11.12.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 380/132

—

ņemot vērā starptautiskos, Eiropas un valsts instrumentus par cilvēktiesībām un pamatbrīvībām un par apzināti nelikumīgas apcietināšanas, cilvēku piespiedu nozušanas un spīdzināšanas aizliegumu, piemēram, 1966. gada 16. decembra Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām (ICCPR) un 1984. gada 10. decembra ANO Konvenciju pret spīdzināšanu un citu nežēlīgu, necilvēcīgu vai pazemojošu rīcību vai sodīšanu un tai pievienotos attiecīgos protokolus,

—

ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas 2007. gada 18. decembra rezolūciju Nr. 62/149, kurā aicināts noteikt moratoriju nāvessoda piemērošanai, un 2008. gada 18. decembra rezolūciju Nr. 63/168, kurā pieprasīts īstenot Ģenerālās asamblejas Rezolūciju Nr. 62/149,

—

ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par nāvessodu, jo īpaši 2010. gada 7. oktobra rezolūciju par Pasaules dienu pret nāvessodu (1) un 2008. gada 10. jūlija rezolūciju par nāvessodu, jo īpaši par Troy Davis lietu (2), par Gvantanamo, it īpaši 2006. gada 13. jūnija rezolūciju par Gvantanamo ieslodzīto stāvokli (3) un 2004. gada 10. marta rezolūciju par Gvantanamo ieslodzīto tiesībām uz taisnīgu tiesu (4), kā arī par to, ka CIP, iespējams, izmanto Eiropas valstis apcietināto transportēšanai un nelikumīgai aizturēšanai, jo īpaši to, kas teikts 2007. gada 14. februārī pieņemtajā rezolūcijā (5),

—

ņemot vērā 2009. gada 4. februāra rezolūciju par Gvantanamo ieslodzījuma vietas gūstekņu atpakaļnosūtīšanu un pārmitināšanu (6),

—

ņemot vērā EP priekšsēdētāja vēstuli valstu parlamentiem par dalībvalstu pārbaudēm saistībā ar Parlamenta 2007. gada 14. februāra rezolūciju,

—

ņemot vērā 1983. gada 28. aprīlī parakstīto Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas Sesto protokolu par nāvessoda atcelšanu,

—

ņemot vērā 1989. gada 15. decembrī parakstīto Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām Otro fakultatīvo protokolu, kas paredz nāvessoda atcelšanu,

—

ņemot vērā Reglamenta 122. panta 5. punktu,

A.

tā kā ASV valdība cenšas panākt, lai nākamajā militārās komisijas tiesas sēdē nāvessodu piespriestu Saūda Arābijas iedzīvotājam Abd al Rahim Hussayn Muhammed al Nashiri, kuru patlaban tur ASV ieslodzījuma vietā Gvantanamo līcī; tā kā, lai panāktu šādu lēmumu, ir nepieciešams ierēdņa, ko oficiāli dēvē par „convening authority” (turpmāk – CA) piekrišana, un sagaidāms, ka šis lēmums tiks pieņemts tuvāko nedēļu laikā;

B.

tā kā al-Rahim al-Nashiri atrodas ASV uzraudzībā jau gandrīz deviņus gadus un tā kā, neraugoties uz to, ka viņa vārds tika minēts ASV Federālās tiesas apsūdzības rakstā jau pāris mēnešus pēc viņa apcietināšanas 2002. gadā, pret viņu nav savlaicīgi ierosināta lieta un viņš nav nekavējoties saukts pie atbildības, kā to pieprasa starptautiskie tiesību akti, tā vietā viņu slepeni turēja apcietinājumā, līdz 2006. gadā viņu pārvietoja uz Gvantanamo;

C.

tā kā gandrīz četrus gadus atrodoties CIP uzraudzībā, viņš, acīmredzot, tika turēts slepenās apcietinājuma vietās vieninieku kamerā bez tiesībām sarakstīties un sazināties, un uzskata, ka viņš ir ticis pakļauts spīdzināšanai, tostarp gremdēšanai ūdenī (water-boarding);

D.

