32022R2448

EUR-Lex

Access to European Union law

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

EUROPA
EUR-Lex home
Īstenošanas regula - 2022/2448 - EN - EUR-Lex

Help

Search tips

Need more search options? Use the Advanced search

Document 32022R2448

Help

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2022/2448 (2022. gada 13. decembris), ar ko nosaka operacionālos norādījumus par pierādījumiem, kuri izmantojami, lai pierādītu atbilstību Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2018/2001 29. pantā noteiktajiem meža biomasas ilgtspējas kritērijiem (Dokuments attiecas uz EEZ)

C/2022/9134

OV L 320, 14.12.2022, p. 4–11 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, GA, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

Legal status of the document In force

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_impl/2022/2448/oj

Date of document:: 13/12/2022; Pieņemšanas datums
Date of effect:: 03/01/2023; Stāšanās spēkā Publ. datums +20 Skatīt Pants 8
Date of end of validity:: No end date

Author:: Eiropas Komisija, Enerģētikas ģenerāldirektorāts
Responsible body:: ENER
Form:: Īstenošanas regula
Additional information:: Attiecas uz EEZ

Treaty:

Līgums par Eiropas Savienības darbību

Legal basis:

32018L2001 - A29P8

Link

Select all documents mentioning this document

Modified by:

Relation	Act	Comment	Subdivision concerned	From	To
Corrected by	32022R2448R(01)	(FI)

Instruments cited:

Link

EUROVOC descriptor:

Subject matter:

Directory code:

15.10.30.00 Vide, patērētāju tiesību un veselības aizsardzība / Vide / Kosmoss, vide un dabas resursi

HTML

PDF

Official Journal

14.12.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 320/4

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2022/2448

(2022. gada 13. decembris),

ar ko nosaka operacionālos norādījumus par pierādījumiem, kuri izmantojami, lai pierādītu atbilstību Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2018/2001 29. pantā noteiktajiem meža biomasas ilgtspējas kritērijiem

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2018/2001 (2018. gada 11. decembris) par no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas veicināšanu (1) un jo īpaši tās 29. panta 8. punktu,

tā kā:

(1)

Direktīva (ES) 2018/2001 nosaka jaunus enerģijas ražošanai izmantotās meža biomasas ilgtspējas kritērijus, kas piemērojami, lai šādu biomasu ņemtu vērā Eiropas mērķrādītājos un nacionālajos devumos, ieskaitītu atjaunojamo energoresursu enerģijas izmantošanas pienākumos, kas izriet no 23. un 25. panta, un lai par to būtu tiesības saņemt publisko atbalstu. Turklāt, lai izvairītos no nevajadzīgiem izejmateriālu tirgus izkropļojumiem, Direktīvā (ES) 2018/2001 prasīts dalībvalstīm, kad tās izstrādā atjaunojamo energoresursu enerģijas atbalsta shēmas, apsvērt, kāda ilgtspējīga biomasas piegāde pieejama, un pienācīgi ņemt vērā aprites ekonomikas principus un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2008/98/EK (2) noteiktos atkritumu apsaimniekošanas hierarhijas principus.

(2)

Šajā kontekstā meža biomasa, ko izmanto enerģijas ražošanai, par ilgtspējīgu jāuzskata tad, ja tā atbilst Direktīvas (ES) 2018/2001 29. panta 6. un 7. punktā noteiktajiem ilgtspējas kritērijiem, kas saistīti attiecīgi ar mežizstrādi un ar emisijām no zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības (ZIZIMM).

(3)

Lai nodrošinātu Direktīvas (ES) 2018/2001 mērķu un vides jomā pieņemto Savienības tiesību aktu mērķu saskanīgumu un to, ka dalībvalstis un uzņēmēji jaunos meža biomasas ilgtspējas kritērijus īsteno pamatīgi un saskaņoti, Direktīvā (ES) 2018/2001 prasīts Komisijai pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka darbības pamatnostādnes, proti, operacionālos norādījumus par pierādījumiem, kas izmantojami, lai pierādītu atbilstību šiem kritērijiem.

(4)

