52013DC0455

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

Pret piesietību. Atvērtu IKT sistēmu veidošana, labāk izmantojot publiskā iepirkuma standartus

(Dokuments attiecas uz EEZ)

1.           Ievads

Daudzas organizācijas ir "piesietas" pie savām IKT sistēmām, jo sīkākas zināšanas par to, kā sistēma darbojas, ir pieejamas tikai pakalpojumu sniedzējam, un tad, kad vajadzīgs iegādāties jaunas sastāvdaļas vai licences, tās var piegādāt tikai šis pakalpojumu sniedzējs. Tāds konkurences trūkums noved pie cenu pieauguma, un publiskajā sektorā vien ik gadu tiek zaudēts aptuveni EUR 1,1 miljards[1].

Labāk izmantojot standartus, kas ļauj konkurentiem piedāvāt alternatīvus risinājumus, samazināsies piesietība un palielināsies konkurence, tā samazinot cenas un, iespējams, uzlabojot kvalitāti. Tas tāpēc, ka standarti nosaka tehnoloģijas galveno elementu un rada vienlīdzīgus konkurences apstākļus visiem IKT piegādātājiem[2]. Vairāk piegādātāju varēs iesniegt piedāvājumus konkursos par standartos balstītām sistēmām, un tas palielinās konkurenci un izvēli.

Eiropas Digitalizācijas programma[3] konstatēja, ka piesietība ir problēma, un tās 23. darbībā pausta apņemšanās sniegt norādījumus par saikni starp IKT standartizāciju un publisko iepirkumu, lai palīdzētu publiskajām iestādēm izmantot standartus, veicinot efektivitāti un samazinot piesietību. Tālab šim paziņojumam ir pievienota praktiska rokasgrāmata par to, kā labāk izmantot standartus iepirkumu jomā, it īpaši publiskajā sektorā.

2.           Problēma — piesietība IKT sistēmām

Publiskās iestādes slēdz līgumus ar IKT pakalpojumu sniedzējiem, lai zināmu laiku varētu izmantot IKT produktu vai pakalpojumu. Tās kļūst "piesietas" pakalpojumu sniedzējam tad, ja pēc termiņa beigām publiskā iestāde nevar viegli mainīt pakalpojumu sniedzēju, tāpēc ka ne visa būtiskā informācija par sistēmu ir tiktāl pieejama, lai to efektīvi pārņemtu cits pakalpojumu sniedzējs.

Pētījums[4], ko 2011. gadā (2011. gada aptauja) veica ar publiskā iepirkuma iestāžu ierēdņiem Eiropas Savienības dalībvalstīs, parādīja, ka no 244 iepirkuma iestādēm vismaz 40 % aptaujāto uzskata, ka esošo IKT risinājumu nomaiņa būtu pārāk dārga, jo tā liktu mainīt daudzas citas sistēmas, kas izmanto maināmās sistēmas datus. 25 % aptaujāto atzīst, ka nevarēs mainīt savus IKT risinājumus, jo raizējas, ka viņu informācija nebūs nododama citām personām.

"Piesietība" parasti nozīmē to, ka iepirkuma dokumentos par nākamo līgumu, kas saistīts ar IKT sistēmu, pie kuras iestāde ir "piesieta", būs atsauces uz minētās sistēmas preču zīmi. Pircējiem nākas atsaukties uz preču zīmēm, jo informācijas trūkums par IKT sistēmu neļauj gana precīzi aprakstīt sistēmu nekādā citā veidā.

Vairāki pētījumi[5] tik tiešām apliecina, ka iepirkuma dokumentos preču zīmes tiek plaši izmantotas. Konkursu procentuālā daļa, kurā ir atsauces uz preču zīmēm, ir robežās no 16 % līdz 36 % atkarā no pētījumos izmantotajiem paraugiem. Bez tam vairums no 244 respondentiem, kas piedalījās 2011. gada aptaujā, konkursos lieto preču zīmes — 23 % vienmēr vai bieži atsaucas uz preču zīmēm, un nedaudz mazāk par 40 % to dara dažreiz.

