52011PC0008

[pic] | EIROPAS KOMISIJA |

Briselē, 19.1.2011

COM(2011) 8 galīgā redakcija

2011/0006 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA,

ar ko izdara grozījumus Direktīvā 2003/71/EK un Direktīvā 2009/138/EK attiecībā uz Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju iestādes un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes pilnvarām

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1. Priekšlikuma konteksts

Finanšu krīzes laikā gūtā pieredze ir atklājusi būtiskus trūkumus finanšu uzraudzībā. Tāpēc Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žozē Manuels Barrozu aicināja augsta līmeņa speciālistu grupu Žaka de Larosjēra [ Jacques de Larosière ] vadībā izstrādāt priekšlikumus Eiropas uzraudzības pasākumu stiprināšanai. Grupa iesniedza ziņojumu 2009. gada 25. februārī. Pamatojoties uz tās ieteikumiem, Komisija paziņojumā 2009. gada marta Eiropadomes pavasara sanāksmei iekļāva priekšlikumus par jaunas Eiropas finanšu uzraudzības sistēmas pamatstruktūras izveidi. Plašāk savas idejas Komisija izklāstīja 2009. gada maija paziņojumā, ierosinot:

- izveidot Eiropas finanšu uzraudzības sistēmu (EFUS), ko veidotu valstu finanšu uzraudzības iestāžu tīkls, kas strādātu kopā ar jaunajām Eiropas uzraudzības iestādēm (EUI), kuras tiktu izveidotas, līdzšinējās Eiropas uzraudzības komitejas[1] pārveidojot par Eiropas Banku iestādi (EBI), Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju iestādi (EAFPI) un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi (EVTI), tādējādi apvienojot priekšrocības, ko sniedz vispārēja Eiropas finanšu uzraudzības sistēma, un speciālās zināšanas, kas ir vietējām uzraudzības struktūrām, kuras ir vistuvāk to kompetences jomā ietilpstošajām iestādēm; un

- izveidot Eiropas Sistēmisko risku kolēģiju (ESRK), lai uzraudzītu un novērtētu iespējamos finansiālās stabilitātes apdraudējumus, ko rada makroekonomiskās attīstības tendences un tendences finanšu sistēmā kopumā. Šajā nolūkā ESRK nodrošinātu agrīno brīdināšanu par iespējamu sistēmas līmeņa risku veidošanos un, ja nepieciešams, sniegtu ieteikumus šo risku pārvaldībai.

Paziņojumā arī secināts, ka EFUS sekmīgas darbības nodrošināšanai būtu vajadzīgas izmaiņas tiesību aktos par finanšu pakalpojumiem, it sevišķi, lai noteiktu atbilstīgu to vispārīgāko pilnvaru apjomu, kuras paredzētas atsevišķajās regulās par minēto iestāžu izveidi, tādējādi nodrošinot saskaņotāka finanšu noteikumu kopuma izveidošanu, dodot iestādēm iespēju izstrādāt tehnisko standartu projektus un vajadzības gadījumā veicinot vietējo uzraudzības iestāžu informācijas apmaiņu.

2. apspriešanās ar ieinteresētajām personām

Priekšlikumu izstrādes laikā tika organizētas divas publiskas apspriešanas. Vispirms, kad Žaka de Larosjēra vadītā augsta līmeņa grupa bija iesniegusi ziņojumu un bija publicēts Komisijas 2009. gada 4. marta paziņojums, Komisija no 2009. gada 10. marta līdz 10. aprīlim organizēja pirmo apspriešanu, lai iegūtu datus 2009. gada 27. maija paziņojuma „Eiropas finanšu uzraudzība” izstrādei. Iesniegto atzinumu kopsavilkums ir pieejams šajā vietnē:

http://ec.europa.eu/internal_market/consultations/docs/2009/fin_supervision/summary_en.pdf

Pēc tam no 2009. gada 27. maija līdz 15. jūlijam Komisija organizēja otro apspriešanas kārtu, aicinot visas ieinteresētās personas izteikt piezīmes par 2009. gada 27. maija paziņojumā „Eiropas finanšu uzraudzība” plašāk izklāstītajām reformām. Saņemtajās atbildēs lielākoties tika pausts atbalsts ierosinātajām reformām un izteiktas piezīmes par priekšlikumā paredzētās ESRK un EFUS konkrētiem aspektiem. Iesniegto atzinumu kopsavilkums ir pieejams šajā vietnē:

http://ec.europa.eu/internal_market/consultations/docs/2009/fin_supervision_may/replies_summary_en.pdf

Turklāt 2009. gada 23. septembrī tika publicēts Komisijas dienestu darba dokuments, kas sniedz ieskatu jomās, kurās, iespējams, var būt vajadzīgi nozares tiesību aktu grozījumi. Darba dokuments ir pieejams šajā vietnē:

http://ec.europa.eu/internal_market/finances/docs/committees/supervision/20090923/sec2009_1233_en.pdf

3. IETEKMES NOVēRTēJUMS

Maijā publicētajam Komisijas paziņojumam „Eiropas finanšu uzraudzība” tika pievienots ietekmes novērtējums, kurā analizēti galvenie politikas risinājumi EFUS un ESRK izveidei. Šiem priekšlikumiem tika pievienots otrs ietekmes novērtējums, kurā sniegta plašāka risinājumu analīze. Otrajā ietekmes novērtējumā izsvērtas iespējas piešķirt iestādēm atbilstīgas pilnvaras, lai tās nodarbotos ar vienota saskaņotu noteikumu kopuma izveidi, un secināts, ka šīs pilnvaras attiektos tikai uz jomām, kuras nosakāmas drīzumā pieņemamos nozares tiesību aktos, kā arī ir apzinātas šādas iespējamās jomas. Turklāt iestādēm, pašām izstrādājot tehnisko standartu projektus, pirms to iesniegšanas Komisijai būtu pienācīgi jāanalizē iespējamās saistītās izmaksas un ieguvumi un jāapspriežas ar ieinteresētajām personām.

Otrais ietekmes novērtējuma ziņojums ir pieejams šajā vietnē:

http://ec.europa.eu/internal_market/finances/committees/index_en.htm#package

4. PRIEKšLIKUMA JURIDISKIE ASPEKTI

Tā kā spēkā esošajās direktīvās ir jāievieš izmaiņas, lai izstrādātu vienotu noteikumu kopumu, vispiemērotākais tiesību akts ir grozījumu direktīva. Šai grozījumu direktīvai un direktīvām, ko tā groza, jābūt vienam un tam pašam juridiskajam pamatam.

5. ietekme uz budžetu

Priekšlikums neietekmē ES budžetu.

6. Sīkāks priekšlikuma skaidrojums

Komisija 2009. gada 23. septembrī pieņēma priekšlikumus regulām, ar ko izveido EBI, EAFPI un EVTI.[2] Šajā sakarā Komisija vēlas atkārtot savus izteikumus par LESD 290. un 291. pantu sakarā ar regulu par Eiropas uzraudzības iestādēm pieņemšanu: „Attiecībā uz regulatīvo standartu pieņemšanas procesu Komisija akcentē finanšu pakalpojumu nozares unikālo raksturu, kas izriet no Lamfalisī struktūras un ir nepārprotami atzīts LESD pievienotajā 39. deklarācijā. Tomēr Komisija nopietni šaubās, vai tās lomas ierobežojumi deleģēto aktu un īstenošanas pasākumu pieņemšanā atbilst LESD 290. un 291. pantam.”

Papildus šīm regulām EFUS sekmīgas darbības nodrošināšanai ir vajadzīgas izmaiņas nozares tiesību aktos. Jomas, kurās ierosināti grozījumi, vispārīgi ietilpst šādās kategorijās:

- tehnisko standartu atbilstīgas darbības jomas noteikšana kā papildu līdzeklis uzraudzības konverģencei un nolūkā izstrādāt vienotu noteikumu kopumu;

- jomās, kurās kopīga lēmuma pieņemšanas procesi jau iestrādāti nozares tiesību aktos, atbilstīgi iekļaut iespēju iestādei līdzsvaroti izšķirt strīdus ;

- vispārīgi grozījumi , kas ir kopīgi lielākajai daļai nozares tiesību aktu un vajadzīgi, lai direktīvas darbotos jauno iestāžu izveides kontekstā, piemēram, 3. līmeņa komiteju pārdēvēšana par jaunajām iestādēm un atbilstīgu informācijas apmaiņas kanālu izveides nodrošināšana; un

- papildu grozījumi direktīvā „Maksātspēja II”.

Šī grozījumu direktīva ir ierosināta, lai grozītu šādus tiesību aktus:

- Direktīvu 2003/71/EK — Prospektu direktīvu,

- Direktīvu 2009/138/EK — direktīvu „Maksātspēja II”.

Sīkāks grozījumu kategoriju skaidrojums pieejams Komisijas 2009. gada 26. septembra priekšlikuma COM(2009) 576 galīgās redakcijas paskaidrojuma rakstā.

6.1. Jauni grozījumi direktīvā „Maksātspēja II”

Koriģēt Lisabonas līguma 2. līmeņa pilnvarojumu

Ņemot vērā, ka nesen stājies spēkā Lisabonas līgums, ir jāgroza direktīva „Maksātspēja II”, lai tiktu ņemts vērā jaunais Līgums. Esošie 2. līmeņa pilnvarojumi, kas saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu uzskatāmi par deleģētajiem aktiem, ir jāpārvērš par pilnvarojumiem deleģētajiem aktiem. Ir jāparedz piemērotas kontroles procedūras.

Pārejas prasības

Vairāku iemeslu dēļ ir nepieciešams precizēt pārejas prasības. Jānodrošina vienmērīga pāreja uz jauno režīmu, izvairoties no tirgus darbības traucējumiem un ņemot vērā ietekmi uz daudziem svarīgiem apdrošināšanas produktiem. Turklāt jānodrošina iespēja pienācīgi apsvērt nozīmīgu un vērtīgu nozares mēroga informāciju, kas jāiegūst kvantitatīvā ietekmes novērtējumā ( QIS5 ). Tāpēc jānodrošina iespēja piemērot pārejas prasības attiecībā uz novērtēšanu, pārvaldību, uzraudzības pārskatiem, informācijas publiskošanu, pašu kapitāla noteikšanu un klasificēšanu, standarta formulu maksātspējas kapitāla prasības aprēķināšanai, metožu un pieņēmumu izvēli tehnisko rezervju aprēķināšanai, tostarp attiecīgo bezriska procentu likmju termiņstruktūras noteikšanai. Tāpat ir jāparedz 2. līmeņa pasākumi, nosakot pārejas pasākumus rīcībai attiecībā uz trešo valstu režīmiem, ņemot vērā, ka kādām trešām valstīm varētu būt nepieciešams ilgāks laiks, lai pieņemtu un ieviestu tādu maksātspējas režīmu, kas pilnībā atbilstu kritērijiem, lai to varētu atzīt par līdzvērtīgu. Jānodrošina iespēja ar deleģētajiem aktiem precizēt nebūtiskos elementus pārejas prasībās, kas noteiktas Direktīvā 2009/138/EK, kuru groza ar šo direktīvu. Lai gan pārejas prasību maksimālajiem laikposmiem jāatbilst Direktīvā 2009/138/EK noteiktajiem, faktiskais laikposms, ko izvēlas ikvienā deleģētajā aktā, var būt īsāks, un tas ir samērīgs ar konkrēto principu, ar kuru saskaņā rāda pārejas prasību nepieciešamību, lai atvieglotu jaunā režīma piemērošanu. Būtībā pārejas prasībām jābūt vismaz līdzvērtīgām esošajam regulējumam, ko veido apdrošināšanas un pārapdrošināšanas direktīvas, un tām nebūtu jārada labvēlīgāki nosacījumi apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām vai jāsekmē apdrošinājuma ņēmēju zemāka aizsardzība, nekā tas ir patlaban. Pārejas prasībām būtu jāmudina sabiedrības iespējami drīz ievērot jaunā režīma īpašās prasības.

Grozīt 2. līmeņa pilnvarojumu

Lai būtu iespējama lielāka konverģence attiecībā uz uzraudzības iestāžu apstiprinājuma procedūrām, kā jau noteikts direktīvā „Maksātspēja II” attiecībā uz sabiedrību īpašajiem parametriem, modeļa maiņas politiku, īpašam nolūkam dibinātām sabiedrībām un kapitāla palielinājuma noteikšanu un atcelšanu, Komisijai jābūt tiesībām paredzēt pasākumus, izmantojot deleģētos aktus, kas nosaka kārtību šajās jomās.

Ir nepieciešams nodrošināt arī starpnozaru konsekvenci, lai ar 2. līmeņa pasākumiem attiecībā uz ieguldījumiem pārstrukturētajos aizņēmumos būtu iespēja noteikt ne tikai prasības, bet arī sekas šo prasību pārkāpšanas gadījumā.

Iekļaut Eiropas kooperatīvo sabiedrību ( SCE ) pieļaujamo apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību formu sarakstā

Eiropas kooperatīvajām sabiedrībām ir jādod iespēja sniegt apdrošināšanas un pārapdrošināšanas pakalpojumus, tādēļ ir nepieciešams papildināt pieļaujamo apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību juridisko formu sarakstu ar Eiropas kooperatīvo sabiedrību ( SCE ), kā definēts Padomes Regulā (EK) Nr. 1435/2003[3].

MKP absolūtā minimālā vērtība euro

Ir nepieciešams grozījums, kas atspoguļotu pielāgošanu MKP minimālās vērtības summai euro valūtā kaptīvām pārapdrošināšanas sabiedrībām. Šī nepieciešamība saistīta ar periodisku esošās kapitāla prasības minimālās vērtības pielāgošanu šādām sabiedrībām, ņemot vērā inflāciju.[4]

Pagarināt ieviešanas termiņu par diviem mēnešiem

Lai labāk saskaņotu dažādu jaunu direktīvas „Maksātspēja II” pārskatu, aprēķinu un citu pienākumu uzsākšanas režīmu ar datumu (31. decembri), kas vairākumam apdrošināšanas sabiedrību ir finanšu gada beigas, ir nepieciešami grozījumi, kas pagarina attiecīgo transponēšanas, atcelšanas un piemērošanas termiņu par diviem mēnešiem.

Priekšlikums

2011/0006 (COD)

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA,

ar ko izdara grozījumus Direktīvā 2003/71/EK un Direktīvā 2009/138/EK attiecībā uz Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju iestādes un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes pilnvarām

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 50., 53., 62. un 114. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu[5],

pēc tiesību akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu[6],

ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas atzinumu[7],

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1) Komisija 2009. gada 23. septembrī pieņēma trīs priekšlikumus trim regulām, ar ko izveido Eiropas finanšu uzraudzības sistēmu, ieskaitot trīs Eiropas uzraudzības iestādes (EUI).

(2) Lai Eiropas finanšu uzraudzības sistēma (EFUS) spētu efektīvi darboties, ir vajadzīgas izmaiņas Savienības tiesību aktos trīs jauno iestāžu darbības laukā. Šādas izmaiņas ietver EUI atsevišķu pilnvaru darbības jomas noteikšanu, atsevišķu pilnvaru integrāciju pašreizējās procedūrās, kas izveidotas ar attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem, un grozījumus, kas nodrošinātu EUI nevainojamu un efektīvu darbību EFUS kontekstā.

(3) Līdz ar trīs EUI izveidošanu jāizstrādā vienots noteikumu kopums, lai nodrošinātu konsekventu saskaņošanu un vienādu piemērošanu un tādējādi veicinātu iekšējā tirgus darbības efektivitāti. Regulās par EFUS izveidi noteikts, ka EUI var izstrādāt tehnisko standartu projektus jomās, kas īpaši noteiktas attiecīgajos tiesību aktos, un šie standartu projekti iesniedzami Komisijai, lai tos pieņemtu ar deleģētajiem vai īstenošanas aktiem saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 290. un 291. pantu. Tā kā Direktīvā .../.... [ Omnibus I ] ir noteikts pirmais šādu jomu kopums, šai direktīvai būtu jānosaka nākamais jomu kopums, jo īpaši attiecībā uz Direktīvu 2003/71/EK un Direktīvu 2009/138/EK, neskarot citu jomu iekļaušanu nākotnē.

(4) Attiecīgajos tiesību aktos jānosaka jomas, kurās EUI ir pilnvaras izstrādāt tehnisko standartu projektus, un šo standartu piemērošanas veidu. Attiecīgajos tiesību aktos jānosaka elementi, nosacījumi un specifikācijas, kas ir sīki izklāstītas LESD 290. pantā attiecībā uz deleģētajiem aktiem.

(5) Nosakot tehnisko standartu jomas, jācenšas panākt atbilstošu līdzsvaru attiecībā uz vienotu noteikumu kopuma izstrādāšanu un pārmērīgi sarežģīta regulējuma un izpildes novēršanu. Jāizvēlas tikai tās jomas, kurās konsekventi tehniskie noteikumi ievērojami un efektīvi sekmēs attiecīgo tiesību aktu mērķu sasniegšanu, nodrošinot, ka Eiropas Parlaments, Padome un Komisija pieņem politiskos lēmumus atbilstīgi parastajām procedūrām.

