(1)

Ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2015/309 (2) Komisija noteica galīgos kompensācijas maksājumus konkrētu Turcijas izcelsmes varavīksnes foreļu importam (“sākotnējā izmeklēšana”).

(2)

Pēc daļējas starpposma pārskatīšanas (“pirmā starpposma pārskatīšana”), kas attiecībā uz visu ražotāju eksportētāju subsidēšanu veikta saskaņā ar pamatregulas 19. pantu, Komisija 2018. gada 4. jūnijā ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2018/823 (3) (“pirmās starpposma pārskatīšanas regula”) nolēma saglabāt sākotnējā izmeklēšanā noteiktos pasākumus.

(3)

Pēc daļējas starpposma pārskatīšanas (“otrā starpposma pārskatīšana”), kas veikta saskaņā ar pamatregulas 19. pantu, Komisija 2020. gada 15. maijā ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2020/658 (4) (“otrās starpposma pārskatīšanas regula”) grozīja kompensācijas maksājuma līmeni vienam ražotājam eksportētājam.

(4)

Pēc termiņbeigu pārskatīšanas (“termiņbeigu pārskatīšana”), kas veikta saskaņā ar pamatregulas 18. pantu, Komisija 2021. gada 25. maijā ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2021/823 (5) (“termiņbeigu pārskatīšanas regula”) pagarināja pasākumus, kas noteikti sākotnējā izmeklēšanā un grozīti ar Īstenošanas regulu 2020/658, vēl uz pieciem gadiem.

(5)

Pašlaik ir spēkā galīgie kompensācijas maksājumi 1,5 %–9,5 % apmērā.

(6)

Komisija, kuras rīcībā ir pietiekami pierādījumi tam, ka saistībā ar subsidēšanu ir mainījušies apstākļi, uz kuru pamata tika noteikti spēkā esošie pasākumi, un ka šīs izmaiņas ir ilglaicīgas, pēc savas iniciatīvas nolēma sākt daļēju starpposma pārskatīšanu.

(7)

Proti, kopš 2016. gada ir notikušas būtiskas izmaiņas to subsīdiju struktūrā un īstenošanas noteikumos, kuras Turcijas valdība piešķir varavīksnes foreļu ražotājiem. Šķiet, ka šo izmaiņu rezultātā bija samazinājušās Turcijas varavīksnes foreļu ražotāju saņemtās tiešās subsīdijas.

(8)

Komisija uzskatīja, ka ir pietiekami pierādījumi tam, ka apstākļi saistībā ar subsidēšanu bija ievērojami mainījušies, ka minētās izmaiņas ir ilglaicīgas un tāpēc pasākumi būtu jāpārskata attiecībā uz visiem ražotājiem eksportētājiem.

(9)

Informējusi dalībvalstis un konstatējusi, ka ir pietiekami pierādījumi daļējas termiņbeigu pārskatīšanas sākšanai, Komisija 2021. gada 20. septembrī ar Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicētu paziņojumu (6) (“paziņojums par procedūras sākšanu”) informēja, ka sāk pārskatīšanu saskaņā ar pamatregulas 19. pantu.

(10)

Subsidēšanas izmeklēšana aptvēra laikposmu no 2020. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim (“pārskatīšanas izmeklēšanas periods” jeb “PIP”).

(11)

Paziņojumā par procedūras sākšanu ieinteresētās personas tika aicinātas sazināties ar Komisiju, lai piedalītos izmeklēšanā. Bez tam Komisija par izmeklēšanas sākšanu atsevišķi informēja Savienības ražošanas nozari, zināmos ražotājus eksportētājus un Turcijas valdību (“TV”) un aicināja tos piedalīties.

(12)

Visas personas tika aicinātas termiņos, kas noteikti paziņojumā par procedūras sākšanu, darīt zināmu savu viedokli, iesniegt informāciju un apstiprinošus pierādījumus. Ieinteresētajām personām bija iespēja sniegt piezīmes par izmeklēšanas sākšanu un pieprasīt, lai tās uzklausītu Komisija un/vai tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersona.

(13)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka saskaņā ar pamatregulas 27. pantu tā varētu veikt ražotāju eksportētāju atlasi.

(14)

Lai lemtu par to, vai ir jāveic atlase, un vajadzības gadījumā veidotu izlasi, Komisija aicināja visus ražotājus importētājus Turcijā sniegt informāciju, kas norādīta paziņojumā par procedūras sākšanu.

(15)

Turklāt Komisija lūdza Turcijas Republikas Pastāvīgo pārstāvniecību Eiropas Savienībā identificēt citus ražotājus eksportētājus, kas varētu būt ieinteresēti piedalīties izmeklēšanā, ja tādi ir, un/vai sazināties ar tiem.

(16)

Prasīto informāciju sniedza un iekļaušanai izlasē piekrita trīspadsmit ražotāji eksportētāji un ražotāju eksportētāju grupas Turcijā. Kopējais minēto uzņēmumu deklarētais konkrētu varavīksnes foreļu eksporta apjoms uz Savienību pārskatīšanas izmeklēšanas periodā atbilda 100 % eksporta no Turcijas uz Savienību.

(17)

Saskaņā ar pamatregulas 27. panta 1. punktu Komisija izveidoja izlasi no trim ražotājiem eksportētājiem vai ražotāju eksportēju grupām, pamatojoties uz lielāko reprezentatīvo eksporta apjomu uz Savienību, ko noteiktajā laikā bija iespējams pienācīgi izmeklēt. Izlase veidoja vairāk nekā 60 % no deklarētā eksporta pārdošanas apjoma uz Savienību pārskatīšanas izmeklēšanas periodā.

(18)

Saskaņā ar pamatregulas 27. panta 2. punktu par atlasi notika apspriešanās ar visiem zināmajiem attiecīgajiem ražotājiem eksportētājiem un Turcijas iestādēm.

(19)

Komisija saņēma piezīmes no eksportētājiem – Selina Balık İşleme Tesisi İthalat İhracat ve Ticaret A.Ş, (“Selina Balik”) un Kılıç Deniz Ürünleri Üretimi İhracat İthalat ve Ticaret A.Ş. (“Kilic Deniz”) –, kuri sadarbojās un pieprasīja, lai tos iekļauj izlasē.

(20)

Komisija šos pieprasījumus izskatīja paziņojumā, kas 2021. gada 22. oktobrī tika pievienots atklātajiem lietas materiāliem. Kā paskaidrots paziņojumā, abi pieprasījumi tika noraidīti, tāpēc ka izlase tika veidota, pamatojoties uz lielāko reprezentatīvo eksporta apjomu, ko atvēlētajā laikā varēja pienācīgi izmeklēt.

(21)

Selina Balik un Kilic Deniz nebija starp lielākajiem ražotājiem eksportētājiem, tādējādi šo uzņēmumu iekļaušana izlasē arī nebūtu ievērojami palielinājusi izlases reprezentativitāti, bet būtu varējusi kavēt izmeklēšanas savlaicīgu pabeigšanu.

(22)

Dānijas Akvakultūras organizācija (“DAO”), kas pārstāv Savienības varavīksnes foreļu ražotājus, 2021. gada 11. novembrī nosūtīja informācijas dokumentu, kurā pieprasīja Komisiju iekļaut izlasē mazākos foreļu audzētājus no Turcijas, jo subsīdiju shēmas bija mainījušās vairāk par labu mazajiem audzētājiem nekā lielajiem audzētājiem. Šajā sakarā DAO norādīja, ka tiešo subsīdiju shēmu izmaiņu, īpaši maksimālo ražošanas apjomu noteikšanas, ietekmē faktiski vairāk tiek subsidēti mazākie audzētāji.

(23)

Tāpēc DAO pieprasīja Komisiju mainīt izlases veidošanas metodiku un vairs neizmantot lielāko eksporta daudzumu, ko var pienācīgi izmeklēt, bet izveidot statistiski derīgu izlasi, kas, pēc DAO domām, precīzi atbilstu Turcijas foreļu ražotāju daudzveidībai. Tomēr DAO neierosināja nevienu konkrētu eksportētāju, kas sadarbojās un kas būtu jāiekļauj izlasē.

(24)

Komisija noraidīja šo pieprasījumu, jo no eksportētājiem pieprasītā informācija, kas nepieciešama atlasei, neietvēra informāciju, kura ļautu Komisijai tādā veidā izveidot izlasi.

(25)

Turpmāk 4. iedaļā izklāstītās izmaiņas tiešo subsīdiju shēmās tika atspoguļotas ieguvuma aprēķinā.

(26)

Pēc izmeklēšanas sākšanas Komisija saņēma divus pieprasījumus noteikt individuālu kompensējamās subsīdijas apjomu saskaņā ar pamatregulas 27. panta 3. punktu. Šie pieprasījumi tika sniegti atbilžu uz anketas jautājumiem veidā.

(27)

Pirmo pieprasījumu iesniedza uzņēmums Selina Balik.

(28)

Komisija pieņēma tā individuālas pārbaudes pieprasījumu, tāpēc ka uzņēmuma stāvokli jau bija pārskatījusi paralēlā starpposma pārskatīšanā, kas attiecās uz šo pašu ražojumu. Šī starpposma pārskatīšana tika sākta 2021. gada 5. februārī (7). Tomēr Selina Balik atsauca pārskatīšanas pieprasījumu, un pēc tam, 2022. gada 10. martā (8), Komisija to izbeidza.

(29)

Selina Balik bija sniedzis atbildes uz visiem anketas jautājumiem, kas attiecās uz to pašu PIP, uz kuru šī starpposma pārskatīšana (2020. kalendārais gads). Uzņēmums piekrita sniegtās informācijas izmantošanai pašreizējā pārskatīšanā. Komisija lielā mērā jau bija pārbaudījusi iesniegto informāciju, un netika veikta tikai attālinātā kontrolpārbaude.

(30)

Tādējādi jau šīs izmeklēšanas sākumā bija pieejama pilnīga informācija, un nevarēja uzskatīt, ka Selina Balik stāvokļa izmeklēšana pašreizējās pārskatīšanas nolūkā būtu pārāk apgrūtinoša.

(31)

Otro pieprasījumu iesniedza uzņēmums Kilic Deniz.

(32)

Kilic Deniz situācija atšķīrās no Selina Balik situācijas. Atbildes uz anketas jautājumiem iepriekš nebija pieejamas, tāpēc šīs izmeklēšanas laikā būtu bijis jāvāc un jāanalizē ne tikai izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju dati, bet arī pilnībā būtu bijis jāsavāc vajadzīgā informācija un jāanalizē sniegtie dati.

(33)

Tāpēc Komisija uzskatīja, ka pieprasījuma pieņemšana būtu pārmērīgi apgrūtinoša un patiešām neļautu laikus pabeigt izmeklēšanu. Tāpēc individuālas pārbaudes pieprasījums netika pieņemts.

(34)

Pēc informācijas izpaušanas uzņēmums Kilic Deniz iesniegtajās piezīmēs apgalvoja, ka tā sniegtais individuālas pārbaudes pieprasījums būtu bijis jāpieņem, jo tam esot tāds pats pamatojums kā uzņēmuma Selina Balik pieprasījumam. Kilic Deniz norādīja arī, ka fakts, ka uzņēmums Selina Balik paralēlā vēl nepabeigtā izmeklēšanā jau bija iesniedzis informāciju, nav ņemams vērā, jo tas būtu diskriminējoši, un ka Komisija pašreizējā daļējā starpposma pārskatīšanā vienlaikus saņēma atbildes uz anketas jautājumiem no Kılıç Deniz un Selina Balık.

(35)

Kā paskaidrots 32. apsvērumā, Komisija uzskatīja, ka abi uzņēmumi bija atšķirīgā situācijā, tāpēc abu uzņēmumu gadījumā atšķirīga attieksme arī ir pamatota.

(36)

Paralēla pārskatīšana, kurā tika izskatīta uzņēmuma Selina Balik individuālā situācija un kura aptvēra to pašu PIP, ko pašreizējā pārskatīšana, ļāva Komisijai jau agrīnā posmā iegūt to pašu datu kopu, kas būtu bijusi nepieciešama pašreizējā pārskatīšanā.

(37)

Kā izklāstīts 29. apsvērumā, Selina Balik un tā saistītie uzņēmumi uz tiem attiecinātajā starpposma pārskatīšanā jau bija iesnieguši atbildes uz anketas jautājumiem un attiecībā uz sniegtajiem datiem bija pabeigts nepilnību novēršanas process. Nepilnību novēršanas procesam tika atvēlēti lieli resursi, jo atbildes uz anketas jautājumiem bija jāpārbauda rūpīgi, un kopā ar uzņēmumiem tika novērstas konstatētās nepilnības.

(38)

Tā kā Selina Balik piekrita, ka Komisija izmanto paralēlajā starpposma pārskatīšanā iesniegtos datus, Komisija tos šajā pārskatīšanā varēja pilnībā ņemt vērā. Tādēļ Komisija noraidīja apgalvojumu par diskriminējošu attieksmi.

(39)

Kilic Deniz apgalvoja arī, ka Komisijai būtu bijis jāņem vērā, ka šim uzņēmumam jau bija sadarbības pieredze antisubsidēšanas izmeklēšanās, jo tas bija piedalījies sākotnējā izmeklēšanā, otrajā starpposma pārskatīšanā un 2015. gadā attiecībā uz jūrasasaru un jūraskarūsu importu no Turcijas – subsīdiju izmeklēšanā, kas tika izbeigta, jo attiecīgā subsīdiju shēma tika atsaukta.

(40)

Attiecībā uz šo apgalvojumu Komisija norādīja, ka individuālas pārbaudes atvēlēšana ir saistīta ar slogu izmeklēšanai, nevis ar šādus noteikumus pieprasošajam uzņēmumam uzlikto slogu vai ar tā gūto pieredzi.

(41)

Kilic Deniz vēl piebilda – Komisijai, izvēloties veikt individuālu pārbaudi, bija jāņem vērā, ka PIP laikā tas bija ceturtais lielākais Turcijas ražotājs eksportētājs un uz Eiropas Savienību eksportēja lielākus pārdošanas apjomus nekā Selina Balık.

(42)

Komisija noraidīja šo piezīmi, jo tas nav priekšnosacījums individuālai pārbaudei, drīzāk tam, vai uzņēmums iekļaujams eksportētāju izlasē. Kā paskaidrots iepriekš 17. apsvērumā, minētajai izlasei bija jābūt ierobežotai.

(43)

Kilic Deniz pieprasīja arī, lai tam noteiktais grozītais 1,5 % maksājums būtu spēkā piecus gadus no grozījuma izdarīšanas dienas, kas nozīmējot, ka to nevar grozīt ar šo pārskatīšanu.

(44)

Komisija norādīja, ka pamatregulas 18. panta 1. punktā ir noteikts, ka galīgā kompensācijas pasākuma termiņš beidzas piecus gadus pēc tā noteikšanas. No Kilic Deniz par importu iekasētais maksājums tika noteikts 2015. gada 28. februārī, tāpēc piecu gadu termiņš sākas no šīs dienas.