tā kā 2011. gada 20. aprīlī ASV Aizsardzības departaments paziņoja, ka pret Abd al Rahim al Nashiri ir izvirzīta apsūdzība saskaņā ar 2009. gada militāro komisiju aktu arī par „slepkavību, pārkāpjot kara likumu” un „terorismu”, pamatojoties uz viņa vadošo lomu, organizējot 2000. gada 12. oktobrī Jemenā notikušo uzbrukumu ASV karakuģim USS Cole, kura laikā 17 amerikāņu jūrnieki tika nogalināti un vēl 40 ievainoti, kā arī par uzbrukumu Francijas tankkuģim MV Limburg2002. gada 6. oktobrī Adenas līcī, kura laikā tika nogalināts viens no kuģa komandas locekļiem;

E.

tā kā Saūda Arābijas valstspiederīgais Abd al-Rahim al-Nashiri būs pirmais apcietinātais, ko tiesās militārā komisija, kopš prezidents B. Obama pavēlēja atsākt šādas tiesas sēdes; tā kā militārā komisija vēl līdz šim nav noteikusi tiesas sēdes datumu, un apsūdzība kā vienu no iespējamajiem soda veidiem ir ierosinājusi piespriest nāvessodu, lai gan to iepriekš ir jāapstiprina militārās komisijas CA — ierēdnim, kuru ieceļ ASV aizsardzības sekretārs;

F.

tā kā pašreizējais CA ir norādījis, ka viņš ir gatavs saņemt rakstiskus iesniegumus saistībā ar nāvessodu līdz 2011. gada 30. jūnijam un ka viņš savu lēmumu pieņems pēc šā datuma;

G.

tā kā Eiropas Savienība ir stingri apņēmusies nodrošināt, ka trešās valstīs tiek noteikts moratorijs nāvessoda piemērošanai pirmajā instancē, un gala rezultātā panākt nāvessoda atcelšanu visā pasaulē, un cenšas panākt, lai visas valstis piekristu šim principam;

H.

tā kā starptautiskajās cilvēktiesībās ir atzīts, ka dažas valstis saglabā nāvessodu, bet šīs tiesības aizliedz izmantot un izpildīt nāvessodu, kas piespriests, pamatojoties uz tiesas prāvu, kura neatbilst visaugstākajiem taisnīguma standartiem;

I.

tā kā tas jau ir paudis kritiku un aicinājis ASV pārskatīt militāro komisiju sistēmu, jo tā neatbilst starptautiskajiem standartiem attiecībā uz taisnīgu tiesu;

J.

tā kā 2007. gadā ANO īpašais referents jautājumos par cilvēktiesību un pamattiesību veicināšanu un aizsardzību aicināja ASV atcelt militārās komisijas un tā kā 2009. gadā ANO īpašais referents jautājumos par ārpustiesas vai patvaļīgu nāvessodu izpildi mudināja ASV militārajās komisijās vairs nepiespriest nāvessodu;

K.

tā kā Abd al-Rahim al-Nashiri ir apgalvojis, ka 2002. un 2003. gadā CIP viņu vairākus mēnešus ir slepeni turējusi kādā apcietinājuma vietā Polijā un ka viņš šajā laikā ir ticis spīdzināts, un tā kā 2011. gada 10. maijā viņš ar cilvēktiesību NVO palīdzību iesniedza apelāciju Eiropas Cilvēktiesību tiesā;

L.

tā kā, neraugoties uz pierādījumiem, ka cīņā pret terorismu ir pieļauti ārkārtīgi nopietni cilvēktiesību pārkāpumi un veikti tādi starptautiskajos tiesību aktos minēti noziegumi kā spīdzināšana, ļaunprātīga izturēšanās, turēšana apcietinājumā bez tiesībām sarakstīties un sazināties un cilvēku piespiedu pazušana, šajā sakarībā pie atbildības ir saukti tikai nedaudzi cilvēki gan ASV, gan ES,

1.

norāda uz ciešajām transatlantiskajām attiecībām, kas pamatojas uz kopīgām pamatvērtībām un vispārējo neapstrīdamo pamata cilvēktiesību, piemēram, tiesību uz taisnīgu tiesu un apzināti nelikumīgas apcietināšanas aizlieguma, ievērošanu; atzinīgi vērtē ciešo transatlantisko sadarbību ļoti daudzos starptautisko cilvēktiesību jautājumos;

