22.9.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 234/8

1.1

Eiropas Komisija 2004. gada 14. jūlijā publicēja direktīvas (1) projektu, kas izmainīs otro Kapitāla pietiekamības direktīvu (93/6/EEK) un Vienoto banku direktīvu (2000/12/EK). Šī direktīva ieviesīs jaunos Bāzeles vienotos standartus (Starptautiskās kapitāla kustības un kapitāla standartu konverģence) ES. Turpmākajā dokumenta tekstā pārstrādātā direktīva tiks dēvēta par Pašu kapitāla direktīvu (CRD.)

1.2

Pašu kapitāla direktīva (PKD) attieksies uz visām kredītiestādēm un investīciju sabiedrībām, kas darbojas ES. Šīs direktīvas mērķis ir izveidot banku darbības pamatu, kas operatīvi reaģētu uz risku. Tas mudinās banku sektorā ar laiku ieviest tādas metodes, kas ļautu operatīvi reaģēt uz risku, izmantojot tehnoloģiju sasniegumus un ieguldot līdzekļus darbinieku apmācībā, kā arī uzlabos patērētāju aizsardzību, nostiprinās finanšu stabilitāti un sekmēs Eiropas rūpniecības uzņēmumu globālo konkurētspēju, nodrošinot stabilu pamatu uzņēmējdarbības paplašināšanai un jauninājumu ieviešanai, izmantojot kapitāla pārdali.

1.3

Pašu kapitāla direktīva ir juridisks līdzeklis, ar ko ES ieviesīs jaunos Bāzeles vienotos standartus, kurus izstrādājusi Bāzeles banku uzraudzības komiteja. Bāzeles komiteju nodibināja G10 valstu centrālo banku vadītāji 1974. gadā. Bāzeles komitejas izdotie lēmumi nav juridiski saistoši, bet to mērķis ir nodrošināt vienotus uzraudzības mehānismus, lai rosinātu virzību uz vienotu pieeju un uzlabotu starptautisko banku vienotos darbības nosacījumus.

1.4

Bāzeles vienošanās (Bāzele I) tika publicēta 1988. gadā, un 1999. gadā sākās darbs, lai uzlabotu šo vienošanos atbilstoši riska pārvaldības stratēģiju straujajai attīstībai 90. gados. Šī darba rezultātā tapa Starptautiskās kapitāla kustības un kapitāla standartu konverģence (2), kas tika publicēta 2004. gadā (kuru dēvē arī par Bāzeles Vienotajiem standartiem).

1.5

Bāzeles vienotajiem standartiem ir trīs daļas, kas parasti tiek sauktas par trīs pīlāriem. Minēto standartu 1. pīlārs nosaka pašu līdzekļu minimumu, lai nodrošinātos pret kredītrisku, tirgus un operacionālo risku. Kredītiestāžu rīcībā ir dažādas sarežģītības izvēles iespējas. Standartu 2. pīlārs ir uzraudzības un pārbaužu pasākumi, kas aktīva dialoga formā notiek starp attiecīgo kredītiestādi un tās uzraudzītāju, lai nodrošinātu to, ka pastāv droši iekšējie pašu kapitāla novērtēšanas procesi attiecībā uz grupas riska profilu. Standartu 3. pīlārs uzliek institūcijām par pienākumu padarīt tirgū caurskatāmas kapitāla izmaksas. Minēto pīlāru dēvē arī par tirgus disciplīnu, jo caurskatāmība veicinās vislabāko pieredzi un vairos investoru uzticību.

1.6

Banku un investīciju sabiedrību rīcībā ir dažādas iespējas, lai novērtētu kredītu un operacionālo risku, un mazinātu kreditēšanas risku. Tas ir tādēļ, lai pārliecinātos, ka standarti ir proporcionāli, un mazāki uzņēmumi tiek mudināti izmantot progresīvākus paņēmienus. Šo modernāko paņēmienu ieviešana ir daudz dārgāka, jo tie balstās uz iekšējiem modeļiem, ko izstrādā finanšu institūcijas. Taču tie ir daudz efektīvāki dažādo risku paredzēšanā, un tādēļ samazinās kapitāla izmaksas.

2.1

Pašu kapitāla direktīva ir juridisks līdzeklis jauno Bāzeles noteikumu ieviešanai ES. Komisija izstrādājusi direktīvas projektu, kas lielā mērā ir saskaņā ar Bāzeles noteikumiem un ievēro ES īpatnības. Ļoti svarīgi panākt pēc iespējas lielāku saskaņotību starp Bāzeles noteikumiem un ES noteikumiem, lai nodrošinātu vienādus darbības nosacījumus Eiropas bankām salīdzinājumā ar konkurentiem, kas darbojas citu jurisdikciju ietvaros, kur šīs vadlīnijas tiek piemērotas.

