(1)

Neatkarīgu mediju pakalpojumiem ir īpaša vieta iekšējā tirgū. Tā ir strauji mainīga un ekonomikai nozīmīga nozare, kas iedzīvotājiem un uzņēmumiem vienādā mērā nodrošina piekļuvi daudzveidīgiem viedokļiem un uzticamiem informācijas avotiem, tādējādi pildot sabiedrības vispārējo interešu aizstāvja funkciju.

(2)

Mediju pakalpojumiem demokrātiskā sabiedrībā ir izšķiroša nozīme, jo tie sniedz informāciju, kas ir sabiedrisks labums. Lai izpildītu šo sabiedrībai ļoti svarīgo uzdevumu un gūtu panākumus tirgū, mediju pakalpojumu sniedzējiem ir jābūt iespējai brīvi un neatkarīgi sniegt pakalpojumus tirgū, kas ir atvērts un pārredzams un ļauj īstenot mediju nozares dalībnieku un viedokļu plurālismu.

(3)

Mediju pakalpojumu sniedzējus aizsargā ne tikai Savienības noteikumi, kas reglamentē iekšējo tirgu, bet arī Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (“Harta”) 11. pants, jo tie nodrošina svarīgo izdevību baudīt tiesības uz vārda un informācijas brīvību. Hartas 11. pantā arī noteikts, ka tiek ievērota mediju brīvība un plurālisms un ka tiesības uz vārda brīvību ietver brīvību saņemt un izplatīt informāciju bez valsts iestāžu iejaukšanās un neatkarīgi no dalībvalstu robežām. Turklāt mediju pakalpojumu iekšējā tirgus pienācīga darbība tieši ietekmē tiesiskumu un demokrātiju, kas kā Savienības pamatvērtības nostiprinātas Līguma par Eiropas Savienību 2. pantā.

(4)

Pēdējā desmitgadē, it sevišķi palielinoties mediju satura izplatīšanai tiešsaistē un mainoties patēriņa ieradumiem, tradicionālo mediju nozare saskārusies ar reklāmas ieņēmumu zaudējumiem, kas noplicinājuši tās finansiālos resursus, tādējādi ietekmējot tās ilgtspēju un līdz ar to arī piedāvātā satura kvalitāti un daudzveidību. Šī tendence liecina par tirgus nespēju nodrošināt ilgtspējīgu atdevi neatkarīgām ziņām un kvalitatīvai žurnālistikai, kas ir sabiedrisks labums un palīdz apkarot dezinformāciju.

(5)

Kā izklāstīts Eiropas Demokrātijas rīcības plānā (1), Komisija ir nākusi klajā ar vairākām iniciatīvām mediju brīvības un plurālisma atbalstam. Tā ir pieņēmusi Ieteikumu par aizsardzības, drošības un pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanu žurnālistiem un citiem mediju profesionāļiem Eiropas Savienībā (2). Tā ir arī iesniegusi direktīvas priekšlikumu (3) un ieteikumu (4) par sabiedrības līdzdalībā iesaistījušos personu aizsardzību pret acīmredzami nepamatotu vai ļaunprātīgu tiesvedību (“stratēģisku tiesvedību pret sabiedrības līdzdalību”). Turklāt Komisija Mediju un audiovizuālās jomas rīcības plāna (5) satvarā ir īstenojusi vairākas darbības, ar ko atbalsta mediju un audiovizuālās nozares atveseļošanos un pārveidi. Komisija arī rūpīgi uzrauga, kā tiek transponēti un īstenoti svarīgi mediju nozares tiesību akti, konkrēti, Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva (6) un Autortiesību direktīva (7).

(6)

Komisija ir ierosinājusi tiesību akta priekšlikumu – regulu, ar ko izveido vienotu satvaru mediju pakalpojumiem iekšējā tirgū (Eiropas mediju brīvības akts). Minētajā priekšlikumā ir paredzēta virkne Savienības tiesību aktos iestrādātu aizsardzības pasākumu, kuru mērķis ir iekšējā tirgū aizsargāt mediju plurālismu un redakcionālo neatkarību. Šis ieteikums papildina ierosināto regulu kā tūlītējas iedarbības rīks, kas veicina redakcionālo neatkarību un mediju piederības pārredzamību.

