5.2.2011

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 37/24

---

Pieteikuma publikācija saskaņā ar 6. panta 2. punktu Padomes Regulā (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību

2011/C 37/12

Šī publikācija dod tiesības izteikt iebildumus pret pieteikumu atbilstīgi Padomes Regulas (EK) Nr. 510/2006 (1) 7. pantam. Komisijai jāsaņem paziņojumi par iebildumiem sešu mēnešu laikā no šīs publikācijas dienas.

VIENOTS DOKUMENTS

PADOMES REGULA (EK) Nr. 510/2006

“COPPA DI PARMA”

EK Nr.: IT-PGI-0005-0602-04.05.2007

AĢIN ( X ) ACVN ( )

1.   Nosaukums:

“Coppa di Parma”

2.   Dalībvalsts vai trešā valsts:

Itālija

3.   Lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta apraksts:

3.1.   Produkta veids:

1.2. grupa.

Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti u. c.)

3.2.   Produkta apraksts, uz kuru attiecas nosaukums (1):

Ar AĢIN “Coppa di Parma” apzīmēto produktu piedāvājot tirdzniecībā, tam ir cilindriska nesaplacināta forma. Pēc lieluma produkts var būt no 25 līdz 40 cm garumā, un tā svaram ir jābūt vismaz 1,3 kg. Pēc sagriešanas šķēlēs speķa daļas nedrīkst izskatīties dzeltenīgas, tās nedrīkst būt arī mīkstas, kas liecinātu par sliktu nogatavināšanu, nedrīkst būt arī redzamu iepelējuma pazīmju. Turklāt AĢIN “Coppa di Parma” produktam ir šādas īpašības.

Organoleptiskās īpašības: labi nogatavinātam gaļas produktam raksturīga garša – liesajā daļā pietiekami noārdījušās olbaltumvielas un treknajā daļā pietiekami noārdījušies tauki; bez neraksturīgas piegaršas, ko piešķirtu fenolskābe, zivju milti vai kas cits; atbilstoša garšas pakāpe ar šim produktam raksturīgu patīkami aromātisku smaržu, kas izdalās, treknumu, nevis liesumu, galvenās dzīslas tuvumā durstot ar īpašu adatu, kura izgatavota no zirga kaula; konsistence, nosakot pēc taustes un sagriežot šķēlēs, vidēji stingra; zarnu apvalks viegli atdalāms; virsa nav taukaina vai apsūbējusi; iekšējās un ārējās daļas ir viendabīgas, un tas liecina par atūdeņošanās un nogatavināšanās pakāpeniskumu; nogrieztās šķēles krāsa vienmērīga, bez plankumiem; liesums sarkanīgs, bet treknums viegli iesārts. “Coppa di Parma” ir produkts, kura minimālais nogatavināšanas laiks ir 60 dienas.

Ķīmiskās un ķīmiski fizikālās īpašības Sāls < 5 % Kopējais olbaltumvielu saturs: min. 22 % Ūdens/olbaltumvielu attiecība: maks. 2,00 pH > 5,7

Mikrobioloģiskie parametri Kopējais enterobaktēriju (zarnu baktēriju) daudzums u.f.c/g < 10 E. Coli u.f.c/g < 10 Stafilokoks Aureus u.f.c/g < 100

“Coppa di Parma” pagatavošanā izmanto šādas sastāvdaļas: sāls (2,6–3,5 %), dabīgās aromātvielas un/vai piparus, un/vai citas pieejamas garšvielas. Var izmantot arī vīnu, dekstrozi un/vai fruktozi, un/vai saharozi, ievērojot tiesību aktu prasības, ierauga kultūras, izmantojot praksē gūtās atziņas, nātrija/kālija nitrītu, nātrija/kālija nitrātu, askorbīnskābi un tās sāli, ievērojot tiesību aktu prasības.

3.3.   Izejvielas (tikai pārstrādātiem produktiem):

Produkta “Coppa di Parma” ražošanā nav iespējams iztikt bez Itālijas liela svara cūku gaļas izmantošanas, kā to paredz tradīcija. Šādas cūkgaļas lietošana ir izplatīta Itālijas centrālajā un ziemeļu daļā, jo šīm cūkām ir noteiktas ģenētiskās īpašības, un tās audzē vismaz deviņus mēnešus, turot īpašos apstākļos, kādos šie dzīvnieki sasniedz lielu dzīvsvaru, un no tiem iegūst gaļu ar paaugstinātu caurauguša speķa saturu, kā arī lielāku enzīmu, jo īpaši katepsīna, saturu, kam ir galvenā nozīme “Coppa di Parma” nogatavināšanā.