(6) Tehniskajos standartos ietveramajiem jautājumiem jābūt ļoti specializētiem — tādiem, kuru izstrādei ir nepieciešamas uzraudzības speciālistu zināšanas. Tehniskajos standartos, kas pieņemti kā deleģētie akti, jāturpina izstrādāt, precizēt vai noteikt konsekventu saskaņošanas kārtību noteikumiem, kuri ietverti Eiropas Parlamenta un Padomes pieņemtajos pamata aktos, kas papildina vai groza dažus nebūtiskus šo tiesību aktu elementus. No otras puses, tehniskajos standartos, kas pieņemti kā īstenošanas akti, jānosaka noteikumi attiecībā uz juridiski saistošu Savienības tiesību aktu vienveidīgu piemērošanu. Tāpēc tehniskie standarti nedrīkst ietvert politikas jautājumus.

(7) Attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem ir lietderīgi ieviest procedūru, kas noteikta Regulas (ES) Nr. ..../2010 [EBI], Regulas (ES) Nr. ..../2010 [EVTI] un Regulas (ES) Nr. ..../2010 [EAFPI] 10.–14. pantā. Īstenošanas tehniskos standartus pieņem saskaņā ar procedūru, kas noteikta Regulas (ES) Nr. ..../2010 [EBI], Regulas (ES) Nr. ..../2010 [EVTI] un Regulas (ES) Nr. ..../2010 [EAFPI] 15. pantā. Eiropadome apstiprināja Lamfalisī četru līmeņu pieeju, lai nodrošinātu, ka Savienības finanšu tiesību aktu regulatīvais process kļūst efektīvāks un pārredzamāks. Komisija ir pilnvarota pieņemt 2. līmeņa tiesību aktus daudzās jomās, un spēkā ir daudzas 2. līmeņa Komisijas regulas un direktīvas. Gadījumos, kad tehniskie standarti ir paredzēti, lai sīkāk izstrādātu, precizētu vai noteiktu šādu 2. līmeņa tiesību aktu piemērošanas nosacījumus, tos pieņem tikai tad, kad ir pieņemti attiecīgie 2. līmeņa akti, un ņem vērā šā 2. līmeņa aktu saturu.

(8) Saistošie tehniskie standarti sekmē vienota finanšu pakalpojumu tiesību aktu noteikumu kopuma pieņemšanu, ko apstiprinājusi Eiropadome 2009. gada jūnija secinājumos. Tā kā konkrētas prasības Savienības tiesību aktos nav pilnībā saskaņotas, un ņemot vērā piesardzības principu uzraudzības jomā, saistošie tehniskie standarti, ar kuriem izstrādā, precizē vai nosaka šo prasību piemērošanas kārtību, neliedz dalībvalstīm pieprasīt papildu informāciju vai noteikt stingrākas prasības. Tāpēc tehniskajos standartos jānosaka, ka dalībvalstis var šādi rīkoties konkrētās jomās, ja šajos tiesību aktos paredzēta šāda rīcības brīvība.

(9) Kā noteikts regulās par EFUS izveidi, pirms tehnisko standartu iesniegšanas Komisijai EUI vajadzības gadījumā organizē atklātu sabiedrisku apspriešanu saistībā ar šiem standartiem un analizē iespējamās saistītās izmaksas un ieguvumus.

(10) Jānodrošina, ka tehniskajos standartos paredz pārejas pasākumus, ņemot vērā piemērotus izpildes termiņus, gadījumos, kad steidzamas ieviešanas izmaksas ir pārmērīgi augstas salīdzinājumā ar ieguvumiem.

(11) Regulās par EFUS izveidi paredzēts mehānisms strīdu izšķiršanai starp valstu kompetentajām iestādēm. Ja kompetentā iestāde iebilst pret procedūru vai citas kompetentās iestādes darbību vai bezdarbību jomās, kuras noteiktas Savienības tiesību aktos saskaņā ar Regulu (ES) Nr. ..../2010 [EBI], Regulu (ES) Nr. ..../2010 [EVTI] un Regulu (ES) Nr. ..../2010 [EAFPI] un kurās attiecīgajos tiesību aktos paredzēta vairāku dalībvalstu kompetento iestāžu sadarbība, koordinācija vai kopīga lēmumu pieņemšana, EUI pēc vienas no iesaistīto kompetento iestāžu pieprasījuma palīdz kompetentajām iestādēm panākt vienošanos EUI noteiktajā termiņā, ņemot vērā visus attiecīgajos tiesību aktos noteiktos atbilstīgos termiņus un strīda steidzamību un sarežģītību. Ja domstarpības neizdodas novērst, EUI izšķir strīdu.

(12) Saskaņā ar regulām par EUI izveidi nozaru tiesību aktos jāparedz tie gadījumi, kad var piemērot mehānismus valstu kompetento iestāžu strīdu izšķiršanai. Ar šo direktīvu jānosaka pirmais šādu gadījumu kopums, neskarot turpmāku gadījumu pievienošanu nākotnē. Direktīva neliedz EUI rīkoties saskaņā ar citām pilnvarām vai veikt uzdevumus, ko paredz regulas, ar ko izveido EUI, tostarp nesaistošu starpniecību un Savienības tiesību aktu konsekventas, iedarbīgas un efektīvas piemērošanas sekmēšanu. Turklāt tajās jomās, kurās ar attiecīgo tiesību aktu jau ir izveidots kāds nesaistošs starpniecības process vai kurās kopīgie lēmumi vienai vai vairākām valstu kompetentajām iestādēm jāpieņem ierobežotā laikā, ir vajadzīgi grozījumi, lai nodrošinātu kopīga lēmumu pieņemšanas procesa skaidrību un pēc iespējas novērstu šā procesa pārtraukumus, kā arī lai vajadzības gadījumā EUI var izšķirt strīdu. Saistošā procedūra strīdu izšķiršanai ir paredzēta tādu situāciju risināšanai, kad kompetentās uzraudzības iestādes savā starpā nespēj izšķirt ar procedūru saistītus jautājumus vai tādus jautājumus pēc būtības, kas attiecas uz atbilstību Savienības tiesību aktiem.

(13) Tāpēc direktīvā jāparedz tādas situācijas, kad var rasties vajadzība izšķirt ar procedūru saistītus jautājumus vai jautājumus pēc būtības, kas attiecas uz atbilstību Savienības tiesību aktiem un kurus uzraudzības iestādes pašas nespēj izšķirt. Tādā gadījumā vienai no uzraudzības iestādēm jāvēršas ar šo jautājumu pie kompetentās EUI. Attiecīgajai EUI jārīkojas saskaņā ar procedūru, kas paredzēta EUI izveides regulā un šajā direktīvā. EUI jāpieprasa iesaistītajām kompetentajām iestādēm veikt konkrētu darbību vai atturēties no darbības veikšanas, lai izšķirtu attiecīgo jautājumu un nodrošinātu atbilstību Savienības tiesību aktiem, un šim pieprasījumam ir jābūt juridiski saistošam attiecīgajām kompetentajām iestādēm. Gadījumos, kad attiecīgajā Savienības tiesību aktā paredzēta dalībvalstu rīcības brīvība, EUI pieņemtie lēmumi neaizstāj kompetento iestāžu pilnvaru īstenošanu atbilstīgi Savienības tiesību aktiem.

(14) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 25. novembra Direktīva 2009/138/EK par uzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā (Maksātspēja II)[8] paredz, ka kopīgi lēmumi jāpieņem par apstiprinājumiem attiecībā uz pieteikumu izmantot iekšēju modeli grupas vai meitasuzņēmuma līmenī, uz pieteikumu izveidot meitasuzņēmumu saskaņā ar minētās direktīvas 238. un 239. pantu un uz grupas uzraudzības iestādes noteikšanu, pamatojoties uz kritērijiem, kas atšķiras no minētās direktīvas 247. pantā noteiktajiem. Visās šajās jomās ar grozījumiem skaidri jāparedz, ka domstarpību gadījumā Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju iestāde (EAFPI) var izšķirt strīdu, izmantojot Regulā …/… [EAFPI] izklāstīto procesu. Šāda pieeja skaidri norādītu, ka ir iespējams atrisināt domstarpības un nostiprināt sadarbību, pirms galīgais lēmums tiek pieņemts vai izdots iestādei. EAFPI loma domstarpību risināšanā ir būt par starpnieku gadījumos, kad uzraudzības iestādēm ir atšķirīgs viedoklis, nevis aizstāt lēmumus attiecīgos jautājumos. Fakts, ka EAFPI ir bijusi par starpnieku konkrētā domstarpību jautājumā, nebūtu jāuztver tā, ka EAFPI pastāvīgi uzraudzīs attiecīgo piemērošanas jautājumu.

(15) Jaunajā uzraudzības sistēmā, ko izveido ar EFUS, valstu uzraudzības iestādēm būs cieši jāsadarbojas ar EUI. Attiecīgo tiesību aktu grozījumiem jānodrošina, ka nav juridisku šķēršļu informācijas apmaiņas pienākumiem, kuri ietverti Komisijas ierosinātajās regulās, ar ko izveido EUI.

(16) Jomās, kurās Komisija saskaņā ar Direktīvu 2009/138/EK šobrīd ir pilnvarota pieņemt īstenošanas pasākumus, ja šie pasākumi ir vispārēji piemērojami neleģislatīvi akti, lai papildinātu vai grozītu minētās direktīvas nebūtiskus elementus Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. panta izpratnē, Komisijai jādod tiesības pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar šo pantu.

(17) Lai saskaņā ar Direktīvu 2009/138/EK apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības varētu veikt konsekventu tehnisko rezervju aprēķinu, centrālajai iestādei ir jāaprēķina, jāpublicē un jāatjauno tehniskā informācija par bezriska procentu likmju termiņstruktūru, kurā ņem vērā finanšu tirgu apsvērumus, un iestādei tas būtu jādara regulāri. Tā kā šie uzdevumi ir saistīti ar tehniskiem un apdrošināšanas jautājumiem, tas jāveic EAFPI.

(18) Lai nodrošinātu, ka tehniskie sākumdati maksātspējas kapitāla prasības (MKP) aprēķināšanai, izmantojot standarta formulu, tiek nodrošināti saskaņoti, piemēram, lai saskaņota pieeja tiktu izmantota attiecībā uz vērtējumiem, jāuzdod EAFPI veikt konkrētus uzdevumus. Detalizēts apraksts, kādā veidā veicami šie uzdevumi, jāprecizē pasākumos, kas piemērojami ar deleģēto aktu.

(19) Lai nodrošinātu saskaņotu pieeju saskaņā ar Direktīvu 2009/138/EK tam, kā nosaka, kad tiek pagarināts atveseļošanās laikposms, ko piemēro MKP pārkāpumu gadījumā, jāprecizē, kādi nosacījumi veido „ārkārtēju kritumu finanšu tirgos”. EAFPI pēc attiecīgās uzraudzības iestādes lūguma ir jābūt atbildīgajai iestādei, kas nosaka, vai šie nosacījumi ir izpildīti, un Komisijai ir jābūt pilnvarām pieņemt pasākumus, izmantojot deleģētos aktus, kuros norādīts, kādas procedūras jāievēro.

(20) Lai nodrošinātu starpnozaru konsekvenci un novērstu nesaskaņotību starp to sabiedrību interesēm, kuras „pārstrukturē” aizņēmumus tirgojamos vērtspapīros un citos finanšu instrumentos (iniciatori), un to apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrību interesēm, kuras investē šajos vērtspapīros vai instrumentos, Komisija jāpilnvaro pieņemt pasākumus, izmantojot deleģētos aktus attiecībā uz ieguldījumiem pārstrukturētajos aizņēmumos saskaņā ar Direktīvu 2009/138/EK, nosakot ne tikai prasības, bet arī sekas šo prasību pārkāpšanas gadījumā.

(21) Lai panāktu lielāku konverģenci attiecībā uz uzraudzības iestāžu apstiprinājuma piešķiršanas procedūrām, kas paredzētas Direktīvā 2009/138/EK attiecībā uz sabiedrību īpašajiem parametriem, modeļa maiņas politiku, īpašam nolūkam dibinātām sabiedrībām un kapitāla palielinājuma noteikšanu un atcelšanu, Komisija jāpilnvaro paredzēt pasākumus, izmantojot deleģētos aktus, kuros nosaka kārtību šajās jomās.

(22) Ir jāveicina starptautiskā konverģence par labu uz riska apsvērumiem balstītam maksātspējas režīmam. Lai ņemtu vērā to, ka kādai trešai valstij varētu būt vajadzīgs ilgāks laiks, lai pieņemtu un ieviestu maksātspējas režīmu, kas pilnībā atbilstu kritērijiem, lai to varētu atzīt par līdzvērtīgu, ir jādod Komisijai iespēja paredzēt pasākumus, izmantojot deleģēto aktu, ar ko nosaka pārejas noteikumus, kuri piemērojami šo trešo valstu režīmiem, jo īpaši, ja valsts ir apņēmusies tuvināties režīmam, kas līdzvērtīgs Direktīvā 2009/138/EK norādītajam.

(23) Lai Eiropas kooperatīvās sabiedrības, kas izveidotas saskaņā ar Padomes 2003. gada 22. jūlija Regulu (EK) Nr. 1435/2003 par Eiropas kooperatīvās sabiedrības ( SCE ) statūtiem[9], varētu sniegt apdrošināšanas un pārapdrošināšanas pakalpojumus, ir nepieciešams papildināt Direktīvā 2009/138/EK uzskaitīto pieļaujamo apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību juridisko formu sarakstu, tajā iekļaujot Eiropas kooperatīvo sabiedrību ( SCE ).

(24) Ir jāpieņem minimālās kapitāla prasības minimālā vērtība euro valūtā kaptīvajām pārapdrošināšanas sabiedrībām. Šāda nepieciešamība saistīta ar periodisku esošās kapitāla prasības minimālās vērtības pielāgošanu šādām sabiedrībām, ņemot vērā inflāciju.[10]

(25) Lai labāk atspoguļotu datumu, kas vairumam apdrošināšanas sabiedrību ir finanšu gada beigas (31. decembris), un pāreju starp veco un jauno režīmu padarītu vieglāku, Direktīvā 2009/138/EK attiecīgos transponēšanas, atcelšanas un piemērošanas termiņus pārceļ par diviem mēnešiem.

(26) Konkrētas ieviešanas pilnvaras, kas noteiktas saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma (EK Līguma) 202. pantu, jāaizstāj ar atbilstošiem nosacījumiem saskaņā ar LESD 290. pantu.

(27) Komitoloģijas procedūru pielāgošanu LESD un jo īpaši tā 290. pantam katrā gadījumā veic atsevišķi. Lai ņemtu vērā finanšu tirgu tehnisko attīstību un precizētu prasības, ko paredz direktīvas, kuras groza ar šo direktīvu, Komisija jāpilnvaro pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar LESD 290. pantu. Jo īpaši jāpieņem deleģētie akti attiecībā uz informāciju saistībā ar pārvaldības prasībām, novērtēšanu, uzraudzības pārskatiem un informācijas publiskošanu, pašu kapitāla noteikšanu un klasificēšanu, standarta formulu maksātspējas kapitāla prasības aprēķināšanai (tostarp jebkādas attiecīgās izmaiņas saistībā ar kapitāla palielinājumu) un metožu un pieņēmumu izvēli tehnisko rezervju aprēķināšanai.

(28) Jāparedz, ka Eiropas Parlaments un Padome var izteikt iebildumus pret deleģēto aktu divu mēnešu laikā no tā paziņošanas dienas. Turklāt jāparedz, ka pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo termiņu var pagarināt par vienu mēnesi attiecībā uz būtiskiem problēmjautājumiem. Jāparedz arī iespēja Eiropas Parlamentam un Padomei informēt citas iestādes, ka tie neplāno izteikt iebildumus. Šāda deleģēto aktu agrīna apstiprināšana ir jo īpaši lietderīga gadījumos, kad jāievēro izpildes termiņi, piemēram, gadījumos, kad pamatdokumentā ietverti Komisijas deleģēto aktu pieņemšanas grafiki.