2.2

Pamatatšķirība starp Pašu kapitāla direktīvu un Bāzeles noteikumiem — noteikumi attieksies uz visām kredītiestādēm un investīciju sabiedrībām ES. Bāzeles noteikumi ir izstrādāti un attiecas uz starptautiski aktīvām bankām. Komisijas nodoms piemērot šos noteikumus plašākā mērogā ES ir gan noguldītāju, gan kreditoru interesēs. Labi vadīta banku sistēma ar pietiekamu kapitālu dos iespēju bankām turpināt kreditēšanu ekonomiskā cikla ietvaros. Tas radīs lielāku stabilitāti banku sektorā.

2.3

Eiropas banku sistēmas, Eiropas tautsaimniecības un patērētāju ieguvumi būs ilglaicīgi tikai tādā gadījumā, ja šī direktīva būs pietiekami elastīga un ies kopsolī ar izmaiņām tautsaimniecības praksē, tirgos un uzraudzības nepieciešamībā. Tas vajadzīgs, lai aizsargātu noguldītāju un kredītņēmēju intereses un panāktu to, ka ES saglabā savu reputāciju kā tirgus, kur tiek izmantota vislabākā pieredze.

2.4

Komisijas pieeja, nosakot ilgtermiņa principus un mērķus topošās direktīvas nosacījumos un paredzot tehniskus pasākumus tās pielikumos, kuros var izdarīt grozījumus komitoloģijas procedūras ceļā, ir efektīvs veids, kā nodrošināt nepieciešamo elastību.

3.1.1

Komiteja uzskata, ka, ņemot vērā visus ES patērētāju un uzņēmējdarbības ieguvumus, Komisijas izstrādātās direktīvas projekta darbības joma ir pareiza. Bez tam Komiteja uzskata, ka visu mērogu kredītiestādes var sagaidīt ieguvumus no uzlabotā pamatkapitāla režīma. Komisijas dokumentā atrasts saprātīgs līdzsvars starp aicinājumu mazākām kredītiestādēm laika gaitā pievērsties modernākām metodēm, un samērīgu standartu noteikšanu, ņemot vērā mazāko kredītiestāžu resursu ierobežotību.

3.1.2

Komisijas dokumentā iekļauti arī Bāzeles komitejas veiktie pasākumi, kas mazina regulējošo noteikumu nastu attiecībā uz aizdevumiem maziem un vidējiem uzņēmumiem. Komiteja pozitīvi novērtē šīs izmaiņas (kas sīkāk izklāstītas turpmākajā dokumenta sadaļā “Ietekme uz maziem un vidējiem uzņēmumiem”). Pretējā gadījumā komiteja būtu norūpējusies par to, ka jaunie noteikumi varētu izraisīt pieaugošu konsolidāciju Eiropas banku nozarē un ierobežotāku izvēli patērētājiem. Tādēļ Komiteja ir apmierināta ar to, ka 2004. gada aprīlī (3) veiktajā PWC ietekmes pētījumā secināts, ka gadījumā, ja direktīvu konsekventi piemēros visā ES, tai nebūs būtiskas ietekmes uz konkurenci banku nozarē.

3.3.1

Komiteja ir apmierināta ar noteikumos veiktajām izmaiņām par ietekmi uz mazo un vidējo uzņēmumu kreditēšanu un to, ka Komisija šīs izmaiņas iekļāvusi Eiropas noteikumu sastāvā. Komiteja īpaši atzīmē, ka

3.3.2

Komiteja šajā sakarā atzinīgi vērtē Trešā kvantitatīvās ietekmes pētījuma (QIS3) rezultātus. Rezultāti parādīja, ka banku kapitāla izmaksas maziem un vidējiem uzņēmumiem izsniegtiem aizdevumiem, kas ietverti klientu portfelī, lielā mērā saglabāsies stabili bankām, kuras izmanto standartizēto pieeju kredītriska novērtēšanai, un samazināsies vidēji par 3 % līdz 11 % tām bankām, kas izmanto uz iekšējiem reitingiem balstītos paņēmienus(IRB). Kapitāla izmaksas mazu un vidēju uzņēmumu riskiem, ko var vērtēt kā darījumus ar privātpersonām, samazināsies vidēji par 12 % līdz 13 %, izmantojot standartizēto pieeju (STA) un līdz pat 31 %, izmantojot attīstīto uz iekšējiem reitingiem balstīto pieeju kredītriska novērtēšanai (AIRBA).

