15.1.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 10/44

1.1

EESK atzinīgi vērtē ierosināto jauno regulu. Pēc ierosinātās regulas pieņemšanas tiks atcelta Regula Nr. 684/92 un Regula Nr. 12/98.

1.2

Pasažieru drošībai neapšaubāmi jābūt absolūtajai prioritātei arī autobusu pārvadājumu pakalpojumu tirgū. Visiem pārējiem jautājumiem jāpiešķir pakārtota nozīme.

1.3

Ņemot vērā, ka jaunā regula veicinās starptautisko autobusu pārvadājumu, kuru maršruti šķērso vairāku dalībvalstu teritorijas, stingrāku pārraudzību, tā vienlaikus sekmēs ceļu satiksmes drošību.

1.4

Komiteja atzinīgi vērtē šo priekšlikumu, jo tas iekļaujas programmā “Tiesību aktu labāka izstrāde” un atbilst saistībām vienkāršot un atjaunināt acquis communautaire.

1.5

EESK ieteikumi ir šādi.

1.5.1

Precīzāk jāizskaidro frāze “[pārvadātājs izdara] Kopienas autopārvadājumu tiesību aktu nopietnu pārkāpumu vai atkārtotus mazāk nozīmīgus pārkāpumus”. Kas ir mazāk nozīmīgi pārkāpumi? Cik daudz mazāk nozīmīgu pārkāpumu jāizdara, lai piemērotu administratīvu sodu?

1.5.2

Jāizveido arī saraksts, kurā iekļauti nopietnus pārkāpumus raksturojoši kritēriji;

1.5.3

Subsidiaritātes principu nedrīkst izmantot, lai diskriminētu ārvalstu pārvadātājus, un priekšlikumā šajā sakarā vajadzētu paredzēt efektīvākus aizsardzības pasākumus;

1.5.4

ES mēroga datu bāzes izveidei jābūt prioritāram mērķim, lai varētu pārbaudīt datus par pārvadājumu atļaujām un citu ar tām saistīto informāciju, kā arī atvieglotu informācijas apmaiņu;

1.5.5

Saskaņā ar 23. panta 3. punktu pārvadātājam jābūt pieejamai īpašai pārsūdzību iesniegšanas sistēmai, ja uzņēmēja dalībvalsts piemēro administratīvas sankcijas attiecībā uz kabotāžas pārvadājumiem. Tas nekavē uzsākt kriminālvajāšanu.

2.1

Pasažieru starptautisko autopārvadājumu pakalpojumu iekšējo tirgu sākotnēji regulēja galvenokārt Direktīva 96/26/EK par atļauju autopārvadātājiem veikt profesionālo darbību, kā arī Regulas (EEK) Nr. 684/92 un (EK) Nr. 12/98 par atļauju veikt pasažieru pārvadājumus ar autobusu.

2.2

Ar minēto direktīvu tika ieviesti minimālie kvalitātes standarti, kas ir jāievēro, lai saņemtu atļauju uzsākt profesionālo darbību, savukārt ar abām regulām tika liberalizēti starptautiskie neregulārie pasažieru pārvadājumi, noteikta īpaša atļauju piešķiršanas kārtība attiecībā uz starptautiskajiem regulārajiem pasažieru pārvadājumiem un atļauts starptautiskos pārvadājumus apvienot ar kabotāžas pakalpojumu sniegšanu.

2.3

Minētie noteikumi tagad būtu jāsaskaņo ar jauno tiesisko regulējumu, ko veido regula par pasažieru pārvadājumiem pa dzelzceļu un autoceļiem, kuru paredzēts drīzumā pieņemt Eiropas Parlamentā un Padomē. Turklāt iepriekš minētie noteikumi jāprecizē un dažos gadījumos jāvienkāršo, jo pieredze liecina, ka dažu noteikumu dēļ rodas nevajadzīgs administratīvais slogs.

2.4

Ja netiek noteikts izņēmuma režīms, pārvadātājiem, kas veic starptautiskos pasažieru pārvadājumus ar autobusu, ir jāsaņem pasažieru starptautisko autopārvadājumu atļauja, kuru izdevusi tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā pārvadātājs reģistrēts.

2.5

Ar Regulu Nr. 684/92 ir nodrošināta piekļuve pasažieru starptautisko autopārvadājumu tirgum, savukārt Regulā Nr. 12/98 ir izklāstīti nosacījumi, saskaņā ar kuriem pārvadātāji nerezidenti dalībvalstī var veikt attiecīgās valsts pasažieru pārvadājumus ar autotransportu.

3.1

Priekšlikuma mērķis ir pārskatīt un konsolidēt Regulas Nr. 684/92 un Nr. 12/98 attiecībā uz piekļuvi autobusu pārvadājumu pakalpojumu tirgum. Ar minēto priekšlikumu tiek precizētas un dažos aspektos grozītas spēkā esošās tiesību normas, lai uzlabotu vispārēju konsekvenci un samazinātu administratīvo slogu.

3.2

Minētajā regulā tiks izmantos šādas definīcijas

3.2.1

Regulārie pārvadājumi ir pakalpojumi, kas nodrošina pasažieru pārvadājumus noteiktos laika intervālos pa noteiktiem maršrutiem, pasažieriem iekāpjot un izkāpjot iepriekš noteiktās pieturvietās. Lai veiktu minētos pārvadājumus, ir vajadzīga atļauja, ko izdod dalībvalsts, kurā pārvadātājs un tā transportlīdzeklis (transportlīdzekļi) ir reģistrēti. Iepriekš minēto atļauju turētājam (turētājiem) ir tiesības veikt regulārus pārvadājumus visu to dalībvalstu teritorijās, kuras šķērso attiecīgo pārvadājumu maršruti.