(45)

Otrās starpposma pārskatīšanas regula, kas Kilic Deniz individuālo maksājuma likmi koriģēja no 9,5 % uz 1,5 %, tikai grozīja sākotnējās regulas 2. panta tabulu un neietekmē to pasākumu ilgumu, kuri paliek spēkā konkrētā līmenī. Tāpēc šo pieprasījumu noraidīja.

(46)

Saskaņā ar Kilic Deniz piezīmēm, tam otrajā starpposma pārskatīšanā noteiktais spēkā esošais 1,5 % individuālais maksājums būtu jāsaglabā neatkarīgi no pašreizējās starpposma pārskatīšanas iznākuma, tāpēc ka abu pārskatīšanas procedūru sākšanai ir viens un tas pats pamatojums un Komisija nav parādījusi, ka pašreizējā pārskatīšanas izmeklēšanas periodā apstākļu izmaiņas uzņēmuma Kilic Deniz gadījumā ir ilglaicīgas un pamato maksājuma līmeņa maiņu.

(47)

Komisija noraida arī šo Kilic Deniz apgalvojumu, ka šīs izmeklēšanas pārskatīšanas pamatojums sakrīt ar tās pārskatīšanas pamatojumu, kuras rezultātā tika pieņemta otrās starpposma pārskatīšanas regula.

(48)

Paziņojuma par procedūras sākšanu (9) 4. punktā izklāstītais otrās starpposma pārskatīšanas pamatojums atbilst uzņēmumam Kilic Deniz un tā saņemtā ieguvuma līmenim. Pašreizējā pārskatīšana tika sākta, pamatojoties uz izmaiņām, kas skāra visus Turcijas ražotājus.

(49)

Apsvērumos, sākot no 285. apsvēruma, Komisija analizēja apstākļu izmaiņu ilglaicīgumu sākotnējās regulas izmeklēšanas periodā.

(50)

Tāda analīze, ko veic valsts mērogā, ietver arī to atsevišķu ražotāju eksportētāju situāciju, uz kuriem attiecas no Turcijas valdības saņemtās subsīdijas. Tāpēc tika noraidīts arguments, ka Komisija nav ņēmusi vērā Kilic Deniz individuālo situāciju.

(51)

Kilic Deniz apgalvoja arī, ka, tā kā PTO Nolīgumā par subsīdijām un kompensācijas pasākumiem nav noteikumu par atlasi, Komisijai ir pienākums noteikt individuālu subsīdijas starpību katram zināmajam ražotājam eksportētājam.

(52)

Komisija noraida šo apgalvojumu, jo atlase ir skaidri paredzēta pamatregulas 27. pantā.

(53)

Izmeklēšanas laikā Komisija visām ieinteresētajām personām paskaidroja arī, ka visiem izlasē neiekļautajiem eksportētājiem, kas sadarbojās, bet kam netiktu noteikta individuāla pārbaude, tiktu noteikts vidējais maksājums.

(54)

Komisija, lai iegūtu informāciju, ko uzskatīja par vajadzīgu izmeklēšanai, nosūtīja anketas trim izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem un TV. Atbildes uz anketas jautājumiem tika saņemtas no trim izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem un TV. Atbildes uz anketas jautājumiem tika saņemtas arī no diviem ražotājiem eksportētājiem, kuri pieprasīja individuālu pārbaudi.

(55)

Komisija pieprasīja un pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu subsidēšanas noteikšanai.

(56)

Tomēr sakarā ar Covid-19 pandēmijas uzliesmojumu un tam sekojošiem pasākumiem, kas tika veikti cīņai pret uzliesmojumu (10), Komisija nevarēja saskaņā ar pamatregulas 26. pantu veikt pārbaudes apmeklējumus visu uzņēmumu telpās.

(57)

Tā vietā Komisija attālināti veica šādu uzņēmumu sniegtās informācijas kontrolpārbaudes.

(58)

Komisija 2022. gada 25. augustā izpauda būtiskos faktus un apsvērumus, uz kuru pamata bija iecerējusi grozīt spēkā esošos kompensācijas maksājumus (“izpaustā galīgā informācija”). Visām personām tika atvēlēts laiks piezīmju sniegšanai par izpausto informāciju.

(59)

Komisija izskatīja ieinteresēto personu sniegtās piezīmes un attiecīgā gadījumā ņēma tās vērā. Tika uzklausītas tās personas, kuras to pieprasīja.

(60)

Pēc ieinteresēto personu piezīmju saņemšanas Komisija precizēja dažus būtiskos faktus un apsvērumus, un 2022. gada 23. septembrī visām ieinteresētajām personām tika nosūtīta “izpaustā galīgā papildinformācija”. Personām tika atvēlēts laiks piezīmju sniegšanai.

(61)

TV pieprasīja apspriešanos ar Komisijas dienestiem saskaņā ar pamatregulas 11. panta 10. punktu, un tā notika 2022. gada 4. oktobrī.

(62)

Pēc tam kad tika saņemtas ieinteresēto personu piezīmes par izpausto galīgo papildinformāciju, Komisija izlaboja divas 306. un 135. apsvērumā aprakstītās kļūdas, un attiecīgās aprēķinu izmaiņas 2022. gada 6. oktobrī tika izpaustas attiecīgajām ieinteresētajām personām. Personām tika atvēlēts papildu laiks piezīmju sniegšanai par minētajām subsīdiju aprēķinu izmaiņām.

(63)

Gumusdoga, Fishark Ozpekler un Selina Balik piezīmēs par otro izpausto galīgo papildinformāciju atkārtoja jau divās iepriekšējās informācijas izpaušanas reizēs sniegtos apgalvojumus. Minētie apgalvojumi ir aplūkoti šajā regulā.

(64)

Bez tam Gumusdoga pieprasīja izdarīt nelielu korekciju apgrozījumā, uz kuru attiecās 306. apsvērumā aprakstītais labojums, un Komisija piekrita to izdarīt.

(65)

Pārskatāmais ražojums ir šādas konkrētas varavīksnes foreles (Oncorhynchus mykiss):

(66)

Izmeklēšanā Komisija uzzināja par Turcijas Republikas izcelsmes kūpinātu piparotu foreļu fileju importu ES. Daļa minēto fileju tika importētas kā pārskatāmais ražojums, par kuru tika maksāti maksājumi, un daļa – klasificētas citā tarifa pozīcijā (KN kods 1604 19 10), par kuru maksājumi netika iekasēti.

(67)

Gan ražotāji eksportētāji Turcijā, gan Savienības ražošanas nozare apstiprināja, ka šajā izmeklēšanā un iepriekšējās izmeklēšanās kūpinātas piparotas foreļu filejas uzskata par ietvertām ražojuma tvērumā.

(68)

Izmeklēšana parādīja arī, ka piparu pievienošana pati par sevi nemaina kūpinātas filejas galvenās pamatīpašības. Pamatojoties uz to un faktu, ka starp eksportētājiem un Savienības ražošanas nozari pastāv vienprātība par ražojuma tvērumu, Komisija secināja, ka “kūpinātas piparotas filejas” patiešām ir ietvertas ražojuma tvērumā.

(69)

Pamatojoties uz to, Komisija uzskata, ka kūpinātas piparotas foreļu filejas pārskatāmā ražojuma tvērumā ietilpst, pamatojoties uz apzīmējumu “kūpinātas”. Lai novērstu šaubas, par kūpinātu piparotu foreļu fileju importu tiks iekasēti maksājumi, ja tās tiks deklarētas ar muitas kodu KN 1604 19 10 (Taric1604191011).

(70)

Eksportētājs Lezita Balık A.Ş, Taric papildu kods B968, 2021. gada 9. jūnijā informēja Komisiju, ka ir mainījis savu nosaukumu uz Abalıoglu Balik ve Gıda Ürünleri Anonim Şirketi.

(71)

Uzņēmums pieprasīja Komisiju apstiprināt, ka nosaukuma maiņa neietekmē uzņēmuma tiesības uz antisubsidēšanas maksājuma likmi, kas piemērota tam ar iepriekšējo nosaukumu.

(72)

Komisija pārbaudīja sniegto informāciju un secināja, ka nosaukuma maiņa ir pienācīgi reģistrēta attiecīgajās iestādēs (11) un nav radījusi jaunu saistību ar citām uzņēmumu grupām, kuras Komisija nav izmeklējusi.

(73)

Komisija norādīja, ka uzņēmums šajā pārskatīšanā ir sadarbojies, sniedzot atbildes uz atlases veidlapas jautājumiem ar jauno nosaukumu Abalıoglu Balik ve Gıda Ürünleri Anonim Şirketi.

(74)

Tādējādi nosaukuma maiņa neietekmē šīs izmeklēšanas konstatējumus, un jo īpaši uzņēmumam piemērojamo antisubsidēšanas maksājuma likmi.

(75)

Nosaukuma maiņai būtu jāstājas spēkā 2020. gada 7. jūlijā, proti, dienā, kad uzņēmums mainīja nosaukumu.

(76)

Pamatojoties uz iepriekšējā termiņbeigu pārskatīšanā izmeklētajām subsīdijām, tika izmeklēti šādi pasākumi, kas, kā apgalvots, esot saistīti ar subsīdiju programmu piešķiršanu:

(77)

Attiecībā uz sociālā nodrošinājuma prēmiju atbalsta programmu, zemes piešķiršanas shēmu un pārstrādātiem jūras produktiem Komisija konstatēja, ka minētās shēmas pārskatīšanas izmeklēšanas periodā nesniedza ieguvumu izlasē iekļautajām ražotāju eksportētāju grupām, un tāpēc tās sīkāk netika izmeklētas.

(78)

2021. gada 11. novembrī DAO iesniedza piezīmes par subsīdiju shēmām, kuras tiktu izmeklētas pārskatīšanā.

(79)

Saskaņā ar DAO sniegto informāciju, kopš pēdējās pārskatīšanas bija mainījušās vai atjauninātas šādas subsīdiju shēmas:

(80)

Komisija norādīja, ka shēmas Turcijā no gada uz gadu patiešām mainās. Ja, šādi mainoties shēmai, mainās izlasē iekļauto uzņēmumu ieguvuma līmenis, Komisijai būtu jāpārliecinās, vai šādas izmaiņas ir ilglaicīgas apstākļu izmaiņas. Ja tā, tad Komisija attiecīgi koriģēs pasākumus, lai ņemtu vērā izmaiņas.

(81)

Tomēr, kā izklāstīts turpmāk un arī iepriekšējā termiņbeigu pārskatīšanā, dažas no DAO uzskaitītajām shēmām vai nu vairs nav spēkā, vai nesniedz ieguvumu izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem.

(82)

PIP laikā tiešais atbalsts foreļu ražotājiem tika piešķirts, pamatojoties uz Prezidenta dekrētu 2020/3190 (“Dekrēts 3190”) (12). Dekrēta īstenošanas procedūras un principi ir noteikti Lauksaimniecības un mežsaimniecības ministrijas izdotajā Paziņojumā 2020/39 (“Paziņojums 39”) (13).

(83)

Tiešā atbalsta shēma attiecas uz varavīksnes foreles (Oncorhynchus mykiss) sugu. Shēmas mērķis ir maksimālā ražošanas apjoma robežās kompensēt varavīksnes foreļu audzēšanas izmaksas.

(84)

Komisija uzskata, ka tiešā atbalsta shēma ir paredzēta foreļu audzēšanas veicināšanai. Izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji gan iegūst pašu audzētās foreles, gan pērk foreles no citiem audzētājiem Turcijā, pēc tam foreles pārstrādā un, dažādos veidos uzrādītas, eksportē uz Eiropas Savienību. Minētajos veidos uzrādītās foreles, ieskaitot ķidātas foreles un foreļu filejas, ir pārskatāmais ražojums.

(85)

Attiecībā uz (jebkura izmēra) “forelēm” maksimālajam ražošanas apjomam līdz 350 000 kg gadā atbalsta apjoms tika noteikts 0,75 TL/kg.

(86)

Attiecībā uz “forelēm, kas sver vairāk nekā 1 kg” tādam pašam maksimālajam ražošanas apjomam 350 000 kg gadā atbalsta apjoms tika noteikts 1,5 TL/kg. 2020. gada paziņojumā “foreles, kas sver vairāk nekā 1 kg” ir definētas kā foreles, kas katra sver vairāk nekā 1,25 kg (14).

(87)

Minētās foreļu ražošanas subsidēšanas likmes ir tās pašas likmes, kas bija spēkā 2019. gadā – termiņbeigu pārskatīšanā izmantotajā pārskatīšanas izmeklēšanas periodā.

(88)

Atbalsts foreļu ražošanai tiek sniegts, pamatojoties uz prezidenta dekrētiem un paziņojumiem, kurus katru gadu izdod saskaņā ar Lauksaimniecības likuma Nr. 5488 19. pantu. Dekrēti un paziņojumi katru gadu maina atbalsta veidu.

1. tabula

Tiešā atbalsta shēma forelēm

(89)

Sākotnējās izmeklēšanas laikā shēma ietvēra atbalsta maksājumu foreļu audzētājiem atbilstīgi visam izaudzēto foreļu daudzumam un neatkarīgi no izmēra, turklāt ieguvums par izaudzēto kilogramu tika maksāts pēc divām atsevišķām likmēm atbilstīgi izaudzētajam daudzumam līdz 500 tonnām gadā.

(90)

Par 2017. ražošanas gadu Turcijas valdība pievienoja nelielu maksājumu 0,25 TL apmērā par katru tādu foreļu kilogramu, kuras izaudzētas sver vairāk nekā 1 kg, t. s. “forele, kas sver vairāk nekā 1 kg”. Šis papildu maksājums joprojām attiecās uz pārskatāmo ražojumu, kas izaudzēts var svērt līdz 1,2 kg.

(91)

Pirmajā starpposma pārskatīšanā apspriedusies ar Komisiju par jēdziena “forele, kas sver vairāk nekā 1 kg” definīciju (sk. pirmās starpposma pārskatīšanas regulas 40.–45. apsvērumu), 2018. gadā Turcijas valdība “foreli, kas sver vairāk nekā 1 kg” pārdēvēja par foreli, kas izaudzēta sver vairāk nekā 1,25 kg.

(92)

Turcijas valdība 2019. gadā atcēla “forelēm, kas sver vairāk nekā 1 kg” piemēroto papildu maksājumu un tā vietā sadalīja shēmu divās daļās, nosakot 0,75 TL maksājumu par kilogramu (jebkura izmēra) “foreļu” un 1,5 TL maksājumu par kilogramu “foreļu, kas sver vairāk nekā 1 kg”.

(93)

Turcijas valdība samazināja arī maksimālo ražošanas apjomu no 500 tonnām līdz 350 tonnām gadā un noteica ierobežojumu, ka subsīdiju maksājumus piešķir par vienu licenci reģionā. Maksimālais ražošanas apjoms 350 t attiecas uz visu foreļu ražošanu ar vienu un to pašu audzēšanas licenci.

(94)

Komisija konstatēja, ka pašreizējā pārskatīšanas izmeklēšanas periodā divi no trim izlasē iekļautajiem uzņēmumiem audzēja visu izmēru foreles vienās un tajās pašās ražotnēs un ar vienu un to pašu audzēšanas licenci, rezultātā saņemot abas likmes.

