14.1.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 8/22

A.

tā kā, lai uzlabotu likumdošanas kvalitāti, arvien vairāk ir nepieciešams deleģēt Komisijai mazāk būtisku un tehniskāku tiesību aktu izstrādāšanu, kā arī to ātru pielāgošanu progresam tehnoloģiju jomā un pārmaiņām ekonomikā; tā kā šāda pilnvaru deleģēšana jāvienkāršo, piešķirot likumdevējam institucionālos līdzekļus šo pilnvaru īstenošanas rūpīgai pārbaudei;

B.

tā kā līdz šim Eiropas Savienības likumdevējam nebija iespējas īstenot šāda veida deleģēšanu, vienīgi izņemot EKL 202. panta izmantošanas gadījumus; tā kā šā noteikuma pielietošana nav bijusi apmierinoša, jo tas attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvarām un kontroles procedūrām, kuras izriet no šīm pilnvarām, turklāt par šīm procedūrām lemj Padome ar vienprātīgu balsojumu tikai pēc apspriešanās ar Parlamentu; tā kā kontroles procedūras būtiskākajos aspektos pamatojas uz tādu komiteju darbību, kuras veido dalībvalstu ierēdņi, un Parlaments nepiedalījās šajā procedūrā līdz Padomes 1999. gada 28. jūnija lēmuma pieņemšanai, kurš grozīts ar Lēmumu 2006/512/EK;

C.

tā kā ar Komitoloģijas lēmuma 2. panta 2. punktu paredz pasākumus, saskaņā ar kuriem ar koplēmuma procedūrā pieņemtu pamataktu ievieš vispārējus pasākumus, kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus elementus šajā pamataktā, inter alia svītrojot dažus no šiem elementiem vai papildinot aktu ar jauniem nebūtiskiem elementiem; tā kā Eiropas Savienībā likumdevēja uzdevums ir katrā konkrētā gadījumā noteikt, kuri ir tiesību akta būtiski elementi, ko var grozīt, vienīgi izmantojot likumdošanas procedūru;

D.

tā kā atbilstīgi šim Komitoloģijas lēmumam uz tā sauktajiem “it kā likumdošanas” pasākumiem attiecina regulatīvo kontroles procedūru, saskaņā ar kuru Parlaments ir pilnībā iesaistīts šo pasākumu kontrolē un var iebilst pret Komisijas ierosinātajiem tādu pasākumu priekšlikumiem, kuri pārsniedz pamataktā paredzētās īstenošanas pilnvaras, vai arī — pret priekšlikumu, kas neatbilst pamatakta mērķiem vai kurš neatbilst subsidiaritātes un proporcionalitātes principiem;

E.

tā kā jaunā procedūra, saskaņā ar kuru abi likumdevēji — Parlaments un Padome — ir līdztiesīgi, garantē demokrātisku kontroli pār īstenošanas pasākumiem, ja tie ir “it kā likumdošanas” akti, tādējādi novēršot visnopietnākos demokrātijas deficīta aspektus Eiropas Savienībā; tā kā ar Komitoloģijas lēmumu ļauj deleģēt Komisijai tiesību aktu tehniskos aspektus un to pielāgošanu, tādējādi nodrošinot, ka likumdevēji koncentrējas uz būtiskākajiem aspektiem un Kopienu tiesību kvalitātes uzlabošanu;

F.

tā kā jaunā regulatīvā kontroles procedūra nav brīvprātīga, bet gan obligāta, ja īstenošanas pasākumiem ir pazīmes, kas paredzētas Komitoloģijas lēmuma 2. panta 2. punktā;

G.

tā kā pašreizējā tiesību aktu kopuma pielāgošana Komitoloģijas lēmumam vēl pilnībā nav pabeigta, jo saglabājas tādu īstenošanas pasākumus paredzoši tiesību aktu spēkā esamība, attiecībā uz kuriem jāpiemēro jaunā regulatīvā kontroles procedūra;

H.

tā kā ne tikai tie īstenošanas pasākumi, uz kuriem līdz šim tika attiecināta regulatīvā procedūra, bet arī daži pasākumi, uz kuriem attiecas vadības vai saskaņošanas procedūra var atbilst Komitoloģijas lēmuma 2. panta 2. punkta prasībām;

I.