Lai minimalizētu risku, ka varētu tikt izmantota meža biomasa, kas ilgtspējīgas izstrādes kritērijiem neatbilst, uzņēmējiem būtu jāveic risku novērtējums, kas balstās uz meža biomasas izcelsmes valstī spēkā esošajiem ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas tiesību aktiem, tai skaitā monitoringa un izpildes panākšanas sistēmām. Tālab uz izstrādāto meža biomasu būtu jāattiecina valsts un zemāka līmeņa normatīvie akti, kas atbilst Direktīvas (ES) 2018/2001 29. panta 6. punkta a) apakšpunktā noteiktajiem izstrādes kritērijiem. Uzņēmējiem būtu jānovērtē arī tas, vai monitoringa un izpildes panākšanas sistēmas ir izveidotas un vai pierādījumi neliecina, ka relevanto valsts vai zemāka līmeņa tiesību aktu izpildes panākšanā ir būtiski trūkumi. Šajā nolūkā uzņēmējiem būtu jāizmanto juridiskie novērtējumi un ziņojumi, kurus sagatavojusi Eiropas Komisija (3), starptautiskas vai nacionālas valstiskās organizācijas un kuros ietverta arī nevalstisku organizāciju un meža ekspertu zinātnisko organizāciju sniegta informācija. Risku novērtējumā būtu jāņem vērā arī visas relevantās notiekošās pārkāpuma procedūras, ko uzsākusi Komisija un kas pieejamas Komisijas uzturētajā publiskajā pārkāpumu datubāzē, bet visi relevantie Eiropas Savienības Tiesas nolēmumi par pārkāpumiem būtu jāuzskata par pierādījumu tam, ka noteikumu izpilde nav panākta.

(5)

Ja pierādījumu par valsts līmenī nodrošinātu atbilstību vienam vai vairākiem Direktīvas (ES) 2018/2001 29. panta 6. punkta a) apakšpunktā noteiktajiem izstrādes kritērijiem nav, meža biomasa būtu jāuzskata par augsta riska biomasu. Tādos gadījumos uzņēmējiem būtu jāsniedz detalizētāki pierādījumi, ka atbilstība Direktīvas (ES) 2018/2001 29. panta 6. punkta b) apakšpunktā noteiktajiem izstrādes kritērijiem tiek panākta ar ieguves apgabala līmenī izveidotām apsaimniekošanas sistēmām. Šajā sakarā detalizētāk jānosaka, kādi pierādījumi uzņēmējiem būtu jāsniedz par ilgtspējas panākšanu ar meža ieguves apgabala līmenī izveidotām apsaimniekošanas sistēmām salīdzinājumā ar pierādījumiem, kas prasīti valsts un zemāka līmeņa atbilstības novērtējumā. Tas nodrošinās, ka izstrādes kritēriji, jo īpaši attiecībā uz meža atjaunošanu, aizsargājamo teritoriju saglabāšanu, izstrādes radītā augsnes kvalitātes un biodaudzveidības ietekmējuma minimalizēšanu un attiecībā uz meža ilgtermiņa produktivitātes saglabāšanu vai uzlabošanu, tiek faktiski izpildīti.

(6)

Lai nodrošinātu, ka ar meža biomasas izstrādi saistītās biogēniskās emisijas un piesaistījumi tiek uzskaitīti pareizi, meža biomasai ir jāatbilst valsts līmenī piemērojamajiem ZIZIMM kritērijiem. Jo īpaši valstij vai reģionālai ekonomiskās integrācijas organizācijai, kurā biomasa iegūta, vajadzētu būt Parīzes nolīguma pusei. Turklāt Parīzes nolīguma kontekstā attiecīgajai valstij vai reģionālajai ekonomiskās integrācijas organizācijai vajadzētu būt iesniegušai nacionāli noteikto devumu (NND), kas aptver zemes izmantošanas, lauksaimniecības un mežsaimniecības radītās emisijas un piesaistījumus un nodrošina to, ka ar biomasas izstrādi saistītās oglekļa uzkrājuma izmaiņas tiek ieskaitītas attiecībā uz valsts vai reģionālās ekonomiskās integrācijas organizācijas saistībām samazināt vai ierobežot siltumnīcefekta gāzu emisijas, kā norādīts NND. Attiecīgā valsts vai organizācija varētu arī būt pieņēmusi valsts vai zemāka līmeņa tiesību aktus, kas izstrādes platībā piemērojami, lai saglabātu un palielinātu oglekļa uzkrājumus un piesaistītājus. Papildus būtu jāsniedz pierādījumi, ka paziņotās ZIZIMM sektora emisijas nepārsniedz piesaistījumus un ka relevantajā atsauces periodā meža oglekļa piesaistītāji ir saglabāti vai palielināti.

(7)

Ja atbilstību Direktīvas (ES) 2018/2001 29. panta 7. punkta a) apakšpunktā noteiktajiem ZIZIMM kritērijiem pierādīt nevar, uzņēmējiem jāsniedz papildu pierādījumi par to, ka ieguves apgabala līmenī ir izveidotas apsaimniekošanas sistēmas, kas nodrošina, ka meža oglekļa uzkrājumu un piesaistītāju līmenis ilgtermiņā tiek saglabāts vai palielināts. Šādās sistēmās būtu jāiekļauj vismaz informācija no meža oglekļa uzkrājumu un piesaistītāju attīstības perspektīvās plānošanas un periodiska monitoringa meža ieguves apgabala līmenī.

