(1)

Ar Īstenošanas regulu (ES) 2017/763 (2) Eiropas Komisija (turpmāk “Komisija”) noteica antidempinga maksājumus konkrēta Korejas Republikas izcelsmes vieglā termopapīra importam (turpmāk “sākotnējie pasākumi”). Izmeklēšana, kuras rezultātā tika noteikti sākotnējie pasākumi, tālāk tiks saukta par “sākotnējo izmeklēšanu”. Pasākumi izpaudās kā fiksētas maksājuma likmes 104,46 EUR apmērā par neto tonnu gan vienīgajai eksportētāju grupai, kas sadarbojās, gan visiem pārējiem uzņēmumiem.

(2)

Spriedumi lietās T-383/17 (3) un C-260/20 P (4) paredzēja pasākumu atcelšanu vienīgajai eksportētāju grupai, kas sadarbojās. Ar Īstenošanas regulu (ES) 2023/593 (5) Eiropas Komisija atkārtoti noteica antidempinga maksājumus konkrēta Korejas Republikas izcelsmes vieglā termopapīra importam pārskatītajā līmenī, proti, 103,16 EUR par neto tonnu gan vienīgajai eksportētāju grupai, kas sadarbojās, gan visiem pārējiem uzņēmumiem.

(3)

Pēc paziņojuma publicēšanas par gaidāmajām termiņa beigām (6) Komisija saņēma pārskatīšanas pieprasījumu saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu.

(4)

Pārskatīšanas pieprasījumu 2022. gada 1. februārī iesniedza Eiropas Termopapīra ražotāju apvienība (turpmāk “pieprasījuma iesniedzējs”) konkrēta Savienības vieglā termopapīra ražošanas nozares vārdā pamatregulas 5. panta 4. punkta nozīmē. Pārskatīšanas pieprasījuma pamatā bija apgalvojums, ka pēc minēto pasākumu termiņa beigām varētu turpināties vai atkārtoties dempings un varētu turpināties vai atkārtoties kaitējums Savienības ražošanas nozarei.

(5)

Pēc apspriešanās ar komiteju, kas izveidota saskaņā ar pamatregulas 15. panta 1. punktu, konstatējusi, ka ir pietiekami pierādījumi termiņbeigu pārskatīšanas sākšanai, Komisija 2022. gada 3. maijā sāka termiņbeigu pārskatīšanu attiecībā uz konkrēta Korejas Republikas (turpmāk “attiecīgā valsts”) izcelsmes vieglā termopapīra importu Savienībā, pamatojoties uz pamatregulas 11. panta 2. punktu. Tā Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (7) publicēja paziņojumu par procedūras sākšanu (turpmāk “paziņojums par procedūras sākšanu”).

(6)

Dempinga turpināšanās un atkārtošanās izmeklēšana aptvēra periodu no 2021. gada 1. janvāra līdz 2021. gada 31. decembrim (turpmāk “pārskatīšanas izmeklēšanas periods”). Tendences, kas ir svarīgas, lai novērtētu kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību, tika pētītas periodam no 2018. gada 1. janvāra līdz pārskatīšanas izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”).

(7)

Paziņojumā par procedūras sākšanu ieinteresētās personas tika aicinātas sazināties ar Komisiju, lai piedalītos izmeklēšanā. Turklāt Komisija par termiņbeigu pārskatīšanas sākšanu īpaši informēja pieprasījuma iesniedzēju, zināmo ražotāju Korejas Republikā un Korejas Republikas iestādes, zināmos importētājus, lietotājus un tirgotājus un aicināja tos piedalīties.

(8)

Ieinteresētajām personām bija arī iespēja sniegt piezīmes par termiņbeigu pārskatīšanas sākšanu un pieprasīt uzklausīšanu Komisijā un/vai pie tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersonas.

(9)

Komisija piezīmes par procedūras sākšanu saņēma no uzņēmuma Hansol Paper Co. Ltd. (turpmāk “Hansol Paper”). Šis uzņēmums apgalvoja, ka pieprasījumā iekļautie dati neliecina, ka Savienības ražošanas nozarei tiek nodarīts būtisks kaitējums.

(10)

Komisija atgādināja, ka Hansol Paper ir veicis pieprasījuma pārbaudi saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu un citiem attiecīgajiem 11. panta punktiem, secinot, ka prasības izmeklēšanas sākšanai ir izpildītas, t. i., ka pieprasījuma iesniedzēju iesniegto pierādījumu atbilstība un precizitāte nodrošināja pietiekamus pierādījumus, kas liecina par kaitējumu izraisošā dempinga turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību.

(11)

Šajā sakarā tā arī atgādināja, ka pieprasījuma iesniegšanas posmā Komisijai nav jābūt tādiem pašiem pierādījumiem par dempinga turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību un daudzuma un kvalitātes zaudējumiem, kas būtu nepieciešami, lai pagarinātu pasākumu spēkā esamību. Antidempinga izmeklēšana ir process, kurā pārliecība par to elementu esību, kas vajadzīgi, lai varētu pieņemt pasākumu vai pagarināt tā spēkā esamību, vai arī izbeigt procedūru, tiek iegūta pakāpeniski izmeklēšanas gaitā. Turklāt nav izslēgts, ka piemērošanā var būt zināmas kļūdas vai neprecizitātes. Tomēr to esamība ne vienmēr ietekmē vispārējo secinājumu, ka pieprasījumā ir pietiekami pierādījumi par kaitējumu izraisošā dempinga turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību un ka lietai ir nepieciešama izmeklēšana.

(12)

Turklāt pieprasījumam nepieciešamo pierādījumu juridiskais standarts (pietiekami pierādījumi) skaidri parāda, ka pieprasījumā ietvertās informācijas daudzums un kvalitāte nav tādi paši kā tai informācijai, kas pieejama izmeklēšanas beigās. Nav izslēgts, ka no pieprasījuma iesniegšanas posma līdz izmeklēšanas pabeigšanai radīsies izmaiņas. Tomēr šādas izmaiņas ne vienmēr ietekmē vispārējo secinājumu, ka lietai ir nepieciešama izmeklēšana, jo ir pietiekami pierādījumi par kaitējumu izraisošā dempinga turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību.

(13)

Attiecībā uz apgalvojumu, ka pieprasījumā iekļautie dati neliecinātu, ka Savienības ražošanas nozarei tiek nodarīts būtisks kaitējums, Hansol Paper apgalvoja, ka pieprasījumā norādītie ekonomiskie rādītāji liecina, ka imports no Korejas nerada kaitējumu, Korejas tirgus daļa ir nenozīmīga un Savienības ražošanas nozare darbojas labi pārdošanas apjoma, tirgus daļas, ieguldījumu un darbības efektivitātes ziņā. Saskaņā ar Hansol Paper sniegto informāciju pieprasījumā tika atzīts, ka Savienības ražotāju pārdošanas cenas attiecīgajā periodā ir samazinājušās, taču tika apgalvots, ka tas ir saistīts ar citiem tirgus mēroga faktoriem, kuriem nav nekāda sakara ar importu no Korejas.