3.2.2

Specializēti regulārie pārvadājumi ir pārvadājumi, kuros tiek pārvadāti tikai noteiktu kategoriju pasažieri. Specializēti regulārie pārvadājumi ietver:

Specializētajiem regulārajiem pārvadājumiem atļauja (maršruta licence) nav vajadzīga, ja pārvadājumu organizētājs un pārvadātājs ir noslēguši līgumu.

3.2.3

Neregulārie pārvadājumi ir pārvadājumi, kas neatbilst regulāro pārvadājumu, tostarp specializēto regulāro pārvadājumu, definīcijai un kuru galvenā pazīme ir tādu pasažieru grupu pārvadājumi, kas izveidotas pēc pasūtītāja vai paša pārvadātāja iniciatīvas. Neregulārajiem pārvadājumiem atļauja (maršruta licence) nav vajadzīga.

3.2.4

Pašpārvadājumi ir pārvadājumi, ko uzņēmums veic savu darbinieku interesēs vai kurus veic bezpeļņas organizācija, lai pārvadātu savus darbiniekus saistībā ar attiecīgās organizācijas sabiedriskajiem pasākumiem, ar nosacījumu, ka

Pašpārvadājumiem atļauja nav nepieciešama, bet tiem piemēro sertifikātu sistēmu; sertifikātus izsniedz tās dalībvalsts kompetentās iestādes, kurā transportlīdzeklis reģistrēts.

3.2.5

Kabotāža ir pasažieru iekšzemes autopārvadājumi, kurus pagaidu kārtā nodrošina ārvalstu pārvadātājs.

3.2.6

Kabotāžas pārvadājumi ir atļauti attiecībā uz šādiem pakalpojumiem:

Dalībvalstis piemēro ārvalstu pārvadātājiem savus likumus un noteikumus ar tādiem pašiem nosacījumiem, kādus tās izvirzījušas saviem valstspiederīgajiem.

4.1

Regulas 8. pantā ir vienkāršota atļaujas (maršruta licences) saņemšanas kārtība. Attiecībā uz pieeju tirgum būs tikai viens pamatojums, kādēļ atļauju var nepiešķirt, proti, ja pakalpojums, par ko iesniegts pieteikums, būtiski ietekmētu tam pielīdzināma pakalpojuma pastāvēšanu, kuru nodrošina saskaņā ar sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistībām attiecīgajos tiešās satiksmes posmos. Šāda pieeja ir atbalstāma.

4.2

Ar tranzīta valstīm, kurās neuzņem vai neizsēdina pasažierus, neapspriedīsies, bet tās informēs, tiklīdz attiecīgais pakalpojums būs atļauts. Tas paaugstinās sistēmas efektivitāti.

4.3

Tā kā priekšlikums nav Kopienas ekskluzīvā kompetencē, piemēro subsidiaritātes principu. Aizsardzības pasākumi tomēr ir būtiski svarīgi, lai nodrošinātu ārvalstu pārvadātāju nediskrimināciju.

4.4

Jāprecizē 18. panta 2. punkts par transporta biļetēm.

4.5

Operatoram jānodrošina individuālas vai kolektīvas biļetes. Ja tad, kad pilnvarots kontrolieris veic pārbaudi, pasažieris(i) nevar uzrādīt derīgu biļeti(es) (un operators tās ir iepriekš izdevis), attiecīgais operators nav vainojams. Ja biļetes ir izdotas, pasažieri ir atbildīgi par to uzrādīšanu pilnvarotam kontrolierim.

5.1

Kopumā šis priekšlikums atbilst Komisijas izvirzītajiem mērķiem.

5.2

Jāprecizē ar nopietniem un mazāk nozīmīgiem pārkāpumiem, kā arī iespējamajām administratīvajām sankcijām saistītie jautājumi. Jānosaka un Kopienas mērogā jāsaskaņo dažādu kategoriju pārkāpumu raksturs un veidi.

5.3

Nopietnu vai atkārtotu mazāk nozīmīgu pārkāpumu gadījumā uzņēmēja dalībvalsts var lūgt dalībvalsti, kas izdevusi starptautisko pārvadājumu atļauju, piemērot atļaujas turētājam administratīvas sankcijas (piemēram, uz laiku vai pastāvīgi anulēt atļaujas dažas vai visas apliecinātās kopijas vai uz laiku vai pastāvīgi anulēt attiecīgo atļauju). Tas nekavē uzsākt kriminālvajāšanu uzņēmējā dalībvalstī.

5.4

Lai gan priekšlikumā ir norāde uz pārsūdzības sistēmu saistībā ar noteiktajiem sodiem vai atteiktām atļaujām, šādai pārsūdzību sistēmai jābūt taisnīgai un nediskriminējošai no visu iesaistīto pušu viedokļa.

5.5

Jāizveido ES mēroga datu bāze, lai starp dalībvalstīm veicinātu ātru un efektīvu informācijas apmaiņu attiecībā uz autobusu pārvadājumiem. Bez tam transportlīdzekļa pārbaudes procesā, ko veic pilnvarots kontrolieris, vajadzētu būt iespējai ievadīt starptautiskās pārvadājumu atļaujas (Kopienas licences) numuru un nekavējoties saņemt visu attiecīgo informāciju, lai pārbaudītu atļaujas derīgumu.