17.3.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 84/38

1.1

Zaļajā grāmatā “Ceļā uz atbilstīgām, noturīgām un drošām Eiropas pensiju sistēmām” pamatoti norādīts, ka dalībvalstu tiesības un pienākums ir noteikt to sociālās nodrošināšanas programmu pamatprincipus un arī pensiju sistēmas struktūru un darbību. EESK tomēr uzskata, ka ES līmenī saskaņota pieeja minētajā jomā var sekmēt vienotību un nodrošināt dalībvalstu pensiju sistēmu atbilstību stratēģijas “Eiropa 2020” pamatmērķiem sociālajā un nodarbinātības jomā, jo jāatceras, ka nodarbinātība ir būtisks faktors, kas ietekmē pensiju sistēmu noturību. EESK piezīmes būtu jāņem vērā kopumā, nevis izlases veidā.

1.2

Lēmumus par pensiju sistēmu reformām pieņem dalībvalstu līmenī, ņemot vērā attiecīgās valsts apstākļus un vēsturi un cenšoties nodrošināt pensiju sistēmas atbilstību un noturību. Ar ES noteikumiem nevajadzētu nedz tieši, nedz netieši veicināt vai kavēt nevienu no pensiju sistēmas reformu veidiem. Atzinumos, kas pieņemti 2000. un 2004. gadā (1), EESK uzsvēra, ka šai jomai jābūt sociālo partneru pārziņā. Dalībvalstu pensiju sistēmas ir ļoti atšķirīgas, tomēr EESK uzskata, ka ir pietiekami daudz kopīgu jautājumu, ko var risināt ES līmenī, nepārkāpjot Līgumā par Eiropas Savienības darbību noteiktās ES pilnvaras pensiju jomā (piemēram, politikas koordinācija vai noteikumu izstrāde).

1.3

Zaļajā grāmatā minētie priekšlikumi ir jāanalizē plašākās kopsakarībās, proti, saistībā ar sociālo tirgus ekonomiku. Krīzei ir negatīva ietekme uz izaugsmi, nodarbinātību un pensijām. Eiropas Savienība, kuras uzdevums ir sniegt atbalstu, pildītu šo uzdevumu, ja vienlaikus izstrādātu strukturētu ekonomikas atveseļošanas politiku, lai veicinātu kvalitatīvu izaugsmi ar tādiem līdzekļiem kā aktīva nodarbinātības politika, profesionālā apmācība, ieguldījumi un inovācija, tā veicinot lielāka skaita un pienācīgas kvalitātes darbavietu radīšanu. Tas savukārt stabilizētu dalībvalstīs izveidotās paaudžu solidaritātes shēmas. Šīs sistēmas ir spēcīgs krīzes seku mazināšanas faktors. Pirms atteikties no pensiju sistēmām, kuru pamatā ir vienīgi solidaritātes princips, un pāriet uz jauktajām shēmām (paaudžu solidaritātes shēmas un pensiju fondi), dalībvalstīm, kuras to pamato arī ar argumentu, ka uz solidaritāti balstītas pensiju sistēmas palielina publisko finanšu deficītu, būtu jāatceras, ka pensiju fonda shēmas nepalīdz iedzīvotājiem pārvarēt ekonomikas krīzes sekas; tieši pretēji — šādas pensiju sistēmas varētu negatīvi ietekmēt jebkura finanšu un biržas krīze.

1.4

Iedzīvotāju dzimstība mazinās, bet dzīves ilgums palielinās, tāpēc Eiropas sabiedrība noveco. EESK piekrīt, ka pastāvīgi jāseko līdzi demogrāfiskajām prognozēm un tās jāanalizē, lai varētu pensiju sistēmas atbilstīgi un savlaicīgi pielāgot apstākļu izmaiņām. Tomēr prognozes, arī prognozes par to, cik daudz publisko un privāto līdzekļu turpmāk būs jāatvēl pensijām, jālieto piesardzīgi un jāvērtē kritiski, jo to pamatā esošajos aprēķinos, iespējams, izmantoti ilgākā termiņā grūti prognozējami rādītāji (2). Nevar droši apgalvot,ka piepildīsies Eurostat prognoze par to, ka turpmāko 40 gadu laikā dzīves ilgums Eiropā palielināsies par 7 gadiem, lai arī prognozes pamatā ir atzītu ekspertu vērtējums. Dzīves ilguma turpmāko palielināšanos var ietekmēt darba un dzīves apstākļu pasliktināšanās. EESK uzskata, ka Komisijas zaļajā grāmatā iekļautajos priekšlikumos, kas galvenokārt balstīti uz demogrāfiskās attīstības tendencēm un prognozēm turpmākajiem 50 gadiem, nav ņemts vērā, ka krīze ietekmē pensiju sistēmas ne tik daudz demogrāfiskās attīstības, bet gan darbavietu skaita un investīciju samazināšanās dēļ.