(95)

Pārskatīšanas izmeklēšanas perioda laikā foreļu audzētāji varēja pieteikties uz likmi, kas atkarībā no izaudzēto foreļu svara noteikta vai nu (jebkura izmēra) “forelēm”, vai “forelēm, kas sver vairāk nekā 1 kg”. “Forelēm, kas sver vairāk nekā 1 kg” tika noteikta lielāka atbalsta likme, tādēļ izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji, kuru izaudzētās foreles sver vairāk nekā 1,25 kg, pārsvarā pieteicās uz likmi, kas noteikta “forelēm, kas sver vairāk nekā 1 kg”.

(96)

Tā rezultātā 2019.–2020. gadā divkāršojās “foreļu, kas sver vairāk nekā 1 kg” subsidētās ražošanas apjoms (kg) un saskaņā ar šo shēmu foreļu audzētājiem izmaksāto subsīdiju apjoms Turcijas lirās un notika acīmredzama pārorientēšanās uz lielāka izmēra foreļu audzēšanu.

(97)

Ņemot vērā, ka subsīdiju maksā gan par (jebkura izmēra) “forelēm”, gan par “forelēm, kas sver vairāk nekā 1 kg”, Komisijas konstatēja, ka Turcijas valdības īstenotā subsidēšana attiecīgajā periodā faktiski palielinājās par 59 procentpunktiem.

2. tabula

Daudzuma un subsīdijas apjomu izmaiņas 2017.–2020. gadā

(98)

Tādējādi Komisija uzskatīja, ka shēmas pielāgošana būtiski nemainīja pamatā esošo subsidēšanu un, ja tā vispār kaut ko mainīja, tad palielināja tās līmeni. Šķiet, ka tam nebija ne finansiāla, ne ekonomiska pamatojuma.

(99)

Tiešā atbalsta maksājumu apjoms foreļu ražotājiem atbilst kompensējamajām subsīdijām pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punkta un 3. panta 2. punkta nozīmē, t. i., tiešai naudas līdzekļu nodošanai no Turcijas valdības foreļu ražotājiem.

(100)

Tiešās subsīdijas ir īpašas un kompensējamas pamatregulas 4. panta 2. punkta a) apakšpunkta nozīmē, jo piešķīrēja iestāde un tiesību akti, saskaņā ar kuriem darbojas piešķīrēja iestāde, skaidri nosaka, ka šīs dotācijas ir pieejamas tikai uzņēmumiem, kas darbojas akvakultūras nozarē. Akvakultūras nozares uzņēmumi ir skaidri minēti, un foreles ir skaidri norādītas kā viena no sugām, kam tiek piešķirts ieguvums no šīs subsīdiju shēmas.

(101)

Komisija konstatēja, ka izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem pārskatīšanas izmeklēšanas periodā šīs shēmas ietvaros tika piešķirts ieguvums atbilstīgi abām likmēm – gan 0,75 TL/kg (jebkura izmēra “foreles”), gan 1,5 TL/kg (“foreles, kas sver vairāk nekā 1 kg”).

(102)

Sākotnējā izmeklēšanā nebija atsevišķas subsīdiju likmes par “foreļu, kas sver vairāk nekā 1 kg” audzēšanu, tāpēc šāds jautājums neradās. Turpmākajās pārskatīšanās, tostarp termiņbeigu pārskatīšanā, Komisija nevarēja konstatēt ieguvumu, kas būtu saņemts par tādām forelēm, kas izaudzētas sver vairāk nekā 1,25 kg, jo izlasē iekļautie uzņēmumi nenodarbojās ar tādu foreļu ieguvi, kas izaudzētas “sver vairāk nekā 1 kg” (15).

(103)

Šajā izmeklēšanā Komisija noteica, ka divi no trim izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem PIP laikā audzēja visu izmēru foreles ar vienu un to pašu audzēšanas licenci un tādējādi saņēma ieguvumu no abām subsidēšanas likmēm.

(104)

Komisija norādīja, ka foreles tiek audzētas vienās un tajās pašās ražotnēs, kas ir uz zemes ierīkoti dīķi un ezeros ierīkoti sprosti, vai jūrā. Gan mazākas, gan lielākas foreles tiek audzētas vienās un tajās pašās ražotnēs, tās sasniedz briedumu vienos un tajos pašos dīķos un tiek barotas ar vienu un to pašu barību. Forele, kas sver mazāk par 1,25 kg, var kļūt par foreli, kas sver vairāk nekā 1,25 kg. Vienīgā atšķirība ir tā, ka lielākas foreles tiek audzētas ilgāk, ļaujot tām sasniegt nepieciešamo izmēru.

(105)

Turklāt, kā minēts pirmās starpposma pārskatīšanas regulas 45. apsvērumā, “ar Paziņojuma Nr. 2017/38 4. panta f) punktu zivkopim tiek piešķirta subsīdija, kad “zivis ir izaudzētas”. Pat ja Turcija plānoja 2018. gadā ierobežot subsīdiju forelēm, kuras sver vairāk nekā 1,25°kg, dekrētā nav iekļauts juridisks kritērijs, ar kuru subsīdija tiktu izslēgta, ja forele tiek pārdota citā veidā. Saskaņā ar saņemto informāciju parastā prakse nozarē ir pārstrādāt dažas lielākās izaudzētās foreles un pārdot tās kā attiecīgo ražojumu, piemēram, fileju veidā”.

(106)

Tāpēc jebkurš ieguvums, kas saņemts par lielāku foreļu audzēšanu, ir automātiski saistīts arī ar mazāku foreļu audzēšanu. Neatkarīgi no tā, vai par forelēm tiek saņemts ieguvums no vienas vai otras likmes, par tām izaudzētajām forelēm (dzīvām vai nedzīvām un vairākos veidos pārstrādātām), kuras ir pārskatāmais ražojums, tiek sniegts tiešais atbalsts. Foreļu gadījumā ieguvums pastāv arī tad, ja tās pārdod tādu fileju veidā, kuras netiek iedalītas pēc izaudzēto foreļu izmēra.

(107)

Abas subsidēšanas likmes ir atkarīgas no foreļu audzēšanas. Audzēšanas licences ražošanas jaudas attiecas uz visu izmēru forelēm, un ieguvums, kas izriet no abām atbalsta likmēm, audzētājam tiek maksāts vienreizēja maksājuma veidā un iegrāmatots pie uzņēmuma vispārējiem ieņēmumiem.

(108)

Tāpēc Komisija uzskatīja, ka 2020. gadā foreļu audzētājiem izmaksātās summas atbilst tiešā atbalsta kopējam apjomam, kas saņemts par foreļu, ieskaitot pārskatāmo ražojumu, audzēšanu.

(109)

Ieguvums katram uzņēmumam bija tiešā atbalsta apjoms, kas pārskatīšanas izmeklēšanas periodā atbilstīgi attiecīgajām likmēm tika saņemts gan (jebkura izmēra) “foreļu”, gan “foreļu, kas sver vairāk nekā 1 kg” ražošanai. Uzņēmumi sniedza informāciju par saņemtā atbalsta apjomu un par to, no kā un par kādu konkrētu produkciju tas tika saņemts.

(110)

Lai noteiktu subsīdijas apjomu Turcijas lirās par kilogramu foreļu, tiešā atbalsta apjoms, kas atbilstīgi abām atbalsta likmēm saņemts par visu izmēru foreļu ražošanu, tika dalīts ar izaudzēto foreļu kopējo daudzumu.

(111)

Sākotnējā izmeklēšanā (16) tika konstatēts, ka ieguvums no minētajām subsīdijām bija saglabājies arī tad, kad izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji pirka foreles no nesaistītiem audzētājiem Turcijā pārstrādei, jo pārskatāmais ražojums aptver gan tieši subsidētu izejvielu, proti, dzīvas foreles, gan tādus lejupējos ražojumus kā svaigas vai saldētas veselas foreles, filejas, kūpinātas foreles.

(112)

Attiecībā uz nopirktajām forelēm ieguvums sākotnējā izmeklēšanā tika aprēķināts, pamatojoties uz Turcijas iestāžu piešķirto kopējo subsīdijas apjomu, kas dalīts ar foreļu ražošanas kopējo apjomu Turcijā.

(113)

Komisija norādīja, ka termiņbeigu pārskatīšanā (17) tika apstiprināts konstatējums, ka izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji saņēma ieguvumu no foreļu pirkšanas. Ieguvums tika aprēķināts, pamatojoties uz piešķirto subsīdijas kopējo apjomu, kas dalīts ar subsidētās foreļu ražošanas kopējo apjomu Turcijā.

(114)

Tomēr iepriekšējās termiņbeigu pārskatīšanas konstatējumi bija balstīti uz Turcijas valdības sniegto vispārējo valsts mēroga informāciju, un tajos nebija ņemta vērā konkrētā izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju situācija. Termiņbeigu pārskatīšanā šāds detalizēts konstatējums nav nepieciešams, jo termiņbeigu pārskatīšanā tikai nosaka subsidēšanas turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību, bet precīzas kompensācijas starpības nenosaka.

(115)

Šajā starpposma pārskatīšanā neviena ieinteresētā persona neapstrīdēja, ka ražotāji eksportētāji, pērkot foreles no nesaistītiem audzētājiem, joprojām saņem ieguvumu no subsidēšanas. Turcijas valdība sniedza datus par subsidēšanas līmeni 2020. gadā katram foreļu audzētājam atbilstīgi abām likmēm – gan 0,75 TL (jebkura izmēra “foreles”), gan 1,5 TL (foreles, kas sver vairāk nekā 1 kg). Šie dati tika salīdzināti ar triju izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju pirkumu sarakstiem, un Komisija konstatēja, ka:

(116)

Attiecībā uz 2020. gada ražošanas apjomu tika aprēķināts, ka subsīdija par jebkura izmēra foreļu kilogramu ir 0,53 TL/kg, ja ņem vērā visu ražošanas apjomu, un 1,02 TL/kg, ja ņem vērā tikai subsidēto ražošanas apjomu.

(117)

Pēc informācijas izpaušanas TV, izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji, Selina Balik un Kilic Deniz – visi sniedza piezīmes par Komisijas konstatējumiem par foreļu ražotājiem sniegto tiešo atbalstu.

(118)

Minētās personas galvenokārt apstrīdēja to, ka subsīdiju aprēķinā ir ietverts ieguvums, kas samaksāts izlasē iekļautajiem ražotājiem un uzņēmumam Selina Balik par “foreļu, kas sver vairāk nekā 1 kg” izaudzēšanu, jo šis ieguvums nebija ietverts subsīdiju aprēķinā iepriekšējās izmeklēšanās. Tāpat tie apgalvoja, ka “foreles, kas sver vairāk nekā 1 kg” neietilpst pārskatāmā ražojuma tvērumā un nebija norādītas ražotājiem eksportētājiem aizpildāmajā anketā.

(119)

Kā izklāstīts iepriekš 4.1.3. iedaļā, Komisija apstiprināja, ka attiecībā uz ieguvuma samaksāšanu par foreļu izaudzēšanu ir mainījušies apstākļi, īpaši kopš sākotnējās izmeklēšanas, bet arī kopš iepriekšējās termiņbeigu pārskatīšanas PIP. Lai gan agrāk tiešais atbalsts tika piešķirts atbilstīgi saražotajiem kilogramiem neatkarīgi no foreļu izmēra, TV pakāpeniski pārgāja uz atšķirīgu maksājumu sistēmu, kurā atbalsta likmes bija atkarīgas no izaudzēto foreļu izmēra. Tādējādi PIP laikā esošie apstākļi skaidri liecināja, ka Turcijas foreļu audzētāji, audzējot un iegūstot pārskatāmo ražojumu, saņēma ieguvumu no abām saskaņā ar šo shēmu maksāto subsīdiju likmēm.

(120)

Selina Balik apgalvoja, ka Komisijai nedrīkst paplašināt pašreizējās pārskatīšanas ražojuma tvērumu, iekļaujot tajā “foreles, kas sver vairāk nekā 1 kg”.

(121)

Komisija norāda, ka ražojuma tvērums palicis tāds pats kā iepriekšējās izmeklēšanās, proti, dzīvu vai beigtu foreļu un vairākos veidos pārstrādātu foreļu ražošana. Tas, vai subsīdiju likme ir atkarīga no izaudzēto foreļu konkrētā izmēra, nemaina ne subsīdiju būtību, ne darbību tādā ziņā, ka tā piešķir ieguvumu par foreļu ražošanu, kuras tad tiek pārdotas dažādos veidos. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(122)

Personas apstrīdēja arī Komisijas konstatējumus, ka “foreles, kas sver vairāk nekā 1 kg” var tikt tālāk pārstrādātās filejās, kas savukārt ir iekļautas pārskatāmā ražojuma tvērumā. Minētās personas apgalvoja, ka pirmajā starpposma pārskatīšanā ieinteresētajām personām netika izpausti pirmās starpposma pārskatīšanas regulas 45. apsvērumā izklāstītie konstatējumi, uz kuriem Komisija atsaucās izpaustajā galīgajā informācijā, tāpēc personas nevarēja par tiem sniegt piezīmes. Tās atkārtoja, ka nevienā no iepriekšējām izmeklēšanām nekādā ziņā netika aprēķināts ieguvums par “forelēm, kas sver vairāk nekā 1 kg”.

(123)

Pašreizējā pārskatīšanā pēc galīgās informācijas izpaušanas personām bija pietiekami daudz laika piezīmju sniegšanai par pirmās starpposma pārskatīšanas regulas 45. apsvērumu. Tāpēc šis arguments tika noraidīts.

(124)

Komisija norādīja arī, ka šajā lietā izmantoto “veselu zivju ekvivalentu” (“WFE”) attiecība ir tāda pati kā sākotnējā izmeklēšanā izmantotā attiecība. Tādējādi “foreles, kas sver vairāk nekā 1 kg” vienmēr pavisam noteikti var pārstrādāt pārskatāmajā ražojumā, ņemot vērā, ka no vienas zivs iegūst divas filejas:

(125)

Uz šo faktu piezīmēs par galīgo izpausto informāciju skaidri norādīja eksportētājs Selina Balik, sakot, ka, “ņemot vērā [pārskatāmā] ražojuma raksturīgās īpašības, lielas foreles var pārstrādāt filejās, kas ietilpst [pārskatāmā] ražojuma tvērumā”.

(126)

Apgalvojums, ka iepriekšējās izmeklēšanās netika aprēķināts ieguvums par “forelēm, kas sver vairāk nekā 1 kg” un tāpēc pašreizējā pārskatīšanā ieguvums nebūtu jāaprēķina, būtu jānoraida, jo apstākļi ir mainījušies. Termiņbeigu pārskatīšanas laikā abi izlasē iekļautie eksportētāji nesaņēma nekādu ieguvumu no subsīdiju likmes 1,5 TL apmērā par izaudzēto kilogramu. Tie to saņēma šīs pārskatīšanas PIP laikā.