AĢIN “Coppa di Parma” iegūst no cūkgaļas saskaņā ar turpmāk sniegto aprakstu:

—	izmanto tīršķirnes vai to krustojumos izaudzētus dzīvniekus, kas pieder pie tradicionālajām pamatšķirnēm Large White un Landrace ar attiecīgajiem uzlabojumiem, kas ierakstīti Itālijas valsts ciltsgrāmatā,

—	tāpat izmanto arī Duroc šķirnes dzīvniekus ar attiecīgajiem šķirnes uzlabojumiem, kas ierakstīti Itālijas valsts ciltsgrāmatā,

—	turklāt izmanto arī citu šķirņu dzīvniekus, krustojumus un hibrīdus, ar nosacījumu, ka tie iegūti selekcijas vai krustošanas programmās, kuru mērķi ir savietojami ar Itālijas valsts ciltsgrāmatas mērķiem, lai ražotu Itālijas liela svara cūku gaļu,

—	ievērojot tradīciju, nekādā gadījumā netiek izmantoti dzīvnieki ar neatbilstīgām īpašībām, jo īpaši jautājumā par jutīgumu pret spriedzi (PSS), ko mūsdienu apstākļos var objektīvi noteikt arī dzīvnieku kautķermeņos un no tiem iegūtos nogatavināto produktos,

—	nekādā gadījumā netiek izmantoti tīršķirnes dzīvnieki, kas pieder pie Beļģijas Landrace, Hempšīras, Piétrain, Duroc un Polijas plankumaino cūku šķirnēm,

—	izmantotajiem ģenētiskajiem tipiem ir jābūt tādiem, lai izaudzētu dzīvniekus ar lielu svaru un labiem rādītājiem; jebkurā gadījumā dzīvnieka vidējam svaram (dzīvsvaram) katrā partijā ir jābūt 160 kg, pieļaujot novirzi 10 % apmērā,

—	minimālais kaušanas vecums ir deviņi mēneši,

—	kuiļu un sivēnmāšu gaļas izmantošana ir aizliegta,

—	kaušanai izvēlas cūkas ļoti labā veselības stāvoklī, un kautķermeņi ir pilnīgi jāatasiņo.

Gaļas izcirtumus, ko izmanto AĢIN “Coppa di Parma” ražošanā, iegūst no kakla muskuļaudu daļas, kas pieguļ kakla skriemeļiem, un no krūšu daļas (muskuļaudu masa, kas ietilpst mugurkaula kanālā un ko veido skriemeļu izaugumi, skriemeļu ķermeņi un šķērsizaugumi).

Izmantotā gaļa nedrīkst būt nekādā veidā sasaldēta.

3.4.   Dzīvnieku barība (tikai dzīvnieku izcelsmes produktiem):

Attiecībā uz lopbarības devas sastāvu un barošanu ir precīzi jāievēro noteikumi. Cūku ēdināšana notiek divos posmos, un tajā pamatā izmanto graudaugu produktus, kā arī siera rūpniecības blakusproduktus. Barībai uz graudaugu bāzes (putras vai plāceņu veidā) ir dodama priekšroka, salīdzinot ar šķidro barību, un tai pievieno piena sūkalas, kā to paredz tradīcija. Šajā gadījumā barības sastāvu veido šādi:

—

audzēšanas posmā, līdz dzīvnieki sasniedz 80 kg dzīvsvara var izmantot gan barību, kas paredzēta nākamajam – nobarošanas – posmam, gan arī turpmāk norādīto barību dilstošā lietošanas secībā: sojas ekstrakcijas miltus; skābētu kukurūzu; kukurūzas un/vai graudu lipekļa rupja maluma miltu barību; ceratonijas augļus bez kauliņiem, kas nogulsnējas pārtvaicējot; lipīdus ar kušanas temperatūru virs 36 °C; zivju miltus, bagātinātus ar olbaltumvielām; paniņas. Graudaugu sausnai barības sastāvā ir jāveido vismaz 45 % kopējās masas,

—

nobarošanas posmā atļautā barība, kas norādīta dilstošā lietošanas secībā, ir šāda: kukurūza, kukurūzas graudu un/vai vārpu plāceņi; sorgo, mieži; kvieši, tritikāle, auzas, citi graudaugi; klijas un citi kviešu pārstrādes produkti; atūdeņoti kartupeļi, sastampāts un ieskābēts sarkano biešu mīkstums, sojas ekstrakcijas milti; sojas milti; manioks, melase, kokosriekstu ekstrakcijas milti, kukurūzas dzinumu ekstrakcijas milti, zaļie zirnīši un/vai citu tauriņziežu dzimtas augu sēklas; kaltēts sarkano biešu mīkstums un atgriezumi; sojas milti; linu rauši; ābolu un bumbieru biezumi, vīnogu vai tomātu mizas kā zarnu tranzīta veicinātājas vielas, atūdeņoti lucernas milti, alus raugs un/vai pārtikas raugs, lipīdi ar kušanas temperatūru virs 40 °C; piena sūkalas; paniņas. Nobarošanas posmā graudaugu sausnai barības sastāvā ir jāveido vismaz 55 % kopējās masas.