(8)

Lai nodrošinātu jauno meža biomasas ilgtspējas kritēriju pamatīgu verifikāciju, uzņēmēju sniegtajai informācijai vajadzētu būt pārredzamai, precīzai, ticamai un aizsargātai pret krāpšanu, un uzņēmējiem vajadzētu būt iespējai paļauties uz uzticamiem sertifikācijas noteikumiem. Minētajos noteikumos būtu jāņem vērā tādu brīvprātīgu valsts vai starptautisku sertifikācijas shēmu nozīme, kuras Komisija atzinusi, ievērojot Direktīvas (ES) 2018/2001 30. panta 4. punktu.

(9)	Lai minimalizētu administratīvo slogu, dalībvalstīm būtu jāatvieglo uzņēmēju darbs, plānošanas un uzraudzības nolūkos darot pieejamus datus, to vidū telpiskos un inventarizāciju datus.

(10)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Biodegvielu, bioloģisko šķidro kurināmo un biomasas kurināmo/degvielu ilgtspējas komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Priekšmets un darbības joma

Šī regula nosaka operacionālos norādījumus, kas dalībvalstīm jāpiemēro, lai nodrošinātu, ka risku izvērtēšanā balstītie ilgtspējas kritēriji, kuri attiecībā uz biodegvielu, bioloģisko šķidro kurināmo un biomasas kurināmo/degvielu ražošanu no meža biomasas noteikti Direktīvas (ES) 2018/2001 29. panta 6. un 7. punktā, tiek īstenoti pamatīgi un saskaņoti.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

—	“valsts vai zemākā līmenī piemērojami izstrādes kritēriji” ir kritēriji, kas noteikti Direktīvas (ES) 2018/2001 29. panta 6. punkta a) apakšpunktā,

—	“ieguves apgabala līmenī piemērojami izstrādes kritēriji” ir kritēriji, kas noteikti Direktīvas (ES) 2018/2001 29. panta 6. punkta b) apakšpunktā,

—	“izstrādes valsts” ir valsts vai teritorija, kurā iegūts meža biomasas izejmateriāls;

—	“stādīts mežs” ir mežs, ko galvenokārt veido iestādīti un/vai ar nolūku iesēti koki, ja ir gaidāms, ka iestādītie vai iesētie koki brieduma stadijā veidos vairāk nekā piecdesmit procentus no augošās krājas; te ietilpst sākotnēji iestādītu vai iesētu koku atvasājs,

—

“plantācijas mežs” ir stādīts mežs, kas tiek intensīvi apsaimniekots un stādīšanas laikā un audzes brieduma stadijā atbilst šādiem kritērijiem: viena vai divas sugas, viena vecumklase un regulārs attālums starp kokiem. Te ietilpst īscirtmeta plantācijas, kas izveidotas koksnes, šķiedras un enerģijas ieguves nolūkā, bet neietilpst meži, kas iestādīti aizsardzības vai ekosistēmu atjaunošanas nolūkā, kā arī stādot vai sējot izveidoti meži, kas audzes brieduma stadijā atgādina vai nākotnē atgādinās dabīgi atjaunojušos mežus,

—	“celmi un saknes” ir daļa no visa stumbra tilpuma, izņemot koksnes biomasas tilpumu virs celma, turklāt tiek pieņemts, ka celma augstums ir tāds, kādā koks tiktu nozāģēts saskaņā ar attiecīgajā valstī vai reģionā ierasto koku gāšanas praksi,

—	“atmirusī koksne” ir visa nedzīvā koksnes biomasa, kas neietilpst meža nobirās un kas var būt stāvoša vai guloša vai atrasties augsnē, arī koksne, kas atrodas uz zemes, rupjās kritalas, atmirušas saknes un celmi, kuru caurmērs ir vismaz 10 cm vai cits caurmērs, ko noteikusi attiecīgā valsts,

—

“ilgtermiņa produktivitāte” ir meža veselība un tā spēja pastāvīgi un ilgtspējīgi nodrošināt tādas preces kā dažādu kvalitātes kategoriju koksne un meža nekoksnes produktus un ekosistēmu pakalpojumus, pie kuriem pieder gaisa un ūdens attīrīšana, savvaļas dzīvnieku un augu dzīvotņu uzturēšana, atpūtas iespējas vai kultūras kapitāls, turklāt nodrošināt to ilgu laiku, attiecīgā gadījumā vairāku secīgu mežsaimniecības ciklu garumā,

—	“apsaimniekošanas sistēma” ir informācija, kas par meža platību savākta ieguves apgabala līmenī, arī teksta, karšu, tabulu un grafiku veidā, un stratēģijas vai apsaimniekošanas darbības, ko plāno un īsteno, lai sasniegtu meža resursu apsaimniekošanas vai attīstības mērķus,