(127)

Divi izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji turklāt apgalvoja, ka tie PIP laikā neražoja un nepārdeva no “forelēm, kas sver vairāk nekā 1 kg” iegūtas filejas, un tāpēc lūdza Komisiju attiecīgi pārskatīt tiešo subsīdiju aprēķinu, izslēdzot “foreles, kas sver vairāk nekā 1 kg”.

(128)

Komisija norādīja, ka netika sniegti pierādījumi, kas pamatotu šo apgalvojumu. Toties izmeklēšana konstatēja, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā abi minētie izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji tiešo subsīdiju shēmā par forelēm saņēma maksājumus ar abām likmēm. Tātad viņu izaudzētās foreles bija visu izmēru. Ņemot vērā 119. apsvēruma tabulā sniegtās veselu zivju ekvivalentu attiecības, izaudzētās “foreles, kas sver vairāk nekā 1 kg” var pārstrādāt, piemēram, filejās un ķidātās zivīs. Tāpēc šis arguments tika noraidīts.

(129)

Divi izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji apgalvoja arī, ka lielākā daļa “foreļu, kas sver vairāk nekā 1 kg” tika eksportēta uz Krieviju un Japānu, tāpēc par “forelēm, kas sver vairāk nekā 1 kg” saņemtā subsīdija nebūtu jākompensē par pārskatāmā ražojuma eksporta pārdošanas apjomu uz Savienību.

(130)

Komisija noraidīja šo argumentu. Kā paskaidrots iepriekš, Komisija uzskatīja, ka ar abām subsīdiju likmēm par foreļu izaudzēšanu saņemtie maksājumi piešķir ieguvumu par visām forelēm, kas tad tiek pārdotas. Tādējādi subsīdijas apjoms par kilogramu jebkura izmēra foreļu, ko eksportē uz Krieviju un Japānu, ir tāds pats kā subsīdijas apjoms par kilogramu jebkura izmēra foreļu, ko eksportē uz Eiropas Savienību.

(131)

Visbeidzot, izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji apstrīdēja 96. apsvērumā izklāstītos Komisijas konstatējumus, ka par “foreļu, kas sver vairāk nekā 1 kg” audzēšanu saņemtais ieguvums ir automātiski saistīts arī ar mazāku foreļu audzēšanu, un apgalvoja:

(132)

Komisija norāda, ka “foreļu, kas sver vairāk nekā 1 kg” ražošanas process ir ilgāks, tāpēc subsīdija ieguves brīdī ir 1,5 TL par vienu kilogramu, nevis standarta 0,75 TL par vienu kilogramu. Tomēr foreļu audzētāji saņem visus maksājumus, kas veikti atbilstīgi abām subsīdiju likmēm.

(133)

Apgalvojums, ka “foreles, kas sver vairāk nekā 1 kg” un mazākas foreles savstarpēji konkurē, nešķiet būtisks, lai tiešo subsīdiju shēmas ieguvumu attiecinātu uz pārskatāmo ražojumu. Konkurence vienkārši liktu audzētājiem izvēlēties izmantot savus dīķus, lai izaudzētu noteikta izmēra foreles.

(134)

Audzētāji ražo jebkura izmēra foreles ar vienu un to pašu audzēšanas licenci un saņem vienoto maksājumu atbilstīgi abām subsīdiju likmēm.

(135)

Pamatojoties uz piezīmēm, kas pēc galīgās informācijas izpaušanas un galīgās papildinformācijas izpaušanas saņemtas no uzņēmuma Selina Balik, Komisija izlaboja pārrakstīšanās kļūdas uzņēmuma kopējās ražošanas rādītājos saskaņā ar attālinātās kontrolpārbaudes konstatējumiem.

(136)

Tomēr Selina Balik apstrīdēja, ka Komisija vienam no diviem audzēšanas uzņēmumiem šajā grupā bija izmantojusi citādu ieguvuma apjomu no tiešajām subsīdijām nekā to, kas norādīts to atbildēs uz anketas jautājumiem. Turklāt Selina Balik pieprasīja, lai Komisija no ieguvuma apjoma, kas saņemts no tiešajām subsīdijām, atskaita bankas maksas, kas samaksātas par darījumiem.

(137)

Abi apgalvojumi ir noraidīti. Pirmkārt, attiecībā uz visiem ražotājiem, uz kuriem attiecas šī izmeklēšana (to vidū Selina Balik), Komisija izmantoja pārbaudītus TV sniegtus datus par izmaksātajiem subsīdijas apjomiem. Selina Balik nesniedza nekādu informāciju vai pierādījumus, kas pamatotu vai izskaidrotu atšķirību starp atbildēs uz anketas jautājumiem norādīto apjomu un Turcijas valdības sniegto apjomu, tāpēc Komisija paļāvās uz TV sniegtajiem datiem. Tos pārbaudīja Komisija, un tie visos pārējos gadījumos sakrita ar izlasē iekļauto uzņēmumu paziņotajiem datiem. Tāpēc uz tiem konsekventi tika balstīts aprēķins, kas tika izmantots, lai noskaidrotu ieguvumu no tiešajām subsīdijām. Otrkārt, Selina Balik neparādīja, ka PIP laikā bankas maksas, kas bija jāmaksā, tika samaksātas tieši Turcijas valdībai. Tāpēc Komisija uzskata, ka bankas maksas tika samaksātas trešām personām (piemēram, bankām) un tās nesedz nekādas korekcijas, kas pieļaujamas saskaņā ar pamatregulas 7. panta 1. punktu.

(138)

Pēc galīgās papildinformācijas izpaušanas TV atkārtoti uzsvēra, ka “foreles, kas sver vairāk nekā 1 kg” nav pārskatāmais ražojums, to ražošanas process atšķiras no mazāku foreļu ražošanas procesa un tās tiek klasificētas ar atšķirīgiem HS un KN kodiem nekā mazākas foreles. Arī šie apgalvojumi tika noraidīti tālāk 113. apsvērumā izklāstīto iemeslu dēļ.

(139)

Proti, Komisija uzskata, ka pārskatāmā ražojuma definīcija attiecas uz maksājumiem, kas veikti par “foreļu, kas sver vairāk nekā 1 kg” izaudzēšanu. Pārskatāmais ražojums ir foreles, dzīvas vai beigtas, pārstrādātas vairākos veidos, arī filejās. Ja neņemtu vērā ieguvumu, kas ar tiešu atbalstu piešķirts par “forelēm, kas sver vairāk nekā 1 kg”, izrietošie kompensācijas maksājumi neaptvertu visu pārskatāmo ražojumu (pārstrādātu foreļu eksportu uz Savienību).

(140)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas TV, izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji un uzņēmums Selina Balik apstrīdēja netiešā ieguvuma aprēķinu, ko saņēma izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji un Selina Balik foreļu pirkšanai no citiem foreļu audzētājiem Turcijā.

(141)

Šīs ieinteresētās personas apgalvoja arī, ka par pirktajām forelēm saņemto subsīdiju aprēķina metodika atšķiras no iepriekšējās izmeklēšanās izmantotās metodikas, lai gan nav mainījušies apstākļi, kas pamatotu šādas izmaiņas. Tās apgalvoja, ka no pašreizējā pārskatīšanas izmeklēšanas periodā saņemtās subsīdijas apjoma aprēķina būtu jāizslēdz subsīdijas, kas saņemtas par “forelēm, kas sver vairāk nekā 1 kg”.

(142)

Selina Balik jo īpaši norādīja, ka vienmēr ir bijuši tādi foreļu audzētāji, kas ražo zem ražošanas maksimālā apjoma, bet iepriekšējās izmeklēšanās tas netika izmantots, lai aprēķinātu ieguvumu par pirktajām forelēm.

(143)

Iepriekšējās izmeklēšanās Komisija uzskatīja, ka visi audzētāji Turcijā saņēma vienādu subsīdiju apjomu par vienu kilogramu foreļu, kuras tad pirka izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji. Iepriekš, 4.1.5. iedaļā, paskaidrots, kāpēc apstākļu izmaiņu dēļ tika mainīta Komisijas metodika.

(144)

Ieinteresētās personas īpaši norādīja, ka Komisijai bija iespējams izmantot no TV saņemtos datus par konkrētiem audzētājiem, bet Komisija trim izlasē iekļautajiem ražotājiem aprēķināja vidējo rādītāju un izmantoja šo vienu rādītāju, izteiktu Turcijas lirās par vienu kilogramu, lai aprēķinātu ieguvumu par forelēm, ko pirka trīs izlasē iekļautie ražotāji un Selina Balik.

(145)

Komisijai tika lūgts katrai no četrām uzņēmumu grupām aprēķināt atsevišķu rādītāju, pamatojoties uz vienu un to pašu datu kopu, nevis piemērot visām uzņēmumu grupām vidējo likmi. Tā kā Komisijai bija pieejami nepieciešamie dati, Komisija pieņēma šo prasību.

(146)

Ieinteresētās personas, ieskaitot Selina Balik, norādīja arī, ka Komisija, četru uzņēmumu grupu pirkumus iedalot trijās grupās (“subsīdija nav konstatēta vai subsīdija netika saņemta”, “zem maksimālā ražošanas apjoma” vai “virs maksimālā ražošanas apjoma”) un veicot aprēķinus pēc šāda iedalījuma, dažus foreļu audzētājiem Turcijā piešķirtos subsīdijas apjomus bija pieskaitījusi divreiz.

(147)

Komisija pieņēma šo apgalvojumu un pēc galīgās informācijas izpaušanas attiecīgi pārskatīja savu metodiku.

(148)

Komisija analīzi balstīja uz TV iesniegto foreļu audzētāju sarakstu. Pēc minētā saraksta Komisija noteica, vai audzētājam ir subsidēta ražošana virs vai zem ražošanas maksimālā apjoma 350 t apmērā. Sarakstā tiesību subjektu līmenī ir norādīta kopējā subsidētā foreļu ražošana un 2020. gadā saņemtā subsīdija par katru licenci un licences turētāju.

(149)

TV norādīja, ka visas Turcijas ražošanas kopapjoms un ieguvums attiecīgi bija 144 283 000 kg un 76 316 948 TL.

(150)

Pirmkārt, Komisija identificēja audzētājus “zem maksimālā ražošanas apjoma”, proti, tos audzētājus, kuri saņēma subsīdiju par saražoto daudzumu līdz 350 tonnām neatkarīgi no audzēšanas licenču skaita PIP laikā. Pēc tam tā aprēķināja likmi 0,966 TL/kg tiem audzētājiem, kuri tika identificēti kā tādi, kas ir “zem maksimālā ražošanas apjoma”, uzskatot, ka viņu produkcija ir pilnībā subsidēta, un dalot saņemto subsīdiju kopapjomu (37 441 048 TL) ar subsidēto foreļu ražošanas kopapjomu (38 753 671 kg).

(151)

Otrkārt, no valsts līmeņa ražošanas kopapjoma un ieguvuma apjoma attiecīgi tika atskaitīts subsidētais ražošanas apjoms, kas nepārsniedz maksimālo ražošanas apjomu, un ieguvuma apjoms, tādējādi attiecīgi iegūstot 105 529 329 kg un subsīdijas 38 875 901 TL apmērā. Tika iegūta vidējā subsīdija 0,368 TL uz saražoto kilogramu visiem pārējiem audzētājiem, proti, identificētiem kā tādiem, kas ražo virs maksimālā ražošanas apjoma vai kas nesaņem subsīdijas.

(152)

Abas subsīdiju likmes, proti, 0,966 TL/kg un 0,368 TL/kg, atbilstīgi iepriekš minētajai klasifikācijai tad tika piemērotas izlasē iekļauto uzņēmumu eksportētāju grupu un Selina Balik individuālajiem piegādātājiem un katrai uzņēmumu grupai tika aprēķināta vidējā subsīdiju likme.

(153)

Pēc galīgās papildinformācijas izpaušanas TV apgalvoja, ka iedalījums subsīdijās, kas izmaksātas audzētājiem “zem maksimālā ražošanas apjoma”, un subsīdijās pārējiem audzētājiem ir nepareizs, un sniedza citu subsīdiju iedalījumu, bet nesniedza pierādījumus, kā tāds iedalījums radies vai uz kāda pamata aprēķināts. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(154)

Ieinteresētās personas apgalvoja, ka par netiešo subsīdiju izpaustā informācija ir nepietiekama un ka tām būtu jāizpauž, kādas subsīdija saņēmis katrs piegādātājs. Šis apgalvojums tika noraidīts TV sniegtās informācijas konfidenciālā rakstura dēļ. Komisija uzskatīja, ka augstāk aprakstītā pārskatītā metodika kopā ar papildinformāciju, kas sniegta ražotājiem eksportētājiem, kuri sadarbojās, ir pietiekama informācija, lai tiktu īstenotas personu tiesības.

(155)

Divi ražotāji eksportētāji apgalvoja, ka attiecībā uz tiem veiktais subsīdiju apjoma aprēķins par vienu kilogramu pirkto foreļu bija nepareizs, jo faktiski PIP laikā tie pirka pārsvarā vai tikai foreles, kas sver ne vairāk kā 1,2 kg. Tie ierosināja, ka Komisijai būtu jāuzskata, ka tādējādi to piegādātāji tika subsidēti tikai atbilstīgi likmei 0,75 TL/kg, un vēlreiz attiecīgi jāaprēķina ieguvums par pirktajām forelēm.

(156)

Šis apgalvojums tika noraidīts, jo pierādījumi, pamatojoties uz audzētājiem atbilstīgi abām subsīdiju likmēm izmaksātajiem kopapjomiem, skaidri rādīja, ka foreļu ražošana Turcijā tiek subsidēta. Neatkarīgi no ražotāju eksportētāju nopirkto foreļu izmēra, subsīdiju likme par vienu kilogramu, kas tiek piemērota nopirktajām forelēm, ir atkarīga no audzētāja, kurš veic piegādi, situācijas, nevis no to foreļu izmēra, kuras ražotājs eksportētājs pērk no minētā audzētāja. Tāpēc fakts, ka daži ražotāji eksportētāji neražo “foreles, kas sver vairāk nekā 1 kg”, nenozīmē, ka to piegādātāji (audzētāji) netiek subsidēti atbilstīgi abiem foreļu izmēriem. Šajā sakarā, kā paskaidrots sīkāk 160. apsvērumā, no TV netika saņemtas piezīmes vai papildu pierādījumi.

(157)

Pēc informācijas izpaušanas daži ražotāji eksportētāji apstrīdēja Komisijas metodi un minēja piemērus par kādiem saviem piegādātājiem, lai parādītu, ka izmantotā metode attiecīgo foreļu audzētāju ir iekļāvusi nepareizajā kategorijā.

(158)

Komisija noraidīja šos apgalvojumus, jo piemēri netika uzskatīti par pietiekami reprezentatīviem un tāpēc neparādīja, ka Komisijas metodika bija nepiemērota.

