(1)

Asociācijas nolīgums starp Savienību un Ukrainu (2), tostarp par padziļinātu un visaptverošu brīvās tirdzniecības zonu, stājās spēkā 2017. gada 1. septembrī. Tā kā Eiropadome 2022. gada 23. jūnijā atzina Ukrainas Eiropas perspektīvu un nolēma piešķirt Ukrainai kandidātvalsts statusu, būtu jāuzskata, ka Ukraina ir tiesīga saņemt Savienības makrofinansiālo palīdzību.

(2)

Ukraina 2014. gada pavasarī uzsāka vērienīgu reformu programmu ar mērķi stabilizēt valsts ekonomiku un uzlabot iedzīvotāju dzīves apstākļus. Starp darba kārtības galvenajām prioritātēm ir korupcijas apkarošana, kā arī konstitucionālā, vēlēšanu un tiesu reforma. Minēto reformu īstenošana tika atbalstīta ar sešām secīgām makrofinansiālās palīdzības programmām, kuru ietvaros Ukraina ir saņēmusi palīdzību aizdevumu veidā par kopējo summu 6,2 miljardi EUR. Pēdējā ārkārtas makrofinansiālā palīdzība, kas atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumam (ES) 2022/313 (3), tika darīta pieejama saistībā ar pieaugošo spriedzi pie robežas ar Krieviju, nodrošināja aizdevumus Ukrainai 1,2 miljardu EUR apmērā, kuri tika izmaksāti divos maksājumos 600 miljonu EUR apmērā 2022. gada martā un maijā.

(3)

Neprovocētais un nepamatotais Krievijas agresīvais karš pret Ukrainu kopš 2022. gada 24. februāra, ir izraisījis Ukrainas tirgus piekļuves zudumu un publisko ieņēmumu krasu samazināšanos, savukārt publiskie izdevumi humanitārās situācijas risināšanai un valsts pakalpojumu nepārtrauktības saglabāšanai ir ievērojami palielinājušies. Šajā ļoti nenoteiktajā un nestabilajā situācijā Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) veiktās labākās aplēses par Ukrainas finansējuma vajadzībām norāda uz ārkārtas finansējuma iztrūkumu aptuveni 39 miljardu ASV dolāru apmērā 2022. gadā, no kā aptuveni pusi varētu segt, ja tiktu pilnībā izmaksāts līdz šim solītais starptautiskais atbalsts. Savienības makrofinansiālās palīdzības Ukrainai ātra sniegšana saskaņā ar šo lēmumu, kas ir pirmais posms pilnīgas ārkārtas makrofinansiālās palīdzības līdz 9 miljardu EUR īstenošanā, pašreizējos ārkārtas apstākļos tiek uzskatīta par piemērotu īstermiņa reakciju uz Ukrainas tūlītējām un visneatliekamākajām finansēšanas vajadzībām un uz būtiskajiem riskiem valsts makrofinansiālajai stabilitātei. Savienības makrofinansiālajai palīdzībai jāatbalsta Ukrainas makrofinansiāla stabilizācija un jāstiprina valsts noturība, tādējādi veicinot Ukrainas valsts parāda ilgtspēju un tās spēju galu galā atmaksāt savas finansiālās saistības.

(4)

Ar šo lēmumu piešķirtās Savienības makrofinansiālās palīdzības apjoma noteikšana, vienlaikus ņemot vērā arī plānoto pilnīgo ārkārtas makrofinansiālo palīdzību, balstās uz Ukrainas atlikušo ārējā finansējuma vajadzību kvantitatīvu novērtējumu, kas veikts sadarbībā ar SVF un citām starptautiskajām finanšu iestādēm un kas ņem vērā Ukrainas valsts spēju finansēt sevi no saviem resursiem. Šajā noteikšanā ņemtas vērā arī gaidāmās finanšu iemaksas, ko sniedz divpusējie un daudzpusējie līdzekļu devēji, un vajadzība nodrošināt taisnīgu sloga sadali starp Savienību un citiem līdzekļu devējiem, kā arī citu Savienības ārējās finansēšanas instrumentu līdzšinējā izmantošana Ukrainā un Savienības vispārējās iesaistes pievienotā vērtība. Būtu jāņem vērā arī Ukrainas iestāžu apņemšanās cieši sadarboties ar SVF, izstrādājot un īstenojot īstermiņa ārkārtas pasākumus, un to nodoms strādāt kopā ar SVF pie atbilstīgas ekonomikas programmas, kad apstākļi to ļaus. Savienības makrofinansiālās palīdzības mērķim vajadzētu censties saglabāt makrofinansiālo stabilitāti un noturību kara apstākļos. Komisijai būtu jānodrošina, ka Savienības makrofinansiālā palīdzība juridiski un pēc būtības ir saskaņā ar pasākumu, kas veikti dažādās jomās ārējā darbībā un citos attiecīgos Savienības politikas virzienos, pamatprincipiem un mērķiem.