—	“dabiski traucējumi” lietoti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/841 (4) 3. panta 9) punktā definētajā nozīmē,

—	“ikgadējais neto pieaugums” ir pieejamās augošo koku krājas ikgadējais pieaugums, no kura atņemts tās pašas krājas vidējais dabiskais atmirums,

—	“valsts līmenī piemērojami ZIZIMM kritēriji” ir Direktīvas (ES) 2018/2001 29. panta 7. punkta a) apakšpunktā noteiktie kritēriji,

—	“ieguves apgabala līmenī piemērojami ZIZIMM kritēriji” ir Direktīvas (ES) 2018/2001 29. panta 7. punkta b) apakšpunktā noteiktie kritēriji,

—	“oglekļa uzkrājums” lietots Regulas (ES) 2018/841 3. panta 4) punktā definētajā nozīmē,

—	“oglekļa piesaistītājs” lietots Regulas (ES) 2018/841 3. panta 1) punktā definētajā nozīmē,

—	“pirmais savākšanas punkts” lietots nozīmē, kas definēta Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2022/996 (5) 2. panta 12) punktā,

—	“pirmās puses veikta revīzija” ir pašdeklarācija, ko sniedz uzņēmējs, kurš veic piegādes uz pirmo savākšanas punktu,

—	“otrās puses veikta revīzija” ir piegādātāja revīzija, ko veic uzņēmējs, kurš pārvalda pirmo savākšanas punktu,

—	“trešās puses veikta revīzija” ir uzņēmēja revīzija, ko veic no revidējamās organizācijas neatkarīga trešā persona,

—	“uzņēmējs” lietots nozīmē, kas definēta Īstenošanas regulas (ES) 2022/996 2. panta 11) punktā.

3. pants

Novērtējums par atbilstību valsts vai zemākā līmenī piemērojamajiem izstrādes kritērijiem

1. Dalībvalstis pieprasa, lai uzņēmēji sniegtu revidētu informāciju, kas apliecina atbilstību valsts vai zemākā līmenī piemērojamajiem izstrādes kritērijiem. Šajā nolūkā uzņēmēji veic risku novērtējumu, kas sagādā precīzus, atjauninātus un verificējamus pierādījumus par visiem šiem elementiem:

a)	izstrādes valsts un, attiecīgā gadījumā, zemāka līmeņa reģions, kurā veikta meža biomasas izstrāde, un

tas, ka ieguves apgabalam piemērojamie valsts vai zemāka līmeņa tiesību akti nodrošina:

i)	izstrādes operāciju likumību, un to pierāda, sagādājot liecības par izstrādes atbilstību izstrādes valstī piemērojamajiem tiesību aktiem, kas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 995/2010 (6) 2. panta h) punktā definēti kā “spēkā esošie tiesību akti”;

ii)	meža atjaunošanu, un to var pierādīt, sagādājot liecības par to, ka piemērojamajos tiesību aktos prasīts veikt dabisko, mākslīgo vai kombinēto atjaunošanu, kuras mērķis ir tajā pašā platībā ierīkot jaunu mežu un to paveikt atbilstošā laikposmā, kas ir saskaņā ar relevantajiem valsts tiesību aktiem;

iii)	to, ka tiek faktiski aizsargātas platības, kas ar starptautiskiem vai valsts tiesību aktiem vai ar attiecīgās kompetentās iestādes lēmumu ir noteiktas par aizsargājamām dabas teritorijām dabas aizsardzības mērķiem; te ietilpst arī mitrāji un kūdrāji;

iv)

to, ka mežizstrāde notiek veidā, kas minimalizē nelabvēlīgo ietekmi uz augsnes kvalitāti un biodaudzveidību, un iepriekš minēto var pierādīt, sagādājot liecības par to, ka piemērojamie tiesību akti vai relevantie meža apsaimniekošanas noteikumi:

prasa, lai pirmatnējie meži un teritorijas, kas aizsargātas saskaņā ar 1. punkta b) apakšpunkta iii) punktu, netiktu degradētas par plantāciju mežiem vai aizstātas ar tiem, un tas var ietvert arī (bet ne tikai) garantēšanu, ka atjaunotā meža platība nodrošina vietējiem apstākļiem piemērotu un atbilstīgu augu, kā arī koku sugu daudzumu;

2)	nosaka augšņu un sugu un to dzīvotņu aizsardzību; te ietilpst arī tās, ko aizsargā starptautiskie vai valsts tiesību akti. Lai atvieglotu uzņēmēju darbu, dalībvalstis cenšas sniegt datus par konkrētai vietai raksturīgajām vides iezīmēm;