1.5

EESK nav pārliecināta, ka tikai ar pensionēšanās vecuma palielināšanu var atrisināt problēmas, kas saistītas ar demogrāfiskajām pārmaiņām. Gluži pretēji, Komiteja uzskata, ka miljoniem vecāka gadagājuma cilvēku, īpaši sievietes, pensionēšanās vecuma palielināšanas dēļ varētu nonākt zem nabadzības sliekšņa. Tāpēc, veicot pasākumus darba dzīves paildzināšanai un izaugsmes un nodarbinātības veicināšanai, būtu jāpanāk, ka faktiskais pensionēšanās vecums sasniedz likumā noteikto pensionēšanās vecumu. Vecāka gadagājuma cilvēki bieži pārtrauc darbu priekšlaikus veselības problēmu, pārmērīgas darba slodzes un priekšlaicīgas atlaišanas dēļ, kā arī tāpēc, ka viņiem nav iespēju piedalīties apmācības pasākumos vai atgriezties darba tirgū; minētās iedzīvotāju grupas nodarbinātību var noturīgi palielināt, tikai īstenojot aktīvu vecumdienu politiku un veicinot cilvēku iesaistīšanos apmācībā un mūžizglītībā. Turklāt, palielinot tiesību aktos noteikto pensionēšanās vecumu, var pieaugt slogs uz citiem sociālās nodrošināšanas programmas pīlāriem (3), piemēram, palielināties pieprasījums pēc invaliditātes pensijām vai garantētajiem minimālajiem ienākumiem, kā tas noticis dažās dalībvalstīs. Pensionēšanās vecuma palielināšana īstenībā neveicinās valsts finanšu stabilitāti, tāpēc pensionēšanās vecuma palielināšanai jābūt brīvprātīgai.

1.6

Mehānismi automātiskai pensionēšanās vecuma palielināšanai, ņemot vērā vai nu vidējā dzīves ilguma palielināšanos vai demogrāfiskās attīstības tendences, ir drauds visai sabiedrībai kopumā, tāpēc EESK tos neatbalsta. Lielākā daļa minēto mehānismu paredz pensionēšanās vecuma automātisku palielināšanu, pieaugot dzīves ilgumam un mainoties citiem ekonomikas vai darba tirgus rādītājiem. Lēmumi, kas tik būtiski ietekmē dzīves apstākļus, ir jāpieņem parlamentiem, iepriekš veicot plašu apspriešanos ar sabiedrību (tai skaitā ar sociālajiem partneriem un citām ieinteresētajām personām), un tos nedrīkst pieņemt automātiski, pamatojoties uz datorizētiem aprēķiniem. Dalībvalstīm, kas ievieš minētos mehānismus, ir jāņem vērā fakts, ka šādi mehānismi var mazināt sabiedrības pretošanos reformām, tomēr, ja gados vecākiem darba ņēmējiem nebūs reālu darba iespēju, viņiem būs vajadzīgs finansiāls atbalsts no citiem sociālās nodrošināšanas programmas pīlāriem. Tas nozīmē, ka šādu mehānismu nepārdomāta ieviešana pensiju sistēmās nenodrošinās šo sistēmu atbilstību un noturību.

1.7

Pašreizējā ekonomikas krīze skārusi gan paaudžu solidaritātes, gan pensiju fonda shēmas, bet šī ietekme ir atšķirīga. Jānorāda, ka divdesmitā gadsimta deviņdesmito gadu beigās dažas dalībvalstis ieviesa pensiju fonda shēmas ar obligātu iesaistīšanos, uzskatot, ka tas ļaus mazināt sabiedrības novecošanas radītos draudus pensiju sistēmām, piemēram, to atbilstībai vai noturībai. Finanšu krīze un tās sekas liecina, ka pensiju fonda shēmas ar obligātu iesaistīšanos ir pakļautas īpašam finansiālam riskam. Savukārt paaudžu solidaritātes shēmas ietekmējusi ekonomikas krīze un sabiedrības novecošana, jo samazinās izmaksātā atalgojuma apjoms. Pašlaik ir skaidrs, ka ekonomikas krīzes un sabiedrības novecošana (gan atšķirīgos veidos) ietekmē visas pensiju shēmas, lai kāda būtu to finansēšanas metode. Tāpēc ir jānodrošina šo shēmu atbilstīga pārvaldība, lai ievērojami samazinātu riskus, kas apdraud to noturību. ES valstu pensiju sistēmas ir atšķirīgas, tomēr, meklējot risinājumus, kā nodrošināt to atbilstību un noturību, ir jārīkojas vienoti. EESK uzskata, ka paaudžu solidaritātes shēmām ar obligātu iesaistīšanos arī turpmāk jābūt būtiskam pensiju nodrošināšanas avotam un tām jāvelta īpaša uzmanība, lai novērstu aizstājienākumu samazināšanos, kas vērojama daudzās ES dalībvalstīs.