(159)

Tādējādi Komisija uzskatīja, ka tās metodika, kas balstīta uz TV sniegto datu matemātisku salīdzinājumu, ir vispiemērotākais un samērīgākais veids, kā iedalīt foreļu audzētājus divās kategorijās, kas nepieciešamas, lai pareizi identificētu subsīdiju par nopirktajām forelēm.

(160)

Metodika tika izpausta arī Turcijas valdībai kopā ar visiem audzētāju līmenī veiktajiem aprēķiniem, un TV nesniedza nekādus pierādījumus, kas pamatotu Komisijas izmantotās metodikas pielāgošanu.

(161)

Komisija bez tam norādīja, ka, arī akceptējot minētos piemērus, tā nevarētu akceptēt vienkāršus ražotāju eksportētāju paziņojumus par to piegādātāju stāvokli bez pārbaudes vai bez attiecīgā piegādātāja paziņojumiem, kas tos pamato.

(162)

Turklāt Fishark apgalvoja, ka kopējais nopirktais daudzums, kas izmantots netiešās subsīdijas aprēķināšanā, ir nepareizs, jo Komisija nav ņēmusi vērā kopējos nopirktos daudzumus, kas atdoti atpakaļ nesaistītiem pircējiem.

(163)

Komisija noraidīja šo apgalvojumu, jo attālinātās kontrolpārbaudes laikā uzņēmums paskaidroja, ka darījumi, kas reģistrēti pie “atpakaļ atdotajiem pārdevumiem”, attiecās uz nepareizi aprēķinātas pirkuma vērtības labojumiem uzskaitē, nevis uz pārskatāmā ražojuma fizisku atdošanu atpakaļ. Pēc attālinātās kontrolpārbaudes ziņojuma saņemšanas Fishark nesniedza nekādas piezīmes par šo konstatējumu un pirms galīgās informācijas izpaušanas neiesniedza nekādus citus pierādījumus, tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(164)

Pēc galīgās papildinformācijas izpaušanas Gumusdoga un Fishark apgalvoja, ka Komisijai audzētāju kategorija “subsīdija nav konstatēta vai subsīdija netika saņemta” būtu jāievieš no jauna un uz pirkumiem no šiem audzētājiem nebūtu jāattiecina ieguvums.

(165)

Komisija noraidīja šo apgalvojumu, tāpēc ka visas iepriekšējās izmeklēšanas konstatējušas, ka visas nopirktās foreles zināmā mērā tika subsidētas un jaunākā metodika ņem vērā šo vispārējo apgalvojumu.

(166)

Selina Balik apgalvoja, ka netiešās subsīdijas aprēķināšanas metodika ir nepareiza, jo neņem vērā katrā audzēšanas licencē norādīto nominālo jaudu. Proti, Komisija neesot ņēmusi vērā, ka subsidējamos ražošanas apjomus ierobežo ne tikai WFE maksimālais ražošanas apjoms 350 000 kg, bet arī katra audzētāja attiecīgajā audzēšanas licencē norādītā nominālā jauda.

(167)

Komisija izmantoja subsidētās ražošanas metodi, jo paziņotā valsts mēroga nominālā jauda 244 000 t nesaskanēja ar faktisko ražošanas apjomu 144 000 t. Tāpēc tika uzskatīts, ka metodei, kā aprēķināt uz ražotājiem eksportētājiem attiecināmās netiešo subsīdiju likmes, ir pamatotāk izmantot subsidēto ražošanu. Turcijas valdībai tika iesniegti detalizēti konstatējumi, ieskaitot uzņēmumu klasifikāciju, un Turcijas valdība piezīmēs par izpausto informāciju nebija sniegusi ne piezīmes par precizitāti, ne alternatīvu metodi. Tāpēc Komisija noraidīja ražotāju eksportētāju ierosinātās alternatīvās metodes.

(168)

Pamatojoties uz šo informāciju, aprēķini bija šādi.

3. tabula

Uzņēmuma ieguvums par nopirkto foreļu kilogramu 2020. gadā

4. tabula

Atbalsts foreļu ražošanai

(169)

Dekrēts Nr. 2012/3305 (18) un Īstenošanas paziņojums Nr. 2012/1 (19) ir pamats valsts atbalstam ieguldījumiem akvakultūras nozarē (20) un Turcijas ieguldījumu veicināšanas programmai. Tajā paredzētas divas stimulu shēmas:

(170)

Uzņēmumi, kas nevar izpildīt minimālās ieguldījumu summas kritērijus reģionālo ieguldījumu stimulu shēmas ietvaros, var izmantot vispārējo ieguldījumu stimulu shēmu, kas ir pieejama visiem sešiem Dekrētā Nr. 2012/3305 noteiktajiem reģioniem. Atbalsta intensitāte var atšķirties atkarībā no sešu reģionu ekonomiskās attīstības līmeņa.

(171)

Gan dekrēts, gan paziņojums joprojām ir spēkā, un kopš sākotnējās izmeklēšanas seši reģioni nav mainījušies.

(172)

PIP laikā Gumusdoga saņēma ieguvumu no ienākuma nodokļa samazinājumiem.

(173)

Visi trīs izlasē iekļautie uzņēmumi saņēma atbrīvojumu no PVN un muitas nodokļa saskaņā ar reģionālo ieguldījumu stimuliem.

(174)

Sākotnējā izmeklēšanā (21) un termiņbeigu pārskatīšanā (22) tika apstiprināts, ka atbalstu ieguldījumiem uzskata par subsīdiju pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta un 3. panta 2. punkta nozīmē, ja atbalsts ir nodokļu atvieglojuma veidā, t. i., ja valdība atsakās no ieņēmumiem vai neiekasē ieņēmumus, kas citādi būtu iekasējami.

(175)

Šī subsīdija ir īpaša un kompensējama, jo ieguvums, ko tā piešķir, ir paredzēts tikai uzņēmumiem, kas atrodas vienā no sarakstā iekļautajiem reģioniem. Bez tam subsīdija ir pieejama tikai konkrētiem uzņēmumiem, kas darbojas konkrētās nozarēs. Turklāt subsīdija neatbilst pamatregulas 4. panta 2. punkta b) apakšpunkta prasībām par īpašu iezīmju neesību, ņemot vērā konkrētām nozarēm piemērojamo ierobežojumu skaitu un kvalitāti, jo īpaši to ierobežojumu, kas nosaka, ka subsīdija ir vai nu pieejama tikai konkrētu veidu uzņēmumiem, vai arī pilnībā izslēdz konkrētas nozares.

(176)

Dekrēta 2012/3305 2.A pielikumā ir tieši noteikts, ka akvakultūra ir viena no darbībām, kas var izmantot šāda veida atbrīvojumus no nodokļa. Dekrēta 4. pielikumā uzskaitītas nozares, kas nevar izmantot šīs shēmas stimulus.

(177)

Lai atbrīvojuma no nodokļa vajadzībām noteiktu kompensējamās subsīdijas apjomu, saņēmējiem piešķirtais ieguvums pārskatīšanas izmeklēšanas periodā tika aprēķināts kā starpība starp kopējo nodokli, kas maksājams ar parasto nodokļa likmi, un kopējo nodokli, kas maksājams ar samazināto nodokļa likmi.

(178)

Attiecībā uz atbrīvojumiem no PVN un muitas nodokļa Komisija identificēja tos aktīvus, kas bija iegādāti PIP laikā, un no PVN vai muitas nodokļa atbrīvoto summu. Divu mēnešu naudas plūsmas ieguvumu aprēķināja, izmantojot īstermiņa procentu likmi PIP laikā.

(179)

Pēc informācijas izpaušanas gan Gumusdoga, gan TV pieprasīja Komisijai nekompensēt atbrīvojumus no PVN.

(180)

TV apgalvoja, ka ieguldījumu veicināšanas apliecību shēmā Turcijā ASV izmeklēšanas iestādes nav konstatējušas kompensējamus atbrīvojumus no PVN, un atsaucās uz ASV lēmumu “Countervailing Duty Investigation of Common Alloy Aluminium Sheet from the Republic of Turkey” (23).

(181)

Komisija norāda, ka šā dokumenta 17. lappusē ASV Tirdzniecības departaments norāda uz savu konstatējumu, ka šī shēma nerada nekādu ieguvumu, bet tas gatavojas vākt papildu faktus par TV PVN sistēmas darbību.

(182)

Komisija norāda arī, ka ASV Tirdzniecības departaments piekrīt Komisijai, ka šajā shēmā piešķirtais atbrīvojums no muitas nodokļiem veido ieguvumu.

(183)

TV apgalvoja – kaut arī ražotāji par pirkumiem no piegādātājiem maksā PVN priekšnodokli, tie par saviem pārdevumiem klientiem iekasē aprēķināmo PVN; tādā veidā galīgais nodokļu slogs tiek uzlikts klientiem, tāpēc atbrīvojumi no PVN nav kompensējami.

(184)

Līdzīgi uzņēmums Gumusdoga apgalvoja, ka maksājamo PVN tas varēja kompensēt ar saņemamo PVN summu, tāpēc vienīgā priekšrocība no dalības shēmā bija izvairīšanās PVN priekšmaksājuma, līdz ar to no administratīvā sloga, kas rodas, kompensējot maksājamās PVN summas ar saņemamajām PVN summām. Tāpēc tas pieprasīja, lai ieguvums tāpat kā iepriekšējās izmeklēšanās netiktu aprēķināts.

(185)

Pretēji Gumusdoga piezīmēm Komisija uzskatīja, ka šie atbrīvojumi no PVN un muitas nodokļiem būtu jākompensē.

(186)

Šīs regulas 148.–150. apsvērumā izklāstīto iemeslu dēļ Komisija tāpat kā iepriekšējās izmeklēšanās konstatēja, ka atbrīvojuma no PVN shēma Turcijā ir kompensējama subsīdija pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta un 3. panta 2. punkta nozīmē. Tas, ka no grāmatvedības viedokļa maksājamais PVN tiek kompensēts ar saņemamajām summām, neatceļ ieguvumu naudas plūsmas ziņā, kas izriet no tā, ka ražotājiem eksportētājiem nav jāveic naudas priekšmaksājums un tad jāgaida, lai saņemtu atmaksu no nodokļu iestādēm, pamatojoties uz viņu mēneša PVN deklarāciju apstrādi, kā tas ir attiecībā uz uzņēmumiem, kuri neizmanto shēmu.

(187)

Pēc galīgās papildinformācijas izpaušanas TV atkārtoti uzsvēra, ka Turcijā shēma, kas piešķir atbrīvojumu no PVN, nav kompensējama subsīdija. Iepriekšējos apsvērumos izklāstīto iemeslu dēļ šis arguments tika noraidīts.

(188)

Attiecībā uz uzņēmumam Gumusdoga piešķirtajiem atbrīvojumiem no PVN Komisija aprēķināja divu mēnešu laika ieguvumu. Pēc galīgās informācijas izpaušanas uzņēmums, apgalvojot, ka PVN maksājuma kompensēšanai ir tikai viena mēneša periods, lūdza paskaidrot, kā Komisija noteica divu mēnešu periodu. Pagaidu regulas 42. apsvērumā norādīts, ka “izmeklēšanas periodā gūtais ieguvums bija tikai divu mēnešu laika ieguvums līdz brīdim, kad nodokļu iestādes uzņēmumiem atmaksāja PVN”. Sākotnējā izmeklēšanā piezīmes par šo apgalvojumu netika saņemtas, un Komisijai lietas materiālos nav pierādījumu tam, ka kopš tā laika PVN sistēma Turcijā būtu mainījusies.

(189)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Gumusdoga apgalvoja, ka Komisijai nodokļu samazinājumi būtu jāattiecina uz dažādiem ražojumiem, kuri minēti ieguldījumu atbalsta sertifikātos, uz kuriem balstīti nodokļu samazinājumi.

(190)

Šis arguments tika noraidīts, jo ienākuma nodokļa samazinājumi ir uzņēmuma ienākumi un tāpēc tiek attiecināti uz grupas kopējo apgrozījumu.

(191)

Lai atbrīvojuma no PVN un muitas nodokļa vajadzībām noteiktu kompensējamo subsīdiju, ieguvums tika aprēķināts kā ieguvums, ko rada naudas plūsmas no pirkumiem pārskatīšanas izmeklēšanas periodā.

5. tabula

Negūtie ieņēmumi

(192)

Saskaņā ar Lauksaimniecības apdrošināšanas likumu Nr. 5363 (24) un Dekrētu Nr. 2018/380 (25) par riskiem, kultūraugiem un reģioniem, uz kuriem attiecināmas Lauksaimniecības apdrošināšanas fonda un prēmiju atbalsta likmes, PIP laikā akvakultūras produktu ražotāji var izmantot samazinātu apdrošināšanas prēmiju, kas sedz zivju krājumu un foreļu audzēšanas zaudējumus vairāku iespējamu slimību, dabas katastrofu, negadījumu u. c. dēļ. TV sniegtais atbalsts atbilst 50 % no apdrošināšanas prēmijas.

(193)

Sākotnējā izmeklēšanā (26) un termiņbeigu pārskatīšanā (27) tika apstiprināts, ka ieguvums, ko piešķir šī shēma, izpaužas kā to finansiālo izmaksu samazinājums, kas rodas, sedzot akvakultūras dzīvnieku dzīvības apdrošināšanu.

(194)

Minētā shēma ir uzskatāma par subsīdiju pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punkta nozīmē tiešas dotācijas veidā, ko Turcijas valdība piešķir foreļu ražotājiem, un finansiāla ieguldījuma veidā, jo subsīdijas saņēmējiem tiek piešķirts ieguvums no labvēlīgas apdrošināšanas prēmijas, kas ir ievērojami zemāka par tirgū pieejamām apdrošināšanas prēmijām salīdzināmu risku segšanai.

(195)

Shēma piešķir ieguvumu pamatregulas 3. panta 2. punkta nozīmē. Ieguvums ir vienāds ar starpību starp prēmijām, kuras piedāvātas komerciālas apdrošināšanas polises ietvaros, un subsidēto prēmiju.

(196)

Šis atbalsts ir īpašs, jo piešķīrēja iestāde un tiesību akti, saskaņā ar kuriem piešķīrēja iestāde darbojas, skaidri nosaka, ka šī samazinātā prēmija pieejama tikai uzņēmumiem, kas darbojas lauksaimniecības nozarē, un pat ir skaidri vērsta uz riskiem, ar kuriem saskaras ražotāji akvakultūras nozarē.

(197)

Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā izlasē iekļautajam ražotājam eksportētājam Gumusdoga Turcijas valdība tieši nodeva naudas līdzekļus, kuri tā uzskaitē tika iegrāmatoti pie ieņēmumiem.

(198)

Komisija pieprasīja informāciju par visiem ierakstiem ieņēmumu kontā par 2020. gadu, un uzņēmums sniedza sīkāku informāciju par katru ierakstu. Tika atzīmēti šādi trīs ieraksti kā tieša naudas līdzekļu nodošana, kas attiecas tikai uz eksportētājiem.