Tomēr saskaņā ar Savienības publiskā iepirkuma noteikumiem[6] tehniskās specifikācijas dod uzņēmējiem vienlīdzīgu piekļuvi iepirkuma procedūrai un nerada nepamatotus šķēršļus konkurencei publiskajā iepirkumā. Atsauces uz preču zīmēm ir atļautas tikai izņēmuma gadījumos, ja nav iespējams sagatavot pietiekami precīzu un skaidru līguma priekšmeta aprakstu ar citiem līdzekļiem, kas paredzēti Savienības tiesību aktos; tādā gadījumā norādi vai atsauci lieto kopā ar vārdiem "vai līdzvērtīgs".

Preču zīmju izmantošana iepirkuma dokumentos ierobežo šās markas piegādātāju konkurenci, rada faktisku monopolu un attiecīgi ietekmē cenas. Turklāt atkarība no viena vienīga IKT sistēmas pārdevēja un tās turpmākā attīstība var radīt uzņēmējdarbības nepārtrauktības problēmas, jo pastāv risks, ka pārdevējs var nolemt pārtraukt atbalstīt sistēmu vai atsevišķus sistēmas elementus. Tā var novest arī pie neizmantotām iespējām inovācijas un efektivitātes aspektā, it īpaši gadījumos, kad pārdevējs nespēj nodrošināt sistēmas darbošanos arī nākotnē.

Komisijas pētījuma[7] rezultātos konstatēts, ka atklāta konkursa procedūras ļoti efektīvi piesaista pretendentus arvien lielākā skaitā un ka pretendentu skaita divkāršošana pazemina līguma vērtību par aptuveni 9 %.

Pamatojoties uz šo pretendentu skaita pieauguma un izmaksu samazinājuma attiecību un ES IKT publiskā iepirkuma novērtējumu 78 miljardu euro apmērā[8], kad 16 % no šādiem iepirkumiem ES attiecas uz preču zīmēm, tiek lēsts, ka publiskās iestādes nevajadzīgi tērē aptuveni 1,1 miljardu euro gadā[9], un tam par iemeslu ir ierobežotais pretendentu skaits, ko izraisa atsauces uz preču zīmēm.

3.           IKT sistēmas, kas balstās uz standartiem, iepretim ar īpašumtiesībām aizsargātām IKT sistēmām

Izmantojot IKT sistēmas, kuru pamatā ir standarti, nevis ar īpašumtiesībām aizsargāta tehnoloģija, ierobežojošo publiskā iepirkuma praksi varēs padarīt atvērtāku, jo standarti padara ikvienam pieejamas būtiskās zināšanas par sistēmu, un tas nozīmē, ka citi potenciālie piegādātāji varētu uzturēt vai attīstīt sistēmu saskaņā ar konkurētspējīgākiem noteikumiem un nosacījumiem.

Papildus ekonomiskajiem aspektiem ir arī citas būtiskas priekšrocības publiskajām iestādēm, pārejot uz IKT sistēmām, kas balstās uz standartiem, un tas atzīts arī E-pārvaldes rīcības plānā[10].

3.1.        Mijiedarbība ar pilsoņiem — efektivitātes pieaugums un brīva izvēle

Tā kā standarti sastāv no specifikācijām, ko var uzzināt visas ieinteresētās personas, dažādu ražotāju preces un pakalpojumi var būt sadarbspējīgi, tādējādi padarot vieglāku un efektīvāku divu publisko sistēmu integrāciju datu apmaiņas vajadzībām[11]. Piemēram, tas ļaus pilsoņiem iesniegt datus pārvaldes iestādei tikai vienreiz. Ja šie paši dati ir nepieciešami citos gadījumos, tos var automātiski izgūt un no jauna izmantot, padarot mijiedarbību starp pilsoņiem un publiskajām iestādēm efektīvāku vietējā, reģionālā, valsts un Eiropas līmenī. Ja tāda paša līmeņa sadarbspēja ir jāsasniedz starp sistēmām, kuras nav balstītas uz standartiem, izmaksas un sarežģītība būs krietni prāvākas.

