vajadzībām. Finanšu izmeklēšana ir Moldovas Republikas tiesībaizsardzības
iestāžu vājā vieta. Padziļinātu zināšanu trūkums izmeklētājiem, kuri vada izmeklēšanu
finanšu lietās, ir nopietns traucēklis, kas, ņemot vērā izmeklēšanas
sarežģītību, galu galā negatīvi ietekmē arī līdzekļu atgūšanu no personām, kurām
pasludināts notiesājošs spriedums. Imunitātes atcelšana tiesnešiem, kuri iztiesā
krimināllietas saistībā ar korupciju (324. pants un 326. pants), ir
apsveicams solis pareizajā virzienā. Līdzīgi pasākumi būtu jāpiemēro arī visām
pārējām amatpersonu kategorijām, kurām ir imunitāte. Piemēram, 2011. gadā tika pieņemti 314 ar
korupciju saistīti lēmumi, bet tikai daži no tiem bija saistīti ar augsta
līmeņa amatpersonām, tika pieņemti 213 notiesājoši spriedumi, 18 attaisnojoši
spriedumi, bet 83 gadījumos lieta tika izbeigta, savukārt 2012. gadā tika
pieņemti 293 lēmumi, t. i., 197 notiesājoši spriedumi, 27 attaisnojoši
spriedumi, bet 69 gadījumos lieta tika izbeigta. Cietumsods 2012. gadā
tika piespriests tikai 17 lietās — pārējos gadījumos tika
piemēroti naudas sodi vai nosacīti sodi, vai arī aizliegums ieņemt amatu valsts
sektorā. Tā nav apmierinoša prakse, jo tiesas izrāda iecietību pret
likumpārkāpējiem. VKAC ir pasūtījis veikt analītisku pētījumu, lai ar projekta[30] palīdzību novērtētu, kādi sodi
piemēroti tiesā nonākušajās korupcijas lietās. Tāpat būtu ieteicams organizēt
debates Moldovas tiesu iestādēs par sankciju piemērošanas praksi (notiesāšanas
pamatnostādnēm), kas nodrošinātu, ka korupcijas lietās tiek piemērotas atturošas
sankcijas. Integritātes valsts komisija (IVK) ir autonoma
valsts iestāde, kas nav atkarīga no citām valsts aģentūrām, iestādēm vai
personām. Tās locekļus ieceļ parlaments uz pieciem gadiem. IVK pārziņā ir
līdzekļu, interešu un neatbilstības deklarācijas. Likums, ar kuru komisiju
izveidoja, stājās spēkā 2012. gada 1. martā, bet IVK uzsāka darbu
tikai 2013. gada 1. martā. IVK ir 21 štata vieta, un pašlaik
strādā jau 12 darbinieki. IVK pārrauga visas augstās amatpersonas, prokurorus,
tiesnešus, valsts ierēdņus un citus vadītājus — kopumā aptuveni
25 000 ierēdņus. Attiecībā uz programmatūru un tehniskajām iespējām IVK
resursi ir ierobežoti. Tikko uzsākot darbu, IVK vēl nav rezultātu pārskata par līdzekļu,
interešu un neatbilstības deklarāciju pārbaudi. Nesen tika pieņemts likums par IVK darbinieku
algu apjoma dubultošanu (uzsākot strādāt, darbinieks saņem EUR
500, kas atbilst Augstākās tiesas tiesneša
vai ģenerālprokurora vietnieka algai), tomēr tas nozīmē, ka varētu būt nepieciešams
palielināt arī korupcijas novēršanas prokuroru algas,
lai neizjauktu sistēmas līdzsvaru. Pēc Pretkorupcijas starpvalstu
grupas (GRECO) novērtējuma Moldovas
Republika saņēma 17 ieteikumus,
no kuriem deviņi attiecās uz partiju
finansēšanu, bet astoņi uz kriminālatbildības noteikšanu.
GRECO ziņojumā atzīts, ka ir ieguldītas
lielas pūles, lai īstenotu visus ieteikumus. Līdz šim
vēl nebija pieņemti tiesību akti šajā
jomā, bet Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK)[31]
izveidotā darba grupa ir sagatavojusi un
iesniegusi publiskai apspriešanai
likumprojektu, kas tagad ir jāpieņem. Imunitātes atcelšana tiesnešiem, kuri iztiesā
krimināllietas saistībā ar korupciju (324. pants un 326. pants), ir
apsveicams solis pareizajā virzienā. Līdzīgi pasākumi būtu jāpiemēro arī visām
pārējām amatpersonu kategorijām, kurām ir imunitāte. 3. bloka / 1.c temata novērtējums. Korupcijas novēršana un apkarošana Pozitīvi soļi ir sperti VKAC un KNP stiprināšanas jomā, un darbu ir uzsākusi Integritātes valsts komisija. Lai korupcijas apkarošanas iestādēm nodrošinātu pilnīgu politisku neatkarību, turpmāk nepieciešamas stabilas garantijas, atbilstošs finansējums un pasākumi papildu spēju veidošanai. Nepieciešamā turpmākā rīcība: · izveidot stabilu sistēmu iecelšanai galvenos amatos korupcijas apkarošanas iestādēs, prokuratūrā un Augstākajā tiesā, kura balstītos tikai uz profesionālismu un objektīviem kritērijiem un garantētu, ka šie ierēdņi darbojas neatkarīgi un nepārstāv nevienu politisku partiju; apvienot KNP ar VKAC, un uzticēt šīm iestādēm izmeklēt vienīgi tos korupcijas gadījumus, kuros iesaistītas augstākā līmeņa amatpersonas; uzlabot atalgojuma sistēmu un palielināt darbinieku skaitu visās korupcijas apkarošanas iestādēs (VKAC, KNP, IVK); · turpināt izstrādāt tiesību aktus un praksi līdzekļu/nepamatoti lielu uzkrājumu un interešu konfliktu deklarāciju pārbaudes jomā, kā arī pilnveidot tiesībaizsardzības iestāžu spējas izmeklēt finanšu noziegumus; īstenot VKAC nolikumu par dzīvesveida pārbaudi, pamatojoties uz Eiropas paraugpraksi, un izveidot sadarbības mehānismu, lai dzīvesveida pārbaudes veiktu kopīgi ar IVK; pārskatīt, kādas amatpersonas vēl joprojām izmanto imunitāti, salīdzinot situāciju ar citu valstu paraugpraksi; nodrošināt apmācību tiesnešiem, prokuroriem un tiesībaizsardzības iestāžu darbiniekiem par Eiropas praksi sakaru pārtveršanas jomā. ·
Tiesību aktu un stratēģijas īstenošana,
lai novērstu nelikumīgi iegūtu līdzekļu
legalizēšanu un terorisma
finansēšanu, attiecīgu tiesību
aktu īstenošana, lai konfiscētu kriminālnoziedzniekiem
piederošus līdzekļus (ieskaitot
noteikumus, ko piemēro pārrobežu aspektiem) Moldovas Republikas tiesiskais regulējums attiecībā uz nelikumīgi
iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanas apkarošanu ir pilnīgs un visaptverošs. Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas apkarošanā Moldovā
ir iesaistītas daudzas pārvaldes iestādes, kurām
ir dažādas lomas un
funkcijas, un tās visas darbojas saskaņā ar savu
kompetenci. Institucionālās koordinācijas un dažādu
iestāžu sadarbības līmenis ir labs, kā to paredz starptautiskie standarti. Moldovas Republika 2012. gadā apstiprināja un
īstenoja vairākus tiesību aktus (Kapitāla tirgus likumu,
Maksājumu sistēmu un e-naudas likumu,
Likumu par īpašām izmeklēšanas darbībām), nolikumu (Lēmums
par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas apkarošanas pasākumu regulēšanu
ar bankām nesaistītā finanšu tirgū) un norādījumus un ieteikumus, lai novērstu
dažus trūkumus, kas tika minēti Trešajā savstarpējā
Eiropas Padomes „Moneyval” komitejas
novērtējuma ziņojumā. Ir jānovērš dažas nelielas nepilnības saistībā ar kriminālatbildības
noteikšanu par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju
un terorisma finansēšanu, un šajā sakarā Moldovas iestādes ir sagatavojušas izmaiņas, kuras pašlaik tiek iestrādātas tiesību aktos.
Tomēr pašreizējais krimināltiesiskais
regulējums atbilst FATF, ES un starptautiskām konvencijām. Finanšu ziņu vākšanas vienība (FIU)
2011. gadā ierosināja 151 lietu, no kurām apsūdzības tika izvirzītas četrās lietās, bet notiesājoši spriedumi tika pasludināti divās lietās. Visas iestādes kā aktīvi dalībnieki ir iekļautas
Valsts stratēģijā nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un
terorisma finansēšanas apkarošanai laikposmā no 2013. gada
līdz 2017. gadam, kuru drīzumā apstiprinās Moldovas parlaments. Katrai no
šīm iestādēm rīcības plānā ir noteikti konkrēti uzdevumi, pienākumi un termiņi,
un to īstenošanu koordinē Birojs nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas
novēršanai un apkarošanai (OPFML)[32]
un uzrauga Moldovas parlamenta īpaša komisija. Šķiet, ka NBM, NCFM un
OPFML veiktā finanšu struktūru uzraudzība un vadība Moldovas nelikumīgi
iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma
finansēšanas apkarošanas ietvaros ir piemērota un atbilst starptautiskajiem
standartiem. Finanšu iestādes labā līmenī veic profilakses pasākumus saskaņā ar
FATF un ES standartiem attiecībā uz: klientu uzticamības pārbaudi;
pastiprinātiem identifikācijas pasākumiem; uzņēmējdarbības attiecību
uzturēšanu; politiski ietekmējamām personām; faktiskiem īpašniekiem; naudas
pārskaitījumiem, lietvedību; apmācību; iekšējām procedūrām un politiku,
atbilstības vienībām; ziņojumiem par aizdomīgiem darījumiem. Eiropas Padomes
„Moneyval” komiteja savā 2012. gada decembra ziņojumā atzina Moldovas
Republikas stabilo progresu klientu uzticamības pārbaudes un ziņošanas jomās.