(199)

Pirmkārt, uzņēmums saņēma naudas līdzekļus kontā “Atbalsts Egejas jūras eksportētāju apvienībai”, kuru uzņēmums bija uzrādījis kā saistītu ar atbalstu gaisa pārvadājumiem. To reglamentē “Prezidenta 2020. gada 16. maija Dekrēts Nr. 2552 par atbalstu gaisa pārvadājumu izdevumiem” periodā no 2020. gada maija līdz jūlijam (28).

(200)

Otrkārt, uzņēmums saņēma naudas līdzekļus kontā “Ekonomikas ministrijas eksporta veicināšanas pasākumi” (“eksporta veicināšanas atbalsts”). Uzņēmums norādīja, ka “ar Dekrētu Nr. 2014/8 (29) tā mērķis ir atbalstīt uzņēmumus, kas veic rūpniecisku un/vai komerciālu darbību Turcijā, iegūt tirgus piekļuves atļaujas un nodrošināt dalību globālajā piegādes ķēdē”.

(201)

Treškārt, uzņēmums saņēma naudas līdzekļus kontā “Ienākumi no atbalsta dalībai izstādēs”. Uzņēmums paziņoja, ka šo palīdzību reglamentē “Dekrēts Nr. 2017/4 par atbalstu dalībai izstādēs ārvalstīs”, kas publicēts “Oficiālajā Ziņotājā” Nr. 30031 2017. gada 7. aprīlī. Saskaņā ar šo dekrētu eksportētāji var pieprasīt atmaksājumu no Tirdzniecības ministrijas Eksporta ģenerāldirektorāta sakarā ar dalību ārvalstīs rīkotās tirdzniecības izstādēs, ja Tirdzniecības ministrija atzinusi to tiesības uz atbalstu.

(202)

Attiecībā uz pirmo dotāciju Komisija uzskata, ka tā ir atkarīga no eksporta, jo tā ir eksporta transportēšanas izmaksu atmaksa. Turklāt eksportētājam ir jāparaksta apņemšanās eksportēt un atmaksāt dotāciju, ja eksportētās preces tiek nosūtītas atpakaļ uz Turciju. Turklāt shēma attiecas tikai uz eksportētājiem konkrētās nozarēs, kuru vidū ir akvakultūra.

(203)

Attiecībā uz otro dotāciju Komisija uzskata, ka arī tā ir atkarīga no eksporta, jo atmaksā ar eksporta darījumiem saistītos izdevumus, kas veicami, lai piekļūtu ārvalstu tirgiem, piemēram, sertifikācijas un kvalitātes kontroles izmaksas.

(204)

Attiecībā uz trešo dotāciju Komisija uzskata, ka tā arī ir atkarīga no eksporta, jo ir paredzēta eksporta tirdzniecības veicināšanai tirdzniecības izstādēs ārvalstīs.

(205)

Šī shēma ir subsīdija pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punkta nozīmē, ko Turcijas valdība tiešas dotācijas veidā piešķir Turcijas eksportētājiem. Shēma piešķir ieguvumu pamatregulas 3. panta 2. punkta nozīmē.

(206)

Minētās dotācijas ir atkarīgas no eksporta izpildes (rādītājiem) pamatregulas 4. panta 4. punkta a) apakšpunkta nozīmē. Dažas no tām ir arī īpašas pamatregulas 4. panta 2. punkta a) apakšpunkta un 4. panta 3. punkta nozīmē, ņemot vērā to, kas izriet no dokumentiem, ko iesniedzis ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās, proti, ka tās, kā redzams, attiecas tikai uz konkrētām rūpniecības nozarēm, piemēram, akvakultūru. Tāpēc Komisija uzskata, ka minētās dotācijas ir kompensējamas un īpašas.

(207)

Ieguvums ir ieņēmumu summa, kas saņemta un iegrāmatota pārskatīšanas izmeklēšanas periodā.

(208)

Pēc informācijas izpaušanas Gumusdoga apstrīdēja Komisijas lēmumu, kas attiecās uz minēto triju dotāciju kompensējamību.

(209)

Attiecībā uz “Aegean Exporters’ Association Support” (“pirmā dotācija”) Gumusdoga apgalvoja, ka shēma nav saistīta ar pārskatāmo ražojumu, jo ražojumu ar HS kodiem 0302, 0303 un 0304 eksports uz Eiropas Savienību nav iekļauts atbalsta tvērumā.

(210)

Komisija noraidīja šo apgalvojumu, jo atbalsts var ietvert ražojumus ar citiem HS kodiem, kas ietilpst pašreizējās izmeklēšanas ražojumu tvērumā, proti, HS kodiem 0301 un 0305. Uzņēmums arī nesniedza pietiekamu informāciju, lai Komisija varētu pārbaudīt, uz kurām ražojumu grupām attiecās PIP laikā saņemtais atbalsts.

(211)

Gumusdoga apgalvoja arī, ka pirmā dotācija nav saistīta ar eksporta pārdošanas apjomu uz Savienības tirgu.

(212)

Komisija neapstrīd, ka šī shēma attiecas ne tikai uz pārskatāmo ražojumu, tādēļ arī tika ņemts vērā ieguvums, ko uzņēmums saņēma par grupas kopējo eksporta apgrozījumu, un pēc tam iedalīts attiecībā uz pārskatāmo ražojumu.

(213)

Attiecībā uz eksporta veicināšanas atbalstu (otrā dotācija) Gumusdoga apgalvoja, ka tikai viens no astoņiem ieguvuma aprēķinā iekļautajiem pieteikumiem attiecas uz pārskatāmo ražojumu un PIP. Tāpēc tas pieprasīja Komisijai attiecīgi pārskatīt ieguvuma aprēķinu un neņemt vērā septiņus pieteikumus, kas neattiecas uz pārskatāmo ražojumu un PIP.

(214)

Komisija noraida šo apgalvojumu, jo tika ņemts vērā ieguvums par PIP laikā iegrāmatotajiem ieņēmumiem un grupas kopējo eksporta apgrozījumu, un tad tas tika iedalīts attiecībā uz pārskatāmo ražojumu.

(215)

Gumusdoga piedevām lūdza Komisiju neņemt vērā ieguvumu, kas izriet no “Ienākumiem no atbalsta dalībai izstādēs” (trešā dotācija), jo šī shēma nav īpaša nozarei vai uzņēmumam un nav saistīta ar pārskatāmo ražojumu vai PIP.

(216)

Komisija noraida šo apgalvojumu, jo tā ir atkarīga no eksporta, un tika ņemts vērā ieguvums, ko uzņēmums saņēma PIP laikā par grupas kopējo eksporta apgrozījumu, un pēc tam iedalīts attiecībā uz pārskatāmo ražojumu.

6. tabula

Tieša naudas līdzekļu nodošana

(217)

Sākotnējā izmeklēšanā un termiņbeigu pārskatīšanā Komisija konstatēja, ka foreļu ražotāji saņēma preferenciālus aizdevumus, ieskaitot:

(218)

Komisija pārbaudīja izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem 2020. gadā izsniegtos preferenciālos aizdevumus, ieskaitot lauksaimniecības aizdevumus, eksporta aizdevumus un citas aizdevumu shēmas, tostarp tās, ko Turcijas valdība organizēja 2020. gadā, reaģējot uz Covid-19 pandēmiju.

(219)

Dekrētā Nr. 2020/2015 ir paredzēts, ka lauksaimniecības kredītu kooperatīvi (“LKK”) un T.C. Ziraat Bankasi A.S. (“Ziraat Bankasi”) var piešķirt aizdevumus ar zemu procentu likmi un darījumdarbības aizdevumus akvakultūras nozares ražotājiem. Foreļu ražotāji var saņemt atlaides piemērojamajām procentu likmēm 10 %–80 % robežās. Kredīta augšējā robeža ir 10 000 000 TL. Dekrēts attiecas uz periodu no 2020. gada 1. janvāra līdz 2022. gada 31. decembrim.

(220)

LKK ir privāttiesību subjekti, ko Turcijā izveidojuši lauksaimnieciskie ražotāji (t. i., fiziskas personas vai tiesību subjekti, kas nodarbojas ar lauksaimniecisko ražošanu), lai atbalstītu savas darījumdarbības finansiālās vajadzības.

(221)

Ziraat Bankasi ir Turcijas Republikas lauksaimniecības banka, kas pilnībā pieder valstij. Sākotnējās izmeklēšanas laikā tās kapitāla daļas piederēja Valsts kases apakšsekretariātam. Tomēr kopš 2018. gada tā kapitāls ir nodots Turcijas Ieguldījumu fondam, un, kā konstatēts termiņbeigu pārskatīšanā, tas joprojām pilnībā pieder Turcijas Ieguldījumu fondam (30).

(222)

Saskaņā ar 2. pantu Likumā Nr. 6741 par Turcijas ieguldījumu fondu pārvaldības uzņēmuma dibināšanu un grozījumiem konkrētos tiesību aktos Turcijas Ieguldījumu fonds ir ar prezidentu saistīta iestāde (31).

(223)

Saskaņā ar Ministru padomes Dekrēta 2016/9429 13. panta 2. punktu fonda valdes priekšsēdētājs ir republikas prezidents. Republikas prezidents vienu no valdes locekļiem var iecelt par priekšsēdētāja vietnieku (32).

(224)

Kā noteikts sākotnējā izmeklēšanā (33), Ziraat Bankasi piešķir preferenciālus aizdevumus akvakultūras nozarei, lai veicinātu lauksaimniecisko ražošanu un agrorūpniecību. Šajā sakarā Ministru padome katru gadu nosaka programmas ilgumu, procedūras un principus, un valsts kase nodod Ziraat Bankasi atlikušo procentu maksājuma summu, kas atbilst procentu likmei ar atlaidi.

(225)

Tādējādi sākotnējā izmeklēšanā tika konstatēts, ka Ziraat Bankasi bija piešķirtas valdības pilnvaras, pamatojoties uz Dekrētu 2013/4271, kas uz tāda paša pamata tika aizstāts ar Dekrētu 2020/2015.

(226)

Tāpēc T.C. Ziraat Bankasi A.S. joprojām ir valdības pilnvaras, un, tāpat kā iepriekšējās izmeklēšanās, Komisija turpina uzskatīt, ka tā ir valsts iestāde.

(227)

PIP laikā izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, bija neatmaksāti bankas Ziraat Bankasi aizdevumi ar zemām procentu likmēm.

(228)

Pēc informācijas izpaušanas Gumusdoga piezīmēs norādīja, ka Komisijai nevajadzētu uzskatīt Ziraat Bankasi piešķirtos lauksaimniecības aizdevumus par kompensējamiem, jo tie bija saistīti ar tādas apdrošināšanas polises iegādi, kas saistīta ar citu ražojumu ražošanu, nevis ar pārskatāmo ražojumu.

(229)

Šis arguments tika noraidīts, jo aizdevums tika piešķirts uzņēmumam un nebija pierādījumu, ka uzņēmumiem Turcijā parasti ir pieejami līdzīgi aizdevumi. Turklāt aizdevums bija atkarīgs nevis no citu ražojums ražošanas, bet gan tikai no apdrošināšanas polises iegādes konkrētā audzētavā.

(230)

Kā konstatēts sākotnējā izmeklēšanā (34) un termiņbeigu pārskatīšanā (35), Turcijas valdība 1987. gada 21. augustā ar Dekrētu Nr. 87/11914, ievērojot Likuma Nr. 3332 rīkojumu (36) par eksporta kredītiem, piešķīra privilēģijas pilnībā valstij piederošajai bankai Türkiye İhracat Kredi Bankası A.Ș (“Eximbank”), kas darbojas kā Turcijas valdības galvenais eksporta veicināšanas instruments Turcijas eksporta stratēģijā.

(231)

Valdība ir pilnvarojusi Eximbank atbalstīt ārējo tirdzniecību un Turcijas līgumslēdzējus/ieguldītājus, kas darbojas ārvalstīs, lai palielinātu eksportu no Turcijas uzņēmumiem un stiprinātu to starptautisko konkurētspēju.

(232)

Komisija vēl aizvien uzskata, ka Eximbank ir piešķirtas valdības pilnvaras un tādējādi tā ir valsts iestāde.

(233)

Juridiskais pamats eksporta kredītiem, ko izsniedz Eximbank, ir Likums Nr. 3332, kā arī Rezolūcija Nr. 2013/4286 (37) par Eximbank izveidi.

(234)

Eximbank (tieši vai ar korespondentbanku starpniecību, kas strādā par komisijas maksu) sniedz tādu finansiālu atbalstu kā no eksporta atkarīgus eksporta kredītus pirms vai pēc nosūtīšanas un uz eksportu orientētus ieguldījumu kredītus eksportētājiem, lai palielinātu Turcijas eksportētāju konkurētspēju ārvalstu tirgos.

(235)

Lai eksportētājiem nodrošinātu naudas avansējumu uz tādu rēķinu un dokumentu diskontēšanas pamata, kas saistīti ar eksporta pārdošanas apjomu, Eximbank izmanto arī pārdiskontēšanas kredītus (38). Minēto kredītu juridiskais pamats ir “Īstenošanas principi un apkārtraksts par eksporta un valūtas maiņas peļņas pakalpojumu pārdiskontēšanas kredītiem (Pārdiskontēšanas programma)” (39) un Centrālās bankas likuma 45. pants.

(236)

Turcijas Centrālās bankas (TCMB) 2020. gada pārskatā norādīts, ka kredītu pārdiskontēšanas mērķis bija “atvieglot eksporta uzņēmumu piekļuvi kredītiem par izdevīgām izmaksām un palielināt TRCB rezerves” (40).

(237)

Pārdiskontētos kredītus finansē Turcijas Centrālā banka, bet tie tiek novirzīti caur Turcijas finanšu iestādēm (gan publiskām, gan privātām bankām), kas darbojas kā TCMB korespondentbankas. Procentu likmes nosaka TCMB, un korespondentbankas saņem atlīdzību no komisijas maksas, ko iekasē no saņēmējiem.

(238)

Izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, PIP laikā bija tādi neatmaksāti eksporta kredīti ar zemu procentu likmi, kurus izsniegusi vai nu tieši Eximbank, vai arī kuri izsniegti ar tādu citu publisku vai privātu banku starpniecību, kas darbojās kā Eximbank korespondentbankas. Uzņēmumiem tiek piešķirts ieguvums arī no pārdiskontētajiem kredītiem, kurus izsniegusi vai nu Eximbank, vai arī kuri izsniegti ar citu publisku vai privātu banku starpniecību.

(239)

Daži izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji ziņoja par citiem aizdevumiem, kas ņemti 2020. gadā. Komisija identificēja trīs shēmas, ko izmantoja izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji, un pieprasīja Turcijas valdībai šādu informāciju:

(240)

Shēma Can Suyu – Life Water ir vispārēja aizdevumu programma, kas ir pieejama visiem uzņēmumiem, kuri apņemas, sākot no 2020. gada februāra beigām, turpināt darbību un saglabāt (un nesamazināt) sociālā nodrošinājuma iestādē reģistrēto nodarbināto skaitu. Programma ir aizdevums darbības turpināšanai, ko Turcijas valdība izsniedz uzņēmumam Kredi Garanti Fonu un piecām publiskajām bankām, kurām tajā ir kapitāla daļas.

