1.   Ar šo regulu izveido oglekļa ievedkorekcijas mehānismu (“OIM”), kas nolūkā novērst oglekļa emisiju pārvirzes risku ir piemērojams I pielikumā uzskaitītajās precēs iegultajām siltumnīcefekta gāzu emisijām brīdī, kad šīs preces tiek importētas Savienības muitas teritorijā, tādējādi samazinot globālās oglekļa emisijas un atbalstot Parīzes nolīguma mērķu īstenošanu, kā arī radot stimulus operatoriem trešās valstīs šo emisiju samazināšanai.

2.   OIM papildina Savienības siltumnīcefekta gāzu emisiju kvotu tirdzniecības sistēmu, kas izveidota ar Direktīvu 2003/87/EK (“ES ETS”), proti, ar to tiek piemēroti līdzvērtīgi noteikumi šīs regulas 2. pantā uzskaitīto preču importam Savienības muitas teritorijā.

3.   Ar OIM ir paredzēts aizstāt mehānismus, kas izveidoti saskaņā ar Direktīvu 2003/87/EK nolūkā novērst oglekļa emisiju pārvirzes risku, atspoguļojot to ES ETS kvotu apjomu, kas tiek iedalītas bez maksas saskaņā ar minētās direktīvas 10.a pantu.

1.   Šo regulu piemēro I pielikumā uzskaitītajām precēm, kuru izcelsme ir trešā valstī, ja šīs preces vai šo preču pārstrādes produkti, uz ko attiecas Regulas (ES) Nr. 952/2013 256. pantā minētā ievešanas pārstrādei procedūra, tiek importēti Savienības muitas teritorijā.

2.   Šo regulu piemēro arī šīs regulas I pielikumā uzskaitītajām precēm, kuru izcelsme ir trešā valstī, ja šīs preces vai šo preču pārstrādes produkti, uz kuriem attiecas Regulas (ES) Nr. 952/2013 256. pantā minētā ievešanas pārstrādei procedūra, tiek ievesti uz mākslīgas salas, fiksētā vai peldošā struktūrā vai jebkurā citā struktūrā kādas Savienības muitas teritorijai piegulošas dalībvalsts kontinentālajā šelfā vai ekskluzīvajā ekonomikas zonā, kas atrodas blakus Savienības muitas teritorijai.

Komisija pieņem īstenošanas aktus, kuros paredzēti sīki izstrādāti nosacījumi OIM piemērošanai šādām precēm, jo īpaši attiecībā uz jēdzieniem, kuri ir līdzvērtīgi tādiem jēdzieniem kā importēšana Savienības muitas teritorijā un laišanas brīvā apgrozībā, procedūrām, kas saistītas ar OIM deklarācijas iesniegšanu par šādām precēm, un kontroles pasākumiem, kas jāveic muitas dienestiem. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar šīs regulas 29. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

3.   Atkāpjoties no 1. un 2. punkta, šo regulu nepiemēro:

4.   Atkāpjoties no 1. un 2. punkta, šo regulu nepiemēro precēm, kuru izcelsme ir III pielikuma 1. punktā uzskaitītajās trešās valstīs un teritorijās.

5.   Importētas preces uzskata par tādām, kuru izcelsme ir trešās valstīs, saskaņā ar noteikumiem par nepreferenciālu izcelsmi, kā minēts Regulas (ES) Nr. 952/2013 59. pantā.

6.   Trešās valstis un teritorijas III pielikuma 1. punktā iekļauj, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

7.   Ja trešā valstī vai teritorijā ir elektroenerģijas tirgus, kas, pateicoties tirgu sasaistei, ir integrēts Savienības elektroenerģijas iekšējā tirgū, un nav tehniska risinājuma, kā piemērot OIM elektroenerģijas importam Savienības muitas teritorijā no šādas trešās valsts vai teritorijas, šādu elektroenerģijas importu no valsts vai teritorijas atbrīvo no OIM piemērošanas, ja Komisija ir novērtējusi, ka ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi saskaņā ar 8. punktu:

8.   Trešo valsti vai teritoriju, kas atbilst visiem 7. punktā izklāstītajiem nosacījumiem, iekļauj III pielikuma 2. punktā un iesniedz divus ziņojumus par minēto nosacījumu izpildi, pirmo ziņojumu līdz 2025. gada 1. jūlijam un otro līdz 2027. gada 31. decembrim. Līdz attiecīgi 2025. gada 31. decembrim un 2028. gada 1. jūlijam un Komisija, jo īpaši balstīdamās uz 7. punkta c) apakšpunktā minēto ceļvedi un no trešās valsts vai teritorijas saņemtajiem ziņojumiem, novērtē, vai trešā valsts vai teritorija joprojām nepilda 7. punktā izklāstītos nosacījumus.

9.   Trešo valsti vai teritoriju, kas iekļauta III pielikuma 2. punktā, svītro no minētā saraksta, ja ir spēkā viens vai vairāki no šādiem nosacījumiem:

10.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 28. pantu, lai papildinātu šo regulu, izklāstot prasības un procedūras attiecībā uz trešām valstīm, kas svītrotas no III pielikuma 2. punkta, lai nodrošinātu, ka šī regula tiek piemērota minētajām valstīm vai to teritorijām attiecībā uz elektroenerģiju. Ja šādos gadījumos tirgu sasaiste joprojām nav saderīga ar šīs regulas piemērošanu, Komisija var nolemt izslēgt minētās trešās valstis vai teritorijas no sasaistes ar Savienības tirgu un pieprasīt tiešu jaudas piešķiršanu uz robežas starp Savienību un minētajām trešām valstīm vai teritorijām, lai būtu iespējams piemērot OIM.

11.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 28. pantu, lai grozītu III pielikuma 1. vai 2. punktā izklāstītos sarakstus ar trešām valstīm vai teritorijām, vai nu pievienojot vai svītrojot trešo valsti vai teritoriju, atkarībā no tā, vai attiecībā uz minēto trešo valsti vai teritoriju ir izpildīti 6., 7. vai 9. punktā izklāstītie nosacījumi.

12.   Savienība var noslēgt nolīgumus ar trešām valstīm vai teritorijām, lai 9. panta piemērošanā būtu iespējams ņemt vērā oglekļa cenu noteikšanas mehānismus šādās valstīs vai teritorijās.

1.   Ikviens importētājs, kas ir iedibināts dalībvalstī, pirms preču importēšanas Savienības muitas teritorijā iesniedz pieteikumu atzītā OIM deklarētāja statusa iegūšanai (“atzīšanas pieteikums”). Ja šāds importētājs ieceļ netiešu pārstāvi muitā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 952/2013 18. pantu un ja šis netiešais pārstāvis muitā piekrīt rīkoties kā atzītais OIM deklarētājs, netiešais pārstāvis muitā iesniedz atzīšanas pieteikumu.

2.   Ja importētājs nav iedibināts dalībvalstī, atzīšanas pieteikumu iesniedz netiešais pārstāvis muitā.

3.   Atzīšanas pieteikumu iesniedz, izmantojot OIM reģistru, kas izveidots saskaņā ar 14. pantu.

4.   Atkāpjoties no 1. punkta, ja elektroenerģijas importam nepieciešamā pārvades jauda tiek piešķirta, izmantojot tiešo jaudas piešķiršanu, tad personu, kurai importa vajadzībām šī jauda piešķirta un kura importa vajadzībām šo jaudu nominē, šīs regulas nolūkā uzskata par atzīto OIM deklarētāju tajā dalībvalstī, kurā persona muitas deklarācijā ir deklarējusi elektroenerģijas importu. Importu mēra uz katras robežas laika periodā, kas nepārsniedz vienu stundu, un tās pašas stundas laikā nav iespējams atskaitīt ne eksportu, ne tranzītu.

Tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā iesniegta muitas deklarācija, reģistrē šo personu OIM reģistrā.

5.   Atzīšanas pieteikumā iekļauj šādu informāciju par pieteikuma iesniedzēju:

6.   Pieteikumu iesniedzējs var jebkurā laikā atsaukt savu pieteikumu.

7.   Atzītais OIM deklarētājs nekavējoties ar OIM reģistra starpniecību informē kompetento iestādi par visām izmaiņām saskaņā ar šā panta 5. punktu sniegtajā informācijā, kuras radušās pēc tam, kad atbilstīgi 17. pantam ir pieņemts lēmums, ar ko piešķir atzītā OIM deklarētāja statusu, un kuras var ietekmēt minēto lēmumu vai saskaņā ar to piešķirtās atzīšanas saturu.

8.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt īstenošanas aktus par saziņu starp pieteikuma iesniedzēju, kompetento iestādi un Komisiju, par atzīšanas pieteikuma standartformātu un procedūrām šāda pieteikuma iesniegšanai, izmantojot OIM reģistru, par procedūru, kas kompetentajai iestādei jāievēro, un atzīšanas pieteikumu izskatīšanas termiņiem saskaņā ar šā panta 1. punktu, un par noteikumiem, kā kompetentā iestāde identificē atzītos OIM deklarētājus, kuri vēlas importēt elektroenerģiju. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 29. panta 2. punktā.

1.   Līdz katra gada 31. maijam un pirmo reizi 2027. gadā par 2026. gadu ikviens atzītais OIM deklarētājs ar 14. pantā minētajā OIM reģistra starpniecību iesniedz OIM deklarāciju par iepriekšējo kalendāro gadu.

2.   OIM deklarācijā iekļauj šādu informāciju:

3.   Ja pārstrādes produkti, kas radušies Regulas (ES) Nr. 952/2013 256. pantā minētajā ievešanas pārstrādei procedūrā, tiek importēti, atzītais OIM deklarētājs OIM deklarācijā norāda emisijas, kas iegultas precēs, kurām piemērota ievešanas pārstrādei procedūra un kuras ir rezultējušās importētos pārstrādes produktos, pat tad, ja pārstrādes produkti nav preces, kas uzskaitītas šīs regulas I pielikumā. Šo punktu piemēro arī tad, ja pārstrādes produkti, kas radušies ievešanas pārstrādei procedūrā, ir atpakaļievestas preces, kā minēts Regulas (ES) Nr. 952/2013 205. pantā.

4.   Ja šīs regulas I pielikumā uzskaitītās importētās preces ir pārstrādes produkti, kas radušies Regulas (ES) Nr. 952/2013 259. pantā minētajā izvešanas pārstrādei procedūrā, tad atzītais OIM deklarētājs OIM deklarācijā norāda tikai emisijas, kas rodas pārstrādes operācijā, kura notiek ārpus Savienības muitas teritorijas.

5.   Ja importētās preces ir Regulas (ES) Nr. 952/2013 203. pantā minētās atpakaļievestās preces, atzītais deklarētājs OIM deklarācijā atsevišķi norāda “nulle” pie kopējām iegultajām emisijām, kas atbilst minētajām precēm.

6.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt īstenošanas aktus par OIM deklarācijas standartformātu, tostarp detalizētu informāciju, kas paziņojama par katru iekārtu un izcelsmes valsti, un preču veidu, ar ko pamato šā panta 2. punktā minētos kopējos daudzumus, jo īpaši attiecībā uz iegultajām emisijām un samaksāto oglekļa cenu, par minētās deklarācijas iesniegšanas procedūru, izmantojot OIM reģistru, kā arī par kārtību, kādā saskaņā ar 22. panta 1. punktu nododami šā panta 2. punkta c) apakšpunktā minētie OIM sertifikāti, jo īpaši attiecībā uz procesu un to, kā atzītais OIM deklarētājs izvēlas nododamos sertifikātus. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 29. panta 2. punktā.

1.   Precēs iegultās emisijas aprēķina, izmantojot IV pielikumā izklāstītās metodes. II pielikumā uzskaitītajām precēm aprēķina un ņem vērā tikai tiešās emisijas.

2.   Iegultās emisijas precēs, kas nav elektroenerģija, nosaka, pamatojoties uz faktiskajām emisijām un izmantojot IV pielikuma 2. un 3. punktā izklāstītās metodes. Ja faktiskās emisijas, tāpat kā arī netiešās emisijas, nav iespējams pienācīgi noteikt, tad iegultās emisijas nosaka, vadoties pēc standartvērtībām un izmantojot IV pielikuma 4.1. punktā izklāstītās metodes.

3.   Importētajā elektroenerģijā iegultās emisijas nosaka, vadoties pēc standartvērtībām un izmantojot III pielikuma 4.2. punktā izklāstīto metodi, izņemot tad, ja atzītais OIM deklarētājs pierāda, ka ir izpildīti IV pielikuma 5. punktā uzskaitītie kritēriji, pēc kuriem iegultās emisijas nosaka, pamatojoties uz faktiskajām emisijām.

4.   Iegultās netiešās emisijas aprēķina saskaņā ar IV pielikuma 4.3. punktā noteikto metodi un sīkāk precizē saskaņā ar šā panta 7. punktu pieņemtajos īstenošanas aktos, ja vien atzītais OIM deklarētājs nepierāda, ka ir izpildīti kritēriji iegulto emisiju noteikšanai, pamatojoties uz IV pielikuma 6. punktā uzskaitītajām faktiskajām emisijām.

5.   Atzītais OIM deklarētājs glabā informāciju, kas vajadzīga iegulto emisiju aprēķināšanai saskaņā ar V pielikumā noteiktajām prasībām. Minētā informācija ir pietiekami detalizēta, lai saskaņā ar 18. pantu akreditētie verificētāji varētu verificēt iegultās emisijas saskaņā ar 8. pantu un VI pielikumu un lai Komisija un kompetentā iestāde varētu izskatīt OIM deklarāciju saskaņā ar 19. panta 2. punktu.

6.   Atzītais OIM deklarētājs glabā 5. punktā minēto informāciju, tostarp verificētāja ziņojumu, līdz ceturtā gada beigām pēc gada, kurā OIM deklarācija ir iesniegta vai bija jāiesniedz.

7.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt īstenošanas aktus par:

Objektīvi pamatotos gadījumos pirmajā daļā minētajos īstenošanas aktos paredz, ka standartvērtības var pielāgot konkrētām teritorijām, reģioniem vai valstīm, lai ņemtu vērā specifiskus objektīvus faktorus, kuri ietekmē emisijas, piemēram, dominējošos enerģijas avotus vai industriālos procesus. Minēto īstenošanas aktu pamatā ir pašreizējie tiesību akti par Direktīvas 2003/87/EK aptverto iekārtu emisiju un darbības datu monitoringu un verifikāciju, jo īpaši Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2018/2066 (24), Īstenošanas regula (ES) 2018/2067 un Komisijas Deleģētā regula (ES) 2019/331 (25). Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta šīs regulas 29. panta 2. punktā.

