Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32021R2239

    Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2021/2239 (2021. gada 15. decembris), ar ko nosaka galīgo antidempinga maksājumu konkrētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes komerciālo vējturbīnu torņu no tērauda importam

    C/2021/9226

    OV L 450, 16.12.2021, p. 59–136 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, GA, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

    Legal status of the document In force

    ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_impl/2021/2239/oj

    16.12.2021   

    LV

    Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

    L 450/59


    KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2021/2239

    (2021. gada 15. decembris),

    ar ko nosaka galīgo antidempinga maksājumu konkrētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes komerciālo vējturbīnu torņu no tērauda importam

    EIROPAS KOMISIJA,

    ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

    ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/1036 (2016. gada 8. jūnijs) par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis (1), un jo īpaši tās 9. panta 4. punktu,

    tā kā:

    1.   PROCEDŪRA

    1.1.   Procedūras sākšana

    (1)

    Pamatojoties uz 5. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2016/1036 (“pamatregula”), Eiropas Komisija (“Komisija”) 2020. gada 21. oktobrī sāka antidempinga izmeklēšanu attiecībā uz konkrētu Ķīnas Tautas Republikas (“attiecīgā valsts”, “Ķīna” jeb “ĶTR”) izcelsmes vējturbīnu torņu no tērauda (“TVT” jeb “izmeklējamais ražojums”) importu. Tā Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēja paziņojumu par procedūras sākšanu (2) (“paziņojums par procedūras sākšanu”).

    (2)

    Komisija sāka izmeklēšanu pēc tam, kad 2020. gada 9. septembrī sūdzību iesniedza European Wind Tower Association (“sūdzības iesniedzējs” jeb “EWTA”). Sūdzība tika iesniegta Savienības vējturbīnu torņu no tērauda ražošanas nozares vārdā pamatregulas 5. panta 4. punkta nozīmē. Sūdzībā bija ietverti pierādījumi par dempingu un no tā izrietošu būtisku kaitējumu, un tie bija pietiekami, lai pamatotu izmeklēšanas sākšanu.

    1.2.   Ieinteresētās personas un piezīmes par procedūras sākšanu

    (3)

    Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija aicināja ieinteresētās personas ar to sazināties, lai piedalītos izmeklēšanā. Bez tam Komisija par izmeklēšanas sākšanu atsevišķi informēja sūdzības iesniedzēju, citus zināmos Savienības ražotājus, zināmos ražotājus eksportētājus, Ķīnas iestādes, zināmos lietotājus un importētājus un aicināja tos piedalīties.

    (4)

    Ieinteresētajām personām tika dota iespēja sniegt piezīmes par izmeklēšanas sākšanu un pieprasīt, lai tās uzklausa Komisija un/vai tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersona. Komisija 2021. gada martā uzklausīja trīs lietotājus.

    (5)

    Piezīmēs par procedūras uzsākšanu Ķīnas rūpniecības organizācija – Ķīnas Mašīnu un elektronisko ražojumu importa un eksporta tirdzniecības kamera (“CCCME”) – apgalvoja, ka sūdzības iesniedzējs nav sniedzis jēgpilnu sūdzībā izmantotās konfidenciālās informācijas kopsavilkumu, jo īpaši attiecībā uz sūdzības 2.1. līdz 2.4. pielikumu. CCCME uzskata, ka konfidenciālu datu pārmērīga izmantošana neļāva ieinteresētajai personai izprast situāciju izmeklēšanas periodā. Ieinteresētā persona atkārtoja šos apgalvojumus savās piezīmēs, kā arī uzklausīšanā pēc pagaidu posma.

    (6)

    Komisija norādīja, ka sūdzības iesniedzējs attiecīgajos pielikumos par konfidenciālu bija norādījis tikai konkrētu uzņēmumu informāciju, piemēram, katra uzņēmuma, kas sniedza datus sūdzības sagatavošanai, apgrozījumu, peļņu, ražošanas un pārdošanas apjomu. Katrs rādītājs apkopotā veidā tika norādīts sūdzības publiski pieejamajā redakcijā. Pretēji CCCME apgalvojumiem sūdzības publiski pieejamajā versijā ietvertā informācija tādējādi bija pietiekama, lai CCCME varētu iesniegt detalizētas piezīmes par sūdzībā norādīto kaitējuma starpības aprēķinu. Arī pati EWTA, reaģējot uz CCCME piezīmēm, apgalvoja, ka sniegt sīku informāciju par individuālajiem darbības rezultātiem attiecīgajā periodā, pat indeksētu, ir pretrunā Savienības ražotāju interesēm (3). Tādējādi Komisija noraidīja šo apgalvojumu.

    1.3.   Atlase

    (7)

    Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka saskaņā ar pamatregulas 17. pantu tā varētu veikt ieinteresēto personu atlasi.

    1.3.1.   Savienības ražotāju atlase

    (8)

    Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka tā ir izveidojusi Savienības ražotāju provizorisku izlasi. Komisija izveidoja izlasi, pamatojoties uz ražošanas apjomu un pārdošanas apjomu Savienībā, par ko Savienības ražotāji ziņojuši saistībā ar stāvokļa analīzi pirms procedūras sākšanas, ņemot vērā arī to ģeogrāfisko atrašanās vietu. Šajā izlasē bija iekļauti trīs Savienības ražotāji no divām dažādām dalībvalstīm, un tie veidoja aptuveni 38 % no līdzīgā ražojuma aplēstā kopējā Savienības ražošanas un pārdošanas apjoma izmeklēšanas sākumposmā. Komisija aicināja ieinteresētās personas sniegt piezīmes par provizorisko izlasi. Neviena persona nesniedza piezīmes.

    (9)

    Tādējādi tika uzskatīts, ka pagaidu izlase, kas ietvēra trīs Savienības ražotājus, ir Savienības ražošanas nozarei reprezentatīva, un tā tika apstiprināta kā galīgā izlase.

    (10)

    CCCME un Eiropas vēja enerģijas asociācija WindEurope apšaubīja sūdzības iesniedzēju reprezentativitāti labu laiku pēc tam, kad bija beidzies termiņš piezīmju iesniegšanai par Savienības ražotāju izlasi. Abu personu piezīmes nevarēja mainīt lēmumu par Savienības ražotāju izlasi un tika noraidītas.

    1.3.2.   Importētāju atlase

    (11)

    Pēc procedūras sākšanas viena persona apgalvoja, ka ir nesaistīts importētājs, sniedza paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju un piekrita iekļaušanai izlasē. Izrādījās, ka šī persona ir daļa no grupas, kuras galvenās intereses ir līdzvērtīgas TVT lietotāja interesēm. Tāpēc Komisija nolēma, ka atlase nav vajadzīga. Par šo lēmumu piezīmes netika saņemtas.

    1.3.3.   Ķīnas ražotāju eksportētāju atlase

    (12)

    Lai lemtu, vai ir vajadzīga atlase, un vajadzības gadījumā veidotu izlasi, Komisija aicināja visus zināmos ĶTR ražotājus eksportētājus sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju. Turklāt Komisija lūdza Ķīnas Tautas Republikas pārstāvniecību Eiropas Savienībā apzināt citus tādus ražotājus eksportētājus (ja tādi ir), kas vēlētos piedalīties izmeklēšanā, un/vai ar tiem sazināties.

    (13)

    Septiņi attiecīgās valsts ražotāji sniedza prasīto informāciju un piekrita, ka tos iekļauj izlasē. Tikai seši no tiem eksportēja uz Savienību vējturbīnu torņus no tērauda izmeklēšanas periodā. Saskaņā ar pamatregulas 17. panta 1. punktu Komisija izveidoja izlasi no trim ražotājiem eksportētājiem, pamatojoties uz lielāko reprezentatīvo eksporta apjomu uz Savienību, ko atvēlētajā laikā varēja pienācīgi izmeklēt. Provizorisko izlasi veidoja uzņēmumi Chengxi Shipyard Co., Ltd. (“Chengxi Shipyard”), CS WIND China Co., Ltd. (“CS Wind”) un Suzhou Titan New Energy Technology Co., Ltd. (“Suzhou Titan”). Saskaņā ar pamatregulas 17. panta 2. punktu par izveidoto izlasi notika apspriešanās ar visiem attiecīgajiem zināmajiem ražotājiem eksportētājiem un attiecīgās valsts iestādēm.

    (14)

    Viens ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās, sniedza piezīmes par provizoriskās izlases veidošanu. Uzņēmums Penglai Dajin Offshore Heavy Industry Co., Ltd. (“Penglai Dajin”) lūdza to iekļaut izlasē un apgalvoja, ka provizoriskā izlase vairāku iemeslu dēļ nav reprezentatīva. Pirmkārt, uzņēmums apgalvoja, ka izlase nav ģeogrāfiski reprezentatīva, jo visi izlasē iekļautie uzņēmumi atrodas Dzjansu provincē. Otrkārt, Penglai Dajin norādīja, ka viens no izlasē iekļautajiem uzņēmumiem ir valstij piederošs uzņēmums un cits ir ārvalstu uzņēmuma meitasuzņēmums. Treškārt, uzņēmums apgalvoja, ka atšķirībā no dažiem izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem ar sarežģītu grupas struktūru to atvēlētajā laikā varētu pienācīgi izmeklēt. Visbeidzot, Penglai Dajin apgalvoja, ka divi no izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem nebija reprezentatīvi attiecībā uz ražošanu, jo tie ražoja tikai liela diametra tērauda torņus.

    (15)

    Komisija norādīja, ka saskaņā ar pamatregulas 17. panta noteikumiem provizoriskajā izlasē bija iekļauti uzņēmumi ar lielāko reprezentatīvo ražošanas, pārdošanas vai eksporta apjomu, ko varēja pienācīgi izmeklēt atvēlētajā laikā. Turklāt Penglai Dajin neminēja pārliecinošus iemeslus, kāpēc ar to būtu jāaizstāj kāds no provizoriski izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem. Līdz ar to Komisija noraidīja Penglai Dajin pieprasījumu un apstiprināja izlasi.

    (16)

    Drīz pēc tam viens no izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, proti, uzņēmums CS Wind, atsauca savu sadarbību. Komisija ņēma vērā šo lēmumu un informēja uzņēmumu par savu nodomu noteikt iespējamos antidempinga maksājumus šim uzņēmumam saskaņā ar pamatregulas 18. panta noteikumiem. Turklāt Komisija par šo situāciju informēja Ķīnas Tautas Republikas pārstāvniecību.

    (17)

    Pēc tam Komisija papildināja ražotāju eksportētāju izlasi, iekļaujot tajā uzņēmumu Penglai Dajin, kas eksporta apjoma ziņā bija nākamais uzņēmums starp tiem, kuri sadarbojās, un ko bija iespējams pienācīgi izmeklēt, ņemot vērā termiņu.

    1.4.   Atsevišķa pārbaude

    (18)

    Sākotnēji četri ĶTR ražotāji eksportētāji, kas iesniedza aizpildītu atlases veidlapu, pieprasīja atsevišķu pārbaudi saskaņā ar pamatregulas 17. panta 3. punktu. Procedūras sākšanas dienā Komisija minētās aptaujas anketas darīja pieejamas tiešsaistē (4). Paziņojot par izlasi, Komisija informēja ražotājus eksportētājus, kuri nebija iekļauti izlasē, ka tiem ir jāsniedz atbildes uz anketas jautājumiem, ja viņi vēlas tikt pārbaudīti atsevišķi. Taču neviens no uzņēmumiem nesniedza atbildes uz anketas jautājumiem. Tādēļ atsevišķas pārbaudes netika veiktas.

    1.5.   Atbildes uz anketu jautājumiem

    (19)

    Komisija Ķīnas Tautas Republikas valdībai (“ĶV”) nosūtīja anketu par to, vai ĶTR pastāv nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē.

    (20)

    Komisija procedūras sākšanas dienā tiešsaistē publicēja (5) Savienības ražotāju, nesaistītu importētāju, lietotāju un ražotāju eksportētāju anketas. Paziņojumā par procedūras sākšanu, kā arī tad, kad Komisija paziņoja par izlasi vai tās lēmumu pārtraukt atlasi, ieinteresētās personas tika informētas par anketu atrašanās vietu.

    (21)

    Atbildes uz anketas jautājumiem tika saņemtas no trim izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, trim izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem un diviem lietotājiem. No ĶV atbilde netika saņemta. Pēc tam Komisija informēja ĶV par savu nodomu piemērot pamatregulas 18. pantu attiecībā uz jebkādiem iespējamiem konstatējumiem par nozīmīgu kropļojumu pastāvēšanu.

    (22)

    Ņemot vērā pašreizējo Covid-19 pandēmiju un dažādu dalībvalstu, kā arī trešo valstu uzliktos pārvietošanās ierobežojumus, Komisija nevarēja veikt pārbaudes apmeklējumus saskaņā ar pamatregulas 16. pantu. Saskaņā ar paziņojumu par Covid-19 uzliesmojuma ietekmi uz antidempinga un antisubsidēšanas izmeklēšanām Komisija toties veica personu sniegtās informācijas attālinātu kontrolpārbaudi (6).

    (23)

    Komisija pieprasīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu, lai noteiktu dempinga esību, tā radīto kaitējumu un Savienības intereses. Šajā sakarā Komisija veica attālinātas kontrolpārbaudes (“AKP”) par šādiem uzņēmumiem/personām.

     

    Savienības ražotāji un to asociācija

    GRI Renewable Industries S.L., Madride, Spānija,

    Welcon A/S, Gīve, Dānija,

    Windar Renovables S.L., Avilesa, Spānija,

    EWTA, Brisele, Beļģija.

     

    lietotāji:

    GE Wind Energy GmbH, Zalcbergene, Vācija (“GE”),

    Vestas Wind Systems A/S, Orhūsa, Dānija, un saistītie uzņēmumi (“Vestas”).

     

    ĶTR ražotāji eksportētāji:

    Chengxi Shipyard Co., Ltd., Dzjanjiņa, un tā saistītais vietējais ražotājs CSSC Guangxi Shipbuilding & Offshore Engineering Co., Ltd., Cjiņdžou,

    Penglai Dajin Offshore Heavy Industry Co., Ltd., Penlai, un tā saistītais vietējais ražotājs Liaoning Dajin Heavy Industry Corporation, Fusjiņa,

    Suzhou Titan New Energy Technology Co., Ltd., Taicana, un tā saistītie vietējie ražotāji Baotou Titan Wind Power Energy Equipment Co., Ltd., Baotou retzemju metālu augsto tehnoloģiju zona, un Heze Titan New Energy Equipment Co.,Ltd., Hedze.

    1.6.   Izmeklēšanas periods un attiecīgais periods

    (24)

    Dempinga un kaitējuma izmeklēšana aptvēra laikposmu no 2019. gada 1. jūlija līdz 2020. gada 30. jūnijam (“izmeklēšanas periods” jeb “IP”). Kaitējuma novērtēšanai būtisko tendenču pārbaude aptvēra periodu no 2017. gada 1. janvāra līdz izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”).

    1.7.   Pagaidu pasākumu nenoteikšana

    (25)

    Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 1. punktu pagaidu pasākumu noteikšanas termiņš bija 2021. gada 18. jūnijs. Komisija 2021. gada 21. maijā saskaņā ar pamatregulas 19.a panta 2. punktu informēja ieinteresētās personas par nodomu nenoteikt pagaidu pasākumus.

    (26)

    Komisija 2021. gada 18. jūnijā apstiprināja savu lēmumu nenoteikt pagaidu pasākumus un deva ieinteresētajām personām iespēju iesniegt papildu informāciju un/vai tikt uzklausītām. CCCME pieprasīja uzklausīšanu un iesniedza piezīmes. Tās uzklausīšanas laikā un iesniegtajā informācijā izklāstītās piezīmes un apgalvojumi ir pienācīgi aplūkoti šīs regulas attiecīgajās iedaļās.

    (27)

    Tā kā netika noteikti pagaidu antidempinga pasākumi, importa reģistrācija netika veikta.

    1.8.   Turpmākā procedūra

    (28)

    Komisija turpināja vākt un pārbaudīt visu informāciju, ko uzskatīja par vajadzīgu galīgo konstatējumu izdarīšanai. Izdarot galīgos konstatējumus, Komisija ņēma vērā ieinteresēto personu iesniegtās piezīmes.

    (29)

    Komisija informēja visas ieinteresētās personas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, uz kuru pamata tā plāno noteikt galīgo antidempinga maksājumu Ķīnas izcelsmes vējturbīnu torņu no tērauda importam (“galīgās informācijas izpaušana”). Visām personām tika atvēlēts termiņš, kurā tās varēja sniegt piezīmes par galīgās informācijas izpaušanu.

    (30)

    Personām, kas to pieprasīja, tika sniegta iespēja tikt uzklausītām. 2021. gada 23. septembrī tika uzklausīta EWTA. 2021. gada 27. septembrī tika uzklausīti CCCME un Suzhou Titan.

    (31)

    Pēc galīgās informācijas izpaušanas un iepriekš minētajā uzklausīšanā ar Komisijas dienestiem CCCME atkārtoja iepriekš 5. apsvērumā kopsavilkuma veidā izklāstīto apgalvojumu, ka EWTA būtu pārmērīgi izmantojusi konfidenciālu informāciju. Tas attiecas ne tikai uz sūdzībā ietverto informāciju, bet arī uz informāciju, kas ieinteresētajām personām sniegta līdz ar galīgās informācijas izpaušanu. Attiecībā uz galīgās informācijas izpaušanu CCCME un Suzhou Titan jo īpaši uzskatīja, ka ražotājiem eksportētājiem sniegtajā informācijā par mērķa cenas samazinājuma aprēķiniem trūka pietiekamas informācijas par mērķa cenas aprēķinu. Chengxi Shipyard izteica līdzīgas piezīmes pēc galīgās informācijas izpaušanas. Komisija pārskatīja izpaustos datus un, lai gan konfidencialitātes apsvērumu dēļ nebija iespējams sniegt precīzas mērķa cenas katram Savienības ražošanas nozares ražojuma veidam, tā tajā pašā dienā trim izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem sniedza papildu informāciju par cenu samazinājuma un mērķa cenas samazinājuma aprēķiniem.

    (32)

    Neskatoties uz iepriekš minēto, CCCME un Suzhou Titan lūdza uzklausīšanas amatpersonas iejaukšanos, ņemot vērā i) minēto personu nostāju, ka Komisijai būtu labāk jāpārbauda daži Savienības ražošanas nozares dati (šis jautājums aplūkots 307. apsvērumā), ii) to vēlmi saņemt uzklausīšanas amatpersonas viedokli par avotu, ko Komisija izmantoja, lai noteiktu Ķīnas izcelsmes TVT importa cenas (aplūkots 317. un 318. apsvērumā), iii) neatbilstības, kas konstatētas, savstarpēji salīdzinot trīs sūdzības iesniedzēja iesniegtos dokumentus (aplūkots 306. un 307. apsvērumā), un iv) būtiskās atšķirības starp dempinga un kaitējuma starpību (aplūkots 292.–295. apsvērumā). Uzklausīšana pie uzklausīšanas amatpersonas notika 2021. gada 14. oktobrī, un tās laikā Komisija izskaidroja šos jautājumus. Uzklausīšanas amatpersona secināja, ka tiesības uz aizstāvību nav pārkāptas.

    (33)

    Pēc galīgās informācijas izpaušanas EWTA apgalvoja, ka izmeklēšanā pieļautas procesuālas problēmas ir kaitējušas sūdzības iesniedzēju tiesībām uz aizstāvību, kā arī viņu spējai novērtēt Ķīnas eksportētāju un lietotāju sniegto informāciju un atbildēt uz to. Kā norāda EWTA, izmeklēšanas laikā Ķīnas eksportētāji un citas ieinteresētās personas pārmērīgi izmantoja konfidenciālu informāciju, vienlaikus konsekventi nesniedzot jēgpilnus kopsavilkumus par viņu pašu konfidenciāli sniegto informāciju. Tādējādi sūdzības iesniedzējiem nebūtu bijis iespējams novērtēt attiecīgos datus un apgalvojumus un sniegt par tiem jēgpilnas piezīmes, kas tādējādi pārkāpj viņu tiesības uz pienācīgu procesu.

    (34)

    Komisija noraidīja apgalvojumu, jo tas nebija sīkāk pamatots. Turklāt Komisija atzīmēja, ka visa konfidenciālā formātā sniegtā informācija tāpat tika iesniegta pievienošanai publiski pieejamajiem lietas materiāliem, kad vien tās publiskošana nebūtu kaitējusi iesniedzējas puses konfidencialitātes interesēm.

    (35)

    Ieinteresēto personu iesniegtās piezīmes tika izskatītas un attiecīgi ņemtas vērā šajā regulā.

    (36)

    Pēc galīgās informācijas izpaušanas vairākas personas apgalvoja, ka Komisijai būtu jāatliek pasākumi saskaņā ar pamatregulas 14. panta 4. punktu. Sūdzības iesniedzēji un vairāki Savienības ražotāji iebilda pret pasākumu atlikšanu. Komisija apstiprināja, ka ir saņēmusi šo personu sniegto informāciju, un atgādināja tām, ka, ja Komisija to uzskatītu par lietderīgu, tā var pieņemt lēmumu atlikt pasākumus, ja tirgus apstākļi uz laiku ir mainījušies tiktāl, ka ir maz ticams, ka atlikšanas rezultātā atsāksies kaitējums, un ja tas ir Savienības interesēs.

    2.   ATTIECĪGAIS RAŽOJUMS UN LĪDZĪGAIS RAŽOJUMS

    2.1.   Attiecīgais ražojums

    (37)

    Pārskatot ražojuma aprakstu paziņojumā par procedūras sākšanu un lai valstu muitas dienestiem nerastos pārpratumi, Komisija uzskatīja par lietderīgu nedaudz grozīt paziņojumā par procedūras sākšanu publicēto ražojuma aprakstu. Izmaiņas neprasīja grozīt paziņojumu, un tās neietekmēja procedūrā ieinteresētās personas. Izmaiņas ir izceltas tālāk slīprakstā.

    (38)

    Attiecīgais ražojums ir konkrēti komerciālie vējturbīnu torņi no tērauda, arī koniskie, un to sekcijas (7), arī samontēti, arī ar iestrādātu torņa balsta sekciju, arī savienoti ar vējagregāta gondolām vai vējrata spārniem, un kas konstruēti vējagregāta gondolas vai vējrata spārnu atbalstam, izmantošanai vējturbīnās, kuru elektroenerģijas ražošanas jauda – piekrastes vai atkrastes lietojumiem – ir vienāda ar 1,00 megavatu (MW) vai lielāka un kuru minimālais augstums ir 50 metri, mērot no torņa pamatnes līdz vējagregāta gondolas apakšdaļai (t. i., kur tiek savienota vējturbīnas torņa augšdaļa un vējagregāta gondola), kad tie pilnībā samontēti (“TVT”), kuru izcelsme ir ĶTR un kurus pašlaik klasificē ar KN kodiem ex 7308 20 00 (TARIC kods 7308200011) un ex 7308 90 98 (TARIC kods 7308909811) vai – ja tos importē kā vējturbīnas daļu – ar KN kodu ex 8502 31 00 (TARIC kodi 8502310011 un 8502310085) (“attiecīgais ražojums”).

    2.2.   Līdzīgais ražojums

    (39)

    Izmeklēšana liecina, ka visiem turpmāk minētajiem ražojumiem ir vienas un tās pašas fizikālās un tehniskās pamatīpašības, kā arī vieni un tie paši pamatlietojumi:

    attiecīgajam ražojumam,

    ĶTR ražotajam un tās iekšzemes tirgū pārdotajam ražojumam un

    ražojumam, ko Savienības ražošanas nozare ražo un pārdod Savienībā.

    (40)

    Tādēļ Komisija ir nolēmusi, ka minētie ražojumi ir līdzīgi ražojumi pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

    2.3.   Apgalvojumi par ražojumu klāstu

    (41)

    Vestas lūdza izslēgt lielākus no tērauda izgatavotus vējturbīnu torņus, pamatojoties uz to, ka Savienības ražošanas nozares jauda galvenokārt ir paredzēta mazāku torņu būvei (8).

    (42)

    Komisija uzskatīja, ka pieprasījums nav pamatots, tāpēc ka kopumā Savienības ražošanas nozarei ir ražošanas jauda visu vajadzīgo izmēru TVT ražošanai, pat ja ne visi TVT Savienības ražotāji ražo vienādu izmēru torņus. Komisija arī konstatēja, ka visiem vējturbīnu torņiem no tērauda neatkarīgi no to izmēra vai importēšanas vietas ir vienādas fizikālās un tehniskās pamatīpašības un vienādi galalietojumi un ka tie ir savstarpēji aizstājami. Tāpēc Komisija noraidīja izslēgšanas pieprasījumu.

    (43)

    CCCME apgalvoja, ka ražojumu klāsta daudzveidības dēļ ĶTR iekšzemes tirgū ražoto un pārdoto ražojumu un Savienības ražošanas nozares Savienībā ražoto un pārdoto ražojumu nevar uzskatīt par līdzīgiem ražojumiem. Pēc galīgās informācijas izpaušanas CCCME lūdza sašaurināt ražojumu klāstu, pamatojoties uz Savienībā spēkā esošajiem atšķirīgajiem noteikumiem un subsīdijām attiecībā uz augstiem un zemiem torņiem un paredzamo TVT augstuma pieaugumu. CCCME nesniedza pierādījumus par to, kuru modeļu torņi būtu jāizslēdz, vai par to torņu tehniskajiem parametriem, kuri, pēc tās domām, būtu jāizslēdz.

    (44)

    Minēto apgalvojumu noraida. Komisija norādīja, ka ir dabiski, ka ražojumu grupā pastāv dažādi modeļi vai veidi. Aprēķinot cenu samazinājumu, mērķa cenas samazinājumu un dempingu, šādu ražojumu dažādību un no tās izrietošās ražošanas izmaksu un cenu atšķirības pilnībā ņem vērā, izmantojot ražojuma kontroles numuru (“RKN”). Kā minēts 2.2. iedaļā, Komisija konstatēja, ka visiem vējturbīnu torņiem no tērauda ir vienādas fizikālās un tehniskās pamatīpašības un vienādi galalietojumi un ka tie ir savstarpēji aizstājami, kas ir attiecīgā ražojuma noteikšanā nozīmīgie faktori.

    3.   DEMPINGS

    3.1.   Normālās vērtības noteikšanas procedūra saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punktu

    (45)

    Ņemot vērā izmeklēšanas sākumā pieejamos pietiekamos pierādījumus par to, ka ĶTR pastāv nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē, Komisija, ievērojot pamatregulas 2. panta 6.a punktu, atzina par pareizu sākt izmeklēšanu.

    (46)

    Tādēļ, lai ievāktu pamatregulas 2. panta 6.a punkta iespējamai piemērošanai nepieciešamos datus, Komisija paziņojumā par procedūras sākšanu aicināja visus ĶTR ražotājus eksportētājus sniegt informāciju par TVT ražošanā izmantotajiem izejresursiem. Attiecīgo informāciju iesniedza pieci ražotāji eksportētāji.

    (47)

    Lai iegūtu informāciju, ko Komisija uzskatīja par vajadzīgu izmeklēšanai attiecībā uz apgalvojumiem par nozīmīgajiem kropļojumiem, tā nosūtīja anketu ĶV. Turklāt paziņojuma par procedūras sākšanu 5.3.2. punktā Komisija aicināja visas ieinteresētās personas 37 dienās no paziņojuma par procedūras sākšanu publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī darīt zināmu savu viedokli, iesniegt informāciju un sniegt pierādījumus, kas to pamato, attiecībā uz pamatregulas 2. panta 6.a punkta piemērošanu. Noteiktajā termiņā no ĶV atbildes uz anketas jautājumiem netika saņemtas. Pēc tam Komisija informēja ĶV, ka izmantos pieejamos faktus pamatregulas 18. panta nozīmē, lai noteiktu, vai ĶTR pastāv nozīmīgi kropļojumi.

    (48)

    Ražotāji eksportētāji Chengxi Shipyard un Suzhou Titan, kā arī nozares organizācija CCCME komentēja pamatregulas 2. panta 6.a punkta piemērošanu, reaģējot uz 2020. gada 1. decembra pirmo paziņojumu par normālās vērtības noteikšanas avotiem. Šīs personas atkārtoja savus apgalvojumus, sniedzot piezīmes par 2021. gada 8. aprīļa otro paziņojumu par normālās vērtības noteikšanas avotiem. Šīs piezīmes ir pienācīgi aplūkotas šīs regulas 3.2.1. iedaļā.

    (49)

    Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija arī norādīja, ka, ņemot vērā pieejamos pierādījumus, tai varētu būt vajadzīgs izvēlēties attiecīgu reprezentatīvo valsti, ievērojot pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu, lai noteiktu normālo vērtību, kuras pamatā ir neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības.

    (50)

    2020. gada 1. decembrī Komisija ar paziņojumu (“pirmais paziņojums”) (9) informēja ieinteresētās personas par to, kurus attiecīgos avotus tā plāno izmantot normālās vērtības noteikšanai. Minētajā paziņojumā Komisija uzskaitīja visus ražošanas faktorus, piemēram, izejvielas, darbaspēku un enerģiju, kas tiek izmantoti attiecīgā ražojuma ražošanā. Turklāt, pamatojoties uz kritērijiem, pēc kuriem izvēlas neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības, Komisija noteica iespējamās reprezentatīvās valstis, proti, Meksiku, Dienvidāfriku un Turciju. Komisija saņēma piezīmes par pirmo paziņojumu no diviem izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem Chengxi Shipyard (10) un Suzhou Titan (11), kā arī no CCCME (12) un no lietotāja Vestas (13). Piezīmes tika aplūkotas otrajā paziņojumā par normālās vērtības noteikšanas avotiem un ir apkopotas arī šīs regulas 3.2.2. iedaļā.

    (51)

    Komisija 2021. gada 8. aprīlī ar otro paziņojumu (“otrais paziņojums”) (14) informēja ieinteresētās personas par to, kurus attiecīgos avotus tā plāno izmantot normālās vērtības noteikšanai, un ka tā par vispiemērotāko attiecīgo reprezentatīvo valsti ir noteikusi Meksiku. Tāpat tā informēja ieinteresētās personas, ka noteiks pārdošanas, vispārējās un administratīvās izmaksas (“PVA izmaksas”) un peļņu, pamatojoties uz pieejamo informāciju par uzņēmumiem Arcosa Industries de México, S. de R.L. de C.V. un Speco Wind Power, S.A. de C.V. – ražotājiem reprezentatīvajā valstī. Komisija saņēma piezīmes par otro paziņojumu no Chengxi Shipyard (15), Suzhou Titan (16) un CCCME (17). Uz šīm piezīmēm ir atbildēts šīs regulas 3.2.2. iedaļā.

    3.2.   Normālā vērtība

    3.2.1.   Nozīmīgu kropļojumu pastāvēšana

    (52)

    Galvenais vējturbīnu torņu ražošanas faktors ir tērauds, un nesen veiktajās izmeklēšanās par tērauda nozari Ķīnas Tautas Republikā (18) Komisija konstatēja, ka pastāv nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē. Arī šajā izmeklēšanā Komisija secināja, ka, pamatojoties uz pieejamajiem pierādījumiem, ir pareizi piemērot pamatregulas 2. panta 6.a punktu.