3.4.1.1

Direktīvas 68. pantā kredītiestādēm pieprasa pakļauties prasībām pret pašu kapitālu individuālā līmenī grupas ietvaros. Direktīvas 69. panta 1. punkts turpina sniegt dalībvalstīm izvēles iespējas atteikties no šīm prasībām un piemērot kredītiestādei un tās filiālēm tai pašā dalībvalstī šos noteikumus konsolidētā veidā saskaņā ar grupas prasībām. Šī atteikšanās varētu radīt nevienādus nosacījumus dalībvalstu starptautiski aktīvām banku grupām. Komiteja neuzskata, ka tas ir savienojams ar vienoto tirgu.

3.4.1.2

Bez tam gadījumā, ja dalībvalsts izvēlētos individuāli piemērot prasības kredīiestāžu līmenī, mazinātos uzraudzības iestāžu spēja izprast banku grupas riska profilu. Rezultāts būtu tāds pats, ja ierobežotu konsolidēto uzraudzību attiecībā uz filiālēm, kas atrodas vienā dalībvalstī ar mātes uzņēmumu. Tādēļ uzraudzība ES būtu jāpiemēro konsolidētā līmenī, kas pakļautos kredītiestāžu sapulču nosacījumiem, lai nodrošinātos, ka pašu kapitāls tiek sadalīts līdzsvaroti starp mātes uzņēmumu un tā filiālēm.

3.4.2.1

Dalībvalstīm ir izvēles iespēja noteikt iekšējā svērtā riska apjomu pakalpojumiem grupas iekšienē. Šī iespēja dalībvalstīm ļauj piemērot 0 % svērto risku darījumiem starp kredītiestādi un mātes uzņēmumu un starp kredītiestādi, tās filiāli vai mātes uzņēmuma filiāli. Lai varētu piemērot 0 % riska svērumu, darījumu partnerim jābūt tai pašā dalībvalstī reģistrētai kredītiestādei. Komiteja uzskata, ka 0 % riska svērums ir pareizs riska atspoguļojums saistībā ar grupas iekšējiem riskiem. Piesardzīga rīcība dažās dalībvalstīs varētu radīt nepamatotas prasības kredītiestādēm par kapitāla aizturēšanu, lai nodrošinātos pret iekšējiem riskiem.

3.4.2.2

0 % svērtā riska attiecināšana tikai uz darījumu partneriem tai pašā dalībvalstī būtu pretrunā ar vienotā tirgus nosacījumiem. Iekšējiem riskiem ar darījumu partneriem citā dalībvalstī ir tas pats riska profils, kā riskiem saistībā ar darījumu partneriem tajā pašā dalībvalstī. Kā likums 0 % riska svērums būtu jāpiemēro darījumu partneru iekšējiem riskiem ES ietvaros.

3.4.3.1

Banku uzraudzības Bāzeles komiteja definē operacionālo risku kā “tiešu vai netiešu zaudējumu risku, kas rodas no neveiksmīgiem iekšējiem procesiem vai to nepareizas piemērošanas, cilvēkiem, sistēmām vai ārējiem notikumiem.” Pirmo reizi jauno Bāzeles noteikumu ietvaros tiek ieviesta operacionālā riska nodeva, un attiecīgi finansu institūcijām jāizstrādā pilnīgi jaunas operacionālā riska novērtēšanas sistēmas. Kā sīkāk izklāstīts iepriekš, operacionālā riska novērtēšanai ir virkne izvēles iespēju. Uzlaboto rādītāju pieeja (AMA) liek bankām izstrādāt iekšējās novērtēšanas modeļus, kas jāapstiprina kompetentām iestādēm. Eiropas finanšu institūcijas veikušas lielas investīcijas šo sistēmu attīstībai grupas ietvaros, pielīdzinot operacionālā riska novērtēšanu darījumu jomām, kur bankas aktīvi darbojas.

3.4.3.2

Direktīvas 105 panta 4. punktā dalībvalstīm paredzētas izvēles tiesības atļaut kredītiestādēm sasniegt operacionālo uzlaboto rādītāju pieejas kvalitatīvos kritērijus ES grupas visaugstākajā līmenī, piemērojot vienu no divām metodēm kredītiestāžu svērto risku noteikšanai. Uzlaboto rādītāju pieeja konsolidētā grupas līmenī ES ietvaros atbilst operacionālā riska vadībai saskaņā ar darbības jomu. To iedibināja Eiropas banku industrija. Ja bankas nevarētu nodrošināt atbilstību prasībām ES grupas līmenī, būtu neiespējami nodrošināt precīzu grupas operacionālā riska profilu. Mātes uzņēmumam un filiālēm kopīgi jānodrošina atbilstība prasībām, ja grupa var parādīt to, ka grupas ietvaros operacionālais risks sadalīts adekvāti.