1.   Atzītais OIM deklarētājs nodrošina, ka kopējās iegultās emisijas, kas deklarētas saskaņā ar 6. pantu iesniegtajā OIM deklarācijā, verificē saskaņā ar 18. pantu akreditēts verificētājs, pamatojoties uz VI pielikumā izklāstītajiem verifikācijas principiem.

2.   Ja emisijas ir iegultas precēs, kas saražotas saskaņā ar 10. pantu reģistrētās iekārtās trešā valstī, atzītais OIM deklarētājs var izvēlēties izmantot verificētu informāciju, kas tam darīta zināma saskaņā ar 10. panta 7. punktu, lai izpildītu šā panta 1. punktā minēto pienākumu.

3.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt īstenošanas aktus par VI pielikumā izklāstīto verifikācijas principu piemērošanu attiecībā uz:

Pieņemot pirmajā daļā minētos īstenošanas aktus, Komisija cenšas panākt līdzvērtīgumu un saskaņotību ar Īstenošanas regulā (ES) 2018/2067 noteiktajām procedūrām. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta šīs regulas 29. panta 2. punktā.

1.   Atzītais OIM deklarētājs OIM deklarācijā var prasīt samazināt nododamo OIM sertifikātu skaitu, lai ņemtu vērā oglekļa cenu, kas par šīm deklarētajām iegultajām emisijām jau samaksāta izcelsmes valstī. Samazinājumu var pieprasīt tikai tad, ja oglekļa cena ir faktiski samaksāta izcelsmes valstī. Šādā gadījumā ņem vērā visas minētajā valstī pieejamās atlaides vai cita veida kompensācijas, kuru rezultātā minētā oglekļa cena būtu samazinājusies.

2.   Atzītais OIM deklarētājs glabā dokumentus, kas vajadzīgi, lai pierādītu, ka par deklarētajām iegultajām emisijām bija jāmaksā oglekļa cena preču izcelsmes valstī, kas ir faktiski samaksāta, kā minēts 1. punktā. Atzītais OIM deklarētājs jo īpaši glabā pierādījumus par visām pieejamajām atlaidēm vai jebkāda cita veida kompensāciju, it sevišķi atsauces uz attiecīgajiem minētās valsts tiesību aktiem. Minētajos dokumentos saturošo informāciju sertificē persona, kas ir neatkarīga no atzītā OIM deklarētāja un izcelsmes valsts iestādēm. Dokumentos ir norādīts šīs neatkarīgās personas vārds un kontaktinformācija. Atzītais OIM deklarētājs arī glabā pierādījumus par oglekļa cenas faktisko samaksu.

3.   Atzītais OIM deklarētājs glabā 2. punktā minētos dokumentus līdz ceturtā gada beigām pēc gada, kurā OIM deklarācija ir iesniegta vai bija jāiesniedz.

4.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt īstenošanas aktus par gada vidējās oglekļa cenas, kas faktiski samaksāta saskaņā ar šā panta 1. punktu, konvertēšanu atbilstošā nododamo OIM sertifikātu skaita samazinājumā, tostarp ārvalstu valūtā faktiski samaksātās oglekļa cenas konvertēšanu euro pēc gada vidējā maiņas kursa, par nepieciešamajiem pierādījumiem, ka oglekļa cena ir faktiski samaksāta, šā panta 1. punktā minēto attiecīgo atlaižu vai cita veida kompensācijas piemēriem, par šā panta 2. punktā minētās neatkarīgās personas kvalifikāciju un nosacījumiem, lai pārliecinātos par minētās personas neatkarību. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 29. panta 2. punktā.

1.   Pēc trešā valstī esošas iekārtas operatora pieprasījuma Komisija 14. pantā minētajā OIM reģistrā reģistrē informāciju par šo operatoru un par tā iekārtu.

2.   Šā panta 1. punktā minētajā reģistrācijas pieprasījumā iekļauj šādu informāciju, kas pēc reģistrācijas iekļaujama OIM reģistrā:

3.   Komisija paziņo operatoram par reģistrāciju OIM reģistrā. Reģistrācija ir derīga piecus gadus no dienas, kad par to ir paziņots operatoram.

4.   Operators nekavējoties informē Komisiju par visām 2. punktā minētās informācijas izmaiņām, kas radušās pēc reģistrācijas, un Komisija atjaunina attiecīgo informāciju OIM reģistrā.

5.   Operators:

6.   Šā panta 5. punkta c) apakšpunktā minētā informācija ir pietiekami detalizēta, lai būtu iespējams verificēt iegultās emisijas saskaņā ar 8. pantu un VI pielikumu un lai varētu saskaņā ar 19. pantu izskatīt OIM deklarāciju, ko iesniedzis atzītais OIM deklarētājs, kuram attiecīgā informācija tika izpausta saskaņā ar šā panta 7. punktu.

7.   Operators var šā panta 5. punktā minēto informāciju par iegulto emisiju verifikāciju atklāt atzītam OIM deklarētājam. Atzītajam OIM deklarētājam ir tiesības izmantot minēto atklāto informāciju, lai izpildītu 8. pantā minēto pienākumu.

8.   Operators var jebkurā brīdī prasīt, lai reģistrāciju OIM reģistrā atceļ. Komisija pēc šāda pieprasījuma un pēc tam, kad ir informētas valstu kompetentās iestādes, no OIM reģistra svītro šo operatoru un dzēš informāciju par minēto operatoru un par tā iekārtu, ar noteikumu, ka šāda informācija nav nepieciešama iesniegto OIM deklarāciju izskatīšanai. Komisija pēc tam, kad tā ir devusi attiecīgajam operatoram iespēju tikt uzklausītam un ir apspriedusies ar atbilstīgajām kompetentajām iestādēm, var arī dzēst informāciju, ja Komisija konstatē, ka informācija par minēto operatoru vairs nav precīza. Komisija informē kompetentās iestādes par šādu dzēšanu.

1.   Katra dalībvalsts izraugās kompetento iestādi, kas pilda šajā regulā noteiktās funkcijas un pienākumus, un par to informē Komisiju.

Komisija dara pieejamu dalībvalstīm visu kompetento iestāžu sarakstu un minēto informāciju publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un dara minēto informāciju pieejamu OIM reģistrā.

2.   Kompetentās iestādes apmainās ar visu informāciju, kas ir būtiska vai relevanta to funkciju un pienākumu izpildei saskaņā ar šo regulu.

1.   Uz visu informāciju, ko kompetentā iestāde vai Komisija ir ieguvusi, veicot savus pienākumus, un kas pēc savas būtības ir konfidenciāla vai ir sniegta konfidenciāli, attiecas pienākums ievērot dienesta noslēpumu. Kompetentā iestāde vai Komisija to neizpauž bez informāciju sniegušās personas vai iestādes skaidras iepriekšējas atļaujas vai pamatojoties uz noteikumiem, kas paredzēti Savienības vai valsts tiesību aktos.

2.   Atkāpjoties no 1. punkta, kompetentās iestādes un Komisija var apmainīties ar šādu informāciju savā starpā, ar muitas dienestiem, kā arī ar dienestiem, kas atbild par administratīvām sankcijām vai kriminālsodiem, un Eiropas Prokuratūru, lai nodrošinātu, ka personas pilda šajā regulā tām noteiktos pienākumus, un ka tiek piemēroti tiesību akti muitas jomā. Uz šādu kopīgotu informāciju attiecas dienesta noslēpums, un to neatklāj nevienai citai personai vai iestādei, izņemot, pamatojoties uz Savienības vai valsts tiesību aktiem.