    (53)

    Minētajās izmeklēšanās Komisija konstatēja, ka Ķīnas Tautas Republikā tiek īstenota būtiska valdības iejaukšanās un tādējādi tiek kropļota resursu efektīva sadale, kas atbilstu tirgus principiem (19). Komisija jo īpaši secināja, ka tērauda nozarē (tērauds ir pārskatāmā ražojuma galvenā izejviela) Ķīnas valdībai ne vien joprojām pieder ievērojama daļa īpašumu pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta pirmā ievilkuma nozīmē (20), bet ĶV var arī ietekmēt cenas un izmaksas, izmantojot valsts klātbūtni uzņēmumos pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta otrā ievilkuma nozīmē (21). Komisija arī konstatēja, ka valsts klātbūtne un iejaukšanās finanšu tirgos, kā arī izejvielu un izejresursu nodrošināšanā papildus kropļo tirgu. Kopumā plānošanas sistēma Ķīnas Tautas Republikā nodrošina, ka resursi tiek koncentrēti nozarēs, ko ĶV ir atzinusi par stratēģiskām vai citādi politiski nozīmīgām, nevis tiek sadalīti atbilstoši tirgus spēkiem (22). Turklāt Komisija secināja, ka Ķīnas bankrota un īpašuma tiesību akti nedarbojas pienācīgi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta ceturtā ievilkuma nozīmē, tādējādi radot kropļojumus, jo īpaši gadījumos, kad ĶTR tiek saglabāti maksātnespējīgi uzņēmumi un tiek piešķirtas zemes izmantošanas tiesības (23). Līdzīgā kārtā Komisija konstatēja algu izmaksu kropļojumus tērauda nozarē pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta piektā ievilkuma nozīmē (24), kā arī kropļojumus finanšu tirgos pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta sestā ievilkuma nozīmē, jo īpaši saistībā ar kapitāla pieejamību uzņēmumiem ĶTR (25).

    (54)

    Sūdzībā bija ietverta informācija par kropļojumiem tērauda nozarē un jo īpaši par tērauda nozares 13. piecgades plānu (“PP”) un preferenciālo režīmu uzņēmumiem, kas darbojas tērauda rūpniecībā. Turklāt sūdzībā bija iekļauts plašs saraksts ar valstij piederošiem uzņēmumiem (“VU”), kas ražo TVT, to skaitā šādi Ķīnas oriģinālā aprīkojuma ražotāji (“OEM”): China Shipbuilding Industry Corporation, Dongfang Electric Corporation, Xinjiang Goldwind (nav VU, bet ir ievērojamas valsts īpašumtiesības), Shanghai Electric (kotēts Honkongas un Šanhajas biržās, 63 % pieder valstij), Dalian Huarui Heavy Industry, Taiyuan Heavy Machinery Group Co Ltd, Guodian United Power Technology Company Limited, XEMC Windpower (akciju kontrolpakete pieder Hunaņas provincei, pārējās daļas tiek tirgotas Šanhajas biržā), China Datang Corporation, kā arī maksātnespējīgais uzņēmums Baoding Tianwei Baobian Electric Co. Sūdzībā minēts arī uzņēmums Envision Energy, kas ir privāts uzņēmums, taču valsts banka tam piešķīra 50 miljonu RMB kredītlīniju.

    (55)

    Turklāt sūdzībā papildus iepriekš minētajiem OEM bija uzskaitīti arī šādi Ķīnas vējturbīnu torņu ražotāji: Chengxi Shipyard Co., Ltd., kas ir China State Shipbuilding Corporation un China CSSC Holdings Limited (abi – VU) holdinga meitasuzņēmums; Beijing JINGCHENG New Energy Co., Ltd., kas ir valsts īpašumā esošā Beijing JINGCHENG Machinery Electric Holding Co., Ltd. meitasuzņēmums; Zhonghang Hongbo Windpower Equipment Co.,Ltd., kas ir viens no AVIC (Ķīnas lielākais valsts īpašumā esošais uzņēmums aviācijas un kosmosa un aizsardzības jomā) stratēģiskais partneris; China Gezhouba Group Corporation (VU); Harbin Hongguang Boiler Group Co., Ltd. (valsts līmeņa augsto tehnoloģiju uzņēmums); Jiangsu Baolong Electromechanical Manufacturing Co., Ltd, viens no galvenajiem vadošajiem uzņēmumiem Lijanas pilsētā, kurā apvienoti divi bijušie VU, un HuaDian Heavy Industries Co., Ltd., kura akciju kontrolpakete pieder Ķīnas valsts īpašumā esošai aktīvu uzraudzības un pārvaldības komisijai.

    (56)

    Turklāt sūdzībā bija minēta ASV Tirdzniecības ministrijas izmeklēšana saistībā ar diviem Ķīnas uzņēmumiem (CS Wind un Titan Wind(26), kurā tika konstatēta vismaz šāda valsts politika, kas dod tiešu labumu rūpniecības nozarei: politiski aizdevumi atjaunīgās enerģijas nozarei, eksporta pircēju kredīti, programma “Two Free, Three Half” ārvalstu ieguldījumu uzņēmumiem, ienākuma nodokļa atvieglojumi ārvalstu ieguldījumu uzņēmumiem atkarībā no ģeogrāfiskās atrašanās vietas, uzņēmumu ienākuma nodokļa likums, pētniecības un izstrādes programma, ievedmuitas un PVN atbrīvojumi importēto iekārtu izmantošanai, karsti velmēta tērauda piegāde, elektroenerģijas piegāde par neatbilstoši zemu atlīdzību, Ljanjunganas ekonomiskās un tehnoloģiskās attīstības zonas (“LETAZ”) pārvaldes komisijas piešķirtie atbalsta līdzekļi projektu infrastruktūras būvniecībai, apbalvojums par labu sniegumu nodokļu maksāšanā, Taicanas pilsētas apbalvojums par atbalstu uzņēmumu publiskai kotēšanai, Taicanas pilsētas apbalvojums par rūpniecības ekonomikas attīstības veicināšanu trīs gadu periodā no 2010. līdz 2012. gadam, īpašie līdzekļi zinātnes un tehnoloģiju attīstībai un apbalvojums Titan Baotou retzemju metālu augsto un jauno tehnoloģiju rūpniecības attīstības zonai par izciliem būvniecības projektiem.

    (57)

    Komisija šajā izmeklēšanā pārbaudīja, vai, ņemot vērā to, ka pastāv nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē, ir pareizi izmantot ĶTR iekšzemes cenas un izmaksas. Komisija to darīja, pamatojoties uz lietas materiālos pieejamajiem pierādījumiem, tostarp tiem, kuri ietverti par Ķīnu sagatavotajā ziņojumā par valsti (“Ziņojums”) (27), kas balstās uz publiski pieejamiem avotiem. Minētajā analīzē tika pārbaudīta valdības būtiskā iejaukšanās ĶTR ekonomikā kopumā, kā arī tika aplūkota konkrētā tirgus situācija attiecīgajā nozarē, kas ietver attiecīgo ražojumu. Komisija šos pierādījumus papildināja ar savu izpēti par dažādajiem kritērijiem, kuri ir būtiski, lai varētu apstiprināt, ka ĶTR pastāv nozīmīgi kropļojumi.

    (58)

    Attiecībā uz ĶV īpašumtiesību apjomu pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta pirmā ievilkuma nozīmē – nav detalizētu datu par precīzu valstij piederošo un privātīpašumā esošo vējturbīnu torņu ražotāju daļu; tomēr daži lieli Ķīnas vējturbīnu torņu ražotāji, to vidū Chengxi Shipyard un Fuchuan Yifan, ir VU.

    (59)

    Tērauda nozarē ievērojama daļa īpašumu joprojām pieder ĶV, un tērauds ir galvenais ražošanas faktors vējturbīnu torņu ražošanā. Lai gan tiek lēsts, ka nomināli VU un privātā īpašumā esošu uzņēmumu skaits ir aptuveni vienāds, tomēr no pieciem Ķīnas tērauda ražotājiem, kas ierindojas starp 10 pasaules lielākajiem tērauda ražotājiem, četri ir VU (28). Tajā pašā laikā, lai gan 10 lielākie ražotāji 2016. gadā saražoja tikai aptuveni 36 % no nozares kopējās produkcijas, ĶV tajā pašā gadā ir izvirzījusi par mērķi līdz 2025. gadam konsolidēt 60–70 % no tērauda ražošanas apjoma aptuveni desmit lielos uzņēmumos (29). 2019. gada aprīlī ĶV šo nodomu pauda atkārtoti, paziņojot, ka izdod pamatnostādnes par tērauda nozares konsolidāciju (30). Šāda konsolidācija var būt saistīta ar rentablu privātu uzņēmumu piespiedu apvienošanu ar neefektīviem VU (31).

    (60)

    Turklāt daudzi lielākie ražotāji tērauda nozarē ir īpaši minēti Tērauda ražošanas nozares pielāgošanas un modernizācijas plānā 2016.–2020. gadam. Piemēram, Ķīnas valstij piederošais uzņēmums Shanxi Taiyuan Iron & Steel Co., Ltd. (“TISCO”) savā tīmekļa vietnē ir norādījis, ka ir “izcils dzelzs un tērauda nozares milzis”, kas “izaudzis par ārkārtīgi lielu dzelzs un tērauda kompleksu, kurā ir integrēta dzelzs ieguves, dzelzs un tērauda ražošanas, pārstrādes, piegādes un tirdzniecības darījumdarbība” (32). Baosteel ir vēl viens nozīmīgs Ķīnas valstij piederošs uzņēmums, kas nodarbojas ar tērauda ražošanu un ir daļa no nesen konsolidētā China Baowu Steel Group Co., Ltd. (iepriekš – Baosteel Group un Wuhan Iron & Steel(33).

    (61)

    Valdībai zināmā mērā iejaucoties vējturbīnu torņu nozarē un vējturbīnu torņu un tērauda nozarē darbojoties proporcionāli lielai daļai VU, pat privātā īpašumā esošajiem ražotājiem ir liegts darboties tirgus apstākļos. Kā izklāstīts tālāk 67.–74. apsvērumā, gan uz valstij piederošiem, gan uz privātā īpašumā esošiem uzņēmumiem vējturbīnu torņu nozarē attiecas arī politikas uzraudzība un norādes.

    (62)

    Attiecībā uz to, ka ĶV, izmantojot valsts klātbūtni uzņēmumos, varēja iejaukties cenās un izmaksās pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta otrā ievilkuma nozīmē, turpmāk minētie piemēri ilustrē iepriekš minēto tendenci, ka ĶV arvien vairāk iejaucas, izmantojot valsts klātbūtni vējturbīnu torņu nozares uzņēmumos. Daudzi vējturbīnu torņu ražotāji savās tīmekļa vietnēs skaidri uzsver partijas veidošanas darbības, viņu uzņēmumu vadībā ir partijas biedri, kā arī tiek akcentēta piederība pie ĶKP. Izmeklēšanā tika atklātas partijas veidošanas darbības vairākos vējturbīnu torņu ražošanas uzņēmumos, ieskaitot izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju Chengxi Shipyard. 100 % Chengxi Shipyard kapitāldaļu pieder uzņēmumam CSSC Holding Limited, kura statūtos partijas komitejas loma ir aprakstīta šādi: “Uzraudzīt un nodrošināt partijas un valsts politikas efektīvu īstenošanu uzņēmumā (..). Ievērojot partijas vadīto kadru principu apvienojumā ar operatīvās vadības principu, ka valdes locekļi tiek izraudzīti saskaņā ar likumu, kā arī ar principu, ka operatīvie vadītāji piemēro cilvēktiesības saskaņā ar likumu, partijas organizācija nodrošina iepriekšēju vienošanos un sniedz atzinumus un ieteikumus par valdes vai ģenerāldirektora līmeņa amatu kandidātiem vai pēc visaptverošas izpētes veikšanas sniedz atzinumus un ieteikumus valdei un ģenerāldirektoram par esošajiem kandidātiem (..). Pētīt un apspriest jautājumus, kas saistīti ar uzņēmuma reformām, attīstību un stabilitāti, kā arī ar galvenajām operācijām un pārvaldību (..).” (34)

    (63)

    Turklāt CS Wind gadījumā izmeklēšanā tika konstatēts, ka uzņēmumā tika mēģināts palielināt partijas biedru skaitu: “Ārvalstu finansētajam uzņēmumam CS Wind Power Equipment (Lianyungang) Co., Ltd. ir vairāk nekā 150 darbinieku, un tajā agrāk bija tikai pieci partijas biedri. Ar “partijas un masu integrāciju” uzņēmumā tagad ir sasniegts vairāk nekā 70 partijas biedru skaits.” (35).

    (64)

    Fuchuan Yifan apraksta partijas komitejas lomu šādi: “Partijas biedri un dažādu nodaļu būtiskākie darbinieki cieši sadarbojas, pilnvērtīgi pilda celmlauža un parauga lomu, aktīvi konsolidē katras nodaļas faktiskās stiprās puses, mudina darbiniekus virzīties uz avangardu un izcilību, uzskata revolucionārus projektus par sākumpunktiem, koncentrējas uz kohēziju, pārvar grūtības, demonstrē talantus un prasmes, lai nodrošinātu aktīvu lomu uzņēmuma izmaksu samazināšanā un efektivitātes pieaugumā, ienākumu palielināšanā un līdzekļu piesaistīšanā utt., kā arī lai nodrošinātu, ka katrs projekts ir pienācīgi pabeigts no kvalitātes un kvantitātes viedokļa” (36).

    (65)

    Turklāt izlasē iekļautajos ražotājos eksportētājos Penglai Dajin un Shanghai Taisheng Wind Power Equipment tika konstatētas partijas veidošanas darbības.

    (66)

    Izmeklēšanas laikā Komisija arī konstatēja, ka pastāv personiski sakari starp vējturbīnu torņu ražotājiem un ĶKP. Izmeklēšanā atklājās, ka ĶKP biedri ieņem augstus vadošus amatos vairākos uzņēmumos, kas ražo vējturbīnu torņus, piemēram, Chengxi Shipyard (gan valdes priekšsēdētājs, gan ģenerāldirektors ir ĶKP biedri un vienlaikus ieņem attiecīgi partijas komitejas sekretāra un sekretāra vietnieka amatu), Suzhou Titan (vismaz viens valdes loceklis ir ĶKP biedrs), Fuchuan Yifan (valdes priekšsēdētājs un valdes priekšsēdētāja vietnieks ir ĶKP biedri un vienlaikus ieņem attiecīgi partijas komitejas sekretāra un sekretāra vietnieka amatu) un Shanghai Taisheng Wind Power Equipment (uzraudzības padomes priekšsēdētājs ir ĶKP biedrs).

    (67)

    Turklāt vējturbīnu torņu nozarē ir spēkā diskriminējoša politika, saskaņā ar kuru priekšroka tiek dota iekšzemes ražotājiem vai kā citādi tiek ietekmēts tirgus pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta trešā ievilkuma nozīmē.

    (68)

    ĶV uzskata, ka vējturbīnu torņu galvenā komponenta, proti, tērauda, ražošanas nozare ir viena no svarīgajām nozarēm (37). Tas ir apstiprināts daudzos plānos, direktīvās un citos tērauda ražošanas nozarei veltītos dokumentos, kas izdoti valsts, reģionālā un municipālā līmenī, piemēram, Tērauda ražošanas nozares pielāgošanas un modernizācijas plānā 2016.–2020. gadam. Plānā noteikts, ka tērauda ražošanas nozare ir “būtisks Ķīnas ekonomikas pamatsektors un valsts stūrakmens” (38). Galvenie plānā izklāstītie uzdevumi un mērķi aptver visus nozares attīstības aspektus (39).

    (69)

    Ekonomikas un sociālās attīstības 13. piecgades plānā (40) ir paredzēts atbalsts uzņēmumiem, kas ražo dažādu veidu augstas kvalitātes tērauda izstrādājumus (41). Tas ir vērsts arī uz to, lai nodrošinātu izstrādājumu kvalitāti, izturību un uzticamību, atbalstot uzņēmumus, kas izmanto tehnoloģijas, kuras saistītas ar tīra tērauda ražošanu, precīzo velmēšanu un kvalitātes uzlabošanu (42).

    (70)

    Rūpniecības pārstrukturēšanas virzības katalogā (2011. gada redakcija) (2013. gada grozījumi) (43) (“katalogs”) tērauda ražošanas nozare ir iekļauta veicināmo nozaru sarakstā.

    (71)

    ĶV sniedz papildu norādījumus par nozares attīstību saskaņā ar daudziem dažādiem politikas instrumentiem un direktīvām, kas citustarp attiecas uz tirgus struktūru un pārstrukturēšanu, izejvielām, ieguldījumiem, jaudas likvidēšanu, ražojumu klāstu, pārvietošanu, modernizāciju u. c. Ar šādiem un citādiem līdzekļiem ĶV dod rīkojumus par praktiski visiem nozares attīstības un darbības aspektiem un kontrolē tos (44). Pašreizējā problēma saistībā ar jaudas pārpalikumu, iespējams, ir pati uzskatāmākā ilustrācija ĶV politikas ietekmei un kropļojumiem, kas no tās izriet.

    (72)

    Vēja enerģija tiek atbalstīta arī provinču un pašvaldību līmenī, piemēram, Ljanjunganas pašvaldības 13. piecgades plāns jūras ekonomikas attīstībai skaidri norāda uz šīs nozares attīstību. Plānā paredzēts “izveidot vēja enerģijas iekārtu ražošanas ķēdi”, kā arī “veicināt un vadīt vairāku vadošo vēja enerģijas uzņēmumu, piemēram, Guodian Power, Zhongfu Lianzhong, Tianshun Tower un CSWind Power, pārveidi un modernizāciju, pakāpeniski uzlabot to izstrādes, projektēšanas un ražošanas tehnoloģijas, kā arī veicināt megavatu vējrata spārnu projektus” (45).

    (73)

    Kā pierādīts iepriekš, ĶV sniedz arī papildu norādījumus par nozares attīstību saskaņā ar daudziem dažādiem politikas instrumentiem un direktīvām. Ar šādiem un citādiem līdzekļiem ĶV dod rīkojumus praktiski par ikvienu nozares attīstības un darbības aspektu un kontrolē tos.

    (74)

    Kopumā ĶV ir noteikusi pasākumus, kuru mērķis ir panākt, lai ekonomikas dalībnieki ievērotu valsts politikas mērķus, proti, atbalstīt veicināmās nozares, arī tērauda – vējturbīnu torņu ražošanas galvenās izejvielas – ražošanu. Šādi pasākumi traucē tirgus spēkiem brīvi darboties.

    (75)

    Šajā izmeklēšanā nav atklāti pierādījumi, ka iepriekš 53. apsvērumā minētajā vējturbīnu torņu nozarē notiekošā bankrota un īpašuma tiesību diskriminējošā piemērošana vai neatbilstīgā izpilde pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta ceturtā ievilkuma nozīmē neietekmētu TVT ražotājus.

    (76)

    Vējturbīnu torņu nozari ietekmē arī tie algu izmaksu kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta piektā ievilkuma nozīmē, kuri arī minēti iepriekš 53. apsvērumā. Šie kropļojumi skar nozari gan tieši (kad tiek ražoti TVT vai to galvenie izejresursi), gan netieši (kad nozarei ir pieejams kapitāls vai izejresursi no uzņēmumiem, uz kuriem attiecas tā pati ĶTR darba tiesību sistēma) (46).

    (77)

    Šajā izmeklēšanā arī netika iesniegti nekādi pierādījumi, kas apliecinātu, ka vējturbīnu torņu nozari neietekmē tā valdības iejaukšanās finanšu sistēmā pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta sestā ievilkuma nozīmē, kura arī minēta iepriekš 53. apsvērumā. Tādēļ būtiskā valdības iejaukšanās finanšu sistēmā izraisa to, ka visos līmeņos tiek nopietni ietekmēti tirgus apstākļi.

    (78)

    Visbeidzot, Komisija atgādina, ka vējturbīnu torņu ražošanā ir vajadzīgi vairāki izejresursi. Lietas materiāli liecina, ka visi izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji lielāko daļu izejresursu iegūst ĶTR. Turklāt ĶTR ir viena no lielākajām tērauda – vējturbīnu torņu ražošanas procesa galvenās izejvielas – ražotājām. Kad vējturbīnu torņu ražotāji iegādājas šos izejresursus / slēdz līgumu par tiem, cenas, ko tie maksā (un kas tiek reģistrētas pie to izmaksām), ir nepārprotami pakļautas tiem pašiem sistēmiskajiem kropļojumiem, kuri minēti iepriekš. Piemēram, kropļojumi skar izejresursu piegādātāju izmantoto darbaspēku. Tie var aizņemties naudu, kuru skar kropļojumi finanšu sektorā / kapitāla sadalē. Turklāt uz tiem attiecas plānošanas sistēma, kura tiek piemērota visos valdības līmeņos un visās nozarēs.

    (79)

    Tādēļ ne vien nav pareizi izmantot vējturbīnu torņu iekšzemes pārdošanas cenas pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta nozīmē, bet ir ietekmētas arī visas izejresursu (ieskaitot izejvielas, enerģiju, zemi, finansējumu, darbaspēku utt.) izmaksas tāpēc, ka cenu veidošanu ietekmē būtiska valdības iejaukšanās, kas aprakstīta ziņojuma A un B daļā. Valdības iejaukšanās, kas aprakstīta saistībā ar kapitāla, zemes, darbaspēka, enerģijas un izejvielu sadali, ir izplatīta visā ĶTR. Tas nozīmē, ka, piemēram, izejresursi, kas ir ražoti ĶTR, apvienojot vairākus ražošanas faktorus, ir pakļauti nozīmīgiem kropļojumiem. Tas pats attiecas uz izejresursu izejresursiem un tā tālāk. Ne ĶV, ne ražotāji eksportētāji šajā izmeklēšanā nav snieguši pierādījumus vai argumentus par pretējo.

    (80)

    Kā norādīts attiecīgi 21. un 47. apsvērumā, ĶV neiesniedza ne piezīmes, ne pierādījumus, kas atbalstītu vai atspēkotu pierādījumus, kuri iekļauti lietas materiālos, ieskaitot ziņojumu un sūdzības iesniedzēja sniegtos papildu pierādījumus, par nozīmīgu kropļojumu pastāvēšanu un/vai par to, vai konkrētajā gadījumā ir pareizi piemērot pamatregulas 2. panta 6.a punktu. Attiecībā uz ĶV piezīmēm pēc galīgās informācijas izpaušanas skatīt 116.–123. apsvērumu tālāk.

    (81)

    Sākot procedūru, tika saņemtas CCCME piezīmes par pamatregulas 2. panta 6.a punkta piemērošanu. Pēc tam CCCME, Suzhou Titan un Chengxi Shipyard iesniedza piezīmes par pirmo paziņojumu un CCCME, Suzhou Titan un Chengxi Shipyard iesniedza piezīmes par otro paziņojumu.

    (82)

    Piezīmēs par procedūras sākšanu CCCME vispirms iesniedza šādas piezīmes attiecībā uz normālās vērtības noteikšanu sūdzībā:

    a)

    sūdzības iesniedzējs sniedza pretrunīgu informāciju par tērauda plākšņu īpatsvaru TVT ražošanas izmaksās. Vairākās sūdzības daļās tas apgalvoja, ka tērauda plāksnes veido vairāk nekā 40 % no ražošanas izmaksām, bet, aprēķinot normālo vērtību, sūdzības iesniedzējs norādīja aptuveni 60 % no ražošanas izmaksām;

    b)

    sūdzības iesniedzējs, aprēķinot normālo vērtību, izmantoja neizkropļotas tērauda plākšņu izmaksas 869 EUR/t, lai gan tā paša izmaksas par šo izejvielu vidēji bija tikai 625 EUR/t;

    c)

    normālās vērtības aprēķinā izmantotais peļņas procents (14 %) nebija iespējams konkurences tirgū, un tā vietā bija jāizmanto samērīga peļņa 6 % apmērā;

    d)

    būtu jākoriģē arī citu izejvielu vienības izmaksas, jo dažos gadījumos tās bija līdz pat trīskārt augstākas nekā sūdzības iesniedzēja izmaksas. CCCME nesniedza sīkāku informāciju par šo jautājumu un nenorādīja, kuras izejvielas tika ietekmētas.

    (83)

    Turklāt CCCME ierosināja, ka, ņemot vērā 82. apsvērumā uzskaitītos normālās vērtības aprēķināšanas trūkumus, būtu jāizmanto alternatīva normālās vērtības aprēķināšanas metodika. CCCME apgalvoja, ka par pamatu būtu jāizmanto Savienības ražošanas nozares mērķa cena. Mērķa cenas noteikšanai izmantotās darbaspēka izmaksas būtu jāaizstāj ar darbaspēka izmaksām sūdzības iesniedzēja ierosinātajā reprezentatīvajā valstī Turcijā, kas bija vairāk nekā desmit reizes zemākas nekā Savienības ražošanas nozares darbaspēka izmaksas. Lai iegūtu alternatīvo normālo vērtību, būtu jāpieskaita mērķa peļņa 10 % apmērā, ko sūdzības iesniedzējs izmantoja mērķa cenas noteikšanai. CCCME norādīja, ka, izmantojot šādu normālo vērtību, aprēķinātā dempinga starpība būtu daudz zemāka nekā sūdzības iesniedzēja aprēķinātā vidējā starpība 55 %, bet nesniedza faktiskus aprēķinus.

    (84)

    CCCME atkārtoja 82. un 83. apsvērumā aprakstītās piezīmes un apgalvojumus arī uzklausīšanā, kā arī sniedzot informāciju pēc pagaidu posma.

    (85)

    Attiecībā uz apgalvotajiem trūkumiem, kas minēti 82. apsvērumā, Komisija uzskatīja, ka CCCME, iespējams, ir pārpratusi sūdzībā iekļautos datus un metodiku, kas izmantota normālās vērtības noteikšanai saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punktu.

    a)

    Kad sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka tērauda plāksnes veido vairāk nekā 40 % no TVT ražošanas izmaksām, tas attiecās uz tāda TVT izmaksām, kas samontēts ar visām iekšējām detaļām. Saskaņā ar sūdzību šīs detaļas veidoja 17 % no TVT ražošanas izmaksām (47). Tomēr sūdzības iesniedzēja veiktie dempinga starpības aprēķini attiecās uz torņiem bez iekšējām detaļām, tādējādi izslēdzot arī montāžas darbaspēka izmaksas. Tāpēc Komisija uzskatīja, ka bija iespējams pamatoti izskaidrot tērauda plākšņu augstāku īpatsvaru ražošanas izmaksās normālās vērtības aprēķinā.

    b)

    Savienības ražošanas nozarei radušās izejvielu izmaksas pašas par sevi nav noteicošas normālās vērtības aprēķinā. Saskaņā ar Komisijas praksi svarīgas ir izmaksas, kas radušās ražotājam eksportētājam, vai – ja normālo vērtību aprēķina saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punktu – izmaksas reprezentatīvajā valstī. Komisija uzskatīja, ka sūdzības iesniedzējs ir sniedzis pietiekamus pierādījumus (proti, Turcijas oficiālās importa statistikas ekrānuzņēmumus (48)), kas pamatoja normālās vērtības aprēķināšanā izmantoto tērauda plākšņu vienības cenu.

    c)

    Sūdzības iesniedzējs normālās vērtības aprēķināšanā izmantoto peļņas līmeni pamatoja ar trīs Turcijas TVT ražotāju finanšu informāciju (49). Tāpēc Komisija uzskatīja, ka sūdzības iesniedzēja izmantotie peļņas dati ir pietiekami pamatoti.

    d)

    CCCME ierosināja koriģēt atsauces vērtības, kas bija ievērojami augstākas nekā Savienības ražotāju izmaksas. Kā paskaidrots šā apsvēruma b) punktā, metodika saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punktu balstās uz neizkropļotu cenu vai atsauces vērtību noteikšanu, un iegūtajām izmaksām nav obligāti jābūt vienādām ar Savienības ražotāju izmaksām.

    (86)

    Attiecībā uz CCCME ierosināto alternatīvo metodiku, kas aprakstīta 83. apsvērumā, Komisija norādīja, ka šāda normālās vērtības aprēķināšana būtu pretrunā pamatregulas 2. panta 6.a punkta noteikumiem. Turklāt CCCME pieeja šķita nekonsekventa. Ja dažu materiālu izmaksas Turcijā pārsniedza Savienības ražošanas nozares izmaksas, CCCME ierosināja par atsauces vērtību izmantot Savienības ražošanas nozares izmaksas, kas ir zemākas. Tomēr gadījumos, kad Turcijā bija zemākas izmaksas, jo īpaši darbaspēka izmaksas, CCCME ierosināja par atsauces vērtību izmantot Turcijas izmaksas. Turklāt, kā paskaidrots 85. apsvērumā, sūdzības iesniedzējs normālās vērtības aprēķināšanai bija pareizi izmantojis izmaksas reprezentatīvā valstī.

    (87)

    Pamatojoties uz 85. un 86. apsvērumā izklāstītajiem iemesliem, Komisija noraidīja 82., 83. un 84. apsvērumā minētos CCCME apgalvojumus.

    (88)

    Kā sīkāk paskaidrots turpmāk, Komisija šajā izmeklēšanā secināja, ka, pamatojoties uz pieejamiem pierādījumiem un ņemot vērā ĶV nesadarbošanos, ir atbilstīgi piemērot pamatregulas 2. panta 6.a punktu.

    (89)

    Iesniegtajās piezīmēs par procedūras sākšanu CCCME arī apgalvoja, ka sūdzība lielā mērā balstās uz ziņojumu, kas, pēc CCCME domām, tika izstrādāts ar mērķi atvieglot Eiropas ražošanas nozarei sūdzību iesniegšanu. Šis mērķis nozīmē, ka ziņojums nevarēja būt izstrādāts objektīvi. CCCME piebilda, ka, ņemot vērā ziņojuma mērķi, tas neatbilst taisnīgu un objektīvu pierādījumu, kā arī pietiekamas pierādījuma vērtības standartiem. CCCME arī apgalvoja, ka ziņojumā apzināti noklusēti faktiskie apstākļi, elementi un secinājumi un ka tas nav objektīvs.

    (90)

    Turklāt CCCME norādīja, ka ziņojums tika publicēts 2017. gadā, iekļaujot tajā 2016. gada un iepriekšējo gadu saturu un atsauces. Tomēr pašreizējā izmeklēšana tika sākta 2020. gada 21. oktobrī, un izmeklēšanas periods attiecībā uz dempingu aptver laikposmu no 2019. gada jūlija līdz 2020. gada jūnijam. Tāpēc CCCME uzskata, ka ziņojumā nav atspoguļoti iespējamie kropļojumi IP laikā. CCCME īpaši apgalvoja, ka ziņojuma nodaļa par tēraudu attiecas uz laikposmu līdz 2017. gadam un sūdzībā nav pierādīts, ka šie kropļojumi joprojām pastāvētu arī turpmākajos gados, ieskaitot IP.

