(1)

Saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) 2019/317 10. pantu dalībvalstīm valsts vai funkcionālo gaisa telpas bloku līmenī jāizstrādā saistoši darbības uzlabošanas mērķrādītāji [mērķi] katram aeronavigācijas pakalpojumu un tīkla funkciju darbības uzlabošanas sistēmas pārskata periodam. Minētajiem darbības uzlabošanas mērķiem jāatbilst Savienības mēroga darbības uzlabošanas mērķiem, kurus Komisija noteikusi attiecīgajam pārskata periodam.

(2)

Reaģējot uz Covid-19 pandēmijas ietekmi uz aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanu, Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2020/1627 (3) ir noteikti ārkārtas pasākumi ar atkāpi no Īstenošanas regulas (ES) 2019/317 trešajā pārskata periodā (RP3). Pamatojoties uz to, Komisijas Īstenošanas lēmumā (ES) 2021/891 (4) ir noteikti pārskatīti Savienības mēroga darbības uzlabošanas mērķi trešajam pārskata periodam (RP3).

(3)

Beļģija, Vācija, Francija, Luksemburga un Nīderlande Centrāleiropas funkcionālā gaisa telpas bloka (Functional Airspace Block Europe Central, FABEC) līmenī kopīgi pieņēma RP3 darbības uzlabošanas plāna projektu (turpmāk “darbības uzlabošanas plāna projekts”), kas tika iesniegts Komisijai 2021. gada oktobrī. Pēc novērtējuma pabeigšanas Komisija Īstenošanas lēmumā (ES) 2022/728 (5) secināja, ka šajā darbības uzlabošanas plāna projektā ietvertie izmaksu efektivitātes darbības uzlabošanas mērķi Beļģijas–Luksemburgas maršruta tarifikācijas zonai (turpmāk “Beļģijas–Luksemburgas tarifikācijas zona”) neatbilst Savienības mēroga darbības uzlabošanas mērķiem, un sniedza ieteikumus šo vietējo darbības uzlabošanas mērķu pārskatīšanai. Šveice arī ir FABEC locekle un bija daļa no FABEC darbības uzlabošanas plāna projekta. Šveice kā trešā valsts, uz kuru attiecas darbības uzlabošanas un tarifikācijas shēma saskaņā ar gaisa transporta nolīgumu starp ES un Šveici, ar Komisijas Īstenošanas lēmumu (ES) 2022/780 (6) (2022. gada 13. aprīlis) tika atsevišķi informēta par FABEC darbības uzlabošanas plāna projektā ietverto Beļģijas un Luksemburgas vietējo izmaksu efektivitātes darbības uzlabošanas mērķu neatbilstību.

(4)

Beļģija, Francija, Luksemburga, Nīderlande un Vācija 2022. gada 13. jūlijā iesniedza Komisijai pārskatītu FABEC darbības uzlabošanas plāna projektu (turpmāk “pārskatītais darbības uzlabošanas plāna projekts”) par RP3.

(5)

Komisija 2022. gada 24. oktobrī ar Lēmumu (ES) 2022/2255 (7) uzsāka Īstenošanas regulas (ES) 2019/317 15. panta 3. punktā minēto sīkāko pārbaudi (turpmāk “detalizētā pārbaude”) attiecībā uz pārskatītajiem Beļģijas–Luksemburgas tarifikācijas zonai ierosinātajiem izmaksu efektivitātes darbības uzlabošanas mērķiem, kas iekļauti pārskatītajā darbības uzlabošanas plāna projektā.

(6)

Francija, Nīderlande un Vācija attiecīgi 2022. gada 28. oktobrī, 2022. gada 3. novembrī un 2022. gada 4. novembrī informēja Komisiju, ka tās ir atteikušās no pārskatītā darbības uzlabošanas plāna projekta, kas kopīgi izveidots FABEC līmenī. Vienlaikus šīs dalībvalstis iesniedza Komisijai individuālus, pārskatītus valsts darbības uzlabošanas plānu projektus par RP3.

(7)

Pēc jauna novērtējuma veikšanas Komisija konstatēja, ka attiecīgie pārskatītie valsts darbības uzlabošanas mērķi atbilst Savienības mēroga darbības uzlabošanas mērķiem, un paziņoja par to Francijai, Nīderlandei un Vācijai attiecīgi Komisijas Lēmumos (ES) 2023/176 (8), (ES) 2023/177 (9) un (ES) 2023/179 (10). Šveice arī informēja Komisiju par atteikšanos no pārskatītā darbības uzlabošanas plāna projekta un vienlaikus 2022. gada 4. novembrī iesniedza pārskatītu valsts darbības uzlabošanas plāna projektu. Komisija konstatēja, ka pārskatītajā Šveices valsts darbības uzlabošanas plāna projektā ietvertie darbības uzlabošanas mērķi atbilst Savienības mēroga darbības uzlabošanas mērķiem un paziņoja par to Šveicei ar Komisijas Lēmumu (ES) 2022/178 (2022. gada 14. decembris).

(8)

Beļģija un Luksemburga nav paziņojušas par atsevišķiem valsts darbības uzlabošanas plāniem. Rezultātā pārskatītais darbības plāna projekts, kas iepriekš tika izveidots funkcionālo gaisa telpas bloku (functional airspace blocks, FAB) līmenī, un, ņemot vērā Komisijas detalizēto pārbaudi, ko uzsāka ar Lēmumu (ES) 2022/2255, joprojām ir pamats veikt Beļģijas un Luksemburgas darbības uzlabošanas mērķu novērtējumu.

(9)

Tādējādi šis lēmums būtu jāadresē Beļģijai un Luksemburgai tikai tāpēc, ka Francija, Nīderlande un Vācija ir atteikušās no FABEC iesniegtā pārskatītā darbības uzlabošanas plāna projekta un iesniegušas atsevišķus valsts darbības plānus. Tika konstatēts, ka šie plāni atbilst Savienības mēroga darbības uzlabošanas mērķiem (sk. 7. apsvērumā minētos Komisijas lēmumus).

(10)

2022. gada 27. oktobrī Komisijas dienesti nosūtīja Beļģijai pirmo informācijas pieprasījumu par elementiem, uz kuriem attiecas detalizētā pārbaude. Komisijas dienestu 2022. gada 27. oktobra vēstule Beļģijai vienlaikus tika nosūtīta arī Luksemburgai tikai informatīvā nolūkā. Atbildot uz šo pieprasījumu, Beļģijas iestādes 2022. gada 6. novembrī un 2022. gada 9. novembrī nosūtīja Komisijas dienestiem informāciju, kas saņemta no aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem (air navigation service providers, ANSP).

(11)

Komisijas dienesti tikās ar Beļģijas iestāžu pārstāvjiem 2022. gada 9. novembra sanāksmē Briselē.

(12)

Komisijas dienesti 2022. gada 11. novembrī nosūtīja Beļģijai otru informācijas pieprasījumu un 2022. gada 28. novembrī saņēma papildu dokumentus no Beļģijas iestādēm. Komisijas dienestu 2022. gada 11. novembra vēstule Beļģijai vienlaikus tika nosūtīta arī Luksemburgai tikai informatīvā nolūkā.

(13)

Komisija 2022. gada 29. novembrī pieprasīja, lai Beļģija iesniedz papildinformāciju. Beļģijas iestādes atbildēja uz šo pieprasījumu 2022. gada 8. decembrī un arī papildināja datus un informāciju, ko tās bija iesniegušas 2022. gada 28. novembrī. Komisijas dienestu 2022. gada 29. novembra vēstule Beļģijai vienlaikus tika nosūtīta arī Luksemburgai tikai informatīvā nolūkā.

(14)

Komisijas dienesti 2022. gada 8. decembrī un 2022. gada 15. decembrī tikās ar Beļģijas iestādēm.

(15)

2022. gada 20. decembrī Komisijas dienesti nosūtīja Beļģijai galīgo informācijas pieprasījumu. Atbildot uz šo pieprasījumu, Beļģijas iestādes 2023. gada 12. janvārī sniedza papildu informāciju. Komisijas dienestu 2022. gada 20. decembra vēstule Beļģijai vienlaikus tika nosūtīta arī Luksemburgai tikai informatīvā nolūkā.

(16)

Komisijas dienesti 2023. gada 3. februārī aicināja Luksemburgu iesniegt jebkādus attiecīgus papildu apsvērumus vai komentārus par Beļģijas iesniegtajiem materiāliem, atbildot uz informācijas pieprasījumiem, kas minēti 10., 12., 13. un 15. apsvērumā. Luksemburgas iestādes neiesniedza nekādu informāciju, atbildot uz Komisijas dienestu pieprasījumu.

(17)

Komisijas dienesti 2023. gada 2. martā tikās ar Beļģijas un Luksemburgas iestādēm.

(18)

Darbības izvērtēšanas iestāde (Performance Review Body, PRB) (turpmāk “PRB”), kas palīdz Komisijai īstenot darbības uzlabošanas shēmu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 549/2004 11. panta 2. punktu, iesniedza Komisijai ziņojumus par pārskatītā darbības uzlabošanas plāna projekta novērtējumu un Beļģijas–Luksemburgas tarifikācijas zonai ierosināto pārskatīto izmaksu efektivitātes darbības uzlabošanas mērķu detalizēto pārbaudi.

(19)

Komisija atzīmē, ka pārskatītajā darbības uzlabošanas plāna projektā noteiktie drošības, kapacitātes un vides darbības uzlabošanas mērķi palika nemainīgi. Komisija savā Īstenošanas lēmumā (ES) 2022/758 un Lēmumā (ES) 2022/2255 nav izvirzījusi nekādus konstatējumus par šiem darbības uzlabošanas mērķiem. Tāpēc šajā lēmumā nav izklāstīti turpmāki novērojumi par drošības, kapacitātes un vides darbības uzlabošanas mērķu novērtējumu.

(20)

Detalizētā pārbaude ļāva Komisijai padziļinātāk analizēt Beļģijas un Luksemburgas ierosinātos izmaksu efektivitātes darbības uzlabošanas mērķus (kā parādīts tabulā turpmāk), ņemot vērā Lēmumā (ES) 2022/2255 izteiktās šaubas par to atbilstību Savienības mēroga darbības uzlabošanas mērķiem.