1.8

Lai nodrošinātu publisko finanšu ilgtspēju laikā, kad sabiedrība noveco, galvenie ES centieni jāvērš uz šādām jomām: nodarbinātības kvalitatīva un kvantitatīva uzlabošana, elastdrošības uzlabošana darba tirgū, mūžizglītība, ražīguma paaugstināšana un ekonomikas rādītāju uzlabošana, imigrācija un migrantu integrācija. EESK uzskata, ka Komisijas priekšlikumos jāiekļauj ieteikums izstrādāt vispārējas nodarbinātības modeli, kas ļautu nodrošināt kvalitatīvas darbavietas visu vecumu darba ņēmējiem un jo īpaši — jauniešu integrāciju darba tirgū, kā arī veicinātu vecāka gadagājuma cilvēku vēlmi dzīvot “aktīvas vecumdienas” un iesaistīšanos apmācības un mūžizglītības pasākumos. Cilvēki vēlas, lai jau šodien visiem būtu darbs un visi varētu strādāt kvalitatīvākās darbavietās. Tāpēc būtiski ir radīt atbilstošus priekšnosacījumus jaunu darbavietu veidošanai.

1.9

EESK uzsver, ka pensiju sistēmai ir jābūt uzticamai un atbilstošai, un tas nozīmē, ka jāmeklē un jāizmanto jauni finanšu avoti, lai nodrošinātu taisnīgu attieksmi pret visām paaudzēm. Vienīgi tā var nodrošināt, ka nākamās paaudzes veiks iemaksas pensiju sistēmā, un tas ir būtisks pensiju shēmu noturības nosacījums. Pensiju sistēmām ir jābūt pārredzamām, un informācijai un statistikai par to darbību un visām dalībnieku tiesībām jābūt pieejamai un saprotamai. Skolu mācību programmās būtu jāparedz, ka jāapgūst zināšanas finanšu jomā.

1.10

EESK mudina dalībvalstis un Komisiju nodrošināt dzimumu līdztiesību. Jāpārskata sieviešu un vīriešu pensionēšanās vecumu atšķirības. Ja pensijas lielumu piesaista demogrāfiskajiem faktoriem, sievietes, kuru pensionēšanās vecums ir zemāks, tiek pakļautas lielākam nabadzības riskam vecumdienās. Iespēja, ka sievietes saņem mazākas pensijas, jau tāpat ir lielāka, jo sievietes saņem mazāku atalgojumu (sieviešu un vīriešu atalgojuma atšķirības), viņu darba dzīvē ir ilgāki pārtraukumi bērnu kopšanas dēļ un viņas ir arī pakļautas lielākam ilgstoša bezdarba riskam. Arī sieviešu karjera nav tik stabila. Šajā sakarā ir ļoti svarīgi novērst ilgstošu atrašanos ārpus darba tirgus. Piemēram, paplašinot bērnu un vecāka gadagājuma cilvēku aprūpes iespējas, daudzām sievietēm varētu būtiski palīdzēt iekļauties un palikt darba tirgū. EESK aicina dalībvalstis īstenot pasākumus, lai patiešām risinātu minētos jautājumus.

1.11

EESK norāda, ka, pretēji tam, kas apalvots zaļajā grāmatā, nevienā pensiju sistēmā pensijas nav “atlīdzība”, bet gan atlikts algas maksājums vai ietaupījumi. Pensionāri ir svarīga sociālā un ekonomiskā grupa, un viņi nav apgrūtinājums, bet gan nozīmīgi ekonomikas dalībnieki, jo viņu īpatsvars iedzīvotāju vidū ir 25 % un viņi stimulē kopējo pieprasījumu.

