(1)

Savienībā konkrētu slāpekļa mēslošanas līdzekļu ielaides resursu tirgus ir lielā mērā atkarīgs no importa no trešām valstīm. Slāpekļa mēslošanas līdzekļu ražošanai Savienība 2021. gadā importēja 2,9 miljonus tonnu amonjaka un 4,7 miljonus tonnu karbamīda. 2021. gadā šo produktu cenas ievērojami palielinājās, un šā gada laikā tās ir palielinājušās vēl vairāk.

(2)

Patlaban ievērojamu daļu minēto slāpekļa mēslošanas līdzekļu ielaides resursu Savienībā importē no trešām valstīm, kurām ir preferenciāla piekļuve Savienības tirgum, tāpēc importam netiek piemērots nodoklis. Neraugoties uz to, Savienība lielos apjomos importē slāpekļa mēslošanas līdzekļu ielaides resursus, kuru izcelsme ir valstīs, uz kurām attiecas Padomes Regulā (EEK) Nr. 2658/87 (1) noteiktais kopējais muitas tarifs, un patlaban tarifa likmes ir 5,5–6,5 % robežās.

(3)

Komisijas 2022. gada 23. marta paziņojumā par pārtikas nodrošinājuma garantēšanu un pārtikas sistēmu noturības stiprināšanu Komisija norādījusi, ka jau pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā izejvielu tirgos bija vērojams būtisks cenu kāpums, kas lauksaimniecības tirgos atspoguļojās ar enerģijas un mēslošanas līdzekļu izmaksu pieaugumu, un rezultātā palielinājās lauksaimniecības produktu iepirkuma cenas. Komisija norāda, ka iebrukums Ukrainā un izejvielu cenu kāpums pasaulē ir paaugstinājis cenas lauksaimniecības tirgos vēl vairāk un atklājis no mēslošanas līdzekļu importa daļēji atkarīgās Savienības pārtikas sistēmas neaizsargātību. Tas palielina ražotāju izmaksas un ietekmē pārtikas cenas, radot bažas par patērētāju pirktspēju un Savienības lauksaimnieku ienākumiem. Komisija uzsver, ka īstermiņā minerālo mēslošanas līdzekļu izmaksām un pieejamībai jābūt prioritātēm, kamēr notiek pāreja uz ilgtspējīgu mēslošanas līdzekļu veidu vai mēslošanas metožu izmantošanu. Lai ražotu mēslošanas līdzekļus pašā Savienībā, minētās pārejas perioda laikā mēslošanas līdzekļu nozarei Savienībai ir vajadzīga piekļuve nepieciešamajam importam, arī ielaides resursiem. Komisija arī uzsver – lai nodrošinātu, ka netiek apdraudētas Savienības ražas izredzes, tiks uzraudzītas mēslošanas līdzekļu cenas un to piegādes lauksaimniekiem.

(4)

Ņemot vērā iepriekš minēto, ir lietderīgi rīkoties, lai samazinātu izmaksas, kas, importējot slāpekļa mēslošanas līdzekļu ražošanai nepieciešamos ielaides resursus, rodas Savienības mēslošanas līdzekļu ražotājiem.

(5)

Turklāt tas, ka starpposma ražošanas resursu, piemēram, amonjaka un karbamīda, importam Savienībā ir noteikti tarifi, laikā, kad starptautiskajos tirgos valda slāpekļa mēslošanas līdzekļu trūkums, faktiski nestimulē Savienības tirgus apgādi, salīdzinājumā ar citiem pasaules tirgiem, kur šādu importa tarifu nav. Tarifu atšķirība arī kavē centienus dažādot Savienības importu.

(6)

Tāpēc ir lietderīgi uz laiku apturēt Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 952/2013 (2) 56. panta 2. punkta c) apakšpunktā minēto kopējā muitas tarifa nodokļu piemērošanu konkrētiem slāpekļa mēslošanas līdzekļu ielaides resursiem. Šo pagaidu pasākumu būtu jāpiemēro sešus mēnešus no šīs regulas spēkā stāšanās dienas. Lai varētu izvērtēt minētā pasākuma ietekmi, Komisijai būtu jāsagatavo ziņojums un jāiesniedz tas Padomei.

(7)

Tajā pašā laikā saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 21. panta 3. punktu Savienībai ir jāgādā par saskanību starp dažādajām savas ārējās darbības jomām, kā arī starp savu ārējo darbību un citām Savienības politikas jomām.

(8)

Pēdējo gadu laikā Savienības un Krievijas Federācijas attiecības ir attīstījušās ļoti negatīvā gultnē, tām pasliktinoties īpaši pēdējo mēnešu laikā sakarā ar starptautisko tiesību nerespektēšanu no Krievijas Federācijas puses un īpaši neprovocēto un nepamatoto tās agresijas karu pret Ukrainu.