(21)

Detalizētā pārbaude aptvēra elementus, kas aprakstīti Lēmuma (ES) 2022/2255 pielikumā, un galvenā uzmanība tika pievērsta pakalpojumiem, kas attiecas uz Beļģijas gaisa telpu. Šā iemesla dēļ Komisijas dienestu informācijas pieprasījumi (sk. 10. līdz 15. apsvērumu) tika adresēti Beļģijas iestādēm, savukārt attiecīgās Luksemburgas valsts iestādes saņēma šos informācijas pieprasījumus tikai informatīvā nolūkā.

(22)

Komisija ir novērtējusi 18. apsvērumā izklāstīto pārskatīto izmaksu efektivitātes darbības uzlabošanas mērķu atbilstību Savienības mēroga darbības uzlabošanas mērķiem saskaņā ar novērtēšanas kritērijiem, kas ietverti Īstenošanas regulas (ES) 2019/317 IV pielikuma 1.4. punkta a), b) un c) apakšpunktā, ņemot vērā detalizētajā pārbaudē gūtos konstatējumus, kas izklāstīti 26. līdz 67. apsvērumā tālāk.

(23)

Attiecībā uz kritērijiem, kas noteikti Īstenošanas regulas (ES) 2019/317 IV pielikuma 1.4. punkta a) apakšpunktā un 1.4. punkta b) apakšpunktā, Komisija norāda, ka izmaksu efektivitātes darbības uzlabošanas mērķi Beļģijas–Luksemburgas tarifikācijas zonai nesasniedz Savienības mēroga aprēķināto vienības izmaksu (determined unit cost, DUC) tendenci RP3 laikā un ilgtermiņa Savienības mēroga DUC tendenci RP2 un RP3 laikā kopā. Patiešām, Beļģijas un Luksemburgas DUC tendence RP3 laikā +1,9 % apmērā neatbilst Savienības mēroga tendencei tajā pašā periodā +1,0 % apmērā, turpretim šo valstu ilgtermiņa DUC tendence +1,1 % apmērā ievērojami pārsniedz attiecīgo Savienības mēroga tendences līmeni, proti, –1,3 %.

(24)

Attiecībā uz kritēriju, kas noteikts Īstenošanas regulas (ES) 2019/317 IV pielikuma 1.4. punkta c) apakšpunktā, Komisija konstatē, ka Beļģijas un Luksemburgas DUC bāzes līnijas vērtība 83,26 EUR, izteikta 2017. gada EUR izteiksmē, ir par 13,2 % augstāka nekā relevantās salīdzinājuma grupas vidējā bāzes līnijas vērtība 73,53 EUR 2017. gada EUR izteiksmē.

(25)

Detalizētās pārbaudes ietvaros Komisija ir padziļinātāk pamatojusi savu novērtējumu par Beļģijas un Luksemburgas izmaksu efektivitātes darbības uzlabošanas mērķiem, pamatojoties uz novērtēšanas kritērijiem, kas noteikti Īstenošanas regulas (ES) 2019/317 IV pielikuma 1.4. punkta a), b) un c) apakšpunktā un analizējot šādus elementus:

(26)

Komisija norāda, ka pārskatītā darbības uzlabošanas plāna projekta rezultātā Beļģijas–Luksemburgas tarifikācijas zonai 2024. gadā aprēķinātās vienības izmaksas (turpmāk “DUC”) ir 89,87 EUR (2017. gada EUR izteiksmē), kā norādīts 18. apsvērumā. Tas ir augstākais DUC līmenis 2024. gadā visu to maršruta tarifikācijas zonu vidū, kuras iekļautas darbības uzlabošanas un tarifikācijas shēmas darbības jomā.

(27)

Trīs ANSP, proti, uzņēmums skeyes, Māstrihtas augšējās gaisa telpas gaisa satiksmes vadības centrs (Maastricht Upper Area Control Centre, MUAC) (turpmāk “MUAC”) un Luksemburgas Aeronavigācijas administrācija (turpmāk “ANA Luxembourg”) apkalpo pārskatāmo tarifikācijas zonu. Turklāt aprēķinātās izmaksas rodas attiecīgi Beļģijas un Luksemburgas valsts uzraudzības iestādēm (“VUI”).

(28)

Tālāk redzamajā tabulā ir parādīts, kā tarifikācijas zonas izmaksu bāze ir sadalīta pēc struktūrām un kā šo struktūru attiecīgās izmaksas ir mainījušās laika gaitā.

(29)

Attiecībā uz 2024. gadam aprēķinātajām izmaksām Komisija norāda, ka 59 % no aprēķinātajām tarifikācijas zonas izmaksām ir radušās uzņēmumam skeyes, savukārt MUAC izmaksas veido 33 % no izmaksu bāzes. Uzņēmuma ANA Luxembourg un Beļģijas un Luksemburgas VUI kopējā daļa veido 8 % no aprēķinātajām izmaksām.

(30)

Komisija atzīst, ka pārskatītais darbības uzlabošanas plāna projekts samazina kopējās aprēķinātās tarifikācijas zonas izmaksas 2024. gadam par 19,3 mlj. EUR (EUR izteiksmē 2017. gadā), salīdzinot ar darbības uzlabošanas plāna projektu. Komisija norāda, ka uzņēmums skeyes lielā mērā veicina šo samazinājumu, pazeminot izmaksas par 16 miljoniem EUR (EUR izteiksmē 2017. gadā). Saskaņā ar Beļģijas sniegto informāciju uzņēmums skeyes panāca šo izmaksu samazinājumu, veicot šādas darbības:

(31)

No otras puses, Komisija norāda, ka MUAC izmaksas, kas attiecināmas uz tarifikācijas zonu, pārskatītajā darbības uzlabošanas plāna projektā saglabājās gandrīz nemainīgas, jo tika piemērots tikai neliels izmaksu samazinājums 0,3 mlj. EUR apmērā (2017. gada EUR izteiksmē).

(32)

Pamatojoties uz PRB veikto novērtējumu, Komisija norāda, ka gan skeyes, gan MUAC ir ievērojami palielinājuši savas izmaksas reālā izteiksmē RP2 laikā un ka šīs izmaksas turpināja pieaugt arī RP3 laikā, ko galvenokārt noteica augstākas personāla izmaksas un citas darbības izmaksas. Plānots, ka skeyes personāla izmaksas 2024. gadā būs par 6,9 % lielākas salīdzinājumā ar 2019. gada līmeni, veidojot 6,5 mlj. EUR starpību (2017. gada EUR izteiksmē). Tarifikācijas zonā radušos MUAC personāla izmaksu pieaugums, salīdzinot ar situāciju 2019. gadā, ir vēl būtiskāks, jo plānots, ka 2024. gadā tās būs par 30 % lielākas nekā 2019. gadā, tādējādi veidojot pieaugumu par 15,0 mlj. EUR (2017. gada EUR izteiksmē).

(33)

Aprēķinātās izmaksas, kas noteiktas attiecībā uz ANA Luxembourg un Beļģijas un Luksemburgas VUI, nerada nekādas bažas.

(34)

Komisija ir saņēmusi papildu salīdzinošās novērtēšanas analīzi no PRB attiecībā uz uzņēmumu skeyes, kuram ir lielākais aprēķināto izmaksu īpatsvars tarifikācijas zonā. Šī analīze parāda, ka skeyes relatīvais izmaksu efektivitātes darbības uzlabošanas rādītājs ir pasliktinājies salīdzinājumā ar rādītāju aģentūrā LVNL (14), kam ir ļoti līdzīga darbības vide un kas ir iekļauta tajā pašā salīdzināmajā grupā, lai novērtētu darbības uzlabošanas mērķus galvenajā darbības uzlabošanas jomā, kas attiecas uz izmaksu efektivitāti (15). RP2 beigās skeyes vienības izmaksas 2019. gadā bija par 2,2 % augstākas nekā LVNL vienības izmaksas (16). Līdz RP3 beigām 2024. gadā pēc uzņēmuma skeyes vienības izmaksu koriģēšanas, lai veiktu vienreizēju izmaksu samazinājumu par 6,5 mlj. EUR (2017. gada EUR izteiksmē), kas minēts 30. apsvērumā, gaidāms, ka skeyes vienības izmaksas būs augstākas par 9,4 % nekā LVNL vienības izmaksas.

(35)

Pamatojoties uz PRB novērtējumu, šo izmaksu efektivitātes atšķirību starp skeyes un LVNL galvenokārt rada personāla izmaksas. Pamatojoties uz pārskatīto darbības uzlabošanas plāna projektu, uzņēmums skeyes plāno 2024. gadā tērēt par 23 % vairāk personāla izmaksu uz vienu maršruta pakalpojumu vienību nekā LVNL. Izsakot naudas izteiksmē un pielāgojot skeyes gada izmaksu bāzi, šī starpība gaisa telpas izmantotājiem veidotu piemaksu 18,7 mlj. EUR apmērā (2017. gada EUR izteiksmē) attiecīgajā gadā.

(36)

Turklāt Komisija norāda, ka skeyes izmaksu efektivitāti būtiski ietekmē izmaksas, kas izriet no priekšlaicīgās pensionēšanās shēmas, ko sauc par “DISPO funkcionālās pieejamības režīmu” (turpmāk “DISPO shēma” vai “DISPO”), kas saskaņā ar Beļģijas tiesību aktiem (17) ļauj satiksmes dispečeriem (air traffic controllers, ATCO) (turpmāk “ATCO”), kas strādā uzņēmumā skeyes, pārtraukt pildīt pienākumus piecus gadus pirms viņu likumīgā pensionēšanās datuma. Šo piecu gadu laikā viņi saņem pabalstu, kas līdzinās 75 % līdz 85 % no viņu pēdējās algas. Saskaņā ar pārskatītajā darbības uzlabošanas plāna projektā sniegto informāciju pašlaik gaisa satiksmes vadības dispečeri tiek iekļauti DISPO shēmā 56 gadu vecumā, un šis vecuma ierobežojums no 2025. gada tiks palielināts līdz 57 gadiem.

(37)

Komisija norāda, ka DISPO shēmas izmaksas pilnībā uzņemas skeyes, kas šīs izmaksas pārnes uz gaisa telpas lietotājiem, izmantojot savu maršruta un termināļa izmaksu bāzi. Pamatojoties uz vēsturiskajiem izmaksu datiem un Beļģijas sniegtajām detalizētajām nākotnes izmaksu aplēsēm par RP3, maršruta izmaksas, kas izriet no DISPO, kopā ir 29 mlj. EUR (2017. gada EUR izteiksmē) salīdzinājumā ar RP3 un ir gandrīz dubultojušās salīdzinājumā ar RP2. Attiecībā uz 2024. gadu Beļģija ziņo, ka maršrutā noteiktās izmaksas, kas izriet no DISPO shēmas, ir 8,7 miljoni EUR (2017. gada EUR izteiksmē).