tā kā ar Lisabonas līgumu tiek ieviesta tiesību normu hierarhija un izveidots “deleģētā tiesību akta” institūts, atbilstīgi kuram “ar likumdošanas aktu Komisijai deleģē pilnvaras pieņemt nenormatīvus aktus vispārējai piemērošanai, lai papildinātu vai grozītu normatīvā akta atsevišķus nebūtiskus elementus”; tā kā Lisabonas līgumā jaunā veidā reglamentēti arī īstenošanas akti un paredzēta koplēmuma procedūra starp Parlamentu un Padomi kā procedūra tādas regulas pieņemšanai, kas noteiks dalībvalstu kontroles mehānismus pār īstenošanas aktiem;

J.

tā kā Lisabonas līguma atbilstīgo noteikumu īstenošana prasīs intensīvu un kompleksu iestāžu sarunu procesu un tā kā šā iemesla dēļ pašreizējais saskaņošanas process jāpabeidz, cik vien iespējams drīz, bet jebkurā gadījumā pirms Lisabonas līgums stājies spēkā;

K.

tā kā Lisabonas līguma spēkā stāšanās gadījumā būs nepieciešams pievērsties jaunam, vēl sarežģītākam tiesību kopuma saskaņošanas procesam ar tiem 290 panta noteikumiem Līgumā par Eiropas Savienības darbību, kas paredz likumdošanas deleģēšanu; tā kā — kaut arī deleģētā tiesību akta formulējums Lisabonas līgumā atbilst “it kā likumdošanas” pasākuma koncepcijai, kas ieviesta ar Komitoloģijas lēmumu, šīs divas koncepcijas nav identiskas, un procedūru veidi, kas paredzēti šajos divos instrumentos, ir pilnīgi atšķirīgi; rezultātā pašreizējo saskaņošanas veikšanu nevar uzskatīt par precīzu precedentu nākotnei;

L.

tā kā šā paša iemesla dēļ īstenojamās saskaņošanas rezultātus attiecībā uz katru individuālu juridisku instrumentu arī nevar uzskatīt par precedentu nākotnei;

M.

tā kā būtu lietderīgi, ja iestādes vienotos par deleģēto tiesību aktu standarta formulējumu, kuru Komisija regulāri iekļautu tiesību aktu projektos, kaut arī likumdevējiem turpmāk būtu iespēja to grozīt; tā kā ir nepieciešams rīkoties, lai koplēmuma procedūrā pieņemtu regulu, ar kuru noteiktu dalībvalstu īstenojamās kontroles mehānismus pār īstenošanas aktiem saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 291. pantu,

1.

prasa, lai Komisija, pamatojoties uz EK līguma attiecīgajiem pantiem iesniegtu Parlamentam likumdošanas priekšlikumus par komitoloģijas saskaņošanas pabeigšanu; aicina sagatavot šos priekšlikumus, ņemot vērā iestāžu diskusijās panākto un īpaši pievērsties likumdošanas aktiem, kas uzskaitīti pievienotajā pielikumā;

2.

aicina Komisiju iesniegt attiecīgus likumdošanas aktu priekšlikumus, lai saskaņotu pārējos tiesību aktus, jo īpaši pievienotajā pielikumā uzskaitītos tiesību aktus;

3.

prasa Komisijai gadījumā, ja pašreizējā saskaņošana nebūs pabeigta līdz stāsies spēkā Lisabonas līgums, iesniegt atbilstošos likumdošanas priekšlikumus, lai tos tiesību aktus, kuri līdz šim termiņam vēl nebūs saskaņoti, pielāgotu sistēmai, kas paredzēta Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantā;

4.

prasa Komisijai jebkurā gadījumā pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā iesniegt attiecīgus likumdošanas priekšlikumus, kas vajadzīgi, lai saskaņotu ar jauno sistēmu visu Kopienas tiesību aktu kopumu;

5.

pieprasa Komisijai, cik vien iespējams drīz, iesniegt likumdošanas priekšlikuma projektu regulai, ar kuru jau iepriekš paredzētu noteikumus un vispārējos principus attiecībā uz dalībvalstu īstenojamās kontroles mehānismiem pār Komisijas realizētajām īstenošanas pilnvarām saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 291. panta 3. punktu;

6.

prasa, lai Eiropas Parlamentam tiktu piešķirti papildu resursi visu komitoloģijas procedūru veikšanai, turklāt — ne tikai pašreizējā pārejas periodā, bet arī sagatavojoties Lisabonas līguma spēkā stāšanās gadījumam, lai nodrošinātu ikvienas komitoloģijas procedūras apmierinošu darbību starp trim iestādēm;

7.

apstiprina, ka šīs prasības atbilst subsidiaritātes principam un pilsoņu pamattiesībām;

8.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju un tai pievienoto sarakstu Komisijai, Padomei un dalībvalstu valdībām un parlamentiem.