(14)

Komisija paskaidroja, ka pieprasījumā pieprasījuma iesniedzējs norāda uz kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību no attiecīgās valsts puses. Komisija patiešām uzskatīja, ka pieprasījuma iesniedzējs pieprasījumā sniedza pietiekamus pierādījumus, kas apliecina, ka pēc sākotnējā atveseļošanās perioda Savienības ražošanas nozarei tika nodarīts kaitējums, jo no 2020. gada 1. oktobra līdz 2021. gada 30. septembrim pieauga imports no attiecīgās valsts. Šajā ziņā tiek atgādināts, ka būtiska kaitējuma konstatēšanai cita starpā ir jāizvērtē arī pamatregulas 5. panta 2. punkta d) apakšpunktā aprakstītie būtiskie faktori. Pamatregulas 5. panta 2. punktā ir norādīts, ka sūdzībai jāsatur informācija par izmaiņām varbūtējā importa par dempinga cenām apjomā, par šā importa ietekmi uz līdzīgā ražojuma cenām Savienības tirgū un izrietošo importa ietekmi uz Savienības ražošanas nozari, par ko liecina būtiskie (ne obligāti visi) faktori un indeksi, kuri raksturo Savienības ražošanas nozares stāvokli, piemēram, tie, kas minēti pamatregulas 3. panta 3. un 5. punktā. To mutatis mutandis piemēro iespējamības analīzei termiņbeigu pārskatīšanā. Tāpat arī stāvokļa pasliktināšanās nav jākonstatē attiecībā uz visiem faktoriem, lai varētu noteikt būtisku kaitējumu (un līdz ar to tā turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību). Turklāt tas, ka pastāv citi faktori, kas var ietekmēt Savienības ražošanas nozares stāvokli, ne vienmēr nozīmē, ka importa par dempinga cenām ietekme uz šo nozari nav būtiska (tas arī ir līdzīgi attiecināms uz iespējamības analīzi). Tas vēl jo vairāk attiecas uz termiņbeigu pārskatīšanu, kurā galvenā uzmanība tiek pievērsta tam, kas notiktu, ja pasākumus atceltu. Turklāt termiņbeigu pārskatīšanas gadījumā antidempinga pasākumiem var būt zināma pozitīva ietekme, pat ja kaitējums kopumā turpināsies. Jebkurā gadījumā Komisija arī norādīja, ka pieprasījumā bija iekļauti pietiekami pierādījumi par kaitējuma atkārtošanās iespējamību. Jo īpaši tas parādīja, ka Korejas tirgum raksturīgs ievērojams ražošanas jaudas pārpalikums. Korejas iekšzemes tirgus nespēj absorbēt šo pārprodukciju. Tāpēc Savienības tirgus, kas ir pasaulē lielākais termopapīra tirgus, Korejas eksportētājiem ir pievilcīgs lieluma ziņā. Turklāt citiem eksporta tirgiem ir grūti piekļūt vairāku iemeslu dēļ (8). Pamatojoties uz to, Komisija bija tiesīga uzsākt izmeklēšanu.

(15)

Attiecībā uz Hansol Paper pieprasījumā iekļautajiem apgalvojumiem par dažu kaitējuma rādītāju, piemēram, tirgus daļu un pārdošanas apjomu, pozitīvo attīstību Komisija atzīmēja, ka antidempinga pasākumiem bieži ir pozitīva ietekme uz Savienības ražošanas nozares stāvokli – tas ir faktors, kas neapšaubāmi ir ņemts vērā Komisijas analīzē.

(16)

Attiecībā uz piezīmi par Savienības interesēm Komisijai nav juridiska pienākuma izskatīt Savienības intereses procedūras sākšanas posmā.

(17)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija paziņoja, ka tā varētu veidot ieinteresēto personu izlasi saskaņā ar pamatregulas 17. pantu.

(18)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka ir provizoriski izveidojusi Savienības ražotāju izlasi. Komisija izveidoja izlasi no trim Savienības ražotājiem. Izlases veidošanai tika izmantoti kritēriji, kuros atspoguļojas lielākais reprezentatīvais līdzīgā ražojuma pārdošanas un ražošanas apjoms ES laikposmā no 2021. gada 1. janvāra līdz 2021. gada 31. decembrim. Izlasē iekļautie Savienības ražotāji pārstāvēja 86 % no aplēstā kopējā ražošanas un pārdošanas apjoma Savienībā. Komisija saskaņā ar pamatregulas 17. panta 2. punktu aicināja ieinteresētās personas sniegt piezīmes par provizorisko izlasi. Viena piezīme tika saņemta no Savienības apvienības, kas atbalstīja provizorisko izlasi. Izlase tika apstiprināta 2022. gada 12. maijā. Izlase ir reprezentatīva Savienības ražošanas nozarei.

(19)

Lai izlemtu, vai ir vajadzīga izlase, un vajadzības gadījumā to veidotu, Komisija aicināja nesaistītos importētājus sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju. Neviens nesaistīts importētājs nesniedza pieprasīto informāciju. Tāpēc Komisija lēma, ka izlase nav vajadzīga.

(20)

Komisija aicināja trīs izlasē iekļautos Savienības ražotājus un galveno zināmo ražotāju eksportētāju Korejā aizpildīt attiecīgās anketas, kas procedūras sākšanas dienā tika darītas pieejamas tiešsaistē (9).

(21)

Atbildes uz anketas jautājumiem tika saņemtas no trim izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem, galvenā zināmā ražotāja eksportētāja Hansol Paper un ar to saistītajiem importētājiem Hansol Europe B.V. un Hansol America Inc. Turklāt pieprasījuma iesniedzējs atbildes uz anketas jautājumiem sniedza, norādot makrodatus.

(22)

Komisija pieprasīja un pārbaudīja visu informāciju, ko uzskatīja par vajadzīgu, lai noteiktu dempinga un kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību un Savienības intereses. Pārbaudes apmeklējumi atbilstīgi pamatregulas 16. pantam tika veikti turpmāk uzskaitītajos uzņēmumos.

Savienības ražotāji:

Ražotājs eksportētājs Korejas Republikā:

Saistītie importētāji:

(23)

Komisija 2023. gada 27. aprīlī izpauda būtiskos faktus un apsvērumus, uz kuru pamata tā bija iecerējusi saglabāt spēkā antidempinga maksājumus. Komisija 2023. gada 10. maijā tikai uzņēmumam Hansol Paper nosūtīja atjauninātu cenu samazinājuma aprēķinu. Visām personām tika atvēlēts termiņš, kurā tās varēja sniegt piezīmes par izpausto informāciju. Tika saņemtas piezīmes no pieprasījuma iesniedzējiem un Hansol Paper.

(24)

Komisija izvērtēja ieinteresēto personu sniegtās piezīmes un attiecīgā gadījumā ņēma tās vērā. Neviena persona nepieprasīja uzklausīšanu.

(25)

Ņemot vērā to ierobežoto personu skaitu, kuras iesniedza datus, daži no tālāk norādītajiem skaitļiem bija jānorāda diapazonu veidā, lai novērtu konfidencialitātes pārkāpumus. Dati, kas saņemti no vienīgā ražotāja eksportētāja, kas sadarbojās, ir norādīti arī diapazonos, jo tas ir vienīgais uzņēmums, kurš sadarbojās.

(26)

Pārskatāmais ražojums ir tāds pats kā sākotnējā izmeklēšanā, proti, konkrēts vieglais termopapīrs, kas sver 65 g/m2 vai mazāk, ruļļos, kuru platums ir 20 cm vai vairāk, ar svaru (ieskaitot papīru) 50 kg vai vairāk un ruļļa diametru (ieskaitot papīru) 40 cm vai vairāk (“lielie ruļļi”), ar bāzes pārklājumu no vienas vai abām pusēm vai bez tā, ar termojutīgas vielas pārklājumu no vienas vai abām pusēm un ar virsmas pārklājumu vai bez tā (“pārskatāmais ražojums”), uz ko pašlaik attiecas KN kodi ex 4809 90 00, ex 4811 90 00, ex 4816 90 00 un ex 4823 90 85 (TARIC kodi: 4809900010, 4811900010, 4816900010, 4823908520).

(27)

Vieglais termopapīrs ir speciāla sortimenta papīrs. Tam ir termoaktīvs pārklājums, kas reaģē, veidojot attēlu, kad to karsē printeris ar termiskām drukas galviņām. Vieglo termopapīru izmanto tirdzniecības vietās, piemēram, tādām vajadzībām kā mazumtirdzniecības kvītis, kā arī pašlīmējošās etiķetes e-komercijas iepakojumam, biļetēm un birkām.

(28)

Vieglo termopapīru var ražot, izmantojot vairāku veidu ķīmiskos attīstītājus. Šī izmeklēšana attiecas uz visiem veidiem.

(29)

Ražojums, uz kuru attiecas šī izmeklēšana, ir Korejas Republikas izcelsmes pārskatāmais ražojums.