1.12

Jāņem vērā, ka pat dalībvalstīs, kur izveidotas paaudžu solidaritātes shēmas, brīvprātīgajās pensiju fonda sistēmās nebūs pietiekami daudz dalībnieku, ja tām pievienosies tikai tie darba ņēmēji, kuri var veidot uzkrājumus. Ja obligātās pensiju fonda shēmas kļūs par ierastu praksi un paaudžu solidaritātes shēmas daļēji pārtaps par pensiju fonda shēmām, jānodrošina, ka tas nerada nevienlīdzību un neapdraud nākamo pensionāru ienākumus.

1.13

Pensiju sistēmu atbilstības un noturības nodrošināšana ir prioritāte gan no makroekonomiskā, gan no sociālā viedokļa. Tā kā tas ir ekonomikai ļoti būtisks jautājums, atbildīgajām iestādēm nekavējoties jāmeklē citi finansējuma avoti vai līdzekļu papildināšanas veidi (ne maksājumi no darba algas), lai palīdzētu finansēt pensiju sistēmas.

1.14

Komisijai būt jārosina dalībvalstis, aktīvi iesaistot visus sociālos partnerus, reformēt valsts pensiju sistēmas, lai panāktu to atbilstību, noturību un drošumu.

2.1

2.1.1

Komisijai vispirms jādefinē atbilstības pamatprincipi ES līmenī. Pensijām jānodrošina cilvēkiem materiāla drošība un cieņpilnas vecumdienas. ES atbalsta dalībvalstis ar daudziem instrumentiem. To vidū ir atklātā koordinācijas metode, Stabilitātes un izaugsmes pakts un Stokholmas stratēģija (4). Saskaņā ar Līgumu par Eiropas Savienības darbību var pieņemt arī ES līmeņa noteikumus par sociālo nodrošinājumu un pensiju shēmām. EESK atzīst, ka minētajā jomā ir sarežģīti piemērot ES līmeņa noteikumus, tomēr Komisija varētu novērtēt un, ja vajadzīgs, pārskatīt spēkā esošo normatīvo sistēmu, it īpaši attiecībā uz pensiju fonda shēmām, un pilnveidot vismaz šādus aspektus:

2.1.2

Veicot novērtēšanu, īpaša uzmanība jāpievērš privātu iestāžu pārvaldītām pensiju fonda shēmām ar obligātu individuālu iesaistīšanos, ko dažas dalībvalstis ieviesa divdesmitā gadsimta deviņdesmito gadu beigās. Spēkā esošie ES tiesību akti ir izstrādāti, pamatojoties uz pieredzi valstīs, kuru pensiju sistēmās nebija paredzēti šādi risinājumi. Tāpēc Komisijai īpaša uzmanība jāvelta pensiju fonda shēmām ar obligātu individuālu iesaistīšanos un jāanalizē šādi aspekti:

EESK rosina reformas veikt piesardzīgi, jo, pārvedot daļu solidaritātes sistēmās veikto iemaksu uz pensiju fonda shēmām, nedrīkstētu pasliktināt paaudžu solidaritātes sistēmu stāvokli, lai nodrošinātu ienākumus nākamajiem pensionāriem. Attiecībā uz minēto jomu nav spēkā efektīvu normatīvo aktu, tāpēc finanšu risks ir paaugstināts, īpaši ekonomikas krīzes laikā. Pensiju fondiem, veicot investīcijas, jāņem vērā, ka aktīvu sadalījumam ir jāpiemēro dzīves cikla stratēģija.

2.1.3

EESK uzskata, ka, lietojot atklāto koordinācijas metodi, Sociālās aizsardzības komiteja un tās Rādītāju apakškomiteja, piedaloties Ekonomikas politikas komitejai un tās Darba grupai sabiedrības novecošanas jautājumos, varētu izstrādāt un pilnveidot instrumentus, kas ļauj novērtēt novecošanas iespējamo ietekmi uz valsts finanšu ilgtspēju un pienācīgu pensiju nodrošināšanu. Ar Eurostat vispārējo metodi nevar pilnvērtīgi novērtēt nabadzību pensionāru mājsaimniecībās, jo to ienākumu un izdevumu struktūra atšķiras. Jāizstrādā metode precīzākai pensionāru nabadzības novērtēšanai. Šo metodi varētu arī izmantot, lai pārraudzītu no pensijas gūto ienākumu atbilstību. Jāveic vairāk uz statistiku balstītu aplēšu, lai novērtētu pensiju atbilstību pēc to spējas novērst gados vecāku cilvēku nabadzību un nodrošināt pensionāriem pienācīgu dzīves līmeni, kas ļauj viņiem iesaistīties valsts, sabiedrības un kultūras dzīvē (5). Tomēr tas, kādas pensijas uzskatāmas par atbilstīgām, ir jānosaka dalībvalstīs.