(38)

Komisija atzīst, ka pieaugošās DISPO izmaksas laika gaitā ir saistītas ar lielāku ATCO skaitu, kas gūst labumu no šīs shēmas. Patiešām, lai gan Beļģija kopumā ziņoja par 43 pilnslodzes ekvivalentiem (full-time equivalent, FTE) saskaņā ar DISPO 2022. gadā, paredzams, ka 2024. gadā šis skaits sasniegs 71 FTE. Beļģija sagaida pakāpenisku un vienmērīgu FTE skaita pieaugumu saskaņā ar DISPO, pat pēc RP3, vismaz līdz 2030. gadam.

(39)

Komisija norāda, ka laikā, kad attiecīgie ATCO ir iekļauti DISPO shēmā, tie paliek skeyes rīcībā un tos var piesaistīt darbam jebkurā laikā par pilnu atlīdzību, lai veiktu citus uzdevumus, kas nav saistīti ar ATCO darbību. Tomēr Beļģijas sniegtā informācija liecina, ka tikai ļoti ierobežotu skaitu ATCO, kas nodoti DISPO rīcībā, uzņēmums skeyes ir faktiski atsaucis. Kopš 2015. gada ir atsaukti 17 ATCO, un daži no tiem ir atsaukti vairākas reizes no dažādu pienākumu pildīšanas. Ņemot vērā PRB sniegtās aplēses, atsauktie ATCO 2022. gadā sniedza ieguldījumu aptuveni 4 FTE apmērā ar maršruta pakalpojumu sniegšanu saistītās darbībās. Šie 4 FTE veido tikai vienu desmito daļu no kopējā FTE kopuma, kas varēja būt pieejams saskaņā ar DISPO. Tas norāda, ka skeyes ļoti ierobežoti izmanto DISPO ietvaros pieejamos darbiniekus.

(40)

Beļģija pārskatītajā darbības plāna projektā nav ierosinājusi nekādus seku mazināšanas pasākumus, lai ierobežotu šo pieaugošo DISPO shēmas finansiālo ietekmi uz RP3 izmaksu bāzi.

(41)

Komisija ir arī izpētījusi, kā dalībvalstis, kas ietilpst MUAC nolīgumā (18), proti, Beļģija, Vācija, Luksemburga un Nīderlande (turpmāk “MUAC valstis”), sadala kopējās aprēķinātās izmaksas, kas radušās MUAC saistībā ar attiecīgajām tarifikācijas zonām.

(42)

Šajā sakarā Komisija norāda, ka aprēķinātās MUAC izmaksas tiek sadalītas starp MUAC valstīm, pamatojoties uz vienu kritēriju, proti, to kvalificēto ATCO skaitu, kuri strādā vai kurus ir plānots nodarbināt trīs MUAC sektoru grupās (19), sākot ar katra gada 1. janvāri. Komisija turklāt norāda, ka 92 % no Briseles sektora grupas (turpmāk “Briseles sektors”) izmaksām tiek attiecināti uz Beļģijas–Luksemburgas tarifikācijas zonu. Divas pārējās MUAC sektoru grupas, proti, “DECO sektora grupa” un “Hannoveres sektora grupa”, atrodas ārpus Beļģijas–Luksemburgas tarifikācijas zonas ģeogrāfiskās darbības jomas un tādējādi nerada izmaksas, kas attiecināmas uz šo tarifikācijas zonu.

(43)

Komisija saprot, ka izmaksu sadalījuma metodoloģija ir noteikta MUAC nolīgumā un ir balstīta uz pieņēmumu, ka ATCO skaits katrā sektorā atspoguļo pakalpojumu sniegšanas darba slodzi un līdz ar to arī pakalpojumu izmaksas un katra sektora sarežģītību.

(44)

Tomēr Komisija atzīmē, ka dažu pēdējo gadu laikā Beļģija ir paudusi bažas par šīs izmaksu sadalījuma metodoloģijas ietekmi uz tās tarifikācijas zonu. Jo īpaši Beļģija apgalvo, ka tās ieguldījums kopējās MUAC izmaksās, kas aprēķinātas, pamatojoties uz Briseles sektoram iedalīto ATCO skaitu, ir nesamērīgi liels, ja ņem vērā to, ka Briseles sektors nodrošina salīdzinoši mazāku pakalpojumu vienību skaitu un saistītos ieņēmumus nekā pārējie divi MUAC sektori. Beļģija arī norāda, ka tās gaisa telpas sarežģītība, kas rada papildu darba slodzi ATCO, izskaidro augstākās izmaksas par pakalpojuma vienību MUAC Briseles sektorā salīdzinājumā ar pārējiem diviem MUAC sektoriem.

(45)

Pamatojoties uz PRB novērtējumu, Komisija atzīmē, ka Beļģijai un Luksemburgai iedalītā kopējo MUAC izmaksu daļa laika gaitā patiešām ir pieaugusi, jo ir palielinājies Briseles sektoram piešķirto ATCO skaits. Līdz ar to, lai gan Beļģija un Luksemburga 2014. gadā veidoja 32 % no MUAC izmaksām, šī daļa RP3 laikā ir pieaugusi līdz 34 %. Šo izmaiņu ietekmi uz Beļģijas–Luksemburgas tarifikācijas zonas izmaksu bāzi vēl vairāk pastiprina kopējais MUAC izmaksu pieaugums. Komisija norāda, ka aprēķinātās MUAC izmaksas Beļģijas–Luksemburgas tarifikācijas zonai reālajā izteiksmē 2024. gadā ir noteiktas par 39 % augstākas nekā 2014. gadā (20), savukārt tarifikācijas zonas pakalpojumu vienības 2024. gadam tiek prognozētas tikai par 11 % augstākas nekā 2014. gadā.

(46)

Komisija ņem vērā Beļģijas detalizētās pārbaudes laikā sniegto paziņojumu, kurā norādīts, ka 1986. gadā noteiktā MUAC izmaksu finansēšanas metodika “ir balstīta uz izmaksu atgūšanas sistēmu” un “neatbilst ekonomiskajam regulējumam, kas tiek piemērots ar darbības uzlabošanas shēmu”. Saskaņā ar saistītajiem PRB izvirzītajiem novērojumiem MUAC gūst labumu de facto no tā dēvētās pilnīgās izmaksu atgūšanas sistēmas. Tādējādi, neskatoties uz to, ka MUAC ir aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējs, uz kuru attiecas darbības uzlabošanas un tarifikācijas shēmas piemērošanas joma saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) 2019/317 1. panta 2. punktu, MUAC neuzņemas finanšu riskus un nepiemēro finanšu stimulus, kas izriet no Īstenošanas regulas (ES) 2019/317 27. pantā noteiktā satiksmes riska dalīšanas mehānisma, minētās Īstenošanas regulas (ES) 2019/317 28. pantā noteiktā izmaksu riska dalīšanas mehānisma, un minētās Īstenošanas regulas 11. panta 3. punktā paredzētos stimulus noteikto kapacitātes mērķu sasniegšanai.

(47)

Komisija norāda, ka informācija, kas pirmo reizi tika iegūta detalizētajā pārbaudē par darbības uzlabošanas un tarifikācijas shēmas ieviešanu attiecībā uz MUAC, rada bažas par atbilstību attiecīgajām tiesību aktu prasībām. Šis secinājums neskar nekādas pārkāpuma procedūras, ko Komisija var uzsākt saistībā ar šo jautājumu.

(48)

Komisija norāda, ka RP2 laikā gan skeyes, gan MUAC atlika vai atcēla vairākus plānotos ieguldījumus pamatlīdzekļos, kas bija daļa no RP2 darbības uzlabošanas plāna. No gaisa telpas lietotājiem tika daļēji iekasēta maksa par šiem ieguldījumiem Beļģijas–Luksemburgas tarifikācijas zonas izmaksu bāzes ietvaros, neskatoties uz to, ka šie ieguldījumi netika pabeigti un tādējādi nesniedza gaidītos operatīvos ieguvumus. Atbilstoši PRB veiktajiem aprēķiniem tas nominālā izteiksmē un visā RP2 laikā radīja 7,8 mlj. EUR pieaugumu attiecībā uz skeyes un 2,1 mlj. EUR pieaugumu attiecībā uz MUAC. Beļģija norāda, ka tā neplāno atlīdzināt gaisa telpas lietotājiem nekādas summas, kas iekasētas RP2 laikā par plānotajiem un nepabeigtajiem ieguldījumiem pamatlīdzekļos, jo tā uzskata, ka attiecībā uz RP2 nav juridiskas prasības to darīt.

(49)

Ja daži no šiem RP2 ieguldījumiem tiek pabeigti vēlākā posmā saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) 2019/317 22. panta 7. punktu, Beļģijas un Luksemburgas VUI būtu jānodrošina, ka visas saistītās summas, kas jau ir atgūtas RP2 laikā, netiek iekasētas otro reizi no gaisa telpas lietotājiem RP3 vai turpmāko pārskata periodu laikā.

(50)

Beļģija un Luksemburga apgalvo, ka gaisa telpas sarežģītība ir galvenais faktors, kas nosaka to ierosināto izmaksu efektivitātes darbības uzlabošanas mērķu novirzi no Savienības mēroga DUC tendencēm. Beļģija un Luksemburga jo īpaši paskaidro, ka Beļģijas un Luksemburgas gaisa telpas sarežģītība palielina ATCO relatīvo darba slodzi un tādējādi negatīvi ietekmē ATCO produktivitāti un maršruta izmaksu bāzi.

(51)

Ņemot vērā PRB konstatējumus, Komisija atzīst, ka gaisa telpa Beļģijas–Luksemburgas tarifikācijas zonā ir ļoti sarežģīta lielā lidojumu skaita un lidojumu trajektoriju kombināciju dēļ. Tādējādi skeyes un MUAC saskaras ar sarežģītiem darbības apstākļiem.