(29) Lai saskaņā ar Direktīvu 2009/138/EK pāreja uz jauno režīmu noritētu bez traucējumiem, ir jānosaka pārejas prasības attiecībā uz pārvaldes prasībām, novērtēšanu, uzraudzības pārskatiem, informācijas publiskošanu, pašu kapitāla noteikšanu un klasificēšanu, standarta formulu maksātspējas kapitāla prasības aprēķināšanai (tostarp jebkādas attiecīgās izmaiņas saistībā ar kapitāla palielinājumu) un metožu un pieņēmumu izvēli tehnisko rezervju aprēķināšanai. Ja minētās izmaiņas ir veiktas atsevišķu sabiedrību līmenī, atbilstīgas un attiecīgas izmaiņas attiecībā uz grupas maksātspēju, kā arī uz uzraudzības pārskatiem un informācijas publiskošanu jāveic arī grupas līmenī. Ja veiktās izmaiņas attiecas uz grupas uzraudzības pārskatiem un informācijas publiskošanu, atbilstīgas pārejas prasības pēc analoģijas jāpiemēro grupas līmenī. Attiecībā uz grupas maksātspēju 218. panta 2. un 3. punkts ir pamats maksātspējas prasībām attiecībā uz uzraudzību grupas uzraudzības piemērošanas gadījumos, kas minēti 213. pantā. Grupas maksātspējas aprēķina metodes un principi, kas minēti 218. pantā, ir sīkāk izklāstīti 220.–235. pantā. Minētās metodes un aprēķinus piemēro (tiešā veidā vai pēc analoģijas) grupas uzraudzības piemērošanas gadījumos, kas minēti 218. pantā. Ciktāl šādi grupas maksātspējas noteikumi atsaucas uz maksātspējas noteikumiem atsevišķu sabiedrību līmenī un ja maksātspējas pagaidu režīmu piemēro atsevišķām sabiedrībām, var būt nepieciešams veikt atbilstīgus pielāgojumus grupas maksātnespējas noteikumos.

(30) Ar pārejas prasību piemērošanu būtu jānovērš tirgus darbības traucējumi un jāsamazina esošo produktu trūkumi, kā arī jānodrošina apdrošināšanas produktu pieejamība. Turklāt ar pārejas prasību noteikumiem jānodrošina iespēja pienācīgi apsvērt nozīmīgu un vērtīgu nozares mēroga informāciju, kas jāiegūst kvantitatīvā ietekmes novērtējumā (QIS5) . Ar pārejas noteikumiem, kas izklāstīti Direktīvā 2009/138/EK, jāprecizē nebūtiskie elementi, kuri jānosaka ar deleģētajiem aktiem. Lai gan pārejas prasību maksimālajiem laikposmiem jāatbilst Direktīvā 2009/138/EK noteiktajiem, faktiskais laikposms, ko izvēlas ikvienā deleģētajā aktā, var būt īsāks, un tam jāatspoguļo noteikumu īpašās pazīmes un jāatvieglo jaunā režīma piemērošana. Būtībā pārejas prasībām jābūt vismaz līdzvērtīgām esošajam regulējumam, ko veido apdrošināšanas un pārapdrošināšanas direktīvas, un tām nebūtu jārada labvēlīgāki nosacījumi apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām vai jāsekmē apdrošinājuma ņēmēju zemāka aizsardzība, nekā tas ir patlaban. Attiecībā uz maksātspējas prasībām tas nozīmē, ka jebkura iespējamā pārejas laikposmā tās nedrīkst būt lielākas par maksātspējas kapitāla prasībām un mazākas par minimālās kapitāla prasības summu un piecdesmit procentiem no maksātspējas kapitāla prasības un minimālās kapitāla prasības starpības. Pārejas prasībām būtu jāmudina sabiedrības iespējami drīz ievērot jaunā režīma īpašās prasības.

(31) Šās direktīvas mērķus, proti, iekšējā tirgus darbības uzlabošanu, nodrošinot augsta līmeņa efektīvu un konsekventu uzraudzības regulējumu un uzraudzību, apdrošinājuma ņēmēju un saņēmēju — un tādējādi uzņēmēju un patērētāju — aizsardzību, finanšu tirgu integritātes, efektivitātes un pienācīgas darbības aizsardzību, finanšu sistēmas stabilitātes saglabāšanu un starptautiskās uzraudzības koordinācijas nostiprināšanu, nav iespējams pietiekamā mērā sasniegt dalībvalstu līmenī, un rīcības vērienīguma dēļ šie mērķi ir labāk sasniedzami Savienības līmenī, tāpēc Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā izklāstīto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas vajadzīgi šo mērķu sasniegšanai.

(32) Komisijai līdz 2014. gada 1. janvārim jāziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par EUI iesniegtajiem tehnisko standartu projektiem, kā paredzēts šajā direktīvā, un jāierosina atbilstoši priekšlikumi.

(33) Tādēļ attiecīgi jāgroza Direktīva 2003/71/EK un Direktīva 2009/138/EK,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Direktīvu 2003/71/EK groza šādi.

1. Direktīvas 5. panta 4. punkta trešo daļu aizstāj ar šādu daļu:

„Ja galīgie piedāvājuma noteikumi nav iekļauti ne pamatprospektā, ne papildinājumā, galīgos noteikumus cik drīz vien iespējams un, ja iespējams, pirms piedāvājuma sākšanās vai pirms pielaides tirdzniecībai dara pieejamus ieguldītājiem un iesniedz izcelsmes dalībvalsts kompetentajā iestādē, un emitents, piedāvātājs vai persona, kas lūdz pielaidi tirdzniecībai regulētā tirgū, paziņo tos uzņēmējas(-u) dalībvalsts(-u) kompetentajai iestādei un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei (EVTI). Galīgajos piedāvājuma noteikumos ietver tikai tādu informāciju, kas attiecas uz vērtspapīru aprakstu, un tos neizmanto pamatprospekta papildināšanai. Šādos gadījumos piemēro 8. panta 1. punkta a) apakšpunktu.”

2. Direktīvas 11. panta 3. punktu aizstāj ar šādu punktu:

„3. Komisijai piešķir pilnvaras pieņemt regulatīvos tehniskos standartus, lai precizētu informāciju, kas iekļaujama ar atsauci.

Šā panta pirmajā apakšpunktā minētos regulatīvos tehniskos standartus pieņem saskaņā ar Regulas …/… [EVTI] 10.–14. pantu.

EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus iesniegšanai Komisijā līdz 2014. gada 1. janvārim.”

3. Direktīvas 13. panta 7. punktu aizstāj ar šādu punktu:

„7. Komisijai piešķir pilnvaras pieņemt regulatīvos tehniskos standartus, lai noteiktu kārtību, kā piemēro prospektu apstiprināšanas procedūras, un nosacījumus, ar kuriem saskaņā var pielāgot termiņus.

Šā panta pirmajā apakšpunktā minētos regulatīvos tehniskos standartus pieņem saskaņā ar Regulas …/… [EVTI] 10.–14. pantu.

EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus iesniegšanai Komisijā līdz 2014. gada 1. janvārim.”

4. Direktīvas 14. panta 8. punktu aizstāj ar šādu punktu:

„8. Komisijai piešķir pilnvaras pieņemt regulatīvos tehniskos standartus, lai noteiktu prospektu publicēšanas kārtību šā panta 1.–4. punktā.

Šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus pieņem saskaņā ar Regulas …/… [EVTI] 10.–14. pantu.

EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus iesniegšanai Komisijā līdz 2014. gada 1. janvārim.”

5. Direktīvas 15. panta 7. punktu aizstāj ar šādu punktu:

„7. Komisijai piešķir pilnvaras pieņemt noteikumus par to sludinājumu izplatīšanu, ar ko paziņo par nodomu publiski piedāvāt vērtspapīrus vai par pielaidi tirdzniecībai regulētā tirgū, jo īpaši, pirms tam, kad prospekts ir darīts pieejams sabiedrībai vai sākta parakstīšanās, un attiecībā uz 4. punktā paredzētajiem nosacījumiem.

Šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus pieņem saskaņā ar Regulas …/… [EVTI] 10.–14. pantu.

EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus iesniegšanai Komisijā līdz 2014. gada 1. janvārim.”

2. pants

Direktīvu 2009/138/EK groza šādi.

6. Direktīvas 17. panta 3. punktu aizstāj ar šādu punktu:

„3. Saistībā ar III pielikumā iekļautā formu saraksta papildināšanu Komisija saskaņā ar 301.a pantu un 301.b un 301.c panta nosacījumiem var pieņemt deleģētos aktus.”

7. Direktīvas 31. pantu groza šādi:

8. Panta 4. punktu aizstāj ar šādu punktu:

„4. Saskaņā ar 301.a pantu un 301.b un 301.c panta nosacījumiem Komisija pieņem deleģētos aktus attiecībā uz 2. punktu, lai precizētu galvenos aspektus, par kuriem jāizpauž apkopotie statistikas dati, kā arī izpaužamās informācijas formu, struktūru, satura rādītāju un publicēšanas datumu.”

9. Pantam pievieno šādu 5. punktu:

„5. Komisijai piešķir pilnvaras pieņemt īstenošanas tehniskos standartus, lai noteiktu piemērošanas kārtību, kādā piemērojams 2. punkts, kas papildināts ar 4. punktā minētajiem deleģētajiem aktiem, attiecībā uz šajos deleģētajos aktos ietvertajiem jautājumiem, un jo īpaši attiecībā uz izpaužamās informācijas formātu un struktūru.

Šā punkta pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus pieņem saskaņā ar Regulas …/… [EAFPI] 15. pantu.

Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju iestāde (EAFPI) izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektus iesniegšanai Komisijā līdz 2011. gada 31. decembrim.”

10. Direktīvas 33. pantam pievieno šādu trešo daļu:

„Ja sadarbības pieprasījums saistībā ar pārbaudēm uz vietas saskaņā ar šo pantu ir noraidīts vai samērīgā laikposmā nav izpildīts, uzraudzības iestādes var vērsties ar šo jautājumu EAFPI un lūgt tās palīdzību saskaņā ar Regulas .../2010 [EAFPI] 19. pantu. Šādā gadījumā EAFPI var rīkoties saskaņā ar pilnvarām, kas tai piešķirtas ar minēto pantu.”

11. Direktīvas 35. pantu groza šādi:

12. Panta 6. punktu aizstāj ar šādu punktu:

„6. Saskaņā ar 301.a pantu un 301.b un 301.c panta nosacījumiem Komisija pieņem deleģētos aktus, precizējot 1.–4. punktā minēto informāciju, lai nodrošinātu uzraudzības pārskatu pienācīgu konverģenci.”

13. Pantam pievieno šādu 7. punktu:

„7. Komisijai piešķir pilnvaras pieņemt īstenošanas tehniskos standartus, lai noteiktu kārtību, kādā piemērojami 1. un 4. punkts, ko papildina deleģētie akti, kuri pieņemti saskaņā ar 6. punktu, jo īpaši attiecībā uz formātu un procedūru, kādā veidā informācija iesniedzama uzraudzības iestādēm. Vajadzības gadījumā procedūras var ietvert prasības par apstiprināšanu,

Šā punkta pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus pieņem saskaņā ar Regulas …/… [EAFPI] 15. pantu.

EAFPI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektus iesniegšanai Komisijā līdz 2011. gada 31. decembrim.”

14. Direktīvas 37. pantu groza šādi:

15. Panta 6. punktu aizstāj ar šādu punktu:

„6. Saskaņā ar 301.a pantu un 301.b un 301.c panta nosacījumiem Komisija pieņem deleģētos aktus, sīkāk precizējot, kādos apstākļos var noteikt kapitāla palielinājumu un palielinājuma aprēķināšanas metodiku, kā arī lēmumu pieņemšanas kārtību, lai noteiktu, aprēķinātu un atceltu kapitāla palielinājumu.”

16. Pantam pievieno šādu 7. punktu:

„7. Komisijai piešķir pilnvaras pieņemt īstenošanas tehniskos standartus, lai noteiktu kārtību, kādā piemērojams šis pants, ko papildina deleģētie akti, kuri minēti 6. punktā attiecībā uz gadījumiem, uz kuriem attiecas šie deleģētie akti, un jo īpaši attiecībā uz lēmumu pieņemšanas kārtību, lai noteiktu, aprēķinātu un atceltu kapitāla palielinājumu, kā minēts deleģētajos aktos, kuri pieņemti saskaņā ar 6. punktu.

Šā panta pirmajā apakšpunktā minētos īstenošanas tehniskos standartus pieņem saskaņā ar Regulas …/… [EAFPI] 15. pantu.

EAFPI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektus iesniegšanai Komisijā līdz 2011. gada 31. decembrim.”

17. Direktīvas 38. panta 2. punktā iekļauj šādu daļu:

„Ja sadarbības pieprasījums saistībā ar pārbaudi uz vietas saskaņā ar šo pantu ir vai nu noraidīts, vai arī samērīgā laikposmā nav izpildīts, uzraudzības iestādes var vērsties ar šo jautājumu EAFPI un lūgt tās palīdzību saskaņā ar Regulas .../2010 [EAFPI] 19. pantu. Šādā gadījumā EAFPI var rīkoties saskaņā ar pilnvarām, kas tai piešķirtas ar minēto pantu.”

18. Direktīvas 50. pantu aizstāj ar šādu pantu:

„50. pantsDeleģētie akti

19. Saskaņā ar 301.a pantu un 301.b un 301.c panta nosacījumiem Komisija pieņem deleģētos aktus, lai sīkāk precizētu:

a) direktīvas 41., 44., 46. un 47. pantā minēto sistēmu elementus un jo īpaši jomas, uz kurām jāattiecina apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību aktīvu un pasīvu vadība un ieguldījumu nostādne, kā norādīts 44. panta 2. punktā;

b) funkcijas, kas norādītas 44., 46., 47. un 48. pantā;

c) prasības, kas izklāstītas 42. pantā, un funkcijas, kas uz tām attiecas;

d) nosacījumus, ar kādiem var izmantot ārpakalpojumus, jo īpaši, ja tos sniedz pakalpojumu sniedzēji, kas atrodas trešās valstīs.

20. Gadījumā, ja nepieciešams nodrošināt 45. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētā novērtējuma pienācīgu konverģenci, saskaņā ar 301.a pantu un 301.b un 301.c panta nosacījumiem Komisija var pieņemt deleģētos aktus, kuros sīkāk precizē šā novērtējuma elementus.”

21. Direktīvas 51. panta 2. punkta trešajā daļā datumu „2017. gada 31. oktobris” aizstāj ar datumu „2017. gada 31. decembris”.

22. Direktīvas 52. pantu aizstāj ar šādu pantu:

„52. pantsInformācija Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju iestādei un tās ziņojumi

23. Dalībvalstis pieprasa uzraudzības iestādēm ik gadu sniegt šādu informāciju EAFPI:

a) kapitāla vidējais palielinājums vienai sabiedrībai un uzraudzības iestādes noteikto kapitāla palielinājuma gadījumu sadalījums iepriekšējā gadā, ko aprēķina procentuāli no maksātspējas kapitāla prasības, šo rādītāju atspoguļojot atsevišķi:

i) apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām;

ii) dzīvības apdrošināšanas sabiedrībām;

iii) nedzīvības apdrošināšanas sabiedrībām;

iv) apdrošināšanas sabiedrībām, kuras veic gan dzīvības, gan nedzīvības apdrošināšanas darbības;

v) pārapdrošināšanas sabiedrībām;

b) katrai šā punkta a) apakšpunktā norādītajai izpaustajai informācijai — attiecīgi saskaņā ar 37. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktu noteiktā kapitāla palielinājuma proporcija.

24. EAFPI ik gadu publisko šādu informāciju:

a) visām dalībvalstīm kopā — kapitāla palielinājuma kopējais sadalījums, ko aprēķina procentuāli no maksātspējas kapitāla prasības; un to norāda pēc šāda iedalījuma:

i) visas apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības;

ii) dzīvības apdrošināšanas sabiedrības;

iii) nedzīvības apdrošināšanas sabiedrības;

iv) apdrošināšanas sabiedrības, kuras veic gan dzīvības, gan nedzīvības apdrošināšanas darbības;

v) pārapdrošināšanas sabiedrības;

b) katrai dalībvalstij atsevišķi — kapitāla palielinājuma gadījumu sadalījums, ko aprēķina procentuāli no maksātspējas kapitāla prasības, aptverot visas apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības katrā dalībvalstī;

c) katrai šā punkta a) un b) apakšpunktā norādītajai izpaustajai informācijai — attiecīgi saskaņā ar 37. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktu noteikto kapitāla palielinājuma gadījumu proporcija.

25. EAFPI sniedz Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai 2. punktā norādīto informāciju, kā arī ziņojumu, kurā aprakstīta uzraudzības konverģences pakāpe, ar kādu dažādu dalībvalstu uzraudzības iestādes izmanto kapitāla palielinājumu.”

26. Direktīvas 56. pantu aizstāj ar šādu pantu:

„56. pantsMaksātspējas un finanšu stāvokļa ziņojums: deleģēti e akti un īstenošanas akti

Saskaņā ar 301.a pantu un 301.b un 301.c panta nosacījumiem Komisija pieņem deleģētos aktus, kuros sīkāk precizē izpaužamo informāciju un līdzekļus, kā to panākt.

Komisijai piešķir pilnvaras pieņemt īstenošanas tehniskos standartus, lai noteiktu piemērošanas kārtību, kādā piemērojams 53., 54. un 55. pants, kas papildināti ar šajā pantā minētajiem deleģētajiem aktiem, attiecībā uz šajos deleģētajos aktos ietvertajiem jautājumiem, jo īpaši attiecībā uz izpaužamās informācijas formātu.

Šā panta pirmajā apakšpunktā minētos īstenošanas tehniskos standartus pieņem saskaņā ar Regulas …/… [EAFPI] 15. pantu.

EAFPI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektus iesniegšanai Komisijā līdz 2011. gada 31. decembrim.”