2.2

2.2.1

Galvenā uzmanība Eiropas pensiju sistēmās pievērsta turpmāko izdevumu pārraudzībai, pamatojoties uz pieņemtajiem noteikumiem. Šāda metode veicina to, ka politikas veidotāji koncentrējas vienīgi uz laikposmu, par kuru ir izteiktas prognozes. EESK uzsver, ka ir būtiski pārraudzīt pensiju sistēmas vispārējo saistību līmeni. Tāpēc pašreizējo sistēmu varētu papildināt un paredzēt arī netiešo saistību pārraudzību un pārskatu sniegšanu par tām, lietojot atzītas metodes.

2.2.2

Jāapsver, vai nevajadzētu pārskatīt Stabilitātes un izaugsmes paktu, lai tā noteikumos pienācīgi ņemtu vērā īstenotās reformas (tostarp pāreju no paaudžu solidaritātes pensiju sistēmām uz daļēji fondētām pensiju sistēmām), ar kurām ir mainīts pensiju sistēmu finansēšanas veids, palielinot tiešās un samazinot netiešās saistības. Tādējādi varētu nodrošināt, ka valsts tiešā parāda pieaugums īstermiņā nekavētu minētās reformas, kuru mērķis ir nodrošināt ilgtermiņa noturību.

2.2.3

Pašlaik iecerēto reformu veicināšana, pamatojoties uz prognozēm līdz 2060. gadam, tomēr varētu kavēt izvirzītā mērķa sasniegšanu, proti, pensiju sistēmu atbilstības un noturības nodrošināšanu. EESK iesaka papildināt paaudžu solidaritātes shēmas ar obligātu iesaistīšanos, atsevišķos gadījumos nodrošinot rezerves finansējumu, lai neaizsargātās grupas nepakļautu riskam, ko rada strauja pielāgošana.

2.2.4

EESK uzskata, ka Komisijas jautājums var radīt maldīgu priekšstatu. Valsts finanšu ilgtspējas nodrošināšana ir būtiska, bet tas ir dalībvalstu uzdevums, kas saistīts ar dažādiem faktoriem, ne tikai ar pensiju sistēmām.

2.3

2.3.1

Lielākajā daļā dalībvalstu tiesību aktos noteiktais pensionēšanās vecums 2020. gadā būs 65 gadi. Saskaņā ar Eurostat datiem vidējais faktiskais pensionēšanās vecums Eiropā 2008. gadā bija 61,4 gadi (6). Nodarbinātības līmenis cilvēkiem vecumā no 55 līdz 64 gadiem joprojām ir zems — aptuveni 40 %. Jāīsteno gan pasākumi, lai radītu darba vietas gados vecākiem iedzīvotājiem, mainītu darba devēju attieksmi pret minēto vecuma grupu un mainītu arī pašu vecāka gadagājuma darba ņēmēju attieksmi, gan pasākumi, lai radītu nosacījumus “aktīvu vecumdienu” pavadīšanai, jo miljoniem darba ņēmēju pēc pensionēšanās vecuma automātiskas pielāgošanas, kas izpaudīsies kā likumā noteiktā pensionēšanās vecuma paaugstināšana, būs vajadzīgs atbalsts no citiem sociālās nodrošināšanas programmas pīlāriem (piemēram, bezdarbnieka pabalsts, invaliditātes pensija vai garantētie minimālie ienākumi), un nabadzības risks minētajā vecuma grupā strauji palielināsies. EESK uzskata, ka nodarbinātību veicinošiem pasākumiem ir jābūt Eiropas Savienības prioritātei. Demogrāfiskās problēmas ir jārisina galvenokārt ar izaugsmes un nodarbinātības veicināšanas politiku.

2.3.2

Stratēģijā “Eiropa 2020” noteikti jāparedz Eiropas līmeņa pasākumi, lai darba ņēmējiem nodrošinātu iespējas strādāt. Dalībvalstīm vajadzētu paplašināt nodarbinātības iespējas un radīt labvēlīgus apstākļus, lai uzņēmumi varētu radīt jaunas darba vietas un darba ņēmēji — saglabāt darbu, ja viņi to vēlas. Lai palielinātu darba dzīves ilgumu, ir jāsadarbojas valstij, darba devējiem un iedzīvotājiem. Darba devēji ir nemitīgi jāatbalsta, lai tie spētu nodrošināt vairāk darbavietu vecāka gadagājuma cilvēkiem, kas priekšlaikus pārtrauc darbu veselības problēmu, darba apstākļu, pārmērīgas darba slodzes vai priekšlaicīgas atlaišanas dēļ un tāpēc, ka nav iespēju piedalīties apmācības pasākumos vai atgriezties darba tirgū. Jāatbalsta un jāstimulē arī vecāka gadagājuma cilvēki, lai palielinātu viņu atbilstību darba tirgus prasībām un iespējas arī turpmāk aktīvi iesaistīties darba tirgū. Tiesības uz pensiju ir viens no pamattiesību veidiem, tāpēc pensionēšanās vecumu nedrīkst palielināt automātiski. EESK norāda, ka jautājumu par pensionēšanās vecumu nedrīkst aplūkot saistībā ar jautājumu par to, cik ilgi darba ņēmējs ir veicis ieguldījumus vai iemaksas.