(52)

Tomēr Komisija norāda, ka Beļģija un Luksemburga nav iesniegušas nekādus pierādījumus, kas liecinātu, ka darbības RP3 laikā kļuva sarežģītākas nekā RP2 laikā vai ka atlikušajos RP3 mēnešos sarežģītība vēl vairāk pieaugs.

(53)

Pamatojoties uz pieejamo informāciju, ko turpmāk analizēja PRB, sarežģītība saglabājās samērā stabila salīdzinājumā ar RP2 gan attiecībā uz skeyes, gan MUAC. Attiecībā uz 2020. gadu un 2021. gadu nevar izdarīt jēgpilnus secinājumus par darbības sarežģītību, jo īpaši ārkārtīgi zemā satiksmes līmeņa dēļ, ko izraisīja Covid-19 pandēmija. Savukārt attiecībā uz pārējo RP3 nav pierādījumu, kas liktu pieņemt, ka sarežģītība būtiski atšķirtos no situācijas, kas novērota RP2 laikā.

(54)

Ņemot vērā to, ka salīdzinoši augstā darbību sarežģītība Beļģijas–Luksemburgas tarifikācijas zonā laika gaitā normālos satiksmes apstākļos ir saglabājusies nemainīga, kā paskaidrots 52. un 53. apsvērumā, Komisija uzskata, ka šādu sarežģītību nevar izmantot kā attaisnojumu izmaksu pieaugumam RP3 laikā. Tādējādi tiek paturēti 23. apsvērumā minētie konstatējumi attiecībā uz Īstenošanas regulas (ES) 2019/317 IV pielikuma 1.4. punkta a) un b) apakšpunktā noteiktajiem novērtējuma kritērijiem.

(55)

Turklāt Komisija atgādina, ka darbību sarežģītība jau ir ņemta vērā, definējot ANSP salīdzināmās grupas, kuras izmanto Īstenošanas regulas (ES) 2019/317 IV pielikuma 1.4. punkta c) apakšpunktā noteiktajam novērtēšanas kritērijam. Pašlaik noteiktās salīdzināmās grupas sastāv no ANSP ar līdzīgiem darbības un ekonomiskajiem apstākļiem, un Beļģijas un Luksemburgas salīdzināmo grupu veido Austrija, Šveice un Nīderlande, un visas šīs valstis saskaras ar salīdzinoši sarežģītu darbības vidi. Tādējādi tiek saglabāts 24. apsvērumā minētais konstatējums par IV pielikuma 1.4. punkta c) apakšpunktā noteikto novērtēšanas kritēriju.

(56)

Pārskatītajā darbības plāna projektā Beļģija un Luksemburga skaidro, ka MUAC Briseles sektors ietver pārrobežu pakalpojumu sniegšanu Francijas un Vācijas gaisa telpā. Beļģija un Luksemburga arī precizē, ka maršruta pakalpojumu vienības MUAC kontrolētajiem lidojumiem šajās pārrobežu zonās tiek reģistrētas attiecīgo dalībvalstu tarifikācijas zonās, savukārt šo sniegto pakalpojumu izmaksas iekasē no lietotājiem, kuri veic lidojumus Beļģijas–Luksemburgas tarifikācijas zonā. Beļģija un Luksemburga norāda, ka šīs situācijas rezultātā palielinās aprēķinātās vienības izmaksas to tarifikācijas zonā.

(57)

Detalizētās pārbaudes laikā Komisija ir analizējusi pārrobežu pakalpojumu sniegšanas kārtību saistībā ar Beļģijas un Luksemburgas tarifikācijas zonu. Komisija konstatēja, ka MUAC sniedz pakalpojumus trīs pārrobežu apgabalos Francijā un Vācijā, kuri ir nozīmīgi darba slodzes ziņā un par kuriem MUAC nesaņem finansiālu kompensāciju no dalībvalstīm, kuras deleģējušas pakalpojumu sniegšanu. Šādu pašu novērojumu var veikt attiecībā uz divām pārrobežu zonām, kuras atrodas Nīderlandes gaisa telpā un kurās pakalpojumu sniegšana ir deleģēta uzņēmumam skeyes.

(58)

Pamatojoties uz PRB veikto turpmāko analīzi, Komisija lēš, ka MUAC un skeyes sniegtie pakalpojumi 57. apsvērumā minētajās pārrobežu teritorijās 2019. gadā veidoja aptuveni 12,2 mlj. EUR (2017. gada EUR izteiksmē), no kuriem MUAC daļa ir 6,8 mlj. EUR (2017. gada EUR izteiksmē), bet skeyes daļa – 5,4 mlj. EUR (2017. gada EUR izteiksmē).

(59)

Tomēr Komisija atzīmē, ka Beļģija nav ziņojusi par izmaiņām skeyes un MUAC pakalpojumu sniegšanā pārrobežu teritorijās RP2 vai RP3 laikā. Šīs darbības nav tikušas paplašinātas darbības jomas ziņā un nav radījušas ANSP papildu darba slodzi RP2 un RP3 laikā. Tādējādi, tā kā saistītās izmaksas ir saglabājušās proporcionāli stabilas Beļģijas–Luksemburgas tarifikācijas zonas kopējās izmaksu bāzes ietvaros, skeyes un MUAC sniegtie pakalpojumi pārrobežu teritorijās būtiski neietekmē izmaksu efektivitātes tendenču aprēķināšanu. Tādējādi tiek saglabāti 23. apsvērumā minētie konstatējumi par IV pielikuma 1.4. punkta a) un b) apakšpunktā noteiktajiem novērtēšanas kritērijiem.

(60)

Visbeidzot, lai gan pārbaudītā pārrobežu pakalpojumu sniegšanas kārtība sniedz ievērojamas priekšrocības, samazinot darbību sarežģītību un uzlabojot pakalpojumu efektivitāti, Regulas (ES) Nr. 550/2004 15. pantā noteiktais princips “lietotājs maksā” paredz, ka “gaisa telpas izmantotājiem to radītās izmaksas jāatlīdzina izmantošanas vietā vai pēc iespējas tuvu tai” (21). Attiecīgi Īstenošanas regulas (ES) 2019/317 21. panta 2. punktā ir noteikts, ka tarifikācijas zonas “atbilst aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanai” un ka tās “var ietvert pakalpojumus, ko saistībā ar pārrobežu gaisa telpu sniedz citā dalībvalstī reģistrēts aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējs”. Minētās Īstenošanas regulas 22. panta 1. punktā ir arī norādīts, ka tarifikācijas zonas izmaksu bāze “veido aprēķinātās izmaksas saistībā ar aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanu attiecīgajā tarifikācijas zonā”.

(61)

Ņemot vērā 60. apsvērumā teikto, Komisija uzskata, ka spēkā esošā finansēšanas kārtība aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanai pārrobežu zonās, kas minētas 57. apsvērumā, neatbilst juridiskajām prasībām, kas ir darbības uzlabošanas un tarifikācijas shēmas pamatā. Šis secinājums neskar nekādas pārkāpuma procedūras, ko Komisija var uzsākt saistībā ar šo jautājumu.

(62)

Ņemot vērā to, ka pārrobežu apgabalos sniegto pakalpojumu finansēšana neatbilst 60. apsvērumā minētajiem tiesību aktiem, to nevar izmantot, lai attaisnotu jebkuru bāzes līnijas vērtības korekciju 2019. gadam ar mērķi izpildīt Īstenošanas regulas (ES) 2019/317 IV pielikuma 1.4. punktā c) apakšpunktā noteikto novērtēšanas kritēriju. Turklāt, ņemot vērā PRB konstatējumus, pat ja Beļģijas un Luksemburgas tarifikācijas zonas bāzes līnijas vērtība 2019. gadam tiktu koriģēta attiecībā uz pārrobežu teritorijās sniegtajiem pakalpojumiem, tā tik un tā būtu radījusi starpību +5,9 % apmērā Beļģijas–Luksemburgas tarifikācijas zonai, salīdzinot ar salīdzinājuma grupas vidējo bāzes līnijas vērtību. Tādējādi tiek saglabāts 24. apsvērumā minētais konstatējums attiecībā uz IV pielikuma 1.4. punkta c) apakšpunktā noteikto novērtēšanas kritēriju.

(63)

Beļģija RP3 laikā ieviesa pārskatītu izmaksu sadalījuma metodoloģiju noteikto RP3 izmaksu sadalei starp maršruta un termināļa pakalpojumiem. Piemērotās izmaiņas attiecas uz uzņēmumam skeyes radušos pieejas vadības pakalpojumu izmaksu (turpmāk “pieejas izmaksu”) sadalījumu un Beļģijas VUI radušos izmaksu sadalījumu. Komisija norāda, ka Beļģija ir nolēmusi savas pieejas izmaksas gandrīz pilnībā attiecināt uz maršruta pakalpojumiem, kā rezultātā noteiktās papildu izmaksas tiek pārnestas uz Beļģijas un Luksemburgas maksas zonu RP3.

(64)

Komisija norāda, ka Beļģija un Luksemburga pārskatītajā darbības uzlabošanas plāna projektā koriģēja bāzes vērtības 2014. un 2019. gadam, lai ņemtu vērā izmaiņas izmaksu sadalījumā starp maršruta un termināļa pakalpojumiem. Tāpēc šīs izmaiņas tieši neietekmē izmaksu efektivitātes darbības uzlabošanas mērķu novērtējumu saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) 2019/317 IV pielikumā noteiktajiem kritērijiem.

(65)

Tomēr, ņemot vērā PRB veikto novērtējumu, Komisija norāda, ka Beļģija palielināja 2019. gada bāzes līnijas vērtību maršruta tarifikācijas zonai par 14,3 mlj. EUR (2017. gada EUR izteiksmē), vienlaikus samazinot tās bāzes līnijas vērtību termināļa tarifikācijas zonai, kurā ietilpst Briseles lidosta (EBBR), par 4,4 mlj. EUR (2017. gada EUR izteiksmē). Komisija apzinās, ka arī uzņēmumam skeyes rodas izmaksas saistībā ar reģionālajās lidostās sniegtajiem pieejas pakalpojumiem, kas neietilpst RP3 darbības uzlabošanas plāna darbības jomā. Tomēr Komisija uzskata, ka Beļģija nav pietiekami izskaidrojusi un pamatojusi lielo neatbilstību starp maršruta un termināļa bāzes līnijas vērtībām piemērotajām korekcijām, jo pārdalītās pieejas izmaksas saistībā ar reģionālajām lidostām, kas neietilpst darbības uzlabošanas plāna darbības jomā, šķiet nesamērīgas.