Turklāt, ja izmanto ar īpašumtiesībām aizsargātus, nevis uz standartiem balstītus produktus, tas var pilsoņiem ierobežot piekļuvi, jo viņi var mijiedarboties ar publiskajām iestādēm tikai tad, ja viņiem ir pieejami vieni un tie paši produkti un viņi tos lieto[12]. Ja publiskās iestādes izmanto uz standartiem balstītus produktus, pilsoņi var izmantot arī citu produktu, kurā īstenoti šie standarti.

3.2.        Mijiedarbība ar citām publiskajām iestādēm

Eiropas sadarbspējas satvars un Eiropas sadarbspējas stratēģija, kas izskaidroti Komisijas paziņojumā "Virzība uz Eiropas publisko pakalpojumu sadarbspēju"[13], lielā mērā ir atkarīgi no standartos balstītu IKT sistēmu izmantošanas. Sadarbspēja ir vajadzīga, lai nodrošinātu pārrobežu e-pārvaldes pakalpojumus, kas pilsoņiem un uzņēmumiem ir vajadzīgi, ceļojot/strādājot/studējot/veicot uzņēmējdarbību Eiropas Savienībā, un kuri ir pamatā vienam no Eiropas digitālā vienotā tirgus mērķiem. Kad publiskās iestādes ieviesīs uz standartiem balstītas alternatīvas, būs vieglāk izstrādāt vajadzīgos pārrobežu pakalpojumus.

3.3.        Vairāk inovācijas

Direktīva par publiskā sektora informācijas atkalizmantošanu[14] uzliek pienākumu dalībvalstīm gadījumos, kad ir atļauts no jauna izmantot publiskā sektora struktūru dokumentus, padarīt šos dokumentus pieejamus ar elektroniskiem līdzekļiem[15], ja tas ir iespējams un ir lietderīgi.

Šie dati var būt digitālās kartes, meteoroloģiskie, juridiskie, satiksmes, finanšu, ekonomikas un citi dati, kā arī IKT sistēmu lietojumprogrammu saskarnes (API). Uzņēmumi un pilsoņi var izmantot publisko iestāžu datus un sistēmas, lai izstrādātu jaunas, vispārībai noderīgas lietotnes, palīdzēt veicināt brangāku izaugsmi un nodarbinātību, kā arī sekmēt inovāciju publiskajā sektorā.

Ja šie dati tiks padarīti pieejami formātos, kas atbilst kopīgiem standartiem, tas ievērojami palīdzēs lietotņu izstrādātājiem nodrošināt, ka viņu lietotnes darbojas ar datiem, kurus iegūst no daudzām un dažādām publiskajām iestādēm un ka pilsoņi tās var izmantot neatkarīgi no tā, kurā Eiropas nostūrī viņi atrodas.

Turklāt IKT sistēmu, kas balstīta uz standartiem, ir vieglāk attīstīt, un tā ir labāk spējīga nākotnē piegādāt pakalpojumus, kurus publiskās iestādes vēlas sniegt pilsoņiem efektīvā un inovatīvā veidā. Standarti kalpo kā nepieciešamie atbalsta punkti, kurus ikviens ar IKT zināšanām var izmantot, lai veidotu sistēmai papildinājumus vai pārietu no vienas sistēmas uz otru, tādējādi paplašinot izmantošanas iespējas.

3.4.        Zemākas izmaksas IKT piegādātājiem

Piesietība ietekmē arī IKT piegādātājus. 2011. gada aptauja parādīja, ka arī lielākā daļa IKT piegādātāju būtu par atklātāku iepirkumu, kas balstītos uz standartiem, jo tas atvērtu tirgus viņiem visiem, tādējādi palielinot konkurētspēju ES IKT tirgū. Tomēr ir skaidrs, ka dažu dominējošu vadošo piegādātāju pārdošanas izredzes var tikt negatīvi ietekmētas, ja jaunie tirgus dalībnieki spēj efektīvāk konkurēt.