Pamatojoties uz šo ziņojumu, kopš 2012. gada decembra Moldovas Republikai
tiek piemērots vienkāršots uzraudzības režīms. 3. bloka / 1.d temata novērtējums. Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas novēršana Tiesiskais regulējums nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas apkarošanas jomā ir visaptverošs un tiek pareizi īstenots. Institucionālās koordinācijas un attiecīgo iestāžu sadarbības līmenis ir pietiekams un atbilst Eiropas un starptautiskajiem standartiem. Nepieciešamā turpmākā rīcība: · turpināt stiprināt sankciju piemērošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas gadījumos, palielināt sodus un uzlabot konfiskācijas praksi, iesaldējot un konfiscējot nelikumīgi iegūtus līdzekļus un terorisma finansēšanai paredzētus līdzekļus; īstenot uzraudzības pasākumus izraudzītiem uzņēmumiem un profesijām, kas nav finanšu uzņēmumi un profesijas; nodrošināt uz robežas veikto skaidras naudas darījumu atbilstību pašreizējiem ES tiesību aktiem un FATF standartiem; · turpināt sistemātiski un savlaicīgi īstenot Valsts stratēģiju nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas apkarošanai 2013.–2017. gadam un „Moneyval” izstrādāto ieteicamo rīcības plānu. ·
Narkomānijas apkarošanas valsts stratēģijas un ar to saistītā
rīcības plāna īstenošana, nodrošinot, ka informācija par narkotiku konfiskāciju un iesaistītajām personām tiek saņemta robežšķērsošanas
punktos; sadarbības attīstības un
informācijas apmaiņas turpināšana ar attiecīgajām starptautiskajām organizācijām narkomānijas
apkarošanas jomā Narkomānijas apkarošanas valsts stratēģijas 2011.–2018. gadam
un narkomānijas apkarošanas valsts rīcības plāna 2011.–2013. gadam īstenošana
notiek atbilstoši Eiropas standartiem. Pašlaik tiek izstrādāts jaunais narkomānijas
apkarošanas valsts rīcības plāns 2014.–2018. gadam, pievēršot vienlīdz
lielu nozīmi gan narkotiku lietošanas, gan tirdzniecības apkarošanai. Kā tika paredzēts rīcības plānā, 2012. gada
aprīlī Moldovas Republika pievienojās Eiropas Padomes Pompidū grupai. Pēc saprašanās
memoranda parakstīšanas ar Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centru
(EMCDDA) 2012. gadā ir izveidojusies laba sadarbība. Valsts narkomānijas apkarošanas komisija, kas
izveidota 2011. gadā, koordinē valsts iestāžu sadarbību un saskaņo darbību ar
nevalstiskām institūcijām un pilsonisko sabiedrību visos jautājumos, kas
saistīti ar narkomānijas apkarošanas politiku. Starp attiecīgajām iestādēm ir
izveidojusies ļoti laba sadarbība un koordinācija. Ir izveidojies līdzsvars starp
pieprasījuma samazināšanu un piedāvājuma samazināšanu. Sadarbība starp Iekšlietu ministrijas Galvenās
policijas inspekcijas Narkomānijas apkarošanas pārvaldi un iestādēm, kas atbild
par profilaksi un aprūpi, notiek ļoti labā līmenī. Sadarbība ar NVO, kas sniedz
atbalstu narkomāniem, ir apmierinoša, taču šķiet, ka ar HIV saistītu pasākumu
jomā tā ir daudz labāka nekā narkotiku lietošanas novēršanas un kaitējuma
mazināšanas jomā. Aizvietojošu ārstēšanu ieviesa 2004. gadā, veselības un
aprūpes centros izsniedzot metadonu. Tiek ziņots par visiem ar narkotikām saistītiem noziedzīgiem
nodarījumiem un cita veida nodarījumiem, un tos reģistrē
kā noziedzīgus nodarījumus integrētā
automātiskā informācijas sistēmā,
kuru izveidojusi Iekšlietu ministrija, lai reģistrētu nodarījumus, krimināllietas un
personas, kuras izdarījušas noziedzīgus
nodarījumus. Ir sekmīgi īstenotas vairākas speciālas
narkotiku apkarošanas operācijas. Piemēram, 2012. gadā tika reģistrēti 1457 ar narkotikām saistīti
pārkāpumi un astoņas noziedzīgas grupas, kas nodarbojās
ar nelegālu narkotiku tirdzniecību. Tāpat 2012. gadā konfiscēja 304 kg un 890 gramus narkotiku vielu. Reģiona līmenī iespējams veikt pamata kriminālistikas
ekspertīzes, taču nav iespējams veikt iepriekšējas konfiscēto narkotisko
vielu analīzes. Tāpēc analīzi
pamatā veic ārējās kriminālistikas laboratorijās,
kas ir laikietilpīgs un neefektīvs process. Moldovas Republikā nenotiek ne plaša mēroga nelegāla
narkotiku tirdzniecība, ne ražošana, bet tā ir tranzīta valsts
Rietumeiropai paredzēto narkotisko vielu pārvadāšanā. Līdz šim narkomānijas apkarošanas pasākumu
īstenošanu apgrūtināja tas, ka trūka policijas darbinieku,
kuri būtu specializējušies šajā jomā, un aprīkojuma. Valdība ir veikusi nopietnus pasākumus
policijā notiekošo reformu ietvaros, palielinot darbinieku
skaitu un reorganizējot Iekšlietu
ministrijas Narkomānijas apkarošanas pārvaldes specializētās
narkomānijas apkarošanas vienības. Viens no galvenajiem Narkomānijas apkarošanas
pārvaldes uzdevumiem pēdējo gadu laikā bija marihuānas audzēšanas
apkarošana valstī. Tomēr 2012. gadā
par aizvien nopietnāku problēmu kļuva sintētisko kanabinoīdu
un sintētisko katinonu
parādīšanās. Informācija liecina, ka sintētiskās narkotikas ir diezgan plaši izplatītas (amfetamīni, metamfetamīni, sintētiskie kanabinoīdi un daži
sintētiskie pretsāpju līdzekļi, piemēram,
tramadols, kuri ir lēti un samērā viegli pieejami). Reaģējot uz šo tendenci, Iekšlietu ministrija iesniedza
valdībai prasību iekļaut daudzas no šīm sintētiskajām
vielām oficiālajā aizliegto vielu sarakstā. Tāpat arvien ierastāka kļūst vairāku narkotisku
vielu lietošana vienlaikus (dažādu narkotisko vielu
vienlaicīga lietošana vai narkotisko vielu lietošana kopā ar alkoholu un
citām vielām). 3. bloka / 1.e temata novērtējums. Narkomānijas apkarošanas politikas īstenošana Atzinīgi vērtējama Narkomānijas apkarošanas valsts stratēģijas rīcības plāna 2011.–2013. gadam un institucionālās sistēmas īstenošana, arī iestāžu sadarbība notiek labā līmenī. Valsts narkomānijas apkarošanas komisija darbojas labi, Iekšlietu ministrijas Narkomānijas apkarošanas pārvalde ir labi organizēta un nesen ir ievērojami palielinājusi savas analītiskās spējas operatīvajā līmenī. Ir nepieciešams turpmāk iesaistīt NVO pasākumos, kuru mērķis ir samazināt pieprasījumu pēc narkotikām un mazināt kaitējumu. Nepieciešamā turpmākā rīcība: · turpināt strādāt, lai apgādātu policiju ar tehniskiem līdzekļiem, kas ļautu identificēt vielas, kuras atrastas veikto operāciju laikā; · nodrošināt turpmāku to NVO iesaistīšanos, kas darbojas narkotiku apkarošanas un narkomānu aprūpes jomā. ·
Attiecīgu ANO un Eiropas Padomes
konvenciju, kā arī GRECO ieteikumu
īstenošana iepriekš minētajās jomās Likums un stratēģija organizētās noziedzības novēršanai
un apkarošanai pilnībā atbilst ANO Konvencijai
cīņai pret starptautisko organizēto noziedzību un tās papildu protokoliem. b) Ieteikumi pēc ietekmes novērtējuma ·
Novērst korupciju, kā arī apkarot to visos
līmeņos un visās jomās. Īstenots daļēji — sk. VRLRP kritērijus. Turklāt
ar projekta (MOLICO) atbalstu,
kura mērķis bija korupcijas, noziedzīgi iegūtu līdzekļu
legalizācijas un terorisma
finansēšanas novēršana Moldovas Republikā,
tika izstrādāta Korupcijas un ar
korupciju saistītu noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanas praktiskā
rokasgrāmata. Rokasgrāmata ir paredzēta
korupcijas novēršanas prokuroriem un izmeklētājiem, kuri
strādā Korupcijas novēršanas prokuratūrā,
Valsts korupcijas apkarošanas centrā,
Iekšlietu ministrijā un Drošības un izlūkošanas dienestā. ·
Uzlabot datu vākšanu par kriminālelementiem un
organizētās noziedzības grupām valsts līmenī, cita starpā izveidojot un/vai
uzlabojot valstu datubāzes. Sk. VRLRP kritērijus šā ziņojuma
17., 18. un 24. lpp. ·
Turpmāk censties uzlabot datu rādītājus un
krimināldatu vākšanu visās kriminālnoziedzības jomās. Sk. VRLRP kritērijus šā ziņojuma
17., 18. un 24. lpp. ·
Kā prioritāru jautājumu visās jomās, kā arī
attiecībā uz plašākiem tiesiskuma aspektiem īstenot korupcijas apkarošanas
pasākumus. Valstu iestādēm jāspēj cīnīties pret korupciju visos līmeņos — centrālajā,
reģionālajā, vietējā un nozaru līmenī, īpašu uzmanību pievēršot
tiesībaizsardzības iestādēm un muitas iestādēm. Sk. VRLRP kritērijus šā ziņojuma
19. un 22. lpp. ·
Nodrošināt efektīvu aizsardzību cilvēku
tirdzniecības lieciniekiem, kā arī uzlabot cilvēku tirdzniecības upuru
aizsardzību un viņiem sniegto palīdzību un atbalstu. Sk. VRLRP kritērijus šā ziņojuma
18. un 19. lpp. ·
Par līdzekļu konfiskācijas procedūrām jāvienojas
ar Moldovas iestādēm, lai atgūtu nozagto īpašumu vai no tā gūto peļņu un
samazinātu organizētās noziedzības grupu finansiālo varu, tādējādi atvieglojot
to izformēšanu. Sk. VRLRP kritērijus šā ziņojuma
17., 22. un 23. lpp. 3. bloks / 2. temats. Tiesu iestāžu
sadarbība krimināllietās a) VRLRP kritēriji ·
Starptautisko konvenciju (jo īpaši Eiropas Padomes konvenciju) īstenošana saistībā ar tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās Moldovas Republikai ir visaptverošs un
atjaunināts tiesiskais regulējums starptautiskai sadarbībai krimināllietās. Likumu
par Eiropas Padomes Konvencijas par savstarpējo palīdzību krimināllietās Otrā
papildprotokola ratifikāciju pieņēma 2012. gada 26. decembrī. Šis
regulējums, ko veido vairāki starptautiski, reģionāli un valsts mēroga instrumenti,
ļauj atbilstoši lūgt un piedāvāt starptautisku sadarbību krimināllietās saskaņā
ar Eiropas standartiem. Tiesiskais regulējums aptver tradicionālās sadarbības jomas,
piemēram, personu izdošanu, tiesiskās palīdzības lūgumus, kriminālprocesa
nodošanu un pārņemšanu, lūgumus par ārvalstu spriedumu krimināllietās atzīšanu
un izpildi un notiesāto personu nodošanas soda izciešanai pieprasījumus. Šis
regulējums paredz dažu visai efektīvu izmeklēšanas līdzekļu izmantošanu,
piemēram, nopratināšanu ar videokonferences starpniecību, pārrobežu novērošanu,
kontrolētas piegādes, slepenas operācijas un kopīgas izmeklēšanas grupas. Tādējādi
tiesiskais regulējums ir pietiekami spēcīgs un atbilst arvien pieaugošajam
pieprasījumam pēc sadarbības cīņā pret ļoti smagiem noziegumiem, piemēram, terorismu,
organizēto noziedzību, narkotiku tirdzniecību, cilvēku tirdzniecību, korupciju,
kibernoziegumiem un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Sākot no 2012. gada, Moldovas
Republikas prokuratūras pārstāvis apmeklē Eiropas
Padomes ekspertu komitejas par Eiropas konvenciju piemērošanu sadarbībai
krimināllietās plenārsēdes. Saskaņā ar Kriminālprocesa
kodeksa noteikumiem ienākošie un izejošie
starptautiskās sadarbības pieprasījumi
atkarībā no tā, kādā stadijā atrodas lieta, proti, vai vēl notiek kriminālizmeklēšana vai jau ir pasludināts tiesas spriedums, tiek
novirzīti centrālajām iestādēm, t. i., Ģenerālprokuratūrai
un Tieslietu ministrijai. Abas iestādes veic savus uzdevumus
sadarbībā ar citām vietējām un starptautiskām struktūrām un iestādēm.
Pēc tam, kad 2013. gada sākumā
Miertiesnešu augstā padome pieņēma vairākus
lēmumus palielināt izmeklēšanas tiesnešu
skaitu, iestādēs, jo īpaši tiesās, strādā pietiekami daudz
darbinieku. Arvien lielāka uzmanība tiek pievērsta nepieciešamās apmācības nodrošināšanai un turpinās centieni palielināt
šim mērķim vajadzīgos budžeta līdzekļus. Pieejamie statistikas dati liecina, ka gan Ģenerālprokuratūras,
gan Tieslietu ministrijas dienesti regulāri saņem
ievērojamu skaitu starptautiskās tiesiskās sadarbības pieprasījumu. Šķiet,
ka Moldovas Republika vairāk iesniedz nekā saņem pieprasījumus attiecībā
uz personu izdošanu, kriminālprocesu pārņemšanu un nodošanu. Laikposmā no 2009. gada līdz
2012. gadam Ģenerālprokuratūra gadā izsūtīja aptuveni 227 izdošanas pieprasījumus,
bet saņēma tikai 27 izdošanas pieprasījumus. Ģenerālprokuratūra vidēji saņēma 31
kriminālprocesa pārņemšanas pieprasījumu krimināllietās un izdeva 11 pieprasījumus
par kriminālprocesu pārņemšanu. Situācija ir gluži pretēja attiecībā uz
lūgumiem sniegt tiesisko palīdzību, kā arī šķiet, ka Moldovas Republika ir saņēmusi
šādas vēstules vairāk, nekā ir tādas nosūtījusi, jo tajā pašā laikposmā Ģenerālprokuratūra
vidēji gadā saņēma 494 šādus lūgumus, bet izsūtīja 388. Arī Tieslietu ministrija
regulāri saņem uz izdod pieprasījumus, taču to
skaits ir mazāks nekā Ģenerālprokuratūras gadījumā. Laikposmā no 2012. gada
līdz 2013. gadam Tieslietu ministrija izdeva 71 personu
izdošanas pieprasījumu, bet saņēma 12 šādus pieprasījumus. Tieslietu
ministrija saņēma 14 pieprasījumus par kriminālprocesu pārņemšanu,
bet nesaņēma nevienu pieprasījumu par kriminālprocesa nodošanu. Attiecībā
uz vēstulēm ar lūgumu sniegt tiesisko palīdzību Tieslietu
ministrijā ir zināms tika kopējais šādu lūgumu skaits, proti, saistībā
ar civillietām un krimināllietām kopumā tika saņemti un izsūtīti 1068
pieprasījumi, krimināllietās šis skaits ir nedaudz mazāks nekā civillietās. Turklāt Tieslietu
ministrija ir vienīgā iestāde, kuras pārziņā
ir pieprasījumi par kriminālsodu atzīšanu un izpildi, kā arī pieprasījumi par notiesāto
personu nodošanu soda izciešanai. Laikposmā no 2012. gada
līdz 2013. gadam Tieslietu ministrija saņēma 16 un
izsūtīja 12 pieprasījumus par kriminālsodu atzīšanu un izpildi. Tieslietu ministrija izsūtīja 390 pieprasījumus par
notiesāto personu nodošanu soda izciešanai uz Moldovas Republiku un saņēma 21 pieprasījumu
par notiesāto personu nodošanu uz citām valstīm. Statistikas dati par personu izdošanu liecina,
ka Ģenerālprokuratūra izdod un saņem daudz vairāk pieprasījumu nekā Tieslietu ministrija. Šī atšķirība vienkārši atspoguļo faktu,
ka daudz vairāk ir pieprasījumu, kas saistīti ar lietām, kuras vēl ir
izmeklēšanas stadijā, nekā pieprasījumu, kuri attiecas uz lietas izskatīšanu
tiesā (sk. iepriekš katras iestādes kompetences jomu). Attiecībā uz personu izdošanu gan
Ģenerālprokuratūra, gan Tieslietu ministrija dažus saņemtos
pieprasījumus noraidīja. Ģenerālprokuratūra laikposmā
no 2009. gada līdz 2012. gadam juridisku
iemeslu dēļ noraidīja tikai 15 pieprasījumus galvenokārt tāpēc, ka meklējamās personas
bija Moldovas Republikas pilsoņi, vai arī sakarā ar noilgumu. Tieslietu ministrija laikposmā
no 2012. gada līdz 2013. gadam juridisku iemeslu dēļ noraidīja tikai vienu pieprasījumu, jo meklējamajai personai bija piešķirts patvērums.