    (91)

    Komisija norādīja, ka ziņojums ir visaptverošs dokuments, kura pamatā ir plaši objektīvi pierādījumi, to skaitā tiesību akti, noteikumi un citi oficiālie politikas dokumenti, kurus publicējusi ĶV, trešo personu ziņojumi no starptautiskām organizācijām, akadēmiski pētījumi un zinātnieku raksti, kā arī citi uzticami neatkarīgi avoti. Kopš ziņojuma publiskošanas 2017. gada decembrī ikvienai ieinteresētajai personai bija plašas iespējas atspēkot vai papildināt ziņojumu un tā pamatā esošos pierādījumus, vai izteikt piezīmes par tiem. Līdz šim neviena persona nav iesniegusi pierādījumus, kas apliecinātu, ka ziņojumā izmantotie avoti būtu nepareizi.

    (92)

    Attiecībā uz IP Komisija norādīja, ka, lai gan ziņojums tika publicēts 2017. gadā, tas kopumā balstījās uz Ķīnas 13. piecgades plāniem, kas bija piemērojami no 2016. līdz 2020. gadam, tādējādi aptverot IP.

    (93)

    CCCME arī norādīja, ka nozīmīgu kropļojumu jēdziens ir pretrunā PTO tiesību aktiem, jo PTO Antidempinga nolīguma (“ADA”) 2.2. pantā šāds jēdziens nepastāv. ADA 2.2. pants ierobežo nosacījumus, saskaņā ar kuriem var aprēķināt normālo vērtību, proti, tas ļauj to aprēķināt tad, ja “nenotiek [līdzīgas preces] realizācija parastajā tirdzniecības apritē eksportētājas valsts iekšējā tirgū” vai “ja sakarā ar noteiktu situāciju tirgū vai zemu pārdošanas apjomu eksportētājas valsts iekšējā tirgū”. Nozīmīgi kropļojumi ADA 2.2. pantā nav uzskaitīti. Turklāt CCCME apgalvoja, ka ADA 2.2. pants neļauj normālo vērtību aprēķināt, pamatojoties uz reprezentatīvu valsti vai starptautiskām atsauces vērtībām, kā paredzēts pamatregulas 2. panta 6.a punktā, jo tas atļauj normālās vērtības aprēķināšanai izmantot tikai “ražošanas [izmaksas] izcelsmes valstī, pieskaitot pienācīgu administratīvo, realizācijas un vispārējo izmaksu un peļņas summu”.

    (94)

    Komisija uzskatīja, ka 2. panta 6.a punktā izklāstītie noteikumi pilnībā atbilst Savienības saistībām Pasaules Tirdzniecības organizācijā. Kā PTO Apelācijas institūcija nepārprotami skaidroja lietā DS473 European Union – Anti-Dumping Measures on Biodiesel from Argentina, PTO tiesību akti ļauj izmantot no trešās valsts iegūtus datus, tos pienācīgi koriģējot, ja šāda korekcija ir nepieciešama un pamatota. Nozīmīgu kropļojumu pastāvēšanas dēļ izmaksas un cenas eksportētājvalstī nav derīgas normālās vērtības aprēķināšanai. Šādos apstākļos minētais noteikums paredz ražošanas un pārdošanas izmaksu aprēķināšanu, pamatojoties uz neizkropļotām cenām vai atsauces vērtībām, tostarp attiecīgā reprezentatīvā valstī ar līdzīgu attīstības līmeni, kāds ir eksportētājvalstī. Tāpēc Komisija šo apgalvojumu noraidīja.

    (95)

    CCCME piebilda, ka pamatregulas 2. panta 6.a punkts, šķiet, pārkāpj ADA 2.2.1.1. pantu, jo saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punktu Komisijai ir tiesības neņemt vērā ražošanas un pārdošanas izmaksas eksportētājvalstī un tieši izmantot šādus datus no trešās valsts. Tas ir pretrunā ADA 2.2.1.1. panta noteikumiem, kas paredz, ka “izmaksas parasti aprēķina, pamatojoties uz izmeklēšanai pakļautā eksportētāja vai ražotāja vesto uzskaiti, ar noteikumu, ka šāda uzskaite ir atbilstoša eksportētājvalsts vispārpieņemtajiem grāmatvedības principiem un pienācīgi atspoguļo izmaksas, kas saistītas ar attiecīgā ražojuma ražošanu un pārdošanu”. Lai pamatotu savu apgalvojumu, CCCME atsaucās uz PTO judikatūru, jo īpaši uz lietu DS473 European Union – Anti-Dumping Measures on Biodiesel from Argentina (“DS473”), kurā tika noteikts, ka izmeklēšanas iestādēm salikto normālo vērtību aprēķināšanai ir jāizmanto ražojuma izmaksas, kas faktiski radušās ražotājiem vai eksportētājiem, un uz ekspertu grupas ziņojumu lietā DS494 European Union – Cost Adjustment Methodologies II (Russia) (“DS494”).

    (96)

    Komisija atgādināja, ka neviena no minētajām PTO lietām neattiecas uz pamatregulas 2. panta 6.a punktu un tā piemērošanas nosacījumiem. Turklāt šo lietu pamatā esošie faktiskie apstākļi atšķiras no apstākļiem un kritērijiem, uz kuru pamata piemēro metodiku saskaņā ar minēto pamatregulas noteikumu. Attiecībā uz PTO strīdu EU – Cost Adjustment Methodologies II Komisija atgādināja, ka gan ES, gan Krievija ir pārsūdzējušas ekspertu grupas konstatējumus, kas tādējādi nav galīgi un kam saskaņā ar iedibināto PTO judikatūru nav juridiska statusa, jo tos nav apstiprinājušas PTO dalībvalstis. Jebkurā gadījumā ekspertu grupas ziņojumā īpaši tika atzīts, ka pamatregulas 2. panta 6.a punkta noteikumi neietilpst strīda tvērumā. Ekspertu grupa konstatēja, ka šiem noteikumiem ir citāda būtība un citādas juridiskās sekas nekā pamatregulas 2. panta 5. punkta noteikumiem, kas bija minētā strīda priekšmets, un ka, ieviešot 2. panta 6.a punkta noteikumus, ar tiem netika aizstāti 2. panta 5. punkta noteikumi (50). Tādēļ vērtējumā par pamatregulas 2. panta 6.a punkta atbilstību attiecīgajiem PTO noteikumiem šiem konstatējumiem nav nozīmes. Minēto iemeslu dēļ šis apgalvojums tika noraidīts.

    (97)

    CCCME iepriekš minētos apgalvojumus atkārtoja piezīmēs par pirmo paziņojumu. Suzhou Titan piezīmēs par pirmo paziņojumu arī atbalstīja visas iepriekš minētās CCCME piezīmes.

    (98)

    Turklāt CCCME piezīmēs par pirmo paziņojumu apgalvoja, ka vējturbīnu torņu nozare ir orientēta uz tirgu, jo lielākā daļa ražotāju ir privātīpašumā, vairākas izejvielas tiek importētas no ārvalstīm un iekšējo detaļu (51) cenas tiek tieši apspriestas ar Eiropas vējturbīnu ražotājiem, kas ir OEM.

    (99)

    Komisija norādīja, ka tad, ja ir konstatēts, ka nav pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas eksportētājvalstī, jo minētajā valstī saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunktu pastāv nozīmīgi kropļojumi, saskaņā ar 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu katram ražotājam eksportētājam aprēķina normālo vērtību, izmantojot neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības attiecīgā reprezentatīvajā valstī. Iepriekšminētais pamatregulas noteikums arī ļauj izmantot iekšzemes izmaksas, ja ir nešaubīgi noteikts, ka tās nav kropļotas. Tādējādi ražotājiem eksportētājiem bija iespēja iesniegt pierādījumus, ka viņu individuālās administratīvās un darbības izmaksas un/vai izejresursu izmaksas faktiski nav kropļotas. Tomēr, kā izklāstīts 52.–79. apsvērumā, Komisija ir konstatējusi, ka vējturbīnu torņu ražošanas nozarē pastāv kropļojumi un nav pierādījumu, kas apliecinātu, ka atsevišķu ražotāju eksportētāju ražošanas faktori nav kropļoti. Tāpēc šie apgalvojumi tika noraidīti.

    (100)

    Turklāt CCCME piezīmēs par otro paziņojumu apgalvoja, ka pamatregulas 2. panta 6.a punkts paredz, ka Komisijai ir jāveic katra ražotāja eksportētāja kropļojumu atsevišķa pārbaude. Kā norādīja CCCME, Komisijai ir pienākums veikt katra gadījuma individuālu analīzi un noskaidrot: a) vai iespējamie nozīmīgie kropļojumi attiecas uz katru izlasē iekļauto eksportētāju; b) vai katrs izejresurss un ražošanas faktors, par ko ziņojis šis konkrētais eksportētājs, ir “izkropļots” un tāpēc aizstājams ar datiem no cita avota, un c) paskaidrot, kāpēc Komisija uzskata, ka dati no cita avota par katru izejresursu vai ražošanas faktoru ir “neizkropļoti”.

    (101)

    Suzhou Titan piezīmēs par otro paziņojumu atkārtoja iepriekš minētos apgalvojumus.

    (102)

    Kā paskaidrots iepriekš 99. apsvērumā, ja tiek konstatēta nozīmīgu kropļojumu pastāvēšana, 2. panta 6.a punkta noteikumi a priori attiecas uz visiem ĶTR ražotājiem eksportētājiem un visām to izmaksām, kas saistītas ar ražošanas faktoriem. Vienlaikus šis noteikums ļauj izmantot iekšzemes izmaksas, ja ir nešaubīgi noteikts, ka tās neskar nozīmīgi kropļojumi.

    (103)

    Kas attiecas uz argumentu, ka Komisijai būtu jāpierāda, ka reprezentatīvās valsts izmaksas nav izkropļotas, – Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu izmanto tikai tādas izmaksas attiecīgā reprezentatīvajā valstī, kas nav pakļautas kropļojumiem. Komisija publicēja lietas materiālos divus paziņojumus par ražošanas faktoriem, un tas iesaistītajām personām sniedza plašas iespējas iesniegt piezīmes, citstarp norādot uz iespējamām novirzēm vai citiem apsvērumiem, kas var ietekmēt ražošanas faktorus reprezentatīvajā valstī vai reprezentatīvajās valstīs. Šādos apstākļos ieinteresētās personas nav apšaubījušas dažādu ražošanas faktoru līmeni attiecīgajā reprezentatīvajā valstī, kas noteikts pirmajā un otrajā paziņojumā. Tādēļ šie apgalvojumi tika noraidīti.

    (104)

    Pēc pirmā paziņojuma Chengxi Shipyard iesniedza arī vairākas piezīmes par nozīmīgiem kropļojumiem. Pirmkārt, Chengxi Shipyard apgalvoja, ka pamatregulas 2. panta 6.a punkts nav saderīgs ar PTO tiesību aktiem un agrākajiem PTO Strīdu izšķiršanas padomes nolēmumiem. Chengxi Shipyard apgalvoja, ka Protokola par Ķīnas pievienošanos PTO 15. sadaļa izņēmuma kārtā atļauj PTO importētājām dalībvalstīm izmantot metodiku, kas nav balstīta uz stingru salīdzinājumu ar izmeklējamās nozares iekšzemes cenām vai izmaksām Ķīnā, bet šī atkāpe ir zaudējusi spēku 15 gadus pēc pievienošanās dienas, proti, 2016. gada 11. decembrī. Sākot ar minēto datumu, Komisijai ir pienākums izmantot parasto metodiku normālās vērtības aprēķināšanai eksportētājvalsts ražotājiem, t. i., vajadzētu izmantot tikai eksportētājvalsts iekšzemes cenas un izmaksas, ja vien citu PTO nolīgumu noteikumi, ieskaitot ADA, neļauj rīkoties citādi.

    (105)

    Chengxi Shipyard turklāt piebilda, ka PTO tiesību aktos nav noteikumu, kas ļautu Ķīnas gadījumā neizmantot parasto metodiku. Otrkārt, Chengxi Shipyard piebilda, ka ADA 2. panta nosacījumi, jo īpaši ADA 2.2.1. pants, nav saderīgi ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta nosacījumiem. Chengxi Shipyard precizēja, ka ADA 2. pantā noteiktā metodika normālās vērtības noteikšanai neļauj izmantot citu informāciju kā tikai to, kas nākusi no eksportētājvalsts. Ja izņēmuma apstākļos ir nepieciešams aprēķināt normālo vērtību, ar ražošanas izmaksām, PVA izmaksām un peļņu saistītie dati ir jāiegūst no eksportētājvalsts avotiem. Lai pamatotu iepriekš minētos apgalvojumus, Chengxi Shipyard citēja nolēmumu PTO strīdā EU – Biodiesel (Argentina), kurā tika noteikts, ka Komisijai jāizmanto ražotāja/eksportētāja uzskaitē norādītās izmaksas saskaņā ar ADA 2.2.1.1. pantu.

    (106)

    Šis apgalvojums jau tika iztirzāts 94.–96. apsvērumā. Kas attiecas uz argumentu par Protokolu par Ķīnas pievienošanos, Komisija atgādina, ka antidempinga procedūrās, kas attiecas uz ražojumiem no Ķīnas, nosakot normālo vērtību gan attiecībā uz tirgus ekonomikas standartu, gan attiecībā uz tādas metodikas izmantošanu, kas nav balstīta uz stingru salīdzinājumu ar Ķīnas cenām vai izmaksām, piemēro Protokola par Ķīnas pievienošanos PTO 15. sadaļas daļas, kuras vēl nav zaudējušas spēku. Tāpēc šie argumenti tika noraidīti.

    (107)

    Turklāt Chengxi Shipyard norādīja, ka apgalvotie kropļojumi nav pietiekami pierādīti un, pat ja tie pastāv, tie neietekmē visus Chengxi Shipyard izmaksu aspektus. Tādējādi ne visas izmaksas ir jākoriģē vai jānosaka uz cita pamata. Chengxi Shipyard apgalvoja, ka galvenais sūdzības pierādījums bija ziņojums, tomēr, tā kā ziņojumā nav īpašas nodaļas, kas būtu veltīta vējturbīnu torņiem, ziņojuma konstatējumus nevar automātiski uzskatīt par piemērojamiem vējturbīnu torņu nozarei.

    (108)

    Attiecībā uz argumentu, ka ziņojumā nav iekļauta īpaša nodaļa par vējturbīnu torņiem, Komisija norādīja, ka nozīmīgo kropļojumu pastāvēšana, kas liek piemērot pamatregulas 2. panta 6.a punktu, nav atkarīga no tā, vai ziņojumā ir konkrētajai nozarei veltīta nodaļa, kas attiecas uz izmeklējamo ražojumu. Ziņojumā aprakstīti dažādi ĶTR pastāvoši kropļojumi, kas ir transversāli un ietekmē visu Ķīnas ekonomiku, tādējādi tie ietekmē arī izmeklējamā ražojuma cenas un/vai izejvielas un ražošanas izmaksas. Kā jau skaidrots 58.–79. apsvērumā, vējturbīnu torņu ražošanas nozarē notiek valdības iejaukšanās vairākos veidos, kas aprakstīti ziņojumā (iekļaušana piecgades plānu un citu dokumentu darbības jomā, kropļojumi, kas skar izejvielas un finanses) un kas skaidri uzskaitīti un minēti šajā regulā. Turklāt ziņojums nav vienīgais pierādījumu avots, ko Komisija izmantojusi konstatējumiem, – šim nolūkam izmantoti arī papildu pārbaudes elementi. Turklāt papildus nozīmīgajiem kropļojumiem, kuri jau aprakstīti ziņojumā, šīs regulas 58.–74. apsvērumā ir arī sīki aprakstīti vairāki citi kropļojumi, kas attiecināmi uz vējturbīnu torņu nozari un/vai ietekmē tās izejvielas un izejresursus. Tirgus apstākļi, kā arī pamatā esošā politika un plāni, kas ir izraisījuši nozīmīgus kropļojumus, joprojām attiecas uz vējturbīnu torņu nozari un tās ražošanas izmaksām. Neviena persona nav sniegusi pierādījumus par pretējo. Tāpēc šis arguments tika noraidīts.

    (109)

    Chengxi Shipyard arī norādīja, ka seši kritēriji, kas vajadzīgi, lai pierādītu, ka pastāv nozīmīgi kropļojumi, vai nu nebija iekļauti sūdzībā, vai arī nebija attiecināmi uz Chengxi Shipyard. No pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunktā minētajiem kritērijiem sūdzībā nebija minēti un ar pierādījumiem pamatoti pirmajā, ceturtajā, piektajā un sestajā ievilkumā minētie kritēriji. Attiecībā uz otro ievilkumu Chengxi Shipyard secīgi analizēja sūdzības iesniedzēja uzskaitītos Ķīnas vējturbīnu torņu ražotājus (OEM) (sk. 54. apsvērumu) un secināja, ka informācija vai nu nav pienācīgi pamatota, vai ir novecojusi. Chengxi Shipyard piebilda, ka pat tad, ja visa šī informācija būtu bijusi pareiza, nebija iespējams noteikt precīzu valstij piederošo vējturbīnu torņu ražotāju īpatsvaru salīdzinājumā ar privātiem uzņēmumiem. Tas konstatēja, ka lielākie vējturbīnu torņu ražotāji, to vidū Titan Wind, Shanghai Taisheng, Dajin Heavy Industry, Tianneng Heavy Industries un CS Wind, visi ir privāti uzņēmumi.

    (110)

    Attiecībā uz 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta trešajā ievilkumā minēto kritēriju Chengxi Shipyard norādīja, ka ASV izmeklēšanā par citstarp Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes komerciālajiem vējturbīnu torņiem tika atklāta divu konkrētu uzņēmumu subsidēšana, ko nevar ekstrapolēt uz citiem vējturbīnu torņu ražotājiem. Pat ja Komisija konstatētu, ka atsevišķos Chengxi Shipyard izmaksu aspektos pastāv nozīmīgi kropļojumi, normālās vērtības aprēķināšanā tomēr būtu jāizmanto citi izmaksu aspekti, kuru būtiski kropļojumi nav pierādīti. Tā kā, pēc Chengxi Shipyard domām, iepriekš minētie seši elementi sūdzībā netika pienācīgi pamatoti, nav pierādījumu, ka pats vējturbīnu torņu no tērauda tirgus ir izkropļots.

    (111)

    Visbeidzot, Chengxi Shipyard norādīja, ka, pat ja Komisija konstatētu, ka atsevišķos Chengxi Shipyard izmaksu aspektos pastāv nozīmīgi kropļojumi, normālās vērtības aprēķināšanā tomēr būtu jāizmanto citi izmaksu aspekti, kuru kropļojumi nav pierādīti.

    (112)

    Atbildot uz apgalvojumiem par pietiekamiem pierādījumiem izmeklēšanas sākumposmā, Komisija atgādina, ka paziņojuma par procedūras sākšanu 3. iedaļā bija minēti vairāki elementi Ķīnas vējturbīnu torņu tirgū, kas pamatoja konstatējumu, ka tirgu ietekmē kropļojumi visā vējturbīnu torņu vērtības ķēdē ĶTR. Komisija uzskatīja, ka paziņojumā par procedūras sākšanu uzskaitītie pierādījumi ir pietiekami izmeklēšanas sākšanai, pamatojoties uz pamatregulas 2. panta 6.a punktu. Nozīmīgu kropļojumu faktiskās pastāvēšanas noteikšana un no tās izrietoša pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktā paredzētās metodikas izmantošana notiek tikai provizoriskās un/vai galīgās informācijas izpaušanas laikā. Šajā gadījumā, lai gan atsevišķa sūdzības iesniedzēja sniegtā informācija par kropļojumiem tika atzīta par novecojušu, Komisija uzskatīja, ka sūdzības iesniedzēja iesniegtie pierādījumi par nozīmīgiem kropļojumiem ir pietiekami, lai uz šā pamata sāktu izmeklēšanu. Tas bija skaidri norādīts paziņojuma par procedūras sākšanu 3. iedaļā saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta e) apakšpunktā noteikto pienākumu. Tāpēc Chengxi Shipyard apgalvojums tika noraidīts.

    (113)

    Visbeidzot, Chengxi Shipyard atgādināja, ka pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunktā noteikts, ka: “nozīmīgi kropļojumi ir kropļojumi, kas rodas, ja paziņotās cenas vai izmaksas, arī izejvielu un enerģijas izmaksas, nav noteiktas brīvā tirgus spēku ietekmē, jo tās ietekmē būtiska valdības iejaukšanās” (izcēlums pievienots). Chengxi Shipyard apgalvoja, ka valdības iejaukšanās vējturbīnu torņu nozarē Ķīnā nav būtiska, jo tā notiek ar mērķi palielināt atjaunīgās enerģijas ražošanas jaudu gan ĶTR, gan pārējā pasaulē. Chengxi Shipyard ierosina tādu būtiskuma definīciju, kas attiecas uz patvaļīgu valdības iejaukšanos. Turpretī, ja iejaukšanās mērķis ir labot tirgus nepilnības, tā nebūtu jāuzskata par “būtisku”. Chengxi Shipyard uzskata, ka piesārņojums, ko rada neatjaunīgā enerģija, ir negatīva eksternalitāte, un trešās personas nevar apturēt vai samazināt šo piesārņojumu, izmantojot tirgu, jo nepastāv “piesārņojuma tirgus”, kurā šīs trešās personas varētu maksāt rūpnīcai, lai tā samazinātu piesārņojumu. Šādā situācijā valstij ir jāiejaucas, lai novērstu tirgus nepilnības, uzliekot nodokļus par piesārņojumu vai subsidējot atjaunīgo enerģiju, lai samazinātu tās izmaksas un nodrošinātu, ka uzņēmumi izmanto atjaunīgo enerģiju, kas nepiesārņo vidi. Tāpēc, pēc Chengxi Shipyard domām, tādas enerģijas ražošanas subsidēšana, kas tiek ražota no atjaunīgajiem energoresursiem, nav būtiska iejaukšanās, jo tā kalpo lielākam labumam, proti, globālā piesārņojuma ierobežošanai. Tāpēc tā nav nozīmīgs kropļojums saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta c) apakšpunktu.

    (114)

    Attiecībā uz Chengxi Shipyard piezīmi par jēdzienu “būtiska valdības iejaukšanās” Komisija norādīja, ka, lai konstatētu nozīmīgu kropļojumu pastāvēšanu, nav būtiski, vai subsīdiju mērķis ir veicināt pozitīvu sociālo, vides vai ekonomisko rezultātu, jo tas būtu patvaļīgi. Drīzāk subsīdiju nozīmīgums tiek vērtēts pēc to būtiskuma, proti, pēc to lielās vērtības. Vārds “būtiska” šajā kontekstā būtu jāinterpretē atbilstoši standarta definīcijai, saskaņā ar kuru tas nozīmē “liela apjoma, vērtības vai nozīmes”. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

    (115)

    Pēc galīgās informācijas izpaušanas vairākas ieinteresētās personas iesniedza piezīmes par pamatregulas 2. panta 6.a punkta piemērošanu.

    (116)

    Pirmkārt, ĶV apgalvoja, ka ziņojums ir kļūdains un uz to balstītiem lēmumiem trūkst faktiskā un juridiskā pamata. Konkrētāk, ĶV apgalvoja, ka tā apšauba, ka ziņojums var atspoguļot Komisijas oficiālo nostāju. Attiecībā uz faktisko pamatu ĶV uzskata, ka ziņojums ir maldinošs, vienpusējs un neatbilst realitātei. Turklāt tas, ka Komisija ir izdevusi ziņojumus par dažām atsevišķām valstīm, rada bažas par lielākās labvēlības režīmu. ĶV arī uzskata, ka Komisijas paļaušanās uz ziņojumā sniegtajiem pierādījumiem neatbilst godīgu un taisnīgu tiesību garam, jo tā faktiski ir līdzvērtīga lietas iztiesāšanai vēl pirms tiesvedības.

    (117)

    Otrkārt, ĶV apgalvoja, ka normālās vērtības aprēķināšana saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punktu nav saderīga ar ADA, jo īpaši ar ADA 2.2. pantu, kurā ir sniegts izsmeļošs to situāciju saraksts, kurās var aprēķināt normālo vērtību, bet “nozīmīgi kropļojumi” nav minēti starp šādām situācijām. Turklāt no attiecīgas reprezentatīvas valsts iegūtu datu izmantošana, kā norāda ĶV, ir pretrunā Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību 6. panta 1. punkta b) apakšpunktam un ADA 2.2.1.1. pantam, kuros noteikts, ka, aprēķinot normālo vērtību, jāizmanto ražošanas izmaksas izcelsmes valstī.

    (118)

    Treškārt, ĶV apgalvoja, ka Komisijas izmeklēšanas prakse saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punktu nav saderīga ar PTO noteikumiem, jo Komisija, pārkāpjot ADA 2.2.1.1. pantu, ir noraidījusi Ķīnas ražotāja veikto uzskaiti, nenosakot, vai šī uzskaite atbilst Ķīnā vispārpieņemtajiem grāmatvedības principiem. Šajā sakarā ĶV atgādināja, ka Apelācijas institūcija lietā DS473 un ekspertu grupa lietā DS494 apgalvoja, ka saskaņā ar ADA 2.2.1.1. pantu, ja vien izmeklēšanā iesaistītā eksportētāja vai ražotāja veiktā uzskaite pieņemamās robežās precīzi un ticami atbilst visām faktiskajām izmaksām, kas konkrētajam ražotājam vai eksportētājam radušās saistībā ar attiecīgo ražojumu, var uzskatīt, ka tā “pamatoti atspoguļo ar attiecīgā ražojuma ražošanu un pārdošanu saistītās izmaksas”, un izmeklēšanas iestādei būtu jāizmanto šāda uzskaite, lai noteiktu to ražotāju ražošanas izmaksas, uz kuriem attiecas izmeklēšana.

    (119)

    Ceturtkārt, ĶV apgalvoja, ka Komisijai vajadzētu būt konsekventai un pilnībā pārbaudīt, vai reprezentatīvajā valstī pastāv tā sauktie tirgus kropļojumi. Reprezentatīvās valsts datu viegla atzīšana bez šāda izvērtējuma ir “dubultstandarts”. ĶV uzskata, ka tas pats attiecas uz ES ražošanas nozares cenu un izmaksu novērtējumu.

    (120)

    Attiecībā uz pirmo jautājumu par ziņojuma statusu ES tiesību aktos Komisija atgādināja, ka pamatregulas 2. panta 6.a punkta c) apakšpunktā nav noteikts ne īpašs formāts ziņojumiem par nozīmīgiem kropļojumiem, ne publicēšanas kanāls. Komisija atgādināja, ka ziņojums ir uz faktiem balstīts tehnisks dokuments, kuru izmanto vienīgi tirdzniecības aizsardzības izmeklēšanu kontekstā. Tāpēc ziņojums ir attiecīgi izdots kā Komisijas dienestu darba dokuments, jo tas ir vienīgi aprakstošs un tajā nav pausti politiski uzskati, preferences vai spriedumi. Tas neietekmē dokumenta saturu, proti, objektīvos informācijas avotus par nozīmīgu kropļojumu pastāvēšanu Ķīnas ekonomikā, kas ir būtiski pamatregulas 2. panta 6.a punkta c) apakšpunkta piemērošanai. Kas attiecas uz piezīmēm par to, ka ziņojums ir kļūdains un vienpusīgs – tās tika aplūkotas iepriekš 91. apsvērumā. Attiecībā uz ĶV apgalvojumiem par lielākās labvēlības režīma klauzulas pārkāpumu Komisija atgādināja, ka saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta c) apakšpunktu ziņojumu par valsti sagatavo tikai tad, ja Komisijai ir pamatotas norādes par iespējamu nozīmīgu kropļojumu pastāvēšanu noteiktā valstī vai tās nozarē. Jaunajiem pamatregulas 2. panta 6.a punkta noteikumiem stājoties spēkā 2017. gada decembrī, Komisijai bija šādas norādes par nozīmīgiem kropļojumiem Ķīnā. 2020. gada oktobrī Komisija arī publicēja ziņojumu par kropļojumiem Krievijā (52), un attiecīgos gadījumos tiks sagatavoti arī citi ziņojumi. Turklāt Komisija atgādina, ka ziņojumi nav obligāti 2. panta 6.a punkta piemērošanai. Pamatregulas 2. panta 6.a punkta c) apakšpunktā ir aprakstīti nosacījumi, uz kuru pamata Komisija izdod ziņojumus par valstīm, un saskaņā ar 2. panta 6.a punkta d) apakšpunktu sūdzības iesniedzējiem nav pienākuma izmantot ziņojumu, un saskaņā ar 2. panta 6.a punkta e) apakšpunktu ziņojuma par valsti esība nav nosacījums tam, lai sāktu izmeklēšanu saskaņā ar minētās regulas 2. panta 6.a punktu. Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta e) apakšpunktu sūdzības iesniedzēju iesniegti pietiekami pierādījumi, kas apliecina nozīmīgus kropļojumus jebkurā valstī un kas atbilst pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunktā noteiktajiem kritērijiem, ir pietiekami, lai uz šā pamata sāktu izmeklēšanu. Tāpēc noteikumi par nozīmīgiem kropļojumiem, kas raksturīgi konkrētai valstij, attiecas uz visām valstīm bez jebkādas atšķirības un neatkarīgi no tā, vai ir sagatavots ziņojums par valsti. Tādējādi noteikumi par kropļojumiem valstī pēc definīcijas nepārkāpj lielākās labvēlības režīmu.

    (121)

    Kas attiecas uz otro un trešo argumentu par pamatregulas 2. panta 6.a punkta iespējamo neatbilstību PTO tiesību aktiem, jo īpaši ADA 2.2. un 2.2.1.1. panta noteikumiem, kā arī konstatējumiem lietās DS473 un DS494, šie argumenti jau tika izskatīti augstāk 94. un 96. apsvērumā.

    (122)

    Attiecībā uz ceturto argumentu, kurā Komisijai tika lūgts pārliecināties, ka Komisijas procedūrā izmantotos trešo valstu datus nav ietekmējuši tirgus kropļojumi, Komisija atgādina, ka saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu tā aprēķina normālo vērtību, pamatojoties uz izvēlētiem datiem, kas nav eksportētājvalsts iekšzemes cenas un izmaksas tikai tad, ja tā ir konstatējusi, ka šādi dati visatbilstošāk atspoguļo neizkropļotas cenas un izmaksas. Šajā procesā Komisijai ir pienākums izmantot tikai neizkropļotus datus. Šajā ziņā ieinteresētās personas izmeklēšanas sākotnējos posmos ir aicinātas iesniegt piezīmes par ierosinātājiem avotiem normālās vērtības noteikšanai. Iesniegtās piezīmes ir pilnīgi ņemtas vērā Komisijas galīgajā lēmumā par to, kādus neizkropļotus datus izmantot normālās vērtības aprēķināšanai. Kas attiecas uz ĶV lūgumu Komisijai izvērtēt iespējamos ES iekšējā tirgus kropļojumus – Komisija nesaskatīja šā jautājuma nozīmi saistībā ar nozīmīgu kropļojumu esības novērtēšanu atbilstoši pamatregulas 2. panta 6.a punktam.

    (123)

    Tāpēc Komisija ĶV argumentus noraidīja.

    (124)

    CCCME atkārtoja iepriekš 89. un 90. apsvērumā izklāstītos argumentus par ziņojumu, nosaucot Komisijas argumentāciju 91. apsvērumā par cirkulāru. Tomēr CCCME nesniedza nekādus citus pierādījumus attiecībā uz ziņojumu, izņemot apgalvojumu, ka piecgades plāni Ķīnā ir tikai pamatnostādņu dokumenti, kuros pausts nākotnes politikas redzējums. CCCME uzskata, ka plāni kā tādi nav saistoši, ņemot vērā arī to, ka tie netiek pieņemti tādā pašā veidā kā likumi vai dekrēti. Turklāt CCCME norādīja, ka līdzīgi dokumenti ir atrodami arī Eiropā, arī Komisijas politikas dokumentu vidū.