(241)

Shēma “Ise Devam – Continue to Business” ir vēl viena vispārēja aizdevumu programma, kas saistīta ar darbību turpināšanu, tāpat kā shēma Can Suyu – Life Water. Programma ir aizdevums darbības turpināšanai, ko Turcijas valdība izsniedz uzņēmumam Kredi Garanti Fonu un piecām publiskajām bankām, kurām tajā ir kapitāla daļas.

(242)

Shēma IVME Credit – Movement Credit ir īpaša shēma atsevišķām ekonomikas nozarēm. Shēmu kā daļu no finansēšanas paketes IVME (Acceleration) 2019. gada 23. maijā izsludināja Valsts kases un finanšu ministrija kopā ar trim publiskajām bankām: Ziraat Bankasi, Halkbank un Vakifbank (41). Savukārt finansēšanas pakete Acceleration ir daļa no Turcijas valdības valsts ilgtermiņa ekonomikas politikas, kas izklāstīta Jaunajā ekonomikas programmā (Yeni Ekonomi Programi).

(243)

Oficiālajā paziņojumā norādīts, ka programma ir paredzēta, lai “atbalstītu nozares, kurās ir liela atkarība no importa; ārējās tirdzniecības deficīts un augsts iemaksu līmenis nodarbinātībā un augsts eksporta vai valūtas ieņēmumu līmenis”. Saskaņā ar Valsts kases un finanšu ministra inaugurācijas runu, “finansējuma pakete paredz uz produktiem orientētu finansēšanas pieeju. Ne tikai novērtējot katru nozari atsevišķi, bet arī finansējot produktus, kas var pozitīvi ietekmēt ārējās tirdzniecības deficītu. Tādā veidā tās mērķis būs palielināt attiecīgo produktu konkurētspēju starptautiskajos tirgos, un tādējādi tiks atklāts stratēģisko produktu eksporta potenciāls (42).”

(244)

Galvenās atbalstāmās darbības ir “izejvielu un starpproduktu ražošana; mašīnu ražošana un lauksaimniecība”. Izejvielu un importēto preču jomā tika apzinātas četras galvenās nozares: ķīmiski produkti/medicīniskie izstrādājumi (zāles), plastmasas un gumijas izstrādājumi; mākslīgie un sintētiskie pavedieni un papīra un kartona nozare (43).

(245)

Mašīnu ražošanas jomā ir izveidots mašīnu ražotāju saraksts atbilstoši konkrētiem NACE kodiem. Finansēšanas pakete ietver aizdevumus, ko piešķir vietējiem NACE kodu saraksta mašīnu ražotājiem, kuri iegulda jaunā ražošanā vai jaudas palielinājumos, kā arī aizdevumus iekšzemes pircējiem, kuri iegulda jaunās mašīnās, ko ražo tie paši ražotāji. Pakete ir paredzēta šādām nozarēm:

(246)

Lauksaimniecība ietver “lauksaimniecības dzīvnieku un lopbarības kultūraugu ražošanu”, un šie aizdevumi PIP laikā tika piešķirti vienam izlasē iekļautajam ražotājam eksportētājam akvakultūrai. Aizdevuma nosacījumi ir skaidri preferenciāli piedāvātās procentu likmes ziņā.

(247)

Attiecībā uz divām vispārējām aizdevumu shēmām Can Suyu – Life Water un Ise Devam – Continue to Business, pamatojoties uz nodarbinātības līmeni uzņēmumos 2020. gada februārī, Komisija nav atradusi pierādījumus tam, ka šīs aizdevumu shēmas būtu īpašas vai kompensējamas.

(248)

Tomēr attiecībā uz kredītu shēmu IVME Komisija ir konstatējusi pierādījumus tam, ka tā attiecas tikai uz atsevišķām nozarēm un atsevišķām darbībām (kuras izklāstītas iepriekš) un ka aizdevumu pakete ir saistīta ar publiskajām bankām Ziraat Bank, Halkbank un Vakifbank.

(249)

Komisija konstatēja, ka izlasē iekļautie uzņēmumi izmantoja tikai IVME kredītaizdevumus, ko piešķīra Ziraat Bank un Halkbank. Tāpēc Komisija šajā izmeklēšanā neizmeklēja Vakifbank statusu.

(250)

Komisija iepriekš 4.5.1. iedaļā apstiprināja, ka Ziraat Bank ir valsts iestāde un tai ir piešķirtas valdības pilnvaras.

(251)

Komisija, pamatojoties uz publisku informāciju un arī uz informāciju, ko banka pati sniedza, atbildot uz valdības anketas jautājumiem, kurā bija iekļauti 2019. un 2020. gada pārskati, uzskatīja, ka Türkiye Halk Bankası A.Ş (“Halkbank”) ir valsts iestāde, kam piešķirtas valdības pilnvaras.

(252)

Banku Halkbank dibināja Turcijas valdība 1933. gadā. Apstākļus Halkbank izveidei radīja Mustafa Kemals Ataturks, kas norādīja: “Ir ārkārtīgi svarīgi izveidot organizāciju, kas mazo uzņēmumu īpašniekiem un lieliem rūpniecības uzņēmumiem par zemu cenu piešķirs viegli saņemamus aizdevumus, kas tiem tik ļoti nepieciešami, un pazemināt kredīta izmaksas parastos apstākļos”.

(253)

Valdībai ar Turcijas Ieguldījumu fonda (45) starpniecību pieder 77,9 % no Halkbank. Komisija norādīja, ka visi bankas pārvaldības struktūras locekļi vai nu ir bijuši valdības ierēdņi, vai ir bijuši citu valsts iestāžu dienestā (46).

(254)

Piemēram, Komisijas norādīja, ka valdē ir Maksut Serim, kas 2020. gadā bija Turcijas Republikas prezidenta vecākais padomnieks pēc tam, kad 2003.–2016. gadā bija bijis Turcijas Republikas premjerministra galvenais padomnieks.

(255)

Komisija arī norādīja, ka valdē ir Sezai Uçarmak, kas 2020. gadā bija ministra vietnieks Tirdzniecības ministrijā.

(256)

Komisija turklāt norādīja, ka Halkbank statūti skaidri nosaka, ka bankas konkrētais mērķis ir ar Turcijas Republikas Ministru padomes iesaisti nodrošināt MVU, sīktirgotājiem un amatniekiem lētu piekļuvi finansējumam (4. panta 4. punkts).

(257)

4. panta 5. punkts attiecas uz iespēju, ka mazāk nekā 50 % bankas kapitāla daļu ir publiskajā īpašumā: “Ja publiskajā īpašumā ir mazāk nekā 50 % bankas kapitāla daļu, tiek turpināta bankas darbība, kas attiecas uz kredīta pakalpojumu sniegšanu sīktirgotājiem un lieltirgotājiem, kā arī maziem un vidējiem rūpniecības uzņēmumiem pēc metodikas un principiem, kurus nosaka Ministru padome” (47).

(258)

Banku izveidoja Turcijas valdība, un tās prioritāte ir mazo un vidējo uzņēmumu (MVU), sīktirgotāju un amatnieku vajadzības.

(259)

Kā norāda pati Halkbank: “Tā kā Halkbank prioritāte vienmēr ir bijusi aizdevumu sniegšana šai mērķgrupai ar vislabākajiem nosacījumiem, banka pelnīti ieņem īpašu vietu sīktirgotāju, amatnieku un MVU sirdīs.” (48) Halkbank 2020. un 2021. gada pārskatos vairākkārt norāda arī savu lomu, kāda tai kā valsts bankai ir valdības prioritāšu īstenošanā.

(260)

Saskaņā ar Halkbank oficiālajiem pamatuzdevumiem gada pārskatos, bankas loma ir “atbalstīt Turcijas attīstību un izaugsmi, apzinoties sociālo atbildību, un būt par tautas banku, kas rada lielu pievienoto vērtību visām ieinteresētajām personām”.

(261)

Šo misiju praksē veic šādi: “Tā kā esam novirzījuši savus resursus Turcijas ekonomikas prioritātēm, kas ir daļa no mūsu misijas “Mēs vispirms esam tauta un tad banka”, tad savā darījumdarbībā esam koncentrējušies uz pieeju, kas respektē tautu, sabiedrību un vidi.”

(262)

Piemēram, 2021. gada pārskata 52. lpp.: “Banka (..) piešķīrusi 500 tūkstošiem sīktirgotāju un amatnieku Valsts kases un finanšu ministrijas subsidētas procentu likmes aizdevumus 12,1 miljarda TL apmērā. Turklāt Halkbank saskaņā ar prezidenta dekrētu turpināja atlikt aizdevumu maksājumus sīktirgotājiem un amatniekiem, kuru darījumi cieta pandēmijas izraisītus zaudējumus.” (49)

(263)

Īpaši attiecībā uz IVME aizdevumiem ģenerāldirektors Osman Arslan atzinīgi vērtēja “saskaņotību un ciešo koordināciju starp iestādēm, kas saistītas ar saimniecisko vadību, lai gūtu sekmīgus rezultātus,” piebilstot, ka “ar mūsu apņēmību sasniegt Jaunās ekonomikas programmas mērķus šogad intensīvi darbosimies šajā jomā un pieliksim lielas pūles, lai saviem klientiem piedāvātu to prasībām vispiemērotākos risinājumus. Mūsu aizdevumi, kurus esam piešķīruši mūsu inovatīvajiem produktiem, piemēram, Acceleration Financing Package, uz nodarbinātību vērsts aizdevums darījumdarbībai, aizdevums ekonomiskās vērtības radīšanai, mājokļa kreditēšanas kampaņa, patēriņa kreditēšanas kampaņa, TLREF indeksētais kredīts un aizdevums iekšzemes mašīnbūvei, 2019. gadā sasniedza 30 miljardus Turcijas liru (50)”.

(264)

IVME kredīta nosacījumi ietver labvēlības periodu, kā arī preferenciālu likmi, ko nosaka kā procentu piemaksu (1–3 % atkarā no aizdevuma termiņa) zema riska valsts iekšzemes parāda vērtspapīriem (DIBS).

(265)

IVME aizdevumu procentu likme ir noteikta valdības rīkojumos bankām, un to nosaka neatkarīgi no bankas kapitāla izmaksu struktūras, aizņēmēja apstākļiem vai kredītspējas. Tāpēc tiek uzskatīts, ka bankas rīkojas valdības vārdā un izpilda valdības rīkojumus.

(266)

Tādējādi Komisija uzskatīja, ka kredītu shēma IVME ir kompensējama.

(267)

Sākotnējā izmeklēšanā (51) un termiņbeigu pārskatīšanā (52) tika apstiprināts, ka preferenciālais finansējums tiek uzskatīts par subsīdiju pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punkta un 3. panta 2. punkta nozīmē.

(268)

Pamatojoties uz pašreizējās izmeklēšanas konstatējumiem, Komisija secināja, ka preferenciālās finansēšanas shēmas piešķir ieguvumu saņēmējiem, jo šāds finansējums tiek piešķirts zem tirgus likmēm, proti, apstākļos, kas neatspoguļo tirgus nosacījumus finansējumam ar salīdzināmu termiņu.

(269)

Šīs preferenciālās finansēšanas shēmas ir īpašas pamatregulas 4. panta 2. punkta a) apakšpunkta nozīmē attiecībā uz lauksaimniecības aizdevumiem, jo piešķīrējas iestādes vai tiesību akti, saskaņā ar kuriem piešķīrējas iestādes darbojas, skaidri nosaka, ka tie ir pieejami tikai konkrētiem uzņēmumiem.

(270)

Ar eksportu saistītie kredīti ir īpaši pamatregulas 4. panta 4. punkta a) apakšpunkta nozīmē, jo tie ir atkarīgi no eksporta rādītājiem.

(271)

Pēc informācijas izpaušanas TV un Gumusdoga apstrīdēja no eksporta rādītājiem atkarīgajiem eksporta kredītiem aprēķinātā ieguvuma kompensēšanu, ja aizdevumu piešķīrusi privāta banka.

(272)

Šis arguments tika izvirzīts arī iepriekšējās termiņbeigu pārskatīšanas kontekstā 87. apsvērumā, bet 88. un 89. apsvērumā (53). Komisija šo apgalvojumu noraidīja.

(273)

Tā kā uzņēmums pārskatāmā ražojuma eksporta vajadzībām bija aizņēmies minētos naudas līdzekļus par ievērojami zemākām likmēm nekā TCMB publicētās likmes aizdevumiem euro, Komisija rūpīgi analizēja uzņēmuma iesniegto dokumentāciju, lai gūtu pierādījumus, ka minētos aizdevumus bija piešķīrusi privāta banka bez Eximbank vai citu valsts iestāžu iejaukšanās.

(274)

Uzņēmuma iesniegtā dokumentācijā nebija aizdevuma līguma no attiecīgās bankas vai pierādījumu, ka attiecīgā banka uzņēmumam konkrēta iemesla dēļ ir piedāvājusi konkrētu procentu likmi.

(275)

Tāpēc netika gūti pierādījumi tam, ka šie aizdevumi tika piešķirti, vadoties pēc tirgus apsvērumiem, un arguments tika noraidīts.

(276)

Turklāt uzņēmums Gumusdoga apgalvoja, ka metodi, kā aprēķināt ar eksportu saistītu aizdevumu radītu ieguvumu, Komisija nebija lietojusi konsekventi, jo daži no aizdevumiem nebija iekļauti kopējā ieguvuma aprēķinā.

(277)

Komisija noraidīja šo apgalvojumu. Aizdevumi tika izsniegti Turcijas lirās – tas ir vienīgais iemesls, kāpēc kopējā ieguvuma aprēķinā nebija iekļauti daži privātu banku izsniegtie no eksporta atkarīgie aizdevumi.

(278)

Gumusdoga apgalvoja, ka, ņemot vērā tā lielo kredītspēju, tas par izdevīgi zemām procentu likmēm var saņemt privātu banku izsniegtus no eksporta atkarīgus aizdevumus, tāpēc Komisijai savos aprēķinos nebūtu jāiekļauj ieguvums, kas gūts no šādiem aizdevumiem.

(279)

Komisija noraidīja šo argumentu, jo ieguvuma aprēķināšanā izmantotās etalona procentu likmes atbilst visu zināmā periodā un zināmā valūtā izsniegto Turcijas aizdevumu vidējai procentu likmei. Šis vidējais rādītājs ietvēra visus kredītspējas veidus.

(280)

Gumusdoga apgalvojums, ka dažiem no eksporta atkarīgiem aizdevumiem bija zemas procentu likmes ar tiem saistītu konkrētu nosacījumu dēļ, arī tika izteikts termiņbeigu pārskatīšanā un noraidīts to pašu iepriekš minēto iemeslu dēļ. Gumusdoga nevarēja parādīt, ka no eksporta atkarīgais aizdevums, ko tas saņēma ar zemu procentu likmi, bija pamatots ar tā kredītreitingu vai tika saņemts pēc pārrunām ar banku.