Šāds neliels atteikumu skaits liecina par Moldovas Republikas iestāžu gatavību sadarboties
ar trešām valstīm. Vidējais pieprasījumu izskatīšanas termiņš ir svarīgs snieguma rādītājs, lai
novērtētu starptautiskās tiesiskās
sadarbības efektivitāti. Pieteikumu
izskatīšanas laiks gan Ģenerālprokuratūrā, gan Tieslietu
ministrijā[33]
ir atbilstošs un nepārsniedz ES vidējos rādītājus. ·
Ļoti efektīva tiesnešu un prokuroru tiesiskā sadarbība krimināllietās ar ES dalībvalstīm Lielākā daļa (aptuveni
divas trešdaļas) no iepriekšminētajiem
pieprasījumiem attiecās uz NVS, bet tikai nedaudz mazāk
par vienu trešdaļu — uz ES dalībvalstīm. Moldovas
Republikas iestādes dara visu nepieciešamo, lai nodrošinātu efektīvu sadarbību
ar attiecīgajām iestādēm ES dalībvalstīs. ·
Operatīvās sadarbības nolīguma noslēgšana ar
Eiropolu Eurojust pabeidza Moldovas Republikas novērtējuma ziņojumu par datu aizsardzību 2012. gada rudenī, bet 2012. gada novembrī informēja Padomi par
priekšlikumu 2013. gada 1. februārī
uzsākt oficiālas sarunas par
operatīvas sadarbības nolīguma slēgšanu. Pirmā
sarunu kārta notika 2013. gada
10. jūnijā, un tās iznākums bija
ļoti pozitīvs, tāpēc ir
paredzams, ka sarunas drīz noslēgsies. b) Ieteikumi pēc ietekmes novērtējuma ·
Stiprināt tiesu sistēmu, tostarp tiesu iestāžu
sadarbību krimināllietās, jo īpaši savstarpēju juridisko palīdzību. Moldovas Republika šobrīd
īsteno visaptverošu tiesu sistēmas reformu, pamatojoties uz stratēģiju un rīcības plānu 2011.–2016. gadam, ieviešot
arī svarīgas likumdošanas un institucionālas
izmaiņas. Nodaļa reformu īstenošanai Ģenerālprokuratūrā tika izveidota 2012. gada septembrī,
bet 2012. gada decembrī Prokuroru augstākā padome apstiprināja Prokuratūru stratēģiskās attīstības programmu 2012.–2014. gadam, kas pašlaik tiek
īstenota. 3. bloka / 2. temata novērtējums. Tiesu iestāžu sadarbība krimināllietās Moldovas Republika ir uzticams un aktīvs starptautiskās tiesiskās sadarbības partneris, un tās sniegums liecina par gatavību sadarboties ar ES dalībvalstīm un citām valstīm. Nepieciešamā turpmākā rīcība: · turpināt uzlabot tiesnešu un prokuroru apmācību par starptautiskiem jautājumiem, tostarp palielinot nepieciešamo finansējumu; · turpināt pilnveidot statistikas datus un tos reģistrēt, izmantojot kopīgi noteiktu parametru sarakstu, kuru vajadzības gadījumā piemēro gan Ģenerālprokuratūrai, gan Tieslietu ministrijai. 3. bloks /
3. temats. Tiesībaizsardzības iestāžu sadarbība a) VRLRP kritēriji ·
Augsta līmeņa tiesībaizsardzības dienestu operatīvā darbība un īpašas izmeklēšanas
metodes, kā arī to konsekventa un
efektīva izmantošana cīņā ar pārrobežu noziedzību Pēc reformas Iekšlietu ministrijā 2013. gada
martā Valsts policijas izmeklēšanas inspekcijā ietilpst vairākas specializētas
pārvaldes (smago noziegumu, organizētās noziedzības, krāpšanas, narkotiku
apkarošanas, intervences vienības) un divi centri (cilvēku tirdzniecības
apkarošanas un IT centrs), kas kopīgi cīnās ar visa veida smagiem noziegumiem
un organizēto noziedzību. Trīs reģionālas apakšnodaļas nodrošina, ka tiek
aptverta visa Moldovas Republikas teritorija.
Tās atrodas centrālo pārvalžu pakļautībā un patstāvīgi veic izmeklēšanu. Juridiski un tehniski reforma ļāva izveidoties
labākai policijas dienestu un prokuroru sadarbībai. Ģenerālprokuratūrā tika
izveidota īpaša vienība — Organizētās noziedzības
kontroles un izmeklēšanas nodaļa, kura izmeklē un ierosina lietas ar organizēto
noziedzību saistītos gadījumos, nodrošina apsūdzības pārstāvību tiesās, kā arī
kontrolē un koordinē īpašo apakšvienību darbību, kuru pienākums ir novērst un apkarot
organizēto noziedzību. Turklāt Ģenerālprokuratūras pārziņā ir arī cilvēku
tirdzniecības apkarošanas nodaļa un kibernoziegumu apkarošanas nodaļa. Jauns likums par īpašām izmeklēšanas metodēm
stājās spēkā 2012. gada decembrī, bet 2012. gada aprīlī tika pieņemti
vairāki Kriminālprocesa kodeksa grozījumi. Abi likumi ļauj saskaņot spēkā
esošos tiesību aktus ar jaunajiem noteikumiem par pārrobežu noziedzības
apkarošanu un starptautiskām kopīgām izmeklēšanas grupām, pārskatīt valsts
tiesību aktus par telefonsarunu pārtveršanu, kā arī pārskatīt attiecīgos
tiesību aktus saistībā ar Konvenciju par policijas sadarbību
Dienvidaustrumeiropā. Pašreizējais tiesiskais regulējums paredz
daudz atbilstošāku un tiesiskāku sistēmu, kas ļauj izmantot īpašus izmeklēšanas
pasākumus, kurus reglamentē tiesību akti un kontrolē prokuratūra un tiesu
iestādes. Šīs tiesību normas atbilst starptautiskajiem un ES tiesību
standartiem un nodrošina izmeklēšanas dienestus ar plašu izmeklēšanas
instrumentu klāstu. Pateicoties šiem pasākumiem, jau ir atrisinātas vairākas
krimināllietas, un izmeklētāji un prokurori ir pierādījuši, ka viņiem ir
skaidrs priekšstats un izpratne par to, kad ir praktiski un juridiski
lietderīgi izmantot šos instrumentus. Drošības un izlūkošanas dienesta pārziņā un telpās
atrodas aprīkojums, t. i., telefona aparāti un tiešās noklausīšanās
ierīces telefonsarunu pārtveršanai un ierakstīšanai. Drošības un izlūkošanas
dienests atbild par signālu saņemšanu no telekomunikāciju kompānijas vai noklausīšanās
ierīcēm un pēc tam tos nodod tālāk izmeklēšanas dienestiem attiecīgu darbību
veikšanai. Pašreizējā sistēma rada situāciju, kad iestādes, kas veic citus
pienākumus (piemēram, izlūkošanu un pretizlūkošanu valsts drošības nolūkos), izmanto
un kontrolē datus, kuri saistīti ar kriminālizmeklēšanu, kam piemēro
Kriminālprocesa kodeksu. Kontroles trūkums Piedņestrā zināmā mērā
mazina Moldovas Republikas centienus nodrošināt
sabiedrisko kārtību un drošību. Preču kontrabanda ir visbiežāk sastopamā
nelikumīgā darbība, bet tās ietekmi ļauj ierobežot EUBAM
klātbūtne. Šobrīd starp Kišiņevu un Tiraspoli nepastāv oficiāla policijas
sadarbība. ·
Ļoti efektīva attiecīgo valsts iestāžu, jo īpaši
robežsargu, policijas un muitas darbinieku sadarbība tiesībaizsardzības jomā, kā arī
ar tiesu iestāžu
sadarbība Moldovas Republika 2012. gadā ieviesa tiesu
iestāžu un policijas starptautiskās sadarbības instrumentu — kopīgas
izmeklēšanas grupas. Par tiesisko pamatojumu kalpo ANO Konvencijas (Palermo
konvencijas) par transnacionālo organizēto noziedzību 19. pants[34], kas stājās spēkā Moldovas
Republikā pēc ratifikācijas 2005. gada 16. septembrī. Moldovas tiesību
akti atbilstoši ES prasībām paredz vispārējos nosacījumus, kad šādas grupas var
izveidot. Moldovas iestāžu izmantotais modelis balstās uz ES Padomes Pamatlēmumu
un ES Padomes rezolūciju par kopīgām izmeklēšanas grupam. Attiecībās starp policiju un prokuratūru nav
novēroti būtiski šķēršļi vai trūkumi komunikācijā. Sadarbība notiek labā
līmenī, un ir skaidrs kompetences sadalījums starp policiju un prokuratūru. Izskatītās
lietas apliecināja, ka gan policijas, gan prokuratūras darbiniekiem ir plašas
un efektīvi pielietojamas zināšanas par kriminālprocesu un izmeklēšanas
metodēm. Būs jāievieš un jāpielieto Iekšlietu ministrijas reformas rezultātā
izveidotā jaunā sistēma. Vēl viens pasākums iestāžu sadarbības veicināšanai
bija kontroles[35]
un izmeklēšanas vienības izveidošana Ģenerālprokuratūrā 2013. gada
februārī. Šī vienība ir specializējusies organizētās noziedzības apkarošanā, un
tās sastāvā ir desmit prokurori ar vismaz desmit gadu darba pieredzi. Problemātisks jautājums ir ģenerālprokurora
pilnvaras. Ģenerālprokurors ne tikai vada galveno prokuratūras dienestu un izskata
nopietnākās krimināllietas, viņam ir arī nozīmīgas „atsaukšanas” pilnvaras, lai
pārņemtu zemāka ranga prokuroram uzticētas lietas izskatīšanu. Šīs pilnvaras, ko
paredz visi tiesiskie regulējumi, lai koordinētu prokuroru darbu un viņus
aizvietotu „bezdarbības” gadījumā, var ievērojami ierobežot prokuroru
neatkarību un autonomiju, un tās būtu jāizmanto ļoti piesardzīgi un ierobežotā apjomā.
Tika paustas bažas par to, vai šādas pilnvaras nevajadzētu kaut kā ierobežot
vai labāk regulēt. Cita veida tiesībaizsardzības iestāžu sadarbība,
tostarp korupcijas novēršanas un apkarošanas
jomā, ir balstīta uz informācijas
apmaiņas sistēmām. Kopš 2008. gada
jūlija Ģenerālprokuratūra, Iekšlietu ministrija, Muitas dienests un
Valsts pretkorupcijas centrs kopīgi izmanto vienotu automatizētu
integrālu informatīvu sistēmu, kas
iekļauj informāciju par pierādījumiem, pārkāpumiem,
krimināllietām, likumpārkāpējiem un
kriminālprocesa tiesību aktiem. ·
Efektīvi divpusēji un
daudzpusēji tiesībaizsardzības
iestāžu operatīvās sadarbības
līgumi, tostarp par savlaicīgu attiecīgās
informācijas apmaiņu ar kompetentām
tiesībaizsardzības iestādēm ES
dalībvalstīs Iekšlietu ministrijā
notiekošās reformas rezultātā 2013. gada sākumā tika izveidots jauns Policijas starptautiskās
sadarbības centrs (CIPC).
CIPC apvieno trīs Iekšlietu ministrijas apakšnodaļas, kuras ir pilnvarotas
iesaistīties policijas starptautiskā sadarbībā: Interpola nacionālais centrālais birojs, NVC
SELEC/GUAM un Eiropola valsts kontaktpunkts. Visi biroji un vienības,
kas atbild par policijas starptautisko sadarbību, šobrīd
ir apvienoti vienotā struktūrā un atrodas tajās
pašās telpās. Iekšlietu ministrijā Interpols ir policijas starptautiskās sadarbības centrs, kas ir saistīts
ar Tieslietu ministriju, Muitas dienestu,
Drošības un izlūkošanas dienestu, Ģenerālprokuratūru, Robežpoliciju
un Valsts pretkorupcijas centru. Interpola
birojs saņem un nosūta
visus starptautiskos informācijas
pieprasījumus, kas saistīti ar Interpola
datubāzēm, un tam ir pieejamas dažādas
datubāzes un reģistri Moldovas Republikā. Ienākošās
informācijas plūsma ir stabila, bet
izejošās informācijas apjoms
pieaug. Ierēdņi un vienības
speciālisti pilnībā izprot savus uzdevumus
un misiju. Plašākā policijas
starptautiskās sadarbības sistēmā
ietilpst arī GUAM vienība,
kas katru dienu veic informācijas
apmaiņu starp Gruziju,
Ukrainu, Azerbaidžānu un Moldovas Republiku.
Informācijas apjoms, ar kuru Moldovas Republika apmainās ar šīs valstīm ar
šīs vienības starpniecību, ir ievērojams.
