14.1.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 8/94

A.

tā kā vasarā naftas cenas sasniedza augstāko līmeni, kāds jebkad agrāk konstatēts, ir augušas arī citu enerģētikas produktu cenas, un, tā kā ir cēlušās jēlnaftas cenas, attiecīgi ir pieaugušas arī degvielas patēriņa cenas; tā kā ASV dolāra nestabilitāte ir ietekmējusi naftas cenu svārstības;

B.

tā kā sagaidāms, ka naftas cenas vidējā un ilgā termiņā joprojām varētu būt augstas, un šī tendence nelabvēlīgi ietekmēs inflāciju un ES ekonomikas izaugsmi;

C.

tā kā augstais enerģiju cenu līmenis mazina ES iedzīvotāju pirktspēju un jo īpaši nelabvēlīgi ietekmē mājsaimniecības ar zemiem ienākumiem un energoietilpīgas rūpniecības nozares;

D.

tā kā enerģijas cenu kāpumu ietekmē vairāku tādu faktoru kombinācija kā strukturālas pārmaiņas naftas piedāvājumā un pieprasījumā, jaunu naftas atradņu skaita un lieluma samazināšanās; naftas ražošanas paplašināšanas ierobežojumi; ģeopolitiskie faktori; mazāki ieguldījumi novatoriskās tehnoloģijās; augstākas ieguldījumu izmaksas; kvalificēta darbaspēka trūkums lielākajās ražotājvalstīs; tā kā dažas naftas ražotājvalstis cenšas izmantot savus dabas resursus politiskiem mērķiem;

E.

tā kā, lai nodrošinātu naftas tirgu efektīvu darbību, būtiska ir aizvien lielāka naftas tirdzniecības biržu datu pārredzamība, uzticamība un biežāka publiskošana;

F.

tā kā pašreizējās finanšu nestabilitātes dēļ investori ir bijuši spiesti meklēt alternatīvus ieguldījumus, kas īstermiņā ir veicinājis cenu svārstības;

G.

tā kā ES ekonomika joprojām ir ārkārtīgi atkarīga no naftas importa un iespējamie jaunie risinājumi galvenokārt ir tā dēvētās “netradicionālās atradnes”, kas sadārdzina šo risinājumu izstrādē veikto ieguldījumu izmaksas;

H.

tā kā tāda kopēja Eiropas ārpolitika enerģētikas jomā, kuras pamatā būtu solidaritāte un energoapgādes diversifikācija, radītu sinerģijas, kas saglabātu Eiropas Savienības energopiegādes drošumu un sekmētu ES izaugsmi, darbībspēju ārpolitikas jomā un uzticama partnera reputāciju pasaulē,

1.

uzsver — ja nenotiks globāla saskaņota maiņa attiecībā uz enerģētikas politiku un patēriņu, pieprasījums pēc enerģijas ES turpmākajās desmitgadēs turpinās paaugstināties; pauž bažas par enerģijas cenu pieaugumu, jo īpaši par tā nelabvēlīgo ietekmi uz pasaules ekonomiku un patērētājiem, apgrūtinot arī ES Lisabonas stratēģijas mērķu sasniegšanu;

2.

uzsver vajadzību veikt pasākumus, lai ES ekonomika saglabātu konkurētspēju un pielāgotos jauno enerģijas cenu videi;

3.

prasa uzņemties stingras politiskās saistības, paredzot konkrētus pasākumus pieprasījuma pēc enerģijas samazināšanai, veicināt atjaunojamās enerģijas veidus un energoefektivitāti, kā arī īstenot energoapgādes diversifikāciju un samazināt atkarību no fosilā kurināmā importa; uzskata, ka šāda maiņa būtu atbilstīgākā reakcija uz augstākām enerģijas cenām, lai palielinātu stabilitāti enerģijas tirgos un sniegtu patērētājiem ilgtermiņā izmaksu rentabilitāti, kā arī sasniegtu ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām un tās Kioto protokola mērķus; uzsver, ka nepieciešams īstenot šos stratēģiskos pasākumus, saistībā ar kuriem jāparedz proporcionāli finanšu resursi pētniecībā un izstrādē;