27. Direktīvas 58. panta 8. punktu aizstāj ar šādu punktu:

„8. Saskaņā ar 301.a pantu un 301.b un 301.c panta nosacījumiem Komisija pieņem deleģētos aktus, sīkāk precizējot 59. panta 1. punktā noteiktos kritērijus, lai ņemtu vērā turpmāko attīstību un nodrošinātu 57.–63. panta vienveidīgu piemērošanu.”

28. Direktīvas 69. panta otro daļu aizstāj ar šādu daļu:

„Šādu informāciju izpauž vienīgi tad, ja tas vajadzīgs konsultatīvajai uzraudzībai. Dalībvalstis tomēr nosaka, ka informāciju, ko saņem saskaņā ar 65. pantu un 68. panta 1. punktu, un informāciju, ko iegūst 33. pantā minētajās pārbaudēs uz vietas, drīkst izpaust tikai ar tās uzraudzības iestādes nepārprotamu piekrišanu, kura šo informāciju sniegusi, vai ar tās dalībvalsts uzraudzības iestādes nepārprotamu piekrišanu, kurā veikta pārbaude uz vietas.”

29. Direktīvas 71. pantu groza šādi:

30. Panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

„2. Dalībvalstis nodrošina, ka, veicot savus pienākumus, uzraudzības iestādes saskaņā ar šo direktīvu pieņemto likumu, noteikumu un administratīvo prasību piemērošanā ievēro konverģenci attiecībā uz uzraudzības instrumentiem un uzraudzības darbību praksi. Tālab dalībvalstis nodrošina, ka:

a) uzraudzības iestādes piedalās EAFPI darbībās;

b) uzraudzības iestādes ņem vērā EAFPI pamatnostādnes un ieteikumus un, ja tās tos neņem vērā, tad norāda iemeslus;

c) dalībvalsts piešķirtais pilnvarojums uzraudzības iestādēm neattur tās pildīt pienākumus kā EAFPI loceklēm saskaņā ar šo direktīvu.”

31. Panta 3. punktu svītro.

32. Direktīvas 75. pantu groza šādi:

33. Panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

„2. Saskaņā ar 301.a pantu un 301.b un 301.c panta nosacījumiem Komisija pieņem deleģētos aktus, nosakot 1. punktā norādītajā aktīvu un pasīvu novērtēšanā izmantojamās metodes un pieņēmumus.”

34. Pievieno šādu 3. punktu:

„3. Komisijai piešķir pilnvaras pieņemt īstenošanas tehniskos standartus, lai:

a) noteiktu kārtību, kādā piemērojams 1. punkts, ko papildina 2. punktā minētie deleģētie akti, attiecībā uz šajos deleģētajos aktos ietvertajiem jautājumiem, proti:

i) novērtēšanas paņēmieniem, ja kotētās tirgus cenas nav pieejamas vai ir pretrunā 1. un 2. punktam;

ii) to starptautisko grāmatvedības standartu konsekvenci, kurus apstiprinājusi Komisija saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1606/2002 ar šajā pantā noteiktu novērtēšanas paņēmienu;

b) noteiktu kārtību, kādā piemērojams 1. punkts, ko papildina 2. punktā minētie deleģētie akti, attiecībā uz šajos deleģētajos aktos ietvertajiem jautājumiem un jo īpaši attiecībā uz metodēm un pieņēmumiem, kas izmantojami aktīvu un pasīvu novērtēšanā, kā paredzēts 1. punktā, ieskaitot alternatīvas novērtēšanas metodes, ko var izmantot, ja starptautiskie grāmatvedības standarti, ko apstiprinājusi Komisija saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1606/2002[11], vai nu pastāvīgi, vai pagaidām nav saskanīgi ar šajā pantā izklāstīto novērtēšanas pieeju.

Šā panta pirmajā apakšpunktā minētos īstenošanas tehniskos standartus pieņem saskaņā ar Regulas …/… [EAFPI] 15. pantu.

EAFPI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektus iesniegšanai Komisijā līdz 2011. gada 31. decembrim.”

35. Direktīvā iekļauj šādu 77.a pantu:

77.a pants„Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju iestādes izstrādātā tehniskā informācija

EAFPI publicē tehnisko informāciju, ieskaitot atbilstošu bezriska procentu likmju termiņstruktūru. Gadījumos, kad likviditātes krīzes laikā EAFPI finanšu tirgos novēro nelikviditātes prēmiju, jāpublicē arī informācija, kas attiecas uz nelikviditātes prēmiju, arī tās apjomu. EAFPI veic nelikviditātes prēmijas novērošanu un iegūst informāciju pārredzamā, objektīvā un uzticamā veidā. Informāciju visiem minētajiem nolūkiem iegūst saskaņā ar metodēm un pieņēmumiem, kas var ietvert formulas vai EAFPI veiktos aprēķinus.

Pirmajā daļā minēto informāciju publicē attiecībā uz katru atbilstošo valūtu vismaz reizi ceturksnī atbilstīgi 86. pantā minētajai metodikai.”

36. Direktīvas 86. pantu aizstāj ar šādu pantu:

„86. pantsDeleģēti e akti un īstenošanas akti

Saskaņā ar 301.a pantu un 301.b un 301.c panta nosacījumiem Komisija pieņem deleģētos aktus, nosakot:

a) aktuāra un statistikas metodiku, pēc kuras aprēķina visprecīzāko novērtējumu, kas minēts 77. panta 2. punktā;

b) metodiku, principus un paņēmienus attiecīgās bezriska procentu likmes struktūras noteikšanai, ar ko aprēķina visprecīzāko novērtējumu, kas minēts 77. panta 2. punktā;

c) apstākļus, kādos aprēķina tehniskās rezerves kopumā vai kā visprecīzākā novērtējuma un riska rezerves summu, kā arī metodes, kuras izmanto gadījumā, ja tehniskās rezerves aprēķina kopumā;

d) metodes un pieņēmumus, ko izmanto riska rezerves aprēķināšanā, tostarp izmantojamā pašu kapitāla summas noteikšanu, kas vajadzīga, lai atbalstītu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas saistības un kapitāla vērtības likmes kalibrēšanu;

e) darījumu veidus, uz kuru pamata jāsadala apdrošināšanas un pārapdrošināšanas saistības, lai aprēķinātu tehniskās rezerves;

f) standartus, kas jāievēro attiecībā uz tehnisko rezervju aprēķinā izmantoto datu atbilstības, pilnīguma un precizitātes nodrošināšanu, un īpašus nosacījumus, ar kādiem visprecīzākā novērtējuma aprēķinam būtu atbilstīgi izmantot tuvinājumus, tostarp individuālas pieejas;

g) metodiku, kas jāizmanto, aprēķinot 81. pantā minēto darījumu partnera saistību nepildīšanas pielāgojumu, ar ko paredzēts izlīdzināt paredzamos zaudējumus darījumu partnera saistību nepildīšanas dēļ;

h) vajadzības gadījumā — vienkāršotas metodes un paņēmienus, ar ko aprēķināt tehniskās rezerves, lai nodrošinātu to, ka a) un d) apakšpunktā minētās aktuāra un statistikas metodes ir pielāgotas apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību, tostarp kaptīvo apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību, risku veidam, pakāpei un sarežģītībai;

i) sīki izstrādātus kritērijus tehniskās informācijas, aprēķina metožu un pieņēmumu elementiem un vajadzības gadījumā attiecīgas formulas un aprēķinus, no kuriem EAFPI gūst informāciju, kā minēts 77.a pantā.

Komisijai piešķir pilnvaras pieņemt īstenošanas tehniskos standartus, lai noteiktu kārtību, kādā piemērojams 77. panta 2. punkts, kas papildināts ar šā panta pirmās daļas a)–h) apakšpunktā minētajiem deleģētajiem aktiem, attiecībā uz šajos deleģētajos aktos ietvertajiem jautājumiem.

Šā panta pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus pieņem saskaņā ar Regulas …/… [EAFPI] 15. pantu.

EAFPI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektus iesniegšanai Komisijā līdz 2011. gada 31. decembrim.”

37. Direktīvas 92. pantu groza šādi:

a) Panta nosaukumu aizstāj ar šādu nosaukumu:

„92. pantsDeleģēti e akti un īstenošanas akti”

b) Panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

„1. Saskaņā ar 301.a pantu un 301.b un 301.c panta nosacījumiem Komisija pieņem deleģētos aktus, ar ko precizē:

a) kritērijus un kārtību, lai piešķirtu uzraudzības iestāžu apstiprinājumu par papildu pašu kapitālu saskaņā ar 90. pantu;

b) rīcību saistībā ar līdzdalību 212. panta 2. punkta trešās daļas nozīmē finanšu iestādēs un kredītiestādēs attiecībā uz pašu kapitāla noteikšanu.”

c) Panta 3. punktu aizstāj ar šādu punktu:

”3. Komisijai piešķir pilnvaras pieņemt īstenošanas tehniskos standartus, lai noteiktu kārtību, kādā piemērojams 90. pants, kas papildināts ar šā panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajiem deleģētajiem aktiem, jo īpaši attiecībā uz procedūru, kā izsniedz uzraudzības iestāžu apstiprinājumu papildu pašu kapitālam.

Šā punkta pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus pieņem saskaņā ar Regulas …/… [EAFPI] 15. pantu.

EAFPI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektus iesniegšanai Komisijā līdz 2011. gada 31. decembrim.”

38. Direktīvas 97. pantu aizstāj ar šādu pantu:

„97. pantsDeleģēti e akti un īstenošanas akti

39. Saskaņā ar 301.a pantu un 301.b un 301.c panta nosacījumiem Komisija pieņem deleģētos aktus, nosakot:

a) to pašu kapitāla posteņu sarakstu, ietverot 96. pantā minētos, ko uzskata par atbilstīgiem 94. pantā izklāstītajiem kritērijiem; šajā sarakstā katram pašu kapitāla postenim ir precīzs to pazīmju apraksts, pēc kurām noteikta tā klasifikācija;

b) metodes, ko izmanto uzraudzības iestādes, apstiprinot novērtēšanas un klasificēšanas metodes pašu kapitāla posteņiem, kas nav iekļauti a) apakšpunktā norādītajā sarakstā.

Komisija regulāri pārbauda un vajadzības gadījumā atjaunina 1. punkta a) apakšpunktā minēto sarakstu, ņemot vērā norises tirgū.

40. Komisijai piešķir pilnvaras pieņemt īstenošanas tehniskos standartus, lai noteiktu kārtību, kādā piemērojami 93.–96. pants, kas papildināti ar šā panta 1. punktā minētajiem deleģētajiem aktiem, attiecībā uz šajos deleģētajos aktos ietvertajiem jautājumiem, jo īpaši attiecībā uz klasificēšanas metodēm.

Šā panta pirmajā apakšpunktā minētos īstenošanas tehniskos standartus pieņem saskaņā ar Regulas …/… [EAFPI] 15. pantu.

EAFPI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektus iesniegšanai Komisijā līdz 2011. gada 31. decembrim.”

41. Direktīvas 99. pantu aizstāj ar šādu pantu:

„99. pantsDeleģēti e akti un īstenošanas akti”

42. Saskaņā ar 301.a pantu un 301.b un 301.c panta nosacījumiem Komisija pieņem deleģētos aktus, nosakot:

a) kvantitatīvus ierobežojumus, kas minēti 98. panta 1. un 2. punktā;

b) pielāgojumus, kas jāveic, lai atspoguļotu to pašu kapitāla posteņu pārnesamības nepietiekamību, kurus var izmantot vienīgi, lai segtu zaudējumus, kas rodas saistībā ar atsevišķu pasīvu segmentu vai atsevišķiem riskiem (norobežotie līdzekļi).

43. Komisijai piešķir pilnvaras pieņemt īstenošanas tehniskos standartus, lai noteiktu kārtību, kādā piemērojams 98. pants, kas papildināts ar šā panta 1. punktā minētajiem deleģētajiem aktiem, attiecībā uz šajos deleģētajos aktos ietvertajiem jautājumiem, jo īpaši attiecībā uz norobežotiem līdzekļiem.

Šā panta pirmajā apakšpunktā minētos īstenošanas tehniskos standartus pieņem saskaņā ar Regulas …/… [EAFPI] 15. pantu.

EAFPI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektus iesniegšanai Komisijā līdz 2011. gada 31. decembrim.”

44. Direktīvā iekļauj šādu 109.a pantu:

„109.a pantsSaskaņoti tehniskie sākumdati standarta formulas aprēķināšanai: Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju iestādes loma

45. Lai izvērtētu 101. panta 5. punktā minētās riska mazināšanas metodes, sekmējot 105. panta 5. punktā minētā tirgus riska moduļa aprēķināšanu un vajadzības gadījumā sekmējot 105. panta 6. punktā minētā darījumu partneru saistību nepildīšanas riska moduļa aprēķināšanu, EAFPI:

a) izvērtē ārējo kredītu novērtēšanas institūciju atbilstību un pielīdzina to kredītu novērtējumu kredītu kvalitātes pakāpes objektīvai skalai;

b) publicē to reģionālo valdību un vietējo varas iestāžu sarakstu, ar kurām riska darījumus uzskata par riska darījumiem ar centrālo valdību;

c) nosaka 106. panta 2. punktā minēto akciju indeksu, aprēķina 106. pantā minēto simetrisko pielāgojumu un regulāri publicē šos abus informācijas kopumus;

d) nosaka pielāgojumu valūtām, kas ir piesaistītas euro, lai aprēķinātu 105. panta 5. punktā minēto valūtas riska apakšmoduli.

46. Lai sekmētu 105. panta 4. punktā minēto veselības apdrošināšanas parakstīšanas riska moduļa aprēķināšanu, EAFPI aprēķina un publicē standartnovirzes attiecībā uz konkrētiem dalībvalstu normatīvajiem aktiem, kuri paredz veselības apdraudējuma prasījumu maksājumu sadalījumu starp apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām un kuri atbilst noteiktajiem kritērijiem.”

47. Direktīvas 111. pantu aizstāj ar šādu pantu:

„111. pantsDeleģēti e akti un īstenošanas akti

48. Komisija saskaņā ar 301.a pantu un 301.b un 301.c panta nosacījumiem pieņem deleģētos aktus, paredzot:

a) standarta formulu atbilstīgi 101. pantam un 103.–109. pantam;

b) jebkurus apakšmoduļus, kas nepieciešami vai kas precīzāk nosedz riskus, uz kuriem attiecas 104. pantā minētie attiecīgie riska moduļi, kā arī jebkuri turpmākie atjauninājumi;

c) metodes, pieņēmumus un standarta parametrus, kas jāizmanto, aprēķinot 104., 105. un 304. pantā norādītās pamata maksātspējas kapitāla prasības katru riska moduli vai apakšmoduli, simetriskās pielāgošanas mehānismu un mēnešu skaitā izteiktu attiecīgo laikposmu, kā minēts 106. pantā, kā arī attiecīgu pieeju 304. pantā minētās metodes iekļaušanai maksātspējas kapitāla prasībā, aprēķinot to pēc standarta formulas;

d) korelācijas parametrus, vajadzības gadījumā iekļaujot IV pielikumā noteiktos parametrus, un procedūras šo parametru atjaunināšanai;

e) ja apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības izmanto riska mazināšanas metodes, — metodes un pieņēmumus, kas jāizmanto, lai novērtētu attiecīgās sabiedrības riska profila pārmaiņas un pielāgotu maksātspējas kapitāla prasības aprēķinu;

f) kvalitatīvos kritērijus, kas jāizpilda ar e) apakšpunktā minētajām riska mazināšanas metodēm, lai nodrošinātu to, ka risks ir faktiski nodots trešai personai;

g) metodes un parametrus, kas jāizmanto, novērtējot 107. pantā minēto kapitāla prasību operacionālajam riskam, ietverot 107. panta 3. punktā noteiktos procentus;

h) metodes un pielāgojumus, kas jāizmanto, lai atspoguļotu riska diversifikācijas samazināto apjomu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām saistībā ar norobežotiem līdzekļiem;

i) metodes, kas jāizmanto, aprēķinot 108. pantā minēto pielāgojumu tehnisko rezervju zaudējumu vai atlikto nodokļu segšanas spējai;

j) standarta parametru apakšgrupu dzīvības, nedzīvības un veselības apdrošināšanas parakstīšanas riska moduļos, ko var aizstāt ar sabiedrības īpašajiem parametriem, kā norādīts 104. panta 7. punktā;

k) kritērijus saistībā ar standartizētām metodēm, kas jāizmanto apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībai, aprēķinot j) apakšpunktā norādītos sabiedrības īpašos parametrus un citus kritērijus attiecībā uz izmantoto datu pilnīgumu, precizitāti un atbilstību, kas jāievēro pirms uzraudzības iestāžu apstiprinājuma saņemšanas kopā ar kārtību, kas jāievēro šāda apstiprinājuma saņemšanai;

l) īpašu apakšmoduļu un riska moduļu vienkāršotus aprēķinus, kā arī kritērijus, kas jāievēro apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām, ietverot kaptīvās apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības, lai tās būtu tiesīgas izmantot katru no šiem vienkāršošanas veidiem, kā norādīts 109. pantā;

m) pieeju, kas jāizmanto attiecībā uz saistītajām sabiedrībām 212. panta nozīmē maksātspējas kapitāla prasības aprēķinā, jo īpaši aprēķinot kapitāla vērtspapīru riska apakšmoduli, kas minēts 105. panta 5. punktā, ņemot vērā varbūtējo samazinājumu šo saistīto sabiedrību vērtības nepastāvībā, kas rodas no šo ieguldījumu stratēģiskā rakstura, kā arī ietekmi, kādu dalības sabiedrība atstāj uz šīm saistītajām sabiedrībām;

n) sīki izstrādātus kritērijus, kas paredzēti ārējo kredītu novērtēšanas institūciju atbilstības noteikšanai un kredīta novērtējuma pielīdzināšanai kredīta kvalitātes skalai, kura minēta 109.a panta 1. punkta a) apakšpunktā;

o) sīki izstrādātus kritērijus 109.a panta 1. punkta c) apakšpunktā minētā akciju indeksa noteikšanai;

p) sīki izstrādātus kritērijus attiecībā uz pielāgojumu valūtām, kas ir piesaistītas euro, lai sekmētu 109.a panta 1. punkta d) apakšpunktā minētā valūtas riska apakšmoduļa aprēķināšanu;

q) sīki izstrādātus kritērijus, kas jāizpilda valsts tiesību aktu sagatavošanā, un prasības standartnovirzes aprēķināšanai, lai sekmētu 109.a panta 2. punktā minētā veselības apdrošināšanas parakstīšanas riska moduļa aprēķināšanu.