    (125)

    Turklāt attiecībā uz pamatregulas 2. panta 6.a punkta atbilstību PTO tiesību aktiem CCCME apgalvoja, ka pamatregulas 2. panta 6.a punktā iekļautais jēdziens “nozīmīgi kropļojumi” nav iekļauts nevienā PTO ADA vai 1994. gada Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību noteikumā. Konkrēti, jēdziens “nozīmīgi kropļojumi” neietilpst nevienā no PTO ADA 2.2. pantā paredzētajām kategorijām. Attiecībā uz trešās valsts datu izmantošanu CCCME apgalvoja, ka, lai gan saskaņā ar Apelācijas institūcijas spriedumu lietā DS473 datu izmantošana no avota ārpus eksportētājvalsts nav aizliegta, Komisija, šķiet, ignorē faktu, ka Apelācijas institūcija arī uzsvēra, ka “tas tomēr nenozīmē, ka izmeklēšanas iestāde var vienkārši aizstāt ražošanas izmaksas izcelsmes valstī ar izmaksām, kas iegūtas ārpus izcelsmes valsts”, kā arī to, ka “ja, nosakot “ražošanas izmaksas izcelsmes valstī” saskaņā ar Antidempinga nolīguma 2.2. pantu, izmanto informāciju, kas iegūta ārpus izcelsmes valsts, izmeklēšanas iestādei ir jānodrošina, ka šāda informācija tiek izmantota, lai noteiktu “ražošanas izmaksas izcelsmes valstī”, un tam var būt nepieciešams, lai izmeklēšanas iestāde pielāgotu šo informāciju”. Tāpēc CCCME uzskata, ka šī Komisijas pieeja neatbilst ES saistībām, kas noteiktas PTO ADA 2.2. pantā.

    (126)

    Turklāt CCCME apgalvoja, ka pamatregulas 2. panta 6.a punkts, šķiet, arī pārkāpj PTO ADA 2.2.1.1. pantu un Komisija šķietami atkārto tās pašas kļūdas kā lietā DS473, jo tās konstatējumi un pamatojums šajā izmeklēšanā šķiet ļoti līdzīgi konstatējumiem un pamatojumam biodīzeļdegvielas lietā. Komisija konstatēja, ka tērauda, kas ir vējturbīnu torņu ražošanas galvenā izejviela, cenas Ķīnā ir izkropļotas un ka tērauda cenas, ko maksā vējturbīnu torņu ražotāji, ir pakļautas sistēmiskiem kropļojumiem. Tādējādi CCCME, pamatojoties uz Apelācijas institūcijas konstatējumiem lietā EU – Biodiesel (Argentina), uzskata, ka Komisija, iespējams, arī pārkāpj PTO ADA 2.2.1.1. pantu.

    (127)

    Turklāt CCCME atgādināja, ka pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta trešajā daļā ir skaidri noteikts, ka nozīmīgi kropļojumi jāvērtē attiecībā uz katru eksportētāju un ražotāju atsevišķi, vienīgo izņēmumu paredzot attiecībā uz atlases piemērošanu. Tāpēc CCCME nepiekrita Komisijas apgalvojumam 102. apsvērumā, ka “ja tiek konstatēta nozīmīgu kropļojumu pastāvēšana, 2. panta 6.a punkta noteikumi a priori attiecas uz visiem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem un visām to izmaksām, kas saistītas ar to ražošanas faktoriem”, un pieprasīja Komisijai uzlabot tās praksi šajā sakarā.

    (128)

    Attiecībā uz CCCME apgalvojumu par Ķīnas plānošanas dokumentu nesaistošo raksturu Komisija atgādināja, ka Ķīnas plānošanas sistēma nosaka prioritātes un izvirza mērķus, uz kuriem ir jākoncentrējas centrālajai valdībai un pašvaldībām. Attiecīgi plāni pastāv visos valdības līmeņos un aptver praktiski visas ekonomikas nozares, un katra administratīvā līmeņa iestādes uzrauga, kā plānus īsteno attiecīgā zemāka līmeņa valdība. Kā detalizēti aprakstīts ziņojumā, plānošanas instrumentos noteiktajiem mērķiem faktiski ir saistošs raksturs, un resursi plānošanas sistēmas rezultātā tiek piešķirti nozarēm, kuras valdība ir noteikusi kā stratēģiskas vai citādi politiski nozīmīgas, nevis atbilstoši tirgus spēkiem (53).

    (129)

    Kas attiecas uz CCCME argumentiem par pamatregulas 2. panta 6.a punkta saderību ar ADA un Strīdu izšķiršanas padomes konstatējumiem – uz tiem jau tika atbildēts 94. un 96. apsvērumā, cita starpā paskaidrojot, ka lieta DS473 neattiecas uz pamatregulas 2. panta 6.a punkta piemērošanu. Attiecībā uz apgalvojumu, ka pamatregulas 2. panta 6.a punktā iekļautais jēdziens “nozīmīgi kropļojumi” nav minēts nevienā PTO ADA vai 1994. gada Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību noteikumā, Komisija atgādināja, ka pamatregula, ieskaitot 2. panta 6.a punktu, ir ES sekundāro tiesību akts, kā noteikts Līguma par Eiropas Savienības darbību 288. pantā. ES tiesību aktos nav paredzēta prasība, ka tiesību avotiem, tostarp sekundārajiem tiesību aktiem, piemēram, regulām, jābūt balstītiem uz starptautiskajām tiesībām vai saistītiem ar saistībām, kas izriet no starptautiskajām tiesībām, piemēram, ADA vai Protokola par Ķīnas pievienošanos PTO.

    (130)

    Attiecībā uz apgalvojumu par nozīmīgu kropļojumu individuālu novērtējumu katram eksportētājam – CCCME tikai pauda savu nepiekrišanu Komisijas nostājai, neiesniedzot jaunus argumentus. Tāpēc Komisija apstiprināja savu nostāju, kas izklāstīta iepriekš 99. un 102. apsvērumā.

    (131)

    Chengxi Shipyard atkārtoja iepriekš 104. apsvērumā aprakstītos argumentus par pamatregulas 2. panta 6.a punkta neatbilstību PTO tiesību aktiem, norādot, ka Komisijas atbilde 94. un 96. apsvērumā ir ļoti vispārīga un skaidri nepaskaidro PTO nolīgumos paredzēto juridisko pamatu pamatregulas 2. panta 6.a punkta piemērošanai, atkāpjoties no vispārējās kārtības, kas skaidri noteikta PTO nolīgumā un Strīdu izšķiršanas padomes nolēmumā lietā DS473. Tādējādi Chengxi Shipyard no Komisijas apgalvojuma secināja, ka tā pamato 2. panta 6.a punkta saderību ar PTO nolīgumiem, balstoties uz Protokola par Ķīnas pievienošanos PTO 15. sadaļas vēl spēkā esošo daļu, un norādīja, ka, ja nav skaidra pamatojuma, kāpēc Komisija tā uzskata, Komisijas izpaustā informācija neatbilst juridiskajiem standartiem par pietiekamu pamatojumu, ar ko ir motivēts tās lēmums piemērot pamatregulas 2. panta 6.a punktu.

    (132)

    Turklāt Chengxi Shipyard apgalvoja, ka nav pierādīts, ka uzņēmums ir pakļauts nozīmīgiem kropļojumiem, galvenokārt trīs iemeslu dēļ: i) konstatējums, ka ĶKP tieši neietekmē uzņēmuma lēmumus par darījumdarbību, ir spēkā, neraugoties uz to, ka Chengxi Shipyard valdes priekšsēdētājs un ģenerāldirektors ir ĶKP biedri un ieņem partijas komitejas sekretāra un sekretāra vietnieka amatu uzņēmuma līmenī; ii) valsts līdzdalība vai valsts pārstāvju klātbūtne valdē nenorāda uz to, ka uzņēmuma darījumdarbības lēmumi nereaģētu uz tirgus pieprasījuma un piedāvājuma signāliem vai ka tā darbība nebūtu orientēta uz tirgu, un iii) valsts iejaukšanās nav līdzvērtīga nozīmīgiem kropļojumiem, un Komisija nav pierādījusi, ka apgalvotā ĶV starpnozaru iejaukšanās rada nozīmīgus ražošanas faktoru kropļojumus un tādējādi ietekmē Chengxi Shipyard darbības izmaksas un cenas.

    (133)

    Attiecībā uz Chengxi Shipyard argumentiem par pamatregulas 2. panta 6.a punkta atbilstību PTO tiesību aktiem Komisija atkārtoti uzsver, ka 2. panta 6.a punkta noteikumi pilnībā atbilst Eiropas Savienības saistībām PTO. Komisijas nostājas iemesli ir skaidri norādīti iepriekš 94. apsvērumā. Tāpat Komisija jau 106. apsvērumā norādīja, ka antidempinga procedūrās, kas attiecas uz ražojumiem no Ķīnas, normālās vērtības noteikšanai gan attiecībā uz tirgus ekonomikas standartu, gan attiecībā uz tādas metodikas izmantošanu, kas nav balstīta uz stingru salīdzinājumu ar Ķīnas cenām vai izmaksām, piemēro Protokola par Ķīnas pievienošanos PTO 15. sadaļas daļas, kuras vēl nav zaudējušas spēku. Chengxi Shipyard, šķiet, pienākumam norādīt iemeslus, kādēļ pamatregulas 2. panta 6.a pantu piemēro pēc būtības, pielīdzina šķietamo pienākumu paskaidrot PTO juridisko pamatojumu pamatregulas 2. panta 6.a panta piemērošanai, kas ir ne tikai nepareizi, bet arī nav būtiski (skatīt arī iepriekš 129. apsvērumu). Tādējādi Chengxi Shipyard arguments, ka Komisijas izpaustā informācija neatbilst pietiekama pamatojuma juridiskajiem standartiem, tika noraidīts.

    (134)

    Chengxi Shipyard apgalvojumi par to, ka trūkstot pierādījumu par uzņēmuma pakļautību nozīmīgiem kropļojumiem, jau tika sīki aplūkoti iepriekš 108. apsvērumā. Turklāt Komisija atgādināja, ka nozīmīgu kropļojumu pastāvēšana, no kuras izriet pamatregulas 2. panta 6.a punkta piemērošana, nav saistīta ar to, vai pastāv kāds konkrēts faktiskais apstāklis vai informācija par konkrētu attiecīgā ražojuma tirgu. Šajā ziņā, kā atspoguļots 52.–79. apsvērumā, Komisija pašreizējās izmeklēšanas gaitā ir konstatējusi nozīmīgu kropļojumu pastāvēšanu vējturbīnu torņu nozarē un ar to saistīto izejresursu nozarēs. 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkts ļauj izmantot iekšzemes izmaksas normālās vērtības aprēķināšanai tikai tad, ja izmeklēšanas gaitā ir nešaubīgi noteikts, ka tās nav izkropļotas. Tomēr šajā ziņā Chengxi Shipyard neiesniedza nekādus apstiprinošus pierādījumus par to, ka tā ražošanas faktori nav izkropļoti. Tāpēc Chengxi Shipyard apgalvojums tika noraidīts.

    (135)

    Ņemot vērā minēto, pieejamie pierādījumi liecināja, ka attiecīgā ražojuma cenas un izmaksas, arī izejvielu, enerģijas un darbaspēka izmaksas, nebija noteiktas brīvā tirgus spēku ietekmē, jo tās skāra būtiska valdības iejaukšanās pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē, par ko liecināja viena vai vairāku attiecīgo minētajā noteikumā uzskaitīto faktoru faktiskā vai potenciālā ietekme. Tādējādi, ņemot vērā arī to, ka ĶV nesadarbojās, Komisija secināja, ka šajā lietā normālās vērtības noteikšanai nav pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas. Tāpēc Komisija, kā izklāstīts nākamajā iedaļā, normālo vērtību aprēķināja, pamatojoties vienīgi uz ražošanas un pārdošanas izmaksām, kas atspoguļo neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības, t. i., šajā gadījumā saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu pamatojoties uz atbilstošām ražošanas un pārdošanas izmaksām attiecīgā reprezentatīvā valstī.

    3.2.2.   Reprezentatīvā valsts

    3.2.2.1.   Vispārīgas piezīmes

    (136)

    Reprezentatīvās valsts izvēle, ievērojot pamatregulas 2. panta 6.a punktu, tika balstīta uz šādiem kritērijiem:

    līdzīgs ekonomiskās attīstības līmenis kā ĶTR. Šim nolūkam Komisija, pamatojoties uz Pasaules Bankas valstu klasifikācijas datubāzi, izmantoja valstis, kuru nacionālais kopienākums uz vienu iedzīvotāju (“NKI uz vienu iedzīvotāju”) ir līdzīgs kā ĶTR (54),

    attiecīgā ražojuma ražošana minētajā valstī,

    attiecīgo datu publiska pieejamība reprezentatīvajā valstī,

    ja ir vairākas iespējamās reprezentatīvās valstis, tad priekšroku attiecīgā gadījumā dod valstij ar pienācīga līmeņa sociālo un vides aizsardzību.

    (137)

    Kā paskaidrots 50. un 51. apsvērumā, Komisija ir publicējusi divus paziņojumus par lietas materiāliem, ko izmanto normālās vērtības noteikšanai. Šajos paziņojumos aprakstīti fakti un pierādījumi, kuri ir attiecīgo kritēriju pamatā, un arī atbildēts uz piezīmēm, ko personas sniegušas par šiem elementiem un attiecīgajiem avotiem. Otrajā paziņojumā Komisija informēja ieinteresētās personas par savu nodomu uzskatīt Meksiku par attiecīgu reprezentatīvu valsti šajā lietā, ja tiktu apstiprināts, ka pastāv nozīmīgi kropļojumi saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punktu.

    3.2.2.2.   Līdzīgs ekonomiskās attīstības līmenis kā ĶTR

    (138)

    Pirmajā paziņojumā Komisija kā valstis, kurām ir līdzīgs ekonomiskās attīstības līmeni kā ĶTR un kurās, kā zināms, notiek attiecīgā ražojuma ražošana, noteica Brazīliju, Malaiziju, Meksiku, Turciju un Dienvidāfriku. Pasaules Banka visas minētās valstis, līdzīgi kā Ķīnas Tautas Republiku, klasificēja kā valstis ar vidēji augstiem ienākumiem, pamatojoties uz nacionālo kopienākumu (“NKI”).

    (139)

    Piezīmēs par pirmo paziņojumu Chengxi Shipyard apgalvoja, ka NKI uz vienu iedzīvotāju nav piemērots rādītājs valsts ekonomiskās attīstības līmeņa novērtēšanai. Tā vietā Komisijai būtu vajadzējis balstīt konstatējumus uz iekšzemes kopproduktu uz vienu iedzīvotāju pēc pirktspējas paritātes (“IKP uz vienu iedzīvotāju pēc PP”). Šajā sakarā uzņēmums apgalvoja, ka Indija būtu piemērotāka reprezentatīvā valsts, jo pēc IKP uz vienu iedzīvotāju pēc PP 2019. gadā Indija ir tuvāk ĶTR nekā Turcija, kas ir sūdzībā ierosinātā valsts. Turklāt Indija bija līdzīgāka ĶTR, salīdzinot IKP uz vienu nodarbināto iedzīvotāju pēc PP, tādējādi ņemot vērā ražīgumu šajās trijās valstīs. Arī Vestas apgalvoja, ka Indija ir piemērota reprezentatīvā valsts ar tādu pašu attīstības līmeni kā ĶTR.

    (140)

    Šajā sakarībā Komisija otrajā paziņojumā norādīja, ka pamatregulā ir noteikts, ka reprezentatīvajai valstij ir jābūt ar līdzīgu ekonomiskās attīstības līmeni, kāds ir eksportētājvalstī. Tomēr tajā nav nekādu papildu prasību par atbilstošas reprezentatīvās valsts izraudzīšanos. Komisija ir izlēmusi, ka šai informācijai piemērots avots ir Pasaules Bankas datubāze. No šīs datubāzes Komisija varēja iegūt pietiekamu skaitu potenciālu atbilstošu reprezentatīvo valstu ar līdzīgu attīstības līmeni, lai izraudzītos piemērotāko avotu neizkropļotu izmaksu un cenu noteikšanai. Turklāt šīs klasifikācijas pamatā ir objektīvs kritērijs, un to konsekventi izmanto visās antidempinga lietās, kurās normālās vērtības noteikšana balstās uz pamatregulas 2. panta 6.a punkta noteikumiem, un tas nodrošina vienveidību un vienlīdzīgu attieksmi dažādu procedūru gaitā.

    (141)

    Turklāt Pasaules Banka, vadoties pēc Pasaules Bankas operatīvās aizdevumu politikas metodikas, izmanto NKI valstu ekonomikas klasifikācijai ienākumu grupās. Tā atzīst visus ienākumus, kas veido valsts ekonomiku, neatkarīgi no to izcelsmes, tāpēc tā pienācīgi atspoguļo kopējo saimniecisko darbību valstī. Jebkurā gadījumā Chengxi Shipyard nepaskaidroja, kā un kāpēc IKP uz vienu iedzīvotāju pēc PP, nevis NKI uz vienu iedzīvotāju būtu piemērotāks līdzīga attīstības līmeņa atspoguļošanai nekā Komisijas izmantotais avots, kā arī nepamatoja vai citādi neiesniedza pierādījumus savam apgalvojumam.

    (142)

    Tā kā izmeklēšanas periodā Indija nebija iekļauta tajā pašā Pasaules Bankas klasifikācijas kategorijā, nevarēja uzskatīt, ka tā atbilst pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pirmajā ievilkumā noteiktajam kritērijam. Tādējādi Komisija šo apgalvojumu noraidīja.

    (143)

    Piezīmēs par otro paziņojumu Chengxi Shipyard atkārtoja nostāju, ka NKI uz vienu iedzīvotāju nav piemērots ekonomiskās attīstības rādītājs. Pirmkārt, uzņēmums apgalvoja, ka NKI ietver ienākumus no ārvalstu darbībām, kas nav būtiski ekonomiskās attīstības novērtēšanai. Otrkārt, uzņēmums apgalvoja, ka rādītājs, kas dažādu valstu salīdzināšanas nolūkā izteikts ASV dolāros, vai tas būtu NKI vai IKP, nav piemērots ekonomiskās attīstības novērtēšanai. Šādu novērtējumu izkropļotu cenu līmeņi valstīs ar citādā ziņā līdzīgu ražošanas apjomu, kā arī valūtas kursu svārstības. Uzņēmums arī atzina, ka cenu līmeņa izmaiņu (inflācijas) un valūtas kursa svārstību ietekmi daļēji mazina Atlas metode, ko Pasaules Banka izmanto, izstrādājot valstu un aizdevumu grupu klasifikāciju. Visbeidzot, uzņēmums apgalvoja, ka, ņemot vērā iepriekš minētās piezīmes, Indija ekonomiskās attīstības ziņā ir tuvāka ĶTR nekā Turcija.

    (144)

    Piezīmēs par galīgās informācijas izpaušanu Chengxi Shipyard atkārtoti pauda viedokli, ka IKP uz vienu iedzīvotāju pēc PP būtu piemērots rādītājs, ar kuru novērtēt valstu līdzību ekonomiskās attīstības līmeņa ziņā, un tādējādi Indija varētu būt attiecīga reprezentatīva valsts.

    (145)

    Komisija paskaidroja, ka, lai gan reprezentatīvajai valstij ir jābūt ar tādu attīstības līmeni, kas ir līdzīgs eksportētājvalstij, nav pienākuma izvēlēties reprezentatīvu valsti, kas ir vistuvāk eksportētājvalstij ekonomiskās attīstības ziņā neatkarīgi no tā, vai to mēra, izmantojot NKI uz vienu iedzīvotāju vai IKP uz vienu iedzīvotāju pēc PP. Turklāt Komisija atzīmēja, ka gan NKI uz vienu iedzīvotāju, gan IKP uz vienu iedzīvotāju pēc PP, kā arī vairāki citi rādītāji ir atzīti valstu ekonomiskās attīstības mērīšanas rādītāji. Šajā sakarā Komisija uzsvēra, ka Pasaules Bankas izveidotā valstu klasifikācija nodrošina iespējamo reprezentatīvo valstu kopumu, kas tiek regulāri atjaunināts un veidots, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem un konsekventu metodiku. Visbeidzot, Komisija atkārtoti uzsvēra, ka Pasaules Bankas valstu klasifikācija ir piemērots informācijas avots, kas nodrošina vienveidību un vienlīdzīgu attieksmi dažādās procedūrās. Tā kā Indija izmeklēšanas periodā netika klasificēta kā valsts ar vidēji augstiem ienākumiem un ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, Komisija noraidīja Chengxi Shipyard apgalvojumu.

    (146)

    Piezīmēs par otro paziņojumu CCCME un Suzhou Titan apgalvoja, ka Indija būtu jāuzskata par iespējamu reprezentatīvu valsti, lai gan Pasaules Banka to nav klasificējusi kā valsti ar vidēji augstiem ienākumiem. Šajā sakarā minētās personas atsaucās uz ĶTR izcelsmes sulfanilskābes importam noteikto antidempinga pasākumu termiņbeigu pārskatīšanu, kurā Komisija kā reprezentatīvu valsti izmantoja Indiju. CCCME atkārtoja šos apgalvojumus savās piezīmēs un uzklausīšanā pēc pagaidu posma.

    (147)

    Komisija norādīja, ka minētajā termiņbeigu pārskatīšanā izmeklēšanā tika konstatēts, ka sulfanilskābe tiek ražota tikai četrās pasaules ekonomikās (Indijā, ĶTR, Savienībā un Amerikas Savienotajās Valstīs). Tā kā sulfanilskābe netika ražota nevienā valstī ar vidēji augstiem ienākumiem, Komisija nolēma izmantot Indiju, lai saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu iegūtu atbilstošas neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības. Pašreizējā lietā situācija bija atšķirīga. Komisija spēja noteikt pietiekamu skaitu ražotāju valstīs ar līdzīgu ekonomiskās attīstības līmeni kā ĶTR. Tāpēc nebija vajadzības meklēt neizkropļotu cenu vai atsauces vērtību avotus ārpus valstu ar vidēji augstiem ienākumiem grupas, lai iegūtu neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības. Tādējādi Komisija noraidīja šo apgalvojumu.

    3.2.2.3.   Izmeklējamā ražojuma ražošana

    (148)

    Sūdzības iesniedzējs sūdzībā norādīja, ka izmeklējamais ražojums tiek ražots Turcijā.

    (149)

    Komisija analizēja citas valstis, kas ir tādā pašā attīstības līmenī kā ĶTR, un identificēja TVT ražotājus vēl četrās valstīs, proti, Brazīlijā, Malaizijā, Meksikā un Dienvidāfrikā.

    (150)

    Pirmajā paziņojumā Komisija informēja ieinteresētās personas par šiem konstatējumiem.

    (151)

    Piezīmēs par pirmo paziņojumu Chengxi Shipyard norādīja piecus TVT ražotājus Indijā. Kā paskaidrots 140.–142. un 145. apsvērumā, tika konstatēts, ka Indija neatrodas tādā pašā attīstības līmenī kā ĶTR un tāpēc nav piemērota reprezentatīva valsts. Tāpēc Komisija neanalizēja ne iespējamo TVT ražotāju darbību Indijā, ne arī to finanšu informācijas pieejamību un kvalitāti.

    3.2.2.4.   Attiecīgo datu publiska pieejamība reprezentatīvajā valstī

    (152)

    Komisija pārbaudīja attiecīgo publisko datu pieejamību un kvalitāti piecās iespējamajās reprezentatīvajās valstīs, kurās tika konstatēta izmeklējamā ražojuma ražošana. Šajā analīzē galvenā uzmanība tika pievērsta finanšu informācijas pieejamībai un kvalitātei, kā arī ražošanas faktoru datu pieejamībai un kvalitātei.

    (153)

    Attiecībā uz finanšu informāciju, ko izmanto, lai noteiktu PVA izmaksas un peļņu normālās vērtības aprēķināšanai, Komisija veica pieejamās informācijas analīzi. Konkrēti, tā pārbaudīja, vai finanšu informācija ir par nesenu periodu, vai finanšu informācija ir vai nav revidēta, vai tā ir pieejama individuāli vai konsolidēti, kā arī to, vai uzņēmumi ir rentabli.

    (154)

    Attiecībā uz datiem par ražošanas faktoriem Komisija pārbaudīja, vai ir pieejami dati par importu, ĶTR un valstu, kas nav PTO dalībvalstis, izcelsmes importa īpatsvaru un vai pastāv kropļojumi, kas varētu ietekmēt ražošanas faktoru cenu. Analīzē galvenā uzmanība tika pievērsta vissvarīgākajiem ražošanas faktoriem.

    a)   Finanšu informācija

    (155)

    Pirmajā paziņojumā Komisija konstatēja, ka potenciāli piemērota finanšu informācija par TVT ražotājiem bija publiski pieejama tikai Meksikā, Dienvidāfrikā un Turcijā. Turklāt Komisija konstatēja, ka finanšu informācija par visiem identificētajiem TVT ražotājiem Brazīlijā un Malaizijā un dažiem TVT ražotājiem Turcijā vai nu nebija pieejama par izmeklēšanas periodu, proti, tā bija novecojusi, vai arī šie uzņēmumi strādāja ar zaudējumiem. Šajā sakarā Komisija sīkāk analizēja Meksikas, Dienvidāfrikas un Turcijas TVT ražotāju finanšu informācijas pieejamību un kvalitāti, ņemot vērā 50. apsvērumā uzskaitītās ieinteresēto personu piezīmes par pirmo paziņojumu.

    (156)

    Piezīmēs par pirmo paziņojumu CCCME un Suzhou Titan apgalvoja, ka Komisijai nevajadzētu izslēgt datus par zaudējumus nesošu uzņēmumu, ja šāda situācija ir pamatota un nav izkropļota. Kā alternatīvu reprezentatīvā valstī, kurā ir pieejami vairāku uzņēmumu finanšu pārskati, Komisijai, nosakot vidējās PVA izmaksas un peļņu šajā reprezentatīvajā valstī, būtu jāņem vērā gan rentabli, gan zaudējumus nesoši uzņēmumi.

    (157)

    Komisija atzīmēja, ka finanšu dati par visiem zaudējumus nesošajiem ražotājiem, kas identificēti iespējamajās reprezentatīvajās valstīs pirmajā paziņojumā, arī bija novecojuši. Tādējādi Komisija uzskatīja, ka šis apgalvojums ir zaudējis spēku. Jebkurā gadījumā Komisija atzīmēja, ka zaudējumus cietušie uzņēmumi nebija sasnieguši “samērīgu” peļņas līmeni saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pēdējo daļu. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts arī pēc būtības.

    (158)

    Piezīmēs par pirmo paziņojumu Chengxi Shipyard uzskatīja, ka Meksikas ražotāja Arcosa Industries de México, S. de R.L. de C.V. un Dienvidāfrikas ražotāja GRI Wind Steel South Africa (Pty.) Ltd. finanšu dati nav piemēroti PVA izmaksu un peļņas noteikšanai, jo dati bija pieejami tikai konsolidētos finanšu pārskatos. Chengxi Shipyard norādīja, ka šāda problēma neattiecas uz ražotājiem Turcijā un Indijā.

    (159)

    Komisija vispirms atzīmēja, ka Indija netika atzīta par piemērotu iespējamo reprezentatīvo valsti. Turklāt tas, ka atsevišķu ražotāju finanšu dati bija pieejami konsolidētā veidā, pats par sevi nenozīmē, ka šos datus nevar izmantot kā avotu neizkropļotu PVA izmaksu un peļņas noteikšanai. Gluži pretēji, pieejamie finanšu pārskati katrā gadījumā ir jāanalizē atsevišķi.

    (160)

    Šajā sakarā Komisija otrajā paziņojumā paskaidroja, ka tā ir identificējusi divus vējturbīnu torņu ražotājus Meksikā. Speco Wind Power, S.A. de C.V. (“Speco”) individuālā vietējā finanšu informācija tika iegūta no Dun&Bradstreet datubāzes Global Financials (“D&B”) (55) un sniegta ieinteresētajām personām pirmā paziņojuma III pielikumā. Uzņēmums ražoja tikai vējturbīnu torņus un 2019. gadā strādāja ar peļņu. Vietējā finanšu informācija ļāva identificēt ne tikai PVA izmaksas, bet arī finanšu izmaksas, kā arī citus izdevumus un ienākumus. Arcosa Industries de México, S. de R.L. de C.V. (“Arcosa”) konsolidētie finanšu pārskati tika iegūti tiešsaistē (56). Konsolidētā grupa darbojās trīs darījumdarbības jomās: būvniecības, energoiekārtu un transporta jomā. Konsolidētās grupas atzars Energy Equipment Group (“EEG”) ražoja un pārdeva vējturbīnu torņus, inženiertehniskās konstrukcijas, kā arī uzglabāšanas un sadales tvertnes (57). EEG nodarbināja 55 % grupas darbinieku (58) un radīja 48 % no grupas nekonsolidētajiem ieņēmumiem un izmaksām (59). Ieņēmumi no vējturbīnu torņu un inženiertehnisko konstrukciju pārdošanas veido 75 % no EEG ieņēmumiem (60). PVA izmaksas (ieskaitot nolietojumu un amortizāciju), kas 2019. gadā radušās EEG un konsolidētā līmenī, bija aptuveni 13 % (izsakot procentos no pārdošanas izmaksām) (61). Gan EEG, gan konsolidētā grupa strādāja ar peļņu aptuveni 10 % līmenī (62). Aprakstītā analīze liecina, ka segments, kas pārsvarā aptver TVT ražošanu un pārdošanu, deva ievērojamu ieguldījumu uzņēmuma kopējā darbībā un sasniedza līdzīgus rezultātus kā viss uzņēmums kopumā. Tādējādi šie skaitļi tika uzskatīti par samērīgiem pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pēdējās daļas nozīmē.

    (161)

    Otrajā paziņojumā Komisija arī norādīja, ka Dienvidāfrikā tā ir identificējusi vienu vējturbīnu torņu ražotāju – uzņēmumu GRI Wind Steel South Africa (Pty.) Ltd. Šā uzņēmuma finanšu pārskati bija pieejami konsolidētā un integrētā veidā tā akcionāra Hulisani līmenī (63). Tomēr integrētajā gada pārskatā nebija sniegta pietiekama informācija par vējturbīnu torņu ražotāju, kas ietilpst šajā uzņēmumu grupā. Pārskatā bija tikai norādīts, ka TVT ražotājs bija rentabls finanšu gadā no 2019. gada marta līdz 2020. gada februārim (64). Tādējādi Komisija nevarēja novērtēt tā darbības rādītājus un ieguldījumu konsolidēto finanšu rezultātu sasniegšanā. Tāpēc Komisija konstatēja, ka Hulisani konsolidētie finanšu pārskati šajā izmeklēšanā nebija piemēroti PVA izmaksu un peļņas noteikšanai.