(281)

Komisija uzskatīja, ka aizdevuma kompensējamība nav saistīta ar uzņēmuma kredītspējas līmeni. Etalona procentu likmes tika izmantotas tikai tam, lai noteiktu no aizdevumiem izrietošā ieguvuma summu, nevis lai noteiktu, vai aizdevumu var uzskatīt par kompensējamu.

(282)

Tāpēc visas preferenciālās finansēšanas shēmas tiek uzskatītas par kompensējamām subsīdijām.

(283)

Saskaņā ar pamatregulas 6. panta b) punktu ieguvums no preferenciāla finansējuma tika aprēķināts kā starpība starp samaksāto procentu summu un summu, kas tiktu maksāta par salīdzināmu komerciālu aizdevumu. Par etalonu Komisija atkal izmantoja komerciālu aizdevumu vidējo svērto procentu likmi Turcijas iekšzemes tirgū, pamatojoties uz datiem, kas iegūti no TCMB (54). Tas ir tas pats etalons, kas izmantots sākotnējā izmeklēšanā un visās iepriekšējās pārskatīšanās. Ieguvumu, kas saistīts ar eksporta kredītiem, Komisija attiecināja uz eksporta pārdošanas apjomu, savukārt lauksaimniecības aizdevumi tika attiecināti uz kopējo pārdošanas apjomu.

(284)

Pēc informācijas izpaušanas Gumusdoga apšaubīja metodiku, kas izmantota ieguvuma attiecināšanai uz aizdevumiem, kuri ir atkarīgi no eksporta. Izpaustajā informācijā Komisija ieguvumu attiecināja šādi:

(285)

Pēc informācijas izpaušanas Gumusdoga norādīja, ka visi b) punktā minētie aizdevumi faktiski būtu jāattiecina uz kopējo eksporta apgrozījumu, jo visi minētie aizdevumi bija atkarīgi arī no citu ražojumu eksporta. Šis apgalvojums ir saistīts ar to pašu apgalvojumu, ko tas pats ražotājs eksportētājs pauda termiņbeigu pārskatīšanas regulas (55) 92. apsvērumā.

(286)

Termiņbeigu pārskatīšanā Komisija varēja ieguvumu no dažiem no eksporta atkarīgiem aizdevumiem attiecināt uz kopējo eksporta apgrozījumu, ja bija pierādījumi, kas to pamato (56). Tā kā daži no minētajiem aizdevumiem šajā pārskatīšanā joprojām tika saņemti, Komisija varēja nonākt pie tāda paša secinājuma.

(287)

Attiecībā uz minētajiem aizdevumiem, kas netika pārbaudīti termiņbeigu pārskatīšanā, Komisija analizēja dokumentāciju, ko Gumusdoga iesniedza kopā ar atbildēm uz anketas jautājumiem, un informāciju, kuru tas iesniedza vēlāk.

(288)

Ja no dokumentācijas izrietēja, ka aizdevums bija atkarīgs no visu ražojumu eksporta, ieguvums tika attiecināts uz grupas kopējo eksporta apgrozījumu. Pretējā gadījumā ieguvumu attiecināja uz pārskatāmā ražojuma eksporta apgrozījumu. Netika ņemta vērā tā dokumentācija, ko Gumusdoga iesniedza pēc informācijas izpaušanas un ko nevarēja pārbaudīt.

(289)

Pēc informācijas izpaušanas divi izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji ieguvuma aprēķinā konstatēja pārrakstīšanās kļūdas, un tās tika izlabotas. Komisija gādāja arī par to, lai piektdienās publicētā etalona procentu likme tiktu piemērota aizdevumiem no nākamās nedēļas, kas tika noteikts arī termiņbeigu pārskatīšanas regulas 93. apsvērumā.

(290)

Subsīdijas apjomi, kas attiecībā uz preferenciālajiem aizdevumiem aprēķināti izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, ir šādi.

7. tabula

Finansējums

(291)

Komisija konstatēja, ka saskaņā ar pamatregulas noteikumiem kompensējamo subsīdiju kopējais apjoms bija šāds.

8. tabula

Kopējie konstatētie subsīdijas apjomi

(292)

Izmeklēšana apstiprināja būtiskās izmaiņas, kas, salīdzinot ar sākotnējo izmeklēšanu, notikušas to tiešo subsīdiju struktūrā un īstenošanas noteikumos, kuras TV piešķir foreļu ražotājiem. Proti, kā jau konstatēts 2. un 3. apsvērumā minētajās iepriekšējās pārskatīšanās, TV ar Dekrētu Nr. 2016/8791 (57), kas attiecās uz 2016. gadā sniedzamo lauksaimniecības atbalstu, ieviesa izmaiņas tiesību aktos. Paziņojumā Nr. 2016/33 (58) par akvakultūras atbalstu tika precizēti piešķiramo subsīdiju nosacījumi.

(293)

Būtībā un pretēji sākotnējai izmeklēšanai – gadījumā kad ražotājam bija vairāk nekā viena foreļu ražošanas licence (vai “zivaudzētavas vienība”) vienā un tajā pašā potenciālajā jūras zonā, ko noteikusi ministrija, vienā un tajā pašā krātuvē (dambī) vai vienās un tajās pašās krātuvēs, kas atrodas vienos un tajos pašos reģionos, kas pieder vienai un tai pašai personai vai vienam un tam pašam uzņēmumam, minētās licences vai zivkopības vienības tika uzskatītas par vienu licenci vai vienību, kas pieder šim uzņēmumam, un tiešo subsīdiju bija jāizmaksā saskaņā ar minēto interpretāciju.

(294)

Šīs izmaiņas tiesību aktos tika saglabātas turpmāko gadu dekrētos un arī 57. apsvērumā minētajā Dekrētā Nr. 3190 attiecībā uz PIP. Tas ļauj secināt, ka izmaiņas Turcijas valdības piešķirto tiešo subsīdiju struktūrā un īstenošanā saglabājās vairākus gadus un nekas neliecina par to, ka Turcijas valdība nodomājusi veikt turpmākas izmaiņas.

(295)

Turklāt tiešo subsīdiju shēmas grozījums 2019. gadā (59) daudzumu, par kuru ir tiesības saņemt tiešās subsīdijas, ierobežoja līdz 350 t, t. i., samazināja maksimālo ražošanas apjomu salīdzinājumā ar sākotnējo izmeklēšanas periodu. Tāds pats maksimālais ražošanas apjoms 2020. gadā tika saglabāts ar Dekrētu Nr. 3190. Kā minēts iepriekš, izmeklēšanā nekas neliecināja par to, ka šāda prakse neturpināsies.

(296)

Šīs regulas 57.–72. apsvērumā izklāstīts, ka izmeklēšana atklāja arī, ka TV, sadalot atbalsta likmes, arvien vairāk subsidē foreļu audzētājus. Uzņēmumi, kas audzē visu izmēru foreles ar vienu un to pašu audzēšanas licenci, saņēma ieguvumu gan ar subsīdiju likmi “foreles”, gan subsīdiju likmi “foreles, kas sver vairāk nekā 1 kg”.

(297)

Tiek uzskatīts, ka Turcijas valdības pāreja no visu foreļu subsidēšanas pēc vienas subsīdiju likmes uz kārtību, kas paredz gan visu foreļu, gan “foreļu, kas sver vairāk nekā 1 kg” subsidēšanu, ir ilglaicīga. Pēdējos gados šī tendence ir strauji pastiprinājusies, un Turcijas valdība nav likusi saprast, ka tas neturpināsies. Ieguvumu pieaugums, kas noticis, piešķirot maksājumus ar atbalsta likmi “foreles, kas sver vairāk nekā 1 kg”, daļēji kompensēja par “forelēm” saņemtā ieguvuma kritumu. Kopumā foreļu audzētāji turpina saņemt tiešu atbalstu no TV.

(298)

Komisija norādīja, ka pārskatāmā ražojuma kopējais subsīdiju līmenis, kas izteikts Turcijas lirās par kilogramu eksportētā apjoma uz ES, nav samazinājies tādā pašā mērā kā aprēķinātie kompensāciju maksājumi PIP laikā. Tas skaidrojams ar Turcijas liras vērtības samazināšanos attiecībā pret euro kopš sākotnējās izmeklēšanas un ar to, ka maksājums tiek aprēķināts, pamatojoties uz subsīdiju Turcijas lirās par kilogramu, kas dalīta ar CIF vērtību Turcijas lirās.

(299)

Tomēr Komisija norādīja arī, ka paralēli tam, ka samazinājās Turcijas liras vērtība attiecībā pret euro, Turcijā bija arī augstas inflācijas periodi. Tādējādi valstī bija samazinājusies arī Turcijas liras vērtība, un reālā izteiksmē ir samazinājušies izmaksātie subsīdijas apjomi, kas Turcijas liras izteiksmē ir palikuši nemainīgi. Tāpēc Komisija uzskatīja, ka sākotnējā izmeklēšanā noteiktais kompensācijas maksājuma samazinājums ir ilglaicīga apstākļu maiņa.

(300)

DAO 2021. gada 11. novembrī iesniegtajā informācijā piezīmēs norādīja, ka Turcijā tiek pastāvīgi un regulāri mainītas subsīdijas shēmas un tāpēc nekādas subsīdijas apjomu izmaiņas nevar uzskatīt par ilglaicīgām. Foreļu eksports no Turcijas joprojām notiekot par cenām, kas ir zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām, un Savienības ražošanas nozarei joprojām radot būtisku kaitējumu. Tāpēc pašreizējā pārskatīšana būtu jāizbeidz un būtu jāsaglabā spēkā esošo pasākumu līmenis.

(301)

DAO argumentos nav ņemtas vērā šajā izmeklēšanā konstatētās būtiskās izmaiņas tiešo subsīdiju shēmu struktūrā un īstenošanā. Iespējamās subsīdiju likmju ikgadējās izmaiņas neietekmēja secinājumus par to, ka apstākļi sākotnējā izmeklēšanā būtiski atšķīrās un ka šīs veiktās izmaiņas ir ilglaicīgas. DAO argumenti šajā sakarā tāpēc tika noraidīti.

(302)

Tādējādi Komisija uzskatīja, ka apstākļi ir mainījušies un ka šīs izmaiņas ir ilglaicīgas. Pēc informācijas izpaušanas Komisija par to nesaņēma nekādas piezīmes.

(303)

Pamatojoties uz Komisijas secinājumiem, būtu jāgroza antisubsidēšanas pasākumi attiecībā uz konkrētu Turcijas Republikas izcelsmes varavīksnes foreļu importu, lai ņemtu vērā apstākļu izmaiņas.

(304)

Antisubsidēšanas pasākumi ir aprēķināti procentos no pārskatāmā ražojuma eksporta uz Eiropas Savienību CIF vērtības pārskatīšanas izmeklēšanas periodā.

(305)

Pēc papildu informācijas izpaušanas Gumusdoga lūdza Komisiju pārstrādāt izmeklējamās uzņēmumu grupas kopējā apgrozījuma aprēķinu, lai tajā iekļautu tādu saistītu uzņēmumu apgrozījumu, kuri ir ārpus šīs piecu uzņēmumu grupas, kas ir tieši saistīta ar tās saimniecisko darbību pārskatāmā ražojuma sakarā, bet kuri pieder pie Gumusdoga grupas.

(306)

Šis pieprasījums tika pieņemts, un attiecīgo uzņēmumu apgrozījums tika pieskaitīts grupas kopējam apgrozījumam.

(307)

Pēc informācijas izpaušanas trīs izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji apgalvoja, ka Komisija ir nepareizi aprēķinājusi pārskatāmā ražojuma uz Savienību eksportētā pārdošanas apjoma CIF vērtību. Tie apgalvoja, ka Komisijai DAP rēķina vērtības būtu jāuzskata par minētā pārdošanas apjoma CIF vērtību un Komisija tā esot rīkojusies iepriekšējās izmeklēšanās.

(308)

Komisija noraidīja šos pieprasījumus. Lai noteiktu, par cik procentiem būtu jāpalielina importa cena, lai likvidētu subsidēšanas ietekmi, izmantoja uz Savienību veiktā pārdošanas apjoma CIF vērtību (kā izklāstīts augstāk 297. apsvērumā). Tam nepieciešama CIF vērtība, jo, importējot Eiropas Savienībā, tā ir muitas dienestiem deklarētā vērtība.

(309)

Ja šī CIF vērtība nav paziņota vai tiek veikta piegāde līdz Savienības robežai CIF cenas līmenī, tad Komisijas ierastā prakse ir noteikt CIF vērtību pēc rēķina vērtības. Ja rēķina vērtība ietver izmaksas pēc importēšanas (piemēram, ja pārdošana notiek uz DAP un DDP pamata), Komisija aplēsa šo darījumu CIF vērtību, izmantojot pieejamos pierādījumus. CIF vērtība DDP pārdošanai un dažos gadījumos DAP pārdošanai bija zināma un tika atsevišķi paziņota atbildēs uz anketas jautājumiem, tāpēc tika izmantota. Visas izmantotās CIF vērtības ir iekļautas personu iesniegtajā informācijā un tika pārbaudītas attālinātā kontrolpārbaudē.

(310)

Ņemot vērā augsto sadarbības līmeni šajā izmeklēšanā, Komisija uzskatīja, ka ir lietderīgi noteikt valsts mēroga maksājumu izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju augstākā individuālā maksājuma līmenī.

(311)

Individuālās uzņēmumu kompensācijas maksājuma likmes, kas noteiktas šajā regulā, ir piemērojamas tikai tāda Turcijas izcelsmes pārskatāmā ražojuma importam, ko ražojuši tiesību subjekti, kuru nosaukums ir norādīts.

(312)

Uz tādu pārskatāmā ražojuma importu, kuru ražojis kāds cits uzņēmums, kas šīs regulas rezolutīvajā daļā konkrēti nav minēts, ieskaitot subjektus, kas saistīti ar konkrēti minētajiem, būtu jāattiecina maksājuma likme, kas piemērojama “visiem pārējiem uzņēmumiem”. Uz to nebūtu jāattiecina individuālās kompensācijas maksājuma likmes.

(313)

Ja uzņēmums pēc tam maina kāda sava subjekta nosaukumu, tas var pieprasīt, lai tam piemērotu minētās individuālās kompensācijas maksājuma likmes. Šāds pieprasījums ir jāadresē Komisijai. Pieprasījumā jāietver visa attiecīgā informācija, kas ļauj pierādīt, ka šāda maiņa neietekmē uzņēmuma tiesības izmantot tam piemērojamo maksājuma likmi. Ja uzņēmuma nosaukuma maiņa neietekmēs tā tiesības uz tam piemērojamo maksājuma likmi, Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī tiks publicēts, kas nosaukums ir mainīts.

(314)

Ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 (60) 109. pantu, ja summa ir jāatmaksā pēc Eiropas Savienības Tiesas sprieduma, maksājamā procentu likme ir likme, ko Eiropas Centrālā banka piemēro savām galvenajām refinansēšanas operācijām un kas ir publicēta Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā katra mēneša pirmajā kalendārajā dienā.

(315)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi komiteja, kura izveidota ar Regulas (ES) 2016/1037 25. panta 1. punktu,