Neraugoties uz IKT piegādātāju lielākās daļas priekšrocībām, ko dod uz standartiem balstīta iepirkuma izmantošana, tiem radīsies izmaksas par standartu īstenošanu un izmantošanu savos produktos un pakalpojumos. Tās būtu jāsalīdzina ar viņu parastajām izmaksām par produktu un pakalpojumu uzturēšanu un pilnveidi. 2012. gadā veiktā aptauja publisko iestāžu un IKT piegādātāju vidū[16] (2012. gada aptauja) rādīja, ka 30 % ieinteresēto personu paredz, ka izmaksu palielinājums būs nozīmīgāks īstermiņā (ja publiskās iestādes saglabās ilgtermiņa konsekvenci standartos, ko tās piemēro). Tomēr 41 % respondentu uzskata, ka risinājumu ilgtermiņa izmaksas samazināsies, un tas liecina, ka IKT piegādātāji gūs labumu arī no izmaksu samazinājuma un labākas piekļuves tirgiem.

IKT sistēmas, kas balstās uz standartiem, ļaus panākt labāku sadarbspēju, inovāciju un konkurenci, samazinās izmaksas un uzlabos mijiedarbību ar pilsoņiem. Tās būs pamats atklātiem, elastīgiem un pretimnākošiem jaunas paaudzes e-pārvaldes pakalpojumiem, kas dos iespējas Eiropas pilsoņiem un uzņēmumiem, kā paredzēts Eiropas e-pārvaldes rīcības plānā 2011.–2015. gadam.

4.           Rokasgrāmata par standartos balstītu IKT iepirkumu

Teorētiski šķiet vienkārši nākotnē veidot IKT sistēmas, kas balstās uz standartiem. Viss, kas jāizdara, ir pieprasīt standartus pie jaunu licenču un sastāvdaļu iepirkšanas. Taču praksē daudzas iepirkuma iestādes, atbildot uz 2011. gada aptauju, apgalvo, ka tām ir bijušas grūtības izmantot standartus, iepērkot IKT, un nedaudz mazāk par 50 % norāda, ka tām trūkst zināšanu, lai lemtu par to, kuri standarti ir atbilstīgi un piemēroti konkrētajām IKT vajadzībām. Tāpēc ir svarīgi palīdzēt konkursu rīkotājiem pārvarēt šīs praktiskās grūtības, lai tie varētu pareizi izmantot standartus.

Šobrīd dažas dalībvalstīs (piemēram, Francija, Itālija, Nīderlande, Apvienotā Karaliste, Vācija, Zviedrija, Spānija un Dānija[17]) veicina standartu lietošanu IKT publiskajā iepirkumā. Tās palīdz publiskajām iestādēm ar praktiskiem norādījumiem, kas sastāv no ieteicamo standartu sarakstiem, iepirkuma rokasgrāmatām un gataviem tekstiem, ko izmantot publiskā iepirkuma dokumentos. Neraugoties uz šo labāko praksi, tikai 25 % 2012. gada aptaujas respondentu bija pieejamas šādas konsultācijas, un tas norāda uz vajadzību izstrādāt norādījumus, kas labāk sasniegtu publiskā iepirkuma rīkotājus.

Eiropas Komisija ir apzinājusi galvenās grūtības, ar kurām saskaras publiskās iestādes, iepērkot IKT sistēmas, un ir apkopojusi labākās prakses piemērus no dažām dalībvalstīm, kuras aktīvi darbojas šo grūtību pārvarēšanai. Šī labākā prakse ir pamats šim paziņojumam pievienotajam dokumentam "Rokasgrāmata uz standartiem balstītu IKT iepirkumam. Labas prakses elementi" ("rokasgrāmata").

Rokasgrāmatā ietilpst:

· Padomi par IKT stratēģijas izstrādi, kurus veido pamatprincipi, kas jāievēro valstī, reģionā vai pielietošanas nozarē, lai panāktu IKT sistēmu kopīgu darbošanos un sniegtu efektīvus pakalpojumus pilsoņiem un citiem dalībniekiem, kas strādā ar publiskajām iestādēm.

· Padomi par to, kā novērtēt standartus metodiski, taisnīgi un pārredzami, lai izvēlētos, kuri standarti jāizmanto, lai atbalstītu IKT stratēģiju un izvairītos no piesietības. Šī ir nepārtraukta darbība, kam jānodrošina, ka tad, kad kļūst pieejami jauni un labāki standarti, tie tiks izmantoti iepriekš izvēlēto standartu vietā.