(7)

Vienlaikus Komisija papildus tiesību aktiem un atbilstoši Eiropas Demokrātijas rīcības plānā uzsvērtajam ir aktīvi atbalstījusi mediju nozares pašregulācijas iniciatīvas. Šis ieteikums ir šo centienu daļa.

(8)

Mediju nozarē izsenis valda pašregulācijas tradīcijas, un šajā jomā tā ir īstenojusi vairākas iniciatīvas. Pamatojoties uz šīm iniciatīvām un ņemot vērā dalībvalstu juridisko tradīciju un pieeju daudzveidību, var apzināt paņēmienus, ko mediju pakalpojumu sniedzēji varētu brīvprātīgi piemērot, lai uzlabotu savu noturību un stingrāk pretotos politiskam un ekonomiskam spiedienam. Nozare varētu iesaistīties diskusijā par šādiem brīvprātīgi piemērojamiem paņēmieniem, vienlaikus ļaujot mediju pakalpojumu sniedzējiem brīvi izlemt, kuri paņēmieni atbilst to individuālajām vajadzībām un uzņēmējdarbības modeļiem, jo sevišķi ņemot vērā konkrētās vajadzības, kādas ir mikrouzņēmumiem, maziem uzņēmumiem un vidējiem uzņēmumiem Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/34/ES (8) 3. panta nozīmē.

(9)

Lai iedzīvotāji varētu izmantot savas demokrātiskās tiesības, viņiem ir jāspēj uzticēties saņemtajai informācijai. Lai veidotu uzskatus un sniegtu ieguldījumu demokrātiskajos procesos, viņiem ir vajadzīga piekļuve daudzveidīgiem viedokļiem un uzticamiem informācijas avotiem. Piekļuve uzticamai informācijai ir vienlīdz svarīga arī uzņēmumiem informētu lēmumu pieņemšanai.

(10)

Eiropas mediju pakalpojumu sniedzēji arvien biežāk saskaras ar nepamatotu iejaukšanos atsevišķos redakcijas lēmumos, arī no privāto īpašnieku un akcionāru puses, un tas negatīvi ietekmē redakcionālo brīvību, spēju sniegt neatkarīgas ziņas un tādējādi arī uzticamas informācijas pieejamību mediju auditorijai. 2022. gada Mediju plurālisma uzraudzības instruments liecina, ka vairākās dalībvalstīs pastāv augsts nepamatotas komerciālas un īpašnieku ietekmes risks (9). Digitālajā laikmetā, kad ir plašākas iespējas viegli piekļūt informācijai, ko sniedz citās dalībvalstīs iedibināti mediju pakalpojumu sniedzēji, ir ļoti svarīgi veicināt labu praksi ES līmenī, lai nodrošinātu, ka Savienības iedzīvotāji un uzņēmumi saņem neatkarīgu un daudzveidīgu ziņu un aktuālo notikumu saturu, kas ļauj tiem veidot viedokli un izdarīt apzinātu izvēli, un tādējādi pilnveidotu publisko telpu iekšējā tirgū.

(11)

Redakcionālā neatkarība aizsargā redaktorus un žurnālistus no interešu konfliktiem un palīdz viņiem pretoties, saskaroties ar nepamatotu iejaukšanos un spiedienu. Tāpēc tā ir objektīvas informācijas veidošanas un aprites priekšnoteikums un būtisks mediju brīvības aspekts. Tā iedzīvotājiem un uzņēmumiem visā Savienībā dod iespēju sniegt un saņemt neatkarīgus un plurālistiskus mediju pakalpojumus. Tas ir sevišķi svarīgi mediju pakalpojumu sniedzējiem, kuri piedāvā ziņas un informāciju par aktuāliem notikumiem, neatkarīgi no to veida (ietverot arī dokumentālās filmas un ilustrētus žurnālus, kas aplūko šādus jautājumus). Tāpēc šie ieteikumi par brīvprātīgiem pasākumiem redakcionālās neatkarības jomā ir adresēti šādiem pakalpojumu sniedzējiem.