49. Saskaņā ar 301.a pantu un 301.b un 301.c panta nosacījumiem Komisija var pieņemt deleģētos aktus, nosakot kvantitatīvus ierobežojumus un aktīvu atbilstības kritērijus. Šādus deleģētos aktus piemēro aktīviem, ar ko sedz tehniskās rezerves, izņemot aktīvus, kuri ir attiecināmi uz dzīvības apdrošināšanas līgumiem, ja to ieguldījumu risku sedz apdrošinājuma ņēmēji. Komisija pārskata šos pasākumus atkarībā no standarta formulas un finanšu tirgu attīstības.

50. Komisijai ir piešķirtas pilnvaras pieņemt īstenošanas tehniskos standartus, lai noteiktu:

a) kārtību, kādā piemērojams 101.–110. pants, ko papildina 1. punkta a)–m) apakšpunktā minētie deleģētie akti, attiecībā uz šajos deleģētajos aktos ietvertajiem jautājumiem; un

b) standartizētas metodes, ko izmanto, lai aprēķinātu sabiedrības īpašos parametrus, kas minēti 1. punkta j) apakšpunktā.

Šā punkta pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus pieņem saskaņā ar Regulas …/… [EAFPI] 15. pantu.

EAFPI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektus iesniegšanai Komisijā līdz 2011. gada 31. decembrim.”

51. Direktīvas 114. pantu aizstāj ar šādu pantu:

„114. pantsDeleģēti e akti un īstenošanas akti

52. Komisija saskaņā ar 301.a pantu un 301.b un 301.c panta nosacījumiem pieņem deleģētos aktus, nosakot:

a) procedūru iekšējā modeļa apstiprināšanai;

b) pielāgojumus 120.–125. pantā minētajiem standartiem, ņemot vērā daļējā iekšējā modeļa ierobežoto piemērošanas jomu;

c) procedūru, ar kuru apstiprina būtiskas iekšējā modeļa izmaiņas un izmaiņas politikā, ar kuru saskaņā maina 115. pantā minēto iekšējo modeli;

d) pieejas, tostarp attiecīgā gadījumā standarta metodes, ar kurām daļēju iekšēju modeli pilnībā iekļauj maksātspējas kapitāla prasības standarta formulā, un prasības alternatīvu metožu izmantošanai.

Komisijai piešķir pilnvaras pieņemt īstenošanas tehniskos standartus, lai noteiktu kārtību, kādā piemērojams 112.–126. pants, kas papildināts ar šā panta 1. punktā minētajiem deleģētajiem aktiem, attiecībā uz šajos deleģētajos aktos ietvertajiem jautājumiem, jo īpaši attiecībā uz minētajā punktā paredzētajām procedūrām, pielāgošanu un alternatīvām metodēm. Šā punkta otrajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus pieņem saskaņā ar Regulas …/… [EAFPI] 15. pantu. EAFPI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektus iesniegšanai Komisijā līdz 2011. gada 31. decembrim.”

53. Direktīvas 127. pantu aizstāj ar šādu pantu:

„127. pantsDeleģēti e akti un īstenošanas akti

Komisija saskaņā ar 301.a pantu un 301.b un 301.c panta nosacījumiem pieņem deleģētos aktus attiecībā uz 120.–126. pantu saistībā ar iekšēju modeļu izmantošanu visā Savienībā.

Komisijai piešķir pilnvaras pieņemt īstenošanas tehniskos standartus, lai noteiktu kārtību, kādā piemērojams 120.–126. pants, kas papildināts ar šā panta 1. punktā minētajiem deleģētajiem aktiem, attiecībā uz šajos deleģētajos aktos ietvertajiem jautājumiem.

Šā panta otrajā apakšpunktā minētos īstenošanas tehniskos standartus pieņem saskaņā ar Regulas …/… [EAFPI] 15. pantu. EAFPI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektus iesniegšanai Komisijā līdz 2011. gada 31. decembrim.”

54. Direktīvas 129. panta 1. punkta d) apakšpunkta iii) daļu aizstāj ar šādu daļu:

iii) „EUR 3 200 000 pārapdrošināšanas sabiedrībām, izņemot kaptīvās pārapdrošināšanas sabiedrības, kuru gadījumā minimālā kapitāla prasība nav mazāka par EUR 1 100 000.”

55. Direktīvas 129. panta 3. punkta otrajā daļā datumu „2014. gada 31. oktobris” aizstāj ar datumu „2014. gada 31. decembris”.

56. Direktīvas 129. panta 5. punktā datumu “2017. gada 31. oktobris” aizstāj ar datumu “2017. gada 31. decembris”.

57. Direktīvas 130. pantu aizstāj ar šādu pantu:

„130. pantsDeleģētie akti

Komisija saskaņā ar 301.a pantu un 301.b un 301.c panta nosacījumiem pieņem deleģētos aktus, ar ko precizē minimālā kapitāla prasības aprēķināšanu, kā norādīts 128. un 129. pantā.”

58. Direktīvas 131. panta pirmajā daļā datumus „2012. gada 31. oktobris” un „2013. gada 31. oktobris” aizstāj attiecīgi ar „2012. gada 31. decembris” un „2013. gada 31. decembris”.

59. Direktīvas 135. pantu aizstāj ar šādu pantu:

„135. pantsDeleģētie akti

60. Saskaņā ar 301.a pantu un 301.b un 301.c panta nosacījumiem Komisija var pieņemt deleģētos aktus, lai noteiktu kvalitatīvas prasības šādās jomās:

a) ieguldījumu risku noteikšana, mērīšana, uzraudzība, pārvaldība un ziņošana saistībā ar 132. panta 2. punkta pirmo daļu;

b) to īpašo risku noteikšana, mērīšana, uzraudzība, pārvaldība un ziņošana, kas izriet no ieguldījumiem atvasinātajos instrumentos un aktīvos, kas minēti 132. panta 4. punkta otrajā daļā.

61. Saskaņā ar 301.a pantu un 301.b un 301.c panta nosacījumiem Komisija pieņem deleģētos aktus, ar kuriem nosaka:

a) prasības, kas jāievēro uzņēmumiem, kuri pārstrukturē aizņēmumus tirgojamos vērtspapīros un citos finanšu instrumentos (iniciatori), lai apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībai būtu atļauts ieguldīt šādos vērtspapīros vai instrumentos, kas izlaisti pēc 2011. gada 1. janvāra, tostarp prasības, kas nodrošina, ka iniciators saglabā neto ekonomiskās intereses, kas nav mazākas par 5 %;

b) kvalitatīvas prasības, kas jāievēro apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībām, kuras iegulda šādos vērtspapīros vai instrumentos;

c) šā punkta a) un b) apakšpunktā noteikto prasību pārkāpuma sekas, kā arī vajadzības gadījumā, neskarot 101. panta 3. punktu, pasākumus, ar kuriem nosaka proporcionālu papildu kapitāla palielinājumu”.

62. Direktīvas 138. panta 4. punktu groza šādi.

a) Pirmo daļu aizstāj ar šādu daļu:

„Ārkārtēja finanšu tirgu krituma gadījumā, ko noteikusi EAFPI saskaņā ar šo punktu, uzraudzības iestāde var pagarināt 3. punkta otrajā daļā noteikto laikposmu, nosakot atbilstīgu laikposmu, ņemot vērā visus būtiskos faktorus.”

b) Pievieno šādu ceturto un piekto daļu:

„Neskarot EAFPI pilnvaras saskaņā ar Regulas …/…18. pantu, šā punkta izpratnē EAFPI pēc attiecīgās uzraudzības iestādes lūguma nosūta atsevišķu lēmumu šai uzraudzības iestādei, nosakot, ka pastāv ārkārtējs finanšu tirgu kritums. Par ārkārtēju finanšu tirgu kritumu uzskata tādu situāciju, kad viena vai vairākas apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības nespēj izpildīt kādu no šā panta 3. punktā paredzētajiem nosacījumiem šajā pantā definētajā laikposmā sakarā ar neparedzētu, strauju un pārmērīgu kritumu finanšu tirgos, kas atšķiras no ekonomisko ciklu kritumiem un jau ir nopietni un nelabvēlīgi ietekmējis finanšu situāciju vienai vai vairākām apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībām, kas kopā pārstāv ievērojamu daļu no apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas tirgus vienā vai vairākās dalībvalstīs.

EAFPI vismaz reizi mēnesī pārskata, vai ceturtajā daļā minētie nosacījumi joprojām ir piemērojami pārskata dienā, un atceļ lēmumu, ja vairs netiek izpildīts viens vai vairāki no ceturtajā daļā minētajiem nosacījumiem, uz kuriem pamatojoties tika pieņemts lēmums. Šim nolūkam EAFPI nosūta atsevišķu lēmumu attiecīgajai uzraudzības iestādei, nosakot, ka vairs nepastāv ārkārtējs finanšu tirgus kritums.”

63. Direktīvas 143. pantu aizstāj ar šādu pantu:

„143. pantsDeleģētie akti

64. Saskaņā ar 301.a pantu un 301.b un 301.c panta nosacījumiem Komisija pieņem deleģētos aktus, precizējot, kādas procedūras jāievēro EAFPI, nosakot, ka ir iestājies ārkārtējs finanšu tirgus kritums, un faktorus, kas jāņem vērā, lai piemērotu 138. panta 4. punktu, tostarp maksimālo laika periodu (ko izsaka mēnešos), kas ir vienāds visām apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām, kā noteikts 138. panta 4. punkta pirmajā daļā.

65. Ja tas nepieciešams, lai veicinātu konverģenci, saskaņā ar 301.a pantu un 301.b un 301.c panta nosacījumiem Komisija var pieņemt deleģētos aktus, nosakot turpmākas specifikācijas sanācijas plānam, kas minēts 138. panta 2. punktā, finanšu shēmai, kas minēta 139. panta 2. punktā, un ņemot vērā 141. pantu, pienācīgi cenšoties izvairīties no procikliskas ietekmes.”

66. Aiz 155. panta 3. punkta pirmās daļas iekļauj šādu daļu:

„Turklāt uzņēmējas dalībvalsts uzraudzības iestāde var vērsties ar šo jautājumu EAFPI un lūgt tās palīdzību saskaņā ar Regulas .../2010 [EAFPI] 19. pantu. Šādā gadījumā EAFPI var rīkoties saskaņā ar pilnvarām, kas tai piešķirtas ar minēto pantu.”

67. Aiz 158. panta 2. punkta pirmās daļas iekļauj šādu daļu:

„Turklāt uzņēmējas dalībvalsts uzraudzības iestāde var vērsties ar šo jautājumu EAFPI un lūgt tās palīdzību saskaņā ar Regulas .../2010 [EAFPI] 19. pantu. Šādā gadījumā EAFPI var rīkoties saskaņā ar pilnvarām, kas tai piešķirtas ar minēto pantu.”

68. Direktīvas 172. pantu groza šādi.

69. a) Panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

„1. Saskaņā ar 301.a pantu un 301.b un 301.c panta nosacījumiem Komisija pieņem deleģētos aktus, nosakot kritērijus, lai novērtētu, vai maksātspējas režīms, ko trešā valsts piemēro attiecībā uz to sabiedrību pārapdrošināšanas darījumiem, kuru galvenais birojs atrodas minētajā trešā valstī, ir līdzvērtīgs I sadaļā noteiktajam.”

b) Pievieno šādus jaunus 4., 5. un 6. punktu:

„4. Atkāpjoties no 3. punkta un 134. panta 1. punkta otrās daļas, pārejas laikposmā piemēro tādus pašus nosacījumus, kā paredzēts 172. panta 3. punktā un 134. panta 1. punkta otrajā daļā attiecībā uz pārapdrošināšanas līgumiem, kas noslēgti ar tām sabiedrībām, kuru galvenais birojs atrodas tādā trešā valstī, kuras maksātspējas režīms līdz 2012. gada 31. decembrim pilnībā nespēs atbilst kritērijiem 1. punktā minētā līdzvērtīguma novērtēšanai. Pārejas laikposma maksimālais ilgums ir 5 gadi no dienas, kas minēta 309. panta 1. punkta pirmajā daļā. Šo atkāpi piemēro tikai tajos gadījumos, kad Komisija saskaņā ar 6. punktu ir pieņēmusi lēmumu, ka trešā valsts ir izpildījusi paredzētos nosacījumus.

5. Saskaņā ar 301.a pantu un 301.b un 301.c panta nosacījumiem Komisija var pieņemt deleģētos aktus, attiecībā uz 4. punktu precizējot pārejas laiku, kas var būt īsāks par noteikto maksimālo 5 gadu laikposmu, un nosacījumus, kuri jāizpilda trešajai valstij. Šie nosacījumi ietver uzraudzības iestāžu uzņemtās saistības, to konverģenci attiecībā uz līdzvērtīgu režīmu noteiktā laikposmā, esošo vai paredzēto režīma saturu un sadarbības jautājumiem, informācijas apmaiņu un pienākumu glabāt dienesta noslēpumu.

6. Komisija saskaņā ar 301. panta 2. punktā minēto regulatīvo procedūru var pieņemt lēmumu attiecībā uz 4. punktā minētajiem maksātspējas režīmiem, ka trešā valsts ir izpildījusi 174. panta 4. punktā un deleģētajā aktā paredzētos nosacījumus.

Šos lēmumus regulāri pārskata.”

70. Direktīvas 210. panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

„2. Saskaņā ar 301.a pantu un 301.b un 301.c panta nosacījumiem Komisija var pieņemt deleģētos aktus, ar ko precizē 1. punktu par to risku uzraudzību, vadību un kontroli, kas rodas ierobežotas pārapdrošināšanas darījumos.”

71. Direktīvas 211. pantu groza šādi:

a) Panta 2. un 3. punktu aizstāj ar šādiem punktiem:

„2. Komisija pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 301.a pantu un 301.b un 301.c panta nosacījumiem, nosakot:

a) licences piemērošanas jomu;

b) obligātos nosacījumus, kas ietverami visos noslēgtajos līgumos;

c) īpašam nolūkam dibinātās sabiedrības vadītāju 42. pantā minētās atbilstības un piemērotības prasības;

d) atbilstības un piemērotības prasības, kas izvirzītas akcionāriem vai dalībniekiem, kuriem ir būtiska līdzdalība īpašam nolūkam dibinātā sabiedrībā;

e) stabilas administratīvās un grāmatvedības procedūras, piemērotus iekšējās kontroles mehānismus un riska vadības prasības;

f) grāmatvedības, konsultatīvās uzraudzības un statistiskās informācijas prasības;

g) maksātspējas prasības.

Saskaņā ar 301.a pantu un 301.b un 301.c panta nosacījumiem Komisija var pieņemt deleģētos aktus, nosakot kārtību uzraudzības iestāžu apstiprinājuma saņemšanai īpašam nolūkam dibinātām sabiedrībām un, ja īpašam nolūkam dibinātās sabiedrības, kas pārņem risku no apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības, kura dibināta dalībvalstī, kas nav dalībvalsts, kurā apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībai ir izsniegta licence, sadarbības un informācijas apmaiņas kārtību starp uzraudzības iestādēm.