1.   Komisija izveido atzīto OIM deklarētāju OIM reģistru, kas ir standartizēta elektroniska datubāze, kurā ir dati par šo atzīto OIM deklarētāju OIM sertifikātiem. Komisija OIM reģistrā iekļauto informāciju automātiski un reāllaikā dara pieejamu muitas dienestiem un kompetentajām iestādēm.

2.   Šā panta 1. punktā minētais OIM reģistrs satur kontus ar informāciju par katru atzīto OIM deklarētāju, proti:

3.   OIM reģistrā atsevišķā sadaļā iekļauj informāciju par tiem trešās valstīs esošiem operatoriem un iekārtām, kas reģistrēti saskaņā ar 10. panta 2. punktu.

4.   Šā panta 2. un 3. punktā minētā informācija OIM reģistrā ir konfidenciāla, izņemot operatoru nosaukumus, adreses un kontaktinformāciju, kā arī iekārtu atrašanās vietu trešās valstīs. Operators var izvēlēties iespēju, ka tā nosaukums, adrese un kontaktinformācija netiek publiskota. Komisija dara pieejamu OIM reģistrā iekļauto publisko informāciju sadarbspējīgā formātā.

5.   Komisija par katru no I pielikumā uzskaitītajām precēm katru gadu publicē informāciju par kopējām šajās importētajās precēs iegultajām emisijām.

6.   Komisija pieņem īstenošanas aktus par OIM reģistra infrastruktūru un īpašajiem procesiem un procedūrām, tostarp 15. pantā minēto riska analīzi, elektroniskajām datubāzēm, kurās ir šā panta 2. un 3. punktā minētā informācija, 16. pantā minētajiem OIM reģistra kontu datiem, 20. pantā minētās informācijas par OIM sertifikātu pārdošanu, atpirkšanu un anulēšanu nosūtīšanu OIM reģistram un 25. panta 3. punktā minēto informācijas kontrolpārbaudi. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 29. panta 2. punktā.

1.   Komisija veic uz risku balstītas kontroles darbības attiecībā uz 14. pantā minētajā OIM reģistrā reģistrētajiem datiem un darījumiem, lai nodrošinātu, ka OIM sertifikātu pirkšanā, turēšanā, nodošanā, atpirkšanā un anulēšanā nav notikuši nekādi pārkāpumi.

2.   Ja saskaņā ar 1. punktu veiktajā kontrolē Komisija konstatē pārkāpumus, tā informē attiecīgās kompetentās iestādes, ka jāveic turpmāka izmeklēšana, lai šos konstatētos pārkāpumus novērstu.

1.   Komisija katram atzītajam OIM deklarētājam piešķir unikālu OIM konta numuru.

2.   Katram atzītajam OIM deklarētājam piešķir piekļuvi savam OIM reģistra kontam.

3.   Komisija izveido kontu, tiklīdz ir piešķirta 17. panta 1. punktā minētā atzīšana, un par to paziņo atzītajam OIM deklarētājam.

4.   Ja atzītais OIM deklarētājs ir pārtraucis saimniecisko darbību vai tā atzīšana ir atsaukta, Komisija šā atzītā OIM deklarētāja kontu slēdz ar noteikumu, ka atzītais OIM deklarētājs ir izpildījis visus pienākumus, kas tam noteikti šajā regulā.

1.   Ja atzīšanas pieteikums ir iesniegts saskaņā ar 5. pantu, tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā pieteikuma iesniedzējs ir iedibināts, piešķir atzītā OIM deklarētāja statusu, ja ir izpildīti šā panta 2. punktā izklāstītie kritēriji. Atzītā OIM deklarētāja statusu atzīst visās dalībvalstīs.

Pirms atzītā OIM deklarētāja statusa piešķiršanas kompetentā iestāde, izmantojot OIM reģistru, veic konsultāciju procedūru par atzīšanas pieteikumu. Konsultāciju procedūrā iesaista citu dalībvalstu kompetentās iestādes un Komisiju, un tā nepārsniedz 15 darba dienas.

2.   Atzītā OIM deklarētāja statusa piešķiršanas kritēriji ir šādi:

3.   Ja kompetentā iestāde konstatē, ka šā panta 2. punktā izklāstītie kritēriji nav izpildīti, vai ja pieteikuma iesniedzējs nav sniedzis 5. panta 5. punktā uzskaitīto informāciju, atzītā OIM deklarētāja statusa piešķiršanu atsaka. Šādā lēmumā par atteikumu piešķirt atzītā OIM deklarētāja statusa norāda atteikuma iemeslus un iekļauj informāciju par pārsūdzības iespēju.

4.   Kompetentās iestādes lēmumu, ar ko piešķir atzītā OIM deklarētāja statusu, reģistrē OIM reģistrā, un tajā iekļauj šādu informāciju:

5.   Lai izpildītu šā panta 2. punkta b) apakšpunktā izklāstītos kritērijus, kompetentā iestāde prasa sniegt garantiju, ja pieteikuma iesniedzējs nav bijis iedibināts divu pilnu finanšu gadu laikā pirms gada, kurā saskaņā ar 5. panta 1. punktu tika iesniegts pieteikums.

Kompetentā iestāde šādas garantijas summu nosaka kā summu, kas aprēķināta atbilstoši to OIM sertifikātu skaitam, kuri atzītajam OIM deklarētājam būtu jānodod saskaņā ar 22. pantu attiecībā uz to preču importu, par kurām ziņots saskaņā ar 5. panta 5. punkta g) apakšpunktu. Sniegtā garantija ir bankas garantija, ko pēc pirmā pieprasījuma izmaksā finanšu iestāde, kura darbojas Savienībā, vai cita veida garantija ar līdzvērtīgu drošību.

6.   Ja kompetentā iestāde konstatē, ka sniegtā garantija nenodrošina vai nav vairs pietiekama, lai nodrošinātu atzītā OIM deklarētāja finansiālās iespējas un darbības spēju izpildīt savus pienākumus saskaņā ar šo regulu, tā prasa atzītajam OIM deklarētājam izvēlēties – vai nu sniegt papildu garantiju, vai aizstāt sākotnējo garantiju ar jaunu saskaņā ar 5. punktu.

7.   Kompetentā iestāde garantiju atbrīvo uzreiz pēc 31. maija otrajā gadā, kurā atzītais OIM deklarētājs ir nodevis OIM sertifikātus saskaņā ar 22. pantu.

8.   Kompetentā iestāde atsauc atzītā OIM deklarētāja statusu, ja:

Pirms atzītā OIM deklarētāja statusa atsaukšanas kompetentā iestāde atzītajam OIM deklarētājam dod iespēju tikt uzklausītam un veic konsultāciju procedūru par iespējamo šāda statusa atsaukšanu. Konsultāciju procedūrā iesaista citu dalībvalstu kompetentās iestādes un Komisiju, un tā nepārsniedz 15 darba dienas.

Jebkurā lēmumā par atsaukšanu iekļauj šā lēmuma pamatojumu, kā arī informāciju par pārsūdzības tiesībām.