(66)

Turklāt Komisija konstatē, ka, gandrīz pilnībā iekļaujot tās pieejas izmaksas maršruta izmaksu bāzē, Beļģija nav proporcionāli sadalījusi šīs izmaksas starp maršruta pakalpojumiem un termināļa pakalpojumiem, pamatojoties uz pārredzamu metodoloģiju. Komisija uzskata, ka šāds pieejas izmaksu sadalījums neatbilst prasībām, kas noteiktas Regulas (EK) Nr. 550/2004 15. panta 2. punkta e) apakšpunktā un Īstenošanas regulas (ES) 2019/317 22. panta 5. punktā.

(67)

Tādēļ, ņemot vērā 63. un 66. apsvērumā izklāstītos apsvērumus, šis lēmums neskar nekādas pārkāpuma procedūras, ko Komisija var uzsākt saistībā ar izmaiņām izmaksu sadalījuma metodoloģijā, ko Beļģija piemēro RP3 laikā.

(68)

Ņemot vērā iepriekšminētos novērojumus, Komisija secina, ka izmaksu efektivitātes darbības uzlabošanas mērķi Beļģijas–Luksemburgas tarifikācijas zonai neatbilst nevienam no Īstenošanas regulas (ES) 2019/317 IV pielikuma 1.4. punkta a), b) un c) apakšpunktā noteiktajiem novērtēšanas kritērijiem.

(69)

Turklāt saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) 2019/317 IV pielikuma 1.4. punkta d) apakšpunktu Komisijai jāpārbauda, vai novirzes no minētā pielikuma 1.4. punkta a) apakšpunktā, 1.4. punkta b) apakšpunktā un 1.4. punkta c) apakšpunktā noteiktajiem kritērijiem ir nepieciešamas un samērīgas, lai ļautu sasniegt kapacitātes galvenās darbības uzlabošanas jomas mērķus vai īstenot pārstrukturēšanas pasākumus Īstenošanas regulas (ES) 2019/317 2. panta 18. punkta nozīmē. Komisija jo īpaši pārbaudīja, vai novērotās novirzes no Savienības mēroga DUC tendences un no Savienības mēroga ilgtermiņa DUC tendences izraisa tikai aprēķinātās papildu izmaksas par pasākumiem, kas saistīti ar kapacitāti.

(70)

Ņemot vērā PRB veiktos aprēķinus, Komisija norāda, ka aplēstā starpība starp RP3 aprēķinātajām maršruta izmaksām Beļģijas–Luksemburgas tarifikācijas zonai 2024. gadā un aprēķinātajām izmaksām, kas būtu nepieciešamas, lai nodrošinātu atbilstību RP3 Savienības mēroga DUC tendencei, ir aptuveni 8,2 mlj. EUR 2017. gada EUR izteiksmē, savukārt attiecībā uz ilgtermiņa Savienības mēroga DUC tendenci ir novērota atbilstoša atšķirība aptuveni 43,7 mlj. EUR apmērā 2017. gada EUR izteiksmē.

(71)

Komisija norāda, ka pārskatītajā darbības uzlabošanas plāna projektā ir ietverti septiņi pasākumi kapacitātes mērķu sasniegšanai (turpmāk “ar kapacitāti saistītie pasākumi”), kurus Beļģija un Luksemburga uzskata par nepieciešamiem kapacitātes mērķu sasniegšanai un kuri saskaņā ar Beļģijas un Luksemburgas sniegto informāciju pamatotu to izmaksu efektivitātes mērķu novirzes no Savienības mēroga izmaksu efektivitātes darbības uzlabošanas mērķiem.

(72)

Ņemot vērā Lēmumā (ES) 2022/2255 izklāstītos konstatējumus attiecībā uz šiem ar kapacitāti saistītajiem pasākumiem, Komisija ir analizējusi šos pasākumus detalizētāk.

(73)

Pirmais ar kapacitāti saistītais pasākums (turpmāk “1. pasākums”) ietver ATCO pieņemšanu darbā un apmācību, ko veic uzņēmums skeyes, lai RP3 un ceturtajā pārskata periodā (turpmāk “RP4”) uzturētu atbilstošu ATCO darbinieku skaitu. Beļģija un Luksemburga skaidro, ka 1. pasākums ir būtisks, lai risinātu jautājumu par ATCO darbaspēka novecošanos un no tā izrietošo lielo pensionēšanās gadījumu skaitu, kas sagaidāms RP3 un RP4 laikā. Minētā pensionēšanās jo īpaši izriet no 36. apsvērumā minētās DISPO shēmas piemērošanas.

(74)

Beļģija detalizētās pārbaudes laikā arī uzsvēra, ka bez 1. pasākumā paredzētajiem apmācības un darbā pieņemšanas pasākumiem līdz RP3 beigām ATCO skaits, kas darbojas uzņēmumā skeyes, samazināsies par 15 %. Pēc Beļģijas domām tas novestu pie ievērojama kapacitātes samazinājuma.

(75)

Ņemot vērā Beļģijas sniegto informāciju, Komisija piekrīt, ka ATCO apmācība un pieņemšana darbā ir nepieciešama, lai uzturētu un uzlabotu ATCO darbinieku skaitu un nodrošinātu, ka ATCO skaits ir atbilstošs, balstoties uz prognozēto satiksmes attīstību nākotnē. Tomēr Komisija arī atzīmē, ka vajadzību pēc tik plašas jauno ATCO apmācības lielā mērā rada priekšlaicīga pensionēšanās, kas izriet no DISPO shēmas.

(76)

1. pasākuma kopējās izmaksas pārskatītajā darbības uzlabošanas plāna projektā pieauga un sasniedz aptuveni 27 mlj. EUR (2017. gada EUR izteiksmē) salīdzinājumā ar RP3. Salīdzinot ar darbības uzlabošanas plāna projektu, 1. pasākuma izmaksas nominālā izteiksmē ir par 22,4 % lielākas 2022. gadam, par 49,0 % lielākas 2023. gadam un par 36,8 % lielākas 2024. gadam.

(77)

Beļģija apgalvo, ka 1. pasākuma palielinātās izmaksas ir attaisnojamas ar augstākas inflācijas ietekmi un ar precīzāku jaunu darbinieku pieņemšanas faktisko izmaksu aprēķinu, jo tas nodrošina ātrāku satiksmes atjaunošanos un augstāku sagaidāmo apmācāmo ATCO personu nesekmīgu rezultātu līmeni apmācības ciklos, kas jau pabeigti RP3 laikā. Konkrēti, Beļģija skaidro, ka uzņēmums skeyes ir atjauninājis savu biznesa plānu pirms pārskatītā darbības uzlabošanas plāna projekta iesniegšanas un šobrīd plāno pieņemt darbā papildu ATCO, nodrošinot maksimālo apmācības kapacitāti laikā no 2022. līdz 2024. gadam.

(78)

Komisija norāda, ka vienlaikus pārskatītā darbības uzlabošanas plāna projekta ietvaros 2024. gadā plānotais nodarbināto ATCO skaits ir par 6 % mazāks nekā darbības uzlabošanas plāna projektā. Komisija pieņem, ka šī situācija ir saistīta ar 77. apsvērumā minēto augstāku ATCO studentu nesekmīgu rezultātu īpatsvaru uzņēmuma skeyes apmācībā, nekā tika prognozēts.

(79)

Komisija konstatē, ka izmaksu pieaugums saistībā ar 1. pasākumu, kas minēts 76. apsvērumā, ir ievērojami lielāks nekā inflācijas indeksa izmaiņas, kas atspoguļotas pārskatītajā darbības uzlabošanas plāna projektā. Komisija atzīmē, ka izmaksas, kas sākotnēji tika norādītas darbības uzlabošanas plāna projektā saistībā ar 1. pasākumu, aprobežojās ar dispečeru apmācību, lai tie sniegtu skeyes nodrošinātos maršruta pakalpojumus Beļģijas–Luksemburgas tarifikācijas zonā. Tomēr, pamatojoties uz informāciju, kas tika saņemta detalizētās pārbaudes laikā no Beļģijas, palielinātās 1. pasākuma izmaksas, kas iekļautas pārskatītajā darbības uzlabošanas plāna projektā, attiecas arī uz uzņēmuma skeyes veikto termināļa aeronavigācijas pakalpojumu dispečeru apmācību. Ar termināļa tarifikācijas zonu saistītās izmaksas nav jāiekļauj 1. pasākumā.

(80)

Līdz ar to Komisija uzskata, ka Beļģija pretēji lūgumiem to darīt nav pienācīgi paskaidrojusi, kā skeyes plānotās ATCO apmācības aktivitātes un plānotā apmācāmo ATCO uzņemšana attiecībā uz maršruta pakalpojumiem laikposmā starp darbības uzlabošanas plāna projektu un pārskatīto darbības uzlabošanas plāna projektu tika pielāgotas. Turklāt Beļģija attiecībā uz maršruta pakalpojumiem nav pamatojusi aplēstās izmaksas, kas radušās uzņēmumam skeyes uz vienu apmācāmo ATCO, kā arī nesniedza paskaidrojumus par šo izmaksu augsto mainīgumu no gada uz gadu. Ņemot vērā šos apsvērumus, Komisijai nebija iespējams kvantitatīvi noteikt, kā 77. apsvērumā minētais apmācāmo ATCO skaita pieaugums veicina 1. pasākuma izmaksu izmaiņas, kas norādītas 76. apsvērumā attiecībā uz maršruta pakalpojumiem.

(81)

Pat pieņemot, ka uzņēmumam skeyes patiešām rastos augstākas apmācības izmaksas saistībā ar maršruta pakalpojumiem, kā arī apmācāmo ATCO skaita pieauguma dēļ laikā no 2022. līdz 2024. gadam Komisija uzskata, ka šīs paaugstinātās apmācības izmaksas vismaz lielā mērā mazina pazeminātās personāla izmaksas, kas izriet no mazāka plānoto ATCO skaita iesaisti darbībās tajā pašā laikposmā, kā norādīts 78. apsvērumā.