(30)

Kā tika konstatēts sākotnējā izmeklēšanā, arī šajā termiņbeigu pārskatīšanas izmeklēšanā apstiprinājās, ka tālāk minētajiem ražojumiem ir vienādas fizikālās un tehniskās pamatīpašības, kā arī vieni un tie paši pamatlietojumi:

(31)

Tādēļ šie ražojumi uzskatāmi par līdzīgiem ražojumiem pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

(32)

Iesniedzot informāciju 2022. gada 1. jūlijā, ražotājs eksportētājs pieprasīja paskaidrojumu, vai Savienības ražošanas nozares ražotie jaunie ražojuma veidi tiks iekļauti termiņbeigu pārskatīšanas darbības jomā vai izslēgti no tās. Šo jauno ražojuma veidu ražošanai netiek izmantoti ķīmiskie attīstītāji, un attēlu izveido, pamatojoties uz fizikālu, nevis ķīmisku procesu. Ar paziņojumu lietas materiālos, kas datēts ar 2022. gada 19. septembri, precizēja izmeklēšanas jomu tādā nozīmē, ka procedūra attiecas tikai uz vieglo termopapīru, kura ražošanai izmantots ķīmisks attīstītājs.

(33)

Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā turpinājās vieglā termopapīra imports no Korejas Republikas, kaut arī mazākā apjomā nekā sākotnējās izmeklēšanas periodā (t. i., no 2015. gada 1. janvāra līdz 2015. gada 31. decembrim). Saskaņā ar tālāk redzamo 2. tabulu vieglā termopapīra imports no Korejas Republikas pārskatīšanas izmeklēšanas periodā veidoja 2,7 % no Savienības tirgus, salīdzinot ar 13,6 % tirgus daļu sākotnējā izmeklēšanā.

(34)

Uzņēmums Hansol Paper sadarbojās izmeklēšanas procesā. Šā uzņēmuma ražojumi veidoja (gandrīz) visu pārskatāmā ražojuma importu no Korejas Republikas. Neviens cits ražotājs eksportētājs nepieteicās. Konstatējumi par dempinga turpināšanos ir balstīti uz pārbaudītajiem Hansol Paper datiem.

(35)

Vispirms Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu pārbaudīja, vai ražotājam eksportētājam, kas sadarbojās, kopējais iekšzemes pārdošanas apjoms ir reprezentatīvs. Iekšzemes pārdošanas apjoms ir reprezentatīvs, ja pārskatīšanas izmeklēšanas periodā kopējais ražotāja eksportētāja veiktās līdzīgā ražojuma iekšzemes pārdošanas apjoms neatkarīgiem klientiem ir vismaz 5 % no šā ražotāja eksportētāja pārskatāmā ražojuma kopējā pārdošanas apjoma eksportam uz Savienību. Tādējādi ražotāja eksportētāja kopējais līdzīgā ražojuma pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū ir uzskatāms par reprezentatīvu.

(36)

Tad Komisija attiecībā uz ražotāju eksportētāju, kuram bija reprezentatīvs iekšzemes pārdošanas apjoms, noteica ražojuma veidus, kas tiek pārdoti iekšzemes tirgū un ir identiski vai salīdzināmi ar ražojuma veidiem, kurus pārdod eksportam uz Savienību.

(37)

Tad Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu pārbaudīja, vai ražotāja eksportētāja iekšzemes pārdošanas apjoms katram ražojuma veidam, kas ir identisks vai salīdzināms ar to ražojuma veidu, kurš tiek pārdots eksportam uz Savienību, ir reprezentatīvs. Ražojuma veida iekšzemes pārdošanas apjoms ir reprezentatīvs, ja šā ražojuma veida kopējais iekšzemes pārdošanas apjoms neatkarīgiem klientiem pārskatīšanas izmeklēšanas periodā ir vismaz 5 % no identiska vai salīdzināma ražojuma veida kopējā apjoma, kas pārdots eksportam uz Savienību. Komisija konstatēja, ka dažiem ražojuma veidiem, kas pārskatīšanas izmeklēšanas periodā tika eksportēti uz Savienību, nebija nekāda pārdošanas apjoma vietējā tirgū, un tādējādi tie nebija reprezentatīvi.

(38)

Tad Komisija katram ražojuma veidam noteica neatkarīgiem klientiem iekšzemes tirgū veiktā rentablā pārdošanas apjoma īpatsvaru pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, lai izlemtu, vai normālās vērtības aprēķinam saskaņā ar pamatregulas 2. panta 4. punktu izmantot faktiskos iekšzemes pārdošanas apjomus.

(39)

Normālās vērtības pamatā ir katra ražojuma veida faktiskā cena iekšzemes tirgū neatkarīgi no tā, vai šī pārdošana bijusi rentabla, ja:

(40)

Tādā gadījumā normālā vērtība ir visu konkrētā ražojuma veida iekšzemes pārdošanas cenu vidējais svērtais rādītājs pārskatīšanas izmeklēšanas periodā.

(41)

Normālā vērtība ir tikai konkrētā ražojuma veida rentablās iekšzemes pārdošanas faktiskā iekšzemes cena pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, ja:

(42)

Iekšzemes tirgū pārdoto apjomu analīze parādīja, ka atkarībā no ražojuma veida 32–100 % no visa iekšzemes pārdošanas apjoma bija rentabli un katra ražojuma veida vidējā svērtā pārdošanas cena bija augstāka par ražošanas izmaksām. Attiecīgi, atkarībā no ražojuma veida, normālo vērtību aprēķināja kā vidējo svērto cenu no visa iekšzemes pārdošanas apjoma cenas pārskatīšanas izmeklēšanas periodā vai kā tikai rentablā pārdošanas apjoma vidējo svērto vērtību.

(43)

Ja ražojuma veidu nepārdeva iekšzemes tirgū un ja neviens cits ražotājs eksportētājs nebija noteicis šāda ražojuma veida pārdošanas cenas iekšzemes tirgū, Komisija normālo vērtību noteica saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. un 6. punktu.

(44)

Normālā vērtība tika noteikta, pie ražotāja eksportētāja, kas sadarbojās, līdzīgā ražojuma vidējām ražošanas izmaksām pārskatīšanas izmeklēšanas periodā pieskaitot:

(45)

Hansol Paper eksportēja pārskatāmo ražojumu uz Savienību vai nu tiešā veidā neatkarīgiem klientiem, vai ar tā saistītā uzņēmuma Hansol Europe starpniecību.

(46)

Attiecībā uz ražotāja eksportētāja pārdošanu tiešā veidā neatkarīgiem klientiem Savienībā saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu eksporta cena bija tā cena, kas faktiski samaksāta vai maksājama par pārskatāmo ražojumu, to pārdodot eksportam uz Savienību.

(47)

Eksporta cena ražotāja eksportētāja veiktajai pārdošanai uz Savienību ar uzņēmuma Hansol Europe starpniecību, kurš darbojas kā importētājs, tika noteikta, pamatojoties uz cenu, par kādu importētais ražojums tika pirmo reizi pārdots tālāk neatkarīgiem klientiem Savienībā, kā noteikts pamatregulas 2. panta 9. punktā. Šajā gadījumā cena tika koriģēta, ņemot vērā visas izmaksas, kas radušās no importēšanas brīža līdz tālākpārdošanas brīdim, tajā skaitā PVA izmaksas, kā arī uzkrātā peļņa.

(48)

Attiecībā uz izmantoto peļņas procentu Komisija, ievērojot Savienības tiesu iedibināto judikatūru (10), neizmantoja saistītā uzņēmuma peļņas procentu, jo tas tiek uzskatīts par neuzticamu. Tā kā nebija citas informācijas, tā balstījās uz konkrētu peļņas procentu, t. i., 4,5 %, kas tika izmantots arī sākotnējā izmeklēšanā (11).

(49)

Komisija salīdzināja katra ražojuma veida normālo vērtību un ražotāja eksportētāja eksporta cenu EXW līmenī.

(50)

Ja tas bija nepieciešams taisnīgam salīdzinājumam, Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu koriģēja normālo vērtību un/vai eksporta cenu, lai ņemtu vērā atšķirības, kas ietekmē cenas un to salīdzināmību. Transporta izmaksu, pārkraušanas un iekraušanas izmaksu, banku nodevu, ES muitas nodokļu, gada beigu atlaižu, komisijas maksas un nodokļu atmaksas korekcijas tika atskaitītas no cenām iekšzemes tirgū un/vai eksporta pārdošanas cenām, ja tās tika paziņotas un atzītas par pamatotām. Komisija uzskatīja, ka prasības par korekcijām saistībā ar iepakošanas izmaksām un kredīta izmaksām nav pamatotas.

(51)

Eksportam paredzēto un iekšzemes tirgū pārdoto apjomu iepakošanas izmaksas būtībā bija identiskas, tāpēc nebija iemesla apmierināt korekcijas pieprasījumu.

(52)

Pamatregulas 2. panta 10. punkta g) apakšpunktā paredzēts, ka, ja kredīts ir faktors, ko ņem vērā, nosakot pieprasītās cenas, korekcija var būt attaisnojama. Komisija noraidīja kredīta izmaksu korekciju, pamatojoties uz argumentāciju, kas tās sensitīvās būtības dēļ tika atklātas tikai ražotājam eksportētājam. Komisija secināja, ka piešķirtā kredīta izmaksas nebija faktors, ko attiecīgā persona ņēma vērā, nosakot pieprasītās cenas.

(53)

Komisija, ievērojot pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktu, salīdzināja katra līdzīgā ražojuma veida vidējo svērto normālo vērtību ar pārskatāmā ražojuma atbilstīgā veida vidējo svērto eksporta cenu.

(54)

Tādējādi iegūtā vidējā svērtā dempinga starpība, kas izteikta procentos no CIF cenas ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas, uzņēmumam Hansol Paper ir 29 %. Tāpēc tika secināts, ka dempings pārskatīšanas izmeklēšanas periodā ir turpinājies.

(55)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Hansol Paper norādīja, ka lielāko daļu dempinga veidoja etiķešu termopapīrs, un norādīja uz ražojumu sortimenta atšķirībām starp tā pārdošanas apjomiem Savienībā sākotnējā izmeklēšanā un pārskatīšanas izmeklēšanā. Komisija atgādina, ka normālā vērtība un eksporta cena tika salīdzināta katram ražojuma veidam, kā aprakstīts iepriekš minētajās iedaļās, un ka galu galā bija jānosaka tikai viena dempinga starpība visiem pārdotajiem ražojumiem, uz kuriem attiecas spēkā esošie pasākumi. Tāpēc, nosakot dempinga starpību, tika ņemta vērā ražojumu sortimenta atšķirība starp sākotnējo izmeklēšanu un pārskatīšanu.

(56)

Pēc tam, kad tika konstatēts dempings pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, Komisija saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu izmeklēja dempinga turpināšanās iespējamību pasākumu atcelšanas gadījumā. Tika analizēti šādi elementi: ražošanas jauda un neizmantotā jauda Korejas Republikā un Savienības tirgus pievilcība salīdzinājumā ar citiem tirgiem.

(57)

Saskaņā ar tirgus informāciju Hansol Paper nepārprotami bija lielākais pārskatāmā ražojuma ražotājs Korejas Republikā. Tā ražošanas jauda mainījās atkarībā no avota. Hansol Paper 2019. gada Ilgtspējas ziņojumā (2019 Hansol Paper Sustainability Report) bija noteikts, ka tā ir 355 000 tonnu gadā attiecībā uz sadalījumu, kas ietver vieglo termopapīru (12). Izmeklēšanas gaitā, atzīstot, ka šis skaitlis ir plānotā jauda ražojumiem ar termisko pārklājumu, uzņēmums Hansol Paper iesniedza ražošanas jaudas rādītājus robežās no 250 000 līdz 300 000 tonnām gadā. Pārbaudes uz vietas laikā uzņēmums apgalvoja, ka 2019. gada ziņojumā norādītais skaitlis ir neprecīzs. Uzņēmums uzskatīja, ka kompānijas Laves Chemie Consulting 2019.–2024. gada pasaules termopapīra tirgus pētījumā (Thermal Paper 2019-2024 World Market Study) sniegtie jaudas rādītāji bija precīzāki. Šajā pētījumā tika lēsts, ka uzņēmuma Hansol Paper termopapīra ražošanas jauda ir 260 000 tonnu gadā (13).

(58)

Saskaņā ar iepriekš minēto Laves Chemie Consulting pētījumu Korejas Republikā vēl nesen bija trīs citi termopapīra ražotāji ar kopējo ražošanas jaudu 45 000 tonnu apmērā (14). Tomēr joprojām nav skaidrs, cik lielā mērā šāda jauda varētu aktivizēties attiecībā uz vieglo termopapīru, ja tirgus apstākļi tam dotu iemeslu. Saskaņā ar Savienības ražotāju sniegto informāciju vienīgais papildu Korejas ražotājs, kas joprojām ražo termopapīru, būtu uzņēmums Donghwa Ind co. Ltd, kura ražošanas jauda ir 15 000 tonnu gadā (15).

(59)

Ņemot vērā iepriekš minēto, lai gan Komisija nevarēja kvantitatīvi noteikt neizmantoto jaudu Korejā kopumā, tā varēja konstatēt, ka ražošanas jauda ir ievērojama, proti, tā ir aptuveni 10 reizes lielāka nekā iekšzemes patēriņš Korejā un gandrīz divas reizes pārsniedz patēriņu Savienībā. Turklāt Hansol Paper ir vairākkārt paziņojis par nodomu paplašināt savu termopapīra ražošanu, kā norādīts tā finanšu pārskatā par 2021. gada pirmo pusgadu (16) un turpmākajos finanšu pārskatos (arī 2022. gadā (17)). Šāda paplašināšana nozīmētu Korejas termopapīra ražošanas jaudas palielināšanos pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, kas jau tā bija ievērojami augstāka nekā vieglā termopapīra patēriņš Savienībā (sk. 1. tabulu).

(60)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Hansol Paper paziņoja, ka Komisijas konstatējumi par jaudu Korejā ir nepamatoti un nepareizi, jo: i) Hansol Paper bija vienīgais pārskatāmā ražojuma ražotājs Korejā, ii) Komisija bija nepareizi interpretējusi Hansol Paper paziņojumus par paplašināšanos un iii) Komisija bija pārspīlējusi, konstatējot, ka Hansol Paper ražošanas jauda ir būtiski elastīga.

(61)

Komisija tam nepiekrita. Attiecībā uz apgalvojumu, ka Hansol Paper esot vienīgais pārskatāmā ražojuma ražotājs Korejā, Komisija norādīja, ka tas ir pretrunā citai lietā esošai informācijai, tai skaitā paša Hansol Paper paziņojumiem termiņbeigu pārskatīšanas izmeklēšanas laikā (18). Lai gan Komisija šajā pārskatīšanas izmeklēšanā konsekventi uzskatīja, ka Hansol Paper bija vienīgais ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās, Komisija nebija secinājusi, ka Hansol Paper ir vienīgais vieglā termopapīra ražotājs Korejas Republikā. Gluži pretēji, kā paskaidrots iepriekš 58. apsvērumā, lietā esošie pierādījumi liecināja, ka vismaz vēl viens vieglā termopapīra ražotājs Korejas Republikā, proti, Donghwa Ind co. Ltd, varētu būt pārskatāmā ražojuma ražotājs. Komisija atzīmēja, ka Donghwa Ind tīmekļvietnē (19) bija atsauces uz termopapīra ražošanu kopumā un tādu ražojumu attēli kā, piemēram, tirdzniecības vietu kvītis, kas parasti izgatavotas no viegla termopapīra. Komisija arī atzīmēja, ka, ņemot vērā pierādījumus par pretējo, Hansol Paper neiesniedza pierādījumus, lai pamatotu apgalvojumu, ka tas ir vienīgais vieglā termopapīra ražotājs Korejas Republikā. Tāpēc prasība tiek noraidīta.

(62)

Komisija nepiekrita, ka neizmantotā jauda Korejā bija nulle, kā to apgalvoja Hansol. Piemēram, Hansol Paper iesniedza tik zemus jaudas rādītājus, ka tā paziņotais jaudas izmantojums dažos attiecīgā perioda gados būtu pārsniedzis 100 %.

(63)

Komisija nepiekrita apgalvojumam, ka tā nepareizi interpretējusi uzņēmuma Hansol Paper paziņojumus par paplašināšanos un jautājumu par elastīgo ražošanas jaudu. Pats Hansol Paper savos finanšu pārskatos vairākkārt ir publiski paziņojis par nodomu paplašināt termopapīra ražošanu (20). Tas, ka pārbaudes apmeklējuma laikā pieejamie ieguldījumu plāni neietvēra ieguldījumus, kuru mērķis ir palielināt jaudu, neliedz Hansol Paper vēlāk īstenot savus paziņojumus. Jebkurā gadījumā Hansol Paper ir daudz iespēju paplašināt termopapīra ražošanu, ieskaitot jaudas maiņu. Kā norāda pats uzņēmums Hansol Paper 2022. gada Ilgtspējas ziņojumā (21), Hansol Paper nenoliedzami ir elastīgas ražošanas iekārtas. Pat ja elastīguma kvantitatīvais novērtējums nav skaidri pieejams, pats fakts, ka tas parādījās ziņojumā, liecina, ka šis elastīgums nav mazsvarīgs un tāpēc par to ir vērts publiski paziņot. Hansol Paper 2023. gada ražošanas plānā paredzētais ražojumu sortiments neliedz uzņēmumam nepieciešamības gadījumā ievērojamu jaudas apjomu pārvirzīt pārskatāmajam ražojumam.

(64)

Korejas Republikas iekšzemes tirgus ir mazs, un gada patēriņš svārstās no 20 000 līdz 37 200 tonnām (22). Uzņēmuma Hansol Paper gada produkcija vien ir 4–9 reizes lielāka nekā pārskatāmā ražojuma patēriņš iekšzemes tirgū. Izmeklēšanā tika konstatēts, ka apjoma ziņā iekšzemes patēriņš sarūk, jo valstī dominējošā ražotāja Hansol Paper vieglā termopapīra iekšzemes pārdošanas apjoms attiecīgajā periodā samazinājās par 29 % (23). Tādējādi Korejas vieglā termopapīra ražošanas nozare ir orientēta uz eksportu. Informāciju par Hansol Paper iekšzemes pārdošanas rentabilitāti sk. 3.2.1. iedaļā iepriekš.

(65)

Pamatojoties uz pārbaudītajiem Hansol Paper datiem, Komisija konstatēja, ka Korejas eksporta apjoms uz citiem galamērķiem, nevis Savienību, pārskatīšanas periodā pieauga (24). Tā arī konstatēja, ka Korejas eksports, jo īpaši uz ASV, bija ievērojams (25). Tomēr Korejas eksporta pārdošanas cenas uz citiem galamērķiem, nevis Savienību, pārskatīšanas periodā samazinājās. Tas ir skaidri redzams ASV tirgū (26). Turklāt ASV iestādes 2021. gada 27. septembrī noteica antidempinga pasākumus termopapīra importam, kura izcelsme cita starpā ir Korejas Republikā (27). Šo iemeslu dēļ ASV tirgus cenu ziņā ir kļuvis mazāk pievilcīgs Korejas eksportam.

(66)

Savienības tirgus ir lielākais vieglā termopapīra tirgus pasaulē, kas veido aptuveni 25 % no pasaules patēriņa, un tam ir augsts izaugsmes potenciāls absolūtā izteiksmē (28). Izmeklēšanā tika konstatēts, ka Savienības tirgus ir pievilcīgs cenu ziņā salīdzinājumā ar citiem tirgiem. Pēc antidempinga pasākumu ieviešanas 2017. gadā imports no Korejas Republikas ievērojami samazinājās, un tikai 2020. gadā tas sasniedza 1 000–2 500 tonnas. Tomēr kopš tā laika un neraugoties uz spēkā esošajiem antidempinga maksājumiem, Korejas pārdošanas apjomi uz Savienību atkal pieauga (29), un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā tie sasniedza 4 500–6 000 tonnas, kas veido 2,7 % tirgus daļu.

(67)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Hansol Paper pieprasīja Komisijai aprēķināt dempinga starpību Hansol Paper pārdošanas apjomiem trešo valstu tirgos, pamatojoties uz to, ka šāds aprēķins ir konsekventa prakse Komisijas veiktajās termiņbeigu pārskatīšanās un ka Komisija nav novērtējusi, vai Hansol Paper eksporta cenas uz trešo valstu tirgiem liecina par dempingu. Komisija paskaidroja, ka termiņbeigu pārskatīšanas mērķis ir noteikt, vai pasākumu izbeigšana varētu izraisīt dempinga un kaitējuma turpināšanos vai atkārtošanos. Ņemot vērā to, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā tika konstatēts ievērojams dempings attiecībā uz pārdošanas apjomiem uz Savienību, un tam sekojošo secinājumu par dempinga turpināšanās iespējamību, Komisijai šajā izmeklēšanā nebija jāveic papildu dempinga noteikšana. Attiecībā uz Hansol Paper eksporta cenām uz trešo valstu tirgiem tās tika analizētas iepriekš 65. apsvērumā. Tās sīkāk analizētas turpmākajos apsvērumos.

(68)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Hansol Paper apgalvoja, ka Komisijai būtu vajadzējis konstatēt, ka Savienības vieglā termopapīra tirgus vairs nav pievilcīgs, ņemot vērā informāciju, ko jau iesniedza Hansol Paper (un ko Komisija it kā nebija pietiekami ņēmusi vērā), un jo īpaši apgalvojumus, ka Hansol Paper vairs nekoncentrēsies uz Savienības tirgu, ASV tirgus nozīmi uzņēmumam Hansol Paper, ASV antidempinga pasākumu līmeni termopapīram un ka Komisija šajā regulā nav aprakstījusi Hansol Paper darbības citos trešo valstu tirgos.

(69)

Komisija nepiekrita apgalvojumam, ka Savienības tirgus nav pievilcīgs Korejas eksportam. Tas, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Savienības tirgus nebija Hansol Paper galvenais tirgus apjoma ziņā un ka Hansol Paper bija ievērojams pārdošanas apjoms ASV, nemazina Savienības tirgus pievilcību. Turklāt Komisija apgalvoja, ka antidempinga pasākumu pastāvēšana ASV padara ASV tirgu mazāk pievilcīgu nekā pirms pasākumu noteikšanas, pat ja pasākumu līmenis nav pārmērīgs. Attiecībā uz Hansol Paper pārdošanas apjomiem citos tirgos Komisija šajā regulā nevarēja izpaust pārdošanas apjomus un cenas citos tirgos pa valstīm, ciktāl attiecīgā persona (t. i., vienīgais attiecīgo datu avots) šādu informāciju uzskatīja par konfidenciālu. Komisija tomēr izvērtēja Hansol Paper pārdošanas un cenu stratēģiju citos tirgos, par ko attiecīgā persona tika informēta pārbaudes ziņojumos. Šajā sakarā Komisija konstatēja, ka visā pasaulē termopapīru ražo tikai dažās valstīs, kā norādīts Laves Chemie pētījumā “Thermal Paper 2019-2024 World Market Study”. Tāpēc pārskatāmā ražojuma ražotāji ar vietējo ražotāju konkurenci saskaras tikai dažos pasaules reģionos. Tādējādi Dienvidamerika un Centrālamerika, Āfrika, Austrālija un lielākā daļa Āzijas valstu bija termopapīra neto importētājas (30), galvenokārt no Korejas. Pat ja principā tirgi bez (nozīmīgas) iekšzemes ražošanas pirmajā acu uzmetienā šķiet pievilcīgāki, Komisija konstatēja, ka kopumā Hansol Paper pārskatāmā ražojuma pārdošanas cenas eksporta tirgos ārpus ES, to starpā ASV, attiecīgajā periodā samazinājās tikpat lielā mērā kā cenas Savienībā. Salīdzinot Hansol Paper pārdošanas cenas visos eksporta tirgos ārpus ES un Hansol Paper pārdošanas cenas Savienībā, atklājās, ka attiecīgajā periodā ES cenas kopumā bija pastāvīgi augstākas nekā Hansol Paper pārdošanas cenas pārējai pasaulei. Tāpēc Komisija apstiprināja, ka Savienības tirgus, kas ir lielākais vieglā termopapīra tirgus pasaulē un tirgus ar augstu izaugsmes potenciālu absolūtā izteiksmē, apjoma un cenas ziņā ir pievilcīgs tirgus Korejas eksportam neatkarīgi no izmaiņām Hansol Paper pārdošanas tīklā kopš sākotnējās izmeklēšanas.

(70)

Ņemot vērā konstatējumus par dempinga turpināšanos pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, kā noteikts 54. apsvērumā, ievērojami elastīgo ražošanas jaudu Korejas Republikā, Korejas arvien pieaugošo interesi par lielo Savienības tirgu ar pievilcīgām cenām un nesen ieviestos antidempinga pasākumus tās pašlaik galvenajā eksporta tirgū (31), ir gaidāms turpmāks attiecīgā ražojuma importa par dempinga cenām pieaugums, ja pasākumi tiks atcelti. Tāpēc Komisija secināja, ka pastāv liela iespējamība, ka attiecīgā ražojuma importam piemēroto antidempinga pasākumu izbeigšanās izraisītu dempinga turpināšanos.