9.   Kompetentā iestāde OIM reģistrā reģistrē informāciju par:

10.   Komisija ar īstenošanas aktiem pieņem nosacījumus:

Pirmajā daļā minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 29. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

1.   Jebkuru personu, kas saskaņā ar Īstenošanas regulu (ES) 2018/2067 akreditēta attiecīgai darbību grupai, uzskata par akreditētu verificētāju šīs regulas vajadzībām. Komisija tiek pilnvarota pieņemt īstenošanas aktus, lai noteiktu attiecīgās darbību grupas, nodrošinot akreditēta verificētāja kvalifikācijas, kas nepieciešama šajā regulā paredzēto verifikāciju veikšanai, saskaņošanu ar attiecīgo darbību grupu, kas uzskaitīta Īstenošanas regulas (ES) 2018/2067 I pielikumā un norādīta akreditācijas sertifikātā. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta šīs regulas 29. panta 2. punktā.

2.   Valsts akreditācijas struktūra pēc pieprasījuma var akreditēt Savienībā iedibinātu personu kā verificētāju saskaņā ar šo regulu, ja tā, pamatojoties uz tai iesniegto dokumentāciju, uzskata, ka šāda persona spēj piemērot VI pielikumā minētos verifikācijas principus, lai izpildītu iegulto emisiju kontroles pienākumus, kas noteikti 8. un 10. pantā.

3.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 28. pantu, lai šo regulu papildinātu ar precizējošiem nosacījumiem par šā panta 2. punktā minētās akreditācijas piešķiršanu, akreditēto verificētāju kontroli un pārraudzību, akreditācijas atsaukšanu un akreditācijas struktūru savstarpēju atzīšanu un salīdzinošu izvērtēšanu.

1.   Komisija pārrauga OIM deklarāciju izskatīšanu.

2.   Saskaņā ar izskatīšanas stratēģiju, tostarp riska faktoriem, Komisija OIM deklarācijas var izskatīt laika periodā, kas noslēdzas ar ceturto gadu pēc gada, kurā OIM deklarācijas bija jāiesniedz.

Izskatīšana var ietvert OIM deklarācijā un verifikācijas ziņojumos sniegtās informācijas verificēšanu, pamatojoties uz informāciju, ko paziņojuši muitas dienesti saskaņā ar 25. pantu, un citiem attiecīgiem pierādījumiem, un pamatojoties uz jebkādu revīziju, ko uzskata par nepieciešamu, tostarp atzītā OIM deklarētāja telpās.

Komisija ar OIM reģistra starpniecību paziņo tās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kurā atzītais OIM deklarētājs ir iedibināts, par izskatīšanas uzsākšanu un gūtajiem rezultātiem.

Tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā atzītais OIM deklarētājs ir iedibināts, arī var izskatīt OIM deklarāciju šā punkta pirmajā daļā minētajā laikposmā. Kompetentā iestāde ar OIM reģistra starpniecību paziņo Komisijai par izskatīšanas uzsākšanu un gūtajiem rezultātiem.

3.   Komisija periodiski norāda konkrētus riska faktorus un punktus, kam jāpievērš uzmanība, pamatojoties uz risku analīzi saistībā ar OIM īstenošanu Savienības līmenī, ņemot vērā OIM reģistrā iekļauto informāciju, muitas dienestu paziņotos datus un citus attiecīgus informācijas avotus, tostarp kontroles un pārbaudes, kas veiktas saskaņā ar 15. panta 2. punktu un 25. pantu.

Komisija arī veicina informācijas apmaiņu ar kompetentajām iestādēm par krāpnieciskām darbībām un sodu uzlikšanu saskaņā ar 26. pantu.

4.   Ja atzītais OIM deklarētājs neiesniedz OIM deklarāciju saskaņā ar 6. pantu vai ja Komisija, pamatojoties uz izskatīšanu, ko tā veikusi saskaņā ar šā panta 2. punktu, uzskata, ka paziņotais OIM sertifikātu skaits ir nepareizs, Komisija novērtē minētā atzītā OIM deklarētāja OIM saistības saskaņā ar šo regulu, pamatojoties uz tās rīcībā esošo informāciju. Komisija veic provizorisku aprēķinu par kopējo OIM sertifikātu skaitu, kurus būtu bijis jānodod, attiecīgi vēlākais līdz 31. decembrim tajā gadā, kas seko gadam, kurā OIM deklarācija bija jāiesniedz, vai vēlākais līdz 31. decembrim ceturtajā gadā pēc tam, kad iesniegta nepareizā OIM deklarācija. Komisija iesniedz kompetentajām iestādēm šādu provizorisku aprēķinu orientējošā nolūkā un neskarot galīgo aprēķinu, ko noteikusi tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā atzītais OIM deklarētājs ir iedibināts.

5.   Ja kompetentā iestāde konstatē, ka deklarētais nododamo OIM sertifikātu skaits ir nepareizs vai ka nav iesniegta OIM deklarācija saskaņā ar 6. pantu, tā nosaka OIM sertifikātu skaitu, kas atzītajam OIM deklarētājam būtu bijis jānodod, ņemot vērā Komisijas iesniegto informāciju.

Kompetentā iestāde atzītajam OIM deklarētājam paziņo savu lēmumu par noteikto OIM sertifikātu skaitu un pieprasa tam viena mēneša laikā nodot šos papildu OIM sertifikātus.

Kompetentās iestādes lēmumā ir iekļauts tā pamatojums, kā arī informācija par pārsūdzības tiesībām. Lēmumu paziņo arī ar OIM reģistra starpniecību.

Ja kompetentā iestāde pēc tam, kad ir saņēmusi Komisijas saskaņā ar šā panta 2. un 4. punktu veikto provizorisko aprēķinu, nolemj neveikt nekādas darbības, kompetentā iestāde ar OIM reģistra starpniecību attiecīgi informē Komisiju.

6.   Ja kompetentā iestāde konstatē, ka nodoto OIM sertifikātu skaits pārsniedz sertifikātu, kurus būtu bijis jānodod, skaitu, tā nekavējoties informē Komisiju. Par daudz nodotos OIM sertifikātus atpērk saskaņā ar 23. pantu.

1.   Dalībvalstis kopējā centrālā platformā pārdod OIM sertifikātus atzītajiem OIM deklarētājiem, kas ir iedibināti minētajā dalībvalstī.

2.   Komisija izveido un pārvalda kopējo centrālo platformu, ievērojot Komisijas un dalībvalstu kopīgu iepirkuma procedūru.

Komisijai un kompetentajām iestādēm ir piekļuve informācijai, kas glabājas minētajā kopējā centrālajā platformā.

3.   Kopējā centrālajā platformā iekļauto informāciju par OIM sertifikātu pārdošanu, atpirkšanu un anulēšanu katras darbdienas beigās nodod OIM reģistram.

4.   OIM sertifikātus pārdod atzītajiem OIM deklarētājiem par cenu, kas aprēķināta saskaņā ar 21. pantu.

5.   Komisija nodrošina, ka katram OIM sertifikātam tā izveidošanas brīdī tiek piešķirts unikāls identifikācijas numurs. Komisija reģistrē unikālo identifikācijas numuru un OIM sertifikāta cenu un pārdošanas datumu OIM reģistrā tā atzītā OIM deklarētāja kontā, kurš iegādājas minēto sertifikātu.

6.   Komisija pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 28. pantu, lai papildinātu šo regulu, sīkāk precizējot OIM sertifikātu pārdošanas un atpirkšanas grafiku, administrēšanu un citus aspektus, kas saistīti ar OIM sertifikātu pārdošanu un atpirkšanu, nolūkā panākt saskaņotību ar Komisijas Regulā (ES) Nr. 1031/2010 (26) noteiktajām procedūrām.