4.

uzskata, ka dalībvalstīm jāveic mērķtiecīgi īstermiņa pasākumi, lai mazinātu nelabvēlīgo ietekmi uz nabadzīgākajām mājsaimniecībām; tomēr uzskata, ka ir jāizvairās no tādiem pasākumiem, kas palielina inflāciju, jo šādi pasākumi var nelabvēlīgi ietekmēt valsts finanšu ilgtspējību un var nebūt sekmīgi augstāku naftas cenu dēļ;

5.

atkārtoti pauž atbalstu Eiropas Parlamenta 2008. gada 18. jūnijā pirmajā lasījumā paustajai nostājai attiecībā uz direktīvas priekšlikumu par Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/54/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu (3) grozīšanu un Eiropas Parlamenta 2008. gada 9. jūlijā pirmajā lasījumā paustajai nostājai attiecībā uz direktīvas priekšlikumu par Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/55/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz dabasgāzes iekšējo tirgu (4) grozīšanu; uzskata, ka Komisijai būtu jāsniedz paziņojums par enerģijas trūkuma problēmas risināšanu Eiropas Savienībā; aicina dalībvalstis apzināt energoresursu nepietiekamību savā valstī un izstrādāt valsts plānus energoresursu trūkuma novēršanai; aicina Komisiju papildus tam, ka tā nodrošina vispārējo un sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistību ievērošanu, uzraudzīt un koordinēt dalībvalstu iesniegtos datus;

6.

aicina Komisiju nodrošināt, ka ierosinātā Enerģijas patērētāju harta skaidri nosaka patērētāju tiesības; aicina nacionālos regulatorus izmantot savas pilnvaras, lai palīdzētu patērētājiem;

7.

ņem vērā kritumu jēlnaftas cenās līdz USD 100 par barelu pagājušajās nedēļās, kas pārtrauc pastāvīgā naftas cenu pieauguma tendenci; taču ar bažām atzīmē, ka patērētāji joprojām sedz augstākas enerģijas cenas, kas ne vienmēr atspoguļo jēlnaftas cenu samazinājuma svārstības; aicina Komisiju uzraudzīt cenu tendences, jo īpaši ņemot vērā cenu pieauguma vai krituma ietekmi uz patērētājiem;

8.

aicina Komisiju nodrošināt atbilstību pašreizējiem ES konkurences noteikumiem, īpašu vērību pievēršot pret konkurenci vērstu pasākumu izmeklēšanai un izskaušanai gāzes un elektroenerģijas nozarēs, kā arī saistībā ar naftas pārstrādi un piegādi uz patēriņa vietām;

9.

aicina Komisiju izpētīt šo saistību starp naftas un gāzes cenām ilgtermiņa līgumos attiecībā uz gāzi un iesniegt atbilstīgus politikas priekšlikumus;

10.

aicina ECOFIN ieviest samazinātu PVN energotaupīga procesa precēm un pakalpojumiem;

11.

mudina veikt pasākumus, lai palīdzētu energoietilpīgu nozaru un pakalpojumu pielāgošanās procesā, lai padarītus tos energoefektīvākus; taču aicina Komisiju uzraudzīt šādu pasākumu ietekmi un attiecīgi rīkoties, ja rodas konkurences izkropļojumi;

12.

turklāt uzsver, ka atjaunojamie enerģijas avoti kopā ar enerģijas taupības pasākumiem, tostarp stimuliem mājsaimniecību energoefektivitātes uzlabošanai, samazina Eiropas atkarību no enerģijas importa un līdz ar to ierobežo politisko un ekonomisko risku, ko rada šāds imports;

13.

aicina Komisiju, izstrādājot turpmāko ES enerģētikas politiku, it īpaši saistībā ar gaidāmo otro Stratēģisko enerģētikas pārskatu, nodrošināt, ka enerģijas taupībai, energoefektivitātei un atjaunojamai enerģijai tiek piešķirta prioritāte;

14.

uzskata, ka Eiropas Investīciju bankai ir jāpiešķir lielākas pilnvaras, lai nodrošinātu finansējumu tādiem pasākumiem kā energoefektivitātes paaugstināšana, atjaunojamo enerģijas avotu izmantošana un pētniecības un izstrādes projekti, īpašu uzmanību pievēršot mazajiem un vidējiem uzņēmumiem;