2.3.3

Jāšaubās, vai faktisko pensionēšanās vecumu var palielināt, vienīgi palielinot tiesību aktos noteikto pensionēšanās vecumu. Tas noteikti nenotiks, ja neveidosim arī aktīvu darba tirgus politiku, neveicināsim pienācīgu darba attiecību veidošanu, neīstenosim aktīvu vecumdienu stratēģijas un pasākumus solidaritātes stiprināšanai pensiju sistēmā. Vecāka gadagājuma cilvēku nodarbinātību var palielināt vienīgi ar apzināti veidotu politiku aktīvām vecumdienām, veicinot apmācības turpināšanu un mūžizglītību.

2.3.4

EESK uzskata, ka automātiskas pielāgošanas mehānismi nevar pilnībā aizstāt ierastajā kārtībā pieņemtus politiskos lēmumus. Lēmumi, kas būtiski ietekmē cilvēku dzīves apstākļus, ir jāpieņem parlamentā, iepriekš veicot plašu apspriešanos ar sabiedrību. Ja tos ieviestu, pastāvētu risks, ka automātiskā pielāgošana nodarbinātības periodu paildzinātu vairāk nekā pensijas saņemšanas periodu. Līdz šim, pieaugot paredzamajam dzīves ilgumam, vienlaikus palielinājušies arī laikposmi, ko cilvēki pavada, iegūstot izglītību un būdami pensijā, savukārt aktīvās darba dzīves ilgums ir samazinājies. Pensionēšanās vecuma palielināšana nedrīkst būt atsevišķs pasākums — papildus ir jāīsteno pasākumi, lai palielinātu nodarbinātības iespējas cilvēkiem, kuriem līdz pensijai ir atlikuši pāris gadi.

2.4

2.4.1

Nodarbinātības paildzināšana ir svarīga saistībā ar visiem stratēģijas “Eiropa 2020” mērķiem. Īstenojot pasākumus, kuru mērķis ir paaugstināt nodarbinātību līdz 75 % no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, ir jāiesaista sociālie partneri. EESK uzskata, ka ir vajadzīgi īpaši pasākumi, lai paaugstinātu nodarbinātības līmeni vecuma grupā no 55 līdz 64 gadiem. EESK ierosina valstu reformu programmās izvirzīt mērķus attiecībā uz minēto vecuma grupu, saskaņojot tos ar sociālajiem partneriem.

2.4.2

EESK jau iepriekš publicējusi sīki izstrādātus ieteikumus (7) par nodarbinātības paildzināšanas pasākumiem, kas jāīsteno ES un dalībvalstu līmenī. EESK uzskata, ka līdztekus arodizglītībai mūža garumā, aktīvai darba tirgus politikai, finanšu stimuliem turpināt darbu un citādai darba devēju attieksmei pret gados vecākiem darba ņēmējiem jāīsteno arī šādi pasākumi, kas pavērtu jaunas iespējas gados vecākiem darba ņēmējiem:

2.4.3

Īstenojot nodarbinātības paildzināšanas pasākumus, jārisina arī jautājumi, kas saistīti ar to, ka mūsdienās jaunieši darba tirgū iekļaujas daudz vēlāk nekā iepriekšējās paaudzes. Lai paildzinātu darba dzīvi, ir jārisina arī problēmas, kas saistītas ar bezdarbu (jo īpaši — ilgstošu bezdarbu) un darba dzīves pārtraukumiem, kuri saistīti ar bērnu audzināšanu, apgādībā esoša ģimenes locekļa aprūpēšanu vai īslaicīgu darba nespēju.

2.5

2.5.1

Komisijas ziņojumā par Direktīvu, kas attiecas uz papildpensijas kapitāla uzkrāšanas institūciju darbību un uzraudzību (9), norādīts, ka pašlaik nav pamata grozīt noteikumus. Ja pēc minētās direktīvas darbības izvērtējuma būs vajadzīga tās pārskatīšana, EESK uzskata, ka jāizvērtē termina “riska kapitāla tirgi” neskaidrā definīcija, jo tā var radīt draudus pensiju fondiem un to dalībniekiem. Skaidrāk jādefinē uzraudzības aspekti, un jāierobežo fondu tiesības investēt aktīvus riskantos finanšu instrumentos.