3. Uz īpašam nolūkam dibinātām sabiedrībām, kas licencētas līdz 2012. gada 31. decembrim, attiecas tās dalībvalsts tiesību akti, kura licencējusi īpašam nolūkam dibināto sabiedrību. Tomēr uz jebkuru jaunu darbību, ko īpašam nolūkam dibinātā sabiedrība uzsākusi pēc minētās dienas, attiecas 1. un 2. punkts.”

b) Pievieno šādu 4. punktu:

„4. Komisijai piešķir pilnvaras pieņemt īstenošanas tehniskos standartus, lai noteiktu kārtību, kādā piemērojami šā panta nosacījumi, kas papildināti ar 2. punktā minētajiem deleģētajiem aktiem, jo īpaši attiecībā uz procedūru, ar kuru uzraudzības iestādes apstiprina īpašam nolūkam dibinātas sabiedrības un uzraudzības iestāžu sadarbības un informācijas apmaiņas procedūrām.

Šā panta pirmajā apakšpunktā minētos īstenošanas tehniskos standartus pieņem saskaņā ar Regulas …/… [EAFPI] 15. pantu.

EAFPI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektus iesniegšanai Komisijā līdz 2011. gada 31. decembrim.”

72. Direktīvas 216. panta 7. punktu aizstāj ar šādu punktu:

„7. Saskaņā ar 301.a pantu un 301.b un 301.c panta nosacījumiem Komisija var pieņemt deleģētos aktus, lai precizētu apstākļus, ar kuriem saskaņā var pieņemt 1. punktā minēto lēmumu.”

73. Direktīvas 217. panta 3. punktu aizstāj ar šādu punktu:

„3. Saskaņā ar 301.a pantu un 301.b un 301.c panta nosacījumiem Komisija var pieņemt deleģētos aktus, lai precizētu apstākļus, ar kuriem saskaņā var pieņemt 1. punktā minēto lēmumu.”

74. Direktīvas 227. panta 2. punkta otro daļu aizstāj ar šādu daļu:

„To veicot, grupas uzraudzības iestāde apspriežas ar citām iesaistītajām uzraudzības iestādēm un EAFPI, pirms tiek pieņemts lēmums par līdzvērtīgumu.”

75. Direktīvas 227. panta 3. punktu aizstāj ar šādu punktu:

„3. Saskaņā ar 301.a pantu un 301.b un 301.c panta nosacījumiem Komisija var pieņemt deleģētos aktus, kuros precizē kritērijus, ko izmanto, lai novērtētu, vai trešās valsts maksātspējas režīms atbilst I sadaļas VI nodaļā norādītajam.”

76. Direktīvas 227. pantu papildina ar šādiem 6. un 7. punktu:

„6. Atkāpjoties no 1. punkta otrās daļas, dalībvalstis pārejas laikposmā var noteikt, ka grupas maksātspējas aprēķinā attiecībā uz šajā daļā minēto sabiedrību vērā ņem attiecīgās trešās valsts noteikto maksātspējas kapitāla prasību un minētajai prasībai izmantojamo pašu kapitālu. Pārejas laikposma maksimālais ilgums ir 5 gadi no 309. panta 1. punkta pirmajā daļā minētās dienas. Šo atkāpi piemēro tikai tad, ja Komisija saskaņā ar 7. punktu ir pieņēmusi lēmumu, ka trešā valsts ir izpildījusi noteiktos nosacījumus.

7. Saskaņā ar 301.a pantu un 301.b un 301.c panta nosacījumiem Komisija var pieņemt deleģētos aktus, attiecībā uz 6. punktu precizējot pārejas laiku, kas var būt īsāks par noteikto maksimālo 5 gadu laikposmu, un nosacījumus, kuri jāizpilda trešajai valstij. Šie nosacījumi ietver uzraudzības iestāžu uzņemtās saistības, to konverģenci attiecībā uz līdzvērtīgu režīmu noteiktā laikposmā, esošo vai paredzēto režīma saturu un sadarbības jautājumiem, informācijas apmaiņu un pienākumu glabāt dienesta noslēpumu.

8. Komisija var pieņemt lēmumu attiecībā uz trešo valstu maksātspējas režīmiem, kas minēti 6. punktā, ka trešā valsts ir izpildījusi 4. punktā un deleģētajā aktā paredzētos nosacījumus.

Šos lēmumus pieņem pēc konsultēšanās ar Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju komiteju un saskaņā ar 301. panta 2. punktā minēto regulatīvo procedūru. Šos lēmumus regulāri pārskata.”

77. Direktīvas 231. panta 3.–6. punktu aizstāj ar šādiem punktiem:

„3. Šā panta 2. punktā minētajā laikposmā grupas uzraudzības iestāde un kāda no pārējām attiecīgajām uzraudzības iestādēm var apspriesties ar EAFPI. Ar EAFPI apspriežas arī pēc dalības sabiedrības pieprasījuma.

Ja ir notikusi apspriešanās ar EAFPI, par to informē visas attiecīgās uzraudzības iestādes un 2. punktā minēto laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

4. Grupas uzraudzības iestāde izsniedz pieteikuma iesniedzējam dokumentu ar pilnībā pamatotu kopīgo lēmumu, kā minēts 2. punktā.

Ja saskaņā ar 3. punktu ir notikusi apspriešanās ar EAFPI, attiecīgās uzraudzības iestādes šādu ieteikumu pienācīgi ņem vērā pirms kopīgā lēmuma pieņemšanas. Grupas uzraudzības iestāde izsniedz pieteikuma iesniedzējam dokumentu, kurā norādīts pilnībā pamatots kopīgais lēmums un skaidrojums par ikvienu būtisku atkāpi no EAFPI paustās nostājas.”

5. Ja attiecīgi 2. un 3. punktā norādītajā termiņā netiek saņemts kopīgs lēmums, grupas uzraudzības iestāde pati pieņem lēmumu par piemērošanu.

Pieņemot lēmumu, grupas uzraudzības iestāde pienācīgi ņem vērā:

a) citu iesaistīto uzraudzības iestāžu uzskatus un iebildumus, kas izteikti piemērojamā termiņā;

b) EAFPI ieteikumu, ja notikusi apspriešanās ar šo iestādi.

Grupas uzraudzības iestāde iesniedzējam un pārējām attiecīgajām uzraudzības iestādēm izsniedz pieteikuma dokumentu, kurā norādīts pilnībā pamatots kopīgais lēmums un skaidrojums par ikvienu būtisku atkāpi no EAFPI paustās nostājas.

Šo lēmumu uzskata par noteicošo, un to piemēro attiecīgās uzraudzības iestādes.

6. Ja attiecīgi 2. un 3. punktā minētā laikposma beigās kāda no iesaistītajām uzraudzības iestādēm ir nodevusi jautājumu EAFPI saskaņā ar Regulas …/… [EAFPI] 19. pantu, grupas uzraudzības iestāde atliek lēmuma pieņemšanu un gaida jebkādu lēmumu, ko pieņem EAFPI saskaņā ar minētās regulas 19. panta 3. punktu, un pieņem savu lēmumu saskaņā ar EAFPI lēmumu.

Attiecīgi 2. un 3. punktā minēto laikposmu uzskata par samierināšanas laikposmu minētās regulas 19. panta 2. punkta nozīmē.

EAFPI pieņem lēmumu viena mēneša laikā. Jautājumu nenodod EAFPI pēc attiecīgi 2. un 3. punktā minētā laikposma beigām vai pēc kopīga lēmuma pieņemšanas.”

78. Direktīvas 234. pantu aizstāj ar šādu pantu:

„234. pantsDeleģētie akti

Saskaņā ar 301.a pantu un 301.b un 301.c panta nosacījumiem Komisija pieņem deleģētos aktus, ar ko precizē 220.–229. pantā norādītos tehniskos principus un metodes un 230.–233. panta piemērošanu, lai nodrošinātu to vienādu piemērošanu visā Savienībā.”

79. Direktīvas 237. pantu groza šādi:

80. Panta 3., 4. un 5. punktu aizstāj ar šādiem punktiem:

„3. Ja 2. punktā minētajā laikposmā atklājas atšķirīgi viedokļi par 1. punktā minētās atļaujas piešķiršanu, grupas uzraudzības iestāde vai kāda no citām attiecīgajām uzraudzības iestādēm var apspriesties ar EAFPI. Par apspriešanos ar EAFPI informē visas attiecīgās uzraudzības iestādes un 2. punktā minēto laikposmu pagarina par vienu mēnesi.

Ja notikusi apspriešanās ar EAFPI, attiecīgās uzraudzības iestādes šādu ieteikumu pienācīgi ņem vērā pirms kopīgā lēmuma pieņemšanas.

4. Uzraudzības iestāde, kas ir licencējusi meitasuzņēmumu, dara pieteikuma iesniedzējam zināmu šā panta 2. un 3. punktā minēto kopīgo lēmumu, norādot pilnīgu pamatojumu un skaidrojumu par būtiskām novirzēm no EAFPI pieņemtās nostājas, ja ar to ir notikušas apspriedes. Kopīgo lēmumu uzskata par galīgu, un to piemēro attiecīgās uzraudzības iestādes.

5. Ja šā panta 2. un 3. punktā noteiktajos termiņos nav pieņemts kopīgs uzraudzības iestāžu lēmums, grupas uzraudzības iestāde pati pieņem lēmumu par piemērošanu.

Pieņemot lēmumu, grupas uzraudzības iestāde pienācīgi ņem vērā:

a) citu iesaistīto uzraudzības iestāžu uzskatus un iebildumus, kas izteikti piemērojamā termiņā;

b) citu kolēģijā ietilpstošo uzraudzības iestāžu iebildumus, kas izteikti piemērojamā termiņā;

c) EAFPI ieteikumu, ja notikusi apspriešanās ar šo iestādi.

Lēmumā norāda pilnīgu pamatojumu un skaidrojumu par jebkādām būtiskām novirzēm no attiecīgās uzraudzības iestādes nostājas un EAFPI ieteikuma. Grupas uzraudzības iestāde lēmuma kopiju nodod pieteikuma iesniedzējam un citām attiecīgajām uzraudzības iestādēm.”

81. Pievieno šādu 6. punktu:

„6. Ja attiecīgi šā panta 2. un 3. punktā minētā laikposma beigās kāda no iesaistītajām uzraudzības iestādēm ir nodevusi jautājumu EAFPI saskaņā ar Regulas …/… [EAFPI] 19. pantu, attiecīgā uzraudzības iestāde atliek lēmuma pieņemšanu un gaida jebkādu lēmumu, ko pieņem EAFPI saskaņā ar minētās regulas 19. panta 3. punktu, un pieņem savu lēmumu saskaņā ar EAFPI lēmumu.

Attiecīgi 2. un 3. punktā minēto laikposmu uzskata par samierināšanas laikposmu minētās regulas 19. panta 2. punkta nozīmē. EAFPI pieņem lēmumu viena mēneša laikā. Jautājumu nenodod EAFPI pēc attiecīgi 2. un 3. punktā minētā laikposma beigām vai pēc kopīga lēmuma pieņemšanas.”

82. Direktīvas 238. panta 5. punktu aizstāj ar šādu punktu:

„5. Ja uzraudzības iestāde un grupas uzraudzības iestāde nespēj pieņemt kopīgu lēmumu, jebkurš uzraudzītājs var viena mēneša laikā no uzraudzības iestādes priekšlikuma izteikšanas ar šo jautājumu vērsties EAFPI un lūgt tās palīdzību saskaņā ar Regulas …/… [EAFPI] 19. pantu. Šādā gadījumā EAFPI var rīkoties saskaņā ar pilnvarām, kas tai piešķirtas ar minēto pantu, un pieņem lēmumu divu mēnešu laikā pēc lietas nodošanas izskatīšanai. Jautājumu nenodod EAFPI pēc šajā daļā minētā viena mēneša perioda beigām vai pēc vienošanās, kas saskaņā ar 4. punktu panākta ar uzraudzības iestāžu kolēģiju.

Uzraudzības iestāde, kas licencējusi attiecīgo meitasuzņēmumu, atliek lēmuma pieņemšanu un gaida lēmumu, ko pieņem EAFPI saskaņā ar minētās regulas 19. panta 3. punktu, un pieņem savu lēmumu saskaņā ar EAFPI lēmumu.

Lēmumā norāda pilnīgu tā pamatojumu.

Lēmumu iesniedz meitasuzņēmumam un uzraudzības iestāžu kolēģijai.”

83. Direktīvas 239. pantam pievieno šādu 4. punktu:

„4. Ja uzraudzības iestāde un grupas uzraudzības iestāde nespēj pieņemt kopīgu lēmumu par sanācijas plāna apstiprināšanu šā panta 1. punktā minētā četru mēnešu perioda beigās vai par ierosināto pasākumu apstiprināšanu šā panta 2. punktā minētā viena mēneša perioda beigās, jebkurš uzraudzītājs piemērojamā termiņa beigās ar šo jautājumu var vērsties EAFPI un lūgt tās palīdzību saskaņā ar Regulas …/… [EAFPI] 19. pantu. Šādā gadījumā EAFPI var rīkoties saskaņā ar pilnvarām, kas tai piešķirtas ar minēto pantu, un pieņem lēmumu viena mēnešu laikā pēc lietas nodošanas izskatīšanai. Jautājumu nenodod EAFPI pēc šajā daļā minētā piemērojamā termiņa beigām vai pēc vienošanās, kas panākta ar uzraudzības iestāžu kolēģiju saskaņā ar šā panta 1. punkta otro daļu vai 2. punkta otro daļu.

Uzraudzības iestāde, kas licencējusi attiecīgo meitasuzņēmumu, atliek lēmuma pieņemšanu un gaida lēmumu, ko pieņem EAFPI saskaņā ar minētās regulas 19. panta 3. punktu, un pieņem savu lēmumu saskaņā ar EAFPI lēmumu.

Lēmumā norāda pilnīgu tā pamatojumu.

Lēmumu iesniedz meitasuzņēmumam un uzraudzības iestāžu kolēģijai.”

84. Direktīvas 241. pantu aizstāj ar šādu pantu:

„241. pantsApdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības meitasuzņēmums:deleģētie akti

Saskaņā ar 301.a pantu un 301.b un 301.c panta nosacījumiem Komisija pieņem deleģētos aktus, kuros nosaka:

a) kritērijus, kas jāpiemēro, novērtējot, vai ir izpildīti 236. panta nosacījumi;

b) piemērojamos kritērijus, novērtējot, kādas situācijas ir jāuzskata par ārkārtas situācijām, kā noteikts 239. panta 2. punktā;

c) procedūras, kas jāievēro uzraudzības iestādēm, apmainoties ar informāciju, īstenojot savas tiesības un veicot savus pienākumus saskaņā ar 237.–240. pantu.”

85. Direktīvas 242. panta 1. punktā datumu „2014. gada 31. oktobris” aizstāj ar datumu „2014. gada 31. decembris”.

86. Direktīvas 242. panta 2. punktā datumu „2015. gada 31. oktobris” aizstāj ar datumu „2015. gada 31. decembris”.

87. Direktīvas 244. panta 4. punktu aizstāj ar šādu punktu:

„4. Saskaņā ar 301.a pantu un 301.b un 301.c panta nosacījumiem un piemērojot 2. un 3. punktu, Komisija var pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz nozīmīgas riska koncentrācijas definīciju un noteikšanu un attiecībā uz ziņošanu par šādu riska koncentrāciju.”

88. Direktīvas 245. panta 4. punktu aizstāj ar šādu punktu:

„4. Saskaņā ar 301.a pantu un 301.b un 301.c panta nosacījumiem un piemērojot 2. un 3. punktu, Komisija var pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz nozīmīga grupas iekšējā darījuma definīciju un noteikšanu un attiecībā uz ziņošanu par šādu grupas iekšējo darījumu.”

89. Direktīvas 247. panta 4.–7. punktu aizstāj ar šādiem punktiem:

„4. Triju mēnešu laikposmā, kas minēts 3. punkta trešajā daļā, jebkura no iesaistītajām uzraudzības iestādēm var pieprasīt apspriešanos ar EAFPI. Ja notikusi apspriešanās ar EAFPI, minēto laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

5. Ja notikusi apspriešanās ar EAFPI, iesaistītās uzraudzības iestādes pirms kopīgā lēmuma pieņemšanas pienācīgi ņem vērā EAFPI iestādes ieteikumus. Kopīgajā lēmumā norāda pilnīgu pamatojumu un tajā ietver skaidrojumu par ikvienu būtisku atkāpi no EAFPI paustās nostājas.

6. Ja netiek pieņemts kopīgs lēmums par atkāpšanos no šā panta 2. punktā noteiktajiem kritērijiem, grupas uzraudzības iestādes uzdevumu veic uzraudzības iestāde, kas izraudzīta saskaņā ar šā panta 2. punktu. Tomēr, ja šā panta 3. un 4. punktā noteiktā laikposma beigās kāda no iesaistītajām uzraudzības iestādēm ir nodevusi jautājumu EAFPI saskaņā ar Regulas …/… [EAFPI] 19. pantu, tā gaida EAFPI lēmumu.

Attiecīgi 3. un 4. punktā minēto laikposmu uzskata par samierināšanas laikposmu minētās regulas 19. panta 2. punkta nozīmē. EAFPI pieņem lēmumu viena mēneša laikā. Jautājumu nenodod EAFPI pēc kopīga lēmuma pieņemšanas.