(12)

Šajā sakarā daži mediju pakalpojumu sniedzēji jau ir ieviesuši korporatīvās pārvaldības pasākumus, standartus vai mehānismus, piemēram, izdevēju hartas vai kodeksus, vai ētikas komitejas, kuru uzdevums ir aizsargāt redakcionālo neatkarību. Dažos ziņu izdevumos žurnālistiem ir iespēja paust viedokli par galvenā redaktora izvēli vai pat par mediju piederības izmaiņām. Vēl citos mediju uzņēmumos žurnālistiem ir akcionāru statuss, un viņi var piedalīties stratēģisko lēmumu pieņemšanā un ekonomisko ieguvumu sadalē. Dažās dalībvalstīs konkrētu veidu mediju pakalpojumu sniedzējiem ar likumu tiek prasīts veikt dažus no šiem korporatīvajiem pasākumiem (10). Šie un citi aizsardzības pasākumu piemēri būtu jāizmanto par iedvesmas avotu brīvprātīgiem pasākumiem un pamatu turpmākām ieinteresēto personu vadītām diskusijām par to, kā uzlabot redakcionālās neatkarības aizsardzību.

(13)

Lai gan privātie mediju īpašnieki likumīgi drīkst izvēlēties un pieņemt lēmumu par ilgtermiņa redakcionālo virzību, ir svarīgi nodrošināt, ka redaktori ikdienas darbā var neatkarīgi atspoguļot ziņas un aktuālos notikumus. Redaktoriem, pieņemot konkrētus redakcijas lēmumus, būtu jāpamatojas uz pētniecisko žurnālistiku un novērtējumu, kā arī uz informācijas svarīgumu lasītājiem; viņiem arī vajadzētu būt iespējai brīvi paust kritiskus viedokļus, nebaidoties no sekām. Ir vajadzīga līdzsvarota, nozares vadīta pieeja, kas veicinātu redakcionālo neatkarību, vienlaikus atzīstot mediju pakalpojumu sniedzēju privāto īpašnieku likumīgās tiesības un intereses gan no uzņēmējdarbības brīvības, gan vārda brīvības viedokļa.

(14)

Mediju pašregulācija un žurnālistikas ētikas standarti ir efektīvi instrumenti, kas žurnālistiem nodrošina pilnvērtīgas iespējas un palīdz viņiem pretoties nepamatotam spiedienam, arī politiska un komerciāla rakstura spiedienam, tādējādi palielinot sabiedrības uzticēšanos medijiem (11). Tomēr varētu uzlabot žurnālistikas standartu piemērošanu visā Savienībā. 2022. gada Mediju plurālisma uzraudzības instruments norāda uz trūkumiem pašregulācijas efektīvā īstenošanā (12).

(15)

Turklāt, kā norādīts Savienības finansētajā projektā “Mediju padomes digitālajā laikmetā”, mediju vai preses padomes darbojas tikai vairāk nekā pusē dalībvalstu (13). Šajās dalībvalstīs tās atšķiras pēc lieluma, darbības jomas, kā arī juridiskās identitātes vai atzīšanas veida saskaņā ar valsts tiesību aktiem, un tas var ietekmēt šo padomju faktisko lomu. Tajās dalībvalstīs, kurās mediju vai preses padomes vēl nav izveidotas, mediju kopienas pārstāvjiem bieži nav stimula tās attīstīt.

(16)

Šis ieteikums mediju pakalpojumu sniedzējiem piedāvā neizsmeļošu un nekumulatīvu katalogu, kurš ietver brīvprātīgus pasākumus un stratēģijas, ar ko garantēt ziņu satura veidošanas procesa neatkarību. Ieteiktie pasākumi aptver minētā procesa galvenos elementus – no nosacījumiem neatkarīgai redakcionālā satura veidošanai, aptverot žurnālistu iespējas piedalīties izšķirīgu lēmumu pieņemšanā par mediju kanālu darbību, līdz ziņu satura veidošanas ilgtermiņa stabilitātes nodrošināšanas stratēģijām.