(5)

Ar Savienības makrofinansiālo palīdzību būtu jāatbalsta Savienības ārpolitika attiecībā uz Ukrainu. Komisijai un Eiropas Ārējās darbības dienestam būtu cieši jāsadarbojas visā makrofinansiālās palīdzības sniegšanas laikā, lai koordinētu Savienības ārpolitiku un nodrošinātu tās saskaņotību.

(6)

Savienības makrofinansiālās palīdzības piešķiršanas priekšnoteikumam vajadzētu būt tādam, ka Ukrainā tiek ievēroti efektīvi demokrātiskie mehānismi, tostarp daudzpartiju parlamentārā sistēma un tiesiskums, un tiek garantēta cilvēktiesību ievērošana. Pašreiz notiekošajam karam un jo īpaši pašreizējam izsludinātajam karastāvoklim nebūtu jāietekmē minēto principu ievērošana, neraugoties uz varas koncentrēšanos izpildvaras zarā.

(7)

Lai nodrošinātu, ka Savienības finansiālās intereses, kas saistītas ar Savienības ārkārtas makrofinansiālo palīdzību, tiek efektīvi aizsargātas, Ukrainai būtu jāveic atbilstīgi pasākumi, lai novērstu un apkarotu krāpšanu, korupciju un jebkurus citus pārkāpumus saistībā ar minēto palīdzību. Turklāt aizdevuma nolīgumā būtu jāietver noteikums, ka Komisija veic pārbaudes, ka Revīzijas palāta veic revīzijas un ka Eiropas Prokuratūra īsteno savas kompetences saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 (4) (“Finanšu regula”) 129. un 220. pantu.

(8)

Savienības makrofinansiālā palīdzība saskaņā ar šo lēmumu, kas ir pirmais posms Ukrainai plānotās pilnīgās ārkārtas makrofinansiālās palīdzības īstenošanā, būtu jāsaista ar stringrām ziņošanas prasībām, kuras jāizklāsta saprašanās memorandā (SM). Minētajām stingrajām ziņošanas prasībām pašreizējos kara apstākļos būtu jānodrošina tas, ka līdzekļi tiek izmantoti efektīvi, pārredzami un pārskatatbildīgi. Turpmākām makrofinansiālās palīdzības operācijām tiks piesaistīti politikas nosacījumi, kuru mērķim vajadzētu būt stiprināt Ukrainas tūlītēju noturību un tās parāda ilgtspēju ilgtermiņā, tādējādi samazinot riskus saistībā ar tās nedzēsto un turpmāko finansiālo saistību atmaksu.

(9)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šā lēmuma īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (5).

(10)

Makrofinansiālā palīdzība līdz 1 miljardam EUR saskaņā ar šo lēmumu veido Savienības finanšu saistības Ārējās darbības garantijas kopējā apjoma ietvaros saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/947 (6).

(11)

Saskaņā ar Finanšu regulas 210. panta 3. punktu iespējamās saistības, kuras izriet no budžeta garantijām vai finansiālās palīdzības, ko sedz no budžeta, tiek uzskatītas par ilgtspējīgām, ja to prognozētā daudzgadu attīstība ir savienojama ar Padomes Regulā (ES, Euratom) 2020/2093 (7) noteiktajām robežām un ar gada maksājumu apropriāciju maksimālo robežu, kas paredzēta Padomes Lēmuma (ES, Euratom) 2020/2053 (8) 3. panta 1. punktā. Lai Savienība finansiāli drošā veidā varētu sniegt Ukrainai būtisku atbalstu, izmantojot makrofinansiālo palīdzību, vienlaikus saglabājot Savienības augsto kredītspēju un līdz ar to tās spēju nodrošināt efektīvu finansējumu gan saistībā ar tās iekšpolitiku, gan ārpolitiku, ir būtiski pienācīgi aizsargāt Savienības budžetu no minēto iespējamo saistību realizēšanās un nodrošināt, ka tās ir finansiāli ilgtspējīgas Finanšu regulas 210. panta 3. punkta nozīmē.

(12)

Saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principu pirms papildu aizdevumu izsniegšanas Ukrainai saistībā ar ārkārtas makrofinansiālo palīdzību ir jāpastiprina kopējā uzkrājumu fonda noturība ar līdzekļiem, kas ir samērīgi ar riskiem, kuri izriet no iespējamām saistībām, kas saistītas ar Savienības makrofinansiālo palīdzību Ukrainai saskaņā ar šo lēmumu. Bez šādas pastiprināšanas Savienības budžets nebūtu spējīgs finansiāli droši sniegt palīdzību, kas Ukrainai vajadzīga saistībā ar karu. Lai aizsargātu Savienības budžetu, pamatojoties uz pašreizējonovērtējumu, plānotajam segumam attiecībā uz Savienības pilnīgās ārkārtas makrofinansiālās palīdzības aizdevumiem Ukrainai līdz 8,8 miljardu EUR apmērā, ieskaitot šo daļu 1 miljarda EUR apmērā, vajadzētu būt 70 % apmērā no aizdevuma vērtības.