1.   OIM sertifikātu cenu Komisija aprēķina kā izsoles platformā tirgoto ES ETS kvotu vidējo noslēguma cenu katrā kalendārajā nedēļā saskaņā ar Regulā (ES) Nr. 1031/2010 noteiktajām procedūrām.

Kalendārajās nedēļās, kurās izsoles platformā nav ieplānotas izsoles, OIM sertifikātu cena ir ES ETS kvotu vidējā noslēguma cena pēdējā nedēļā, kurā izsoles platformā notika izsoles.

2.   Komisija publicē 1. punkta otrajā daļā minēto vidējo cenu savā tīmekļa vietnē vai jebkādā citā piemērotā veidā nākamās kalendārās nedēļas pirmajā darbdienā. Minēto cenu piemēro no pirmās darbdienas pēc tās publicēšanas līdz nākamās kalendārās nedēļas pirmajai darbdienai.

3.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt īstenošanas aktus par šā panta 1. punktā noteiktās metodikas piemērošanu, pēc kuras aprēķina OIM sertifikātu vidējo cenu, un cenas publicēšanas praktisko kārtību. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 29. panta 2. punktā.

1.   Atzītais OIM deklarētājs līdz katra gada 31. maijam un pirmo reizi 2027. gadā par 2026. gadu ar OIM reģistra starpniecību nodod OIM sertifikātus tādā skaitā, kas atbilst iegultajām emisijām, kuras par kalendāro gadu pirms nodošanas deklarētas saskaņā ar 6. panta 2. punkta c) apakšpunktu un verificētas saskaņā ar 8. pantu. Nodotos OIM sertifikātus Komisija no OIM reģistra svītro. Atzītais OIM deklarētājs nodrošina, ka prasītais OIM sertifikātu skaits ir pieejams tā kontā OIM reģistrā.

2.   Atzītais OIM deklarētājs nodrošina, ka OIM sertifikātu skaits tā kontā OIM reģistrā katra ceturkšņa beigās atbilst vismaz 80 % no iegultajām emisijām, kuras noteiktas, izmantojot standartvērtības saskaņā ar IV pielikumā izklāstītajām metodēm, visās precēs, ko tas importējis kopš kalendārā gada sākuma.

3.   Ja Komisija konstatē, ka OIM sertifikātu skaits atzītā OIM deklarētāja kontā neatbilst 2. punktā noteiktajiem pienākumiem, tā par to ar OIM reģistra starpniecību paziņo tās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kurā atzītais OIM deklarētājs ir iedibināts.

Kompetentā iestāde viena mēneša laikā pēc šāda paziņojuma paziņo atzītajam OIM deklarētājam par nepieciešamību savā kontā nodrošināt pietiekamu OIM sertifikātu skaitu.

Kompetentā iestāde reģistrē atzītajam OIM deklarētājam nosūtīto paziņojumu un atzītā OIM deklarētāja sniegto atbildi OIM reģistrā.

1.   Ja atzītais OIM deklarētājs to pieprasa, dalībvalsts, kurā atzītais OIM deklarētājs ir iedibināts, atpērk pārpalikušos OIM sertifikātus, kas deklarētāja kontā OIM reģistrā atlikuši pēc tam, kad sertifikāti ir nodoti saskaņā ar 22. pantu.

Komisija, izmantojot 20. pantā minēto kopējo centrālo platformu, atpērk pārpalikušos sertifikātus tās dalībvalsts vārdā, kurā atzītais OIM deklarētājs ir iedibināts. Atzītais OIM deklarētājs atpirkšanas pieprasījumu iesniedz līdz katra tā gada 30. jūnijam, kurā OIM sertifikāti nodoti.

2.   Šā panta 1. punktā minēto atpērkamo sertifikātu skaits nepārsniedz vienu trešo daļu no kopējā to OIM sertifikātu skaita, ko atzītais deklarētājs OIM iegādājies iepriekšējā kalendārajā gadā.

3.   Katra OIM sertifikāta atpirkšanas cena ir cena, ko atzītais OIM deklarētājs par to samaksājis iegādes brīdī.

1.   Muitas dienesti neļauj importēt preces nevienai personai, kas nav atzītais OIM deklarētājs.

2.   Muitas dienesti periodiski un automātiski, jo īpaši izmantojot uzraudzības mehānismu, kas izveidots saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 952/2013 56. panta 5. punktu, paziņo Komisijai konkrētu informāciju par importam deklarētajām precēm. Minētajā informācijā iekļauj atzītā OIM deklarētāja EORI numuru un OIM konta numuru, preču 8 ciparu KN kodu, daudzumu, izcelsmes valsti, muitas deklarācijas datumu un muitas procedūru.

3.   Komisija šā panta 2. punktā minēto informāciju paziņo tās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kurā atzītais OIM deklarētājs ir iedibināts, un attiecībā uz katru OIM deklarētāju salīdzina šo informāciju ar datiem OIM reģistrā saskaņā ar 14. pantu.

4.   Muitas dienesti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 952/2013 12. panta 1. punktu Komisijai un tās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kas ir piešķīrusi atzītā OIM deklarētāja statusu, var paziņot konfidenciālu informāciju, ko muitas dienesti ieguvuši, pildot savus pienākumus, vai kas muitas dienestiem ir sniegta konfidenciāli.

5.   Šai regulai mutatis mutandis piemēro Regulu (EK) Nr. 515/97.

6.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt īstenošanas aktus, kuros nosaka, kāda informācija, cik periodiski, kādos termiņos un ar kādiem līdzekļiem ir jāpaziņo saskaņā ar šā panta 2. punktu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 29. panta 2. punktā.

1.   Atzītajam OIM deklarētājam, kurš līdz katra gada 31. maijam nenodod OIM sertifikātus tādā skaitā, kas atbilst iepriekšējā kalendārajā gadā importētajās precēs iegultajām emisijām, ir jāmaksā sods. Šāds sods ir identisks Direktīvas 2003/87/EK 16. panta 3. punktā noteiktajam sodam par emisiju pārsniegšanu un tiek palielināts, ievērojot minētās direktīvas 16. panta 4. punktu, ir piemērojams preču importēšanas gadā. Šādu sodu piemēro katram OIM sertifikātam, kuru atzītais OIM deklarētājs nav nodevis.

2.   Ja persona, kas nav atzītais OIM deklarētājs, ieved preces Savienības muitas teritorijā, neievērojot šajā regulā noteiktos pienākumus, minētā persona ir atbildīga par soda samaksāšanu. Šāds sods ir iedarbīgs, samērīgs un atturošs un jo īpaši atkarībā no šādas neievērošanas ilguma, smaguma pakāpes, apmēra, nodoma un atkārtošanas biežuma, kā arī līmeņa, kādā minētā persona sadarbojas ar kompetento iestādi, ir trīs līdz piecas reizes lielāks par 1. punktā minēto sodu un ir piemērojams preču ievešanas gadā par katru OIM sertifikātu, ko minētā persona nav nodevusi.

3.   Soda samaksāšana neatbrīvo atzīto OIM deklarētāju no pienākuma konkrētajā gadā nodot neizmantotos OIM sertifikātus.

4.   Ja kompetentā iestāde, tostarp ņemot vērā 19. pantā minēto Komisijas sagatavoto provizorisko aprēķinu, konstatē, ka atzītais OIM deklarētājs nav izpildījis pienākumu nodot OIM sertifikātus, kā izklāstīts šā panta 1. punktā, vai ka persona ir ievedusi preces Savienības muitas teritorijā, neievērojot šajā regulā noteiktos pienākumus, kā izklāstīts 2. punktā, kompetentā iestāde uzliek sodu, ievērojot attiecīgi šā panta 1. vai 2. punktu. Šajā nolūkā kompetentā iestāde atzītajam OIM deklarētājam vai, ja tiek piemērots šā panta 2. punkts, personai paziņo:

5.   Ja sods noteiktajā termiņā, kas minēts 4. punkta d) apakšpunktā, nav samaksāts, kompetentā iestāde nodrošina minētās summas samaksu, izmantojot visus līdzekļus, kas tai ir pieejami saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem.