(17)

Nekas šajā ieteikumā, kas pēc definīcijas nav saistošs, nebūtu jāinterpretē kā tāds, kas ietekmē pakalpojumu sniegšanas brīvību iekšējā tirgū vai vārda un informācijas brīvību, tai skaitā preses brīvību, vai iejaucas redakcionālajā brīvībā vai darījumdarbības brīvībā. Iekšējie aizsardzības pasākumi nekādā gadījumā nebūtu jāuzskata par tādiem, kas atņem mediju īpašniekiem nozīmi stratēģisko mērķu noteikšanā un savu uzņēmumu izaugsmes un finansiālās dzīvotspējas veicināšanā. Turklāt būtu jāatzīst mediju pakalpojumu sniedzēju un žurnālistu vadošā vieta iekšējo aizsardzības pasākumu un pašregulācijas instrumentu izstrādē.

(18)

Šā ieteikuma pamatā ir viedokļu apmaiņa ar attiecīgajām ieinteresētajām personām, jo īpaši ar žurnālistiem, mediju uzņēmumiem un to apvienībām. Tas balstās uz diskusijām Eiropas ziņu mediju forumā (14), jo īpaši otrajā kārtā, kas norisinājās 2021. gada 29. novembrī un kurā tika apspriesta mediju nozares industriālā pārveide un ar to saistītie izaicinājumi (15). Tajā arī ņemtas vērā nozares pašreizējās iniciatīvas, tostarp organizācijas “Reportieri bez robežām” un tās partneru Žurnālistikas uzticamības iniciatīva, kuras mērķis ir ar nozares standartu atbalstu uzlabot informācijas telpas veselīgumu.

(19)

Ieteikto pasākumu pamatā ir iniciatīvas, ar ko izmēģina jaunus uzņēmējdarbības modeļus un sadarbības veidus, piemēram, tās, ko finansē saskaņā ar žurnālistikas partnerību darbību, kuru atbalsta saskaņā ar programmu “Radošā Eiropa” (16). To pamatā ir arī finansiālā atbalsta shēmas un prioritātes, kas izklāstītas Mediju un audiovizuālās jomas rīcības plānā un ir daļa no ES līmeņa centieniem atbalstīt ziņu mediju industriālo ekosistēmu. Turklāt daži mediju pakalpojumu sniedzēji izmanto pārvaldības struktūras, kurās viss kapitāls vai tā daļa pieder bezpeļņas vienībām, piemēram, trastiem vai nodibinājumiem, un dažos gadījumos tiem ir svarīga nozīme valdes un galveno redaktoru iecelšanā, un tiek uzskatīts, ka tas palīdz ilgtermiņā saglabāt pakalpojumu sniedzēja redakcionālo neatkarību. Citi pārvaldības mehānismi ar līdzīgiem mērķiem ir žurnālistu vienošanās par akciju pārvaldību, saskaņā ar kurām redakciju darbinieku vai to pārstāvības struktūru kontrolē ir daļa akciju vai tie ir pilnvaroti atteikt ienākšanu jaunam akciju kontrolpaketes turētājam, kas var ietekmēt redakcionālo neatkarību. Uz šā pamata ieteiktie pasākumi norāda iespējamās pieejas, ko mediju pakalpojumu sniedzēji varētu apsvērt, lai palielinātu savu ilgtspēju un līdz ar to noturību pret politisko un tirgus spiedienu, tomēr uzsverot, ka tie kā ekonomikas dalībnieki joprojām vislabāk spēj izstrādāt uzņēmējdarbības modeļus, kas atbilst to mērķiem un spējām, atkarībā no tirgus segmentiem, uz kuriem tie vērsti.

(20)

Šim ieteikumam ir vēl viens mērķis, proti, arī turpmāk visā Savienībā veicināt mediju piederības pārredzamību. Patlaban starptautiskie standarti (17) un Savienības tiesību akti mediju jomā mudina dalībvalstis pieņemt nozarei specifiskus pasākumus mediju piederības pārredzamības palielināšanai. Tā, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2010/13/ES (18) 5. panta 2. punktā ir atzīts, ka dalībvalstis var pieprasīt, lai to jurisdikcijā esošie mediju pakalpojumu sniedzēji darītu pieejamu informāciju par savu īpašumtiesību struktūru, tai skaitā informāciju par faktiskajiem īpašniekiem, saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2015/849 (19) izklāstītajiem vispārīgajiem noteikumiem par faktisko īpašumtiesību pārredzamību. Eiropas Padomes 2018. gada ieteikumā par mediju plurālismu un mediju piederības pārredzamību Padomes valstis dalībnieces ir aicinātas ieviest satvaru precīzas un atjauninātas informācijas sniegšanai par tiešajiem un faktiskajiem mediju īpašniekiem. Turklāt ar Komisija līdzfinansējumu tiek izstrādāts Euromedia mediju piederības uzraudzības instruments, kura mērķis ir izveidot datubāzi, kas nodrošina meklēšanu un mērogošanu un kurā bez maksas būtu pieejama lietotājdraudzīga informācija par mediju piederību visā Savienībā.