· Norādījumi par to, kā vislabāk noteikt publiskās iestādes IKT vajadzības un novērtēt iespējamās IKT sistēmas, kas varētu apmierināt šīs vajadzības, ņemot vērā arī lietotāju prasības.

· Padomi par budžeta ilgtermiņa plānošanu, lai pārvarētu augstākas sākotnējās izmaksas, mēģinot novērst piesietības situācijas.

· Padomi par to, kā izturēties pret tirgu, lai publiskās iestādes izprastu tirgus pašreizējo piedāvājumu, savukārt tirgus izprastu publisko iestāžu nākotnes vajadzības.

· Padomi par to, kā izstrādāt praktiskus, "lietošanai gatavus" norādījumus (ieteicamo standartu sarakstus attiecībā uz konkrētām IKT lietotnēm, gatavus tekstus izmantošanai iepirkuma dokumentos, apmācībā), kas palīdzēs publiskajām iestādēm pareizajā veidā rakstīt iepirkuma dokumentus, kas attiecas uz pareizajiem standartiem pareizajā situācijā.

Rokasgrāmatā tiek doti arī labākās prakses piemēri un līdzekļi iepirkuma iestādēm, ko izmantot padomu īstenošanai. Rokasgrāmata attiecas uz visiem, kas varētu būt iesaistīti IKT publiskajā iepirkumā, ieskaitot iepirkuma amatpersonas, publiskā sektora informācijas dienestu vadītājus un IKT ekspertus, kas sniedz palīdzību publiskajām iestādēm.

Rokasgrāmatā skaidri noteikts, ka piesietības samazināšanas, standartu plašākas un labākas izmantošanas un sistēmu sadarbspējas problēmas nevar atrisināt atsevišķi pasūtītāji, bet tās ir jāiekļauj visaptverošā ilgtermiņa plānā attiecīgā nozares un organizācijas līmenī, lai nodrošinātu, ka IKT sistēmas efektīvi sadarbojas.

5.           Saistītās iniciatīvas

Standartu izmantošanu ES līmenī veicina arī vairākas citas iniciatīvas.

· Eiropas Komisijas priekšlikums Direktīvai par publiskā sektora struktūru tīmekļa vietņu pieejamību[18], kurā paredzēts, ka harmonizētais standarts balstīsies uz darbu, ko veikušas Eiropas standartizācijas organizācijas, pamatojoties uz pilnvaru M/376[19].

· Tādu e-pārvaldes liela mēroga izmēģinājuma projektu portfelis, kas veikti saskaņā ar ES Konkurētspējas un inovāciju programmu IKT politikas atbalsta programmā (KIP IKT PAP), kurā ieteikti lietotnēm specifiski standarti, piemēram, elektroniskā iepirkuma platformām[20] un e-identifikācijai[21].

· E-rēķinu[22] daudzpusējā ieinteresēto personu foruma darbs saistībā ar vienoto Eiropas maksājumu telpu.

· Kopīgās novērtēšanas metodes standarti un specifikācijas (CAMSS)[23], kas izstrādātas programmā ISA (Eiropas valstu pārvaldes sadarbspējas risinājumu programma[24]), kura piedāvā sistēmu sadarbspējas standartu un specifikāciju novērtēšanai un iepazīstināšanai ar gūtajiem rezultātiem. Rokasgrāmata veicina CAMSS izmantošanu standartu novērtēšanai.

· Cita programmas ISA darbība — Valsts sadarbspējas satvara novērošanas centrs (NIFO)[25] — sniedz apsvērumus par sadarbspējas pasākumiem Eiropā. Tā galvenokārt analizē valstu sadarbspējas satvarus, ko var uzskatīt par svarīgu pamatu ikkatras publiskas organizācijas IKT stratēģijai, kā ieteikts rokasgrāmatā.