(71)

Attiecīgajā periodā līdzīgo ražojumu Savienībā ražoja pieci ražotāji. Tie veido “Savienības ražošanas nozari” pamatregulas 4. panta 1. punkta nozīmē.

(72)

Tika aprēķināts, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā kopējais Savienības ražošanas apjoms bija aptuveni 360 727 t. Komisija noteica šo skaitli, pamatojoties uz visu pieejamo informāciju par Savienības ražošanas nozari, piemēram, pieprasījuma iesniedzēja sniegto atbildi uz anketas jautājumiem, kas tika salīdzināta ar izlasē iekļauto Savienības ražotāju individuālajām atbildēm uz anketas jautājumiem. Kā norādīts 18. apsvērumā, iekļaušanai izlasē tika izvēlēti trīs Savienības ražotāji, kuri veido 86 % no līdzīgā ražojuma kopējā Savienības ražošanas apjoma.

(73)

Komisija noteica patēriņu Savienībā, pamatojoties uz: a) pieprasījuma iesniedzēja datiem par Savienības ražošanas nozares līdzīga ražojuma pārdošanas apjomu, veicot daļēju kontrolpārbaudi pret izlasē iekļauto Savienības ražotāju paziņotajiem pārdošanas apjomiem (32); un b) pārskatāmā ražojuma importu no visām trešām valstīm, kā ziņo Eurostat, un ražotāja eksportētāja, kas sadarbojās, eksporta datu analīzi.

(74)

Patēriņam Savienībā bija šāda dinamika.

1. tabula

Patēriņš Savienībā (t)

(75)

No 2018. līdz 2020. gadam patēriņš Savienībā samazinājās par 8 %. Patēriņu Savienībā 2020. gadā ietekmēja globālā Covid pandēmija, tomēr pārskatīšanas izmeklēšanas periodā patēriņš Savienībā atjaunojās, un attiecīgajā periodā kopumā vērojams samazinājums par 2 %.

(76)

Komisija noteica importa apjomu, pamatojoties uz ražotāja eksportētāja, kas sadarbojās, iesniegtajām atbildēm uz anketas jautājumiem un Eurostat statistiku. Importa tirgus daļa tika noteikta, pamatojoties uz patēriņu Savienībā.

(77)

Importam no attiecīgajām valstīm bija šāda dinamika.

2. tabula

Importa apjoms (t) un tirgus daļa

(78)

Importa apjoms no attiecīgās valsts laikā no 2018. līdz 2020. gadam samazinājās. Tomēr apjoms pārskatīšanas izmeklēšanas periodā ievērojami palielinājās un ir par 65 % lielāks nekā 2018. gadā. Tirgus daļa attiecīgajā periodā palielinājās no 1,6 % 2018. gadā līdz 2,7 % PIP laikā.

(79)

Lai noteiktu importa apjomus un vērtības attiecīgajā periodā, Komisija analizēja eksporta datus, ko sniedza Hansol Paper – ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās, attiecīgajā valstī, ņemot vērā Eurostat reģistrēto importa statistiku. Komisija konstatēja neatbilstības starp Hansol Papel ziņotajiem datiem par eksportu uz Dāniju, Igauniju, Lietuvu un Somiju un Eurostat reģistrēto importu šajās dalībvalstīs. Pamatojoties uz uzņēmuma iesniegto informāciju, Komisija secināja, ka pārskatāmais ražojums, ko Hansol Paper eksportēja uz Dāniju, Igauniju, Somiju un daļēji arī uz Lietuvu, netika ievests Savienības muitas teritorijā. Šie pārdošanas apjomi, visticamāk, palika tranzītā un/vai bija paredzēti valstīm ārpus Savienības. Tāpēc attiecībā uz importu uz četrām iepriekš minētajām dalībvalstīm Komisija paļāvās uz Eurostat reģistrēto statistiku.

(80)

Komisija noteica importa cenas, pamatojoties uz ražotāja eksportētāja iesniegtajām atbildēm uz anketas jautājumiem un Eurostat statistiku.

(81)

Attiecībā uz vidējo cenu importam no attiecīgās valsts bija vērojama šāda dinamika.

3. tabula

Importa cenas (EUR/t)

(82)

Vidējā cena importam no attiecīgās valsts attiecīgajā periodā samazinājās par 19 %.

(83)

Cenu samazinājumu pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Komisija noteica, salīdzinot:

(84)

Šāds cenu salīdzinājums tika veikts darījumiem pa ražojuma veidiem vienā un tajā pašā tirdzniecības līmenī, vajadzības gadījumā veicot atbilstīgas korekcijas un atskaitot rabatus un atlaides. Salīdzinājuma rezultāts tika izteikts procentos no teorētiskā apgrozījuma (ražotāja eksportētāja eksportētie daudzumi, kas novērtēti pēc Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenas) par katra ražotāja eksportētāja modeli, ja tika konstatēts identisks Savienības ražošanas nozares PKN.

(85)

Tas liecina, ka vidējā svērtā cenu samazinājuma starpība importam no attiecīgās valsts Savienības tirgū ir 13,7 %. Tika konstatēts, ka cenu samazinājums skar aptuveni 83 % no importa apjoma.

(86)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Hansol Paper apgalvoja, ka lielākā daļa cenu samazinājuma attiecās uz etiķešu termopapīru, kas nav saistīts ar ražojumiem, uz kuriem attiecās sākotnējā izmeklēšana. Komisija aprēķināja cenu samazinājuma starpību, pamatojoties uz ražojuma veida salīdzinājumu, tāpat kā sākotnējā izmeklēšanā. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(87)

Dažus konkrētus vieglā termopapīra ražojumus importēja no trešām valstīm, kas nav Korejas Republika, – galvenokārt no Ķīnas un ASV.

(88)

No citām trešām valstīm veiktā konkrēta vieglā termopapīra importa apjomam, kā arī tirgus daļai un cenu tendencēm bija šāda dinamika.

4. tabula

Imports no trešām valstīm

(89)

Imports no Ķīnas attiecīgajā periodā samazinājās par vairāk nekā 50 %, savukārt imports no ASV pieauga par 5 %. Citu trešo valstu tirgus daļa nepārtraukti samazinājās no 5,8 % 2018. gadā līdz 5,3 % PIP laikā.

(90)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 5. punktu, pārbaudot importa par dempinga cenām ietekmi uz Savienības ražošanas nozari, tika izvērtēti visi ekonomiskie rādītāji, kas raksturo Savienības ražošanas nozares stāvokli attiecīgajā periodā.

(91)

Lai noteiktu kaitējumu, Komisija nošķīra makroekonomiskos un mikroekonomiskos kaitējuma rādītājus. Komisija izvērtēja makroekonomiskos rādītājus, pamatojoties uz datiem, kas sniegti pieprasījuma iesniedzēja atbildēs uz anketas jautājumiem, salīdzinot tos ar pieprasījumā iekļauto informāciju, kā arī Eurostat statistiku. Šie dati attiecās uz visiem Savienības ražotājiem. Mikroekonomiskos rādītājus Komisija novērtēja, pamatojoties uz datiem, kas sniegti izlasē iekļauto Savienības ražotāju atbildēs uz anketas jautājumiem. Abi datu kopumi tika atzīti par reprezentatīviem attiecībā uz Savienības ražošanas nozares ekonomisko stāvokli.

(92)

Makroekonomiskie rādītāji ir šādi: ražošanas apjoms, ražošanas jauda, jaudas izmantojums, pārdošanas apjoms, tirgus daļa, izaugsme, nodarbinātība, ražīgums, dempinga starpības lielums un atgūšanās no iepriekšējā dempinga.

(93)

Mikroekonomiskie rādītāji ir šādi: vienības vidējās cenas, vienības izmaksas, darbaspēka izmaksas, krājumi, rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi, ienākums no ieguldījumiem un spēja piesaistīt kapitālu.

(94)

Attiecīgajā periodā kopējam Savienības ražošanas apjomam, ražošanas jaudai un jaudas izmantojumam bija šāda dinamika.