15.

atzīmē nodokļu ieņēmumu pieaugumu saistībā ar enerģiju dažās dalībvalstīs, ko radījusi nesenā naftas cenu celšanās; uzsver to nozīmi, kāda ir atbilstīgai fiskālajai politikai, lai samazinātu ekonomisko atkarību no fosilā kurināmā, risinātu klimata pārmaiņu problēmu un radītu stimulus ieguldījumiem energoefektivitātē, atjaunojamā enerģijā un videi draudzīgos produktos;

16.

aicina Komisiju iesniegt priekšlikumu par Padomes 2003. gada 27. oktobra Direktīvas 2003/96/EK, kas pārkārto Kopienas noteikumus par nodokļu uzlikšanu energoproduktiem un elektroenerģijai (5) (Enerģijas nodokļu sistēmas direktīva) pārskatīšanu, pirms tam rūpīgi izvērtējot nodokļu iekasēšanas pasākumu iespējamo ietekmi uz inflāciju, uz jauniem ieguldījumiem un uz ES pāreju uz energoefektīvu un zemas oglekļa emisijas ekonomiku;

17.

uzsver to nozīmi, kāda ir naftas tirgu un naftas tirdzniecības biržu datu lielākai pārredzamībai un ticamībai; uzskata, ka ir svarīgi uzlabot izpratni par naftas produktu cenu tendencēm; aicina laikus pārskatīt Kopienas tiesību aktus par naftas ārkārtas rezervēm;

18.

uzsver, ka ES ir jābūt vienotai enerģētikas politikas jautājumos; atkārtoti uzsver to nozīmi, kāda ir ES kopējai enerģētikas politikai un saistībām Eiropas kaimiņattiecību politikas jomā; šajā sakarībā uzskata, ka dialogā par enerģētiku ar lielākajām naftas un gāzes piegādātājvalstīm ES ir jāuzņemas līderes loma; atzinīgi vērtē nodomu rīkot augstākā līmeņa sanāksmi, kurā piedalītos naftas patērētājvalstis un naftas ražotājvalstis, lai panāktu cenu stabilitāti, lielāku piegāžu paredzamību un to, ka maksājumus par naftu veic euro;

19.

mudina ES uzņēmumus izrādīt lielāku iniciatīvu, veicot turpmākus ieguldījumus, un būt novatoriskiem jauno tehnoloģiju izstrādes un inženierzinātņu jomā, lai saglabātu vadošo lomu darījumos ar lielākajām naftas ražotājvalstīm; atzīmē, ka ieguldījumi ir īpaši vajadzīgi, lai attīstītu naftas pārstrādes nozari un paplašinātu izpētes iespējas pieaugošā pieprasījuma apmierināšanai;

20.

atzīmē, ka lielākajos naftas pārstrādes uzņēmumos ir jāpilnveido uzņēmumu sociālās atbildības politika, lai piesaistītu privātpersonu ieguldījumus enerģētikas nozarē, energotaupības programmām, alternatīvās enerģijas tehnoloģijām un ar tām saistītiem pētniecības un izstrādes projektiem;

21.

aicina dalībvalstis saskaņot iejaukšanās tirgū politiku, risinot enerģijas cenu pieauguma radītās problēmas; aicina Komisiju izstrādāt analītisku dokumentu, pamatojoties uz dalībvalstu labāko praksi, kas gūta, īstenojot ar augsto enerģijas cenu problēmas risināšanu saistītos politikas pasākumus;

22.

aicina Padomi pēc iespējas drīz panākt vienošanos par galvenajiem turpmākajiem pasākumiem pilnīgi liberalizēta enerģētikas iekšējā tirgus izveidē, jo tas samazinātu ES uzņēmību pret naftas cenu svārstībām un sekmētu energoapgādes drošību; saistībā ar to atkārtoti izsaka atbalstu ES enerģētikas iekšējā tirgus izveides pabeigšanai;

23.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un dalībvalstu valdībām un parlamentiem.