Grupas uzraudzības iestādes uzdevumu veic uzraudzības iestāde, kas izraudzīta saskaņā ar EAFPI lēmumu. Lēmumu iesniedz grupai un uzraudzības iestāžu kolēģijai.

7. EAFPI vismaz reizi gadā informē Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju par visām nozīmīgākajām grūtībām 2., 3. un 6. punkta piemērošanā.

Ja rodas nopietnas grūtības šā panta 2. un 3. punktā noteikto kritēriju piemērošanā, saskaņā ar 301.a pantu un 301.b un 301.c panta nosacījumiem Komisija pieņem deleģētos aktus, precizējot šos kritērijus.”

90. Direktīvas 248. pantu groza šādi.

91. Panta 2. punktam pievieno šādu daļu:

„Ja grupas uzraudzības iestāde neveic 1. punktā minētos uzdevumus vai uzraudzības iestāžu kolēģijas locekļi nesadarbojas tā, kā noteikts minētajā punktā, jebkura no iesaistītajām uzraudzības iestādēm var vērsties ar šo jautājumu EAFPI un lūgt tās palīdzību saskaņā ar Regulas .../2010 [EAFPI] 19. pantu. Šādā gadījumā EAFPI var rīkoties saskaņā ar pilnvarām, kas tai piešķirtas ar minētās regulas 11. pantu.”

92. Šā panta 4. punkta otro un trešo daļu aizstāj ar šādu:

„Ja rodas viedokļu atšķirības jautājumā par koordinēšanas pasākumiem, ikviens kolēģijas loceklis var ar attiecīgo jautājumu vērsties EAFPI.

Pirms galīgā lēmuma pieņemšanas grupas uzraudzības iestāde, apspriedusies ar attiecīgajām uzraudzības iestādēm, pienācīgi apsver visus EAFPI ieteikumus, ko tā sniegusi divu mēnešu laikā. Lēmumā norāda pilnīgu pamatojumu un skaidrojumu par ikvienu būtisku atkāpi no EAFPI ieteikumiem. Grupas uzraudzības iestāde lēmumu nodod citām attiecīgajām uzraudzības iestādēm.”

93. Panta 6. un 7. punktu aizstāj ar šādiem punktiem:

„6. Komisijai piešķir pilnvaras pieņemt īstenošanas tehniskos standartus kolēģiju darbības nodrošināšanai.

Šos īstenošanas tehniskos standartus pieņem saskaņā ar Regulas …/… [EAFPI] 15. pantu. EAFPI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektus iesniegšanai Komisijā līdz 2011. gada 31. decembrim un vismaz reizi trijos gados izstrādā pārskatītus standartus iesniegšanai Komisijā.

7. Saskaņā ar 301.a pantu un 301.b un 301.c panta nosacījumiem Komisija, piemērodama 1.–6. punktu, pieņem deleģētos aktus grupas uzraudzības koordinēšanai, tostarp nozīmīgas filiāles definīciju.”

94. Direktīvas 249. pantā iekļauj jaunu 1.a punktu:

„1a. Ja uzraudzības iestāde nav paziņojusi attiecīgo informāciju vai sadarbības pieprasījums, jo īpaši pieprasījums pēc informācijas apmaiņas, ir noraidīts vai samērīgā laika posmā nav izpildīts, uzraudzības iestādes var vērsties ar šo jautājumu EAFPI un lūgt tās palīdzību.

Ja iestādes ir vērsušās ar šo jautājumu EAFPI, neskarot LESD 258. panta nosacījumus, EAFPI var rīkoties saskaņā ar pilnvarām, kas tai piešķirtas ar Regulas (ES) Nr. …/2010 [EAFPI] 19. pantu.”

95. Direktīvas 249. pantu groza šādi:

a) Panta 3. punktu aizstāj ar šādu punktu:

„3. Saskaņā ar 301.a pantu un 301.b un 301.c panta nosacījumiem Komisija pieņem deleģētos aktus, nosakot informāciju, kas grupas uzraudzības iestādei sistemātiski jāapkopo un jāizplata citām attiecīgajām uzraudzības iestādēm vai kas citām attiecīgajām uzraudzības iestādēm jānosūta grupas uzraudzības iestādei.

Saskaņā ar 301.a pantu un 301.b un 301.c panta nosacījumiem Komisija pieņem deleģētos aktus, lai precizētu informāciju, kas ir būtiska vai svarīga uzraudzībai grupas līmenī, ņemot vērā uzraudzības pārskatu konverģences uzlabošanu.”

b) Pievieno šādu 4. punktu:

„4. Komisijai piešķir pilnvaras pieņemt īstenošanas tehniskos standartus, lai izstrādātu piemērošanas nosacījumus šim pantam, ko papildina deleģētie akti, kas minēti šā panta 3. punktā, attiecībā uz šajos deleģētajos aktos ietvertajiem jautājumiem, jo īpaši attiecībā uz standartiem un kārtību, kādā grupas uzraudzības iestādei iesniedz informāciju, kā arī par sadarbības un informācijas apmaiņas kārtību starp uzraudzības iestādēm, kā norādīts šajā pantā.

Šā panta pirmajā apakšpunktā minētos īstenošanas tehniskos standartus pieņem saskaņā ar Regulas …/… [EAFPI] 15. pantu.

EAFPI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektus iesniegšanai Komisijā līdz 2011. gada 31. decembrim.”

96. Direktīvas 254. panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

„2. Dalībvalstis nodrošina, ka to iestādēm, kas atbild par grupas uzraudzības veikšanu, ir piekļuve visai informācijai, kas svarīga minētās uzraudzības vajadzībām, neatkarīgi no attiecīgās sabiedrības veida. Direktīvas 35. pantu un 308.a panta 1. punktu piemēro pēc analoģijas.”

97. Direktīvas 255. panta 2. punktā iekļauj šādu ceturto daļu:

„Ja citai uzraudzības iestādei izteikts pieprasījums veikt pārbaudi saskaņā ar šo punktu ir noraidīts vai samērīgā laikposmā nav izpildīts, vai ja ir noraidīts vai samērīgā laikposmā nav izpildīts tās uzraudzības iestādes pieprasījums, kura pieprasījusi piedalīšanos pārbaudē saskaņā ar panta trešo daļu, pieprasītāja iestāde ar šo jautājumu var vērsties EAFPI un lūgt tās palīdzību saskaņā ar Regulas .../2010 [EAFPI] 19. pantu. Šādā gadījumā EAFPI var rīkoties saskaņā ar pilnvarām, kas tai piešķirtas ar minēto pantu.”

98. Direktīvas 256. pantu groza šādi:

a) Panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

„1. Dalībvalstis pieprasa apdrošināšanas un pārapdrošināšanas dalības sabiedrībām vai apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrībām ik gadus publiskot ziņojumu par maksātspēju un finanšu stāvokli grupas līmenī. Direktīvas 51., 53., 54., 55. pantu un 308.a panta 4. punktu piemēro pēc analoģijas.”

b) Panta 4. punktu aizstāj ar šādu punktu:

„4. Saskaņā ar 301.a pantu un 301.b un 301.c panta nosacījumiem Komisija pieņem deleģētos aktus, sīkāk precizējot izpaužamo informāciju un līdzekļus, kā to panākt, attiecībā uz vienoto maksātspējas un finanšu stāvokļa ziņojumu.”

c) Pievieno šādu 5. punktu:

„5. Komisijai piešķir pilnvaras pieņemt īstenošanas tehniskos standartus, lai izstrādātu piemērošanas kārtību šim pantam, ko papildina deleģētie akti, kas minēti šā panta 4. punktā, attiecībā uz šajos deleģētajos aktos ietvertajiem jautājumiem, jo īpaši par standartiem informācijas izpaušanai attiecībā uz grupas maksātspēju un finanšu stāvokļa ziņojumiem, kā norādīts šajā pantā.

Šā panta pirmajā apakšpunktā minētos īstenošanas tehniskos standartus pieņem saskaņā ar Regulas …/… [EAFPI] 15. pantu.

EAFPI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektus iesniegšanai Komisijā līdz 2011. gada 31. decembrim.”

99. Direktīvas 258. panta 3. punktu aizstāj ar šādu punktu:

„Saskaņā ar 301.a pantu un 301.b un 301.c panta nosacījumiem Komisija var pieņemt deleģētos aktus 1. un 2. punktā minēto izpildes pasākumu koordinēšanai.”

100. Direktīvas 259. pantu aizstāj ar šādu pantu:

„259. pantsEAFPI ziņojumi

101. EAFPI katru gadu informē Eiropas Parlamentu saskaņā ar Regulas …/…. [EAFPI] 35. pantu.

102. EAFPI cita starpā ziņo par visu atbilstīgo un nozīmīgo uzraudzības un uzraudzītāju darbību un sadarbības pieredzi saskaņā ar III sadaļu, jo īpaši pievēršoties šādiem jautājumiem:

a) grupas uzraudzības iestādes iecelšana, grupas uzraudzības iestāžu skaits un to ģeogrāfiskā izplatība;

b) kolēģiju darbs, jo īpaši uzraudzības iestāžu iesaistīšanās un saistības, ja šīs iestādes nav grupas uzraudzības iestādes.

103. EAFPI, piemērojot šā panta 1. punktu, attiecīgā gadījumā var arī ziņot par galvenajām atziņām, kas gūtas no 248. panta 6. punktā minētajiem pārskatiem.”

104. Direktīvas 260. pantu groza šādi:

105. Panta 1. punkta otro daļu aizstāj ar šādu daļu:

„Pārbaudi veic tā uzraudzības iestāde, kura būtu grupas uzraudzības iestāde, ja būtu jāpiemēro 247. panta 2. punkta kritēriji pēc mātesuzņēmuma vai jebkuru Savienībā licencētu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību pieprasījuma vai pēc pašu iniciatīvas, ja vien Komisija jau iepriekš nav izdarījusi secinājumu par iesaistītās trešās valsts uzraudzības režīma līdzvērtību. To darot, uzraudzības iestāde apspriežas ar citām iesaistītajām uzraudzības iestādēm un EAFPI.”

106. Panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

„2. Saskaņā ar 301.a pantu un 301.b un 301.c panta nosacījumiem Komisija var pieņemt deleģētos aktus, precizējot kritērijus vērtēšanai, vai trešās valsts konsultatīvās uzraudzības režīms grupu uzraudzībai ir līdzvērtīgs šajā sadaļā izklāstītajam.”

c) Pantu papildina ar šādu 4. punktu:

„4. Atkāpjoties no 261. panta 1. punkta, 262. panta 1. punkta pirmās daļas un 263. panta otrās daļas, dalībvalstis pārejas laikposmā var paļauties uz grupas uzraudzību, ko veic trešās valsts uzraudzības iestādes. Pārejas laikposma maksimālais ilgums ir 5 gadi no dienas, kas minēta 309. panta 1. punkta pirmajā daļā. Šo atkāpi piemēro tikai tad, ja Komisija saskaņā ar 5. punktu ir pieņēmusi lēmumu, ka trešā valsts ir izpildījusi noteiktos nosacījumus.”

d) Pievieno šādu 5. punktu:

„5. Saskaņā ar 301.a pantu un 301.b un 301.c panta nosacījumiem Komisija var pieņemt deleģētos aktus, attiecībā uz 4. punktu precizējot pārejas laiku, kas var būt īsāks par noteikto maksimālo 5 gadu laikposmu, un nosacījumus, kuri jāizpilda trešajai valstij. Šie nosacījumi ietver uzraudzības iestāžu uzņemtās saistības, to konverģenci attiecībā uz līdzvērtīgu režīmu noteiktā laikposmā, esošo vai paredzēto režīma saturu un sadarbības jautājumiem, informācijas apmaiņu un pienākumu glabāt dienesta noslēpumu.”

e) Pievieno šādu 6. punktu:

„6. Komisija var pieņemt lēmumu attiecībā uz trešo valstu konsultatīvās uzraudzības režīmiem, kas minēti 4. punktā, ka trešā valsts ir izpildījusi 4. punktā un deleģētajā aktā paredzētos nosacījumus.

Šos lēmumus pieņem pēc konsultēšanās ar Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju komiteju un saskaņā ar 301. panta 2. punktā minēto regulatīvo procedūru. Šos lēmumus regulāri pārskata.”

107. Direktīvas 262. panta 1. punkta pirmo daļu groza šādi:„1. Ja 260. pantā minētās līdzvērtīgās uzraudzības nav, dalībvalstis apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām piemēro vai nu:

108. a) direktīvas 218.–235. pantu, 244.–258. pantu un 308.a panta 9. punktu pēc analoģijas,

109. b) vai vienu no metodēm, kas norādītas šā panta 2. punktā.”

110. Direktīvas 300. panta pirmajā daļā datumu „2012. gada 31. oktobris” aizstāj ar datumu „2012. gada 31. decembris”.

111. Svītro direktīvas 301. panta 3. punktu.

112. Iekļauj šādus 301.a, 301.b un 301.c pantu:

„301.a pantsDeleģēšanas īstenošana

113. Pilnvaras pieņemt 17., 31., 35., 37., 50., 56., 58., 75., 86., 92., 97., 99., 111., 114., 127., 130., 135., 143., 172., 210., 211., 216., 217., 227., 234., 241., 244., 245., 247., 248., 249., 256., 258., 260. un 308.b pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz 5 gadu laikposmu no šās direktīvas spēkā stāšanās dienas.

Komisija iesniedz ziņojumu par deleģētajām pilnvarām ne vēlāk kā 6 mēnešus pirms 5 gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģējumu automātiski pagarina uz identiska ilguma laikposmu, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome to neatsauc saskaņā ar 301.b pantu.

114. Tiklīdz Komisija pieņem deleģēto aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

115. Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot 301.b un 301.c pantā izklāstītos nosacījumus.

301.b pantsDeleģēšanas atsaukšana

116. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā brīdī var atsaukt 17., 31., 35., 37., 50., 56., 58., 75., 86., 92., 97., 99., 111., 114., 127., 130., 135., 143., 172., 210., 211., 216., 217., 227., 234., 241., 244., 245., 247., 248., 249., 256., 258., 260. un 308.b pantā minēto pilnvaru deleģējumu.

117. Iestāde, kura ir uzsākusi iekšēju procedūru, lai pieņemtu lēmumu par to, vai atsaukt pilnvaru deleģēšanu, ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms galīgā lēmuma pieņemšanas informē otru likumdošanas iestādi un Komisiju, norādot, kuras deleģētās pilnvaras varētu atsaukt, un atsaukšanas iemeslus.

118. Ar atsaukšanas lēmumu tiek izbeigta minētajā lēmumā norādīto pilnvaru deleģēšana. Lēmums stājas spēkā nekavējoties vai vēlākā dienā, kas norādīta lēmumā. Tas neskar jau spēkā esošo deleģēto aktu derīgumu. Lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī .

301.c pantsIebildumi pret deleģētajiem aktiem

119. Eiropas Parlaments un Padome var izteikt iebildumus par deleģēto aktu divu mēnešu laikā no tā paziņošanas dienas. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo termiņu pagarina par vienu mēnesi.

120. Ja pēc 1. punktā minētā termiņa beigām ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus pret deleģēto aktu, to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un tas stājas spēkā dienā, kas noteikta lēmumā.

Deleģēto aktu var publicēt Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, un tas var stāties spēkā pirms šā termiņa beigām, ja gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par to, ka ir nolēmuši neizteikt iebildumus.

3. Ja Eiropas Parlaments vai Padome 1. punktā minētajā termiņā izsaka iebildumus pret deleģēto aktu, tas nestājas spēkā. Iestāde, kas izsaka iebildumus, iebildumus pamato.”

121. Direktīvas 304. panta 2. punktā datumu „2015. gada 31. oktobris” aizstāj ar datumu „2015. gada 31. decembris”.

122. Direktīvā iekļauj šādu 308.a pantu:

“3. IEDAļA

Deleģētajos aktos precizētie pārejas pasākumi

308.a pants

Pārejas noteikumi

123. Ja Komisija ir pieņēmusi deleģēto aktu saskaņā ar 308.b panta 1. punktu, tad 35. panta 5. punktu nepiemēro maksimāli piecus gadus no dienas, kas minēta 309. panta 1. punkta pirmajā daļā.

124. Ja Komisija ir pieņēmusi deleģēto aktu saskaņā ar 308.b panta 2. punktu, tad 37. panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto nosacījumu, ka uzraudzības iestāde secina, ka apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības riska profils ievērojami atšķiras no maksātspējas kapitāla prasības pamatā esošajiem pieņēmumiem, kas aprēķināti, izmantojot standarta formulu, nepiemēro maksimāli 10 gadus no dienas, kas minēta 309. panta 1. punkta pirmajā daļā. Tāpat arī 37. panta 2. punktā minēto prasību aprēķināt 37. panta 1. punkta a) apakšpunkta uzlikto kapitāla palielinājumu tā, lai nodrošinātu, ka sabiedrība atbilst 101. panta 3. punktam, nepiemēro maksimāli 10 gadus no dienas, kas minēta 309. panta 1. punkta pirmajā daļā.