    (162)

    Visbeidzot, otrajā paziņojumā Komisija analizēja sešus Turcijā identificētos TVT ražotājus. Tikai divu ražotāju finanšu dati bija publiski pieejami. Uzņēmuma ATES Çelik Insaat Taahhut Proje Muhendislik Sanayi ve Ticaret A.Ş. atsevišķie vietējie finanšu pārskati bija pieejami D&B datubāzē Global Financials, un tie tika sniegti ieinteresētajām personām pirmā paziņojuma III pielikumā. Uzņēmums 2019. gadā bija darbojies ar peļņu. Vietējie pārskati ļāva identificēt ne tikai PVA izmaksas un peļņu, bet arī finanšu ienākumus un izdevumus. Çimtaş Çelik İmalat Montaj ve Tesisat A.Ş. (“Çimtaş Çelik”) individuālie vietējie finanšu pārskati, kas bija pieejami D&B datubāzē Global Financials, bija novecojuši. Tomēr konsolidētie finanšu pārskati tā akcionāra ENKA līmenī par visiem ceturkšņiem izmeklēšanas periodā bija pieejami tiešsaistē (65) revidēti un/vai nerevidēti. Tomēr tika atzīmēts, ka konsolidētajos finanšu pārskatos nebija sniegta pietiekama informācija ne par TVT ražotāja darbības rezultātiem, ne par tā devumu konsolidētās grupas darbības rezultātos. Çimtaș Çelik pieder būvniecības segmentam (66). Lai gan būvniecības segmenta kopējie konsolidētie ieņēmumi veidoja gandrīz 60 % (67), nebija skaidrs, kā šā segmenta darbības rezultāti atspoguļoja TVT ražotāja darbības rezultātus. Finanšu pārskatos nebija sniegta sīkāka informācija par segmenta sastāvu. Šajā segmentā ietvertās darbības pēc to rakstura, iespējams, bija diezgan daudzveidīgas. Faktiski TVT ražotājs bija tikai viens no 39 konsolidētās grupas uzņēmumiem (68), kas iekļauti būvniecības segmentā. Tāpēc Komisija konstatēja, ka ENKA konsolidētie finanšu pārskati šajā izmeklēšanā nebija piemēroti PVA izmaksu un peļņas noteikšanai.

    (163)

    Piezīmēs par otro paziņojumu Chengxi Shipyard apgalvoja, ka divu Meksikas TVT ražotāju finanšu informācijā ir nopietni trūkumi. Uzņēmums apgalvoja, ka, lai gan Arcosa EEG segments guva 48 % no konsolidētajiem ieņēmumiem, daudz mazāk nekā puse no tiem bija no TVT pārdošanas, jo EEG ietvēra arī inženiertehnisko konstrukciju ražošanu un pārdošanu. Turklāt uzņēmums norādīja, ka Arcosa ražo TVT ne tikai Meksikā, bet arī Amerikas Savienotajās Valstīs (“ASV”) un ka nav iespējams noteikt ieņēmumu un PVA izmaksu daļu, ko varētu attiecināt uz pārdošanu vietējā Meksikas tirgū. Attiecībā uz Speco uzņēmums apgalvoja, ka nebija iespējams noteikt ieņēmumu un PVA izmaksu daļu, kas gūta no pārdošanas Meksikas tirgū.

    (164)

    Komisija atzīmēja, ka uzņēmums neiesniedza nekādus pierādījumus, kas pamatotu tā apgalvojumus par TVT pārdošanas apjoma daļu EEG segmenta ieņēmumos. Komisija atzina, ka Arcosa ražo TVT gan Meksikā, gan ASV. Tomēr, tā kā ražošanas jauda (mērot pēc platības) Meksikā bija ievērojama (40 % (69)), Komisija konstatēja, ka tas, ka daļa TVT tika ražota ASV, nepadara finanšu informāciju par nepiemērotu. Komisija uzskatīja, ka ir lietderīgi izmantot informāciju par abu Meksikas TVT ražotāju kopējām PVA izmaksām un ieņēmumiem, jo publiski pieejamajā finanšu informācijā reti, ja vispār, ir sniegts sīkāks ieņēmumu un PVA izmaksu sadalījums pa tirgiem (iekšzemes un eksporta), jo īpaši ziņojumos par darbības segmentiem. Jebkurā gadījumā uzņēmums PVA izmaksu un peļņas noteikšanai neierosināja nevienu piemērotu alternatīvu TVT ražotāju Meksikā. Līdz ar to Komisija noraidīja Chengxi Shipyard apgalvojumus un apstiprināja abu Meksikas TVT ražotāju finanšu informācijas izmantošanu PVA izmaksu un peļņas noteikšanai.

    (165)

    Pēc galīgās informācijas izpaušanas Chengxi Shipyard atkārtoti norādīja, ka Arcosa finanšu informācija nav piemērots neizkropļotu PVA izmaksu un peļņas avots. Uzņēmums konkrēti apgalvoja, ka Arcosa TVT ražotņu atrašanās Meksikā un ASV un tas, ka EEG segmentā ietilpst arī inženiertehnisko konstrukciju un sadales tvertņu ražošana, padara šo informāciju par nepiemērotu. Turklāt uzņēmums norādīja, ka Arcosa ieņēmumu pieaugumu 2019. gadā noteica ne tikai TVT ražošanas apjoma pieaugums, bet arī citi faktori. Visbeidzot, uzņēmums norādīja, ka galīgās informācijas izpaušanas brīdī jau bija pieejama Arcosa finanšu informācija par 2020. gadu.

    (166)

    Kā izklāstīts 160. un 164. apsvērumā, Komisija secināja, ka, lai gan TVT ražošana daļēji tika veikta citā valstī, nevis reprezentatīvajā valstī, joprojām ir lietderīgi izmantot uzņēmuma datus. Tā kā nebija jaunu argumentu, Komisija apstiprināja, ka tā noraida šo apgalvojumu. Komisija arī apstiprināja, ka, ņemot vērā TVT un inženiertehnisko konstrukciju apakšsegmenta lielo īpatsvaru EEG grupas ieņēmumos, šīs grupas finanšu rezultāti ir reprezentatīvi attiecībā uz TVT ražošanu, jo ieņēmumu pieaugumu daļēji noteica lielāks TVT ražošanas apjoms. Visbeidzot, Komisija konstatēja, ka, ņemot vērā valdības pasākumus, kuru rezultātā Meksikā ir palēninājusies jaunas vēja enerģijas jaudas uzstādīšana, kā minēts 196.–199. apsvērumā, bija piesardzīgāk balstīt neizkropļotās PVA izmaksas un peļņu tikai uz 2019. gada finanšu pārskatiem.

    (167)

    Pēc galīgās informācijas izpaušanas Suzhou Titan apgalvoja, ka Arcosa finanšu informācija nav piemērots neizkropļoto PVA izmaksu un peļņas avots, jo Arcosa ražo TVT ārpus Meksikas. Turklāt uzņēmums norādīja, ka Meksikā esošā meitasuzņēmuma ieņēmumi lielā mērā veidojas no grupas iekšējām operācijām un šā meitasuzņēmuma rentabilitāte ir tikai 2,4 %.

    (168)

    Papildus 166. apsvērumā izklāstītajam secinājumam par Arcosa TVT ražošanu ārpus Meksikas Komisija konstatēja, ka, ņemot vērā grupas iekšējo ieņēmumu lielo īpatsvaru Meksikā esošā meitasuzņēmuma kopējos ieņēmumos, ir lietderīgāk izmantot Arcosa konsolidētos un apvienotos finanšu pārskatus, no kuriem ir izslēgti grupas iekšējie darījumi (70). Jāatzīmē arī, ka šajā gadījumā Suzhou Titan aprēķinātajam rentabilitātes līmenim nav nozīmes. Uzņēmums darbības peļņu izteica procentos no ieņēmumiem, bet normālās vērtības aprēķināšanai tā jāizsaka procentos no pārdoto preču izmaksām, kuru vērtību nevarēja noteikt no Arcosa finanšu informācijas par tā darbību Meksikā.

    (169)

    Pamatojoties uz 166. un 168. apsvērumā aprakstītajiem iemesliem, Komisija noraidīja 165. un 167. apsvērumā minētos Chengxi Shipyard un Suzhou Titan apgalvojumus.

    b)   Kropļojumi attiecībā uz ražošanas faktoriem

    (170)

    Pirmajā paziņojumā Komisija secināja, ka saskaņā ar ESAO Rūpniecisko izejvielu eksporta ierobežojumu sarakstu (71) tērauda lūžņu (HS kodi 7204 41 un 7204 49) eksportam līdz 2017. gadam (jaunākā pieejamā informācija) Dienvidāfrikā tika piemērota licencēšanas prasība, bet Malaizijā – licencēšanas prasība un eksporta nodoklis.

    (171)

    Šajā sakarā Komisija otrajā paziņojumā izslēdza Dienvidāfriku, pamatojoties uz to, ka Dienvidāfrikas TVT ražotāja finanšu informācija nebija piemērota PVA izmaksu un peļņas noteikšanai, kā paskaidrots 161. apsvērumā. Turklāt Komisija konstatēja, ka Malaizijas TVT ražotāja publiski pieejamā finanšu informācija ir ievērojami novecojusi. Tā kā Komisija neieguva nekādu papildu informāciju par ražošanu Malaizijā, arī šī valsts tika izslēgta no turpmākiem apsvērumiem. Tāpēc pirmajā paziņojumā identificētie eksporta ierobežojumi tika atzīti par šajā lietā nebūtiskiem.

    (172)

    Piezīmēs par pirmo paziņojumu ieinteresētās personas apgalvoja, ka ne Meksika, ne Dienvidāfrika, ne Turcija nav piemērotas reprezentatīvas valstis, jo šajās valstīs pastāv dažādi pasākumi, kas, iespējams, kropļo ražošanas faktoru un/vai atjaunīgās enerģijas tirgu. Šie apgalvojumi ir sīkāk paskaidroti 173., 179., 181., 184. un 189. apsvērumā.

    (173)

    Piezīmēs par pirmo paziņojumu CCME, Chengxi Shipyard un Suzhou Titan apgalvoja, ka Dienvidāfrika nav piemērota reprezentatīva valsts, jo šī valsts ir ieviesusi aizsargpasākumus attiecībā uz tēraudu, kas varētu būt izkropļojuši TVT ražošanā izmantoto tērauda izstrādājumu importa cenas. Turklāt Chengxi Shipyard apgalvoja, ka šādi aizsardzības pasākumi ir spēkā arī Meksikā un Turcijā, taču attiecībā uz Turciju šī persona faktiski norādīja tikai uz Savienības koncesiju apturēšanu, kas bija reakcija uz Savienības ieviestajiem tērauda nozares aizsardzības pasākumiem.

    (174)

    Otrajā paziņojumā Komisija norādīja, ka Dienvidāfrika jau ir tikusi atzīta par nepiemērotu, pamatojoties uz to, ka nav publiski pieejamas finanšu informācijas par TVT ražotājiem. Tādējādi Komisija uzskatīja, ka apgalvojumi par Dienvidāfriku ir zaudējuši spēku.

    (175)

    Attiecībā uz Turciju Komisija norādīja, ka minētā persona nav sniegusi pierādījumus, kas pamatotu tās apgalvojumu par aizsardzības pasākumu pastāvēšanu tērauda nozarē. Komisija patiesībā konstatēja, ka Turcija 2018. gada aprīlī sāka tērauda nozares aizsardzības pasākumu izmeklēšanu (72), bet 2019. gada maijā izbeidza šo izmeklēšanu, nenosakot pasākumus (73). Attiecībā uz koncesiju apturēšanu ieinteresētā persona nesniedza nekādus pierādījumus par to, kāpēc un kādā mērā papildu tarifs konkrētu Savienības izcelsmes tērauda izstrādājumu importam izkropļotu Turcijas tērauda tirgu un padarītu importa statistiku par neatbilstošu neizkropļotu atsauces vērtību avotu.

    (176)

    Attiecībā uz Meksiku Komisija otrajā paziņojumā norādīja, ka Chengxi Shipyard savus apgalvojumus pamatoja ar Metal Bulletin publicētu rakstu, kurā bija teikts, ka saskaņā ar 2019. gada 25. marta dekrētu Meksika “atjaunoja 15 % aizsargmuitu dažu tērauda izstrādājumu importam no valstīm, ar kurām tai nav brīvās tirdzniecības nolīgumu”. Komisija konstatēja, ka Meksika 2019. gada 25. martā publicēja dekrētu, ar ko groza Vispārējā importa un eksporta nodokļu likumā noteikto ievedmuitu (74). Ar minēto dekrētu Meksika uz ierobežotu 180 dienu termiņu paaugstināja piemēroto lielākās labvēlības režīma nodokli dažiem tērauda izstrādājumiem, arī tērauda plāksnēm (HS kodi 7208 51 un 7208 52), no 0 % līdz 15 %. Saskaņā ar dekrētu piemērotā lielākās labvēlības režīma nodokļa palielinājuma pamatā bija Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību II pants.

    (177)

    Turklāt tarifi netika piemēroti pēc aizsardzības pasākumu izmeklēšanas un nepārsniedza saistošo tarifu līmeni 35 %, ko Meksika apņēmās ievērot saskaņā ar PTO noteikumiem (75). Tāpēc Komisija uzskatīja, ka šo pasākumu pastāvēšana nav pamats Meksikas izslēgšanai no iespējamo reprezentatīvo valstu analīzes.

    (178)

    Līdz ar to apgalvojumi par tērauda nozares aizsardzības pasākumu pastāvēšanu Meksikā un Turcijā tika noraidīti.

    (179)

    Piezīmēs par pirmo paziņojumu CCME un Suzhou Titan pauda uzskatu, ka Meksika nav piemērota reprezentatīva valsts, jo tā piemēro antidempinga pasākumus Ķīnas izcelsmes TVT importam.

    (180)

    Otrajā paziņojumā Komisija atzīmēja, ka personas nav iesniegušas konkrētus pierādījumus par to, kā un cik lielā mērā antidempinga pasākumu noteikšana Meksikā attiecībā uz izmeklējamo ražojumu ietekmētu tās reprezentativitāti un kāpēc tā šī iemesla dēļ vairs nebūtu uzskatāma par piemērotu valsti. Tāpēc Komisija uzskatīja šos argumentus par nepamatotiem un tos noraidīja.

    (181)

    Piezīmēs par pirmo paziņojumu Chengxi Shipyard apgalvoja, ka Meksikas un Dienvidāfrikas elektroenerģijas tirgi ir izkropļoti, jo tajos dominē valstij piederoši uzņēmumi. Ieinteresētā persona apgalvoja, ka Turcijas un Indijas elektroenerģijas tirgi turpretī nav tik izkropļoti. Šī ieinteresētā persona iesniedza pierādījumus, ka Dienvidāfrikā 95 % elektroenerģijas piegādā valstij piederošs uzņēmums ESKOM.

    (182)

    Otrajā paziņojumā Komisija pārbaudīja šo apgalvojumu un konstatēja, ka Meksikas valstij piederošā elektroenerģijas ražotāja Comisión Federal de Electricidad (“CFE”) daļa kopējā elektroenerģijas ražošanas apjomā Meksikā ir mazāka nekā 80 % (76). Saskaņā ar Chengxi Shipyard sniegto informāciju valstij piederošo uzņēmumu daļa elektroenerģijas ražošanas apjomā Indijā bija nedaudz lielāka par 80 %, proti, līdzīga situācijai Meksikā. Ieinteresētā persona norādīja, ka elektroenerģijas tirgus Indijā bija pietiekami liberalizēts. Turklāt Komisija konstatēja, ka valstij piederošajam elektroenerģijas ražotājam EÜAŞ pieder nedaudz vairāk nekā 20 % no ražošanas jaudas Turcijā (77). Komisija uzskatīja, ka fakts, ka tirgū dominē valsts īpašumā esoši uzņēmumi, bez jebkādām citām pazīmēm un pierādījumiem, ka pamatā esošā izejresursa cenu noteikšana nenotiek tirgus spēku ietekmē, pats par sevi nav pietiekams, lai izslēgtu šo valsti, uzskatot to par nereprezentatīvu. Šādos gadījumos lietā ir jābūt pierādījumiem par to, ka šā izejresursa faktisko cenu noteikšanu, iespējams, ir ietekmējuši citi apsvērumi, piemēram, preferenciāla politika noteiktām nozarēm vai cita būtiska valdības iejaukšanās, kas liecina, ka tā nav brīvā tirgus spēku rezultāts. Jebkurā gadījumā Komisija ņēma vērā faktu, ka elektroenerģija veido tikai nelielu daļu (aptuveni 1 %) no kopējām TVT ražošanas izmaksām. Tāpēc, pat ja būtu pierādījumi, ka šā izejresursa cenas ir izkropļotas, tas pašreizējā lietā pats par sevi nebūtu iemesls, lai Meksiku (vai kādu citu valsti) pilnībā noraidītu kā iespējamu reprezentatīvo valsti. Iespējamie kropļojumi Meksikas elektroenerģijas nozarē labākajā gadījumā būtu jāizskata saistībā ar citas šāda faktora atsauces vērtības izmantošanu.

    (183)

    Tāpēc Komisija noraidīja apgalvojumus attiecībā uz Meksiku un Turciju, bet Dienvidāfriku atzina par nepiemērotu, jo nebija pieejama pietiekama finanšu informācija.

    (184)

    Piezīmēs par pirmo paziņojumu Vestas apgalvoja, ka Turcija atjaunīgās enerģijas projektiem ir noteikusi vietēja satura prasību (“VSP”) un/vai garantējusi lielākus iepirkuma tarifus, ja ir nodrošināts nepieciešamais vietējais saturs.

    (185)

    Otrajā paziņojumā Komisija pārbaudīja apgalvojumus par Turcijas VSP, ņemot vērā, ka tā ir nozīmīga kā ierobežojums attiecībā uz svarīgāko ražošanas faktoru, proti, tērauda plāksnēm, kā arī attiecībā uz citiem ražošanas faktoriem un galu galā arī Turcijas TVT ražotāju rentabilitāti.

    (186)

    Komisija konstatēja, ka VSP Turcijas vēja enerģijas tirgus apstākļus ietekmē divējādi:

    a)

    vēja enerģijas ražotājiem tiek garantēti iepirkuma tarifi. Ieguldītājiem, kas ievēro VSP, ir tiesības uz augstāku garantēto tarifu (78). Izmeklēšanas periodā piemērojamais tarifs bija 0,07 USD/kWh. Tarifu var palielināt par 0,006 USD/kWh, ja vējturbīnas tornis no tērauda tiek ražots uz vietas. Kopumā garantēto tarifu varētu palielināt līdz 0,11 USD/kWh, ja ne tikai TVT, bet arī spārni, ģenerators un elektronika, kā arī visas mehāniskās iekārtas tiktu ražotas uz vietas;

    b)

    Laikā no 2017. gada līdz izmeklēšanas perioda beigām Turcijas valdība izsludināja trīs piedāvājumu konkursus par vējparkiem saskaņā ar jaunu atjaunojamo energoresursu ieguldījumu modeli, kas paredz ieguldīt tā dēvētajās izraudzītajās atjaunīgās enerģijas teritorijās (“IAET”) (79). Pretendentiem, kuriem saskaņā ar IAET piedāvājumu konkursiem tika piešķirtas tiesības slēgt līgumu, bija jāievēro VSP attiecībā uz turbīnu, TVT un spārnu ražošanā izmantoto izejresursu izcelsmi, kā arī attiecībā uz darbinieku valstspiederību.

    (187)

    Otrajā paziņojumā Komisija atzina, ka TVT piemērojamo VSP var izpildīt tikai tad, ja tērauda plāksnes, kas ir vissvarīgākā izejviela, tiek iegūtas iekšzemes tirgū. Tādējādi tērauda plākšņu importa cenas, iespējams, neatspoguļoja TVT ražošanā faktiski izmantoto tērauda plākšņu veidu cenas. Turklāt pienākums iegādāties izejresursus vietējā tirgū samazināja konkurenci TVT ražošanai nepieciešamo izejresursu tirgū, kas varēja izraisīt šo izejresursu cenu kropļojumus vietējā tirgū. Tādējādi izejresursu cenas samazinātas konkurences dēļ, visticamāk, bija augstākas un, visticamāk, izkropļoja ražošanas izmaksas, līdz ar to arī Turcijas TVT ražotāju PVA izmaksas un rentabilitāti.

    (188)

    Tāpēc Komisija uzskatīja, ka Turcijas vēja enerģijas tirgus, kas ietver arī vējturbīnu torņu ražošanu, iespējams, ir izkropļots, piemērojot VSP, un tādējādi nav piemērots neizkropļotu cenu un izmaksu noteikšanai, jo īpaši attiecībā uz vissvarīgāko izejresursu.

    (189)

    Piezīmēs par pirmo paziņojumu Vestas arī apgalvoja, ka Turcija nav attiecīga reprezentatīva valsts tāpēc, ka dažu izejvielu (smago plākšņu) pieejamība ir ierobežota, kas varētu būt izraisījis augstākas šo materiālu cenas, kā arī tāpēc, ka nav jaudas lielu TVT ražošanai.

    (190)

    Tā kā šī persona neiesniedza nekādus pierādījumus, kas pamatotu šos apgalvojumus, un Komisija jau bija secinājusi, ka Turcijas tirgus varētu būt izkropļots VSP dēļ, Komisija attiecībā uz šiem apgalvojumiem neizdarīja nekādus secinājumus.

    (191)

    Piezīmēs par otro paziņojumu CCCME un Suzhou Titan apgalvoja, ka Turcija būtu jāsaglabā kā iespējama reprezentatīvā valsts. Konkrēti, šīs personas apgalvoja, ka tikai neliela daļa tērauda plākšņu, kas importētas ar konkrētu preču kodu, ir paredzētas TVT ražošanai un tādējādi potenciāli pakļautas kropļojumiem. Šīs personas apgalvoja, ka, lai noteiktu, vai VSP ietekmē importa cenu, Komisijai būtu jāsalīdzina tērauda plākšņu importa cena Turcijā ar to importa cenu citās valstīs. CCCME savās piezīmēs un uzklausīšanā pēc pagaidu posma atkārtoja, ka Turcija arī turpmāk būtu jāuzskata par iespējamu reprezentatīvo valsti.

    (192)

    Komisija atzīmēja, ka tērauda plākšņu importa cena citās valstīs nav reprezentatīva attiecībā uz cenu, kas dominētu Turcijā tirgus apstākļos, kurus neietekmētu VSP. Turklāt VSP ietekmē ne tikai TVT ražošanā izmantoto tērauda plākšņu cenu. VSP novērš konkurenci, ko radītu importētas TVT ražošanai paredzētās tērauda plāksnes. Šāda tirgus situācija varēja ietekmēt tērauda plākšņu ražotāju lēmumus par ražošanu, tādējādi ietekmējot arī citiem izmantošanas veidiem paredzēto tērauda plākšņu cenu. Turklāt, iespējams, tika izkropļotas arī Turcijas TVT ražotāju PVA izmaksas un rentabilitāte, jo VSP attiecas ne tikai uz izejresursiem, bet arī uz darbaspēku. Tādējādi Komisija noraidīja šo apgalvojumu.

    (193)

    Papildus iepriekš minētajām ieinteresēto personu piezīmēm par tirdzniecības ierobežojumiem Komisija otrajā paziņojumā pārbaudīja, vai Meksikā pastāv tirdzniecības ierobežojumi attiecībā uz TVT ražošanā izmantotajiem izejresursiem. Šim nolūkam Komisija izmantoja ESAO Rūpniecisko izejvielu eksporta ierobežojumu sarakstu (80) un repozitoriju Market Access Map (81). Tā konstatēja, ka Meksika nav noteikusi tirdzniecības ierobežojumus galvenajiem izejresursiem.

    (194)

    Piezīmēs par otro paziņojumu CCCME un Suzhou Titan apgalvoja, ka tērauda plākšņu importa cena Meksikā ir ievērojami izkropļota, jo 2019. gada martā tika noteikts 15 % ievedmuitas nodoklis. CCCME atkārtoja šo apgalvojumu uzklausīšanā un piezīmēs pēc pagaidu posma.

    (195)

    Komisija izvērtēja šo apgalvojumu. Kā paskaidrots 176. un 177. apsvērumā, Komisija otrajā paziņojumā novērtēja tērauda plāksnēm piemērojamā ievedmuitas nodokļa palielinājumu un konstatēja, ka Meksika palielināja piemērojamo lielākās labvēlības režīma nodokli no 0 % līdz līmenim (15 %), kas nepārsniedza saistošo vislielākās labvēlības režīma nodokli, kuru Meksika apņēmās ievērot PTO. Tāpēc šajā lietā ievedmuitas nodokļa piemērošanu nevar uzskatīt par kropļojumu vai par Meksikas saistību pārkāpumu. Tāpēc Komisija šo apgalvojumu noraidīja.

    (196)

    Piezīmēs par otro paziņojumu Chengxi Shipyard apgalvoja, ka Meksika nav piemērota reprezentatīva valsts, jo tās atjaunīgās enerģijas tirgus ir ievērojami izkropļots. Šajā sakarā šī persona atsaucās uz šādiem Meksikas valdības pieņemtajiem pasākumiem:

    ceturtā atjaunīgās enerģijas izsole vispirms tika atlikta (2018. gada decembrī) un vēlāk – atcelta (2019. gada februārī),

    2019. gada oktobrī tīrās enerģijas sertifikāti tika piešķirti arī tiem atjaunīgās enerģijas ražotājiem, kuri savu darbību bija sākuši pirms 2014. gada augusta, kas bija pretrunā mērķim veicināt jaunus ieguldījumus atjaunīgās enerģijas jomā,

    valstij piederošs elektroenerģijas ražotājs un pārvades tīkla īpašnieks CFE 2020. gada jūnijā palielināja pārvades maksu atjaunīgās enerģijas ražotājiem,

    Centro Nacional de Control de Energía – valsts iestāde, kuras uzdevums ir pārvades tīkla un elektroenerģijas vairumtirdzniecības tirgus operatīvā kontrole, – 2020. gada aprīlī apturēja jaunu vēja un saules enerģijas projektu izmēģināšanu un pieslēgšanu tīklam,

    Meksikas Enerģētikas ministrija publicēja rezolūciju, ar kuru valdībai tika piešķirta lielāka kontrole pār to, kas var ražot elektroenerģiju, kur šīs iekārtas var atrasties un cik daudz elektroenerģijas tās var ražot.

    (197)

    Komisija izvērtēja šo apgalvojumu. Vispirms jāatzīmē, ka konkrētas tautsaimniecības nozares regulēšana ar normatīvo aktu palīdzību ne vienmēr nozīmē tirgus izkropļošanu. Šajā gadījumā ieinteresētā persona nebija sniegusi nekādus pierādījumus par to, kāpēc, kā un kādā mērā 196. apsvērumā uzskaitītā valdības politika ietekmēja TVT ražošanā izmantoto ražošanas faktoru (importa) cenas, kā arī Meksikas TVT ražotāju PVA izmaksas un peļņu izmeklēšanas periodā. Iespējams, ka daži no pasākumiem varēja atturēt (augstāki pārvades tarifi, jaunu atjaunīgās enerģijas projektu izmēģināšanas un pieslēgšanas tīklam apturēšana) vai pat novērst (ceturtās atjaunīgās enerģijas izsoles atcelšana) turpmākus ieguldījumus un tādējādi netieši ietekmēt Meksikas TVT ražotāju rentabilitāti laikposmā pēc izmeklēšanas perioda. Tomēr Komisija uzskatīja, ka ierobežojumi, ja tādi vispār bija, pilnībā stājās spēkā tikai pēc izmeklēšanas perioda. Šajā situācijā Meksikas jaunuzstādītās vēja enerģijas iekārtas sasniedza rekordaugstu rādītāju – jaudas pieaugums 2019. gadā bija 1,6 GW (82). Lai gan ceturtās izsoles atcelšana apturēja turpmākos ieguldījumus vēja enerģijas nozarē, Komisija uzskatīja, ka Meksikas TVT ražotāju sniegumu veicināja to vējparku būvniecība, kas tika pasūtīti trešajā atjaunīgās enerģijas izsolē, kurā bija paredzēts, ka jaunie projekti sāks darboties laikā no 2020. gada janvāra līdz 2022. gada janvārim (83). Turklāt 2020. gadā Meksika uzstādīja jaunu vēja enerģijas jaudu aptuveni 0,6 GW apmērā (84). Šis rādītājs bija līdzīgs kā 2018. gadā (0,7 GW papildu vēja enerģijas jaudas (85)), proti, gadā, kuru neietekmēja valdības politikas maiņas izraisīta nenoteiktība. Tādējādi Komisija noraidīja šo apgalvojumu.

    (198)

    Pēc galīgās informācijas izpaušanas Chengxi Shipyard atgādināja par otro paziņojumu sniegto informāciju, kurā tas bija norādījis uz vairākiem Meksikā pieņemtiem valdības pasākumiem, kas, iespējams, kropļoja atjaunīgās enerģijas tirgu. Turklāt uzņēmums vērsa uzmanību uz datiem par Meksikā uzstādīto jauno vēja enerģijas jaudu 2018.–2020. gadā un Starptautiskās Enerģētikas aģentūras publicētajām prognozēm 2021.–2022. gadam (86), kas liecina par jaunuzstādītu iekārtu skaita samazināšanos pēc 2019. gada. Visbeidzot, uzņēmums apgalvoja, ka Komisija nav atzinusi šo valdības pasākumu slāpējošo ietekmi.

    (199)

    Komisija atkārtoja savus 197. apsvērumā aprakstītos konstatējumus. Komisija neapšaubīja, ka daži no pasākumiem pēc izmeklēšanas perioda varēja atturēt vai kavēt veikt jaunus ieguldījumus atjaunīgās enerģijas ražošanā, arī vējturbīnu torņos. Tomēr, lai noteiktu neizkropļotās PVA izmaksas un neizkropļotās peļņas atsauces vērtību, Komisija izmantoja divu Meksikas TVT ražotāju 2019. gada finanšu informāciju. Komisija uzskatīja, ka šo informāciju vēl neietekmēja valdības pasākumi, jo lielākā daļa pasākumu tika īstenoti tikai 2020. gadā. Turklāt uzņēmums nesniedza pierādījumus par to, kā un kādā mērā attiecīgie valdības pasākumi ietekmējuši ražošanas faktoru neizkropļotās izmaksas un atsauces vērtības. Visbeidzot, jebkādas norises Meksikā pēc izmeklēšanas perioda nebija būtiskas no reprezentatīvās valsts izvēles viedokļa. Tāpēc Komisija apstiprināja, ka tā noraida šo apgalvojumu.

    3.2.2.5.   Sociālās un vides aizsardzības līmenis

    (200)

    Tā kā, pamatojoties uz visiem šiem faktoriem, ir konstatēts, ka Meksika ir vienīgā pieejamā attiecīgā reprezentatīvā valsts, nav vajadzības novērtēt sociālās un vides aizsardzības līmeni saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pirmā ievilkuma pēdējo teikumu.

    3.2.2.6.   Secinājumi

    (201)

    Ņemot vērā iepriekš minēto analīzi, Meksika atbilst visiem kritērijiem, kas noteikti pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pirmajā ievilkumā, lai to uzskatītu par attiecīgu reprezentatīvo valsti.

    (202)

    Pēc galīgās informācijas izpaušanas Chengxi Shipyard līdzīgi kā 144. un 198. apsvērumā aprakstītajās piezīmēs turpināja apgalvot, ka Indija ir vienīgā piemērotā reprezentatīvā valsts.