3)	attiecīgā gadījumā līdz minimumam samazina celmu, sakņu un atmirušās koksnes izvākšanu;

to, ka tiek saglabāta vai uzlabota meža ilgtermiņa produktivitāte, un iepriekš minēto var pierādīt, sagādājot liecības par to, ka piemērojamie valsts vai zemāka līmeņa tiesību akti nodrošina, ka, pamatojoties uz gada vidējiem datiem, nogāzto koku apjoms nepārsniedz neto pieaugumu atbilstošā laikposmā, kas ir saskaņā ar relevantajiem valsts tiesību aktiem; izņēmums ir gadījumi, kad koku gāšanu uz laiku pamato dokumentēti meža kaitēkļu savairošanās gadījumi, vētras vai citi dabiskie traucējumi. To var pierādīt, izmantojot:

1)	nacionālos meža inventarizācijas ziņojumus;

2)	pierādījumus, kas minēti 5. panta ii) punktā;

3)	līdzīgus par valsti zemāka līmeņa inventarizācijas ziņojumus;

sistēmas, kas nodrošina b) apakšpunktā minēto valsts un zemāka līmeņa tiesību aktu īstenošanas un izpildes panākšanas uzraudzību, tai skaitā informācija par šādiem elementiem: uzraudzības, īstenošanas un izpildes panākšanas jomā kompetentās iestādes, sankcijas par neatbilstību, lēmumu pārsūdzības sistēmas un sabiedrības piekļuve informācijai;

d)	tas, ka b) apakšpunktā minēto valsts un/vai zemāka līmeņa normatīvo aktu izpildes panākšanā nav būtisku trūkumu.

2. Attiecībā uz 1. punkta d) apakšpunktā prasītajiem pierādījumiem uzņēmēji ņem vērā visus juridiskos novērtējumus un ziņojumus, ko sagatavojušas nacionālas vai starptautiskas valstiskās organizācijas un kuros detalizēti izklāstīts, kādā ziņā 1. punkta b) apakšpunktā minēto valsts vai zemāka līmeņa tiesību aktu izpilde netiek panākta. Ņem vērā arī visas tai brīdī notiekošās relevantās pārkāpuma procedūras, ko Eiropas Komisija pret dalībvalsti uzsākusi, pamatojoties uz relevantajiem Savienības tiesību aktiem. Tas, ka Tiesa pret dalībvalsti ir pieņēmusi nolēmumu par relevanta Savienības tiesību akta, piemēram, Regulas (ES) Nr. 995/2010, pārkāpšanu, ir uzskatāms par pierādījumu, ka izpilde netiek panākta.

3. Lai minimalizētu uzņēmēju administratīvo slogu, dalībvalstis var izveidot publiskas datubāzes ar atjauninātu informāciju par šajā pantā minētajiem elementiem un atvieglo uzņēmēju piekļuvi informācijai, arī publiskiem telpiskajiem datiem un publiskiem inventarizāciju datiem. Šajā sakarā dalībvalstis var nodrošināt attiecīgu apmācību.

4. Uzņēmēji var nolemt saskaņā ar 4. pantu tieši pierādīt atbilstību ieguves apgabala līmenī piemērojamajiem izstrādes kritērijiem.

4. pants

Novērtējums par atbilstību meža ieguves apgabala līmenī piemērojamajiem izstrādes kritērijiem

Ja pierādījumi par atbilstību vienam vai vairākiem valsts vai zemākā līmenī piemērojamajiem izstrādes kritērijiem nav pieejami, dalībvalstis pieprasa, lai uzņēmēji sniegtu revidētu informāciju, kas pierāda, ka atbilstība minētajiem kritērijiem panākta ar ieguves apgabala līmenī izveidotu un īstenotu apsaimniekošanas sistēmu palīdzību. Šajā nolūkā uzņēmēji sniedz precīzus, atjauninātus un verificējamus pierādījumus par šādiem elementiem:

a)	tā ieguves apgabala telpiskās robežas, attiecībā uz kuru atbilstība jāpierāda un uz kuru attiecas b) punktā minētās apsaimniekošanas sistēmas; robežu norādīšanai var izmantot ģeogrāfiskās koordinātas vai nogabalus;

ieguves apgabalam piemērojamās apsaimniekošanas sistēmas, kas nodrošina:

i)	izstrādes operāciju likumību, un to pierāda, sagādājot liecības par izstrādes atbilstību Regulas (ES) Nr. 995/2010 6. pantā definētajai likumības pārbaužu sistēmai;

ii)

to, ka meža atjaunošanu veic tādā veidā, kas vismaz saglabā izstrādāto meža platību kvalitāti un apmēru, un to var pierādīt, sagādājot liecības par jauna meža ierīkošanu tajā pašā platībā ne vēlāk kā desmit gadu laikā pēc izstrādes. To var pierādīt, izmantojot meža apsaimniekošanas plānus, operacionālos protokolus, novērtējumus par ietekmi uz vidi un relevanto atbilstības revīziju un inspekciju rezultātus;