(82)

Komisija atzīmē, ka saistībā ar 1. pasākumu de facto radušās izmaksas lielā mērā izriet no DISPO shēmas, kuru Beļģija pati ir izvēlējusies pieņemt un piemērot attiecībā uz ATCO, kuri strādā uzņēmumā skeyes. Ir skaidrs, ka DISPO shēma RP3 laikā noved pie liela skaita ATCO priekšlaicīgas pensionēšanās, un vienlaicīga šo darbinieku aizstāšana ar jauniem ATCO rada ievērojamu darbības un finansiālu slogu uzņēmumam skeyes. Tomēr, ņemot vērā PRB veikto novērtējumu un uzņēmuma skeyes obligāto vajadzību nodrošināt drošu un nepārtrauktu nepieciešamo kapacitāti RP3 laikā, Komisija kopumā uzskata, ka 1. pasākums ir nepieciešams, lai sasniegtu vietējos kapacitātes darbības uzlabošanas mērķus. Tomēr Komisija uzskata, ka Beļģija nav pamatojusi, ka pārskatītajā darbības uzlabošanas plāna projektā norādītais izmaksu ievērojamais pieaugums 1. pasākumam salīdzinājumā ar darbības uzlabošanas plāna projektu ir pamatots un samērīgs, izņemot, ciktāl tas ir saistīts ar augstākas inflācijas prognozes ietekmi uz minētajām izmaksām. Tāpēc attiecībā uz papildu izmaksām, ko uzskata par nepieciešamām un samērīgām kapacitātes mērķu sasniegšanai, Komisija secina, ka izmaksas, kas jāņem vērā saistībā ar 1. pasākumu, ir darbības uzlabošanas plāna projektā norādītās izmaksas, pārrēķinot tās reālā izteiksmē.

(83)

Otrais ar kapacitāti saistītais pasākums (turpmāk “2. pasākums”) ir uzņēmuma skeyes veikta gaisa satiksmes pārvaldības (air traffic management, ATM) (turpmāk “ATM”) sistēmas aizstāšana ar vienotu, integrētu un saskaņotu gaisa telpas pārvaldības sistēmu, kas jāizstrādā kopā ar MUAC un Beļģijas Bruņoto spēku (Belgian Defence) projekta “Kopīgo gaisa satiksmes pakalpojumu sistēma 3” (Shared Air Traffic Services System 3) (turpmāk “SAS 3 projekts”) pārstāvjiem. Tomēr šo jauno uzņēmuma skeyes nodrošināto ATM sistēmu ir plānots nodot ekspluatācijā tikai pēc RP3 beigām, iespējams, ne agrāk kā 2030. gadā, un tādējādi RP3 laikā ir plānots veikt tikai sagatavošanas darbības.

(84)

2. pasākums ietver arī vidēja termiņa jauninājumu pašreizējai skeyes nodrošinātajai ATM sistēmai, kurai būtu jāsāk darboties pārejas posmā, pirms ieviest jauno ATM sistēmu, kas izriet no SAS 3 projekta. Detalizētās pārbaudes laikā Beļģija ir noskaidrojusi, ka vidēja termiņa jauninājums ietver gan tehnisku, gan funkcionālu jauninājumu, kas, domājams, nodrošinās papildu kapacitāti RP4 laikā.

(85)

2. pasākuma kopējās izmaksas pārskatītajā darbības uzlabošanas plāna projektā tika samazinātas un ir aptuveni 7,4 mlj. EUR (2017. gada EUR izteiksmē) salīdzinājumā ar RP3. Salīdzinot ar darbības uzlabošanas plāna projektu, 2. pasākuma izmaksas nominālā izteiksmē ir par 1,9 % zemākas 2022. gadam, par 9,5 % zemākas 2023. gadam un par 11,9 % zemākas 2024. gadam. Beļģija ir precizējusi, ka minētās izmaiņas labāk atspoguļo faktisko vērtību uzņēmuma skeyes 2021. gada decembrī parakstītajam līgumam par pašreizējās ATM sistēmas vidēja termiņa jauninājumu.

(86)

Beļģija detalizētās pārbaudes laikā ir noskaidrojusi, ka RP3 laikā neradīsies amortizācijas izmaksas saistībā ar jauno ATM sistēmu, kas izriet no SAS 3 projekta. Tomēr Beļģijas sniegtā informācija acīmredzami liecina, ka kapitāla izmaksas par “jaunu ATM sistēmu” ir plānots iekasēt jau RP3 laikā, neskatoties uz to, ka šīs sistēmas ieviešana notiktu tikai vairākus gadus pēc RP3 beigām.

(87)

Komisija uzskata, ka pašreizējās ATM sistēmas plānotā modernizācija un turpmākā nomaiņa no darbības viedokļa ir pamatota un var tikt uzskatīta par nepieciešamu, lai sasniegtu kapacitātes mērķus.

(88)

Tomēr Komisija atzīmē, ka pastāv nopietnas šaubas par 2. pasākuma savlaicīgu īstenošanu. Patiešām, detalizētās pārbaudes laikā trešās personas informēja Komisiju, ka uzņēmums skeyes apsver iespēju izstāties no SAS 3 projekta, kas ir jaunās ATM sistēmas plānotās izstrādes pamatā. Beļģijas iestādes neapstrīdēja šo informāciju, taču uzsvēra, ka joprojām notiek diskusijas starp iesaistītajām pusēm par projekta nākotni. Balstoties uz šiem novērojumiem, Komisija uzskata, ka Beļģija nav sniegusi pietiekamu pārliecību par SAS 3 projekta īstenošanu vai par jebkādiem alternatīviem risinājumiem, kas jāievieš gadījumā, ja projekts netiks īstenots.

(89)

Turklāt Komisija atzīmē, ka 2. pasākuma izmaksas veido lielu daļu no citām darbības izmaksām, jo īpaši projekta izmaksām, kas saistītas ar esošās ATM sistēmas vidēja termiņa jauninājuma sagatavošanu un ar jauno sistēmu. Komisija uzskata, ka šādas darbības izmaksas ir saistītas ar ANSP normālu darbību un, pretēji pašu ATM sistēmu un to sastāvdaļu izveidei, nevar uzskatīt, ka tās tieši radušās, lai sasniegtu kapacitātes mērķus.

(90)

Tāpēc attiecībā uz papildu izmaksām, ko uzskata par nepieciešamām un samērīgām kapacitātes mērķu sasniegšanai, Komisija secina, ka izmaksām, kas jāņem vērā saistībā ar 2. pasākumu, būtu jāaprobežojas ar amortizācijas izmaksām un kapitāla izmaksām, ko radījis skeyes nodrošinātās ATM sistēmas vidēja termiņa jauninājums.

(91)

Trešais ar kapacitāti saistītais pasākums (turpmāk “3. pasākums”) ir saistīts ar grozījumiem vispārējos nodarbinātības nosacījumos (VNN), kas piemērojami MUAC strādājošajiem ATCO (turpmāk “VNN pakete”) pēc koplīguma noslēgšanas 2019. gadā pirms Covid-19 pandēmijas uzliesmojuma. 3. pasākums ietver MUAC strādājošo ATCO atalgojuma palielināšanu par 10,75 % apmaiņā pret elastīgāku darba organizāciju.

(92)

Pamatojoties uz pārskatītajā darbības uzlabošanas plāna projektā iekļauto informāciju, 3. pasākuma ietvaros ieviestie elastīguma noteikumi ietver ikgadējā darba laika palielināšanu jaunpieņemtajiem ATCO darbiniekiem, jaunus noteikumus par maiņu organizēšanu, iespēju slēgt līgumus ar ATCO par papildu darba dienām, elastīgāku ikgadējo darba laiku un atvaļinājuma plānošanu, kā arī iespēju vienoties ar jau strādājošajiem ATCO par iespējamu pensionēšanās vecuma pagarināšanu līdz 60 gadiem.

(93)

Komisija norāda, ka 3. pasākuma mērķis būtībā ir palielināt ATCO pieejamību un darba grafiku izveides elastīgumu, lai apmierinātu satiksmes pieprasījumu. Beļģija uzsvēra, ka bija paredzēts, ka 3. pasākums pirms Covid pastāvošajos satiksmes apstākļos samazinās gaisa satiksmes plūsmas pārvaldības kavējumus un tādējādi novērsīs no tiem izrietošās izmaksas gaisa telpas lietotājiem. Beļģija arī precizēja, ka sākotnēji tika lēsts, ka 3. pasākums ļāva MUAC noteikt ATCO papildu maiņas, iegūstot 1 050 papildu maiņas 2019. gadā un 3 150 papildu maiņas 2024. gadā.

(94)

Savā Komisijai iesniegtajā analīzē PRB secināja, ka 3. pasākums patiešām ļauj MUAC piedāvāt papildu kapacitāti gaisa telpas lietotājiem 2023. un 2024. kalendārajā gadā un tādējādi veicina kapacitātes mērķu sasniegšanu RP3 laikā apstākļos, kuros satiksmes apjoms ir salīdzināms ar tās līmeni pirms pandēmijas.

(95)

3. pasākuma kopējās izmaksas pārskatītajā darbības uzlabošanas plāna projektā pieauga un sasniedz aptuveni 13,2 mlj. EUR (2017. gada EUR izteiksmē) salīdzinājumā ar RP3. Salīdzinot ar darbības uzlabošanas plāna projektu, 3. pasākuma izmaksas nominālā izteiksmē ir par 7,4 % lielākas 2022. gadam, par 9,0 % lielākas 2023. gadam un par 9,2 % lielākas 2024. gadam. Saskaņā ar informāciju, ko Beļģija sniedza detalizētās pārbaudes laikā, minētie izmaksu pieaugumi ir saistīti ar augstāku inflāciju, nekā gaidīts, kas izraisa MUAC strādājošo ATCO algu indeksāciju.

(96)

Beļģija norāda, ka 3. pasākuma apstiprināšanas brīdī tā izmaksas tika lēstas kā līdzvērtīgas papildu ATCO nolīgšanai, lai novērstu ATCO personāla trūkumu, ar ko saskaras MUAC. Tomēr šis apgalvojums nav pamatots ar skaitļiem vai pierādījumiem par 3. pasākuma kopējo ietekmi uz RP3 izmaksu bāzi. Attiecīgi Komisija nav varējusi pārbaudīt, vai 3. pasākuma izmaksas RP3 laikā būtu līdzvērtīgas izmaksām, kas MUAC būtu radušās, nolīgstot papildu ATCO, lai nodrošinātu tādus pašus kapacitātes ieguvumus.