(9)

Kopš 2014. gada jūlija Savienība Krievijas Federācijai ir pakāpeniski piemērojusi ierobežojošus pasākumus. Eiropadome 2022. gada 24. februāra secinājumos paziņoja, ka neprovocētā un nepamatotā Krievijas Federācijas militārā agresija pret Ukrainu rupji pārkāpj starptautiskās tiesības un Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu principus un apdraud Eiropas un globālo drošību un stabilitāti.

(10)

Padome nesen, 2022. gada 3. jūnijā, pieņēma sesto sankciju paketi pret Krievijas Federāciju par tās nepārtraukto agresijas karu pret Ukrainu un ziņotajām Krievijas bruņoto spēku Ukrainā pastrādātajām zvērībām.

(11)

Turklāt, lai arī Krievijas Federācija ir Pasaules Tirdzniecības organizācijas dalībvalsts, Savienība, ņemot vērā uz Līguma par Pasaules Tirdzniecības organizācijas izveidošanu un īpaši GATT 1994 XXI panta pamata spēkā esošos izņēmumus, ir atbrīvota no saistībām piešķirt no Krievijas Federācijas importētiem produktiem priekšrocības, kādas piešķirtas līdzīgiem no citām valstīm importētiem produktiem (lielākās labvēlības režīms).

(12)

Tāpēc nebūtu lietderīgi atļaut, ka importam no Krievijas Federācijas tiek piešķirts beznodokļu un lielākās labvēlības režīms attiecībā uz produktiem, uz kuriem attiecas šī regula.

(13)

Pēdējo gadu laikā ir pasliktinājies stāvoklis arī Savienības un Baltkrievijas starpā, tāpēc ka režīms nerespektē starptautiskās tiesības, pamattiesības un cilvēktiesības. Turklāt Baltkrievija jau no paša sākuma ir atbalstījusi Krievijas Federācijas agresijas karu pret Ukrainu, arī ļaujot Krievijas Federācijai šaut ballistiskās raķetes no Baltkrievijas teritorijas, transportēt Krievijas militārpersonas un smagos ieročus, tankus un militāros transportierus, ļaujot Krievijas militārajiem gaisa kuģiem lidot pāri Baltkrievijas gaisa telpai uz Ukrainu, nodrošinot uzpildes punktus un Baltkrievijā uzglabājot Krievijas ieročus un militāro aprīkojumu.

(14)

Kopš 2020. gada oktobra Savienība Baltkrievijai ir pakāpeniski piemērojusi ierobežojošus pasākumus. Padome 2021. gada 2. decembrī pieņēma piekto sankciju paketi sakarā ar pastāvīgiem cilvēktiesību pārkāpumiem un migrantu instrumentalizāciju. Sakarā ar Baltkrievijas iesaistīšanos neprovocētajā un nepamatotajā Krievijas Federācijas agresijas karā pret Ukrainu, 2022. gada 24. februārī, 2. martā, 9. martā un 3. jūnijā tika pieņemtas vēl citas jaunu sankciju paketes. Turklāt Baltkrievija nav Pasaules Tirdzniecības organizācijas dalībvalsts. Tāpēc Līgums par Pasaules Tirdzniecības organizācijas izveidošanu neuzliek Savienībai par pienākumu piešķirt produktiem no Baltkrievijas lielākās labvēlības režīmu. Turklāt tirdzniecības nolīgumi atļauj darbības, kas pamatotas ar piemērojamām izņēmuma klauzulām, jo īpaši izņēmumiem drošībai.

(15)

Ņemot vērā iepriekš minēto, ir lietderīgi, piemērojot Regulas (EEK) Nr. 2658/87 I pielikuma vispārīgos noteikumus par nodokļiem un jo īpaši tā pirmās daļas I sadaļas B daļas 1. punktu, izslēgt Krieviju un Baltkrieviju no šajā regulā izklāstītās autonomo tarifu apturēšanas darbības jomas.

(16)

Uz Krievijas Federācijas un Baltkrievijas izcelsmes slāpekļa mēslošanas līdzekļu ielaides resursu importu tāpēc nebūtu jāattiecina tarifa apturēšana. Tā vietā to produktu importam no Krievijas Federācijas un Baltkrievijas, uz kuriem attiecas šī regula, būtu jāturpina piemērot ievedmuitas nodokli, kurš uz tiem attiecās iepriekš,

(17)

Ņemot vērā slāpekļa mēslošanas līdzekļu ražošanas ielaides resursu būtisko un pēkšņo cenu pieaugumu, ko saasinājusi ārkārtas situācija, kura mēslošanas līdzekļu tirgū izveidojusies sakarā ar Krievijas Federācijas agresijas karu pret Ukrainu, šai regulai būtu jāstājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

(18)

Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Regulas (EEK) Nr. 2658/87 I pielikums,