(21)

Ņemot vērā mediju pakalpojumu kā sabiedriska labuma īpatnības, svarīgi būtu pasākumi, kas vispārībai uzlabo mediju piederības pārredzamību (20). Tā kā medijiem ir liela nozīme ziņošanā par politiskajām un ekonomiskajām interesēm un attiecīgas atbildības prasīšanā, mediju piederības pārredzamība ir nepieciešams elements katrā ekosistēmā, kuras mērķis ir veicināt pētniecisko žurnālistiku, mediju daudzveidību un sabiedrības uzticēšanos mediju ziņotajam. Šā ieteikuma sagatavošanā rīkotajās apspriedēs ieinteresētās personas signalizējušas, ka trūkst informācijas par mediju pārredzamību.

(22)

No minētā izriet, ka pienākas vispusīga pieeja mediju piederības pārredzamībai. Tā veicinātu valdības, valsts iestādes, valstij piederoša uzņēmuma vai citas publiskas struktūras piekļuvi informācijai par mediju piederību (vai tās izmantošanu), par citu mediju vai ar medijiem nesaistītu uzņēmumu īpašnieku interesēm, sakariem vai darbībām, kā arī par citādām interesēm, kas var ietekmēt mediju uzņēmuma stratēģisko lēmumu pieņemšanu vai redakcijas līniju. Pienākas arī ieteikt publicēt informāciju par izmaiņām mediju piederībā vai kontrolē, atspoguļojot to, ka pakalpojumu saņēmējiem svarīga ir aktuālākā informācija par īpašumtiesību struktūru. Ieteiktā pieeja būtu jāpielāgo katram mediju un īpašumtiesību veidam. Tā, attiecībā uz žurnālistiem piederošiem medijiem būtu jādara pieejama tikai informācija par īpašniekiem, kuriem ir vadītāju loma, piemēram, direktoru padomes locekļiem.

(23)

Līdz ar to šā ieteikuma mērķis ir visā Savienībā paaugstināt mediju piederības pārredzamību – ar brīvprātīgām darbībām, ko mediju pakalpojumu sniedzēji, kā arī dalībvalstis varētu veikt tieši, neskarot Savienības līmeņa horizontālos piederības pārredzamības noteikumus Direktīvā (ES) 2015/849 un uzņēmumiem domātos informācijas izpaušanas noteikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2017/1132 (21), kā arī Savienības līmenī pastāvošās reģistru savstarpējas savienošanas sistēmas.

(24)

Lai veicinātu turpmākus pasākumus sakarā ar šo ieteikumu, Komisija sekmēs regulāru dialogu ar dalībvalstīm un mediju pakalpojumu sniedzēju un žurnālistu pārstāvjiem attiecīgajos forumos, it īpaši Eiropas ziņu mediju forumā. Komisija cieši uzraudzīs dalībvalstu veiktās darbības un sekos attiecīgiem pasākumiem, ko mediju pakalpojumu sniedzēji veic saskaņā ar ieteikumu. Šim nolūkam būtu jāaicina dalībvalstis sniegt Komisijai attiecīgo informāciju, ko tās praktiski spējīgas piegādāt, lai Komisija varētu uzraudzīt atbilstību tām adresētā ieteikuma attiecīgajām daļām. Uzraudzības konstatējumus var izmantot ieinteresēto personu vadītajās apspriešanās,

1)

2)

3)

4)

5)

6)

7)

8)

9)

10)

11)

12)

13)

14)

15)

16)

17)

18)

19)

20)

21)

22)

23)

24)

25)