125. Ja Komisija ir pieņēmusi deleģēto aktu saskaņā ar 308.b panta 3. punktu, tad 41. panta 1. punktu un 41. panta 3. punktu nepiemēro maksimāli 3 gadus no dienas, kas minēta 309. panta 1. punkta pirmajā daļā.

126. Ja Komisija ir pieņēmusi deleģēto aktu saskaņā ar 308.b panta 4. punktu, tad 51. panta 1. punktu nepiemēro maksimāli 3 gadus no dienas, kas minēta 309. panta 1. punkta pirmajā daļā.

127. Ja Komisija ir pieņēmusi deleģēto aktu saskaņā ar 308.b panta 5. punktu, tad 75. panta 1. punktu nepiemēro maksimāli 10 gadus no dienas, kas minēta 309. panta 1. punkta pirmajā daļā.

128. Ja Komisija ir pieņēmusi deleģēto aktu saskaņā ar 308.b panta 6. punktu, tad 76. panta 2. punktu, 76. panta 3. punktu un 76. panta 5. punktu nepiemēro maksimāli 10 gadus no dienas, kas minēta 309. panta 1. punkta pirmajā daļā.

129. Ja Komisija ir pieņēmusi deleģēto aktu saskaņā ar 308.b panta 7. punktu, tad 94. pantu nepiemēro maksimāli 10 gadus no dienas, kas minēta 309. panta 1. punkta pirmajā daļā.

130. Ja Komisija ir pieņēmusi deleģēto aktu saskaņā ar 308.b panta 8. punktu, tad 100. panta pirmo daļu, 101. panta 3. punktu, 102. pantu un 104. pantu nepiemēro maksimāli 10 gadus no dienas, kas minēta 309. panta 1. punkta pirmajā daļā.

131. Ja Komisija ir pieņēmusi deleģēto aktu saskaņā ar 308.b panta 9. punktu, tad 218. panta 2. un 3. punktu nepiemēro maksimāli 10 gadus no dienas, kas minēta 309. panta 1. punkta pirmajā daļā.

132. Pievieno šādu 308.b pantu:

„ 308.b pants

Deleģētie akti

Saskaņā ar 301.a pantu un 301.b un 301.c panta nosacījumiem Komisija var pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz:

a) direktīvas 308.a panta 1. punktu, precizējot pārejas laiku, kas var būt īsāks par maksimālo 3 gadu laikposmu, jebkādu pārejas laika sadalījumu un pārejas prasības attiecībā uz sistēmām un struktūrām, kuras jāizveido sabiedrībām, lai izpildītu prasības par prasīto informāciju, kas sniedzama uzraudzības īstenošanai, un attiecībā uz apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību atbilstību vismaz normatīvajiem un administratīvajiem aktiem saistībā ar pārskatu sagatavošanu un periodisku deklarāciju iesniegšanu, kas ir pieņemti saskaņā ar Direktīvas 2002/83/EK 13. pantu, Direktīvas 84/641/EK 11. pantu un Direktīvas 2005/68/EK 17. pantu;

b) direktīvas 308.a panta 2. punktu, precizējot pārejas laiku, kas var būt īsāks par 10 gadu laikposmu, jebkādu pārejas laika sadalījumu, prasību drīzāk ņemt vērā pieņēmumus, kas ir 308.b panta 8. punktā minētās pārejas maksātspējas kapitāla prasības pamatā, nevis maksātspējas kapitāla prasību, izdarot secinājumus par to, vai ir izpildīti kapitāla palielinājuma nosacījumi saskaņā ar 37. panta 1. punkta a) apakšpunktu, un precizējot kapitāla palielinājuma aprēķinu, pamatojoties drīzāk uz minētās pārejas maksātspējas kapitāla prasības kalibrēšanas un ticamības līmeņa pazīmēm, nevis uz standarta formulas maksātspējas kapitāla prasības kalibrēšanas un ticamības līmeņa pazīmēm;

c) direktīvas 308.a panta 3. punktu, precizējot pārejas laiku, kas var būt īsāks par maksimālo 3 gadu laikposmu, pārejas laika sadalījumu un pārejas prasības attiecībā uz pārvaldības sistēmu, kā arī precizējot, kādā apmērā apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām pārejas laikā jāatbilst 41.–49. pantā minētajām sistēmām, funkcijām un prasībām, un nosakot, ka apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām jāatbilst vismaz tiem normatīvajiem un administratīvajiem aktiem, kuri pieprasa stabilas administratīvās procedūras un iekšējo kontroli un kuri pieņemti saskaņā ar Direktīvas 2002/83/EK 10. pantu, Direktīvas 84/641/EK 9. pantu un Direktīvas 2005/68/EK 15. pantu;

d) direktīvas 308.a panta 4. punktu, precizējot pārejas laiku, kas var būt īsāks par maksimālo 3 gadu laikposmu, jebkādu pārejas laika sadalījumu un jebkādas pārejas prasības attiecībā uz tās informācijas saturu un laiku, kas apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām jāpublisko, un nosakot, ka apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām vismaz jāpublisko ziņojums, kurā lielā mērā apkopota 51. panta 1. punktā izklāstītā informācija;

e) direktīvas 308.a panta 5. punktu, precizējot pārejas laiku, kas var būt īsāks par maksimālo 10 gadu laikposmu, jebkādu pārejas laika sadalījumu, jebkādas aktīvu un pasīvu specifikācijas, uz kurām attiecas pārejas prasības saistībā ar novērtēšanu un pārejas prasības saistībā ar metodēm un pieņēmumiem, kas izmantoti noteikto aktīvu un pasīvu novērtēšanā, un nosakot, ka apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām šādu aktīvu un pasīvu novērtēšanā jāievēro vismaz tie dalībvalstu normatīvie un administratīvie akti, kuri piemērojami 2012. gada 31. decembrī;

f) direktīvas 308.a panta 6. punktu, precizējot pārejas laiku, kas var būt īsāks par maksimālo 10 gadu laikposmu, pārejas laika sadalījumu un pārejas prasības attiecībā uz metodiku un pieņēmumiem, kas ir tehnisko rezervju aprēķināšanas pamatā un kas būs piemērojami pārejas laikā, un nosakot, ka apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām jāievēro vismaz tie normatīvie un administratīvie akti attiecībā uz tehnisko rezervju izveidošanu, kas pieņemti saskaņā ar Direktīvas 2002/83/EK 20. pantu, Direktīvas 73/239/EEK 15. pantu un Direktīvas 2005/68/EK 32. pantu;

g) direktīvas 308.a panta 7. punktu, precizējot pārejas laiku, kas var būt īsāks par maksimālo 10 gadu laikposmu, pārejas laika sadalījumu, tādu pašu kapitāla posteņu specifikāciju, uz kuriem attiecas pārejas prasības, un pārejas prasības attiecībā uz pašu kapitāla posteņu klasificēšanu, kuras piemēros minētajiem precizētajiem pašu kapitāla posteņiem, un nosakot, ka pārejas laikā apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām jāievēro vismaz tie normatīvie un administratīvie akti, kas pieņemti saskaņā ar Direktīvas 2002/83/EK 27. pantu, Direktīvas 73/239/EEK 16. pantu un Direktīvas 2005/68/EK 36. pantu attiecībā uz minētajiem pašu kapitāla posteņiem;

h) direktīvas 308.a panta 8. punktu, precizējot pārejas laiku, kas var būt īsāks par maksimālo 10 gadu laikposmu, jebkādu pārejas laika sadalījumu un jebkādas pārejas prasības attiecībā uz pārejas maksātspējas kapitāla prasības aprēķinu un izmantošanu. Pārejas maksātspējas kapitāla prasības aprēķins var ietvert grozījumus attiecībā uz stresu, scenāriju, korelācijas koeficientu un maksātspējas kapitāla prasības standarta formulas parametriem, kas būtu piemērojami citos gadījumos. Turklāt deleģētajā aktā nosaka, ka apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām jāievēro pārejas maksātspējas kapitāla prasība, kas nav lielāka par maksātspējas kapitāla prasību un mazāka par minimālās kapitāla prasības summu un piecdesmit procentiem no maksātspējas kapitāla prasības un minimālās kapitāla prasības starpības;

i) direktīvas 308.a panta 9. punktu attiecībā uz izmaiņām saistībā ar aprēķina metodes izvēli un vispārīgiem principiem, aprēķinot grupas maksātspēju, kā minēts 220.–229. pantā, 230.–233. pantā un 235. pantā attiecībā uz grupas maksātspējas aprēķina metodēm. Turklāt deleģētajos aktos var noteikt izmaiņas, kas attiecas uz grupas maksātspējas aprēķinu, piemērojot uzraudzību grupas līmenī, kā minēts 213. panta 2. punkta c) apakšpunktā, ja nav līdzvērtīgas uzraudzības, kā minēts 262. pantā. Šīs izmaiņas grupas pašu kapitāla un grupas maksātspējas kapitāla prasības aprēķinā būtiski ietekmēs jebkādas pārejas prasības par pašu kapitāla klasificēšanu un maksātspējas kapitāla prasību, ko pārejas laikā piemēro atsevišķu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību līmenī, kā minēts 308.a panta 7. punktā un 308.a panta 8. punktā. Deleģētajā aktā nosaka, ka apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām jānodrošina, lai izmantojamais pašu kapitāls, ņemot vērā 308.a panta 7. punktā minētos pārejas nosacījumus, ir pieejams grupai. Minētais izmantojamais pašu kapitāls ir vismaz vienāds ar grupas maksātspējas kapitāla prasību, ko aprēķina, pamatojoties uz pārejas maksātspējas kapitāla prasības aprēķina metodi, kas minēta 308.a panta 8. punktā, vai ar pārejas maksātspējas kapitāla prasības summu;

j) direktīvas 254. panta 2. punktu attiecībā uz izmaiņām saistībā ar informāciju, kas jāpaziņo par grupas uzraudzības veikšanu atbildīgajām iestādēm un kas būtiski ietekmē uzraudzības pārskatu prasības atsevišķu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību līmenī, kuras piemēro pārejas laikā, kā minēts 308.a panta 1. punktā;

k) direktīvas 256. panta 1. punktu attiecībā uz izmaiņām saistībā ar tādas publiskojamās informācijas saturu un laiku, kas būtiski ietekmē informācijas publiskošanas prasības atsevišķu apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrību līmenī, kuras piemēro pārejas laikā, kā minēts 308.a panta 4. punktā.”

133. Direktīvas 309. panta 1. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu daļu:

„Dalībvalstis pieņem un publicē normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu 4., 10., 13., 18., 23., 26.–32., 34.–49., 51.–55., 67., 68., 71., 72., 74.–85., 87.–91., 93.–96., 98., 100.–110., 112., 113., 115.–126., 128., 129., 131.–134., 136.–142., 144., 146., 148., 162.–167., 172., 173., 178., 185., 190., 192., 210.–233., 235.–240., 243.–258., 260.–263., 265., 266., 303. un 304. panta un III un IV pielikuma prasības līdz 2012. gada 31. decembrim.

Dalībvalstis šos noteikumus piemēro no 2013. gada 1. janvāra.”

134. Direktīvas 310. panta pirmajā daļā datumu „2012. gada 1. novembris” aizstāj ar datumu „2013. gada 1. janvāris”.

135. Direktīvas 311. panta otro daļu aizstāj ar šādu daļu:

„Direktīvas 1., 2., 3., 5.–9., 11., 12., 14.–17., 19.–22., 24., 25., 33., 57.–66., 69., 70., 73., 143., 145., 147., 149.–161., 168.–171., 174.–177., 179.–184., 186.–189., 191., 193.–209., 267.–300., 302., 305.–308. pantu un I, II, V, VI un VII pielikumu piemēro no 2013. gada 1. janvāra.”

136. Direktīvas III pielikuma A daļā 28. punktu aizstāj ar šādu punktu:

„28. jebkurā gadījumā un kā alternatīva 1.–27. un 29. punktā uzskaitītajām nedzīvības apdrošināšanas sabiedrību uzņēmējdarbības formām — Eiropas uzņēmējsabiedrības ( SE ) forma, kā definēts Regulā (EK) Nr. 2157/2001(1)”

137. Direktīvas III pielikuma A daļā iekļauj 29. punktu:

„29. jebkurā gadījumā un kā alternatīva 1.–28. punktā uzskaitītajām nedzīvības apdrošināšanas sabiedrību uzņēmējdarbības formām — Eiropas kooperatīvās sabiedrības ( SCE ) forma, kā definēts Padomes Regulā (EK) Nr. 1435/2003(*).”

* OV L 207, 18.8.2003., 1. lpp.

138. Direktīvas III pielikuma B daļā 28. punktu aizstāj ar šādu punktu:

„28. jebkurā gadījumā un kā alternatīva 1.–27. un 29. punktā uzskaitītajām dzīvības apdrošināšanas sabiedrību uzņēmējdarbības formām — Eiropas uzņēmējsabiedrības ( SE ) forma, kā definēts Regulā (EK) Nr. 2157/2001.”

139. Direktīvas III pielikuma B daļā iekļauj šādu 29. punktu:

„29. jebkurā gadījumā un kā alternatīva 1.–28. punktā uzskaitītajām dzīvības apdrošināšanas sabiedrību uzņēmējdarbības formām — Eiropas kooperatīvās sabiedrības ( SCE ) forma, kā definēts Regulā (EK) Nr. 1435/2003.”

140. Direktīvas III pielikuma C daļā 28. punktu aizstāj ar šādu punktu:

„28. jebkurā gadījumā un kā alternatīva 1.–27. un 29. punktā uzskaitītajām pārapdrošināšanas sabiedrību uzņēmējdarbības formām — Eiropas uzņēmējsabiedrības ( SE ) forma, kā definēts Regulā (EK) Nr. 2157/2001.”

141. Direktīvas III pielikuma C daļā iekļauj 29. punktu:

„29. jebkurā gadījumā un kā alternatīva 1.–28. punktā uzskaitītajām pārapdrošināšanas sabiedrību uzņēmējdarbības formām — Eiropas kooperatīvās sabiedrības ( SCE ) forma, kā definēts Regulā (EK) Nr. 1435/2003.”

142. Direktīvas atbilstības tabulā, VII pielikumā, izdara šādas izmaiņas:

a) Ailītē „Šajā direktīvā” iekļauj 13. panta 27. punktu, kas atbilst Direktīvas 73/239/EEK 5. panta d) apakšpunktam.

b) Ailītē „Šajā direktīvā” atsauces uz 210. panta 1. punkta f) apakšpunktu un 210. panta 1. punkta g) apakšpunktu aizstāj attiecīgi ar atsaucēm uz 212. panta 1. punkta f) apakšpunktu un 212. panta 1. punkta g) apakšpunktu.

3. pants Transponēšana

143. Dalībvalstis ne vēlāk kā 2012. gada 31. decembrī pieņem un publicē normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šās direktīvas 1. panta 1. punkta, 2. panta 3. punkta, 2. panta 6. punkta, 2. panta 8. punkta, 2. panta 9. punkta, 2. panta 12. punkta, 2. panta 13. punkta, 2. panta 24. punkta, 2. panta 25. punkta, 2. panta 28. punkta, 2. panta 30. punkta, 2. panta 32. punkta, 2. panta 33. punkta, 2. panta 39. punkta, 2. panta 41.–42. punkta, 2. panta 44.–46. punkta, 2. panta 52.–54. punkta, 2. panta 56. punkta, 2. panta 58. punkta, 2. panta 61.–62. punkta, 2. panta 67. punkta, 2. panta 69. punkta, 2. panta 70. punkta un 2. panta 71.–80. punkta prasības. Dalībvalstis tūlīt dara zināmus Komisijai minēto noteikumu tekstus, kā arī minēto noteikumu un šās direktīvas atbilstības tabulu.

Dalībvalstis piemēro minētos aktus no 2013. gada 1. janvāra.

Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.

144. Dalībvalstis dara zināmus Komisijai to tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņēmušas jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

4. pants Stāšanās spēkā

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Direktīvas 2. panta 15. un 20. punktu piemēro no 2013. gada 1. janvāra.

5. pants Adresāti

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā — Padomes vārdā —

priekšsēdētājs priekšsēdētājs […]

[1] Šīs komitejas ir Eiropas Banku uzraudzītāju komiteja (EBUK), Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju uzraudzītāju komiteja (EAFPUK) un Eiropas Vērtspapīru regulatoru komiteja (EVRK).

[2] http://ec.europa.eu/internal_market/finances/committees/index_en.htm#package

[3] OV L 207, 18.8.2003., 1. lpp.

[4] OV C 63, 18.3.2009., 11. lpp.

[5] OV C […], […], […]. lpp. [Šai jābūt 1. zemsvītras piezīmei.]

[6] OV C […], […], […]. lpp.

[7] OV C […], […], […]. lpp.

[8] OV L 335, 17.12.2009., 1.–155. lpp.

[9] OV L 207, 18.8.2003., 1. lpp.

[10] OV C 63, 18.3.2009., 11. lpp.

[11] OV L 243, 11.9.2002., 1. lpp.