3.5.   Īpaši ražošanas posmi, kas jāveic noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā:

Turpmāk izklāstītie “Coppa di Parma” ražošanas posmi ir jāveic noteiktajā ģeogrāfiskā apgabalā:

—	izcirtumu sagatavošana produkta izgatavošanai,

—	iesālīšana, ar rokām vai mehāniski; sāls uzsūkšanās var ilgt no 6 līdz 14 dienām,

—	iepildīšana dabīgos zarnu apvalkos produktiem, kas paredzēti pārdošanai veselos gabalos vai šķēlēs, vai dabīgo zarnu apvalku aizstājējmateriālā, kam vēlāk pievieno arī vairākus īstu zarnu gabalus, ja produktu paredzēts tirgot šķēlēs,

—	pārsiešana ar auklu, ja produktu paredzēts pārdot veselos gabalos vai šķēlēs, vai ar elastīgo diegu, ja produktu paredzēts pārdot šķēlēs,

—	sautēšana uz laiku no astoņām līdz desmit stundām,

—	žāvēšana, kuras kopējais ilgums ir vismaz 15 dienu,

—	nogatavināšana, kuras minimālais ilgums ir no 60 līdz 90 dienām, atkarībā no gabala svara.

3.6.   Īpaši noteikumi griešanai, rīvēšanai, iepakošanai u. c.:

AĢIN “Coppa di Parma” sagriešanu šķēlēs un sagatavošanu pārdošanai var veikt vienīgi ražotnēs, kas izvietotas turpmāk 4. punktā noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā, ja uzraudzību veic iestāde, kas akreditēta saskaņā ar uzraudzības plānā paredzētajiem noteikumiem.

Ja AĢIN “Coppa di Parma” pārdod veselā gabalā, sagriešanu šķēlēs drīkst veikt vienīgi tā, kā paredzēts veikala noteiktajā sagriešanas plānā, un tai jānotiek tiešā patērētāja klātbūtnē.

Tādēļ, ņemot vērā, ka šis produkts ir īpaša delikatese, kurš bagāts ar nepiesātinātām taukskābēm, bet kurā maz konservantu, un ka sagriešanas un sagatavošanas pārdošanai dažādie posmi var tam potenciāli kaitēt, minētās darbības ir jāveic darbiniekiem, kuriem par šo produktu ir īpašas zināšanas. Sevišķi svarīgi ir tas, lai produkta šķēles saskares laiks ar gaisu būtu iespējami īss, pretējā gadījumā nav iespējams novērst produkta iebrūnināšanos.

3.7.   Īpaši noteikumi marķēšanai:

AĢIN “Coppa di Parma” var laist pārdošanā veselos gabalos, pārklājot tikai ar etiķeti; šķēlēs ar vakuuma vai aizsargatmosfēras iepakojumā; šķēlītēs ar vakuuma vai vai aizsargatmosfēras iepakojumā.

Nosaukums “Coppa di Parma”, kam seko norāde “Indicazione Geografica Protetta” (Aizsargāta ģeogrāfiskas izcelsmes norāde) vai saīsinājums “AĢIN” (tulkots tās valsts valodā, kurā šo produktu tirgo), jāizvieto uz marķējuma, izmantojot skaidri salasāmas un neizdzēšamas rakstzīmes, kas krasi atšķiras no visām citām marķējumā sniegtajām norādēm, un pēc tam jāseko Kopienas grafiskajam simbolam un uzņēmuma zīmolam.