(97)

Komisija norāda, ka PRB konstatēja, ka izmaksas, ko Beļģija un Luksemburga uzrādīja 3. pasākuma ietvaros, ir pamatotas un samērīgas ar gaisa telpas lietotāju radītajiem ieguvumiem, tostarp gaisa satiksmes plūsmas pārvaldības (air traffic flow management, ATFM) kavējumu novēršanu un no tās izrietošo negatīvo darbības un finansiālo ietekmi uz gaisa telpas lietotājiem, tostarp pasažieriem, kā arī vidi.

(98)

Proti, PRB norāda, ka ir pierādījumi tam, ka 3. pasākumā ietvertā VNN pakete ļāva MUAC nodrošināt ievērojami uzlabotu kapacitātes darbību tās pirmajā īstenošanas gadā, proti, 2019. gadā, tādējādi novēršot netiešās izmaksas aptuveni 30 mlj. EUR apmērā gaisa telpas lietotājiem, ko rada ATM kavējumi. PRB arī norāda, ka 2020. gadā un 2021. gadā Covid-19 pandēmijas izraisītā lielā satiksmes lejupslīde radīja ārkārtējus apstākļus, kuros 3. pasākuma ietvaros noteiktie papildu elastīguma noteikumi nebija nepieciešami. Tomēr PRB uzskata, ka MUAC ir adekvāti mazinājis 3. pasākuma ietekmi attiecībā uz 2020. un 2021. gadu, ņemot vērā, ka pārskatītajā darbības uzlabošanas plāna projektā ir norādīts, ka “dažas pārpalikušās maiņas no 2020. gada un 2021. gada pirmā ceturkšņa” tika atliktas, lai izmantotu tās pārējā RP3 laikā bez papildu izmaksām. PRB secina, ka 3. pasākums RP3 laikā tiek kopumā pamatots ar kapacitātes apsvērumiem, jo tas veicina labāku resursu pieejamību un maksimāli palielina kapacitāti, kas ir pieejama augsta satiksmes pieprasījuma laikā.

(99)

Tāpēc Komisija secina, ka 3. pasākums ir nepieciešams kapacitātes mērķu sasniegšanai un tā izmaksas ir samērīgas, ņemot vērā šo mērķu izpildes labvēlīgo operatīvo ietekmi uz kapacitātes nodrošināšanu.

(100)

Ceturtais ar kapacitāti saistītais pasākums (turpmāk “4. pasākums”) sastāv no uzlabota pēcdarbību analīzes procesa, kas MUAC jāievieš, izmantojot attiecīgus rīkus un “komercizpētes līdzekļus”. Beļģija un Luksemburga norāda, ka 4. pasākuma, kas pārskatītajā darbības uzlabošanas plānā norādīts kā “PABI projekts”, mērķis ir nodrošināt MUAC ikdienas darbību turpmāku optimizēšanu.

(101)

Pamatojoties uz informāciju, kas ietverta pārskatītajā darbības uzlabošanas plāna projektā, 4. pasākumam būtu jāveicina turpmākā satiksmes pieprasījuma apmierināšana un jānovērš nevajadzīgi darbības ierobežojumi gaisa telpas lietotājiem (dēvēti par “pārmērīgu regulējumu”), kas izraisa ATFM kavējumus. Komisija atzīmē, ka Beļģija norādīja, ka 4. pasākums sāks darboties 2022. gadā, kaut arī Beļģija nepārprotami neapstiprināja šo informāciju detalizētās pārbaudes laikā.

(102)

Ņemot vērā PRB veikto novērtējumu, Komisija piekrīt, ka 4. pasākuma ietvaros sniegtās darbības analītikas iespējas palīdz vislabāk izmantot pieejamos resursus, lai maksimāli palielinātu gaisa telpas lietotājiem pieejamo kapacitāti, jo īpaši augsta satiksmes pieprasījuma laikā.

(103)

4. pasākuma kopējās izmaksas ir par aptuveni 0,9 mlj. EUR (2017. gada EUR izteiksmē) augstākas nekā RP3 laikā un saglabājas nemainīgas, salīdzinot ar 2021. gadā iesniegto darbības uzlabošanas plāna projektu. Komisija atzīmē, ka PRB ir izskatījusi 4. pasākuma izmaksas un uzskata tās par pamatotām.

(104)

Tādējādi Komisija secina, ka 4. pasākums ir nepieciešams, lai atbalstītu nepārtrauktu kapacitātes mērķu sasniegšanu, un uzskata, ka 4. pasākuma izmaksas ir samērīgas, ņemot vērā strukturālos un operatīvos ieguvumus, ko tās nodrošinās.

(105)

Piektais ar kapacitāti saistītais pasākums (turpmāk “5. pasākums”) attiecas uz jauno ATCO sākotnējo (ab initio) apmācību MUAC Briseles sektorā. Saskaņā ar pārskatīto darbības uzlabošanas projektu 5. pasākumā ietvertie ATCO apmācības pasākumi ir nodoti ārpakalpojumu sniedzējam, proti, ārējai mācību organizācijai, kas atrodas Francijā.

(106)

Beļģija skaidro, ka MUAC veiktā nepārtrauktā ATCO darbā pieņemšana un ab initio apmācība ir nepieciešama, lai novērstu kapacitātes ierobežojumus RP3 laikā un turpmākajos pārskata periodos. Ņemot vērā Beļģijas sniegto informāciju, Komisija piekrīt, ka MUAC jāapmāca jauni ATCO, lai saglabātu un uzlabotu ATCO darbinieku skaitu un nodrošinātu, ka ATCO skaits ir atbilstošs, balstoties uz prognozēto satiksmes attīstību nākotnē.

(107)

5. pasākuma kopējās izmaksas sasniedz aptuveni 14,2 mlj. EUR (2017. gada EUR izteiksmē) RP3 laikā. Detalizētās pārbaudes laikā Beļģija nodrošināja 5. pasākuma izmaksu sadalījumu trīs kategorijās, proti, ATCO apmācošā personāla izmaksas, simulatora pilotu izmaksas un mācību organizācijas iekasētās izmaksas. Komisija atzīmē, ka PRB ir izskatījusi 5. pasākuma izmaksas un uzskata tās par pamatotām.

(108)

Tāpēc Komisija secina, ka 5. pasākums ir nepieciešams kapacitātes mērķu sasniegšanai un tā izmaksas ir samērīgas, ņemot vērā šo mērķu izpildes operatīvo ietekmi uz kapacitātes nodrošināšanu.

(109)

Sestais ar kapacitāti saistītais pasākums (turpmāk “6. pasākums”) ietver papildu ATCO nodarbināšanu MUAC Briseles sektorā, lai apmierinātu satiksmes pieprasījumu RP3 laikā un turpmākajos gados.

(110)

Saskaņā ar pārskatītajā darbības uzlabošanas plāna projektā ietverto informāciju ir plānots būtiski palielināt šo ATCO skaitu no 106 līdz 119 ATCO salīdzinājumā ar RP3. Beļģija norāda, ka papildu ATCO personāls ļaus palielināt sektora darba laiku un operatīvo elastīgumu. Ņemot vērā Beļģijas sniegto informāciju, Komisija piekrīt, ka MUAC jāpieņem darbā papildu ATCO, lai atbalstītu kapacitātes mērķu sasniegšanu.

(111)

6. pasākuma kopējās izmaksas sasniedz aptuveni 4,4 mlj. EUR (2017. gada EUR izteiksmē) RP3 laikā. Šīs izmaksas ir saistītas ar atalgojumu papildu ATCO, kuri uzsāk darbu RP3 laikā. Komisija atzīmē, ka PRB ir izskatījusi 6. pasākuma izmaksas un uzskata tās par pamatotām.

(112)

Tāpēc Komisija uzskata, ka 6. pasākums ir nepieciešams kapacitātes mērķu sasniegšanai un tā izmaksas ir samērīgas, ņemot vērā šo mērķu izpildes operatīvo ietekmi uz kapacitātes nodrošināšanu.

(113)

Septītais ar kapacitāti saistītais pasākums (turpmāk “7. pasākums”) aptver jaunas darbaspēka plānošanas sistēmas izstrādi, ko veic MUAC ar mērķi atbalstīt jaunu darbības prasību ieviešanu. 7. pasākums ietver jaunas darbaspēka plānošanas sistēmas izstrādi, modernizētu darba grafiku izveides rīku un citus darbaspēka plānošanas rīkus, kas ir nepieciešami jaunu darbības prasību īstenošanai.

(114)

Ņemot vērā PRB veikto novērtējumu, Komisija piekrīt, ka efektivitātes ieguvumi, kurus nodrošina jaunā darbaspēka plānošanas sistēma, veicinās operacionālo iespēju uzlabošanu un efektīvāku pakalpojumu sniegšanu.

(115)

7. pasākuma kopējās izmaksas sasniedz aptuveni 0,8 mlj. EUR (2017. gada EUR izteiksmē) RP3 laikā. Komisija atzīmē, ka PRB ir izskatījusi 7. pasākuma izmaksas un uzskata tās par pamatotām.

(116)

Tāpēc Komisija uzskata, ka 7. pasākums ir nepieciešams kapacitātes mērķu sasniegšanai un tā izmaksas ir samērīgas, ņemot vērā šo mērķu izpildes operatīvo ietekmi uz kapacitātes nodrošināšanu.

(117)

Komisija ir sīkāk analizējusi Beļģijas un Luksemburgas piedāvātos septiņus ar kapacitāti saistītos pasākumus attiecībā uz to kopējo ietekmi un ar mērķi novērtēt, vai visu šo pasākumu vienlaicīga īstenošana ir nepieciešama, lai sasniegtu vietējos kapacitātes darbības uzlabošanas mērķus.