5. tabula

Ražošanas apjoms, ražošanas jauda un jaudas izmantojums

(95)

Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozares ražošanas apjoms samazinājās par 10 %. Covid-19 pandēmijas ietekmes dēļ ražošanas apjoms 2020. gadā ir samazinājies par 13 %, salīdzinot ar 2018. gadu.

(96)

Ražošanas jauda attiecīgajā periodā pieauga un saglabājās samērā stabila 2020. gadā un PIP laikā.

(97)

No 2018. līdz 2020. gadam jaudas izmantošanas līmenis samazinājās par 23 %. No 2020. gada līdz PIP izmantošanas līmenis nedaudz palielinājās par 3 procentpunktiem.

(98)

Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomam un tirgus daļai attiecīgajā periodā bija šāda dinamika.

6. tabula

Pārdošanas apjoms un tirgus daļa

(99)

Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms Savienības tirgū attiecīgajā periodā samazinājās par 2 %. Arī 2020. gadā bija ievērojams pārdošanas apjoma kritums, kas saistīts ar Covid krīzi. PIP laikā bija vērojams pārdošanas apjoma pieaugums, kas ir līdzīgs 1. tabulā atspoguļotajai patēriņa tendencei.

(100)

Savienības ražošanas nozares tirgus daļa attiecīgajā periodā saglabājās relatīvi stabila, proti, 92 % PIP laikā.

(101)

Attiecīgajā periodā patēriņš Savienībā samazinājās par 2 %. Tajā pašā laikā līdzīgs nozares pārdošanas apjoma samazinājums bija vērojams ES tirgū. Savienības ražošanas nozares tirgus daļa samazinājās tikai nedaudz – no 92,6 % līdz 92 %.

(102)

Nodarbinātībai un ražīgumam attiecīgajā periodā bija šāda dinamika.

7. tabula

Nodarbinātība un ražīgums

(103)

Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozarē bija ievērojami samazinājies darbinieku skaits, kopumā samazinoties par 19 procentpunktiem.

(104)

Savienības ražošanas nozares darbaspēka ražīgums laikposmā no 2018. līdz 2020. gadam bija stabils un kopš 2020. gada ir pieaudzis par 13 %.

(105)

Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā individuālā dempinga starpība, kas tika konstatēta attiecībā uz ražotāju eksportētāju, kurš sadarbojās, joprojām bija ievērojama (sk. 54. apsvērumu iepriekš).

(106)

Tomēr, neskatoties uz to, ka attiecīgajā valstī joprojām pastāvēja dempings, kaitējuma rādītāju analīze liecina, ka spēkā esošajiem pasākumiem bija pozitīva ietekme uz Savienības ražošanas nozari.

(107)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju vidējām svērtajām vienības pārdošanas cenām nesaistītiem klientiem Savienībā attiecīgajā periodā bija šāda dinamika.

8. tabula

Pārdošanas cenas un ražošanas izmaksas Savienībā (EUR/t)

(108)

Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozares vidējā pārdošanas cena samazinājās par 12 %. Ražošanas izmaksas no 2018. gada līdz PIP samazinājās par 7 %. Vispirms no 2018. līdz 2020. gadam tās samazinājās par 12 %, bet pēc tam no 2020. gada līdz PIP pieauga par 5,5 %. To noteica izejvielu, jo īpaši koksnes celulozes izmaksu, un enerģijas izmaksu pieaugums.

(109)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju vidējām darbaspēka izmaksām attiecīgajā periodā bija šāda dinamika.

9. tabula

Vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu darbinieku

(110)

Attiecīgajā periodā darbaspēka izmaksas pieauga par 22 %. Tajā pašā laikā bija vērojams darbinieku skaita samazinājums. Šis darbaspēka izmaksu pieaugums bija daudz lielāks nekā Savienības ražošanas nozares kopējais izmaksu pieaugums inflācijas dēļ.

(111)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju krājumiem attiecīgajā periodā bija šāda dinamika.

10. tabula

Krājumi

(112)

Krājumi perioda beigās procentos no ražošanas uzrāda stabilu stāvokli attiecīgajā periodā. Pārskatāmā ražojuma ražošana parasti tiek veikta pēc pasūtījuma, un tāpēc krājumi perioda beigās mēdz būt stabili. Tomēr perioda beigās esošo krājumu līmenis attiecīgajā periodā samazinājās par 10 %, kas sakrīt ar ražošanas apjoma samazināšanos tajā pašā periodā.

(113)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju rentabilitātei, naudas plūsmai, ieguldījumiem un ienākumam no ieguldījumiem attiecīgajā periodā bija šāda dinamika.

11. tabula

Rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi un ienākums no ieguldījumiem

(114)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju rentabilitāti Komisija noteica, tīro peļņu pirms nodokļa nomaksas no līdzīgā ražojuma pārdošanas nesaistītiem klientiem Savienībā izsakot procentos no šīs pārdošanas apgrozījuma.

(115)

Rentabilitāte bija pozitīva visā attiecīgajā periodā. Tomēr pēc ražošanas izmaksu pieauguma rentabilitāte pārskatīšanas izmeklēšanas periodā samazinājās līdz 6,6 %, kas ir krietni zem sākotnējā izmeklēšanā noteiktās mērķa peļņas 11,5 % apmērā. Šis rentabilitātes kritums ir daļēji saistīts ar izmaksu pieaugumu no 2020. gada līdz PIP, kas dokumentēts 108. apsvērumā, un tas sakrīt ar ievērojamo importa pieaugumu no attiecīgās valsts tajā pašā periodā.

(116)

Neto naudas plūsma ir Savienības ražotāju spēja pašfinansēt savu darbību. Neto naudas plūsmas tendence visā attiecīgajā periodā attīstījās negatīvā virzienā, samazinoties par 53 %. Tas līdzinās situācijai, kas radās sākotnējās izmeklēšanas laikā.

(117)

Savienības nozare turpināja ieguldījumus laikposmā no 2018. līdz 2020. gadam. Tomēr PIP laikā šie ieguldījumi ievērojami samazinājās.

(118)

Ienākums no ieguldījumiem ir peļņa, kas izteikta procentos no ieguldījumu neto uzskaites vērtības. Attiecīgajā periodā tas attīstījās ar lejupejošu tendenci, samazinoties par 76 %. Šis kritums ienākumam no ieguldījumiem atbilst rentabilitātes kritumam.

(119)

Savienības ražošanas nozares spēju piesaistīt kapitālu ietekmēja rentabilitātes samazināšanās, par ko liecina ievērojamais ieguldījumu kritums PIP laikā.

(120)

Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozares tirgus daļa saglabājās augsta un stabila – 92 % vai vairāk. Pārdošanas apjomi Savienības tirgū nedaudz samazinājās, un līdzīgi samazinājās arī patēriņš.

(121)

Runājot par finanšu rādītājiem, Savienības ražošanas nozares rentabilitāte visā attiecīgajā periodā ir bijusi pozitīva, un lielākoties šajā periodā tā aptuveni atbilda sākotnējā izmeklēšanā noteiktajai mērķa peļņai 11,5 % apmērā vai pārsniedza to. Proti, Savienības ražošanas nozares peļņa 2018., 2019. un 2020. gadā attiecīgi pārsniedza 11,3 %, 14,8 % un 12,2 %. Tomēr no 2020. gada līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam izmaksas pieauga par 5,5 %, savukārt cenas saglabājās stabilas, kas samazināja rentabilitāti līdz 6,6 %. Tas arī sakrita ar importa par dempinga cenām pieaugumu no 0,9 % tirgus daļas 2020. gadā līdz 2,7 % tirgus daļai pārskatīšanas izmeklēšanas periodā.

(122)

Aplūkotie rādītāji liecina, ka antidempinga pasākumi sasniedza paredzēto rezultātu, proti, novērsa kaitējumu Savienības ražotājiem. Patiešām, sākotnējo pasākumu noteikšana 2017. gadā ir ļāvusi Savienības ražošanas nozarei atgūties un saglabāt lielas tirgus daļas Savienībā, kā arī gūt peļņu visā attiecīgajā periodā. Tomēr Savienības ražošanas nozares rentabilitāte pārskatīšanas izmeklēšanas periodā nokritās zem mērķa peļņas importa par dempinga cenām radītā cenu spiediena dēļ, kas neļāva Savienības ražošanas nozarei paaugstināt cenas atbilstoši ražošanas izmaksu pieaugumam.