4.   Precīza ģeogrāfiskā apgabala definīcija:

AĢIN “Coppa di Parma” ražošanas apgabals aptver visu Parme, Modène, Reggio d’Émilie, Mantoue un Pavie provinces administratīvo teritoriju, kā arī pašvaldības (komūnas), kas izvietotas gar Po upes baseinu un ietilpst turpmāk uzskaitīto provinču administratīvajās teritorijās:

—

Lodi: Senna Lodigiano, Ospedaletto Lodigiano, Orio Litta, Livraga, Borghetto Lodigiano, Brembio, Segugnago, Somaglia, Casalpusterlengo, Cotogno, Gardamiglio, San Rocco al Porto, San Fiorano, S. Stefano Lodigiano, Cavacurta, Maleo, Corno Giovine, Corno Vecchio, Maccastorna, Meleti, Castelnuovo B. D’Adda , un Caselle Landi,

—	Milāna: San Colombano al Lambro,

—

Kremona: Pizzighettone, Crotta d’Adda, Spinadesco, Acquanegra Cremonese, Sesto ed Uniti, Cremona, Gerre de Caprioli, Stagno Lombardo, Pieve d’Olmi, San Daniele Po, Motta Baluffi, Torricella del Pizzo, Gussola, Casalmaggiore, Martignana Po, Rivarolo del Re, Scandolara Bovara, Casteldidone, Solarolo Rainerio, S. Giovanni in Croce, San Martino del Lago, Cingia de’ Botti, Cella Dati, Tornata, Calvatone, Piadina, Voltino, Derovere, Ca’ d’Andrea, Sospiro, Bonemerse, Malagnino, Pieve S. Giacomo, Torre de’ Picenardi, Drizzona un Isola Dovarese.

Ģeogrāfiskajā ziņā, šo ražošanas apgabalu raksturo paugurains apvidus, kas pakāpeniski pārvēršas līdzenumā un plešas līdz pat Po upes baseina ziemeļu malai.

5.   Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu:

5.1.   Ģeogrāfiskā apgabala specifika:

Ar AĢIN “Coppa di Parma” apzīmētā produkta ražošanas apgabalam raksturīga pauguru un līdzenumu mija, kā arī tas, ka tur ir daudz ezeru un sālsraktuvju. Parmas paugurainēs līdzenumiem raksturīgā ražošanas darbībā vienmēr veiksmīgi izmantota paņ Salsamadžorē (Salsomaggiore) iegūtais sāls. Saistībā ar šīm sālsraktuvēm jau kopš XIV gadsimta cūkgaļas sālīšana un apstrāde izvērtās par tādu produktu ražošanu, kurus pazīst gan visas valsts, gan starptautiskā līmenī. “Coppa di Parma” izgatavošana aizsākās tieši šādos apstākļos tādēļ, ka reģionā radās profesionāļi, kas bija specializējušies šāda veida ražošanā, un gadsimtu gaitā viņi sekmēja attiecīgu paņēmienu izplatīšanos ārpus Parmas provinces robežām, aptverot arī citas provinces, kas norādītas 4. punktā.

5.2.   Produkta specifika:

AĢIN “Coppa di Parma” no citiem šīs tirdzniecības kategorijas produktiem atšķiras ar raksturīgi tipisko, ļoti labi līdzsvaroto garšas stiprumu un aromātiskumu, ar vidēji stingru konsistenci, viendabīgumu un zemo taukvielu saturu, kā arī vienmērīgo krāsojumu, kas liesumā ir sarkana, bet speķa daļās – viegli iesārta.

Citas specifiskas “Coppa di Parma” īpašības, kas to atšķir no pārējiem līdzīgiem produktiem, kurus ražo kaimiņu apgabalos, ir gaļas šķēles patīkamais mīkstums un macerācijas laikā pievienoto garšvielu vāji izteiktā piegarša. Šīs īpašības ir izskaidrojamas ar īso nogatavināšanas periodu un ar to, ka noteikumos nav sīku norādījumu par lietojamo garšvielu daudzumu, un tas ļauj “Coppa di Parma” saglabāt cūkgaļai raksturīgo garšu un smaržu, un nogrieztās šķēlītes ir īpaši mīkstas.

5.3.   Saikne starp ģeogrāfisko apgabalu un produkta kvalitāti vai īpašībām (ACVN) vai produkta īpašo kvalitāti, reputāciju vai citām īpašībām (AĢIN):

Par AĢIN “Coppa di Parma” labo slavu liecina bagātīgais rakstu avotu klāsts, kurā ir atsauces uz šo produktu un citāti no tam veltītiem aprakstiem.