6.   Lēmumus par 1. un 2. punktā minētajiem sodiem dalībvalstis paziņo Komisijai un reģistrē 5. punktā minēto galīgo maksājumu OIM reģistrā.

1.   Komisija, pamatojoties uz relevantiem un objektīviem datiem, rīkojas saskaņā ar šo pantu, lai novērstu šīs regulas apiešanas praksi.

2.   Apiešanas praksi definē kā tādu tirdzniecības modeļa maiņu attiecībā uz precēm, kura izriet no prakses, procesa vai darba, kam nav cita pietiekama cēloņa vai ekonomiskā pamatojuma kā vien pilnībā vai daļēji izvairīties no šajā regulā noteiktajiem pienākumiem. Šāda prakse, process vai darbs var izpausties kā, bet ne tikai:

3.   Komisija pastāvīgi uzrauga situāciju, lai Savienības līmenī identificētu apiešanas praksi, tostarp veicot tirgus uzraudzību vai izmantojot jebkādus attiecīgos informācijas avotus, piemēram, pilsoniskās sabiedrības organizāciju iesniegumus un ziņojumus.

4.   Dalībvalsts vai jebkura puse, kuru skar kāda no 2. punktā minētajām situācijām vai kura gūst no tās labumu, var paziņot Komisijai, ja tā saskaras ar apiešanas praksi. Arī tādas ieinteresētās puses, kas nav tieši skartās puses vai kas negūst labumu, piemēram, vides organizācijas un nevalstiskās organizācijas, kurām ir konkrēti pierādījumi par šīs regulas apiešanu, var par to ziņot Komisijai.

5.   Šā panta 4. punktā minētajā ziņojumā norāda tā pamatojumu un relevantos datus un statistiku, lai pamatotu apgalvojumu par šīs regulas apiešanu. Komisija uzsāk izmeklēšanu par šādu dalībvalsts, skartās vai labumu gūstošās puses vai arī citas ieinteresētās personas sniegtu ziņojumu par apiešanu, ja šis ziņojums atbilst šajā punktā minētajām prasībām vai ja Komisija pati konstatē, ka šāda izmeklēšana ir vajadzīga. Komisijai izmeklēšanā var palīdzēt kompetentās iestādes un muitas dienesti. Komisija veic izmeklēšanu deviņu mēnešu laikā pēc ziņojuma saņemšanas datuma. Ja tiek uzsākta izmeklēšana, Komisija informē visas kompetentās iestādes.

6.   Ja Komisijai, ņemot vērā relevantos datus, ziņojumus un statistiku, tostarp to, ko snieguši muitas dienesti, ir pietiekams iemesls uzskatīt, ka vienā vai vairākās dalībvalstīs sistemātiski pastāv šā panta 2. punkta a) apakšpunktā minētie apstākļi, tā, lai novērstu apiešanu, ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 28. pantu nolūkā grozīt I pielikumā iekļauto preču sarakstu, pievienojot attiecīgos nedaudz pārveidotos produktus, kas minēti šā panta 2. punkta a) apakšpunktā.

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt 2. panta 10. punktā, 2. panta 11. punktā, 18. panta 3. punktā, 20. panta 6. punktā un 27. panta 6. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2023. gada 17. maija. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu, vēlākais, deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 2. panta 10. punktā, 2. panta 11. punktā, 18. panta 3. punktā, 20. panta 6. punktā un 27. panta 6. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu.

4.   Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

5.   Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar katras dalībvalsts ieceltajiem ekspertiem saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

6.   Tiklīdz Komisija pieņem deleģēto aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

7.   Saskaņā ar 2. panta 10. punktu, 2. panta 11. punktu, 18. panta 3. punktu, 20. panta 6. punktu un 27. panta 6. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

1.   Komisijai palīdz OIM komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

1.   Komisija, apspriežoties ar attiecīgajām ieinteresētajām personām, vāc informāciju, kas vajadzīga, lai paplašinātu šīs regulas darbības jomu, kā norādīts 2. punkta a) apakšpunktā un ievērojot to, un lai izstrādātu iegulto emisiju aprēķināšanas metodes, pamatojoties uz vidiskās pēdas metodēm.

2.   Līdz 32. pantā minētā pārejas laika beigām Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šīs regulas piemērošanu.

Izpildes ziņojumā iekļauj novērtējumu par:

3.   Vismaz vienu gadu pirms pārejas laika beigām Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu, kurā norādīti produkti, kas atrodas zemāk to I pielikumā uzskaitīto preču vērtību ķēdē un kuru iekļaušanu šīs regulas darbības jomā tajā ir ieteikts apsvērt. Šajā nolūkā Komisija savlaicīgi izstrādā metodiku, kuras pamatā vajadzētu būt būtiskumam attiecībā uz kumulētajām siltumnīcefekta gāzu emisijām un oglekļa emisiju pārvirzes risku.

4.   Šā panta 2. un 3. punktā minētajiem ziņojumiem attiecīgā gadījumā līdz pārejas laika beigām pievieno tiesību akta priekšlikumu, tostarp detalizētu ietekmes novērtējumu, jo īpaši, lai paplašinātu šīs regulas darbības jomu, pamatojoties uz minētajos ziņojumos izdarītajiem secinājumiem.

5.   Reizi divos gados no pārejas laika beigām Komisija sava saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 10. panta 5. punktu Eiropas Parlamentam un Padomei sniedzamā gada ziņojuma ietvaros novērtē, cik efektīvi OIM palīdz novērst oglekļa emisiju pārvirzes risku, ko rada Savienībā ražotas preces, kas paredzētas eksportam uz tādām trešām valstīm, kuras nepiemēro ES ETS vai līdzīgu oglekļa cenas noteikšanas mehānismu. Ziņojumā it sevišķi novērtē Savienības eksporta attīstību OIM nozarēs un norises saistībā ar tirdzniecības plūsmām un šo preču iegultajām emisijām globālajā tirgū. Ja šajā ziņojumā secina, ka pastāv oglekļa emisiju pārvirzes risks saistībā ar precēm, ko Savienībā ražo eksportam uz trešām valstīm, kuras nepiemēro ES ETS vai līdzīgu oglekļa cenas noteikšanas mehānismu, Komisija attiecīgā gadījumā iesniedz tiesību akta priekšlikumu, lai novērstu minēto risku atbilstīgi Pasaules Tirdzniecības organizācijas tiesību aktiem un ņemot vērā iekārtu dekarbonizāciju Savienībā.