(13)

Tādējādi aizdevuma 1 miljarda EUR apmērā uzkrājumu likme būtu jānosaka 70 % apmērā, nevis jāpiemēro Regulas (ES) 2021/947 31. panta 5. punkta trešajā daļā paredzētais vispārējais noteikums. Attiecīgā summa 700 miljonu EUR apmērā būtu jāfinansē no ģeogrāfisko programmu finansējuma saskaņā ar Regulu (ES) 2021/947. Par šo summu būtu jāuzņemas saistības, un tā būtu jāiemaksā kopējā uzkrājumu fonda īpašā nodalījumā laikposmā līdz 2027. gadam.

(14)

Ņemot vērā palielināto uzkrājumu likmi Savienības makrofinansiālās palīdzības daļai, ir lietderīgi pārvaldīt finansiālās saistības, kas izriet no makrofinansiālās palīdzības saskaņā ar šo lēmumu, atsevišķi no citām finanšu saistībām atbilstīgi Ārējās darbības garantijai. Turklāt tiek ierosināts saskaņā ar šo lēmumu paredzētajai makrofinansiālajai palīdzībai kopējā uzkrājumu fondā rezervētos uzkrājumus izmantot tikai finanšu saistībām saskaņā ar šo lēmumu, nevis saskaņā ar Regulas (ES) 2021/947 31. panta 6. punktā izklāstīto vispārīgo noteikumu. Pēc tam uzkrājumi, kas rezervēti saskaņā ar šo lēmumu paredzētajai makrofinansiālajai palīdzībai, būtu jāizslēdz no faktiskās uzkrājumu likmes piemērošanas, ko īsteno saskaņā ar Finanšu regulas 213. pantu.

(15)

Ņemot vērā to, ka šā lēmuma mērķi, proti, piešķirt Savienības makrofinansiālo palīdzību Ukrainai ar mērķi jo īpaši atbalstīt tās ekonomisko noturību un stabilitāti, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet ierosinātās darbības mēroga un iedarbības dēļ to var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību (LES) 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā lēmumā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(16)

Ņemot vērā steidzamību, ko radījuši neprovocētā un nepamatotā Krievijas agresīvā kara izraisītie ārkārtas apstākļi, tiek uzskatīts par lietderīgu piemērot izņēmumu attiecībā uz astoņu nedēļu laikposmu, kas paredzēts Līgumam par Eiropas Savienību, Līgumam par Eiropas Savienības darbību un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumam pievienotā Protokola Nr. 1 par valstu parlamentu lomu Eiropas Savienībā 4. pantā.

(17)

Ņemot vērā Ukrainas sarežģīto situāciju, ko izraisījis Krievijas agresīvais karš, un nepieciešamību atbalstīt tās ilgtermiņa stabilitāti, ir lietderīgi atkāpties no Finanšu regulas 220. panta 5. punkta e) apakšpunkta un atļaut Savienībai iespēju segt ar aizdevumu, kas paredzēts saskaņā ar šo lēmumu, saistītās procentu likmju izmaksas, kā arī nelikt segt administratīvās izmaksas, kas citādi Ukrainai būtu jāmaksā. Procentu likmes subsīdija būtu jāpiešķir izņēmuma kārtā kā instruments, kas tiek uzskatīts par piemērotu atbalsta efektivitātes nodrošināšanai, Finanšu regulas 220. panta 1. punkta nozīmē, un tā būtu jāsedz no Savienības budžeta. 2021.–2027. gada daudzgadu finanšu shēmas laikspomā procentu likmes subsīdija būtu jāsedz no finansējuma, kas minēts Regulas (ES) 2021/947 6. panta 2. punkta a) apakšpunkta pirmajā ievilkumā. Ukrainai vajadzētu būt iespējai katru gadu līdz marta beigām pieprasīt procentu likmes subsīdiju un atbrīvojumu no administratīvajām izmaksām. Lai nodrošinātu elastību pamatsummas atmaksāšanā, vajadzētu būt arī iespējai, atkāpjoties no Finanšu regulas 220. panta 2. punkta, pagarināt saistīto Savienības vārdā noslēgto aizņēmumu atmaksu.

(18)

Ņemot vērā situāciju Ukrainā, šim lēmumam būtu jāstājas spēkā steidzamības kārtā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,