· Turklāt nesena Eiropas standartizācijas sistēmas reforma[26] tagad ļauj līgumslēdzējām iestādēm formulēt tehniskās specifikācijas iepirkuma dokumentos, atsaucoties uz forumu un konsorciju radītām IKT specifikācijām, kuras Komisija noteiks pēc apspriešanās, it īpaši ar Eiropas multiplo ieinteresēto personu forumu par IKT standartizāciju, bet agrāk bija iespējams tikai atsaukties uz standartiem vai specifikācijām, ko paredz valstu, Eiropas un starptautiskās standartizācijas organizācijas.

6.           Ko tad, ja nav pieejamu standartu?

Attiecībā uz dažu veidu jaunām lietotnēm, kas publiskajām organizācijām jāizstrādā, lai tiktu galā ar nozīmīgām sabiedrības problēmām, piemēram, augstas kvalitātes veselības aprūpes nodrošināšanu novecojošiem iedzīvotājiem par pieņemamu cenu, pretsparu klimata pārmaiņām utt., nepieciešamie standarti var vēl nebūt pieejami. Šādos gadījumos publiskās iestādes varētu sadarboties ar citiem publiskā iepirkuma rīkotājiem pirmskomercializācijas posma publiskā iepirkuma jomā. Tas nozīmē iepirkt pētniecības un izstrādes pakalpojumus[27], kas ļauj publiskajam sektoram dalīties ar nozares pārstāvjiem riskos un priekšrocībās, uzņemoties revolucionāru pētniecību un izstrādi. Tas ļauj iepirkuma rīkotājiem virzīt nozari tā, lai tā reaģētu uz viņu vajadzībām, vienlaikus salīdzinot dažādu piegādātāju konkurējošo risinājumu priekšrocības un trūkumus (projektēšanas, prototipu izstrādes un testēšanas ziņā), nepiešķirot lielus ieviešanas līgumus kādam atsevišķam piegādātājam. Piegādātājiem var arī pieprasīt piedalīties attiecīgajās standartizācijas struktūrās, lai noteiktu standartus, kas attiecas uz pirmskomercializācijas posma projekta pētniecības un izstrādes rezultātiem. Labs piemērs iepirkumam pirmskomercializācijas posmā, kur standarti pašlaik tiek izstrādāti, ir Eiropas Mākoņdatošanas partnerība[28].

7.           Uz standartiem balstītu IKT iepirkumi. Turpmākā darbība

Eiropas Komisija aicina visas dalībvalstu publiskās iestādes izmantot rokasgrāmatu, lai tā palīdzētu mazināt piesietību IKT sistēmām, tādējādi veicinot konkurenci Eiropā un stimulējot Eiropas digitālā vienotā tirgus attīstību, cita starpā nodrošinot labāku piekļuvi publiskā sektora datiem un informācijai un to izmantošanu. Eiropas Komisija rokasgrāmatu izmantos arī tam, lai labāk izmantotu standartus savās IKT sistēmās, un aicina pārējās Eiropas iestādes sekot tās piemēram.

Paredzams, ka laika gaitā dalībvalstis kopā ar Eiropas Komisiju un citām Eiropas iestādēm izstrādās vairāk specializētas rokasgrāmatas redakcijas, kas būs pielāgotas to IKT stratēģijai un tam, kā tās izmanto konkrētus standartus. Šāda papildinoša pieeja var dot papildu ieguvumus izmaksu ietaupījuma ziņā un papildu iespējas inovācijai un konkurencei.

Apspriešanās par rokasgrāmatas agrāku redakciju[29] atklāja, ka labākās prakses apmaiņu par vērtīgu uzskata lielākā daļa respondentu, gan tie, kam pašlaik ir piekļuve labākās prakses avotiem, gan tie, kam tās nav. Vairāk nekā 90 % abu kategoriju respondentu (jeb 71 % no visa parauga) norādīja, ka labākās prakses apmaiņa ir vai būtu lietderīga vai ļoti lietderīga.