Moldovas iestādes piedalās SELEC
(Dienvidaustrumeiropas tiesībaizsardzības
centra) darbā, nosūtot uz SELEC centru divus sadarbības koordinatorus, papildus informācijas apmaiņai ar SELEC valstīm tiek plānotas un īstenotas daudzas kopīgas
operācijas. Moldovas Republikai ir
sadarbības koordinators arī Koordinācijas birojā cīņai ar organizēto noziedzību Neatkarīgo
Valstu Sadraudzībā (NVS). Moldovas Republikas Ģenerālprokuratūra ir
noslēgusi sadarbības līgumus ar līdzīgām struktūrām Rumānijā, Ukrainā, Ķīnā,
Turcijā, Īrijā, Ungārijā, Itālijā un Dienvidkorejā. Moldovas Republikas
Ģenerālprokuratūra 2012. gadā ir parakstījusi līgumus un memorandus ar Rumānijas
Organizētās noziedzības un terorisma noziegumu izmeklēšanas direkciju, Beļģijas
Karalistes Federālo prokuratūru, Armēnijas Ģenerālprokuratūru un Gruzijas Tieslietu
ministriju. Pašlaik notiek sarunas par divpusējiem nolīgumiem ar Azerbaidžānu,
Krievijas Federāciju, Baltkrieviju, Baltijas valstīm un Bulgāriju. Policijas starptautisko sadarbību ilustrē divi
veiksmīgi piemēri, proti, nesen Veronā (Itālijā) ar Interpola valsts centrālā
biroja Romā un Veronas karabinieru atbalstu tika arestēts bīstams noziedznieks
no Moldovas; un tika veikta sensitīva video intervija ar cilvēku tirdzniecības
upuri. Moldovas Republikas Muitas dienests 2013. gada
maijā parakstīja savstarpējās saprašanās memorandu ar Eiropas Biroju krāpšanas
apkarošanai (OLAF). Tas paredz veicināt sadarbību, savstarpēju
informācijas apmaiņu un kopīgu operāciju īstenošanu pārrobežu noziedzības
apkarošanā. ·
Operatīvās sadarbības nolīguma noslēgšana ar
Eiropolu Pēc stratēģiska nolīguma parakstīšanas ar
Eiropolu 2007. gadā tika izveidots Eiropola valsts kontaktpunkts (VKP)
stratēģiskas un tehniskas informācijas apmaiņai ar ES aģentūru. Pēc sadarbības
koordinācijas nolīguma parakstīšanas 2013. gada sākumā Moldovas sadarbības koordinators tiks nosūtīts uz Eiropolu Hāgā 2013. gada
jūlija beigās. Joprojām turpinās sagatavošanās operatīvā sadarbības nolīguma ar
Eiropolu parakstīšanai, un Moldovas Republikā ir gaidāms Eiropola izpētes apmeklējums,
lai novērtētu datu aizsardzības režīmu. b) Ieteikumi pēc ietekmes novērtējuma ·
Jāuzlabo sadarbība starp Moldovas un dalībvalstu
iestādēm, tostarp jādalās ar informāciju ar Eiropolu. Sk. VRLRP kritērijus šā ziņojuma
29. un 30. lpp. ·
Jāstiprina sadarbība starp Moldovas iestādēm un
to sadarbības partneriem ES dalībvalstīs attiecībā uz aizsardzību un palīdzību,
tostarp identifikāciju un cilvēku tirdzniecības upuru nosūtīšanu un viņu drošu
atgriešanu. Sk. VRLRP kritērijus šā ziņojuma
18., 29. un 30. lpp. ·
Eiropola uzraudzībā un vajadzības gadījumā ar
Interpola kanālu atbalstu regulāri jāizstrādā draudu novērtējumi un jāapmainās
ar informāciju par būtiskiem noziedzīgiem darījumiem. Salīdzināmi dati par
noziegumiem jāievāc saskaņā ar kopīgi definētajiem rādītājiem. Sk. VRLRP kritērijus šā ziņojuma
29. un 30. lpp. ·
Jāstiprina apmaiņa ar paraugpraksi un
tiesībaizsardzības dienestu apmācība. Sk. VRLRP kritērijus šā ziņojuma
29. un 30. lpp. 3. bloka / 3. temata novērtējums. Tiesībaizsardzības iestāžu sadarbība Tiesību normas, kas atbilst Eiropas standartiem, sniedz izmeklēšanas dienestiem dažādus speciālus izmeklēšanas instrumentus. Visas tiesībaizsardzības iestādes ir pienācīgi aprīkotas un apņēmības pilnas uzlabot starptautisko sadarbību, un sadarbības nolīgums ar Eiropolu ļaus būtiski palielināt šo apņēmību. Nepieciešamā turpmākā rīcība: · turpināt veidot ciešas saiknes starp policijas vienību, kas specializējusies reģionālās un starptautiskās organizētās noziedzības apkarošanā, un līdzīgām vienībām ES, reģionā, kā arī ar Eiropolu; · turpināt īstenot kopīgu Valsts patrulēšanas inspekcijas un robežpolicijas saskaņotu pasākumu un izmeklēšanas plānošanu, jo īpaši veikt īpašus izmeklēšanas pasākumus, piemēram, kontrolēt piegādes; · ar EUBAM atbalstu veicināt sadarbību ar Ukrainas robežsardzes un tiesībaizsardzības iestādēm; atbalstīt operatīvās sadarbības veidošanos un informācijas apmaiņu starp Kišiņevu un Tiraspoli, neskarot „5+2” sarunu procesu. 3. bloks / 4. temats. Datu
aizsardzība a) VRLRP kritēriji ·
Tiesību aktu īstenošana personas
datu aizsardzības jomā; neatkarīgas
datu aizsardzības uzraudzības
iestādes efektīvas darbības nodrošināšana,
piešķirot tai nepieciešamos finanšu resursus
un cilvēkresursus Datu aizsardzības tiesiskais regulējums, kas
pārskatīts 2012. gada aprīlī, atbilst Eiropas standartiem, tostarp ES acquis,
jo īpaši Direktīvai 96/46/EK. Likums nosaka indivīdu tiesības brīdī, kad notiek
viņu personas datu apstrāde, un cita starpā tas attiecas uz uzņēmumu, valsts
pārvaldes iestāžu un policijas veikto datu apstrādi (izņemot datus, kas
klasificēti kā „valsts noslēpums”). Saskaņā ar likumu galvenā
atbildība par uzraudzību, lai personas datu aizsardzība
atbilstu standartiem, ir uzticēta neatkarīgai iestādei, proti, Personas datu
aizsardzības valsts centram (NCPDP). NCPDP 2012. gada ziņojums,
kas pieejams vairākās valodās lietotājam draudzīgā tīmekļa vietnē, apliecina,
ka tiek veikti dažāda veida pasākumi un datu aizsardzības likuma īstenošanai ir
labi rezultāti, norādot, ka NCPDP ne tikai pilda savu uzdevumu, uzraugot
personas datu apstrādes likumību, bet arī cenšas izglītot datu apstrādes
uzraudzītājus citās iestādēs. Ir labi izstrādātas procedūras paziņošanai par
datu apstrādi. Centra struktūra, kas apstiprināta ar likumu 2008. gadā,
nosaka personāla skaita ierobežojumu līdz 21 darbiniekam. Pašlaik centrā
strādā 16 darbinieki, un centram ir pietiekami finanšu resursi. Centrs 2012. gadā
veica 82 pārbaudes, kuru rezultātā pieņēma sešus lēmumus par personas datu
apstrādes darbības apturēšanu; vienu lēmumu par personas datu apstrādes
darbības izbeigšanu un uzsāka četras procedūras saistībā ar iestāžu atteikumu atcelt
informācijai noteikto klasifikāciju, kas bija piemērota nepamatoti. Tā kā
centrs ir juridiski pilnvarots izskatīt personas datu subjektu sūdzības, 2012. gadā
centra darbinieki izskatīja 214 iesniegumus un citas sūdzības (gandrīz trīs
reizes vairāk salīdzinājumā ar 2011. gadu un 10 reizes vairāk salīdzinājumā
ar 2010. gadu), no kurām 98 sūdzības tika pieņemtas, bet piecas tika noraidītas;
111 gadījumos tika sniegti paskaidrojumi, bet sešos gadījumos lietas tika
iesniegtas administratīvajā tiesā par iestāžu noraidījumu atcelt informācijai
noteikto klasifikāciju, kas bija piemērota nepamatoti. Bez tam 2012. gadā centrs
pārbaudīja 41 normatīvo un tiesību aktu projektu, ko bija sagatavojušas
citas iestādes, lai nodrošinātu to atbilstību personas datu aizsardzības principiemēram 3. bloka / 4. temata novērtējums. Datu aizsardzība Tiesību aktu īstenošana notiek saskaņā ar Eiropas standartiem, tostarp ES acquis par datu aizsardzību. Personas datu aizsardzības valsts centrs ir neatkarīga un darboties spējīga institūcija. Nepieciešamā turpmākā rīcība: · ja tiesību akti tiks turpmāk pārskatīti, paredzēt iespēju grozīt tiesību aktus, lai centra uzdevumu sarakstā oficiāli iekļautu iepriekšēju apspriešanos; · turpināt aktīvi sekot līdzi pašreiz tiesā izskatāmo lietu gaitai, lai precizētu likuma piemērošanu gadījumos, kad personas datu apstrādi veic tiesībaizsardzības iestāde; pastiprināt centienus, lai palielinātu sabiedrības informētību par noteikumiem, ko piemēro datu aizsardzībai elektronisko sakaru nozarē. Vispārējs 3. bloka
novērtējums Komisija uzskata, ka Moldovas Republika
kopumā ir izpildījusi otrā posma 3.
blokam noteiktos kritērijus. Joprojām ir
jāturpina vairāku ieteikumu īstenošana, lai panāktu
atbilstību kritērijiem. 4. bloks. Ārējās attiecības un pamattiesības a) VRLRP kritēriji ·
Centieni nodrošināt, ka Moldovas pilsoņu un to
ārvalstnieku vai bezvalstnieku, kuri likumīgi uzturas valstī, pārvietošanās
brīvībai Moldovas Republikā nepiemēro nepamatotus ierobežojumus, tostarp diskriminējošus
pasākumus jebkāda iemesla dēļ, piemēram, dzimuma, rases, ādas krāsas, etniskās
vai sociālās izcelsmes, ģenētisko īpatnību, veselības stāvokļa (tostarp
HIV/AIDS), valodas, reliģijas vai pārliecības, politisko vai jebkuru citu
uzskatu, piederības mazākumtautībai, īpašuma, izcelsmes, invaliditātes, vecuma
vai seksuālās orientācijas dēļ Kā izklāstīts VRLRP kritērijos, Moldovas
pilsoņu un to ārvalstnieku vai bezvalstnieku, kuri likumīgi uzturas valstī,
pārvietošanās brīvības ierobežojumi Moldovas Republikā bija saistīti ar viņu
reģistrācijas/reģistrācijas anulēšanas procedūru. Īstenojot 2010. gada Likumu
par ārvalstniekiem, tika izveidota jauna institucionāla sistēma, ko piemēro
ārvalstu migrantiem, kuri likumīgi uzturas valstī. Iekšlietu ministrijā kā
„vienas pieturas aģentūra” tika izveidots Migrācijas un patvēruma lietu birojs
(BMA), lai ļautu ārvalstniekiem, kuri likumīgi uzturas valstī, ātri nokārtot
un saņemt uzturēšanās atļaujas un personu apliecinošus dokumentus, kā arī veiktu
citus uzdevumus saistībā ar ielūgumiem, repatriācijas pieteikumiem un vīzu
pagarinājumiem. Dienests, kas izsniedz ārvalstu pilsoņiem dokumentus, 2012. gada
10. decembrī atvēra divus reģionālos birojus — vienu
Belcos (Ziemeļu reģionālais dienests), kas varētu apkalpot aptuveni 13 % valstī
dzīvojošo ārvalstnieku, un otru Komratā (Dienvidu reģionālais dienests), kas
varētu apkalpot aptuveni 11 % ārvalstnieku. BMA galvenais birojs
Kišiņevā turpina apkalpot galvaspilsētā, kā arī valsts centrālajā daļā
dzīvojošos ārvalstniekus. Arī valdības 2011. gada 9. novembrī apstiprinātais
rīcības plāns, kas paredzēja vienkāršot ieceļošanas nosacījumus ārvalstniekiem, kuri ierodas darba darīšanās, un atvieglot ārvalstu investoriem uzturēšanās
pieteikumu iesniegšanu (Rīkojums Nr. 106), 2012. gadā
svarīgu tiesību aktu grozījumu veidā
tika atspoguļots 2010. gada Likumā
par ārvalstniekiem, 2008. gada
Likumā par darbaspēka migrāciju
un 2007. gada Likumā par HIV. Šie grozījumi anulēja iepriekšējos diskriminējošos noteikumus
un efektīvi atcēla ceļošanas un pastāvīgas uzturēšanās ierobežojumus ārvalstniekiem, kuri inficēti ar
HIV/AIDS. Turklāt grozījumi
Likumā par HIV galvenokārt
attiecās uz profilakses pasākumiem,
kuru mērķis bija mazināt sieviešu
neaizsargātību pret HIV infekciju, jo īpaši
īstenojot valsts mēroga programmas un pasākumus izglītības un dzimumu līdztiesības
veicināšanai. Tika veikti arī pasākumi, lai nodrošinātu medicīnisko datu konfidencialitāti ārstniecības
iestādēs un ar HIV inficēto cilvēku personas
datu konfidencialitāti valsts iestādēs. ·
Brīva, efektīva piekļuve ceļošanas un personu apliecinošiem dokumentiem visiem Moldovas pilsoņiem, tostarp sievietēm, bērniem, cilvēkiem ar invaliditāti,
minoritāšu un citu neaizsargātu grupu
pārstāvjiem Tika ieviesti īpaši pasākumi, lai atvieglotu
personu apliecinošu dokumentu saņemšanu nepilngadīgajiem un sociāli neaizsargātu
personu kategorijām. Valdība 2009. gadā noteica, ka, saņemot pirmo reizi, personas
apliecības tiks izsniegtas bez maksas (2009. gada 18. decembra Lēmums
Nr. 844); katru gadu aprīlī un maijā notiek informatīva kampaņa („Personas
apliecības jaunajiem pilsoņiem”). Savu pirmo personu apliecinošo dokumentu 2011. gadā
saņēma 6699 personas. Kopš tā laika Informācijas tehnoloģiju un komunikāciju
ministrija ir reģistrējusi un analizējusi gadījumus, kad ir atteikta personu
apliecinošu dokumentu izsniegšana; šo novērtējumu, ko veic reizi ceturksnī, izmanto,