Jau XVII gadsimta beigās “Coppa di Parma” ir pieminēta, izmantojot tādus apzīmējumus kā “bondiola” vai “salame investito”“apvalkā iepildītā”. XVIII gadsimta sākumā “Coppa di Parma” ir minēta ceļotāju atmiņās kā produkts, kas īpaši raksturīgs šai vietai. Kādā inventāra sarakstā, kas izveidots 1723. gadā, ir teikts, ka, lai iestātos “lardaroli” cunftē, ir nepieciešams iegādāties noteiktu skaitu “salami” un “bondiole”. Atsauce uz “Coppa di Parma” ir sniegta arī novērtējumā par “lardaroli” cunftes pārstāvjiem (1750), kā arī sludinājumā, kas izdots 1764. gada 21. aprīlī. Tas notika tajā pašā laikā, kad karaļa pils pārvaldnieki slēdza līgumus par pārtikas preču piegādi karaliskās virtuves vajadzībām. Ir pieejamas drošas ziņas par plaši izplatītu “coppe” un “bondiole” patēriņu hercoga dona Ferdinanda Borbones galmā. XIX gadsimta dokumenti ļauj izsekot “coppe” daudzumam, kas pārdots šā reģiona tirgos. 1940. gadā “coppe” eksports no Parmas provinces skaitliskā izteiksmē sasniedza apmēram 200 gabalu.

Produktu ar AĢIN “Coppa di Parma” jo īpaši raksturo daudzveidīgā un ļoti konkrētā saistība ar apkārtējo vidi, izprotot to plašākā nozīmē un ietverot ģeogrāfiskos faktorus attiecībā uz dabu un cilvēkiem, ciktāl tie ietekmēja cūkgaļas ražošanu, pagatavošanas paņēmienus, nogatavināšanas apstākļus, un visvairāk – visu šo faktoru mijiedarbību. AĢIN “Coppa di Parma” ražošanu no pašiem iesākumiem un līdz pat mūsdienām raksturo pilnīga nepārtrauktība. AĢIN “Coppa di Parma” ražošanas industrializācija notika jau tādā amatprasmes attīstības posmā, kad bija iespējams saglabāt šā produkta tradicionālās īpašības. Klimats un apkārtējās vides apstākļi (temperatūra un mitrums) ir tipiski Po līdzenumam, kurā likti produkta ar AĢIN “Coppa di Parma” izgatavošanas pamati. Izejmateriālu izcelsmes un ražošanas apgabals atbilst tai teritorijai, kas tika noteikta un saglabāta laika gaitā, ievērojot tradīcijas, kas šo produktu padarījušas slavenu.

“Coppa di Parma” pieder pie tiem sālītajiem produktiem, kas šajā ģeogrāfiskajā apgabalā ir visiecienītākie, un vienmēr ir to produktu sarakstā, kuri tiek piedāvāti klientiem lielākajos gaļas izstrādājumu veikalos visā minētajā ģeogrāfiskajā apgabalā. Komerciālajās reklāmās “Coppa di Parma” ražotāji parasti uzsver “coppa” produkta šķēles patīkamo maigumu, bet attiecībā uz nogrieztajiem gabaliem, kas nekad nav pārāk sausi, – to mīksto, nedaudz stingro konsistenci; šīs īpašības pierāda, ka nogatavināšana ir veikta īsā laikā, bet tā ir arī garantija, ka saglabāsies raksturīgā smarža. Pateicoties gaļas maigajam mīkstumam, “Coppa di Parma” izmanto kā sāļo pildījumu pīrāgos un iecep mīklā, kā par to liecina daudzas kulinārijas receptes, kurās ir sastopamas skaidras un labi pamatotas norādes par šādu izmantojumu. Turklāt ir svarīgi pieminēt, ka “Coppa di Parma” vienmēr ieņem godpilnu vietu to ražotāju stendos, kuri piedalās lielākajos vietēja mēroga lauksaimniecības produktu gadatirgos.

Atsauce uz specifikācijas publikāciju:

(Regulas (EK) Nr. 510/2006 5. panta 7. punkts)

Valdība ir uzsākusi valsts iebildumu procedūru, aizsargātās ģeogrāfiskas izcelsmes norādes “Coppa di Parma” atzīšanas pieteikumu publicējot Itālijas Republikas Oficiālajā Vēstnesī (Gazzetta Ufficiale della Repubblica Italiana).

Ar produkta specifikācijas konsolidēto tekstu var iepazīties:

—	šādā adresē: http://www.politicheagricole.it/DocumentiPubblicazioni/Search_Documenti_Elenco.htm?txtTipoDocumento=Disciplinare%20in%20esame%20UE&txtDocArgomento=Prodotti%20di%20Qualit%E0>Prodotti%20Dop,%20Igp%20e%20Stg vai

—	vai tieši atverot ministrijas tīmekļa vietnes mājas lapu (http://www.politicheagricole.it) un tad uzklikšķinot uz “Prodotti di Qualità” (ekrāna kreisajā pusē) un, visbeidzot, uz “Disciplinari di Produzione all’esame dell’UE [regolamento (CE) n. 510/2006]”.

---

(1)  OV L 93, 31.3.2006., 12. lpp.

---