6.   Komisija uzrauga OIM darbību, lai novērtētu ietekmi un iespējamās korekcijas tā piemērošanā.

Pirms 2028. gada 1. janvāra un turpmāk ik pēc diviem gadiem Komisija Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz ziņojumu par šīs regulas piemērošanu un OIM darbību. Ziņojumā iekļauj šādu informāciju:

7.   Ja ir noticis neparedzams, ārkārtējs un neizprovocēts notikums, ko nevar kontrolēt viena vai vairākas trešās valstis, uz kurām attiecas OIM, un ja minētajam notikumam ir postošas sekas uz šādas attiecīgās valsts vai attiecīgo valstu ekonomikas un rūpniecības infrastruktūru, Komisija novērtē situāciju un attiecīgā gadījumā sniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu, kam attiecīgā gadījumā pievieno tiesību akta priekšlikumu par šīs regulas grozīšanu, lai noteiktu pagaidu pasākumus, kas vajadzīgi minēto ārkārtas apstākļu novēršanai.

8.   Sākot no šīs regulas 32. pantā minētā pārejas laika beigām, Komisija, sniedzot gada ziņojumus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/947 (27) 41. pantu, izvērtē un ziņo par to, kā atbilstīgi šai regulai piešķirtais finansējums ir veicinājis apstrādes rūpniecības dekarbonizāciju VAV.

1.   Saskaņā ar šīs regulas 22. pantu nododamo OIM sertifikātu daudzumu koriģē tā, lai atspoguļotu to ES ETS bezmaksas kvotu apjomu, kādu saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 10.a pantu iedala iekārtām, kas Savienībā ražo šīs regulas I pielikumā uzskaitītās preces.

2.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt īstenošanas aktus, ar ko paredz detalizētus noteikumus par korekcijas aprēķināšanu, kā minēts šā panta 1. punktā. Šādus detalizētus noteikumus izstrādā, atsaucoties uz principiem, ko ES ETS piemēro bezmaksas kvotu iedalei iekārtām, kuras Savienībā ražo I pielikumā uzskaitītās preces, ņemot vērā dažādās līmeņatzīmes, ko ES ETS izmanto bezmaksas iedalei, lai tās apvienotu atbilstīgās attiecīgo preču vērtībās, un ņemot vērā attiecīgos ielaides materiālus (prekursorus). Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 29. panta 2. punktā.

1.   Muitas dienesti informē importētāju vai situācijās, uz kurām attiecas 32. pants, netiešo pārstāvi muitā par 35. pantā minēto ziņošanas pienākumu, ne vēlāk kā brīdī, kad preces tiek laistas brīvā apgrozībā.

2.   Muitas dienesti periodiski un automātiski, jo īpaši izmantojot uzraudzības mehānismu, kas izveidots saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 952/2013 56. panta 5. punktu, vai elektroniski pārsūtot datus, paziņo Komisijai informāciju par importētajām precēm, tostarp pārstrādes produktiem, kas iegūti izvešanas pārstrādei procedūrā. Šāda informācija ietver muitas deklarētāja un importētāja EORI numuru, astoņu ciparu KN kodu, preču daudzumu, izcelsmes valsti, muitas deklarācijas datumu un muitas procedūru.

3.   Komisija 2. punktā minēto informāciju paziņo to dalībvalstu kompetentajām iestādēm, kurās muitas deklarētājs un attiecīgā gadījumā importētājs ir iedibināti.

1.   Ja importē pārstrādes produktus, kas iegūti Regulas (ES) Nr. 952/2013 256. pantā minētajā ievešanas pārstrādei procedūrā, šīs regulas 35. pantā minētais ziņošanas pienākums ietver arī informāciju par precēm, kurām tika piemērota ievešanas pārstrādei procedūra un kuras ir rezultējušās importētos pārstrādes produktos, pat tad, ja attiecīgie pārstrādes produkti nav uzskaitīti šīs regulas I pielikumā. Šo punktu piemēro arī tad, ja pārstrādes produkti, kas radušies ievešanas pārstrādei procedūrā, ir atpakaļievestas preces, kā minēts Regulas (ES) Nr. 952/2013 205. pantā.

2.   Šīs regulas 35. pantā minētais ziņošanas pienākums neattiecas uz šādu importu:

1.   Katrs importētājs vai situācijās, uz kurām attiecas 32. pants, netiešais pārstāvis muitā, kas importējis preces kalendārā gada konkrētā ceturksnī, par minēto ceturksni ne vēlāk kā viena mēneša laikā pēc minētā ceturkšņa beigām iesniedz Komisijai ziņojumu (“OIM ziņojumu”), kurā ietverta informācija par minētajā ceturksnī importētajām precēm.

2.   OIM ziņojumā iekļauj šādu informāciju:

3.   Komisija attiecīgajām kompetentajām iestādēm periodiski paziņo to importētāju vai netiešo pārstāvju muitā, kas iedibināti dalībvalstī, sarakstu, tostarp attiecīgos pamatojumus, attiecībā uz kuriem tai ir pamats uzskatīt, ka tie nav izpildījuši pienākumu iesniegt OIM ziņojumu saskaņā ar 1. punktu.

4.   Ja Komisija uzskata, ka OIM ziņojums ir nepilnīgs vai nepareizs, tā paziņo tās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kurā importētājs ir iedibināts, vai situācijās, uz kurām attiecas 32. pants, netiešais pārstāvis muitā ir iedibināts, papildu informāciju, ko tā uzskata par vajadzīgu minētā ziņojuma papildināšanai vai labošanai. Šādu informāciju paziņo orientējošiem mērķiem, neskarot minētās kompetentās iestādes galīgo novērtējumu. Minētā kompetentā iestāde sāk koriģēšanas procedūru un paziņo importētājam vai situācijās, uz kurām attiecas 32. pants, netiešajam pārstāvim muitā papildu informāciju, kas vajadzīga minētā ziņojuma labošanai. Attiecīgā gadījumā minētais importētājs vai minētais netiešais pārstāvis muitā iesniedz attiecīgajai kompetentajai iestādei un Komisijai koriģētu ziņojumu.

5.   Ja šā panta 4. punktā minētā dalībvalsts kompetentā iestāde sāk koriģēšanas procedūru, tostarp ņemot vērā informāciju, kas saņemta saskaņā ar šā panta 4. punktu, un konstatē, ka importētājs vai attiecīgā gadījumā saskaņā 32. pantu netiešais pārstāvis muitā nav veicis nepieciešamos pasākumus, lai labotu OIM ziņojumu, vai ja attiecīgā kompetentā iestāde konstatē, tostarp ņemot vērā informāciju, kas saņemta saskaņā ar šā panta 3. punktu, ka importētājs vai attiecīgā gadījumā saskaņā ar 32. pantu netiešais pārstāvis muitā nav izpildījis pienākumu iesniegt OIM ziņojumu saskaņā ar šā panta 1. punktu, minētā kompetentā iestāde importētājam vai attiecīgā gadījumā saskaņā ar 32. pantu netiešajam pārstāvim muitā uzliek iedarbīgu, samērīgu un atturošu sodu. Šajā nolūkā kompetentā iestāde paziņo importētājam vai attiecīgā gadījumā saskaņā ar 32. pantu netiešajam pārstāvim muitā un sniedz Komisijai informāciju par:

6.   Ja kompetentā iestāde pēc informācijas saņemšanas no Komisijas saskaņā ar šo pantu nolemj neveikt nekādas darbības, kompetentā iestāde attiecīgi informē Komisiju.

7.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt īstenošanas aktus attiecībā uz:

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta šīs regulas 29. panta 2. punktā. Tos piemēro precēm, kas importētas šīs regulas 32. pantā minētajā pārejas laikā, un to pamatā ir spēkā esošie tiesību akti attiecībā uz iekārtām, kas ietilpst Direktīvas 2003/87/EK darbības jomā.

1.   Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

2.   To piemēro no 2023. gada 1. oktobra. Tomēr: