30.8.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 224/81

1.1.

EESK uzskata, ka tiesību aktus par jauniem pārtikas produktiem nepieciešams aktualizēt, lai nodrošinātu lielāku pārtikas produktu un juridisko drošību, un tādēļ atbalsta Komisijas priekšlikumu. Komiteja tomēr vēlas, lai tiktu ņemti vērā daži ieteikumi.

1.2.

EESK atbalsta tādas interneta vietnes izveidi, kurā atrastos atļauto pārtikas produktu saraksts, kas būtu pieejams gan patērētājiem, gan ražotājiem, tomēr vēlas vērst Komisijas uzmanību uz to, ka tai jābūt viegli atpazīstamai citu Komisijas vietņu vidū, un tajā jāsniedz precīzi paskaidrojumi, tādējādi padarot to patiešām lietderīgu.

1.3.

Tā kā regulā ir noteiktas divas atšķirīgas jaunu pārtikas produktu kategorijas (atkarībā no tā, vai to izcelsmes valsts ir kāda no ES dalībvalstīm, vai kāda trešā valsts), EESK iesaka atļauto pārtikas produktu sarakstā izveidot divas daļas, lai tas būtu vieglāk pieejams un saprotams patērētājiem un ražotājiem.

1.4.

EESK uzskata, ka uzņēmumu pētniecības, izstrādes un inovāciju pasākumi publiskajām iestādēm jāaizsargā, atbilstīgi aizsargājot iesniegtos datus un ievērojot intelektuālā īpašuma tiesības.

1.5.

EESK uzskata, ka pārskatīšanas termiņš (pirms 2015. gada 1. janvāra) ir pārāk tāls.

1.6.

EESK uzskata, ka formulējums “lielā apjomā neizmanto cilvēku patēriņam” ir pārāk neskaidrs un var būt kļūdu, neskaidrību un sliktas prakses iemesls.

1.7.

EESK norāda, ka nav paredzēta ne saraksta pārskatīšanas sistēma ne termiņš, tāpēc iesaka pašā regulā noteikt mehānismu, kā to pārskatīt, kad tas nepieciešams.

1.8.

EESK nav pārliecināta, ka termiņš, kas noteikts, lai Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde aģentūra, ja vajadzīgs, veiktu novērtējumu, ir pietiekams.

2.1.

Pirmie Eiropas noteikumi par jauniem pārtikas produktiem tika pieņemti 1997. gadā. Laika gaitā ir kļuvis skaidrs, ka tie jāaktualizē un jāpārskata daži to aspekti.

2.2.

Priekšlikuma mērķis ir uzlabot efektivitāti, pārredzamību un ieviest atļauju izsniegšanas sistēmu, kas nodrošinātu jaunu pārtikas produktu nekaitīgumu un ietvertu vienotu procedūru attiecībā uz Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) veikto zinātnisko novērtējumu, tādējādi samazinot administratīvo slogu un uzlabojot uzņēmumu konkurētspēju.

2.3.

Komisijas priekšlikumā izstrādāti saskaņoti noteikumi, kas jāievēro, lai ES tirgū laistu jaunus pārtikas produktus, garantējot augstu cilvēku veselības un patērētāju aizsardzības līmeni un vienlaikus nodrošinot iekšējā tirgus efektīvu darbību.

2.4.

Noteikumi neattiecas uz pārtikas piedevām, pārtikas aromatizētajiem, ekstrakcijas šķīdinātājiem, pārtikas fermentiem, vitamīniem un minerālvielām, kā arī uz ģenētiski modificētiem pārtikas produktiem un dzīvnieku barību, kam jau ir piemērojams cits regulējums.

2.5.

Priekšlikumā jēdzienu “jauns pārtikas produkts” piemēro:

2.6.

Priekšlikumā sniegtas arī citas pamatjēdzienu definīcijas, piemēram, “tradicionāli pārtikas produkti no trešām valstīm” un “nekaitīgas pārtikas lietošanas vēsture”.

2.7.

Priekšlikumā noteikts, ka ES tirgū var laist tikai tos jaunos pārtikas produktu, kas iekļauti Kopienas sarakstā un atbilst šādiem nosacījumiem:

2.8.

Minētos nosacījumus attiecinās gan uz to jauno pārtikas produktu iekļaušanu Kopienas sarakstā, kuru ražošanā izmantotas jaunas audzēšanas metodes vai jauni ražošanas procesi, gan arī uz tradicionālajiem pārtikas produktiem no trešām valstīm, ko uzskata par jauniem pārtikas produktiem. Abos gadījumos jāievēro atbilstība attiecīgajiem noteikumiem un noteiktā procedūra (piedaloties Komisijai, EFSA un dalībvalstīm).

2.9.

Vajadzības gadījumā Komisija (sadarbībā ar EFSA) piedāvās līdzekļus un tehnisku palīdzību, lai operatoriem, jo īpaši MVU, palīdzētu sagatavot un iesniegt pieteikumus atļauju saņemšanai.

2.9.1.

Turklāt Komisija pārtikas produktu nekaitīguma nodrošināšanai un saskaņā ar EFSA atzinumu var noteikt pēcpārdošanas uzraudzības prasības (11. pants).

2.10.

Priekšlikumā paredzēts nodrošināt tiesību uz datu aizsardzību ievērošanu (12. pants), kā arī tas, ka dalībvalstis pieņem noteikumus par sankcijām, kas piemērojamas par Kopienas noteikumu pārkāpumiem (13. pants).

2.11.

Komisijai palīdzēs Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgā komiteja. Visbeidzot ir noteikts galīgais termiņš novērtējuma par noteikumu piemērošanas rezultātiem sagatavošanai (2015. gads), lai veiktu jebkādas izmaiņas, ja tās izrādītos nepieciešamas.

3.1.1.

Priekšlikumā ir paredzēta centralizēta jaunu pārtikas produktu novērtējuma un atļauju izsniegšanas sistēma, ko veiks EFSA (zinātniskais novērtējums) un Eiropas Komisija (atļauju izsniegšana). Saskaņā ar šo modeli EFSA (10. pants) sniegtā novērtējuma mērķis ir palīdzēt ES nodrošināt vienotu standartu ievērošanu attiecībā uz jauno pārtikas produktu nekaitīgumu un vienkāršot procedūras, kas jāievēro uzņēmējiem, tādējādi paātrinot atļauju piešķiršanu jaunajiem pārtikas produktiem Eiropā. Kopumā priekšlikums netieši veicina uzņēmumu ieguldījumus un ieinteresētību jaunu pārtikas produktu izstrādē.

3.2.1.

Līdz ar regulas par jaunajiem pārtikas produktiem publicēšanu 1997. gadā Kopienu tiesībās tika iekļauts jauns līdzeklis, kas nepieciešams, lai nodrošinātu nekaitīgu pārtikas produktu brīvu apriti.

3.2.2.

Laika gaitā un regulas īstenošanas procesā ir radušies vairāki aspekti, kas jāuzlabo, lai nodrošinātu iedzīvotāju veselības augsta līmeņa aizsardzību un labklājību, preču brīvu apriti, kā arī izstrādātu efektīvus atļauju izsniegšanai mehānismus, kuri ļauj uzņēmumiem ieviest jauninājumus.

3.2.3.

Priekšlikumā paredzētas divu veidu atļauju izsniegšanas procedūras atbilstoši attiecīgajam jaunajam pārtikas produktam: atļauja tradicionāliem pārtikas produktiem no trešām valstīm, kurus pirmo reizi vēlas laist Eiropas Savienības tirgū, un atļauja jauniem pārtikas produktiem, ja augam vai dzīvniekam piemērotas netradicionālās audzēšanas tehnoloģijas vai jauni ražošanas procesi.

3.2.4.

Attiecībā uz pirmajiem minētajiem produktiem (8. pants) pašreizējā atļauju piešķiršanas kārtība jāvienkāršo, apstiprinot to nekaitīgumu, pamatojoties uz datiem par nekaitīgas pārtikas lietošanas vēsturi trešās valstīs noteiktā laikposmā (vienā paaudzē) un uz apstiprinājumu, ka minētais produkts nav lietots pārtikā Eiropas Savienībā pirms 1997. gada 15. maija. Ieviešot minēto paziņošanas procedūru, tiks ievērojami vienkāršotas prasības, kas līdz šim bija jāievēro attiecībā uz tradicionālo pārtiku no trešām valstīm, lai to varētu laist Eiropas Savienības tirgū.

3.2.5.

Attiecībā uz jauniem pārtikas produktiem, kas iegūti, augam vai dzīvniekam piemērojot netradicionālas audzēšanas tehnoloģijas vai jaunus ražošanas procesus, uz ko ir virzīta pētniecība un izstrāde ES pārtikas rūpniecības nozarē, ir nepieciešama viena EFSA veikta pārtikas produkta nekaitīguma pārbaude, un skaidra, tieša un efektīva atļauju izsniegšanas procedūra (19. pants), kas ļauj paātrināt līdz šim ilgo atļauju piešķiršanas procedūru. Neraugoties uz minētā aspekta nozīmīgumu, šādos gadījumos piemērojamā procedūra priekšlikumā nav pilnībā izstrādāta, bet ir atsauce uz vienoto atļauju izsniegšanas procedūru pārtikas piedevām, fermentiem un aromatizētājiem. Šī atsauce uz vienotu atļauju izsniegšanas procedūru piedevām, fermentiem un aromatizētājiem (kas ES vēl nav pieņemta) ir interesants priekšlikums, bet šķiet, ka tā ietekmes joma nav pietiekami pārdomāta.

3.2.6.

Jauno pārtikas produktu novērtējums un attiecīgo atļauju izsniegšana ir jācentralizē (EFSA un Eiropas Komisija), bet būtu jāizstrādā arī vienkārša, skaidra, efektīva, detalizēta procedūra — nosakot termiņus, kā tas ir kārtībā, kas piemērojama paziņojumam par tradicionālajiem pārtikas produktiem no trešām valstīm — attiecībā uz atļauju izsniegšanu jauniem pārtikas produktiem, kas ražoti, izmantojot netradicionālas audzēšanas tehnikas vai jaunus ražošanas procesus, uz ko virzīta inovācija pārtikas rūpniecības nozarē.

3.2.7.

Šo procedūru varētu iekļaut priekšlikumā vai atsaukties uz citiem noteikumiem, bet abos gadījumos priekšlikumam jāsatur visi nepieciešamie norādījumi, lai operators būtu labi informēts par attiecīgo atļauju iegūšanas kārtību.

3.2.8.

Priekšlikumam ir jābūt pietiekami skaidram un pilnīgam, lai operatori varētu to izmantot, neskatoties uz to, vai Komisija vēlākā posmā izstrādā attiecīgas norādes, vai nē (9. pants).

3.3.1.

Jauno pārtikas produktu sarakstu izveide (5., 6. un 7. pants) dos iespēju uzlabot informāciju patērētajiem un palielināt operatoru juridisko drošību. Sarakstu izveide nav jaunums — šādus sarakstus izmanto aizvien biežāk (skatīt, piemēram, regulu par uzturu un veselības prasībām attiecībā uz pārtiku un regulu par vitamīnu un minerālvielu pievienošanu pārtikai). Modelis attiecībā uz tradicionālajiem pārtikas produktiem no trešām valstīm priekšlikumā šķiet diezgan labi izstrādāts (sarakstu saturs, publicēšana Veselības un patērētāju aizsardzības ĢD tīmekļa vietnē), bet to pašu nevar sacīt par citiem jaunajiem pārtikas produktiem (nav zināms, vai saraksti tiks publicēti minētā ģenerāldirektorāta tīmekļa vietnē, …), tādēļ minēto jautājumu vajadzētu izstrādāt sīkāk.

3.4.1.

Jaunu pārtikas produktu izstrāde ir mērķis, kura īstenošanai nepieciešama apņemšanās un uzņēmumu investīcijas pētniecībā un izstrādē, tādēļ jānodrošina ne tikai skaidras, ātras un ekonomiski pieejamas procedūras, bet ir svarīgi arī, lai zināšanas un attīstības rezultāti tiktu aizsargāti, neapdraudot konkurētspēju. Priekšlikumā uzņēmumiem piešķiramās datu aizsardzības ietekmes joma nav skaidri definēta (minēta tikai atļauju izsniegšana, bet nav skaidrs, kas notiek ar noraidītajiem pieprasījumiem utt.).

3.4.2.

Iekļaujot jaunajā regulā noteikumus par datu aizsardzību, uzņēmējiem tiks sniegta zināma drošība par saimnieciskajiem resursiem un cilvēkresursiem, kas iesaistīti jaunu projektu izstrādē. Datu aizsardzība tiem būs līdzeklis, lai turpinātu inovācijas procesu un arvien vairāk palielinātu konkurētspēju, ņemot vērā nemitīgi pieaugošās tirgus un patērētāju prasības.