2.5.2

EESK norāda, ka līdztekus pašreizējām pensiju shēmām varētu darboties privātas pensiju shēmas ar individuālu brīvprātīgu iesaistīšanos. Tāpēc būtu jāanalizē iespējas sniegt Eiropas līmeņa garantijas, kas būtu pārrobežu darba ņēmēju interesēs. Jāizpēta pieprasījums un iespēja izveidot mobilajiem darba ņēmējiem paredzētus Eiropas individuālos pensiju kontus (pēc ASV individuālo pensiju kontu sistēmas vai Polijas IKE sistēmas parauga), analizējot arī šādu sistēmu darbības, pārraudzības un uzraudzības principus. Komisija varētu apsvērt arī “28. regulējuma” izmantošanu, atbilstīgi Monti ziņojumā paustajam priekšlikumam, ko atbalsta arī EESK (10).

2.6

Vai ES vēlreiz jāizskata jautājums par pārvešanu vai minimālajiem standartiem attiecībā uz visu veidu pensiju tiesību iegūšanu un saglabāšanu un vai labāks risinājums būtu to izsekojamības dienesti?

2.6.1

ES regulas, kas attiecas uz sociālās nodrošināšanas programmu koordinēšanu, ir ļoti efektīvs mobilo darba ņēmēju aizsardzības instruments. Tās paredz pensiju tiesību uzkrāšanu apdrošināšanas periodos, kas pavadīti citā dalībvalstī. Būtu jāapsver minētā principa pielāgošana visām papildu (darbavietu un individuālajām) pensiju fonda shēmām. EESK uzskata, ka jāapsver iespējas, kā nodrošināt galvenajās pensiju fonda shēmās iegūto pensijas tiesību pārrobežu uzkrāšanu.

2.6.2

EESK lūdz Komisiju apsvērt iespēju izstrādāt ES līmeņa pamatprincipus attiecībā uz pensiju tiesību uzkrāšanu un saglabāšanu. EESK tomēr uzskata, ka, ieviešot minētos noteikumus, būtu grūti nodrošināt dalībvalstu izvēles brīvību. Būtu lietderīgi izveidot pensiju tiesību izsekojamības dienestu, ko koordinētu Eiropas līmenī. Eiropas darba tirgū vērojamās mobilitātes dēļ dalībvalstīs ir jānodrošina iespējas pensijas tiesību pārnešanai no viena darba devēja uz citu. Visiem ES noteikumiem ir jāatspoguļo pensiju shēmu daudzveidības palielināšanās. Jāveicina darba ņēmēju pārrobežu mobilitāte, likvidējot nodokļu un administratīvos šķēršļus, kas kavē to pensijas tiesību pārnešanu, kas uzkrātas visās pensiju fonda shēmās ar brīvprātīgu iesaistīšanos.

2.7

Kā Eiropas regulējums vai paraugprakses kodekss palīdz dalībvalstīm panākt labāku līdzsvaru pensiju noguldītājiem un pensiju nodrošinātājiem starp drošību un pieejamību?

2.7.1

Komisija atzīst, ka ES noteikumi par pensiju fonda shēmām ir sadrumstaloti un neatbilstīgi. EESK mudina Komisiju apsvērt iespēju izstrādāt ES noteikumus, kas attiektos uz minēto pensiju shēmu uzkrājumu un izmaksas posmu, un analizēt šādus jautājumus:

2.7.2

Daudzās pensiju fonda shēmās ar garantētu iemaksu lielākajam riskam ir pakļauti shēmas dalībnieki. Arī minēto shēmu administrācijas izmaksas ir augstas. EESK uzskata, ka daži ar pensiju fonda shēmām saistīti jautājumi ir jānovērtē un, ja vajadzīgs, jāregulē ES līmenī. Ekonomikas politikas komitejas 2010. gada ziņojumā par sabiedrības novecošanu norādīts, ka dažās dalībvalstīs šādas pensiju shēmas būs nozīmīgas, lai nodrošinātu nākamajiem pensionāriem pienācīgus ienākumus. Kopīgi Eiropas līmeņa pamatprincipi var palīdzēt dalībvalstīm nodrošināt minēto pensiju shēmu, kuras pārvalda finanšu iestādes, efektivitāti un to, lai tās darbotos pensionāru interesēs. Pensiju fondu pārvaldītāju peļņai ir jābūt saistītai ar viņu darbības rezultātiem un pensiju fondu dalībniekiem nodrošināto peļņu. Paraugprakses kodekss būtu lietderīgs, tomēr ar to vien nepietiek. Turpmākajās debatēs un analīzē, ko veic, piemērojot atklātās koordinācijas metodi, jārisina arī problēmas, kuras saistītas ar izmaksas sistēmām, ko izmanto pensiju fonda shēmās ar obligātu iesaistīšanos.