    (203)

    Papildus tam, ka Pasaules Banka Indiju nav klasificējusi kā valsti ar vidēji augstiem ienākumiem, Komisija uzskatīja, ka uzņēmums nav analizējis publisko datu pieejamību un kvalitāti Indijā. Piemēram, Komisija konstatēja, ka nevienam no Indijas TVT ražotājiem, kurus Chengxi Shipyard bija uzskaitījis piezīmēs par pirmo paziņojumu (sk. 151. apsvērumu), nebija publiski pieejamu finanšu pārskatu. Turklāt Indija, līdzīgi kā Turcija, 2019. gadā ieviesa VSP vēja enerģijas projektiem (87), kā rezultātā varētu būt radušies kropļojumi TVT ražošanā.

    3.2.2.7.   Avoti, kas izmantoti neizkropļotu izmaksu noteikšanai

    (204)

    Komisija pirmajā paziņojumā uzskaitīja ražošanas faktorus, piemēram, materiālus, enerģiju un darbaspēku, ko ražotāji eksportētāji izmanto attiecīgā ražojuma ražošanā, un aicināja ieinteresētās personas sniegt piezīmes un publiski pieejamu informāciju par katra minētajā paziņojumā norādītā ražošanas faktora neizkropļotu vērtību.

    (205)

    Piezīmēs par pirmo paziņojumu CCCME un Suzhou Titan norādīja, ka Komisijai būtu jāpieļauj iespēja izmantot citus publiski pieejamus datu avotus, piemēram, pārdošanas cenas iekšzemes tirgū trešā valstī vai citas starptautiskās cenas. Šajā sakarā Chengxi Shipyard apgalvoja, ka Komisijai būtu jāizmanto Ķīnas importa statistika, jo ir mazāka iespēja, ka Ķīnas valdības politika varētu izkropļot trešo valstu piegādātāju cenas. Pretējā gadījumā būtu jāizmanto reprezentatīvās valsts muitas dienestu importa statistika, jo, pēc ieinteresētās personas domām, tā ir ticamāka nekā informācija no neatkarīga pārstrādātāja.

    (206)

    Komisija otrajā paziņojumā norādīja, ka tā varētu izmantot citus neizkropļotu cenu avotus, ja importa statistiku nevarētu izmantot kā uzticamu atsauces vērtību avotu. Tā kā personas nenorādīja iemeslus, kāpēc Komisijai būtu jāatkāpjas no prakses izmantot Global Trade Atlas (“GTA”) piedāvāto importa statistiku, apgalvojums tika noraidīts.

    (207)

    Attiecībā uz apgalvojumu, ka Komisijai būtu jāizmanto Ķīnā ienākošā importa cenas, Komisija otrajā paziņojumā pauda uzskatu, ka, ja apstiprināsies nozīmīgi kropļojumi ĶTR iekšzemes tirgū pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē, statistikas dati par ĶTR ienākošā importa cenām nav labāka aizstājējvērtība par tā importa cenām, kas tiek ievests iespējamajās reprezentatīvajās valstīs. Ļoti iespējams, ka arī importu ĶTR, ja tas vispār būtu pieejams nozīmīgos daudzumos, būtu ietekmējuši nozīmīgi kropļojumi, jo tas būtu noticis ar līdzīgiem nosacījumiem kā izkropļotajā Ķīnas tirgū.

    (208)

    Chengxi Shipyard neiesniedza nekādus pierādījumus, kas liecinātu, ka GTA dati ir mazāk ticami nekā iespējamās reprezentatīvās valsts oficiālā muitas statistika. GTA sniegtā importa statistika balstās uz to dažādo attiecīgo valstu oficiālo muitas statistiku, kuras, pamatojoties uz divpusējiem nolīgumiem, sniedz savus oficiālos datus GTA. Virknē valsts administrāciju pastāv sena prakse izmantot GTA muitas statistikas iegūšanai, un šo datubāzi plaši izmanto arī privātie operatori dažādos nolūkos un kontekstos. Tāpēc Komisija uzskatīja, ka GTA statistikas dati ir ticami, un noraidīja šos apgalvojumus.

    (209)

    Piezīmēs par pirmo paziņojumu CCCME, Chengxi Shipyard un Suzhou Titan norādīja, ka pirmajā paziņojumā Komisija uzskaitījusi ražošanas faktoru preču kodus sešciparu kodu līmenī. Šajā sakarā Chengxi Shipyard apgalvoja, ka importa statistikā, kuras pamatā ir sešciparu kods, ir iekļauti materiāli, kas nav konkrētais ražošanas faktors. Tāpēc, lai uzlabotu datu precizitāti, minētās personas ierosināja izmantot importa statistiku ar augstāku piemērojamā koda detalizācijas līmeni. CCCME un Suzhou Titan arī apgalvoja, ka Komisijai būtu jāizmanto tikai tie statistikas dati, kas atspoguļo tieši to veidu atloku importu, kurus izmanto izmeklējamā ražojuma ražošanā. CCCME uzklausīšanā un piezīmēs pēc pagaidu posma atkārtoja jau paustās piezīmes par importa statistikas datu izmantošanu sešciparu kodu līmenī.

    (210)

    Otrajā paziņojumā Komisija norādīja, ka izmeklēšanas sākumposmā tā izmantoja preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizēto sistēmu sešciparu līmenī. Vēlākā izmeklēšanas posmā, ja tas bija praktiski iespējams, Komisija izmantoja specifiskākus reprezentatīvajā valstī lietotus kodus, kas, iespējams, sakrita ar konkrētajiem eksportētāju izejresursiem, kā parādīts turpmāk 1. tabulā.

    (211)

    Piezīmēs par pirmo paziņojumu CCCME un Suzhou Titan apgalvoja, ka importa cenas neatspoguļo iekšzemes cenas, jo tās varēja ietekmēt piegādātais daudzums un attālums līdz izcelsmes valstij. Šis apgalvojums tika atkārtots arī šo personu piezīmēs par otro paziņojumu, kā arī uzklausīšanā un CCCME piezīmēs pēc pagaidu posma. CCCME, Chengxi Shipyard un Suzhou Titan arī apgalvoja, ka Komisijai no aprēķiniem būtu jāizslēdz imports nelielos daudzumos par ļoti augstām cenām. Turklāt Chengxi Shipyard apgalvoja, ka Komisijai nevajadzētu no aprēķiniem izslēgt Ķīnas izcelsmes importu (reprezentatīvajā valstī) gadījumos, kad importa apjomi nebija ievērojami un tas tika veikts par cenām, kas bija līdzīgas importa cenām no citām izcelsmes valstīm, un tādējādi nepastāvēja kropļojumi.

    (212)

    Otrajā paziņojumā Komisija norādīja, ka iekšzemes cenas reprezentatīvajā valstī vienlīdz ietekmē gan piegādātais daudzums, gan attālums starp piegādātāju un lietotāju. Turklāt piegādātais daudzums tika atspoguļots neizkropļotās cenas aprēķinos, jo Komisija aprēķināja vidējo svērto lielumu. Tas nozīmē arī to, ka nebija jāizslēdz nelieli daudzumi, kas importēti par augstām cenām, jo tie neietekmēja galīgo vidējo neizkropļoto cenu. Tika ņemts vērā arī attālums, jo Komisija kā sākumpunktu izmantoja importa cenas ar piegādi līdz reprezentatīvās valsts robežai (CIF vērtība). CIF cenas tika papildus koriģētas, ņemot vērā ievedmuitas nodokļus un iekšzemes transportēšanas izmaksas, lai noteiktu neizkropļotu ražošanas faktora cenu ar piegādi līdz rūpnīcai. Visbeidzot, Komisija atzīmēja, ka secinājumi par nozīmīgiem kropļojumiem ĶTR ir balstīti nevis uz ĶTR izcelsmes materiālu importa cenas līmeni, bet gan uz tirgu kropļojošu valdības politiku. Līdz ar to visi iepriekš minētie personu apgalvojumi par neizkropļoto cenu aprēķināšanu tika noraidīti.

    (213)

    CCCME un Suzhou Titan piezīmēs, kuras sniedza attiecībā uz pirmo paziņojumu, arī apgalvoja, ka gadījumos, kad importa statistikā bija iekļautas jūras pārvadājumu un apdrošināšanas izmaksas, šīs izmaksas būtu jāatskaita, jo izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās, savus izejresursus ieguva iekšzemes tirgū un tiem šādas izmaksas neradās. CCCME atkārtoja šo apgalvojumu uzklausīšanā un piezīmēs pēc pagaidu posma.

    (214)

    Šajā sakarā Komisija otrajā paziņojumā paskaidroja, ka tā ražotāju eksportētāju samaksātās izejresursu cenas aizstās ar reprezentatīvām cenām, kas ir publiski pieejamas izvēlētajā reprezentatīvajā valstī, saskaņā ar metodiku, kas ir balstīta uz pamatregulas 2. panta 6.a punktu. Attiecībā uz ražošanas faktoriem, kuriem importa cenu izmanto kā aizstājējvērtību, bija jāņem vērā visas izmaksas, kas saistītas ar materiāla nogādāšanu no izcelsmes valsts līdz rūpnīcai reprezentatīvajā valstī, lai nodrošinātu tādu pašu konkurences līmeni kā citiem vietējiem ražotājiem. Tādējādi, lai noteiktu neizkropļotu cenu reprezentatīvajā valstī, bija svarīgi iekļaut jūras pārvadājumu un apdrošināšanas izmaksas, kā arī ievedmuitas nodokļus. Tādējādi apgalvojums tika noraidīts.

    (215)

    Turklāt otrajā paziņojumā Komisija norādīja, ka, lai aprēķinātu normālo vērtību saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu, tā izmantos GTA (88), lai noteiktu neizkropļotās izmaksas lielākajai daļai ražošanas faktoru, jo īpaši izejvielām un blakusproduktiem. Komisija arī norādīja, ka tā izmantos Starptautiskās Darba organizācijas Statistikas departamenta (“ILOSTAT”) un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (“ESAO”) publicēto informāciju, lai noteiktu neizkropļotās darbaspēka izmaksas (89), CFE vai tirgus informāciju, lai noteiktu neizkropļotās elektroenerģijas izmaksas (90), un Comisión Reguladora de Energía (“CRE”) informāciju, lai noteiktu neizkropļotās dabasgāzes izmaksas (91).

    (216)

    Otrajā paziņojumā Komisija informēja ieinteresētās personas arī par to, ka, tā kā ūdens, tvaiks un saspiests gaiss veido nenozīmīgu daļu no kopējām ražošanas izmaksām (92), Komisija necentīsies noteikt šo energoresursu neizkropļotas cenas. Komisija plānoja šos nenozīmīgos posteņus sagrupēt pie “palīgmateriāliem”.

    (217)

    Piezīmēs par otro paziņojumu CCCME un Suzhou Titan apgalvoja, ka Meksikas importa dati bija ļoti nepilnīgi, jo tie tika paziņoti GTA ar franko uz kuģa klāja (“FOB”) vērtību. Tāpēc Komisijai CIF vērtība bija jāaprēķina, izmantojot ESAO Preču tirdzniecības starptautiskā transporta un apdrošināšanas izmaksu (93) (“ITIC”) datubāzē pieejamo koeficientu CIF pārrēķināšanai FOB. Šajā sakarā CCCME, Chengxi Shipyard un Suzhou Titan kritizēja to, ka Komisija izmantoja vienu vidējo koeficientu CIF pārrēķināšanai FOB visiem ražošanas faktoriem un visām attiecīgajām izcelsmes valstīm. CCCME atkārtoja šo apgalvojumu uzklausīšanā un piezīmēs pēc pagaidu posma.

    (218)

    Komisija vispirms atzīmēja, ka tas, ka Meksika reģistrē un paziņo importa statistiku saskaņā ar FOB vērtību, nepadara datus mazāk ticamus. Turklāt Komisija izmantoja neatkarīgu informācijas avotu, lai pārrēķinātu FOB importa vērtības CIF importa vērtībās. Šajā sakarā Komisija pārbaudīja trīs ieinteresēto personu apgalvojumu par vienota koeficienta izmantošanu CIF pārrēķināšanai FOB un secināja, ka patiešām ir lietderīgāk diferencēt koeficientu pēc ražošanas faktora un izcelsmes valsts. Ja informācija par konkrētām izcelsmes valstīm nebija pieejama, Komisija izmantoja vidējo koeficientu, kas attiecībā uz konkrēto ražošanas faktoru norādīts ESAO ITIC datubāzē.

    (219)

    Piezīmēs par otro paziņojumu CCCME, Chengxi Shipyard un Suzhou Titan apgalvoja, ka Komisija ir nepareizi piemērojusi 25 % ievedmuitas nodokli ASV izcelsmes tērauda plākšņu importam, jo šis maksājums, kas noteikts kā atbildes pasākums, tika atcelts pirms izmeklēšanas perioda sākuma. CCCME atkārtoja šo apgalvojumu uzklausīšanā un piezīmēs pēc pagaidu posma.

    (220)

    Komisija izvērtēja šo apgalvojumu. Tā konstatēja, ka 2018. gada jūnijā Meksika noteica 25 % maksājumu konkrētu tērauda ražojumu, tajā skaitā tērauda plākšņu, importam, atbildot uz ASV noteikto tērauda un alumīnija tarifu saskaņā ar 232. iedaļu (94). 2019. gada maijā Meksika izbeidza atbildes pasākumus (95) pēc tam, kad ar ASV tika panākta vienošanās (96) par tērauda un alumīnija tarifiem saskaņā ar 232. iedaļu. Līdz ar to Komisija piekrita šim apgalvojumam un attiecīgi pielāgoja ievedmuitas nodokli, ko izmantoja tērauda plākšņu neizkropļotu izmaksu aprēķināšanā.

    (221)

    Sniedzot informāciju par otro paziņojumu, Suzhou Titan un Chengxi Shipyard izteica piezīmes par preču kodu, ko Komisija plānoja izmantot, lai noteiktu dažu ražošanas faktoru, jo īpaši tērauda plākšņu, krāsas, metināšanas stieples un bultskrūvju, neizkropļotās izmaksas. Chengxi Shipyard apgalvoja, ka Komisijai, lai noteiktu gāzmetināšanai paredzētās metināšanas stieples neizkropļotas izmaksas, būtu jāizmanto tikai preču kods 8311 30 01, jo tikai šis preču kods attiecas uz dzelzs un tērauda metināšanas stiepli. Uzņēmums arī apgalvoja, ka Komisijai, nosakot neizkropļotas izmaksas, būtu jāizslēdz preču kodi, kas attiecas uz bultskrūvēm, ko izmanto gaisa kuģos un mehāniskajos transportlīdzekļos, un nerūsējošā tērauda bultskrūvēm. Suzhou Titan lūdza Komisiju individuāli piemērot preču kodus, kas attiecas uz tērauda plāksnēm, kuru biezums pārsniedz 10 mm (HS 7208 51), jo tieši šādas kategorijas tērauda plāksnes uzņēmums faktiski izmanto. Tāpat uzņēmums lūdza Komisiju piemērot divus preču kodus ar cinku bagātinātai epoksīdsveķu krāsai (HS 3208 90 un 3209 90) atsevišķi atkarībā no uzņēmuma faktiski izmantotās krāsas veida.

    (222)

    Komisija konstatēja, ka patiešām ir lietderīgāk no neizkropļotu izmaksu noteikšanai izmantotajiem preču kodiem izslēgt metināšanas stiepli, kura izgatavota no metāla, kas nav dzelzs vai tērauds. Komisija piemēroja šo principu ne tikai metināšanas stieplei gāzmetināšanai (HS 8311 30), bet arī metināšanas stieplei loka elektrometināšanai (HS 8311 20). Līdzīgi Komisija no preču kodiem, ko izmantoja, lai noteiktu neizkropļotās bultskrūvju izmaksas, izslēdza gaisa kuģos un mehāniskajos transportlīdzekļos izmantojamās bultskrūves, kā arī nerūsējošā tērauda bultskrūves.

    (223)

    Attiecībā uz preču kodiem, kas ņemti vērā, aprēķinot to tērauda plākšņu neizkropļotās izmaksas, kuru biezums pārsniedz 10 mm, Komisija atzīmēja, ka abi preču kodi sīkāk nodala šādas plāksnes pēc izmantotās tērauda kategorijas. Taču preču kodos minētās tērauda kategorijas atbilst standartiem, ko neizmanto Savienībā. Turpretī uzņēmums ziņoja par tērauda plākšņu tērauda kategoriju saskaņā ar Savienībā piemērojamiem standartiem. Uzņēmums nesniedza nekādus pierādījumus par to, kādas preču kodos uzskaitītās tērauda kategorijas atbilst uzņēmuma izmantotajām tērauda kategorijām.

    (224)

    Attiecībā uz ar cinku bagātinātu epoksīdsveķu krāsu Komisija konstatēja, ka uzņēmums ir sniedzis pietiekamus pierādījumus, lai pamatotu savu lūgumu uzņēmuma normālās vērtības aprēķināšanā piemērot tikai vienu no šādas krāsas preču kodiem.

    (225)

    Līdz ar to Komisija pieņēma apgalvojumus par metināšanas stieples, bultskrūvju un ar cinku bagātinātas epoksīdsveķu krāsas preču kodiem, bet noraidīja apgalvojumu par tērauda plākšņu, kuru biezums pārsniedz 10 mm, preču kodiem. Attiecīgā gadījumā Komisija dažu ražošanas faktoru neizkropļotu izmaksu aprēķinā izmantoja vienīgi tos kodus, kurus bija norādījušas personas.

    (226)

    Pēc galīgās informācijas izpaušanas Chengxi Shipyard apgalvoja, ka Komisija ir izmantojusi nepareizus preču kodus attiecībā uz diviem ražošanas faktoriem. Uzņēmums apgalvoja, ka Komisija mainīja šo divu ražošanas faktoru neizkropļoto izmaksu noteikšanai izmantoto HS kodu, neinformējot par to uzņēmumu: Komisija izmantoja HS kodu 7308 90 (97), nevis uzņēmuma paziņoto HS kodu 7326 90 (98).

    (227)

    Veicot attālināto kontrolpārbaudi, Komisija ar uzņēmumu apsprieda uzņēmuma piedāvāto HS kodu ražošanas faktoram, kas ir līdzīgs abiem attiecīgajiem ražošanas faktoriem. Uzņēmums piekrita, ka būtu lietderīgāk izmantot HS kodu 7308 90, jo konkrētais ražošanas faktors bija saistīts ar tērauda konstrukcijām (99). Pamatojoties uz šīm pārrunām ar uzņēmumu un uzņēmuma attālinātās kontrolpārbaudes laikā sniegto informāciju par materiālu, Komisija uzskatīja, ka, lai noteiktu attiecīgo divu ražošanas faktoru neizkropļotās izmaksas, ir lietderīgāk izmantot preču kodu, kas attiecas uz tērauda konstrukcijām un tērauda konstrukciju daļām, nevis izmantot uzņēmuma norādīto HS kodu. Uzņēmums par šo lēmumu tika informēts galīgās informācijas izpaušanā. Turklāt uzņēmums nesniedza nekādu pamatojumu, kāpēc paziņotais HS kods būtu precīzāks nekā koriģētais HS kods. Tādējādi Komisija noraidīja šo apgalvojumu.

    (228)

    Pēc galīgās informācijas izpaušanas Suzhou Titan atgādināja, ka Komisija noraidīja vairāku ražošanas faktoru paziņotās izmaksas, kas bija norādītas konkrētajam uzņēmumam paredzētajā izpaustajā informācijā, attiecībā uz kuriem uzņēmums apgalvoja, ka tie nav nozīmīgi izkropļoti, jo ir importēti. Komisijas noraidījumam bija divi iemesli: 1) uzņēmums ar pierādījumiem pamatoja tikai ierobežotu skaitu attiecīgo importa darījumu; 2) importētās izejvielas netika izmantotas projektos, kas izmeklēšanas periodā tika eksportēti uz Savienību. Uzņēmums apgalvoja, ka Komisija nav pieprasījusi pierādījumus par visiem importa darījumiem. Turklāt tas atkārtoti norādīja uz metodiku, ko tas bija izmantojis, lai sadalītu ražošanas izmaksas pa ražojumu veidiem, un ko Komisija pieņēma AKP laikā, kā arī uz to, ka Komisija spēja samērot ražošanas izmaksas ar uzņēmuma grāmatvedības datiem (pārbaudes bilanci). Tāpēc uzņēmums uzskata, ka Komisijai bija jāpieņem importēto ražošanas faktoru faktisko izmaksu attiecināšana uz projektiem, kas piegādāti Savienībai.

    (229)

    Komisija nepieprasīja pamatojošus dokumentus par papildu importa darījumiem, jo no uzņēmuma sniegtās informācijas par izejvielu iegādi (100) bija skaidrs, ka importētie materiāli netika izmantoti projektos, kas IP laikā tika piegādāti Savienībai. Tas bija īpaši svarīgi šajā izmeklēšanā, jo ražotāji eksportētāji iegādājās dažādus izejresursus katram projektam atsevišķi saskaņā ar klienta sniegtajiem rasējumiem un tehniskajām specifikācijām. Komisija pieņēma uzņēmuma izmantoto sadales metodi, jo tā sniedza pietiekami precīzu priekšstatu par katra veida ražojumam izmantotajiem izejvielu veidiem un to daudzumiem. Tomēr tā nevarēja ignorēt to, ka iespējami neizkropļotie materiāli netika izmantoti uz Savienību eksportētajos ražojumu veidos. Fakts, ka Komisija samēroja kopējās ražošanas izmaksas ar uzņēmuma finanšu uzskaiti, šajā gadījumā nav būtisks, jo finanšu uzskaite, jo īpaši pārbaudes bilance, nesniedza nekādu informāciju par ražošanas izmaksām pa ražojumu veidiem. Komisija pēc tam noraidīja šo apgalvojumu.

    3.2.3.   Neizkropļotas izmaksas un atsauces vērtības

    3.2.3.1.   Ražošanas faktori

    (230)

    Ņemot vērā visu ieinteresēto personu iesniegto un attālinātajās pārbaudēs savākto informāciju, ir noteikti turpmāk norādītie ražošanas faktori un to avoti, kas jāņem vērā, nosakot normālo vērtību saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu.

    1. tabula

    Vējturbīnu torņu no tērauda ražošanas faktori

    Ražošanas faktors

    Preču kods Meksikā

    Neizkropļota vērtība (CNY)

    Mērvienība

    Izejvielas

    Tērauda plātnes, biezākas par 10 mm

    Plakani dzelzs vai neleģētā tērauda velmējumi ar platumu 600 mm vai vairāk, karsti velmēti, neplaķēti, bez elektrolītiska vai cita pārklājuma; citādi, ruļļos netīti, pēc karstās velmēšanas tālāk neapstrādāti; biezāki par 10 mm,

    biezāki par 10 mm, izņemot apakšpozīcijās 7208 51 02 un 7208 51 03 minētos,

    tērauda loksnes un plātnes, biezākas par 10 mm, kategorijas “SHT-80”, “SHT-110”, “AR-400”, “SMM-400” vai “A-516”

    7208 51 01

    7208 51 02

    6,54

    kg

    Tērauda plātnes, 4,75 mm biezas vai biezākas, bet ne biezākas par 10 mm

    Plakani dzelzs vai neleģētā tērauda velmējumi ar platumu 600 mm vai vairāk, karsti velmēti, neplaķēti, bez elektrolītiska vai cita pārklājuma; citādi, ruļļos netīti, pēc karstās velmēšanas tālāk neapstrādāti; 4,75 mm biezi vai biezāki, bet ne biezāki par 10 mm

    7208 52 01

    6,44

    kg

    Tērauda plātnes, plānākas par 3 mm

    Plakani dzelzs vai neleģētā tērauda velmējumi ar platumu 600 mm vai vairāk, karsti velmēti, neplaķēti, bez elektrolītiska vai cita pārklājuma; citādi, ruļļos, pēc karstās velmēšanas tālāk neapstrādāti, kodināti; plānāki par 3 mm

    7208 27 01

    6,36

    kg

    Atloki

    Dzelzs vai tērauda izstrādājumi; dzelzs vai tērauda savienotājelementi caurulēm (piemēram, savienojumi, leņķa gabali, uzmavas); citādi; atloki

    7307 91 01

    52,93

    kg

    Augstas cinka koncentrācijas epoksīdsveķu krāsa, disperģēta vai izšķīdināta neūdens vidē

    3208 90 99

    50,49

    kg

    Augstas cinka koncentrācijas epoksīdsveķu krāsa, disperģēta vai izšķīdināta ūdens vidē

    3209 90 99

    22,53

    kg

    Poliuretānu krāsa

    Krāsas un lakas (ieskaitot emaljas un glazūras) uz sintētisko polimēru vai ķīmiski modificētu dabisko polimēru bāzes, disperģētas vai izšķīdinātas neūdens vidē; uz akrilpolimēru vai vinilpolimēru bāzes

    3208 20 01

    71,77

    kg

    Poliuretānu krāsa

    Krāsas un lakas (ieskaitot emaljas un glazūras) uz sintētisko polimēru vai ķīmiski modificētu dabisko polimēru bāzes, disperģētas vai izšķīdinātas neūdens vidē; uz poliesteru bāzes.

    3208 10 01

    39,70

    kg

    Krāsas atšķaidītāji

    Jaukti organiskie šķīdinātāji un atšķaidītāji, kas citur nav minēti un iekļauti; gatavi sastāvi krāsu un laku noņemšanai (krāsas atšķaidītājs)

    3814 00 01

    17,55

    kg

    Metināšanas stieples gāzmetināšanai

    Stieples, stieņi, caurules, plāksnes, elektrodi un tamlīdzīgi izstrādājumi no parastā metāla vai no metāla karbīdiem, ar pārklājumu vai serdi no kušņu materiāla, izmantojami lodēšanai ar mīkstlodi, cietlodi, metināšanai vai metāla un metāla karbīdu uzklāšanai; parastā metāla aglomerēta pulvera stieples, kuras izmanto metalizēšanā izsmidzinot; parastā metāla stieņi ar pārklājumu un stieple ar serdi, paredzēti lodēšanai ar mīkstlodi vai cietlodi, vai gāzmetināšanai; dzelzs (izņemot čugunu) vai tērauda

    8311 30 01

    131,54

    kg

    Metināšanas stieples loka elektrometināšanai

    Stieples, stieņi, caurules, plāksnes, elektrodi un tamlīdzīgi izstrādājumi no parastā metāla vai no metāla karbīdiem, ar pārklājumu vai serdi no kušņu materiāla, izmantojami lodēšanai ar mīkstlodi, cietlodi, metināšanai vai metāla un metāla karbīdu uzklāšanai; parastā metāla aglomerēta pulvera stieples, kuras izmanto metalizēšanā izsmidzinot; parastā metāla stieple ar serdi, izmantojama loka elektrometināšanā; tērauda

    8311 20 04

    25,45

    kg

    Metināšanas/lodēšanas kušņi

    Kušņi un citi palīgpreparāti mīkstlodēšanai, cietlodēšanai un metināšanai; cnmui preparāti, ko izmanto kā serdeņus vai pārklājumus metināšanas elektrodiem vai stieņiem

    metināšanas kušņi, ko izmanto loka metināšanā kušņos, granulu vai lodīšu veidā, uz silikāta un metāla oksīdu bāzes,

    citi

    3810 90 01

    3810 90 99

    25,45

    kg

    Alumīnija kāpnes

    Alumīnija konstrukcijas (izņemot saliekamās būvkonstrukcijas, kas minētas pozīcijā 9406 ) un to daļas (piemēram, tilti un to sekcijas, piloni, režģu masti, jumta pārsegumi, būvkopnes, durvis, logi un to rāmji, durvju sliekšņi, margas, balsti un kolonnas); alumīnija plāksnes, stieņi, profili, caurules un tamlīdzīgi izstrādājumi, kas sagatavoti izmantošanai konstrukcijās; citādas

    7610 90 99

    81,50

    kg

    Durvju rāmji

    Durvis, logi un to rāmji, durvju sliekšņi no dzelzs vai tērauda;

    durvis, logi un to rāmji,

    citādi

    7308 30 01

    7308 30 99

    30,09

    kg

    Tērauda režģi

    Citādi režģi, sieti un žogi, krustojumu vietās metināti, no cinkota tērauda

    7314 31 01

    19,42

    kg

    Palīgierīces aizsardzībai pret krišanu

    Pierīces, stiprinājumi un tamlīdzīgi parastā metāla izstrādājumi, un to detaļas; citādi

    8302 49 99

    82,56

    kg

    Dažādas tērauda detaļas

    Metālkonstrukcijas (izņemot pozīcijā 9406 iekļautās saliekamās būvkonstrukcijas) un to daļas (piemēram, tilti un to sekcijas, slūžu vārti, torņi, režģu konstrukcijas, jumti, jumta konstrukcijas, durvis un logi un to rāmji, durvju sliekšņi, slēģi, balustrādes, balsti un kolonnas) no dzelzs vai tērauda; dzelzs vai tērauda plāksnes, stieņi, leņķi, profili, fasonprofili, caurules un tamlīdzīgi izstrādājumi, kas sagatavoti izmantošanai konstrukcijās; citādas; citādas

    7308 90 99

    22,19

    kg

    Elektrības kabeļi, spriegumam vairāk nekā 1 000  V

    Izolēti vadi (ieskaitot emaljētus vai anodētus), kabeļi (ieskaitot koaksiālos kabeļus) un citi izolēti elektrības vadītāji ar vai bez savienotājiem; optiskās šķiedras kabeļi, kas izgatavoti no atsevišķām šķiedrām aizsargapvalkos, samontēti vai nesamontēti ar elektrības vadītājiem, vai ar kabeļuzmavām vai bez tām; citādi elektrības vadītāji, spriegumam vairāk nekā 1 000  V:

    no vara, alumīnija vai to sakausējumiem,

    citādi

    8544 60 01

    8544 60 99

    57,80

    kg

    Elektrības kabeļi, spriegumam ne vairāk kā 1 000  V

    Izolēti vadi (ieskaitot emaljētus vai anodētus), kabeļi (ieskaitot koaksiālos kabeļus) un citi izolēti elektrības vadītāji ar vai bez savienotājiem; optiskās šķiedras kabeļi, kas izgatavoti no atsevišķām šķiedrām aizsargapvalkos, samontēti vai nesamontēti ar elektrības vadītājiem, vai ar kabeļuzmavām vai bez tām; citādi elektrības vadītāji, spriegumam ne vairāk kā 1 000  V; citādi

    8544 49 01

    8544 49 02

    8544 49 03

    8544 49 04

    8544 49 05

    8544 49 06

    8544 49 99

    47,29

    kg

    Skrūves un bultskrūves

    Dzelzs vai tērauda skrūves, bultskrūves, uzgriežņi, kokskrūves, ieskrūvējamie āķi, kniedes, ierievji, šķelttapas, paplākšņi (ieskaitot atsperplāksnes) un tamlīdzīgi izstrādājumi; citādas skrūves un bultskrūves ar saviem uzgriežņiem un paplākšņiem vai bez tiem (izņemot tādas, ko izmanto gaisa kuģos un mehāniskajos transportlīdzekļos un kas ir no nerūsējošā tērauda)

    7318 15 02

    7318 15 04

    7318 15 05

    7318 15 06

    7318 15 07

    7318 15 08

    7318 15 09

    28,84

    kg

    Dažādas tērauda konstrukcijas

    Metālkonstrukcijas (izņemot pozīcijā 9406 iekļautās saliekamās būvkonstrukcijas) un to daļas (piemēram, tilti un to sekcijas, slūžu vārti, torņi, režģu konstrukcijas, jumti, jumta konstrukcijas, durvis un logi un to rāmji, durvju sliekšņi, slēģi, balustrādes, balsti un kolonnas) no dzelzs vai tērauda; dzelzs vai tērauda plāksnes, stieņi, leņķi, profili, fasonprofili, caurules un tamlīdzīgi izstrādājumi, kas sagatavoti izmantošanai konstrukcijās; citādas;

    margas; balkoni; kāpnes,

    nesamontētas vai izjauktas konstrukcijas, kas sastāv no karkasiem, statņiem un to pamatplatēm, skavām, savienotājplātnēm, sastiprinājumiem un statņiem to montāžai, ar uzgriežņiem vai bez tiem, un citām detaļām,

    citādas

    7308 90 01

    7308 90 02

    7308 90 99

    20,91

    kg

    Blakusprodukts

    Tērauda lūžņi virpošanas skaidu un atgriezumu veidā

    Dzelzs atkritumi un lūžņi; dzelzs vai tērauda lietņi lūžņu pārliešanai; citādi atgriezumi un lūžņi; virpošanas skaidas, atgriezumi, lauztās skaidas, frēzēšanas paliekas, zāģskaidas, slīpēšanas daļiņas, apgriešanas un štancēšanas atgriezumi, sapakoti vai nesapakoti saišķos

    7204 41 01

    2,02

    kg

    Enerģija

    Elektroenerģija

    Neattiecas

    0,98

    kWh

    Dabasgāze

    Neattiecas

    0,71

    M3

    Oglekļa dioksīds

    2811 21 01

    2811 21 02

    1,35

    kg

    Skābeklis

    2804 40 01

    1,29

    1,70

    kg

    M3

    Darbaspēks

    Darbaspēks

    Neattiecas

    16,25

    Stundas

    (231)

    Lai aptvertu izmaksas, kas nav ietvertas iepriekš minētajos ražošanas faktoros, Komisija, nosakot normālo vērtību, ietvēra arī uz izgatavošanas pieskaitāmajām izmaksām attiecināmu summu. Metodika ir pienācīgi izskaidrota 3.2.3.2. iedaļā.