iii)

to, ka meža biomasas izcelsme nav platībās, kuras starptautiski vai valsts tiesību akti vai relevanta kompetentā iestāde paredzējusi dabas aizsardzības mērķiem, arī mitrājos un kūdrājos, ja vien nav pierādījumu, ka izejmateriāla izstrāde netraucē sasniegt noteikto teritoriju aizsardzības mērķus. To var pierādīt, izmantojot starptautiskas un nacionālas datubāzes, oficiālas kartes, meža apsaimniekošanas plānus, operacionālos protokolus, izstrādes protokolus, satelītattēlus, novērtējumus par ietekmi uz vidi un oficiālas mežizstrādes atļaujas, kas ietver nosacījumus vai ierobežojumus, kuri nodrošina, ka izstrāde nav pretrunā relevantajiem dabas aizsardzības mērķiem, un relevanto atbilstības revīziju un inspekciju rezultātus;

iv)

to, ka mežizstrāde notiek veidā, kura mērķis ir vismaz nepieļaut nelabvēlīgu ietekmi uz augsnes kvalitāti un biodaudzveidību. Iepriekš minēto var pierādīt, sagādājot liecības par to, ka ar enerģijas ražošanai paredzētas meža biomasas izstrādi saistītie relevantie riski ir identificēti iepriekš un ka ir īstenotas piemērotas ietekmējuma mazināšanas darbības, piemēram:

1)	pirmatnējie meži un teritorijas, kas aizsargātas saskaņā ar b) punkta iii) apakšpunktu, netiek degradētas par plantāciju mežiem vai aizstātas ar tiem;

2)	celmu un sakņu izstrādāšana ir samazināta līdz minimumam;

3)	izstrāde nenotiek platībās ar jutīgām augsnēm;

4)	izstrādē izmanto mežizstrādes sistēmas, kas minimalizē ietekmi uz augsnes kvalitāti, arī neizraisa augsnes sablīvēšanos;

5)	izstrāde notiek veidā, kas minimalizē ietekmi uz biodaudzveidības elementiem un dzīvotnēm, arī augiem un dzīvniekiem, kas aizsargājami saskaņā ar starptautiskiem vai valsts tiesību aktiem;

6)	atmirusī koksne tiek atstāta mežā vietējiem apstākļiem atbilstošā daudzumā un klāstā;

7)	lielu kailciršu ir pēc iespējas mazāk; izņēmums ir gadījumi, kad tās uz laiku pamato dokumentēti meža kaitēkļu savairošanās gadījumi, vētras vai citi dabiskie traucējumi.

Minētās ietekmējuma mazināšanas darbības var pierādīt, izmantojot starptautiskas un nacionālas datubāzes, oficiālas kartes un satelītattēlus, meža apsaimniekošanas plānus, operacionālos protokolus un izstrādes protokolus, relevanto atbilstības revīziju un inspekciju rezultātus;

to, ka izstrāde saglabā vai uzlabo meža ilgtermiņa produktivitāti. Iepriekš minēto var pierādīt, sagādājot liecības par to, ka gadā nogāzto koku apjoms attiecīgajā ieguves apgabalā nepārsniedz vidējo ikgadējo neto pieaugumu desmit gadu periodā pirms mežizstrādes, ja vien atšķirīgs apjoms nav pienācīgi pamatots ar mērķi nākotnē uzlabot meža produktivitāti vai ar dokumentētiem meža kaitēkļu savairošanās gadījumiem, vētrām vai citiem dabiskiem traucējumiem. Tos var pierādīt, izmantojot publiskus vai privātus meža inventarizācijas datus.

5. pants

Novērtējums par atbilstību valsts līmenī piemērojamajiem ZIZIMM kritērijiem

Dalībvalstis pieprasa uzņēmējiem sniegt revidētu informāciju, kas apstiprina atbilstību valsts līmenī piemērojamajiem zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības (ZIZIMM) kritērijiem. Šajā nolūkā uzņēmēji sniedz precīzus, atjauninātus un verificējamus pierādījumus, ka valsts vai reģionāla ekonomiskās integrācijas organizācija, kurā meža biomasa iegūta, ir Parīzes nolīguma puse un atbilst vienam no šādiem diviem nosacījumu kopumiem:

tā pēc Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Pušu konferences 21. sesijas saskaņā ar 2015. gada Parīzes klimata nolīgumu ir iesniegusi nacionāli noteikto devumu (NND), kas atbilst šādām prasībām:

a)	lauksaimniecības, mežsaimniecības un zemes izmantošanas sektors ir NND iekļauti vai nu kā viens sektors – lauksaimniecība, mežsaimniecība un cits zemes izmantojums (LMCZI), vai kā divi atsevišķi sektori – lauksaimniecība un ZIZIMM;