Lai atvieglinātu labākās prakses apmaiņu, Eiropas Komisija atbalstīs šo iniciatīvu, rīkojot sanāksmes ar attiecīgajām ieinteresētajām personām (publiskām iestādēm, IKT piegādes nozari, standartizācijas organizācijām un pilsonisko sabiedrību), un to atbalstīs publiska labākajai praksei veltīta tīmekļa vietne. Regulāri daloties pieredzē, publiskās organizācijas mācīsies viena no otras, pielāgosies labākajai jaunajai praksei, apsvērs kopīgas problēmas un ierosinās kopīgus risinājumus. Labākās prakses apmaiņa nodrošinās, ka risinājumi dažādās dalībvalstīs saplūdīs, mazinot sadrumstalotību un palīdzot nodrošināt patiesu digitālo vienoto tirgu.

Komisija arī ziņos par šā procesa rezultātiem, it īpaši:

· sniedzot informāciju par publisko iestāžu IKT iepirkuma procesiem, šo iestāžu standartu izmantojuma novērtēšanu IKT iepirkumā, praktisku padomu izstrādi, uzņēmējdarbības ilgtermiņa novērtējumiem un budžeta plānošanu,

· pārskatot iepirkuma procesu un ziņojot par to, kas darbojas un ko būtu varēts darīt labāk, lai veicinātu turpmāku labāko praksi.

Šo informāciju un ar to saistītos datus varētu papildināt ar statistikas datu pārskatu par atsaucēm uz preču zīmēm konkursa piedāvājumos, publiskajā iepirkumā pretendējošo piegādātāju skaitu un IKT iepirkuma izmaksu un ieguvumu attiecības novērtējumiem.

Iepriekš aprakstīto darbību rezultātā radīsies vairāk atvērtu IKT sistēmu, kas būs balstītas uz standartiem, un tas palīdzēs izstrādāt efektīvākus publiskos IKT pakalpojumus, kas var attīstīties un pielāgoties nākotnes vajadzībām. IKT piegādes nozare spēs konkurēt, lai piedāvātu publiskajām iestādām labu cenas un vērtības attiecību un jaunus, novatoriskus pakalpojumus.

[1]               Sk. 2. iedaļu, kur ir šā skaitļa pamatojums.

[2]               Ghosh, R.A (2005) ‘An economic basis for open standards’ FLOSSPOLS project, http://flosspols.org/deliverables/FLOSSPOLS-D04-openstandards-v6.pdf.

[3]               Digitalizācijas programmas 23. darbība apņemas sniegt paziņojumu, kurā būs norādījumi "par IKT standartizācijas saistību ar publisko iepirkumu un kurš palīdzēs publiskajām iestādēm labāk izmantot standartus, lai veicinātu efektivitāti un mazinātu dalības sašaurināšanos", COM(2010) 0245, pieejams http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=CELEX:52010DC0245R(01):LV:NOT. Sīkāk par 23. darbību sk. http://ec.europa.eu/digital-agenda/en/pillar-ii-interoperability-standards/action-23-provide-guidance-ict-standardisation-and-public.

[4]               http://cordis.europa.eu/fp7/ict/ssai/docs/study-action23/study44-survey1results.pdf.

[5]               Piemēram, R.A. Ghosh (2005), ‘An Economic Basis for Open Standards’ Maastricht, FLOSSPOLS project, http://flosspols.org/deliverables/FLOSSPOLS-D04-openstandards-v6.pdf; Paapst, M. ‘Affirmative action in procurement for open standards and FLOSS.’ International Free and Open Software Law Review Vol.2 No 2 pp. 184-185, see http://www.ifosslr.org/ifosslr/article/view/41, Open Forum Europe, (2011); ‘OFE Procurement Monitoring Report: EU Member States practice of referring to specific trademarks when procuring for Computer Software Packages and Information Systems between the months of February and April 2010’ (May), p. 6, see http://www.openforumeurope.org/openprocurement/open-procurement-library/Report_2010.pdf.

[6]               Direktīva 2004/18/EK, OV L 134, 30.4.2004., 114.–240. lpp.

[7]               ‘Estimating the Benefits from the Procurement Directives’. http://ec.europa.eu/internal_market/publicprocurement/docs/modernising_rules/estimating-benefits-procurement-directives_en.pdf.