lai sekmīgāk īstenotu pasākumus, kuru mērķis ir atvieglot piekļuvi personu
apliecinošiem dokumentiem visiem Moldovas pilsoņiem. Atvieglota piekļuve personu apliecinošiem
dokumentiem ir arī personām ar smagu, izteiktu vai vidējas pakāpes
invaliditāti, Otrā pasaules kara veterāniem un pielīdzināmām personām,
Černobiļas avārijas seku likvidatoriem un pielīdzināmām personām, kā arī
personām, kuras guvušas ievainojumus militārā konflikta laikā Piedņestrā. Kad šo
kategoriju personas saņem personu apliecinošus dokumentus pirmo reizi, tos var
izsniegt bez maksas; personām ar invaliditāti šādu dokumentu izsniegšana
vienmēr ir bezmaksas. Bez maksas personas apliecības un pases pirmo reizi var
saņemt arī 2010. gada vasaras plūdos cietušie (vienreizējs atvieglojums),
asins un asins komponentu donori (vienreizējs atvieglojums) un zīdaiņi līdz
viena gada vecumam, kuriem nepieciešama ārstēšanās ārvalstīs, pamatojoties uz Veselības
ministrijas iepriekšēju atļauju (šādos gadījumos ir paredzēta paātrināta
izdošanas procedūra). Kopš 2012. gada janvāra ir izveidoti pārvietojami
dokumentu izsniegšanas biroji, bet personas ar invaliditāti var saņemt personu
apliecinošus dokumentus ar piegādi mājās. Mobilos pakalpojumus bez maksas
nodrošina bērniem līdz viena gada vecumam, kuriem nepieciešama ārstēšanās ārvalstīs
(pamatojoties uz Veselības ministrijas atzinumiem), un personām ar smagu
invaliditāti (pamatojoties uz Veselības ministrijas vai Darba, sociālās
aizsardzības un ģimenes lietu ministrijas atzinumiem). Pārvietojamajos
dokumentu izsniegšanas birojos 2012. gadā izsniedza 155 personu
apliecinošus dokumentus, bet 108 dokumentus piegādāja mājās. Bezvalstniekiem atlikušie šķēršļi pilsonības iegūšanai (pamatojoties
uz iepriekšēju brīvības atņemšanu par
noziedzīgiem nodarījumiem, kas veikti ar iepriekšēju nodomu, vai tad, ja viņi saukti pie kriminālatbildības pieteikuma
izskatīšanas laikā) tika atcelti, izdarot grozījumus
2000. gada Likumā par pilsonību,
kas tika pieņemti 2011. gada
9. jūnijā. No 2011. gada 1. maija līdz 2013. gada
31. martam Moldovas pilsonību
ieguva 52 bezvalstnieki. Attiecībā uz etniskām minoritātēm laika gaitā Moldovas iestādēm ir izdevies izveidot salīdzinoši
veiksmīgu pasākumu kopumu, lai ieviestu
praksē etniski daudzveidīgās Moldovas
sabiedrības integrācijas politiku. Pēc 2009. gada
valdības darbības programmas 2011.–2014. gadam un 2013.–2015. gadam „Eiropas integrācija — brīvība, demokrātija,
labklājība” iekļāva īpašu nodaļu par „mazākumtautībām”,
kurā valdība apņēmās sasniegt šādus mērķus: saglabāt un attīstīt
visu pie mazākumtautībām piederošo personu kultūras un valodas mantojumu; īstenot saskaņotu un daudzdimensiju valsts politiku
attiecībā uz personām, kuras pieder pie
mazākumtautībām; kā arī pārskatīt
tiesisko regulējumu, lai veicinātu pie mazākumtautībām
piederošo personu integrāciju valsts sociālajā, administratīvajā, kultūras, politiskajā
un ekonomiskajā dzīvē. Nesen panāktais progress šo mērķu sasniegšanā,
piemēram, paredzētā daudzvalodu apmācības iekļaušana izglītības sistēmā (piemēram,
Gagauzijas autonomajā teritoriālajā vienībā),
bieži vien ir sasniegts sadarbībā ar starptautiskām uzraudzības iestādēm (piemēram,
Eiropas Padomes Vispārējās konvencijas par mazākumtautību
aizsardzību Konsultatīvo komiteju), neskatoties uz samērā novecojušo tiesisko
regulējumu (Likums par valodu lietojumu Moldovas Republikas teritorijā ir
pieņemts 1989. gadā, bet Likums par to personu tiesībām, kuras pieder pie mazākumtautībām, ir pieņemts 2001. gadā). Moldovas
Republika 1996. gadā ratificēja Eiropas Padomes Vispārējo konvenciju par mazākumtautību aizsardzību, un līdz šim tā vienīgi 2002. gadā
bija parakstījusi Eiropas reģionālo vai mazākumtautību valodu hartu („Harta”). Tomēr
2012. gada februārī situācija mainījās, kad valdība izveidoja darba grupu Hartas
ratifikācijai, lai uzsāktu Hartas ratifikācijas instrumenta projekta izstrādi. Kopš
tā laika iestādes, ko pārstāv Starpetnisko attiecību birojs, ir veikušas
sākotnējās ratifikācijas izmaksu aplēses, kā arī aktīvi strādā pie Hartas
ratificēšanas. Attiecībā uz romiem (kuri atbilstoši 2004. gada
tautas skaitīšanas datiem veido 0,4 % no iedzīvotāju skaita) Informācijas
tehnoloģiju un komunikāciju ministrija ir īstenojusi sistemātisku darba
programmu, lai noteiktu romu blīvas apdzīvotības teritorijas un Valsts
iedzīvotāju reģistrā („Reģistrs”) atjauninātu statistiskas datus par romiem. Reģistrā
iekļāva terminu „roms” kā vienu no „etniskās piederības” izvēles variantiem, tādējādi
atvieglojot romiem tautības deklarēšanu (iepriekš termins „čigāns” bija
vienīgais izvēles variants, ko daudzi uztver kā nievājošu apzīmējumu). Bez tam, tā kā dokumentu neesamība neļauj
izmantot sociālās un ekonomiskās tiesības, Moldovas iestādes plāno turpināt
īstenot pasākumus, lai visus Moldovas Republikā dzīvojošos romus nodrošinātu ar
personu apliecinošiem dokumentiem. Valdība 2012. gadā uz sešiem mēnešiem,
sākot no 2012. gada 1. oktobra, atbrīvoja romu etniskās piederības pilsoņus
no pienākuma maksāt nodevu par dokumentu izsniegšanu (2012. gada 6. jūlija
Lēmums Nr. 497). Vēlāk ar vietējo valsts iestāžu, izglītības iestāžu, romu
NVO un elektronisko plašsaziņas līdzekļu starpniecību tika īstenotas četras
informatīvas kampaņas, lai mudinātu romus iesniegt pieteikumus personu
apliecinošu dokumentu un sociālo pabalstu saņemšanai. Pateicoties šiem
pasākumiem, personas apliecības pirmo reizi saņēma 959 personas. Kopumā 2012. gadā
romi saņēma 2521 personu apliecinošu dokumentu; īstenojot rīcības plānu romu atbalstam,
personu apliecinošu dokumentu izsniegšanas procesu romiem (pierādījumu un
dokumentu iesniegšanu) pastāvīgi uzrauga Informācijas tehnoloģiju un
komunikāciju ministrijas teritoriālās apakšvienības. Attiecībā uz jaundzimušo reģistrāciju, jo
īpaši, lai novērstu iespējamos gadījumus, kad romu jaundzimušie netiek reģistrēti, Informācijas tehnoloģiju un komunikāciju ministrija (ar 2008. gada 12. decembra
Kopējo rīkojumu Nr. 114/476)
ir ieviesusi mehānismu dzimšanas apliecību izsniegšanai ārstniecības
iestādēs un izveidojusi birojus
turpmākai bērnu reģistrācijai dzemdību
namos. ·
Efektīva tiesību aktu un
politikas īstenošana diskriminācijas novēršanas jomā, attiecīgo
ANO un Eiropas
Padomes instrumentu īstenošana Likums par vienlīdzības nodrošināšanu (2012. gada
25. maijs) stājās spēkā 2013. gada 1. janvārī. Kopā ar tiesību
aktu paketi, kas ietver Likumu par personu ar invaliditāti sociālo integrāciju
un grozījumus Kriminālprocesa kodeksā, ko parlaments savlaicīgi pieņēma, kā arī
to īstenošanas aktus, tas veido diskriminācijas novēršanas regulējuma
stūrakmeni Moldovas Republikā. Tas var liecināt arī par to, ka Moldovas
iestādes ir apņēmušās nekavējoties īstenot efektīvu rīcības programmu un
iniciatīvas, lai darītu zināmu un izskaidrotu jaunā tiesiskā regulējuma saturu
tiesnešiem, juristiem, tiesībaizsardzības iestāžu darbiniekiem un plašākai
sabiedrībai. Šo pasākumu rezultāti jau ir redzami, pateicoties gan tam, ka jau
sākumā šajos centienos iesaistījās attiecīgas un kompetentas institūcijas,
piemēram, ombudi/Cilvēktiesību centrs, Tieslietu valsts institūts (dažas no šīm
institūcijām sadarbībā ar ANO Attīstības programmu), gan vairāku NVO un
starptautisku partneru atbalstam. Tieslietu valsts institūts 2012. gada
novembrī veica 255 tiesnešu un 42 prokuroru reģionāla mēroga apmācību „Likuma
par vienlīdzības nodrošināšanu interpretācija un ieviešana”. Jaunas apmācības
ir paredzētas arī šogad. Pēc Tieslietu ministrijas pieprasījuma ANO
Augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos birojs sadarbībā ar Tieslietu valsts
institūtu 2012. gada 6. decembrī organizēja izmēģinājuma apmācību
kursu 30 tiesnešiem un prokuroriem. Seši mācību semināri, no kuriem trīs jau ir
organizēti (90 tiesnešiem un prokuroriem), ir plānoti 2013. gadā. Turklāt
Advokātu tiesību centrs sadarbībā ar Advokātu asociāciju 2013. gadā organizēja
vairākas apmācību sesijas 200 advokātiem (no visiem Moldovas Republikas
reģioniem) saistībā ar valsts un starptautiskajiem noteikumiem diskriminācijas
novēršanas jomā, Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūru
šajā jomā un juridiskās palīdzības sniegšanu diskriminācijas upuriem. Šī
iniciatīva tika rīkota, pateicoties Sorosa fonda finansētajam projektam („Juristu
zināšanu konsolidēšana par diskriminācijas lietām”), kas noslēdzās ar valsts
mēroga konferenci par „Juristu lomu diskriminācijas lietu izskatīšanā — Eiropas praktiskā pieredze” (2013. gada 19. aprīlī). Moldovas iestādes arī ieguldījušas ievērojamas
pūles, lai darbotos galvenais elements, t. i., Līdztiesības padome, kas veicina
Likuma par vienlīdzības nodrošināšanu īstenošanu. Padomes efektīva darbība un
tās spēja veikt savus pienākumus neatkarīgi un objektīvi ir galvenie
īstenošanas procesa elementi. Divus padomes locekļus iecēla 7. martā, bet
pārējos trīs — 10. jūnijā. ES un Moldovas Republikas
2013. gada 16. aprīļa dialogā par cilvēktiesībām Moldovas iestādes
apstiprināja savu apņemšanos nodrošināt, ka Līdztiesības padome darbojas līdz 2013. gada
rudenim. Tieslietu ministrija paredz, ka Līdztiesības padomes budžets sākuma posmā
ļaus uz pilnu slodzi nodarbināt 20 darbiniekus. Moldovas Republika 2012. gadā atzina ANO Rasu diskriminācijas
izskaušanas komitejas kompetenci saņemt individuālus
paziņojumus saskaņā ar ANO Konvencijas par jebkuras rasu diskriminācijas
izskaušanu 14. pantu. Pēc Likuma par vienlīdzības nodrošināšanu
pieņemšanas Moldovas iestādes apsver iespēju ratificēt arī Eiropas
Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 12. protokolu. Papildus Likumam par vienlīdzības
nodrošināšanu 2012. gadā tika pieņemtas citas svarīgas reformas, lai izveidotu
tiesisko regulējumu diskriminācijas novēršanas jomās atbilstoši starptautiskajiem
un Eiropas standartiem. Tika grozīts 2007. gada likums par HIV, lai
sasniegtu divus mērķus: a) atceltu diskriminējošus noteikumus, ko piemēro ar
HIV inficētām personām dažādās jomās, tostarp atceltu ceļošanas un pastāvīgas
uzturēšanās ierobežojumus ārvalstniekiem, kā arī b) stiprinātu privātuma un
konfidencialitātes aizsardzību. Šie grozījumi ir pilnībā ieviesti. Stājās spēkā arī Likums par personu ar invaliditāti
sociālo integrāciju (2012. gada 30. marta Likums Nr. 60),
saskaņojot Moldovas tiesisko regulējumu atbilstoši valsts pienākumiem, ko
nosaka ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām (UNCRPD)
ratifikācija. Šis jaunais, tālejošais likums attiecas ne tikai uz Moldovas
pilsoņiem, bet arī uz ārvalstu pilsoņiem ar invaliditāti, kuri likumīgi uzturas
Moldovas Republikā. Likums paredz sadarbību starp valsti un pilsonisko
sabiedrību. Sabiedrība uzskata, ka Moldovas iestādes aktīvi īsteno ieviešanas
pasākumus, lai pārietu no „medicīniska” modeļa uz „sociālu” modeli, nosakot
invaliditāti un izskatot jautājumus saistībā ar invaliditāti, personu ar
invaliditāti tiesībām un nepieciešamo budžeta līdzekļu piešķiršanu. Tomēr ir jau pieņemti vairāki pasākumi, lai
īstenotu Likuma Nr. 60 noteikumus par integrāciju nodarbinātības jomā
(V nodaļa), jo īpaši tos, kas nosaka, ka vidējos un lielos uzņēmumos 5 %
no pieņemtajiem darbiniekiem (vairāk nekā 20 darbiniekiem) jābūt personām ar invaliditāti
ar nodarbinātības ieteikumu no Invaliditātes un darba spēju noteikšanas valsts padomes.