2.

atkārtoti pauž sašutumu par visiem teroristu uzbrukumiem un solidarizējas ar šādu uzbrukumu upuriem, kā arī izsaka līdzjūtību viņu ģimenēm, draugiem un radiniekiem par pārciestajām sāpēm un ciešanām; tomēr atkārtoti norāda, ka, cīnoties pret terorismu, nedrīkst ignorēt tādu kopīgi noteiktu pamatvērtību kā cilvēktiesību un tiesiskuma ievērošanu;

3.

atkārtoti uzsver savu pastāvīgo negatīvo nostāju pret spīdzināšanas un ļaunprātīgas izturēšanās izmantošanu un pret nāvessodu piespriešanu, neatkarīgi no nodarījuma veida un apstākļiem, un vēlreiz uzsver, ka nāvessoda atcelšana veicina cilvēka cieņas principu ievērošanu un progresīvas pārmaiņas cilvēktiesību jomā;

4.

aicina ASV iestādes nepiespriest nāvessodu Abd al-Rahim al-Nashiri un aicina augsto pārstāvi Catherine Ashton, Padomes prezidentūru, Komisiju un dalībvalstis steidzami ierosināt šā jautājuma izskatīšanu ar ASV iestādēm un paust ASV stingru protestu, lai nodrošinātu, ka Abd al-Rahim al-Nashiri nāvessods netiek izpildīts;

5.

atkārtoti aicina ASV iestādes pārskatīt militāro komisiju sistēmu, lai nodrošinātu taisnīgu šīs lietas izskatīšanu, slēgt Gvantanamo, aizliegt spīdzināšanas, ļaunprātīgas izturēšanās un turēšanas bez tiesībām sarakstīties un sazināties, kā arī beztermiņa apcietinājuma un cilvēku piespiedu pazušanas izmantošanu jebkādos apstākļos, un atgādina ES iestādēm un dalībvalstīm par viņu pienākumu nepiedalīties šādās starptautiskajos, Eiropas un valsts tiesību aktos aizlietās darbībās vai slēpt šādas darbības;

6.

pauž nožēlu par ASV prezidenta 2011. gada 7. martā pieņemto lēmumu parakstīt rīkojumu par apcietināšanu un aizlieguma rīkot militāros tribunālus atcelšanu; ir pārliecināts, ka parasta krimināltiesa atbilstīgi civilajai jurisdikcijai ir labākais veids, kā atrisināt jautājumu par Gvantanamo apcietināto statusu; uzsver, ka al-Nashiri un visiem pārējiem ASV turētajiem apcietinātajiem ir jāizvirza pamatota apsūdzība un viņi jātiesā atbilstīgi starptautiskajiem tiesiskuma standartiem vai arī jāatbrīvo; šajā sakarībā uzsver, ka šie paši standarti attiecībā uz taisnīgu tiesu ir nediskriminējoši jāattiecina uz visiem;

7.

aicina ES un dalībvalstu iestādes, kā arī ASV iestādes nodrošināt, ka gadījumos, kad ir pieļauti starptautiskajos, Eiropas vai valsts tiesību aktos noteiktie cilvēktiesību pārkāpumi un izdarīti noziegumi, tiek veikta pilnīga, taisnīga, efektīva, neatkarīga un objektīva izmeklēšana un vainīgie par šiem pārkāpumiem, tostarp arī CIP nelikumīgās aizturēšanas un slepeno cietumu programmas ietvaros veiktajiem pārkāpumiem, tiek saukti pie atbildības;

8.

atzinīgi vērtē to, ka vairākas dalībvalstis ir uzņēmušas Gvantanamo apcietinātos izmitināšanai un aicina citas dalībvalstis sadarboties ar ASV valdību šajā jautājumā;

9.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Militāro komisiju CA, ASV Valsts sekretāram, ASV prezidentam, ASV Kongresam un Senātam, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, Padomei, Komisijai, ES dalībvalstu valdībām un parlamentiem, ANO ģenerālsekretāram, ANO Ģenerālajai asamblejai un ANO dalībvalstu valdībām.