b)	NND ir paskaidrots, kā lauksaimniecības, mežsaimniecības un zemes izmantošanas sektors ir ņemti vērā NND;

c)	lauksaimniecības, mežsaimniecības un zemes izmantošanas sektora emisijas un piesaistījumus, tai skaitā ar meža biomasas ieguvi saistītās emisijas, NND tiek ieskaitītas valsts vispārējā emisiju samazināšanas mērķrādītājā, vai

ii)

ir pieņemti valsts vai zemāka līmeņa tiesību akti, kas izstrādes platībā piemērojami, lai saglabātu un palielinātu oglekļa uzkrājumus un piesaistītājus mežos. Turklāt sniedz pierādījumus par to, ka paziņotās ZIZIMM sektora emisijas nepārsniedz piesaistījumus; to var izdarīt, sagādājot liecības par to, ka paziņotās ZIZIMM sektora vidējās emisijas nepārsniedz vidējos piesaistījumus desmit gadu periodā pirms meža biomasas izstrādes un ka oglekļa uzkrājumi un piesaistītāji starp pēdējiem diviem secīgajiem desmit gadu periodiem pirms meža biomasas izstrādes ir tikuši saglabāti vai palielināti.

Lai minimalizētu uzņēmēju administratīvo slogu, dalībvalstis var uzņēmējiem sniegt atjauninātu informāciju par šajā pantā minētajiem elementiem.

6. pants

Novērtējums par atbilstību meža ieguves apgabala līmenī piemērojamajiem ZIZIMM kritērijiem

Ja pierādījumi par atbilstību valsts līmenī piemērojamajiem ZIZIMM kritērijiem nav pieejami, dalībvalstis pieprasa uzņēmējiem sniegt revidētu informāciju, kas apliecina, ka meža ieguves apgabala līmenī ir izveidotas un tiek īstenotas apsaimniekošanas sistēmas, kas nodrošina, kas oglekļa uzkrājumu un piesaistītāju līmenis mežā ilgtermiņā tiek saglabāts vai palielināts. Šajā nolūkā uzņēmēji sniedz precīzus, atjauninātus un verificējamus pierādījumus atbilstoši šādām prasībām:

izmantojot, piemēram, ģeogrāfiskās koordinātas vai nogabalus, nosaka tā ieguves apgabala (arī audžu un zemesgabalu) telpiskās robežas, attiecībā uz kuru atbilstība jāpierāda, un nosaka relevantās meža oglekļa krātuves, ieskaitot virszemes biomasu, pazemes biomasu, nobiras, atmirušo koksni un augsnes organisko oglekli;

lai noteiktu etalonvērtību, pēc kuras salīdzina, vai meža oglekļa uzkrājumi un piesaistītāji ieguves apgabala līmenī ir tikuši saglabāti vai palielināti, aprēķina vidējos meža oglekļa uzkrājumus un piesaistītājus vēsturiskā atsauces periodā. Par atsauces periodu uzņēmēji izmanto 2000.–2009. gadu vai citu līdzīga ilguma periodu, kas ir pēc iespējas tuvāk 2000.–2009. gadam, lai meža inventarizācijas dati būtu vieglāk izmantojami vai dabisku traucējumu vai citu ekstremālu notikumu ietekme izpaustos mazāk. Atsauces perioda izvēli uzņēmēji pienācīgi pamato. Atsauces vērtības uzņēmējs aplēš katrai atbilstīgi a) punktam noteiktajai relevantajai oglekļa krātuvei atsevišķi;

apraksta gaidāmo meža apsaimniekošanas praksi ieguves apgabalā prognozētajā ilgtermiņa periodā, kas aptver vismaz 30 gadus pēc mežizstrādes notikuma, kurā biomasa iegūta. Minēto scenāriju izstrādā, pamatojoties uz meža apsaimniekošanas praksi, kas ieguves apgabalā dokumentēta vēsturiskajā atsauces periodā, vai pamatojoties uz pašreizējiem meža apsaimniekošanas plāniem vai citiem verificējamiem pierādījumiem;

aplēš ieguves apgabala vidējos oglekļa uzkrājumus un piesaistītājus prognozētajā ilgtermiņa periodā, kas atkarībā no meža augšanas tempa aptver vismaz 30 gadus pēc meža biomasas ieguves. Lai nodrošinātu salīdzināmību ar vēsturisko atsauces periodu, minētajās aplēsēs izmanto tās pašas oglekļa krātuves, datus un metodes, kas minētas a) un b) punktā. Ja vienu vai vairākas krātuves, kas noteiktas saskaņā ar a) punktu, uzņēmēji izteikt kvantitatīvi nespēj, tie sniedz pienācīgu pamatojumu;