[8]               Tas ir balstīts uz Apvienotās Karalistes valdības IT izdevumu summu EUR 18 miljardi 2010. gadā un pētījumu, kas rāda, ka Apvienotā Karaliste veido 23 % no ES publiskajiem IT izdevumiem. To salīdzināja ar aplēsi 54 miljardu euro apmērā, kas iegūta no publiskā sektora IKT līgumu MAPPS datubāzes, balstoties uz attiecīgiem CPV kodiem (kas šķiet novērtēta par zemu, ņemot vērā to, ka Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicē tikai līgumus, kas pārsniedz robežvērtību, un to, ka ne visus ar IT saistītos iepirkumus klasificē saskaņā ar IT CPV kodiem).

[9]               Ja pretendentu skaits 16 % no IKT iepirkumiem divkāršotos, tāpēc ka tie vairs neatsauktos uz preču zīmēm (šis ir mazākais skaits, kas norādīts 5. zemsvītras piezīmē minētajos pētījumos), tas ietaupītu 9 % no 16 %, kas ir 78 miljardi euro gadā, un tas ir vienāds ar 1,1 miljardu euro gadā.

[10]             COM(2010) 743, pieejams   http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=COM:2010:0743:FIN:LV:PDF; sk. arī http://ec.europa.eu/digital-agenda/node/165.

[11]             Ghosh, R.A (2005) ‘An economic basis for open standards’ FLOSSPOLS project, http://flosspols.org/deliverables/FLOSSPOLS-D04-openstandards-v6.pdf. Hesser, Czaya and Riemer (2007) ‘Development of standards’ in W. Hesser (Ed) Standardisation in Companies and Markets, pp. 123-169, Hamburg: Helmut Schmidt University.

[12]             http://www.epractice.eu/files/European%20Journal%20epractice%20Volume%2012_6.pdf.

[13]             COM(2010) 744,    http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=COM:2010:0744:FIN:LV:PDF.

[14]             Direktīva 2003/98/EK, OV L 345, 31.12.2003., 90.–96. lpp.,             un ierosinātie grozījumi: http://ec.europa.eu/information_society/policy/psi/index_en.htm.

[15]             Priekšlikumā direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2003/98/EK, Komisija ir ierosinājusi aizstāt terminu “ar elektroniskiem līdzekļiem" ar vārdiem "mašīnlasāmā formātā un kopā ar to metadatiem". COM(2011) 877 galīgā redakcija.

[16]             http://cordis.europa.eu/fp7/ict/ssai/docs/study-action23/study44-survey2results.pdf.

[17]             http://cordis.europa.eu/fp7/ict/ssai/docs/study-action23/d2-finalreport-29feb2012.pdf.

[18]             COM(2012) 721, sk.              http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=COM:2012:0721:FIN:LV:PDF             un http://ec.europa.eu/digital-agenda/en/news/proposal-directive-european-parliament-and-council-accessibility-public-sector-bodies-websites.

[19]             http://www.mandate376.eu.

[20]             http://www.peppol.eu.

[21]             https://www.eid-stork.eu.

[22]             http://ec.europa.eu/internal_market/payments/einvoicing/index_en.htm.

[23]             https://webgate.ec.europa.eu/fpfis/mwikis/idabc-camss/.

[24]             http://ec.europa.eu/isa/index_en.htm.

[25]             http://ec.europa.eu/isa/actions/04-accompanying-measures/4-2-3action_en.htm.

[26]             Regula (ES) Nr. 1025/2012, OV L 316, 14.11.2012, 12.–33. lpp. un http://ec.europa.eu/enterprise/policies/european-standards/standardisation-policy/index_en.htm.

[27]             Publiskais iepirkums pirmskomercializācijas posmā ir definēts COM(2007) 799 un ar to saistītajā dienestu darba dokumentā SEC(2007) 1668.

[28]             COM(2012) 0529, 13. lpp. (3. pamatdarbība),   http://eur-lex.europa.eu/smartapi/cgi/sga_doc?smartapi!celexplus!prod!DocNumber&lg     =EN&type_doc=  COMfinal&an_doc=2012&nu_doc=529          un           http://ec.europa.eu/information_society/activities/cloudcomputing/europeancloudpartnership/index_en.htm.

[29]             http://cordis.europa.eu/fp7/ict/ssai/docs/study-action23/study44-survey2results.pdf.