Darba, sociālās aizsardzības un ģimenes lietu ministrija pieņēma darbā 43 ierēdņus,
lai izvietotu tos visos Nodarbinātības valsts aģentūras vietējos birojos un sniegtu
konkrētu palīdzību personām ar invaliditāti darbā iekārtošanas procesā,
piedaloties ad hoc asociācijām, arodbiedrībām un darba devējiem. Parlaments 2012. gada 26. decembrī
pieņēma Likumu Nr. 306 „ar ko groza un papildina dažus tiesību aktus”; tas
Administratīvo pārkāpumu kodeksā iekļāva jaunus administratīvo pārkāpumu
veidus, t. i., diskrimināciju nodarbinātības jomā, diskrimināciju izglītības
jomā un diskrimināciju attiecībā uz piekļuvi sabiedriskiem pakalpojumiem un
precēm. Turklāt tika pārskatītas krimināltiesības
saistībā ar „naida noziegumiem”. Kriminālkodeksa 176. pantu („līdztiesības
pārkāpums”) pārformulēja, lai labāk noteiktu elementus, kuri veido noziedzīgu
nodarījumu („atšķiršana, izslēgšana, ierobežošana vai priekšrocības”, aizstājot
nekonkrēto formulējumu „pārkāpums”). Tomēr daži aspekti vēl nav saskaņoti ar
specifikas un paredzamības standartiem; bez tam tiesībaizsardzības iestādes un
tiesu iestādes joprojām reti īsteno krimināltiesību normas, kas attiecas uz „naida
noziegumiem”. Tomēr tiesas prāvas civillietās atspoguļo aktīvu dinamiku
Moldovas sabiedrībā saistībā ar valdības proaktīvo politiku, parādoties
informācijai par tiesvedību diskriminācijas lietās, ko ierosinājusi pilsoniskā
sabiedrība un valsts institūcijas, liekot vietējām tiesām pieņemt nolēmumus, kuri
kļuvuši par precedentiem, un veicinot izpratni plašākā sabiedrībā par šo
problēmu. Turklāt pēc 2012. gada jūnijā pieņemtā
Eiropas Cilvēktiesību tiesas lēmuma Genderdoc-M lietā (pieteikums
Nr. 9106/06) centrālās iestādes un Kišiņevas pašvaldība izrādīja gatavību nodrošināt
lesbiešu, geju, biseksuāļu, transpersonu un starpdzimuma personu (LGBTI)
tiesības uz pulcēšanās brīvību, kā tas tika apliecināts veiksmīgo LGBTI kopienas
gājienu laikā 2013. gada 14. februārī un 19. maijā. Šie bija
pirmie gājieni Moldovas Republikas vēsturē, kas notika drošos apstākļos, policijai
nodrošinot efektīvu aizsardzību. Pozitīvi vērtējami arī pasākumi attiecībā uz
transseksuālu personu tiesībām uz viņu statusa, vārda un dzimuma maiņas juridisku
atzīšanu. Augstākā tiesa 2012. gada 2. novembrī izdeva „Ieteikumus Nr. 16”
sūdzību izskatīšanai par izmaiņām personas civilstāvokļa aktu reģistra ierakstā
pēc dzimuma maiņas operācijas. Šie ieteikumi ir pareizi un skaidri atspoguļo
Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūru, atzīstot atteikumu mainīt ierakstu par
dzimumu civilstāvokļa aktu reģistra ierakstā pēc dzimuma maiņas operācijas par
Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (tiesības uz privāto un
ģimenes dzīvi) pārkāpumu. Lai gan šie centieni ir slavējami, tomēr tie pilnībā neatrisina
problēmu, jo citas piemērojamās tiesību normas ļauj civilstāvokļa reģistrācijas
birojiem atteikties veikt izmaiņas personas civilstāvokļa aktu reģistra
ierakstā pēc dzimuma maiņas operācijas, kas noved pie situācijas, ka pēc tam
šāds lēmums tiek apstrīdēts tiesā. Tieslietu jomā pēc spraigām publiskām debatēm 2011.–2012. gadā,
apliecinot Moldovas sabiedrības lielāku ieinteresētību diskriminācijas
jautājumos, 2012. gadā būtiski pieauga tiesā izskatāmo diskriminācijas
lietu skaits. Dažos gadījumos tika precizētas vārda brīvības robežas lietās par
„naida izpausmēm izteikumos”, par apmelošanu un kareivīgiem izteikumiem pret romiem
un LGBTI personām vai „melno sarakstu” publicēšanu tīmekļa vietnēs ar to
sabiedrībā pazīstamu cilvēku vārdiem, kuri „veicina homoseksuālismu”. Ir
svarīgi atzīmēt, ka tiesas izskatīja šīs lietas saskaņā ar starptautiskajiem un
Eiropas standartiem attiecībā uz likumīgajiem vārda brīvības ierobežojumiem
etniskā, reliģiskā vai sociālā naida veicināšanas gadījumos („naida izpausmes
izteikumos”); dažos gadījumos tiesas nolēma piešķirt prasītājiem morālo
kompensāciju. Turklāt Kišiņevas Apelācijas tiesa noraidīja
sūdzību, ko iesniedza reliģiska organizācija saistībā ar „Teleradio Moldova” lēmumu
pārraidīt dokumentālo filmu par LGBTI personu cilvēktiesībām, pamatojot to
ar argumentāciju, ka prasītājs bija mēģinājis „aizliegt izpaust vārda un
uzskatu brīvību par tematu, kas saistīts ar seksuālo minoritāšu tiesībām”.
Tikpat skaidra bija nostāja, ko noteica sabiedriskās organizācijas un valsts
iestādes, reaģējot uz diskriminējošiem pasākumiem, ko pret LGBTI
personām un reliģisko minoritāšu pārstāvjiem vērsa dažas vietējās pašvaldības,
tostarp Belcu Pilsētas dome. Belcu Apelācijas tiesa 2013. gada 28. februārī
nolēma, ka Belcu Pilsētas domes „īpašas Moldovas Pareizticīgo baznīcas atbalsta
zonas” izveide un „netradicionālas seksuālas orientācijas agresīvas propagandas”
aizliegums bija cilvēktiesību pārkāpums. Attiecībā uz dažu citu vietējo
pašvaldību pieņemtajiem diskriminējošiem lēmumiem Valsts kanceleja informēja
attiecīgās iestādes par šo lēmumu nelikumību un uzsāka ar tiem saistītu
tiesvedību. Tādējādi šos pašvaldību lēmumus vai nu atcēla iestādes, kuras tos bija
pieņēmušas, vai tos pasludināja par nelikumīgiem attiecīgās tiesas. Tādu pašu
pieeju īsteno ombudi tad, kad tiek piemērots likums „par vienlīdzības,
taisnīguma un objektivitātes principu nodrošināšanu”, ko Gagauzijas autonomās teritoriālās vienības
Tautas asambleja pieņēma 2013. gada 30. aprīlī un kas apšauba dažas
no tiesībām, kuras noteiktas Likumā par vienlīdzības nodrošināšanu, jo īpaši LGBTI
personu tiesības uz nodarbinātību. ·
Efektīva diskriminācijas apkarošanas pasākumu īstenošana
saistībā ar valsts rīcības plānu cilvēktiesību jomā (tostarp piešķirot
pietiekamus līdzekļus); vispārējas izpratnes veicināšanas kampaņas par rasismu,
ksenofobiju, antisemītismu un citiem diskriminācijas veidiem; par
diskriminācijas novēršanas politikas īstenošanu un rasisma, ksenofobijas un
antisemītisma apkarošanu atbildīgo iestāžu stiprināšana Parlaments 2012. gada 27. decembrī
pieņēma valsts rīcības plāna cilvēktiesību jomā („rīcības plāns”) grozījumus, kas
sagatavoti kopā ar iestādēm un pilsonisko sabiedrību, lai atspoguļotu jaunākās
norises, piemēram, vispārējā periodiskā pārskata rezultātus (2012. gada
marta nobeiguma ziņojums) un citus starptautiskus ieteikumus. Pēc šīs aktualizēšanas
tika iekļautas jaunas sadaļas, piemēram, Diskriminācijas novēršana un
apkarošana; Domas, apziņas un reliģiskās pārliecības brīvība; un Bezvalstnieku,
migrantu, bēgļu un patvēruma meklētāju tiesības. ES un Moldovas Republikas 2013. gada
16. aprīļa cilvēktiesību dialogā Moldovas iestādes apstiprināja, ka to prioritāte
ir nepārtraukta rīcības plāna īstenošana (ar atbilstošu finansējumu) un tās
uzraudzība. Šīs iestādes koordinē ad hoc valsts
komisija rīcības plāna cilvēktiesību
jomā īstenošanai („valsts
komisija”) ar Tieslietu
ministrijas un pastāvīgās parlamentārās
komitejas cilvēktiesību jomā tehnisko atbalstu. Tiek ņemti vērā vairāki snieguma
rādītāji, iekļaujot kvalitatīvu novērtējumu un atsauksmju
saņemšanas mehānismu; tika secināts, ka
85 % no 2012. gadā
plānotajām darbībām pabeidza vai to īstenošana gada
beigās turpinājās. Valsts komisija
vēlējās panākt 35 valstī esošo apgabala padomju
lielāku iesaistīšanos. Rīcības plānam tika pievienota
arī atsevišķa finansēm veltīta
nodaļa, kur valsts un pašvaldību
iestādēm ir jānorāda iekšēji vai
ārēji finanšu avoti un līdzekļi, kas piešķirti vai nepieciešami, lai plānu īstenotu pilnā
apjomā; sadarbība ar valsts un
starptautiskiem partneriem joprojām ir
svarīgs faktors rīcības plāna īstenošanā. Nesen
Moldovas iestādes nolēma uzaicināt Eiropas Padomes, ANO, ES, EDSO, kā arī valsts
un starptautisko NVO pārstāvjus piedalīties valsts komisijas darbā. Valsts rīcības plāns romu atbalstam 2011.–2015. gadam,
kas pārskatīts 2012. gadā, apspriežoties ar starptautiskiem partneriem, ir
liels sasniegums Moldovas Republikas politikā romu jautājumā, jo tas ir vērsts uz
sociālo integrāciju, nevis aprobežojas ar romu kultūras veicināšanu. Lai romu
integrācija būtu labāka, nozīmīga loma ir romu kopienas vidutāju institucionalizācijai.
Romu kopienas vidutāju tīkla darbībai, kuru šobrīd finansē no Moldovas Republikas
budžeta, jābūt galvenajam plānotās sociālās integrācijas stratēģijas elementam,
pamatojoties uz centrālo valsts un pašvaldības iestāžu kopīgiem centieniem,
aktīvu pilsoniskās sabiedrības un starptautisku organizāciju (piemēram, UNICEF)
līdzdalību, kā arī atbilstošiem finanšu līdzekļiem. Šobrīd strādā 15 romu kopienas
vidutāji, kuru darbu pilnībā apmaksā no valsts budžeta; ir paredzēts, ka viņu
skaits līdz 2015. gadam pieaugs līdz optimālajam līmenim, t. i., 47
kopienas vidutājiem. Atbalstot stratēģiju par lielāku pilnvaru piešķiršanu romu
sievietēm, 13 no šiem 15 pirmajiem romu kopienas vidutājiem ir sievietes. Pozitīvs
solis Moldovas iestāžu kapacitātes un informētības palielināšanā, lai risinātu
jautājumu par romu sociālo integrāciju, ir tas, ka 2012. gada novembrī
tika izveidots jauns amats, proti, premjerministra īpašais padomnieks romu
jautājumos. Attiecībā uz institūcijām atkārtoti tika
uzsvērts, ka cilvēktiesību ievērošanas nodrošināšana tieslietu
nozarē ir viens no vērienīgās un visaptverošās stratēģijas tieslietu sistēmas reformai 2011.–2016. gadam
un ar to saistītā rīcības plāna pīlāriem. Pirmie tiesību aktu grozījumi,
ko pieņēma 2012. gada jūlijā,
stiprināja Tiesnešu augstāko padomi,
jo īpaši tās disciplinārās pilnvaras; to rezultātā lietas izskatīšanai
tiesnešiem tika piešķirtas efektīvākā
un elastīgā veidā atbilstoši esošajai
darba slodzei un izskatāmo lietu skaitam
konkrētās tiesās un apgabalos, bet, izveidojot tiesneša palīga amatu, samazinājās
tiesnešu noslogojums. Tika pilnveidota arī 2008. gadā izveidotā juridiskās palīdzības sistēma, kuras centrālais elements ir Valsts juridiskās
palīdzības padome. Attiecīgās
iestādes un speciālistus, kas sniedz juridisko
palīdzību, turpināja iepazīstināt ar Valsts nodrošinātās
juridiskās palīdzības rokasgrāmatu, kura publicētā 2010. gadā
ar Eiropas Padomes un Eiropas
Komisijas atbalstu, bet plašākai sabiedrībai bija pieejama brošūra ar skaidrojumiem par
juridiskās palīdzības veidiem un tās pieprasījuma un saņemšanas procedūrām.