(123)

Pamatojoties uz iepriekšminēto, Savienības ražošanas nozares stāvoklis, kas tika pārbaudīts pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, radīja kaitējumu. Neatkarīgi no tā, vai šis kaitējums jau būtu kvalificējams kā būtisks pamatregulas 3. panta 5. punkta nozīmē, Komisija nolēma analizēt kaitējuma atkārtošanās iespējamību.

(124)

Pēc informācijas izpaušanas Hansol Paper apgalvoja, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Savienības ražošanas nozares stāvoklis neradīja kaitējumu.

(125)

Kā norādīts 83. apsvērumā, Komisija noteica cenu samazinājuma starpību 13,7 % apmērā. Komisija 114. apsvērumā arī norādīja, ka Savienības ražošanas nozares ieguldījumi attiecīgajā periodā krasi samazinājās, proti, par 80 %. Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Savienības ražošanas nozares rentabilitāte bija krietni zemāka par sākotnējā izmeklēšanā noteikto 11,5 % mērķa peļņu. Visi šie jautājumi liecina par kaitējumu veicinošu stāvokli Savienības ražošanas nozarē pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(126)

Komisija saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu arī izvērtēja, vai pastāvētu tāda kaitējuma atkārtošanās iespējamība, ko sākotnēji izraisīja imports par dempinga cenām no Korejas Republikas, ja pret to vērstie pasākumi tiktu izbeigti.

(127)

Šajā sakarā Komisija analizēja šādus elementus: ražošanas jauda un neizmantotā jauda attiecīgajā valstī, Savienības tirgus pievilcība un iespējamā importa apjoma un importa cenu ietekme uz Savienības ražošanas nozares stāvokli gadījumā, ja pasākumi tiktu izbeigti.

(128)

Kā aprakstīts 57.–59. apsvērumā, attiecīgās valsts ražotājam eksportētājam ir iespēja palielināt savu ražošanas jaudas sadalījumu, lai gūtu labumu no vieglā termopapīra ražošanas. Patiesi, Hansol Paper Ilgtspējas ziņojumā tika atzīmēta iespēja mainīt jaudu, kas ļauj ražot dažādus papīra veidus atkarībā no tirgus situācijas. Turklāt, kā norādīts 59. apsvērumā, Korejas ražošanas jauda ir ievērojama, un tā ir aptuveni 10 reizes lielāka nekā iekšzemes patēriņš valstī un gandrīz divas reizes lielāka nekā patēriņš Savienībā.

(129)

Otrkārt, kā aprakstīts 66. apsvērumā, Savienības tirgus ir lielākais vieglā termopapīra tirgus pasaulē, veidojot aptuveni 25 % no pasaules patēriņa. Turklāt, kā aprakstīts 65. apsvērumā, ASV iestādes nesen ir noteikušas antidempinga pasākumus attiecīgajam ražojumam, padarot šo lielo tirgu mazāk pievilcīgu Korejas eksportam. Turklāt šis eksports atsevišķos attiecīgā perioda periodos Savienības tirgū tika pārdots par augstākām cenām nekā ASV tirgū. Tas padara Savienības tirgu pievilcīgu gan cenas, gan pieejamības ziņā, un pastāv liela iespējamība, ka antidempinga pasākumu izbeigšanās rezultātā ievērojami pieaugs imports par dempinga cenām.

(130)

Treškārt, kā parādīts 2. un 3. tabulā, attiecīgajā periodā importa apjomi no attiecīgās valsts ir pieauguši, bet importa cenas ir samazinājušās. Šīs importa cenas ir zemākas nekā Savienības ražošanas nozares cenas. Patiešām, kā aprakstīts 83.–85. apsvērumā, Komisijas veiktā cenu samazinājuma analīze uzrādīja cenu samazinājuma starpību pirms nodokļa nomaksas, kas sasniedza 13,7 % PIP laikā. Tas liecina, ka pasākumu izbeigšanas gadījumā Korejas eksportētājiem būtu stimuls eksportēt uz Savienību par cenu, kas rada kaitējumu. Tas attiecīgi radītu cenu spiedienu uz Savienības ražošanas nozari, kas pēc tam zaudētu pārdošanas apjomus un/vai būtu spiesta pazemināt cenu līmeni, tādējādi ietekmējot rentabilitāti.

(131)

Pamatojoties uz to, tiek secināts, ka pasākumu atcelšanas gadījumā, visticamāk, ievērojami pieaugtu imports no Korejas Republikas un varētu atkārtoties būtisks kaitējums.

(132)

Saskaņā ar pamatregulas 21. pantu Komisija pārbaudīja, vai spēkā esošo antidempinga pasākumu saglabāšana nebūtu pretrunā Savienības interesēm kopumā. Nosakot Savienības intereses, tika ņemtas vērā visas dažādās saistītās intereses, to starpā Savienības ražošanas nozares, importētāju un lietotāju intereses.

(133)

Visām ieinteresētajām personām tika dota iespēja paust viedokli saskaņā ar pamatregulas 21. panta 2. punktu.

(134)

Pamatojoties uz to, Komisija pārbaudīja, vai neatkarīgi no secinājumiem par dempinga turpināšanās un kaitējuma atkārtošanās iespējamību pastāv pārliecinoši iemesli, kas ļautu secināt, ka saglabāt spēkā esošos pasākumus nav Savienības interesēs.

(135)

Savienības ražošanas nozare sastāv no pieciem ražotājiem, kas atrodas trijās dalībvalstīs (Vācijā, Spānijā un Somijā). Visi pieci ražotāji atbalstīja termiņbeigu pārskatīšanu.

(136)

Kā secināts 123. apsvērumā, Savienības ražošanas nozares stāvoklis pārskatīšanas izmeklēšanas periodā radīja kaitējumu. Turklāt, kā secināts 130. apsvērumā, Savienības ražošanas nozare nespētu izturēt pasākumu atcelšanu, jo tādējādi, visticamāk, būtiski palielinātos importa apmērs par dempinga cenām. Līdz ar to, izbeidzot pasākumus, tiktu apdraudēta nozares ilgtermiņa finansiālā dzīvotspēja.

(137)

Komisija secina, ka tādējādi pasākumu turpināšana būtu Savienības ražošanas nozares interesēs.

(138)

Visi zināmie nesaistītie importētāji un lietotāji tika informēti par pārskatīšanas sākšanu. Tomēr nesaistītie importētāji un lietotāji ar Komisiju nesadarbojās.

(139)

Tāpēc nekas neliecināja par to, ka pasākumu saglabāšanai uz lietotājiem un/vai importētājiem būtu tāda negatīva ietekme, kas pārsniegtu pasākumu pozitīvo ietekmi.

(140)

Pamatojoties uz iepriekšminēto, Komisija secināja, ka nav pārliecinošu ar Savienības interesēm saistītu iemeslu, kāpēc nevajadzētu saglabāt spēkā esošos pasākumus, kas noteikti konkrēta Korejas Republikas izcelsmes vieglā termopapīra importam.

(141)

Pamatojoties uz Komisijas secinājumiem par dempinga turpināšanās iespējamību, kaitējuma atkārtošanās iespējamību un Savienības interesēm, būtu jāsaglabā antidempinga pasākumi, kas noteikti attiecībā uz konkrētu Korejas Republikas izcelsmes vieglo termopapīru.

(142)

Visas ieinteresētās personas tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, uz kuru pamata bija paredzēts ieteikt, lai spēkā esošie pasākumi tiktu saglabāti. Visām personām arī tika dots laiks, kurā tās varēja sniegt piezīmes pēc šīs informācijas izpaušanas un pieprasīt, lai tās uzklausītu Komisija un/vai tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersona. Iesniegtā informācija un piezīmes tika pienācīgi ņemtas vērā.

(143)

Ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 (33) 109. pantu, ja summa ir jāatmaksā pēc Eiropas Savienības Tiesas sprieduma, maksājamā procentu likme ir likme, ko Eiropas Centrālā banka piemēro savām galvenajām refinansēšanas operācijām, kura publicēta Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā katra mēneša pirmajā kalendārajā dienā.

(144)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi Komiteja, kura izveidota ar Regulas (ES) 2016/1036 15. panta 1. punktu,