    Izejvielas, blakusprodukti un konkrēti enerģijas veidi

    (232)

    Lai noteiktu neizkropļotu cenu izejvielām, blakusproduktiem un konkrētiem enerģijas veidiem (oglekļa dioksīdam un skābeklim) ar piegādi līdz reprezentatīvās valsts ražotāja rūpnīcai, Komisija par pamatu izmantoja GTA norādītās importa cenas reprezentatīvajā valstī un tām pieskaitīja ievedmuitas nodokļus. Lai iegūtu vērtību ar piegādi līdz rūpnīcai reprezentatīvajā valstī, vidējo svērto šādu katra ražošanas faktora importa vērtību pēc nodokļa nomaksas palielināja, pieskaitot iekšzemes transportēšanas izmaksas. Kā minēts 217. un 218. apsvērumā, Meksika reģistrē importa statistiku, izmantojot FOB vērtību. Tāpēc šajā lietā importa cenai, kas noteikta pēc GTA, pirms ievedmuitas nodokļa atspoguļošanas atsauces vērtībās tika pieskaitītas arī jūras pārvadājumu un apdrošināšanas izmaksas.

    (233)

    Importa cena reprezentatīvajā valstī tika noteikta kā vidējā svērtā vienības cena importam no visām trešām valstīm, izņemot ĶTR, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2015/755 1. pielikumā minētajām valstīm, kas nav PTO dalībvalstis (101). Komisija nolēma neņemt vērā importu reprezentatīvajā valstī no ĶTR, jo, kā Komisija ir secinājusi 135. apsvērumā, nebija pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas ĶTR, tādēļ ka pastāv nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē. Ņemot vērā to, ka nav pierādījumu, ka šie paši kropļojumi tādā pašā mērā neietekmē eksportam paredzētos ražojumus, Komisija uzskatīja, ka šie kropļojumi ietekmē eksporta cenas. Izņemot 234. apsvērumā minētos izejresursus, importa no ĶTR un dažām valstīm, kas nav PTO dalībvalstis, izslēgšanai nebija būtiskas ietekmes, jo pārējais imports joprojām veidoja 60–100 % no kopējā importa apjoma reprezentatīvajā valstī.

    (234)

    Izmeklēšanas periodā Meksika importēja lielu daudzumu dažu izejvielu (alumīnija kāpnes, atlokus, metināšanas stieples un bultskrūves) no ĶTR un/vai valstīm, kas nav PTO dalībvalstis. Šis imports veidoja 45–90 % no četru ražošanas faktoru kopējā importa apjoma. Tā kā lietas materiālos nebija norāžu par to, ka importa cenas no citām valstīm, izņemot ĶTR, nav atbilstošas atsauces vērtības, un tā kā ieinteresētās personas par šo jautājumu nebija sniegušas piezīmes, Komisija secināja, ka tās var izmantot kā šo izejvielu neizkropļoto izmaksu atsauces vērtību.

    (235)

    Dažiem ražošanas faktoriem faktiskās ar tiem saistītās izmaksas, kas radās izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, kuri sadarbojās, veidoja mazu daļu no kopējām ražošanas izmaksām izmeklēšanas periodā. Tā kā attiecībā uz šīm izejvielām izmantotā vērtība būtiski neietekmēja dempinga starpības aprēķinu neatkarīgi no izmantotā avota, Komisija nolēma iekļaut šīs izmaksas palīgmateriālu izmaksās, kā paskaidrots 239. apsvērumā.

    (236)

    Jūras pārvadājumu un apdrošināšanas vērtības noteikšanai Komisija izmantoja ESAO ITIC datubāzi. Komisija izmantoja koeficientu CIF pārrēķināšanai FOB, ko piemēro katrai atsevišķai ražošanas faktora (atbilstīgi HS kodam četrciparu līmenī, kas ir augstākā pieejamā detalizācijas pakāpe) un izcelsmes valsts kombinācijai. Tika ņemtas vērā datubāzē paziņotās vērtības par 2016. gadu, kas ir pēdējais pieejamais gads. Ja konkrētai izcelsmes valstij koeficients nebija pieejams, Komisija izmantoja konkrētajam ražošanas faktoram noteikto vidējo koeficientu.

    (237)

    Attiecībā uz ievedmuitas nodokļiem Komisija norādīja, ka Meksika importēja attiecīgās izejvielas no vairāk nekā 50 valstīm ar atšķirīgām ievedmuitas nodokļa likmēm. Komisija CIF vērtībai pieskaitīja ievedmuitas nodokļus, ko piemēro visu to izejvielu importam, kuras uzskata par atsevišķiem ražošanas faktoriem, un ņēma vērā to izcelsmes valsti.

    (238)

    Komisija izejvielu iekšzemes transportēšanas izmaksām, kas radušās katram izlasē iekļautajam ražotājam eksportētājam, kas sadarbojās, izteica procentos no šādu izejvielu faktiskajām izmaksām, un pēc tam to pašu procentuālo daļu piemēroja to pašu izejvielu neizkropļotajām izmaksām, lai iegūtu neizkropļotas transportēšanas izmaksas. Komisija uzskatīja, ka šīs izmeklēšanas kontekstā attiecību starp ražotāja eksportētāja izejvielu izmaksām un paziņotajām iekšzemes transportēšanas izmaksām varētu pamatoti izmantot par norādi, lai aplēstu neizkropļotās izejvielu izmaksas ar piegādi līdz rūpnīcai reprezentatīvajā valstī.

    Palīgmateriāli

    (239)

    Izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās, ziņoja par aptuveni 120 dažādu izejvielu un enerģijas veidu izmantošanu izmeklējamā ražojuma ražošanā. Izmeklēšanā tika konstatēts, ka vairums šo ražošanas faktoru veidoja nenozīmīgu daļu no kopējām ražošanas izmaksām, kā arī pa ražojuma veidiem. Komisija uzskatīja šos ražošanas faktorus par palīgmateriāliem. Izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, faktiski radušās izmaksas tika izteiktas procentos no tiešo materiālu faktiskajām izmaksām, un procentuālā daļa tika piemērota neizkropļotām tiešo materiālu izmaksām.

    Darbaspēks

    (240)

    ILOSTAT (102) publicē informāciju par mēnešalgām un vidējo nedēļas darba laiku saimnieciskās darbības nozarēs, citstarp Meksikā. Komisija šo 2019. gada informāciju izmantoja, lai noteiktu vidējo stundas algu rūpniecībā. Lai noteiktu kopējās darbaspēka izmaksas, Komisija paļāvās uz ESAO publicētajiem datiem izdevumā Taxing Wages 2020 (103), kas aptvēra 2019. gada laikposmu. Komisija stundas algai rūpniecībā pieskaitīja darba devēja veiktās veselības un maternitātes apdrošināšanas, sociālo pakalpojumu, nelaimes gadījumu apdrošināšanas, pensijas apdrošināšanas, atlaišanas un vecuma apdrošināšanas, kā arī mājokļu fonda iemaksas.

    Elektroenerģija

    (241)

    Kā paskaidrots 182. apsvērumā, Komisija konstatēja, ka nav pierādījumu tam, ka valdības iejaukšanās būtu izkropļojusi elektroenerģijas cenu Meksikā. Tāpēc neizkropļotās elektroenerģijas izmaksas tika noteiktas, pamatojoties uz Meksikas sniegto informāciju.

    (242)

    Otrajā paziņojumā Komisija informēja personas, ka tā plāno izmantot CFE publicētos elektroenerģijas tarifus rūpnieciskajiem lietotājiem (104). CFE elektroenerģijas tarifus, ko piemēro vairāku veidu uzņēmumiem un rūpnieciskajiem lietotājiem, publicēja pa mēnešiem un pa pašvaldībām. Ņemot vērā lielo datu apjomu, kas būtu jāapstrādā, kā arī nenozīmīgo elektroenerģijas īpatsvaru ražošanas izmaksās (aptuveni 1 %), Komisija nolēma balstīties uz to vidējo elektroenerģijas cenu Meksikā, kas noteikta Pasaules Bankas veiktajā apsekojumā Doing Business 2019. un 2020. gadam (105).

    (243)

    Pēc galīgās informācijas izpaušanas Chengxi Shipyard un Suzhou Titan apgalvoja, ka apsekojums Doing Business nav piemērots neizkropļoto elektroenerģijas izmaksu avots un ka Komisijai tā vietā bija jāizmanto CFE noteiktie tarifi rūpnieciskajam pieprasījumam pārvadē un rūpnieciskajam pieprasījumam apakšpārvadē. Uzņēmumi it īpaši norādīja, ka apsekojumā Doing Business izmantotā metodika neatspoguļo apstākļus, kādos elektroenerģiju izmanto TVT ražotāji. Apsekojumā Doing Business aprēķinātais tarifs bija piemērojams noliktavai, kas atrodas valsts lielākajā darījumdarbības pilsētā, pirmoreiz tiek pieslēgta tīklam un darbojas astoņas stundas dienā aptuveni 2 200 m2 platībā (ēka un zeme) ar daudz mazāku mēneša patēriņu nekā Ķīnas TVT ražotājiem. Taču, kā norāda Chengxi Shipyard, TVT ražotāji bieži vien atrodas piepilsētu rūpnieciskajās zonās, tiem ir lielas ražotnes un tie darbojas nepārtraukti. Turklāt Suzhou Titan iesniedza neizkropļoto elektroenerģijas izmaksu aprēķinu, pamatojoties uz diviem CFE noteiktajiem tarifiem (rūpnieciskais pieprasījums pārvadē un rūpnieciskais pieprasījums apakšpārvadē) pašvaldībās, kurās atrodas Meksikas TVT ražotāji.

    (244)

    Komisija atzīmēja, ka CFE rūpnieciskajiem klientiem izmantoja 13 dažādus tarifus. Lai gan būtu iespējams viegli neņemt vērā dažus no minētajiem tarifiem, piemēram, tarifus uzņēmumiem, kas nodarbojas ar lauksaimniecību vai akvakultūru, būtu jāņem vērā vēl daudzi citi. Komisija konstatēja, ka izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji nav iesnieguši pierādījumus, kas ļautu noteikt, kurš tarifs būtu bijis jāizmanto. Apsekojumā Doing Business publicētā atsauces vērtība bija piemērojama rūpnieciskajam klientam, kas ņemts par piemēru. Tāpēc Komisija uzskatīja, ka šī atsauces vērtība ir pamatota, lai gan apsekojumā Doing Business izmantotais uzņēmuma modelis nedarbojās tieši tādos pašos apstākļos kā Ķīnas TVT ražotāji. Tādējādi Komisija noraidīja šo apgalvojumu.

    Dabasgāze

    (245)

    Dabasgāzes cena Meksikā izmeklēšanas periodā bija pieejama tiešsaistes statistikas datubāzē, ko uztur energoregulators CRE (106). Komisija izmantoja cenas, kas paziņotas par visiem mēnešiem izmeklēšanas periodā. Cenas tika norādītas par gigadžoulu. Tāpēc bija nepieciešams tās pārrēķināt kubikmetros. Lai noteiktu konversijas koeficientu, Komisija izmantoja Kanādas dabasgāzes piegādātāja Forbis BC tiešsaistē publicēto informāciju (107).

    3.2.3.2.   Izgatavošanas pieskaitāmās izmaksas, PVA izmaksas un peļņa

    (246)

    Pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktā ir noteikts, ka “saliktā normālā vērtība ietver neizkropļotas un samērīgas administratīvās, pārdošanas un vispārējās izmaksas un peļņu”. Turklāt, lai aptvertu izmaksas, kas nav ietvertas minētajos ražošanas faktoros, ir jānosaka izgatavošanas pieskaitāmo izmaksu vērtība.

    (247)

    Izgatavošanas pieskaitāmās izmaksas tika noteiktas katram izlasē iekļautajam ražotājam eksportētājam atsevišķi. Uzņēmumu paziņotās izgatavošanas pieskaitāmās izmaksas tika izteiktas kā daļa no ražotāju eksportētāju faktiskajām izgatavošanas izmaksām. Šo procentuālo lielumu piemēroja neizkropļotām izgatavošanas izmaksām.

    (248)

    Lai noteiktu neizkropļotu un samērīgu summu PVA izmaksām un peļņai, Komisija paļāvās uz divu Meksikas TVT ražotāju finanšu datiem. Attiecībā uz Arcosa Industries de México, S. de R.L. de C.V. Komisija izmantoja 2019. gada konsolidētajā gada pārskatā iekļautos finanšu pārskatus, jo īpaši datus, kas paziņoti par EEG segmentu (108). Komisija attiecībā uz Speco Wind Power, S.A. de C.V. izmantoja individuālo finanšu informāciju par 2019. gadu, kas pieejama D&B datubāzē Global Financials (109).

    (249)

    Pēc galīgās informācijas izpaušanas Chengxi Shipyard apgalvoja, ka Komisija uzņēmuma PVA izmaksas nedrīkstēja neņemt vērā, jo nebija pierādīts, ka tās ir kropļotas. Turklāt uzņēmums apgalvoja, ka gadījumā, ja Arcosa finanšu pārskati tomēr tiktu izmantoti, attiecīgo izmaksu posteņu un peļņas vērtības būtu jāsamazina līdz 75 % apmēram, jo tāda bija TVT un inženiertehnisko konstrukciju apakšsegmenta daļa EEG grupas ieņēmumos.

    (250)

    Komisija 88. apsvērumā izdarīja secinājumus par nozīmīgiem kropļojumiem, kuru dēļ ir lietderīgi piemērot pamatregulas 2. panta 6.a punktu. Konstatējumi tika izdarīti ne tikai attiecībā uz TVT ražošanā izmantotajām izejvielām, bet arī attiecībā uz izmeklējamo ražojumu un horizontālajiem jautājumiem, kas ir kopīgi visām Ķīnas ekonomikas nozarēm. Tāpēc Komisija uzskatīja par piemērotu aizstāt izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju PVA izmaksas un peļņu ar neizkropļotām atsauces vērtībām. Turklāt Komisija atzīmēja, ka Arcosa finanšu informāciju nebija iespējams pielāgot apakšsegmenta radītajam līmenim, kas bija vistuvāk izmeklējamajam ražojumam, jo Arcosa finanšu informācijā bija sniegtas ziņas tikai par TVT un inženiertehnisko konstrukciju apakšsegmenta daļu EEG grupas ieņēmumos, bet ne par pārdoto preču izmaksām un citām netiešajām izmaksām, kas iekļautas PVA izmaksās. Līdz ar to Chengxi Shipyard apgalvojumi tika noraidīti.

    (251)

    Chengxi Shipyard turklāt apgalvoja, ka saskaņā ar savu grāmatvedības praksi tas izgatavošanas pieskaitāmajās izmaksās ir iekļāvis atsevišķus izmaksu posteņus, kuri faktiski būtu jāiekļauj PVA izmaksās. Uzņēmums iesniedza šo izmaksu posteņu sarakstu un lūdza Komisiju izslēgt tos no uzrādītajām izgatavošanas pieskaitāmajām izmaksām, lai novērstu šo izmaksu posteņu divkāršu uzskaiti, jo tās tika iekļautas PVA izmaksu atsauces vērtībā.

    (252)

    Komisija atzīmēja, ka uzņēmums pats paziņoja attiecīgos izmaksu posteņus izgatavošanas pieskaitāmajās izmaksās visas izmeklēšanas laikā (sākotnējā atbildē uz anketas jautājumiem, atbildē par nepilnībām un pārskatītajā datu versijā, kas tika iesniegta attālinātās kontrolpārbaudes laikā). Tas tikai piezīmēs par galīgās informācijas izpaušanu pieprasīja, lai daži izmaksu posteņi tiktu izslēgti no izgatavošanas pieskaitāmajām izmaksām un pārvietoti uz PVA izmaksām. Turklāt iesniegtajā informācijā par peļņu un zaudējumiem (110), kas bija daļa no atbildes uz anketas jautājumiem, uzņēmums atsevišķi norādīja PVA izmaksas, kuras veido izgatavošanas pieskaitāmajās izmaksās neiekļauti izmaksu posteņi. Vēl svarīgāk ir tas, ka izmaksu sadalījums starp izgatavošanas pieskaitāmajām izmaksām un PVA izmaksām, par ko uzņēmums ziņoja izmeklēšanas laikā, atbilda tā finanšu grāmatvedībai, kurā attiecīgie izmaksu posteņi tika grāmatoti izgatavošanas pieskaitāmo izmaksu kontos. Tāpēc Komisija šo apgalvojumu noraidīja.

    (253)

    Pēc galīgās informācijas izpaušanas Suzhou Titan apgalvoja, ka Komisija nepareizi interpretējusi to, vai atsevišķas PVA izmaksas Speco finanšu informācijā bija saistītas ar ienākumiem vai izdevumiem, kā rezultātā tika noteiktas pārāk augstas PVA izmaksas. Kā norādīja uzņēmums, PVA izmaksām vajadzēja veidot aptuveni 15 miljonus MXN, nevis Komisijas aprēķinātos 42 miljonus MXN.

    (254)

    Komisija pārbaudīja apgalvojumu un apstiprināja, ka PVA izmaksas ir aprēķinātas pareizi. PVA izmaksu vērtību var viegli pārbaudīt, salīdzinot bruto peļņu (aptuveni 105 miljoni MXN) ar peļņu pirms nodokļu nomaksas (aptuveni 63 miljoni MXN). To starpība (42 miljoni MXN, nevis 15 miljoni MXN) ir PVA izmaksu vērtība. Tādējādi Komisija šo apgalvojumu noraidīja.

    3.2.4.   Aprēķins

    (255)

    Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu aprēķināja normālo vērtību EXW līmenī.

    (256)

    Vispirms Komisija noteica neizkropļotas izgatavošanas izmaksas. Komisija piemēroja neizkropļotas vienības izmaksas katra izlasē iekļautā ražotāja eksportētāja, kas sadarbojās, atsevišķu ražošanas faktoru faktiskajam patēriņam. Komisija reizināja vienības patēriņa apjomu ar neizkropļotām vienības izmaksām reprezentatīvajā valstī, kā aprakstīts 3.2.3. iedaļā.

    (257)

    Pēc neizkropļotu izgatavošanas izmaksu noteikšanas Komisija piemēroja izgatavošanas pieskaitāmās izmaksas, PVA izmaksas un peļņu, kā norādīts 246.–248. apsvērumā.

    (258)

    Lai iegūtu neizkropļotās ražošanas izmaksas, Komisija katra izlasē iekļautā ražotāja eksportētāja neizkropļotajām izgatavošanas izmaksām pieskaitīja izgatavošanas pieskaitāmās izmaksas, kā paskaidrots 247. apsvērumā, no 3 % līdz 10 % apmērā no izgatavošanas izmaksām.

    (259)

    Ražošanas izmaksām, kas noteiktas iepriekšējā apsvērumā aprakstītajā kārtībā, Komisija piemēroja PVA izmaksas un peļņu, kas noteikta, pamatojoties uz divu Meksikas TVT ražotāju finanšu datiem. Vidējās svērtās PVA izmaksas, izteiktas procentos no pārdoto preču izmaksām (“PPI”) un piemērotas neizkropļotām ražošanas izmaksām, sasniedza 13,6 %. Vidējā svērtā peļņa, izteikta procentos no PPI un piemērota neizkropļotām ražošanas izmaksām, sasniedza 10,8 %.

    (260)

    Visbeidzot, attiecīgā gadījumā Komisija atskaitīja neizkropļoto blakusproduktu vērtību. Komisija blakusproduktu daudzumus, kas saražoti uz vienu izmeklējamā ražojuma vienību, reizināja ar neizkropļotu blakusprodukta vienības cenu, kas novērota reprezentatīvajā valstī, kā aprakstīts iepriekš 3.2.3. iedaļā.

    (261)

    Uz šā pamata Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu aprēķināja katra ražojumu veida normālo vērtību EXW līmenī.

    (262)

    Pēc galīgās informācijas izpaušanas Chengxi Shipyard un Suzhou Titan apgalvoja, ka Komisijai pārdotā blakusprodukta (tērauda lūžņu) neizkropļotā vērtība bija jāatskaita no izgatavošanas izmaksām, nevis no normālās vērtības. Chengxi Shipyard apgalvoja, ka tas atbilst uzņēmuma grāmatvedības praksei veikt no metāllūžņu pārdošanas gūto ieņēmumu ieskaitu pret izgatavošanas izmaksām. Suzhou Titan atgādināja, ka Komisija iepriekšējās izmeklēšanās (111) atskaitīja blakusprodukta neizkropļoto vērtību no izgatavošanas izmaksām.

    (263)

    Attiecībā uz Chengxi Shipyard apgalvojumu Komisija norādīja, ka uzņēmums savā izmaksu uzskaites sistēmā ieņēmumus no tērauda lūžņu pārdošanas patiešām attiecināja uz katru projektu. Tomēr finanšu uzskaitē ieņēmumi no tērauda lūžņu pārdošanas netika iegrāmatoti kā pamatdarbības ieņēmumi, un tie noteikti nesamazināja izgatavošanas izmaksu vērtību. Gluži pretēji, ieņēmumi tika iegrāmatoti postenī “Citi darbības ieņēmumi”.

    (264)

    Attiecībā uz Suzhou Titan argumentu Komisija atzīmēja, ka minētajā izmeklēšanā blakusprodukts tika atkārtoti izmantots pašu ražotāju ražošanā, bet šajā lietā tērauda lūžņi tika pārdoti. Tādēļ šajā izmeklēšanā tērauda lūžņu atsauces vērtība bija neizkropļotā pārdošanas cena, kas, protams, ietver ne tikai izgatavošanas izmaksas, bet arī izgatavošanas pieskaitāmās izmaksas, PVA izmaksas un peļņu.

    (265)

    Tāpēc Komisija 262. apsvērumā aprakstītos Chengxi Shipyard un Suzhou Titan apgalvojumus noraidīja.

    (266)

    Papildus savām piezīmēm par metodiku, kas tika izmantota, lai atspoguļotu blakusprodukta ietekmi uz normālo vērtību, Chengxi Shipyard norādīja, ka Komisija uzņēmuma normālās vērtības aprēķinā neņēma vērā blakusproduktu atskaitījumu.

    (267)

    Komisija pārbaudīja apgalvojumu un apstiprināja, ka pārrakstīšanās kļūdas dēļ no normālās vērtības patiešām netika atskaitīta blakusprodukta neizkropļotā vērtība. Komisija izlaboja kļūdu un atspoguļoja šīs izmaiņas arī citu uzņēmumu, kas sadarbojās, dempinga starpības un atlikušās dempinga starpības aprēķinos. Komisija nosūtīja uzņēmumam papildu galīgās informācijas izpaušanas dokumentu un deva tam iespēju izteikt piezīmes. Uzņēmumam nebija citu piezīmju par šo jautājumu.

    (268)

    Pēc galīgās informācijas izpaušanas Chengxi Shipyard apgalvoja, ka Komisijai nevajadzēja uz salikto normālo vērtību pārnest palīgmateriālu izmaksas un izgatavošanas pieskaitāmās izmaksas kā procentuālo daļu no izgatavošanas izmaksām. Kā norāda uzņēmums, abas minētās izmaksu kategorijas nebija saistītas ar citu izejmateriālu vērtību. Tā vietā Komisijai būtu vajadzējis noteikt piemērotu atsauces vērtību reprezentatīvajā valstī.

    (269)

    Komisija paskaidroja, ka aprakstītā metodika tika piemērota, tāpēc ka reprezentatīvajā valstī pieejamajos finanšu datos nebija informācijas par izgatavošanas pieskaitāmajām izmaksām. Ieinteresētās personas par to tika informētas ar diviem paziņojumiem par normālās vērtības noteikšanas avotiem. Tādējādi uzņēmumam bija pietiekami daudz iespēju ierosināt piemērotu atsauces vērtību, ar ko aizstāt izkropļotās izgatavošanas pieskaitāmās izmaksas.

    (270)

    Attiecībā uz palīgmateriāliem Komisija atzīmēja, ka faktiski palīgmateriālu izmaksas tika izteiktas procentuāli no tiešo materiālu izmaksām, nevis procentuāli no izgatavošanas izmaksām. Šajā sakarā tā nolēma piemērot šo metodiku, ņemot vērā palīgmateriālu ierobežoto ietekmi uz ražošanas izmaksām kopumā un katra ražojumu veida ražošanas izmaksām, kā arī ņemot vērā dažu izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju nespēju ziņot par dažu ražošanas faktoru patēriņu standarta mērvienībās. Tā vietā tika ziņots par tādām vienībām kā komplekti vai pudeles, kas nebija saderīgas ar importa statistikā izmantotajām vienībām. Lai gan kopumā šie uzņēmumi veltīja pūles un pārrēķināja svarīgāko ražošanas faktoru patēriņu standarta mērvienībās (galvenokārt kilogramos), šo trūkumu nevarēja novērst attiecībā uz visiem attiecīgajiem ražošanas faktoriem. Tas neļāva Komisijai atrast piemērotu atsauces vērtību reprezentatīvajā valstī, un tādējādi bija vajadzīgs atspoguļot palīgmateriālu izmaksas normālajā vērtībā procentuāli no neizkropļotajām tiešo materiālu izmaksām.

    (271)

    Pamatojoties uz 269. un 270. apsvērumā izklāstītajiem iemesliem, Komisija 268. apsvērumā aprakstītos Chengxi Shipyard apgalvojumus noraidīja.

    (272)

    Chengxi Shipyard tāpat apgalvoja, ka Komisijas izmantotā metode, pēc kuras ražošanas faktoru neizkropļotajām izmaksām pieskaitīja iekšzemes transportēšanas izmaksas, ir nepareiza. Tā vietā, lai palielinātu neizkropļotās izmaksas par vienotu procentuālo daļu, kas noteikta, pamatojoties uz uzņēmuma datiem, Komisijai bija jāaprēķina atsevišķas transporta izmaksas katram ražošanas faktoram. Uzņēmums jo īpaši apgalvoja, ka vienības transportēšanas izmaksas ir vairāk saistītas ar materiāla svaru nekā ar tā vērtību. Tādējādi, izmantojot vienotu procentuālo daļu, tika iegūtas pārāk augstas transportēšanas izmaksas vērtīgākiem ražošanas faktoriem.

    (273)

    Komisija atgādināja, ka ražotājiem eksportētājiem bija jāziņo par faktiskajām vai aplēstajām transportēšanas izmaksām saistībā ar katru ražošanas faktoru. Tomēr uzņēmums prasīto informāciju nesniedza. Tādējādi Komisija noraidīja šo apgalvojumu.

    3.3.   Eksporta cena

    (274)

    Piezīmēs par procedūras sākšanu CCCME apgalvoja, ka informācijas avoti par eksporta cenu ir apšaubāmi, it īpaši tāpēc, ka sūdzībā izmantotā trīs sekciju TVT cena bija augstāka par četru sekciju torņa cenu.

    (275)

    Komisija atzīmēja, ka šajā lietā sūdzības iesniedzējs ĶTR ražotāju eksportētāju eksporta cenas noteikšanai nevarēja izmantot oficiālo importa statistiku. Pirmkārt, uz izmeklējamo ražojumu attiecas KN kodi, kas aptver plašāku ražojumu klāstu. Otrkārt, importa statistikā daudzumus reģistrē kilogramos. Tāpēc nebija iespējams noteikt dažādu veidu torņu importa cenu (atkarībā no sekciju skaita). Kā paskaidrots sūdzībā (112), sūdzības iesniedzējs iesniedza Savienības ražotāju ar zvērestu apstiprinātus apliecinājumus kā pietiekamus pierādījumus par Ķīnas ražotāju eksportētāju piedāvāto uzvarējušo cenu piedāvājumu konkursos, kuros Savienības ražotāji piedalījās, bet zaudēja. Šīs lietas apstākļos un ņemot vērā izmeklējamā ražojuma specifiku, Komisija uzskatīja, ka ar zvērestu apstiprinātie apliecinājumi ir pietiekami uzticams avots. Tas, ka trīs sekciju TVT cena bija augstāka nekā četru sekciju TVT cena, iespējams, izrietēja no sūdzības iesniedzēja izmantotā informācijas avota. Turklāt CCCME nesniedza pierādījumus, kas liecinātu, ka šāda situācija nav iespējama, jo īpaši tāpēc, ka ražošanas izmaksas un līdz ar to arī pārdošanas cenu ietekmē ne tikai sekciju skaits, bet arī to izmēri (diametrs, garums un biezums). Līdz ar to Komisija noraidīja šo apgalvojumu.

    (276)

    Izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji eksportēja tieši neatkarīgiem pircējiem Savienībā.

    (277)

    Tāpēc saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu eksporta cena bija cena, kas faktiski samaksāta vai maksājama par attiecīgo ražojumu, to pārdodot eksportam uz Savienību.

    3.4.   Salīdzinājums

    (278)

    Komisija salīdzināja normālo vērtību un izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju eksporta cenu EXW līmenī.