Turklāt juridiskās palīdzības sniegšana tika variēta, nodrošinot valsts aizstāvjus papildus privātiem juridiskajiem konsultantiem, kuri gatavi
sniegt juridisko palīdzību, pamatojoties
uz līgumiem ar kādu no piecām
Valsts juridiskās palīdzības padomes teritoriālām nodaļām. Civillietās juridisko palīdzību varēs sniegt arī akreditētas NVO; jurista palīgi un NVO sniegs primāro juridisko
palīdzību (sniegs pamatinformāciju par tiesību aktiem, kā arī palīdzēs sagatavot
dažādus dokumentus, izņemot tiesas
procesa procesuālos dokumentus). No 2012. gada 1. janvāra prasītāji var
lūgt juridisko palīdzību arī civillietās; šāda palīdzība ir pieejama personām, kurām nav līdzekļu
jurista noalgošanai un kuru lieta
ir sarežģīta no juridiskā vai procesuālā viedokļa. Tieslietu nozares reformas stratēģijā ir
pienācīgi novērtēts, cik svarīgi ir īstenot reformas attiecībā uz ombudu institūciju,
Cilvēktiesību centru („centrs”), lai stiprinātu tā neatkarību un efektivitāti,
kā arī attiecībā uz saistīto valsts mehānismu spīdzināšanas novēršanai (2009. gada
novembrī Starptautiskā valsts iestāžu koordinācijas komiteja cilvēktiesību
veicināšanai un aizsardzībai piešķīra cilvēktiesību centram „B” statusu,
tādējādi atzīstot daļēju atbilstību „Parīzes principiem”). Ad hoc darba
grupa veica sīku centra darbības izpēti, tostarp sagatavoja novērtējumu par tā
darbības rādītājiem, finanšu vajadzībām un iespējamajiem pasākumiem tā darbības
optimizēšanai. Pamatojoties uz šiem secinājumiem un piesaistot starptautiskus
partnerus (piemēram, ANO vietējo konsultantu cilvēktiesību jomā un bijušo ANO
īpašo referentu spīdzināšanas jautājumos), kā arī vietējās NVO, Tieslietu
ministrija sagatavoja likumprojektu par centra reorganizāciju, ombuda kandidāta(-u)
atlasi un iecelšanu un ombuda autonomijas pakāpes noteikšanu, izvēloties un
nozīmējot centra darbiniekus, veidojot organizācijas iekšējo struktūru un izskatot
budžeta jautājumus. Šobrīd likumprojekts ir iesniegts sabiedriskai
apspriešanai. Tajā pašā laikā arī centrs veica pasākumus,
lai paaugstinātu savu efektivitāti un ticamību tam uzticētajai lomai. Tas sāka
izmantot savu prerogatīvu apstrīdēt Konstitucionālajā tiesā atsevišķu likumu
atbilstību konstitūcijai un ierosināt juridiskā statusa apspriešanu tiesā vai
iejaukties tiesas procesā kā „amicus curiae”, tostarp ar diskrimināciju
saistītu lietu izskatīšanā. Tas atvēra reģionālo centru Varnitā, Benderas
priekšpilsētā, kas atrodas Moldovas Republikas kontrolētā teritorijā, tā
saucamajā drošības zonā, lai izskatītu vietējo iedzīvotāju iesniegumus un
uzlabotu sadarbību ar attiecīgo ombuda institūciju Piedņestrā. b) Ieteikumi pēc ietekmes novērtējuma ·
Turpināt rīcības plāna cilvēktiesību jomā (2011.–2014. gads)
īstenošanu un arī turpmāk mazākumtautību problēmu risināšanā censties iesaistīt
starptautisko kopienu. Moldovas iestādes ir
pierādījušas, ka turpina konsekventi īstenot rīcības plānu cilvēktiesību
jomā 2011.–2014. gadam un ka rezultāti
uzlabojas. Piemēram, 2013. gada martā tika izstrādāti grozījumi valdības dekrētam,
ar kuru izveido Valsts komisiju rīcības plāna
cilvēktiesību jomā īstenošanai, lai aicinātu starptautiskas
organizācijas, piemēram, Eiropas Padomi, ANO, ES, EDSO un starptautiskās NVO piedalīties šīs komisijas uzraudzības
un novērtēšanas darbā. Moldovas
iestādes vēlējās pēc jaunas valdības iecelšanas pēc iespējas ātrāk izteikt šādu aicinājumu. ·
Nodrošināt diskriminācijas apkarošanas tiesību
aktu efektīvu īstenošanu saskaņā ar Eiropas un starptautiskajiem standartiem,
jo īpaši izstrādājot visaptverošas pamatnostādnes un nodrošinot funkcionējošas
Līdztiesības padomes darbību. Kā
plaši apskatīts iepriekšējā
nodaļā, Moldovas iestādes, tiesu iestādes,
pilsoniskā sabiedrība un iedzīvotāji
kopumā ir labi informēti par diskriminācijas novēršanas jautājumiem, kuri joprojām sabiedrībā tiek vērtēti
pretrunīgi. Neilgi pēc Likuma par
vienlīdzības nodrošināšanu tika pieņemti vairāki īstenošanas
pasākumi, proti, efektīva izglītojoša apmācību
programma, lai iepazīstinātu juristus ar īstenošanas
pamatnostādnēm un informētu plašāku
sabiedrību; administratīvi lēmumi vai reģionāla mēroga tiesību akti,
kas ir pretrunā ar Likumu par vienlīdzības
nodrošināšanu, tiek atcelti ar juridiskiem līdzekļiem;
kā arī tiek veidota valsts judikatūra
saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas lēmumiem. ·
Atbalstīt tās finansiālos centienus efektīvi un
konsekventi īstenot rīcības plānu romu atbalstam 2011.–2015. gadam. Kā
aprakstīts iepriekšējā nodaļā, rīcības plāns romu
atbalstam 2011.–2015. gadam ir konsekventi īstenots. Iepriekšējā apņemšanās institucionalizēt
romu kopienas vidutājus (lai arī ar nelielu novēlošanos) atspoguļojās efektīvās budžeta saistībās
2013. gadā. Sadarbība ar
starptautisko sabiedrību un tās atbalsts
šajā jautājumā, kā arī cilvēktiesību jomā kopumā ir svarīgs faktors, lai plānotās darbības izdotos. ·
Turpināt labo sadarbību ar de facto iestādēm
Tiraspolē, kas ļautu apmainīties ar informāciju par dokumentu izsniegšanu, kā
arī par tiesībaizsardzības aspektiem. Kā aprakstīts VRLRP kritērijos, Moldovas
Republikas valsts varas iestādes izsniedz personu apliecinošus dokumentus
Piedņestras iedzīvotājiem, pamatojoties uz informāciju, kas sniegta saskaņā ar
Moldovas tiesību aktiem un pārbaudīta, salīdzinot to ar valsts varas iestāžu
rīcībā esošajiem datiem. Sadarbība starp Kišiņevu un Tiraspoli
tiesībaizsardzības jautājumos notiek uz ad hoc pamata, balstoties uz 1994. gada
nolīgumu. Tomēr šo nolīgumu nevar īstenot pilnībā, ņemot vērā Moldovas
Republikas progresu cilvēktiesību jomā, jo tas neparedz pietiekamas garantijas to
aizdomās turēto personu cilvēktiesību ievērošanai un personas datu aizsardzībai,
kuras de facto Piedņestras iestādes pieprasa izdot izmeklēšanas veikšanai;
šis formāts ir jāpārskata. Darbs pie šā jautājuma atsākās pēc „5+2” sanāksmes Odesā,
pamatojoties uz EDSO misijas Moldovas Republikā ierosināto projektu. ·
Palielināt ieguldījumu, lai atrisinātu
iespējamās problēmas saistībā ar drošību un migrāciju, un rast iespējamos
risinājums kontroles palielināšanai, neskarot „5+2” sarunu procesu. Moldovas premjerministra vietnieks reintegrācijas
jautājumos (Moldovas
Republikas politiskais pārstāvis
„5+2” sarunu procesā) 2013. gada martā nosūtīja vēstuli Piedņestras de facto pārvaldei un informēja pārējos „5+2” sarunu procesa
dalībniekus un Apvienotās kontroles komisiju, kas izveidota
saskaņā ar 1992. gada Krievijas
un Moldovas Republikas vienošanos
par pamieru, par Moldovas
Republikas nodomu izveidot sešus
Moldovas Migrācijas un patvēruma lietu biroja reģistrācijas
punktus pie administratīvā dalījuma robežas
ar Piedņestru tā saucamajā
Piedņestras konflikta drošības zonā,
lai uzraudzītu un kontrolētu migrācijas
plūsmas cauri Moldovas Republikas un Ukrainas robežas centrālajam (Piedņestras)
posmam. Tiraspolei nosūtītā informācija ietvēra
galvenos faktus par atrašanās
vietu, procedūrām, atbildīgajām iestādēm un citiem būtiskiem aspektiem. Pēc Piedņestras pārvaldes negatīvās
reakcijas premjerministra vietnieks
reintegrācijas jautājumos aprīlī Tiraspolei
sniedza papildu precizējumus rakstveidā, kā arī publicēja publiskus paziņojumus, tostarp ar Migrācijas
un patvēruma lietu biroja starpniecību. Jautājumu atkārtoti izskatīja Odesas „5+2” sanāksmes
laikā (2013.
gada 23.–24. maijā), kad Moldovas
Republika atspēkoja Piedņestras pārmetumus, ka tās iniciatīva
varētu kavēt to Piedņestrā dzīvojošo krievu
un ukraiņu brīvu pārvietošanos, kuriem nav Moldovas pases. Piedņestra šķita
apmierināta ar saņemtajiem
paskaidrojumiem. Turklāt Moldovas Republika piekrita
turpināt ar Krieviju un Ukrainu trīspusējās konsulārās
apspriedes, lai Moldovu atzītu par pastāvīgo dzīvesvietu tiem Piedņestrā dzīvojošiem krieviem un ukraiņiem, kuri atsakās reģistrēties
Moldovas iestādēs. Saskaņā ar Valsts statistikas biroja datiem 2012. gadā Moldovas Republikā dzīvoja 3 559 541 iedzīvotājs (neskaitot Piedņestras reģionu). Turklāt tika
lēsts, ka Piedņestras reģionā
dzīvo aptuveni 509 400
iedzīvotāju (šis skaitlis iekļauj arī ievērojamu skaitu migrantu no reģiona), no kuriem 280 239
(55 %) bija Moldovas pilsoņi, kuri reģistrēti Valsts iedzīvotāju reģistrā. Informācijas tehnoloģiju un komunikāciju ministrija 2012. gadā
izdeva 15 531 pasi Piedņestras reģionā
dzīvojošajiem Moldovas Republikas pilsoņiem. Kopumā Moldovas Republika īsteno integrējošu politiku attiecībā uz saviem pilsoņiem, kuri dzīvo Piedņestrā, ļaujot viņiem
brīvprātīgi bez maksas iegūt Moldovas
pilsonību (vai pirmo reizi bez
maksas saņemt personu apliecinošus dokumentus). Tā kā Moldovas Republika neatzīst Piedņestrā izdotus civilstāvokli apliecinošus
dokumentus, Informācijas tehnoloģiju
un komunikāciju ministrija piemēro īpašus pasākumus, lai apstiprinātu pieteikuma iesniedzēju pilsonību atbilstoši grozījumiem 2004. gada Likumā par pilsonību un
saskaņā ar valdības 2005. gada 9. septembra lēmumu Nr. 959 un 2011. gada
10. maija lēmumu Nr. 337. Kopš 2012. gada maija starp Kišiņevu un
Tiraspoli notiek sarunas, lai ieviestu
informācijas apmaiņas mehānismu, atļautu
atkārtoti reģistrēt Piedņestras de facto iestāžu izdotos
dokumentus un lai Piedņestras
de facto iestāžu izsniegtajos
civilstāvokļa dokumentos iekļautu valsts identifikācijas
elementus (Moldovas Civilstāvokļa reģistra izdotu numuru); tas Piedņestras iedzīvotājiem atvieglotu pieteikšanās
procedūru, lai saņemtu Moldovas personu apliecinošus dokumentus. Pašlaik valdības 2013. gada 18. februāra
Lēmums Nr. 125, ar ko apstiprina „Noteikumus par pierādījumu saņemšanu un
personu apliecinošu dokumentu izsniegšanu Moldovas Republikas iedzīvotājiem” (kas
aizstāj valdības 1995. gada 6. jūnija Lēmumu Nr. 376 ar vēlākiem
grozījumiem) nosaka, ka „to personu identitātes noteikšana, kuras sasniegušas
pilngadību un kurām agrāk nav izsniegti nekādi dokumenti vai kuru identitāti
nevar noteikt, pamatojoties uz agrāk izdotiem dokumentiem, ir jāveic,
pamatojoties uz oficiālo paziņojumu, ko iesniedzis viens no vecākiem, likumīgajiem
pārstāvjiem vai citiem pirmās, otrās vai trešās pakāpes radiniekiem”. Pēdējā
gadījumā pieteikuma iesniedzējam jāiesniedz papildu dokumenti, kas apstiprina
viņa identitāti, ko izdevusi vietējās pašvaldības vai cita valsts iestāde, kuras
rīcībā ir informācija par attiecīgo personu. Attiecīgi to Piedņestras
iedzīvotāju pēcteči vai radinieki, kuru identitāti nav iespējams noteikt vai
atpazīt, izmantojot padomju tipa pasu sistēmu (kuru Moldovas „Reģistrs” ir
mantojis), pašlaik var izmantot savu radinieku iesniegumus, lai pieteiktos
Moldovas pilsonības saņemšanai. Moldovas Kriminālprocesa kodekss paredz naudas
sodus un brīvības atņemšanu līdz vienam gadam par nepatiesu ziņu sniegšanu valsts
amatpersonai trešās personas labā. Vispārējs 4. bloka novērtējums Moldovas Republika ir sasniegusi ievērojumu progresu nepieciešamo otrā posma kritēriju efektīvas īstenošanas jomā. Tika atcelti atlikušie ārvalstnieku un bezvalstnieku likumīgas uzturēšanās ierobežojumi, efektīvi turpinājās centieni, lai visiem iedzīvotājiem nodrošinātu piekļuvi personu apliecinošiem dokumentiem, ievērojami uzlabojās tiesiskā regulējuma īstenošana diskriminācijas novēršanas jomā. Bez tam ievērojams darbs ir ieguldīts situācijas normalizēšanā Piedņestras reģionā, izveidojot migrācijas uzraudzības sistēmu un ieviešot īpašas apstiprināšanas procedūras Piedņestras iedzīvotājiem, kuri iesniedz pieteikumus Moldovas personu apliecinošu dokumentu saņemšanai. Turklāt situācija Moldovas Republikā liecina par to, ka tiek konsekventi ievēroti visi ietekmes novērtējumos sniegtie ieteikumi. Komisija uzskata, ka Moldovas Republika kopumā ir izpildījusi otrā posma 4. blokam noteiktos kritērijus. Nepieciešamā turpmākā rīcība: · apstiprināt Likuma par vienlīdzības nodrošināšanu ilgtspējīgu īstenošanu, jo īpaši, izveidojot funkcionējošu Līdztiesības padomi, un turpināt darbu, lai nodrošinātu Likuma par personu ar invaliditāti sociālo integrāciju īstenošanu pilnā apjomā; · apstiprināt valsts rīcības plāna cilvēktiesību jomā finansiālo atbalstu; · turpināt īstenot tieslietu nozares reformu, tostarp ombuda institūcijas stiprināšanu; · izveidot plānotos reģistrācijas punktus gar administratīvā dalījuma robežu ar Piedņestras reģionu; · turpināt veikt pasākumus, lai uzlabotu situācija Piedņestras reģionā, atvieglojot Piedņestras iedzīvotājiem pierādījumu un dokumentu iesniegšanu. 3. Secinājumi Kopš ES un Moldovas Republikas vīzu
dialoga uzsākšanas 2010. gada
jūnijā un Moldovas iestāžu
iepazīstināšanas ar Vīzu režīma liberalizācijas rīcības plānu (VRLRP) 2011. gada janvārī, Komisija ir regulāri ziņojusi Eiropas
Parlamentam un Padomei par Moldovas
Republikas panākumiem, veicot nepieciešamos
pasākumus, lai izpildītu četros pirmā posma blokos noteiktos kritērijus, un tagad ziņo par VRLRP otrā posma kritēriju izpildi šajā Ceturtajā progresa
ziņojumā. Papildus šim intensīvajam ziņošanas procesam saistībā ar
VRLRP Komisija arī turpināja uzraudzīt Moldovas Republikas
progresu attiecīgajās VRLRP jomās, izmantojot: ·
ES un Moldovas Republikas Vīzu režīma atvieglošanas
apvienoto komiteju; ·
ES un Moldovas Republikas Atpakaļuzņemšanas apvienoto
komiteju; ·
ES un Moldovas Republikas Apvienoto apakškomiteju Nr. 3; ·
ES un Moldovas Republikas Mobilitātes partnerības
augstākā līmeņa ierēdņu sanāksmi; ·
ES un Moldovas Republikas dialogu cilvēktiesību jomā. Katrā no šīm komitejām un struktūrām ir
panākts progress dialogā un sadarbībā starp ES un Moldovas Republiku, un šī sadarbība notiek nevainojami.
