14.1.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 8/34

A.

tā kā ir atzīts, ka alternatīvi ieguldījumu instrumenti, piemēram, riska ieguldījumu fondi un biržā netirgoto kapitāla vērtspapīru instrumenti (private equity, turpmāk tekstā — kapitāla vērtspapīru instrumenti), aktīvu pārvaldītājiem var piedāvāt jaunas diversifikācijas iespējas, palielināt tirgus likviditāti un izredzes uz augstāku peļņu ieguldītājiem, sniegt ieguldījumu cenu atklāšanas procesā, riska diversifikācijā un finansiālajā integrācijā, kā arī uzlabot tirgus efektivitāti;

B.

tā kā riska ieguldījumu fondi un kapitāla vērtspapīru instrumenti ir dažādi ieguldījumu instrumenti, kas atšķiras pēc ieguldījumu rakstura un ieguldījumu stratēģijas;

C.

tā kā ES izvietotajiem riska ieguldījumu fondiem un kapitāla vērtspapīru instrumentiem nepieciešama normatīvā vide, kurā tiek atzītas to novatoriskās stratēģijas, lai tie varētu saglabāt konkurētspēju pasaules tirgū, vienlaicīgi mīkstinot iespējamo tirgus dinamikas nelabvēlīgo ietekmi; tā kā pastāv risks, ka īpašai produktu grupai veltīti tiesību akti būtu neelastīgi un kavētu jauninājumus;

D.

tā kā riska ieguldījumu fondiem un kapitāla vērtspapīru instrumentiem, kam pārvaldības uzņēmuma domicils ir Eiropas Savienībā, ir jāievēro esošie un nākotnē pieņemamie Kopienas tiesību akti; tā kā struktūrām, kuru galvenais birojs nav Eiropas Savienībā, arī ir jāievēro šie tiesību akti saistībā ar noteiktām darbībām;

E.

atzīst, ka ES esošajiem drošības fondiem, drošības fondu vadītājiem un kapitāla vērtspapīru instrumentiem ir piemērojami pašreizējie tiesību akti, īpaši attiecībā uz tirgus ļaunprātīgu izmantošanu, un ka regulējums uz tiem attiecas netieši, piemērojot to darījuma pusēm un gadījumos, kad tiek pārdoti reglamentētos produktos veiktie attiecīgie ieguldījumi;

F.

tā kā dažās dalībvalstīs riska ieguldījumu fondi un kapitāla vērtspapīru instrumenti ir pakļauti valsts regulatīvajam režīmam un atšķirīgai esošo ES direktīvu piemērošanai; tā kā šādi atšķirīgi dalībvalstu noteikumi var novest pie iekšējā tirgus normatīvas sadrumstalotības, kā rezultātā ES varētu tikt kavēta šīs uzņēmējdarbības pārrobežu attīstība,

G.

tā kā direktīvas šķiet atbilstīgs juridiskais instruments, lai risinātu ar riska ieguldījumu fondiem un kapitāla vērtspapīru instrumentiem saistītos dažādos jautājumus; tā kā pirms pieņemt direktīvu par riska ieguldījumu fondu un kapitāla vērtspapīru instrumentu pārredzamību vajadzētu izanalizēt un novērtēt dalībvalstīs un ES jau spēkā esošos tiesību aktus par šiem finanšu instrumentiem; tā kā šādiem tiesību aktiem jābūt par saskaņošanas sākumpunktu; un tā kā varbūt vajadzēs precizēt jau pastāvošos noteikumus, bet ir jāizvairās no izmaiņām, kas ieviestu nepamatotas novirzes;

H.

tā kā par vienu no galvenajiem jautājumiem tiek uzskatīta vajadzība nodrošināt pārredzamību un tās iespējamos palielināšanas veidus, kā arī to veikt to analīzi; tā kā pārredzamībai ir vairāki aspekti, piemēram, riska ieguldījumu fondu un, attiecīgi, kapitāla vērtspapīru instrumentu pārredzamība attiecībā uz uzņēmumiem, kuru akcijas tie iegādājas vai kuras tiem jau pieder, kā arī attiecībā uz primārajiem mākleriem, institucionālajiem ieguldītājiem, piemēram, pensiju fondiem vai bankām, privātiem ieguldītājiem, līgumsabiedrībām, regulatoriem un institūcijām; tā kā visnepārskatāmākās ir riska ieguldījumu fondu un, attiecīgi, kapitāla vērtspapīru instrumentu attiecības ar tiem uzņēmumiem, kuru akcijas tie iegādājas vai kuras jau ir šo instrumentu īpašumā;

I.

tā kā Amerikas Savienoto Valstu pieredze gadījumos, kad konkurenti tiesību aktus par informācijas brīvību izmantoja, lai gūtu pieeju tāda veida informācijai par fonda ieguldījumiem, kura paredzēta ieguldītājiem, liecina, ka tādējādi tiek apdraudēti gan ieguldītāji, gan pats fonds;

J.

tā kā Pārredzamības direktīvas nesistemātiska īstenošana ir izraisījusi atšķirīgu pārredzamības līmeni visā Eiropas Savienībā un augstas izmaksas ieguldītājiem;

K.

tā kā pārredzamība ir būtisks nosacījums ieguldītāju uzticībai un sarežģītu finanšu produktu izpratnei un tādējādi veicina finanšu tirgu optimālu darbību un stabilitāti; tā kā pārredzamība tikai papildina pienācīgu rūpību, nevis aizstāj to;