2.8

2.8.1

Maksātspējas II direktīva attiecas uz vispārējo un dzīvības apdrošināšanu, un tāpēc to nevar attiecināt uz pensiju produktiem. EESK tomēr uzskata, ka minētā direktīva varētu būt labs paraugs, lai izveidotu līdzīgu sistēmu attiecībā uz pensijām, kuras saņem no pensiju fonda shēmām, ņemot vērā īpašās iezīmes, kas raksturīgas pensiju produktiem un atšķir tos no apdrošināšanas produktiem.

2.8.2

Labākais risinājums, kā nodrošināt visu veidu pensiju fonda shēmu maksātspēju, būtu vispārēja, ES līmenī koordinēta sistēma dalībvalstu pensiju sistēmu maksātspējas nodrošināšanai. Minētā veida maksātspējas sistēmai būtu jāaptver vismaz šādi aspekti:

2.9

2.9.1

Darbavietu pensiju shēmām un pensiju fonda shēmām ar obligātu iesaistīšanos, kur tādas jau izveidotas, ir un būs liela nozīme, lai nodrošinātu pienācīgus ienākumus no pensijām. EESK uzskata, ka Eiropas Savienībai jāpieprasa dalībvalstīm regulēt garantijas mehānismu izveidi (īpašu fondu), lai aizsargātu turpmākos pensijas ienākumus.

2.10

Vai ES vajadzētu izstrādāt vienotu pieeju automātiskajām izvēles iespējām attiecībā uz dalību un investīciju izvēli?

2.10.1

Pensiju fonda shēmu piedāvāties produkti ir sarežģīti, un iedzīvotāju atbildība par to izvēli un izmantošanu arvien pieaug. EESK uzskata, ka Eiropas Savienībai ir jānodrošina, ka dalībvalstis pilnveido normatīvo sistēmu, lai tā attiektos uz visām pensiju shēmām. Obligāti jānodrošina vienota pieeja ES līmenī, pieņemot attiecīgas pamatnostādnes attiecībā uz ieguldījumu iespējām un pensiju nodrošinātāju pienākumu sniegt informāciju (īpaši par risku, kam pakļauti dalībnieki).

2.10.2

Komisija atzīst: lai varētu nodrošināt atbilstīgas pensijas, ir svarīgi, lai cilvēki spētu pieņemt pilnībā apzinātus lēmumus. EESK aicina Komisiju rīkoties ES līmenī, lai palielinātu iedzīvotāju izpratni par finanšu jautājumiem, kas saistīti ar pensiju produktiem. Minētie jautājumi ir ārkārtīgi sarežģīti, tādēļ nedrīkst likt iedzīvotājiem vieniem pašiem uzņemties atbildību par stratēģisku izvēli; galvenā atbildība joprojām būtu jāuzņemas valdībai, pēc iespējas vairāk iesaistot sociālos partnerus.

2.11

2.11.1

ES politikas koordinēšanas sistēma pašlaik ir diezgan sadrumstalota. EESK atzinīgi vērtē Komisijas ieceri izveidot kopīgu platformu visu pensijas politikas aspektu pārraudzīšanai, iesaistot publiskās iestādes, sociālos partnerus, pilsonisko sabiedrību un personas, kas darbojas pensiju jomā. Platformā būtu jāizmanto noteikti rādītāji, lai salīdzinoši novērtētu stāvokli dalībvalstīs un pensionāru dzīves līmeni.

2.11.2

Būs jāizmanto ticami jaunākie dati, lai ar platformas starpniecību varētu pārraudzīt visus pensijas politikas aspektus, tostarp arī atbilstību, darbības jomu, nabadzības risku, finansiālo stabilitāti, investīcijas, risku un maksātspēju. Iesaistot sociālos partnerus un citas nozīmīgākās ieinteresētās personas, būs jāizstrādā ES pensiju statistikas metodika. Līdzīgi instrumenti būs jāizstrādā arī, lai pārraudzītu dalībvalstīs darbojošos pensiju shēmu netiešās saistības.