Vīzu režīma atvieglošanas un Atpakaļuzņemšanas apvienoto komiteju pēdējā
sanāksmē, kas notika Briselē 2013. gada 12. jūnijā, piedaloties ES
dalībvalstīm, Komisija konstatēja, ka abu nolīgumu īstenošana kopumā ir
apmierinoša. ES un Moldovas Republikas vīzu dialogs ir
izrādījies svarīgs instruments reformu veicināšanai ne vien tieslietu un
iekšlietu jomā, bet arī citās jomās, piemēram, tiesiskuma un
konstitucionālo jautājumu,
tostarp politisko partiju finansēšanas un
politiskā neaizskaramības jomā. Progress,
ko Moldovas Republika panākusi dažādās jomās, uz kurām attiecas VRLRP četri
bloki, pēdējo trīs gadu laikā ir bijis pastāvīgs un efektīvs, norādot uz
Moldovas Republikas iestāžu nopietno apņemšanos un centieniem padarīt VRLRP
īstenošanu par prioritāti likumdošanas, politikas un administratīvajā darba
kārtībā. Tomēr ir svarīgi vēlreiz atzīmēt, ka saistībā ar VRLRP ietvaros vairākās jomās veiktajām reformām un
jo īpaši tām, kuru mērķis ir nodrošināt labu valsts pārvaldību, Moldovas
iestādēm ir nepārprotami jāparāda stabila
politiskā griba, lai šīs reformas pilnībā
nostiprinātos Moldovas sabiedrībā. Pašreizējais novērtējums
liecina, ka Moldovas Republika visumā atbilst
visiem četros VRLRP blokos noteiktajiem
kritērijiem. Visos četros blokos tiesiskais un politikas
satvars un institucionālie un organizatoriskie principi un procedūras atbilst Eiropas un starptautiskajiem standartiem. Komisija uzskata,
ka Moldovas Republika ir guvusi
ļoti labus panākumus, efektīvi un ilgtspējīgi īstenojot VRLRP
otrā posma kritērijus. Šajā
ziņojumā norādīto darbību izpilde ļaus Moldovas Republikai pabeigt visu VRLRP otrā
posma kritēriju īstenošanu. Komisija turpinās pievērst īpašu uzmanību tam,
lai Moldovas Republika piešķirtu atbilstošus finanšu resursus un cilvēkresursus
tiesiskā un politikā satvara ilgtspējīgai īstenošanai. Šajā sakarā Moldovas
Republikai tika lūgts ieviest ilgtermiņa vairāku gadu plānošanu, lai
nodrošinātu nepieciešamo finanšu resursu un cilvēkresursu piešķiršanu nepārtrauktai
kritēriju izpildei, sistemātiski iekļaujot nepieciešamo izdevumu pozīcijas
valsts budžetā. Tāpat ir būtiski turpināt organizēt mērķtiecīgas
informācijas kampaņas, kuru mērķis ir precizēt tiesības un pienākumus saistībā
ar bezvīzu ceļošanu, tostarp informāciju par noteikumiem, kas reglamentē
piekļuvi ES darba tirgum. Komisija turpinās aktīvi uzraudzīt šajā
ziņojumā norādīto darbību izpildi atbilstoši VRLRP četriem blokiem, lai rudenī
ziņotu par visu Vīzu režīma liberalizācijas rīcības plāna kritēriju efektīvu
īstenošanu. [1] Padomes dokuments 18078/10. [2] i) dokumentu drošība, ieskaitot biometriju; ii) nelegālā migrācija,
tostarp atpakaļuzņemšana; iii) sabiedriskā
kārtība un drošība, kā arī
iv) ārējo attiecību un pamattiesību joma. [3] SEC(2011) 1075 galīgā redakcija. [4] SWD (2012)12 galīgā redakcija. [5] COM (2012) 348 galīgā redakcija. [6] COM(2012) 443 galīgā redakcija. [7] Apakškomiteja Nr. 3: muita, pārrobežu sadarbība,
nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācija, narkotiskās vielas, nelegālā
migrācija. [8] COM(2012) 443 galīgā redakcija. [9] Divtoņu ūdenszīme,
šķiedras, kas kļūst redzamas ultravioletā
gaismā, fluorescējošs aizsargdiegs, mikrodruka, lāzerperforēts pases numurs, kā aprakstīts III sadaļas 1. informatīvā papildinājuma V punktā. ICAO 9303. dokumenta 1. daļa „Drošības standarti mašīnlasāmiem ceļošanas dokumentiem”. [10] Ūdenszīmes, mikrodruka, emblēmas un sērijas numuri, kas
kļūst redzami ultravioletā gaismā. [11] Saskaņā ar Moldovas iestāžu sniegto informāciju
Piedņestras apgabalā dzīvo 509 400 iedzīvotāju, no kuriem 55 % ir
Moldovas Republikas pilsoņi un 33 128 no viņiem ir Moldovas Republikas
biometriskā pase. [12] Eiropas Parlamenta
un Padomes 2006. gada 15. marta
Regula (EK) Nr. 562/2006, ar kuru
ievieš Kopienas Kodeksu par noteikumiem,
kas reglamentē personu pārvietošanos
pār robežām. [13] SEC(2011)145 galīgā redakcija. [14] 2012. gadā tika izmeklēti 87 korupcijas gadījumi, tika
pabeigtas 92 lietas, piemēroti 102 disciplinārsodi, no kuriem 34 gadījumos
darbinieki tika atbrīvoti no darba. Laikposmā no 2010. līdz 2012. gadam
tika ierosinātas četras krimināllietas par nopietniem korupcijas gadījumiem. [15] ES Šengenas katalogs: Ārējo robežu kontrole, Atpakaļsūtīšana
un atpakaļuzņemšana, Ieteikumi un labākā prakse, Padomes dokuments 7864/09. [16] http://www.eubam.org/files/20121206142708402683P9AP_ENG_Second_Year.pdf
[17] Demokrātijas un ekonomiskās attīstības
organizācija — GUAM (Gruzija, Ukraina, Azerbaidžāna un Moldovas Republika). [18] Robežpolicijas pārvalde 2013. gada aprīlī saņēma visu nepieciešamo aprīkojumu un 30 patruļmašīnas, lai mobilās
vienības varētu darboties. [19] Pēdējā Vīzu režīma atvieglošanas apvienotās komitejas sanāksme notika 2013. gada 12. jūnijā. [20] Atbilstoši minimālajiem standartiem, kas noteikti Padomes Direktīvā
2008/115/EK par to trešo valstu valstspiederīgo atgriešanu, kas
dalībvalstī uzturas nelikumīgi. [21] Saskaņā ar Padomes Direktīvu 96/71/EK par darba ņēmēju norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā. [22] Pēdējā Vīzu režīma atvieglošanas apvienotās komitejas sanāksme notika 2013. gada 12. jūnijā. [23] Vidējais pirmās instances lēmuma pieņemšanas laiks 2012. gadā
bija 107 dienas, kas nepārsniedz
noteikto 6 mēnešu termiņu. Iekļaujot otro instanci, lietas
izskatīšanas laiks kļūst ievērojami garāks, t. i., 401
diena. Pašlaik tiek
izskatītas 82 lietas (saistībā ar 85 personām) (lēmums vēl nav
pieņemts pirmajā instancē vai pārsūdzības
instancē). [24] Kopš procedūras ieviešanas
ir pieņemti 17 lēmumi. Moldovas Republikas teritorijā 2013. gada
1. janvārī uzturējās 1998 bezvalstnieki (atzīti/ar pastāvīgas uzturēšanās tiesībām). [25] Ar cilvēku tirdzniecību saistītie dati pa
gadiem: reģistrēti noziedzīgi
nodarījumi (2010. gadā – 140,
2011. gadā – 111, 2012. gadā –
151) un cietušie, kuriem palīdzību sniedzis Atbalsta un
palīdzības centrs (CAP) (2010. gadā
– 355, 2011. gadā – 339, 2012. gadā – 424). Cietušo skaits saskaņā
ar IeM datiem: 2011. gadā – 131,
2012. gadā – 266. Notiesājošu spriedumu skaits: 2011. gadā – 7, 2012. gadā – 13.
No cilvēku tirdzniecības cietušie bērni, kuriem sniegta palīdzība: 2010. gadā – 9,6 %, 2011. gadā –
14 %, 2012. gadā – 13 %. [26] Līdzekļi, kas nepieciešami
plānā iekļauto darbību īstenošanai, tiek nodrošināti no 2012.–2013. gada
asignējumiem, ko piešķir valsts iestādēm, ko finansē no
valsts budžeta un pašvaldību budžetiem,
papildus ārējam atbalstam, ko valsts iestādes saņem par konkrētu projektu īstenošanu: „Atbalsts Eiropas Padomes projektam par labu pārvaldību un
korupcijas apkarošanu Austrumu partnerībā”, Eiropas Komisijas atbalsts projektā „Atbalsts
Moldovas Republikas valdībai,
īstenojot korupcijas apkarošanas pasākumus,
veicot reformas Iekšlietu ministrijā,
tostarp policijā, un nodrošinot personas datu aizsardzību”. [27] Līdz šim šī sistēma
nav devusi vēlamo rezultātu, kā arī pieeja
integritātei valsts sektorā nav būtiski mainījusies. Ilgu
laiku korupcijas riska pašnovērtējums tika veikts
formāli, bet politiskā nestabilitāte ietekmēja
valsts iestāžu vadības spējas. Situācijas uzlabošanai
paredzētie integritātes plāni nebija
apmierinoši. Nesen VKAC saņēma
atļauju piedalīties to darba grupu darbā,
kam uzticēts veikt korupcijas riska analīzi,
un izteikt savu viedokli. Pirms tam
VKAC bija tikai vērotāja loma,
kas neļāva pilnvērtīgi piedalīties
šajā procesā. [28] Funkcionālā neatkarība
tiek nodrošināta, izmantojot procedūru, ar ko VKAC direktoru ieceļ tā, lai viņa pilnvaru termiņš neatbilstu valdības, parlamenta vai prezidenta pilnvaru termiņam; VKAC direktoru
un direktora vietniekus ieceļ, pamatojoties uz likumā noteiktiem
kritērijiem, t. i., tiek vērtēta viņu , kā arī viņi nedrīkst
būt saistīti ar politiskām partijām; iecelšanas/atlaišanas
procedūrā ir iesaistīta vairāk nekā viena iestāde; stingri atlaišanas
nosacījumi pirms pilnvaru termiņa beigām ir sīki izklāstīti likumā. [29] Dzīvesveida pārbaudes
laikā personas dzīvesveidu salīdzina ar tās likumīgo
ienākumu līmeni. [30] Projekts „Atbalsts Moldovas Republikas valdībai, īstenojot korupcijas apkarošanas pasākumus, veicot
reformas Iekšlietu ministrijā,
tostarp policijā, un nodrošinot personas datu aizsardzību”. [31] CVK sastāvā ir
dažādu politisko partiju pārstāvji, no kuriem trīs
strādā uz pilnu slodzi, kā arī 20 darbinieki. Komisija darbojas galvenokārt
vēlēšanu kampaņas laikā. CVK jābūt
nepieciešamajiem resursiem, lai aktīvi veiktu
vispārēju, neatkarīgu vēlēšanu kampaņu un
politisko partiju finansēšanas uzraudzību. [32] OPFML ir Kamdenas līdzekļu atguves aģentūru tīkla (CARIN)
loceklis ar novērotāja statusu. [33] i) Saņemtie personu izdošanas pieprasījumi:
Tieslietu ministrija tos izskata 3–4 mēnešu laikā, bet Ģenerālprokuratūra — divu līdz trīs mēnešu laikā; ii) saņemtās vēstules ar lūgumu sniegt tiesisko palīdzību: Tieslietu ministrija tās
izskata divu līdz trīs mēnešu laikā, bet Ģenerālprokuratūra — maksimums pus gada laikā; iii) Tieslietu
ministrija izskata saņemtos pieprasījumus par kriminālsodu atzīšanu un izpildi aptuveni
3 mēnešu laikā, bet sagatavo pieprasījumus par kriminālsodu atzīšanu un izpildi 4–5 mēnešu laikā; iv) Tieslietu ministrija izskata pieprasījumus
par notiesāto personu nodošanu uz citām valstīm 5–6 mēnešu laikā. [34] Saskaņā ar konvenciju divu vai vairāku dalībvalstu
kompetentās iestādes, savstarpēji vienojoties, var izveidot kopīgu izmeklēšanas
grupu konkrētam mērķim uz ierobežotu laiku, lai veiktu kriminālizmeklēšanu
vienā vai vairākās valstīs. [35] Tās mērķis ir kontrolēt, kā tiesībaizsardzības
iestādes nosaka, reģistrē un paziņo par lietām, kas attiecas uz organizēto
noziedzību.