prognozētā ilgtermiņa perioda vidējos oglekļa uzkrājumus un piesaistītājus relevantajā meža ieguves apgabalā salīdzina ar vēsturiskā atsauces perioda meža oglekļa uzkrājumiem un piesaistītājiem. Ja prognozētā ilgtermiņa perioda vidējie meža oglekļa uzkrājumi un piesaistītāji ir vismaz vienādi ar vēsturiskā atsauces perioda vidējiem meža oglekļa uzkrājumiem un piesaistītājiem, meža biomasa atbilst meža ieguves apgabala līmenī piemērojamajiem ZIZIMM kritērijiem. Uzņēmēji ievieš pienācīgas monitoringa un verifikācijas sistēmas, kas parāda, vai oglekļa uzkrājumu un piesaistītāju faktiskā attīstība atbilst šajā pantā noteiktajām prasībām.

7. pants

Revīzija un verifikācija

1. Dalībvalstis veic pasākumus, kas nodrošina, ka uzņēmēji:

iesniedz ticamu informāciju, kas pamato ilgtspējas apgalvojumus, proti, pierāda, ka 3.–6. pantā noteiktās prasības ir pienācīgi izpildītas, un pēc pieprasījuma dara pieejamus detalizētus datus, kas izmantoti minētās informācijas apkopošanā. Ja ir iesniegti citi pierādījumi, kas apliecina atbilstību izstrādes un ZIZIMM kritērijiem, šādi pierādījumi atbilst augstam uzticamības un pārbaudāmības standartam;

b)	izmanto Direktīvas (ES) 2018/2001 30. panta 1. punktā minēto masas bilances sistēmu;

ievieš pienācīgu standartu, ar kādu saskaņā neatkarīga trešā puse veic iesniegtās informācijas revīziju, izņemot revīziju attiecībā uz atbilstību valsts un zemākā līmenī piemērojamajiem izstrādes un ZIZIMM kritērijiem, – tādā gadījumā līdz meža biomasas pirmajam savākšanas punktam drīkst nodrošināt pirmās puses vai otrās puses veiktu revīziju;

d)	nodrošina pietiekamu pārredzamības līmeni, ņemot vērā vajadzību pēc revīzijas pieejas publiskas pārbaudīšanas;

e)	sagādā pierādījumus, ka attiecīgās revīzijas tiek veiktas regulāri, vajadzības gadījumā arī periodisku inspekciju ceļā.

2. Dalībvalstis veic pasākumus, kas nodrošina, ka 1. punkta c) apakšpunktā minētajā revīzijā izvērtē paraugošanas biežumu un metodiku un datu ticamību, un verificē, vai uzņēmēju iesniegtā informācija ir precīza, uzticama un aizsargāta pret krāpšanu.

3. Lai pierādītu atbilstību šīs regulas 3.–6. pantā minētajiem kritērijiem, uzņēmēji drīkst izmantot valsts shēmas vai starptautiskas brīvprātīgas shēmas, kuras Komisija atzinusi, ievērojot Direktīvas (ES) 2018/2001 30. panta 4. punktu.

4. Lai palīdzētu mazināt administratīvo slogu, jo īpaši mazajiem uzņēmējiem, var veikt grupas revīziju saskaņā ar nosacījumiem, kas izklāstīti Īstenošanas regulas (ES) 2022/996 12. pantā.

8. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2022. gada 13. decembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja

Ursula VON DER LEYEN

(1) OV L 328, 21.12.2018., 82. lpp.

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/98/EK (2008. gada 19. novembris) par atkritumiem un par dažu direktīvu atcelšanu (OV L 312, 22.11.2008., 3. lpp.).

(3) Piemēram, projekts “ REDIIBIO. Technical Assistance for the preparation of the guidance for the implementation of the new bioenergy sustainability criteria set out in the revised Renewable Energy Directive, 2021 ”.

(4) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/841 (2018. gada 30. maijs) par zemes izmantošanā, zemes izmantošanas maiņā un mežsaimniecībā radušos siltumnīcefekta gāzu emisiju un piesaistes iekļaušanu klimata un enerģētikas politikas satvarā laikposmam līdz 2030. gadam un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 525/2013 un Lēmumu Nr. 529/2013/ES (OV L 156, 19.6.2018., 1. lpp.).

(5) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2022/996 (2022. gada 14. jūnijs) par ilgtspējas kritēriju, siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma kritēriju un zema netiešas zemes izmantojuma maiņas riska kritēriju verifikācijas noteikumiem (OV L 168, 27.6.2022., 1. lpp.)

(6) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 995/2010 (2010. gada 20. oktobris), ar ko nosaka pienākumus tirgus dalībniekiem, kas laiž tirgū kokmateriālus un koka izstrādājumus (OV L 295, 12.11.2010., 23. lpp.).

Top

All

Choose the experimental features you want to try