L.

tā kā pašreizējo krīzi augsta riska kredītu tirgū nevar attiecināt pamatā tikai uz vienu atsevišķu nozari, ņemot vērā to, ka būs nepieciešams laiks, lai pilnībā izprastu visus šīs krīzes cēloņus un sekas, un tā kā starp daudzajiem tās iemesliem ir arī šādi:

M.

tā kā Kopienas tiesību akti paredz tādus mehānismus kā komitoloģija vai Lamfalisī procedūras, kas ļauj ar īstenošanas pasākumu palīdzību elastīgi reaģēt uz uzņēmējdarbības vides izmaiņām; tā kā šī sistēma uzlabosies līdz ar Lisabonas līgumā paredzēto deleģēto tiesības aktu instrumenta ieviešanu;

N.

tā kā daudzās dažādās riska ieguldījumu fondu un kapitāla vērtspapīru instrumentu iniciatīvas un tādas organizācijas kā Starptautiskā Vērtspapīru komisiju organizācija, Starptautiskais Monetārais fonds, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija un nozaru struktūras, tostarp riska ieguldījumu fondiem un kapitāla vērtspapīru instrumentiem saistītās organizācijas, jau ir noteikušas principus un paraugprakses kodeksus, kas var papildināt ES tiesību aktus un kalpot tiem par modeli; tā kā mudinot uzņēmējsabiedrības un uzņēmumu asociācijas ievērot ES tiesību aktus, tās ir jāmudina arī šos kodeksus parakstīt saskaņā ar ievērošanas vai izskaidrošanas principu un informācijai par šādu ievērošanu vai izskaidrošanu jābūt publiski pieejamai un pareizi novērtētai;

O.

tā kā dažus ārpusbiržas produktus varētu izmantot ar atklātāku un pārskatāmāku tirdzniecības sistēmu palīdzību, lai visos iespējamos gadījumos palielinātu novērtēšanas pēc tirgus cenas procesu pielietošanu un norādītu iespējamās īpašumtiesību izmaiņas; tā kā vispārīgāka ārpusbiržas produktu mijieskaita sistēma ir piemērotāka kontrolējošās uzraudzības un riska novērtēšanas veikšanai, bet, lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus globālā kontekstā, jebkura jauna sistēma ir jāievieš starptautiskā līmenī;

P.

tā kā pārraudzībai visā nozarē un ziņojumu sniegšanai ir būtiska nozīme sabiedrībai aktuālo jautājumu risināšanā un izpratnes par privātā kapitāla ieguldījumu ekonomisko ietekmi veidošanā un tā kā privātajiem un valsts uzņēmumiem jau ir saistošs pienākums apspriesties ar saviem darbiniekiem par jautājumiem, kas skar viņu intereses; tā kā nav vēlams radīt neatbilstību starp komerciālās informācijas izpaušanu, ko pieprasa no privātām ieguldītājsabiedrībām, un informācijas izpaušanu, ko pieprasa no citām privātām sabiedrībām;

Q.

tā kā konkrētiem produktiem veltīti tiesību akti, šķiet nav atbilstošs regulējuma veids šai novatoriskajai nozarei;

R.

tā kā būtu lietderīgi izveidot Eiropas Savienībai vienotu tīmekļa vietni rīcības kodeksiem un to starptautiski veicināt; tā kā šajā tīmekļa vietnē jāiekļauj to tirgus dalībnieku saraksts, kuri ievēro rīcības kodeksus, nodot atklātībai tos, kuri neievēro, un izskaidrot neievērošanu; tā kā var arī mācīties, analizējot neievērošanas iemeslus;

S.

tā kā vērš uzmanību uz nepieciešamību pārvarēt šķēršļus alternatīvu ieguldījumu pārrobežu izplatīšanai, ieviešot Eiropas privātās izvietošanas režīmu institucionālajiem ieguldītājiem;

T.

tā kā, saistībā ar kapitāla vērtspapīru instrumentiem, izmaksām, kuras rada jebkuras papildu prasības par ziņojumu sniegšanu, īpaši ja šādas prasības ir biežas, jābūt pamatotām un proporcionālām ieguvumam, kas sagaidāms šo ziņojumu sniegšanas rezultātā; tā kā attiecībā uz visām jomām ir nepieciešama labāka saikne starp atalgojumiem un veiktspēju ilgākā laika posmā;

U.

tā kā šajā jomā netiek gatavots neviens priekšlikums,

1.

prasa Komisijai saskaņā ar EK līguma 44. pantu, 47. panta 2. punktu vai 95. pantu, atkarībā no konkrētā jautājuma, iesniegt likumdošanas priekšlikumu vai priekšlikumus par riska ieguldījumu fondu un kapitāla vērtspapīru instrumentu pārredzamību; aicina minēto (-s) priekšlikumu (-s) izstrādāt, ņemot vērā iestāžu savstarpējo apspriešanos un turpmāk sniegtos detalizētos ieteikumus;

2.

apstiprina, ka šajos ieteikumos ir ievērots subsidiaritātes princips un pilsoņu pamattiesības;

3.

uzskata, ka pieprasītajiem priekšlikumiem nav finansiālas ietekmes;

4.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju un pievienotos detalizētos ieteikumus Komisijai, Padomei un dalībvalstu parlamentiem un valdībām.