(118)

Šajā sakarā Komisija ņem vērā PRB konstatējumus, saskaņā ar kuriem šie septiņi ar kapacitāti saistītie pasākumi, aplūkojot tos kopā, ir piemēroti un pamatoti, ņemot vērā to kopējo paredzamo operatīvo rezultātu un no tā izrietošo kopējo ietekmi uz kapacitātes nodrošināšanu. Saskaņā ar PRB analīzi šo pasākumu apvienotā īstenošana ļauj skeyes un MUAC efektīvi pārvaldīt prognozētos satiksmes līmeņus maksimālā satiksmes pieprasījuma laikā, vienlaikus stiprinot pakalpojumu sniegšanas elastīgumu un noturību neparedzētu vai nepastāvīgu apstākļu gadījumā. PRB arī apstiprina, ka šo ar kapacitāti saistīto pasākumu īstenošana kopā nerada kapacitātes pārpalikumu attiecībā uz aeronavigācijas pakalpojumiem, kas tiek sniegti Beļģijas un Luksemburgas gaisa telpā atlikušajos RP3 mēnešos (22). Visbeidzot, PRB norāda, ka pārskatītajā darbības uzlabošanas plāna projektā piedāvātie pasākumi saistībā ar papildu gaisa satiksmes vadības dispečeru apmācību un nodarbināšanu papildina organizatoriskos un tehniskos pasākumus, kas ļauj uzlabot kapacitātes nodrošināšanu.

(119)

Attiecībā uz Īstenošanas regulas (ES) 2019/317 IV pielikuma 1.4. punkta d) apakšpunkta i) punktā noteikto kritēriju Komisija, pamatojoties uz 71. un 118. apsvērumā izklāstītajiem konstatējumiem, secina, ka Beļģijas un Luksemburgas 1. un 2. pasākumam norādītās izmaksas ir daļēji nepieciešamas un samērīgas, lai sasniegtu kapacitātes darbības uzlabošanas mērķus, savukārt attiecībā uz 3. līdz 7. pasākumu norādītās izmaksas ir pilnībā nepieciešamas un samērīgas šo mērķu sasniegšanai.

(120)

Tālāk esošajā tabulā ir redzams ar kapacitāti saistīto pasākumu radītais ieguldījums, lai novērstu atšķirības no Savienības mēroga DUC tendencēm, kas novērotas 70. apsvērumā attiecībā uz attiecīgo gadu, proti, 2024. gadu.

(121)

Kā norādīts 120. apsvērumā sniegtajā tabulā, ar kapacitāti saistītie pasākumi attaisno 19,2 mlj. EUR pārsniegumu (2017. gada EUR izteiksmē), salīdzinot ar Savienības mēroga DUC tendencēm. Šis pārsniegums ir lielāks nekā aplēstā novirze no RP3 Savienības mēroga DUC tendences, sasniedzot 8,2 mlj. EUR (2017. gada EUR izteiksmē), bet ir mazāka nekā aplēstā novirze 43,7 mlj. EUR apmērā (2017. gada EUR izteiksmē) no ilgtermiņa Savienības mēroga DUC tendences. Tādējādi Beļģijai un Luksemburgai joprojām ir nepamatota starpība 24,5 mlj. EUR apmērā (2017. gada EUR izteiksmē) salīdzinājumā ar ilgtermiņa Savienības mēroga DUC tendenci.

(122)

Tāpēc Komisija secina, ka Īstenošanas regulas (ES) 2019/317 IV pielikuma 1.4. punkta d) apakšpunkta ii) punktā noteiktais kritērijs nav izpildīts attiecībā uz Beļģiju un Luksemburgu.

(123)

Turklāt Komisija norāda, ka Beļģija un Luksemburga pārskatītajā darbības uzlabošanas plāna projektā nav piedāvājušas nekādus pārstrukturēšanas pasākumus, kas attaisnotu novirzi no Savienības mēroga DUC tendences vai no Savienības mēroga ilgtermiņa DUC tendences saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) 2019/317 IV pielikuma 1.4. punkta d) apakšpunkta ii) punktā noteikto kritēriju.

(124)

Ņemot vērā 22. un 123. apsvērumā izklāstīto novērtējumu, Komisija secina, ka izmaksu efektivitātes darbības uzlabošanas mērķi Beļģijas–Luksemburgas tarifikācijas zonai neatbilst Savienības mēroga darbības uzlabošanas mērķiem.

(125)

Īstenošanas lēmumā (ES) 2022/728 Komisija pauda bažas par Beļģijas darbības uzlabošanas plāna projektā ierosinātajiem termināļa izmaksu efektivitātes darbības uzlabošanas mērķiem. Šie izmaksu efektivitātes mērķi attiecas tikai uz termināļa aeronavigācijas pakalpojumiem, ko sniedz Briseles lidostā. Minētajā Īstenošanas lēmumā Komisija pauda uzskatu, ka Beļģijai šie mērķi bija jāpamato vai jāsamazina.

(126)

Komisija norāda, ka pārskatītajā darbības uzlabošanas plāna projektā ir iekļauti uzlaboti termināļa izmaksu efektivitātes darbības uzlabošanas mērķi Beļģijai 2022.–2024. kalendārajam gadam, tai skaitā aprēķināto izmaksu samazinājums reālā izteiksmē šiem kalendārajiem gadiem. Komisija norāda, ka termināļa DUC tendence +4,5 % RP3 laikā, joprojām ir lielāka nekā maršruta DUC tendence +1,9 % RP3 laikā, un tā joprojām ir lielāka nekā faktiskā termināļa DUC tendence +0,5 %, kas novērota RP2 laikā. Turklāt Komisija norāda, ka termināļa aeronavigācijas pakalpojumu DUC Briseles lidostā joprojām ir par aptuveni 55 % augstākas nekā tās attiecīgās salīdzināmās lidostu grupas termināļa DUC vidējā vērtība.

(127)

Ņemot vērā 125. un 126. apsvērumā izklāstīto novērtējumu, Komisija secina, ka Beļģijas ierosinātie pārskatītie termināļa izmaksu efektivitātes darbības uzlabošanas mērķi joprojām rada bažas. Tāpēc Komisija atkārtoti pauž savu Īstenošanas lēmumā (ES) 2022/728 izklāstīto viedokli, ka Beļģijai būtu jāsniedz atbilstošs šo mērķu pamatojums vai jāpārskata šie mērķi, samazinot tos.

(128)

Īstenošanas lēmumā (ES) 2022/728 Komisija secināja, ka Beļģijai un Luksemburgai jāpārskata to stimulu shēmas maršruta un termināļa kapacitātes mērķu sasniegšanai tā, lai maksimālie no minētajām stimulu shēmām izrietošie finansiālie zaudējumi tiktu noteikti tādā līmenī, kam ir būtiska ietekme uz riskam pakļautajiem ieņēmumiem. Komisija norāda, ka Beļģija un Luksemburga nav veikušas nekādas izmaiņas šajās stimulu shēmās pārskatītajā darbības uzlabošanas plāna projektā.

(129)

Tāpēc Komisija secina, ka Beļģijas un Luksemburgas pārskatītajā darbības uzlabošanas plāna projektā izklāstītās stimulu shēmas joprojām rada bažas. Tādējādi Komisija atkārtoti pauž viedokli, ka Beļģijai un Luksemburgai būtu jāpārskata savas stimulu shēmas, lai sasniegtu maršruta un termināļa kapacitātes mērķus, lai no šīm stimulu shēmām izrietošie maksimālie finansiālie trūkumi tiktu noteikti tādā līmenī, kas būtiski ietekmē riskam pakļautos ieņēmumus, kā paredzēts Īstenošanas regulas (ES) 2019/317 11. panta 3. punkta a) apakšpunktā. Komisija uzskata, ka pārskatītā stimulu shēma radītu maksimālu finansiālu neizdevīgumu, kas ir vienāds ar vai lielāks par 1 % no aprēķinātajām izmaksām.

(130)

Ņemot vērā iepriekšminēto, Beļģijai un Luksemburgai būtu jāveic korektīvi pasākumi Regulas (ES) Nr. 549/2004 11. panta 3. punkta c) apakšpunkta trešās daļas nozīmē. Šiem korektīvajiem pasākumiem būtu jāļauj Beļģijai un Luksemburgai panākt atbilstību RP3 Savienības mēroga izmaksu efektivitātes darbības uzlabošanas mērķiem, kas, pamatojoties uz šajā lēmumā izklāstīto Komisijas novērtējumu, atbilst aprēķināto izmaksu samazinājumam Beļģijas un Luksemburgas maršruta tarifikācijas zonai par 24,5 mlj. EUR, kas izteikts reālā izteiksmē 2017. gada cenās.

(131)

Komisija norāda, ka Beļģija plāno veikt skeyes un MUAC darbības atbilstības pārbaudi, kurā tā ir uzaicinājusi Komisijas dienestus piedalīties kā novērotājus. Komisija saprot, ka atbilstības pārbaude palīdzēs Beļģijai sagatavot galīgā darbības uzlabošanas plāna projektu, kurā būtu jāņem vērā korektīvie pasākumi. Ja šajā atbilstības pārbaudē tiks gūti jauni pierādījumi, Komisija plāno ņemt vērā šos jaunos pierādījumus.

(132)

Daži korektīvie pasākumi, kas Beļģijai un Luksemburgai jāveic saskaņā ar šo lēmumu, to būtības dēļ varētu neradīt pilna apmēra ietekmi RP3 laikā. Tomēr Beļģijai un Luksemburgai tie joprojām būtu jāsāk īstenot RP3 laikā, pamatojoties uz saistošām saistībām, kas jāiekļauj šo valstu galīgajos darbības uzlabošanas plānu projektos, pat ja šie pasākumi radīs izmaksu efektivitātes uzlabojumus nākamajā pārskata periodā.

(133)

Korektīvie pasākumi būtu jāievieš kā daļa no galīgajiem darbības uzlabošanas plānu projektiem, kas jāiesniedz Komisijai trīs mēnešu laikā no šā lēmuma pieņemšanas dienas saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) 2019/317 15. panta 6. punktu. Šie galīgie darbības uzlabošanas plānu projekti Beļģijai un Luksemburgai būtu jāpieņem atsevišķi valsts līmenī, ņemot vērā to, ka darbības uzlabošanas mērķu noteikšanas darbības FABEC līmenī ir pārtrauktas, jo Francija, Vācija un Nīderlande ir atteikušās no pārskatītā FABEC darbības uzlabošanas plāna projekta, kā paskaidrots 6. apsvērumā.

(134)

Ņemot vērā šajā lēmumā izklāstītos konstatējumus, Beļģijai un Luksemburgai jo īpaši būtu pienācīgi jārisina šādi jautājumi:

(135)

Vienotās gaisa telpas komiteja nav sniegusi atzinumu. Tika uzskatīts, ka ir nepieciešams īstenošanas akts, un priekšsēdētājs iesniedza īstenošanas akta projektu turpmākai apspriešanai pārsūdzības komitejā. Pārsūdzības komiteja atzinumu nesniedza,