3.5.1

Komiteja piekrīt Eiropas Komisijai, ka pieaugošais ES pārrobežu darījumu apjoms un starpvalstu grupu riska vadības centralizācija pastiprina nepieciešamību pēc uzlabotas ES valstu uzraudzības iestāžu koordinācijas un sadarbības. Direktīvas priekšlikumā izteiktā prasība pēc vienotas uzraudzības noteikšanas respektē valstu kompetento iestāžu nozīmi, tai pašā laikā nodrošinot vienotu pielietošanu (piem., lai apstiprinātu uz iekšējiem reitingiem balstīto pamatpieeju kredītriska novērtēšanai un attīstīto uz iekšējiem reitingiem balstīto pieeju kredītiestāžu operacionālajiem riskiem).

3.5.2

Komiteja uzskata, ka uz konsolidēto uzraudzības modeli jāattiecina gan Uzraudzības pārskata procedūra saskaņā ar 2. pīlāra nosacījumiem, gan uzraudzības datu nodošana atklātībā saskaņā ar 3. pīlāra nosacījumiem. Abu pīlāru nosacījumi jāpiemēro katrā ES grupā visaugstākajā konsolidētajā līmenī. Ja 2. un 3. pīlāra nosacījumus piemēro individuāli, tie neatspoguļos grupas riska profilu kopumā. Uzraudzības pārskata procedūras gadījumā saskaņā ar 2. pīlāru grupas filiāles tiktu pakļautas nekonsekventai uzraudzības procedūrai ES ietvaros, un būtu apdraudēta grupas riska profila izpratne. Tas nebūtu noguldītāju un kredītņēmēju interesēs. Ja 3. pīlāra nosacījumus nepiemēro grupas līmenī, investori neko neiegūs no informācijas nodošanas atklātībā, lai izprastu grupas finansiālo situāciju kopumā.

—

Standartizētajai pieejai: 2007. gada 1. janvāris, nevis 2006. gada 31. decembris, un

—

uzlaboto radītāju pieejai: 2008. gada 1. janvāris, nevis 2007. gada 31. decembris. Prasība īstenot direktīvu 31. decembrī radītu apgrūtinošanas atskaišu prasības.

3.11.1

IFRS pārskati sniedz visumā ticamus augstas kvalitātes datus. Tādēļ tie jāņem par pamatkapitāla definīcijas pamatu. IFRS izmantošana kapitāla pietiekamības piemērošanai arī veicina vienlīdzīgus noteikumus starp kredītiestādēm un datu salīdzināmību. Bez tam augsta IFRS un kapitāla pietiekamības noteikumu atbilstība palīdzēs izvairīties no neskaidrībām tirgus dalībnieku vidū, tā atvieglo iekšējās procedūras un samazina izmaksas.

3.11.2

Komiteja uzskata, ka noteikumu piemērošana ideālā gadījumā dos bankām iespēju visos pārskatos par finanšu un kapitāla rādītājiem saglabāt vienu skaitļu kopumu un pamatu. Tomēr uzraudzības iestādēm atsevišķos gadījumos varētu būt citādi uzskati, īpaši tad, ja grāmatvedības standarti pienācīgā veidā neatspoguļo pakļaušanu riskam. Tādēļ vajadzēs izdarīt dažas korekcijas grāmatvedības rezultātos. Ja vienu vai vairākus jauno kapitāla pietiekamības noteikumu mērķus negatīvi ietekmētu grāmatvedības standartu noteicēju darbība, būs nepieciešami piesardzības pasākumi, lai novērtētu pamatkapitālu. Šie papildinājumi, dēvēti par Uzraudzības iestāžu atzītajiem grāmatvedības principiem, būtu jāattiecina vienīgi uz nopietniem jautājumiem.

3.11.3

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komiteja pozitīvi novērtē piesardzības pasākumus, kas ietverti Komisijas izstrādātās direktīvas priekšlikuma 64. panta 4. punktā saskaņā ar Bāzeles Komitejas nostāju. Komiteja arī pozitīvi vērtē CEBS darbu, kas turpinās, lai izstrādātu piesardzības pasākumus.

4.1

Direktīvas priekšlikums šobrīd atrodas pirmajā lasījumā Ministru padomē un Eiropas Parlamentā. Komitejai liekas, ka šobrīd jāakcentē vienošanās par elastīgu direktīvu, kas atbilst Bāzeles struktūrai un veicina tās kopīgu pielietošanu ES.

4.2

Ir būtiski salīdzinoši ātri panākt vienošanos par direktīvu, lai nodrošinātu nozarei paredzēto investīciju realizāciju 20 līdz maksimums 30 miljardu EURO apmērā riska vadības sistēmu uzlabošanai. Aizkavēta direktīvas ieviešana mazinātu Eiropas banku industrijas konkurētspēju globālajā tirgū. Tas nebūtu Eiropas noguldītāju un kredītņēmēju interesēs. Tomēr vispirms jāizstrādā kvalitatīva likumdošana, un juristiem jāņem vērā visu ieinteresēto pušu uzskati.