    (279)

    Ja tas bija nepieciešams taisnīgai salīdzināšanai, Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu koriģēja eksporta cenu, lai ņemtu vērā atšķirības, kas ietekmē cenas un to salīdzināmību. Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta k) apakšpunktu tika veiktas korekcijas attiecībā uz pārkraušanu un iekraušanu, transportu attiecīgajā valstī, kredīta izmaksām, kā arī attiecīgā gadījumā eksporta cena tika koriģēta, ņemot vērā to piegāžu vērtību, ko klients veica saskaņā ar pārstrādes līgumu.

    (280)

    Piezīmēs par galīgās informācijas izpaušanu Chengxi Shipyard apgalvoja, ka dati par Meksikas TVT ražotāju PVA izmaksām nesniedza pietiekami detalizētu informāciju. Tāpēc uzņēmums uzskata, ka normālās vērtības aprēķinā izmantotajās PVA izmaksās, iespējams, bija iekļauti izdevumi, kas salīdzināšanas nolūkā būtu jāatskaita no eksporta cenas. Pēc tam uzņēmums lūdza koriģēt PVA izmaksu atsauces vērtību, lai atspoguļotu no eksporta cenas atskaitītās korekcijas.

    (281)

    Komisija uzskatīja, ka uzņēmums nav iesniedzis pierādījumus, ka salīdzināšanas nolūkā no eksporta cenas atskaitītie izdevumi ir iekļauti divu Meksikas TVT ražotāju PVA izmaksās. Līdz ar to Komisija noraidīja šo apgalvojumu.

    (282)

    Chengxi Shipyard turklāt apgalvoja, ka bija jāsalīdzina normālā vērtība un eksporta cena gabalā, proti, par TVT sekciju, nevis par kilogramu, kā to darīja Komisija. Uzņēmums norādīja, ka lielākā daļa kaitējuma rādītāju arī tika izteikti gabalos, nevis svarā. Turklāt tas apgalvoja, ka TVT cena par kilogramu sniedz izkropļotu priekšstatu, jo katrā sekcijā var būt dažādas iekšējās detaļas, kas ietekmē tās svaru, bet nav saistītas ar TVT cenu. Visbeidzot, Chengxi Shipyard norādīja uz neatbilstībām starp EUSALUR tabulā (pārdošanas apjoms nesaistītiem klientiem Savienībā) un COM PCN (ražošanas izmaksas katram ražojuma veidam) tabulā norādīto atsevišķu sekciju svaru. Uzņēmums apgalvoja, ka šīs neatbilstības izraisīja labojums, kuru attālinātās kontrolpārbaudes laikā pieprasīja veikt Komisija.

    (283)

    Komisija uzskatīja, ka kaitējuma rādītāji nebija saistīti ar dempinga starpības aprēķinu. Turklāt uzņēmums nesniedza nekādus pierādījumus apgalvojumam, ka iekšējo detaļu iekļaušana neietekmē TVT cenu. Kas attiecas uz atsevišķu veidu ražojumu (sekciju) svara neatbilstībām pārdošanas un ražošanas izmaksu tabulās, Komisija attālinātās kontrolpārbaudes laikā patiešām konstatēja, ka atsevišķas pārdošanas rēķinos uzskaitītās detaļas nebija norādītas attiecīgo pārdošanas darījumu vērtībā un daudzumā (svarā). Tā kā uzņēmums apstiprināja, ka šīs detaļas tika piegādātas kā konkrētas TVT sekcijas piederumi un iekļautas paziņotajās ražošanas izmaksās, Komisija lūdza uzņēmumu iekļaut tās attiecīgo pārdošanas darījumu daudzumā un vērtībā, un uzņēmums tam piekrita. Uzņēmums apgalvoja, ka tas ražošanas izmaksu datos ir saskaņojis svaru ar sākotnēji pārdošanas tabulā norādīto svaru. Šajā izmeklēšanas posmā nebija iespējams pārbaudīt, kurš svars katra veida ražojumam (TVT sekcijai) bija pareizs un tāpēc būtu izmantojams aprēķinos. Tāpēc Komisija šos apgalvojumus noraidīja.

    (284)

    Pēc galīgās informācijas izpaušanas Suzhou Titan apgalvoja, ka Komisija nav ņēmusi vērā atšķirības starp piekrastes un atkrastes TVT. Lai gan Komisija nolēma nepiemērot antidempinga pasākumus importam uz dalībvalstu kontinentālo šelfu un ekskluzīvajām ekonomiskajām zonām, uzņēmums apgalvoja, ka atkrastes torņi tiek izmantoti arī vējparkos, kuri atrodas valstu teritoriālajos ūdeņos. Tāpēc uzņēmums apgalvoja, ka gadījumā, ja aprēķinos tiktu iekļauti atkrastes TVT, salīdzinājumā būtu jāatspoguļo piekrastes un atkrastes TVT atšķirīgās fizikālās īpašības.

    (285)

    Attiecībā uz Suzhou Titan Komisija norādīja, ka uzņēmums nedz eksportēja, nedz ražoja atkrastes TVT. Kopumā tikai viens no trim izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem ražoja un eksportēja uz Savienību ierobežotu skaitu sekciju atkrastes iekārtām. Tās tika iekļautas dempinga starpības aprēķinos. Tā kā ražojumu veidu definīcija bija ļoti detalizēta, salīdzinot normālo vērtību un eksporta cenu katra veida ražojumam, nenotika pārklāšanās ar piekrastes TVT sekcijām. Tādējādi Komisija uzskatīja, ka, nosakot dempingu, netika ignorētas atšķirības starp piekrastes un atkrastes torņiem, un tādējādi noraidīja apgalvojumu.

    3.5.   Dempinga starpība

    (286)

    Attiecībā uz izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktu salīdzināja katra veida līdzīgā ražojuma vidējo svērto normālo vērtību ar atbilstīgā veida attiecīgā ražojuma vidējo svērto eksporta cenu.

    (287)

    Attiecībā uz izlasē neiekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, Komisija aprēķināja vidējo svērto dempinga starpību saskaņā ar pamatregulas 9. panta 6. punktu. Tāpēc minētā starpība tika noteikta, pamatojoties uz izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju starpībām un neņemot vērā pamatregulas 18. pantā minētajos apstākļos noteiktās starpības.

    (288)

    Pamatojoties uz to, izlasē neiekļauto ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, galīgā dempinga starpība ir 81,9 %.

    (289)

    Visiem pārējiem ĶTR ražotājiem eksportētājiem Komisija dempinga starpību noteica saskaņā ar pamatregulas 18. pantu, pamatojoties uz pieejamiem faktiem. Tālab Komisija noteica ražotāju eksportētāju sadarbības līmeni. Sadarbības līmenis ir ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, eksporta apjoms uz Savienību, kas izteikts proporcionāli kopējam importam Savienībā no ĶTR izmeklēšanas periodā, kurš tika mērīts pēc torņu skaita un noteikts, pamatojoties uz Savienības ražošanas nozares aplēsēm, kā paskaidrots 308.–313. apsvērumā.

    (290)

    Šajā gadījumā sadarbības līmenis ir zems, jo ražotāju eksportētāju, kuri sadarbojās, izcelsmes importa apjoms bija apmēram 30 % no kopējā eksporta uz Savienību IP laikā. Pamatojoties uz to, Komisija uzskatīja par piemērotu noteikt atlikušo dempinga starpību tās vidējās svērtās dempinga starpības līmenī, kas noteikta to veidu ražojumiem, kurus visvairāk eksportēja Chengxi Shipyard – izlasē iekļautais ražotājs eksportētājs ar visaugstāko individuālo dempinga starpību. Šo veidu ražojumi veidoja vairāk nekā 50 % no minētā uzņēmuma izmeklējamā ražojuma eksporta uz Savienību IP laikā.

    (291)

    Galīgās dempinga starpības, kas izteiktas procentos no CIF cenas ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas, ir šādas.

    Uzņēmums

    Galīgā dempinga starpība

    Chengxi Shipyard

    126,8  %

    Penglai Dajin

    49,7  %

    Suzhou Titan

    60,7  %

    Citi uzņēmumi, kas sadarbojās

    81,9  %

    Visi pārējie uzņēmumi

    143,2  %

    (292)

    Pēc galīgās informācijas izpaušanas CCCME apgalvoja, ka Komisijas noteiktās dempinga starpības nav ticamas. Par piemēru minot citiem uzņēmumiem, kas sadarbojās, noteikto dempinga starpību, ražošanas nozares organizācija jo īpaši norādīja, ka, pamatojoties uz Komisijas aprēķiniem, Ķīnas eksportētāju normālajai vērtībai vajadzētu būt par aptuveni 80 % augstākai nekā to eksporta cenai situācijā, kad Ķīnas eksporta cenas bija aptuveni tādā pašā līmenī kā Savienības ražotāju ražošanas izmaksas. Pie šāda secinājuma CCCME nonāca, no kaitējuma starpības (11,2 %) atņemot mērķa peļņu (9,1 %), un tādējādi apgalvoja, ka Ķīnas eksporta cena bijusi tikai par 2 % augstāka nekā Savienības ražotāja ražošanas izmaksas.

    (293)

    Komisija atzīmēja, ka, novērtējot dempinga starpības aprēķina ticamību, nav nozīmes atšķirībai starp dempinga starpību un kaitējuma starpību. Dempinga starpības tika aprēķinātas, pamatojoties uz uzņēmumu sniegto informāciju (ražošanas faktoru patēriņš, konkrētas izmaksas, eksporta cenas) un reprezentatīvajā valstī noteiktajām neizkropļotajām izmaksām un atsauces vērtībām. Ražotājiem eksportētājiem bija iespēja izteikt piezīmes par to individuālās dempinga starpības aprēķinu. Ja tiktu konstatētas faktu kļūdas, Komisija tās būtu izlabojusi. Turklāt visas personas tika informētas par reprezentatīvajā valstī noteikto neizkropļoto izmaksu un atsauces vērtību avotiem un vērtībām, un tām tika dota iespēja izteikt piezīmes par pašiem avotiem, kā arī par iespējamām kļūdām aprēķinos. Pamatojoties uz ieinteresēto personu piezīmēm, Komisija vajadzības gadījumā veica izmaiņas vai labojumus.

    (294)

    Turklāt CCCME salīdzināja kategorijas, kuras praktiski nav iespējams salīdzināt. Piemēram, CCCME neņēma vērā to, ka Ķīnas eksporta cenās pēc izkraušanas bija iekļautas PVA izmaksas, peļņa, pārkraušanas, iekraušanas, jūras pārvadājumu un apdrošināšanas izmaksas, ievedmuitas nodokļi un pēcimportēšanas izmaksas, tāpēc tās nevarēja salīdzināt ar Savienības ražošanas izmaksām. Turklāt CCCME neņēma vērā to, ka Ķīnas eksporta cena, salīdzinot ar Savienības mērķa cenu kaitējuma starpības aprēķināšanai, bija cena pēc izkraušanas, turpretī dempinga starpības aprēķināšanai izmantotā Ķīnas eksporta cena bija EXW cena.

    (295)

    Visbeidzot, pamatojoties uz 293. un 294. apsvērumā izklāstītajiem iemesliem, Komisija noraidīja CCCME apgalvojumu.

    4.   KAITĒJUMS

    4.1.   Savienības ražošanas nozares definīcija un Savienības ražošanas apjoms

    (296)

    Izmeklēšanas periodā līdzīgo ražojumu Eiropas Savienībā ražoja 19 zināmi ražotāji (113). Tie veido “Savienības ražošanas nozari” pamatregulas 4. panta 1. punkta nozīmē.

    (297)

    Tika noteikts, ka Savienības kopējais ražošanas apjoms izmeklēšanas periodā bija 2 443 torņi.

    (298)

    Kā norādīts 8. apsvērumā, tika lēsts, ka trīs izlasē iekļautie Savienības ražotāji pārstāvēja 38 % no līdzīgā ražojuma kopējā ražošanas apjoma Savienībā. Tie veidoja 38 % no Savienības pārdošanas apjoma, kas bija noteikts izmeklēšanas sākumposmā.

    4.2.   Patēriņš Savienībā

    (299)

    Trīs KN kodi, ar kuriem var importēt TVT vai to sekcijas, ietver arī ievērojamu daudzumu citu produktu. Tāpēc, tā kā nebija precīzāku datu par TVT importu attiecīgajā periodā, Komisija noteica patēriņu Savienībā, pamatojoties uz EWTA datiem (114).

    (300)

    EWTA aprēķināja patēriņu, sākot no vēja iekārtu jaudas megavatos, ko publicējusi WindEurope (115). EWTA aprēķināja torņu skaitu, katru gadu uzstādīto MW apjomu dalot ar uzstādīto vējturbīnu ģeneratoru vidējo(-iem) izmēru(-iem) saskaņā ar WindEurope ziņojumiem. Patēriņš Savienībā 2017. gadā ir balstīts uz 2018. gadā uzstādītajām iekārtām, par kurām ziņo WindEurope, patēriņš Savienībā 2018. gadā ir balstīts uz 2019. gadā uzstādītajām iekārtām, par kurām ziņo WindEurope, un patēriņš Savienībā 2019. gadā ir balstīts uz 2020. gadā uzstādītajām iekārtām, par kurām ziņo WindEurope. Patēriņš Savienībā izmeklēšanas periodā ir balstīts uz WindEurope paziņoto 2020. gadā uzstādīto iekārtu skaitu (izmeklēšanas perioda pirmajā pusē) un ekstrapolācijām, kuru pamatā ir EWTA tirgus informācija (izmeklēšanas perioda otrajā pusē). Viena gada laika korekcija ir nepieciešama, jo no brīža, kad ražotāji pārdod TVT saviem klientiem, līdz brīdim, kad tiek uzstādītas vējturbīnas, paiet laiks, kas saskaņā ar lietā esošo informāciju ir vidēji 12 mēneši (116), lai gan tas var būt ilgāks (117).

    (301)

    Pamatojoties uz to, TVT patēriņa dinamika attiecīgajā periodā bija šāda.

    2. tabula

    Patēriņš Savienības tirgū (torņi)

     

    2017

    2018

    2019

    Izmeklēšanas periods

    Patēriņš Savienībā

    2 707

    3 200

    2 851

    3 087

    Indekss

    100

    118

    105

    114

    Avots: EWTA

    (302)

    Kopējais patēriņš palielinājās no 2 707 torņiem 2017. gadā līdz 3 087 torņiem izmeklēšanas periodā. Īpaši liels pieprasījums bija 2018. gadā, ko izraisīja uzstādīto iekārtu skaita pieaugums 2019. gadā Spānijā, Zviedrijā un atkrastē (118).

    (303)

    Pēc galīgās informācijas izpaušanas GE apgalvoja, ka patēriņa Savienībā rādītāju pamatošana ar uzstādīto iekārtu skaitu Savienībā nākamajā gadā ir nesaprotama, jo no uzstādīšanas gada nebūtu iespējams precīzi aprēķināt pirkuma datumu. Pamatojot šo apgalvojumu, GE atsaucās uz to, ka sagatavošanās laiks var būt ilgāks par vienu gadu, kā to konstatēja Komisija; taču GE nekomentēja, vai ir lietderīgi izmantot 12 mēnešu vidējo sagatavošanās laiku, kuru ierosināja EWTA un kuru Komisija atzina par pamatotu, pamatojoties uz informāciju, ko šajā izmeklēšanā bija sniegušas ieinteresētās personas.

    (304)

    Komisija vispirms atzīmēja, ka GE nav ierosinājis ne alternatīvu sagatavošanās laiku patēriņa noteikšanai, pamatojoties uz WindEurope uzstādīšanas datiem, ne arī citu patēriņa aprēķināšanas pamatu. Patiesībā GE jau atzina, ka laikposms starp vējturbīnu torņu no tērauda iegādi un uzstādīšanu ievērojami atšķiras atkarībā no vējparka projekta, tā lieluma un atrašanās vietas, tāpat svārstās arī laikposms starp vējturbīnu torņu no tērauda muitošanu (vai to izvešanu no Savienības ražotāju rūpnīcām) un uzstādīšanu. Attiecībā uz to, cik pamatots ir vidējais viena gada sagatavošanās laiks starp pārdošanu (patēriņu) un uzstādīšanu, EWTA argumentāciju pamatoja citu ieinteresēto personu paziņojumi izmeklēšanas gaitā (119). Visbeidzot, patēriņa tendence, kas noteikta, piemērojot viena gada korekciju, nav pretrunā citai lietā esošajai informācijai. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts.

    (305)

    Pēc galīgās informācijas izpaušanas CCCME lūdza samērot izmantoto attiecīgo datu kopu ar publiski pieejamiem avotiem. Komisija noraidīja šo apgalvojumu. Precīzu publiski pieejamu statistikas datu trūkums par vējturbīnu torņiem no tērauda ir konkrētais iemesls, kādēļ tika izmantota 300. apsvērumā izklāstītā metodika. Attiecībā uz importu Eurostat neizmanto tās pašas mērvienības kā WindEurope datu kopā. Turklāt KN kodi, ar kuriem klasificē vējturbīnu torņus no tērauda, ievērojamā apjomā aptver arī citus ražojumus. Iesniegtās EWTA datu kopu atvērtās versijas tika darītas pieejamas ieinteresētajām personām ar dokumentu t21.003247, kas saglabāts 2021. gada 12. aprīlī (WindEurope un Eurostat datu kopas), un dokumentu t21.004376, kas datēts ar 2021. gada 7. jūniju (WindEurope datu kopa).

    (306)

    Pēc galīgās informācijas izpaušanas CCCME apšaubīja arī būtiskās atšķirības patēriņa rādītājos (120), kas norādīti sūdzībā (121), EWTA2021. gada 9. aprīļa atbildē uz makroekonomisko datu anketas jautājumiem (122) un EWTA2021. gada 7. jūnija pārskatītajā sniegtajā informācijā (123). Komisija paskaidroja, ka EWTA ir pienācīgi paskaidrojusi izmaiņu iemeslus pēdējās divās informācijas sniegšanas reizēs, un atkārtoti norādīja, ka pamatā esošās datu kopas ir darītas pieejamas ieinteresētajām personām. Zināmā mērā atšķirība starp EWTA sākotnējo atbildi uz makroekonomisko datu anketas jautājumiem un sūdzības datiem ir izskaidrojama ar to, ka Apvienotā Karaliste, kas ir svarīgs TVT tirgus, vairs netika ņemta vērā atbildē uz makroekonomisko datu anketas jautājumiem, jo tā 2021. gada 1. janvārī oficiāli izstājās no Savienības. Turklāt EWTA2021. gada 7. jūnijā sniegtajā informācijā mainītos skaitļus attiecībā uz dažiem rādītājiem, salīdzinot ar 2021. gada 9. aprīlī sniegto informāciju, skaidroja ar jauniem atklājumiem, jo īpaši attiecībā uz kopējo gada patēriņu (iepriekš minētā viena gada korekcija) un eksporta daļu Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomā.

    (307)

    Komisija 2021. gada 26. martā bija attālināti pārbaudījusi atbildes uz makroekonomisko datu anketas jautājumiem. Pēc galīgās informācijas izpaušanas CCCME ierosināja, ka Komisijai būtu vajadzējis veikt vēl vienu AKP, jo pārbaudīto EWTA atbildi uz anketas jautājumiem pa to laiku bija aizstājusi 2021. gada 7. jūnija atjauninātā atbilde. Komisija paskaidroja, ka datu kopa, kas balstīta uz 2021. gada 7. jūnijā sniegto informāciju, kopumā ir identiska tai datu kopai, uz kuras balstīta 2021. gada 9. aprīlī sniegtā informācija. Tikai par izmeklēšanas perioda otro pusi EWTA noteica jaunus kopējos patēriņa rādītājus saskaņā ar pārskatīto pieeju, lai ņemtu vērā viena gada starplaiku starp patēriņu un uzstādīšanu. Patēriņa dati par 2020. gada pirmo pusgadu bija jābalsta uz 2021. gada pirmajā pusgadā uzstādīto enerģijas jaudu (MW). Pēc atjauninātās EWTA sniegtās informācijas saņemšanas Komisija pienācīgi pārbaudīja, kā EWTA bija aprēķinājusi MW rādītāju 2021. gada pirmajai pusei, un secināja, ka ekstrapolācijas metodika, ar kuru tika iegūts šis rādītājs, kas bija pamatā TVT patēriņa rādītājam izmeklēšanas perioda otrajā pusē, bija pamatota. Tāpēc Komisija secināja, ka nav nepieciešams veikt otru AKP saistībā ar EWTA sniegtajiem makroekonomiskajiem datiem. Komisija arī atzīmēja, ka pirms galīgās informācijas izpaušanas neviena persona nebija iesniegusi piezīmes nedz par 2021. gada 7. jūnijāEWTA sniegto atjaunināto informāciju, nedz arī pēc tam, kad personas 2021. gada 18. jūnijā tika informētas par pagaidu pasākumu nenoteikšanu un skaidri aicinātas sniegt piezīmes par citu ieinteresēto personu sniegto informāciju (124). Ne CCCME, ne kāda cita persona līdz minētajam termiņam neiesniedza piezīmes par EWTA2021. gada 7. jūnijā sniegto informāciju, un tāpēc Komisija noraidīja apgalvojumu, ka no jauna sniegtā informācija varētu būt ietekmējusi CCCME tiesības uz aizstāvību.

    4.3.   Imports no Ķīnas

    4.3.1.   Ķīnas izcelsmes importa apjoms un tirgus daļa

    (308)

    Izmeklējamais ražojums ir ierobežota daļa no importa apjoma ar KN kodiem, uz kuriem attiecas izmeklēšana. Tā kā nav precīzāku importa datu par attiecīgo periodu vai citu jēgpilnu datu, 3. tabulā ir atspoguļotas EWTA labākās aplēses par importu no attiecīgās valsts. EWTA izmantotā metodika bija Savienības ražotāju pārdošanas apjoma atskaitīšana no patēriņa Savienībā, lai noteiktu konkrētā gada importa apjomu. Pēc tam EWTA izmantoja Eurostat datus, lai aprēķinātu katra attiecīgā importa avota, to vidū Ķīnas, vidējo reprezentativitāti, kā redzams turpmāk.

    3. tabula

    Importa avotu vidējā reprezentativitāte

     

    2017

    2018

    2019

    Izmeklēšanas periods

    Ķīna

    81  %

    77  %

    85  %

    79  %

    Vjetnama

    4  %

    8  %

    5  %

    7  %

    Korejas Republika

    10  %

    5  %

    4  %

    3  %

    Turcija

    4  %

    9  %

    5  %

    10  %

    Citas valstis, proti, Malaizija un Indonēzija

    1  %

    1  %

    1  %

    1  %

    Avots: EWTA

    (309)

    EWTA aprēķināja iepriekš minētos procentus, izmantojot Eurostat Ķīnas, Turcijas, Vjetnamas un Korejas Republikas importa vērtības attiecībā uz KN kodiem 7308 20 00 un 8502 31 00. Lai iegūtu 3. tabulā norādīto kopējo vidējo reprezentativitāti, EWTA aprēķināja vidējo aritmētisko katra avota reprezentativitāti KN kodam 7308 20 00 un katra avota reprezentativitāti KN kodam 8502 31 00.

    (310)

    Tiek lēsts, ka katrā no periodiem TVT imports no trešām valstīm, izņemot Ķīnu, Turciju, Vjetnamu un Korejas Republiku ir bijis 1 % no kopējā importa apjoma. Kā norāda EWTA, šādas “citas valstis” ir Malaizija un Indonēzija.

    (311)

    Ja Eurostat dati liecināja par importu ar KN kodiem 7308 20 00 un 8502 31 00 no valstīm, kas nav minētas iepriekšējā tabulā, EWTA tos neņēma vērā, pamatojoties uz tās zināšanām par tirgu, saskaņā ar ko TVT ražošana notiek tikai atsevišķās valstīs visā pasaulē. No tām tikai tabulā norādītās valstis attiecīgajā periodā būtu eksportējušas TVT uz Savienību.

    (312)

    Pēc galīgās informācijas izpaušanas CCCME apgalvoja, ka iepriekš minētās metodikas pamatā ir EWTA subjektīvs vērtējums un zināšanas par tirgu, taču to nepamatoja. Komisija uzskatīja, ka importa apjoma aprēķini, kā paskaidrots iepriekš, ir pamatoti, ņemot vērā pieejamos datus, jo tajos apvienota neapstrīdama uzticama statistikas avota (Eurostat) un EWTA tirgus zināšanu izmantošana attiecībā uz eksportētājvalstu apjoma daļu kopējā importa apjomā, kas noteikts, izmantojot WindEurope publicētos datus par uzstādīto jaudu un Savienības pārdošanas apjomus, par kuriem ziņoja līdzīgā ražojuma ražotāji Savienībā. Izmeklēšanas laikā sniegtā informācija, ko sniedza lietotāji kopumā, neatklāja nevienu citu importa avotu, izņemot 3. tabulā norādītās atsevišķās valstis, tomēr lietotāji apstiprināja, ka Ķīnas ražotāji bija viņu galvenie piegādātāji no trešām valstīm. Tāpēc Komisija CCCME apgalvojumu noraidīja.

    (313)

    Pamatojoties uz minēto, importam no Ķīnas bija šāda dinamika.

    4. tabula

    Importa apjoms un tirgus daļa

     

    2017

    2018

    2019

    Izmeklēšanas periods

    Importa apjoms no Ķīnas (torņi)

    690

    992

    791

    1 063

    Indekss

    100

    144

    115

    154

    Tirgus daļa

    25  %

    31  %

    28  %

    34  %

    Indekss

    100

    122

    109

    135

    Avots: EWTA

    (314)

    Imports no Ķīnas attiecīgajā periodā svārstījās. Jāatzīmē, ka TVT parasti pārdod tādu lielāku projektu ietvaros, kas bieži vien ir ilgāki par vienu gadu, tāpēc pārdošanas apjoma, arī importa, izmaiņas bieži vien atspoguļo pieprasījuma izmaiņas, kas notikušas gadu vai vairāk pirms pārdošanas. Kopumā importa apjoms no Ķīnas palielinājās par 54 %. Tā tirgus daļa palielinājās no 25 % 2017. gadā līdz 34 % izmeklēšanas periodā, kas nozīmē 35 % pieaugumu attiecīgajā periodā.

    (315)

    Pēc galīgās informācijas izpaušanas GE norādīja, ka Komisija ir nepareizi aprēķinājusi vējturbīnu torņu no tērauda patēriņu Savienībā un tādējādi nepareizi noteikusi Ķīnas ražotāju tirgus daļas. Šis apgalvojums tiek noraidīts 304. apsvērumā paskaidroto iemeslu dēļ.

    4.3.2.   Ķīnas izcelsmes importa cenas un cenu samazinājums

    (316)

    Izmeklējamais ražojums ir ierobežota daļa no importa, kas ticis paziņots ar KN kodiem, uz kuriem attiecas izmeklēšana. Tā kā nebija ticamu statistikas datu par attiecīgo periodu vai citu jēgpilnu datu, Komisija noteica Ķīnas izcelsmes importa vidējās cenas, pamatojoties uz izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju iesniegtajiem datiem.

    (317)

    Pēc galīgās informācijas izpaušanas CCCME un Suzhou Titan apgalvoja, ka ir lietderīgi noteikt vidējās Ķīnas izcelsmes importa cenas, pamatojoties uz attālināti pārbaudītajām izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju cenām. Konkrēti, CCCME uzskatīja, ka šīs cenas atspoguļotu ne vairāk kā 22 % no Ķīnas izcelsmes importa apjoma un ka tādēļ tās nevar uzskatīt par reprezentatīvām. Tā uzskatīja, ka Komisijai kā alternatīva būtu jāizmanto Eurostat dati, un iesniedza tabulu, kurā par četriem attiecīgā perioda gadiem norādīts importa apjoms tonnās un šā importa vienības cena EUR/t saskaņā ar “CCCME pašu aprēķiniem, pamatojoties uz Eurostat datiem”.

    (318)

    CCCME nesniedza precīzu minēto skaitļu datu avotu, tāpēc Komisija nevarēja novērtēt, vai iegūtie skaitļi ir reprezentatīvāki. Tomēr Komisija atgādināja, ka izmeklējamais ražojums ir ierobežota daļa no importētajiem apjomiem, kas paziņoti Eurostat ar KN kodiem, uz kuriem attiecas izmeklēšana. Tāpēc tā secināja, ka vidējā cena un vidējās cenas attīstība, pamatojoties uz ražojumu sortimentu, kurā iekļauti ievērojami neattiecināmu ražojumu apjomi, ir nepārprotami mazāk reprezentatīva nekā vidējā cena un vidējās cenas attīstība tikai attiecīgajam ražojumam, ko ražojuši trīs izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji, kuri vienlaikus ir lielākie ražotāji eksportētāji, kas pieteicās procedūrā. Tāpēc CCCME un Titan apgalvojumi tika noraidīti.

    (319)

    Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija konstatēja, ka TVT importa no Ķīnas vidējai cenai bija šāda dinamika.

    5. tabula

    Importa cenas (Ķīna)

     

    2017

    2018

    2019

    Izmeklēšanas periods

    EUR/t

    1 131

    1 271

    1 130

    1 151

    Indekss

    100

    112

    100

    102

    Avots: izlasē iekļautie ražotāji

    (320)

    Ķīnas izcelsmes importa vidējā cena attiecīgajā periodā svārstījās. Kopumā cenas palielinājās par 2 %, lai gan laikposmā no 2018. līdz 2019. gadam tās ievērojami samazinājās un tad atkal atguvās.

    (321)

    Šīs regulas 5. un 9. tabulā norādītās cenas ir par pilna apmēra pirkumiem, un tās norāda uz ievērojamām cenu atšķirībām starp Savienības ražošanas nozares cenām un importu par dempinga cenām. Izmeklēšana parādīja, ka lietotāji iegādājas TVT vai nu saskaņā ar pārstrādes līgumiem (125), vai ar pilna apmēra pirkuma pasūtījumiem. Atšķirībā no pārstrādes līgumiem, lietotāji saskaņā ar pilna apmēra pirkuma pasūtījumiem iepērk no TVT ražotājiem gatavus TVT, ieskaitot visas to izejvielas, piemēram, tērauda plāksnes un tā sauktās “iekšējās detaļas” (piemēram, liftu). Saskaņā ar pārstrādes līgumiem lietotājs piegādā ražotājam visus izejmateriālus vai daļu no tiem. Šādā gadījumā ražotājs izraksta rēķinus tikai attiecībā uz darbaspēku, kas nepieciešams, lai izejmateriālus pārveidotu par TVT, kā arī attiecībā uz visiem citiem materiāliem, ko lietotājs tam iepriekš nav piegādājis.

    (322)

    Cenu samazinājumu izmeklēšanas periodā Komisija noteica, attiecībā uz pilna apmēra pirkuma darījumiem salīdzinot:

    a)

    katra veida ražojuma vidējās svērtās cenas par importu, kuru veicis izlasē iekļautais Ķīnas ražotājs, pirmajam neatkarīgajam klientam Savienības tirgū (šīs cenas noteiktas CIF cenas līmenī un attiecīgi koriģētas, ņemot vērā pēcimportēšanas izmaksas);

    b)

    katra veida ražojuma vidējās svērtās pārdošanas cenas, ko izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem Savienības tirgū maksājuši nesaistīti klienti, ar korekciju līdz EXW līmenim.

    (323)

    Šāds cenu salīdzinājums tika veikts darījumiem pa ražojuma veidiem vienā un tajā pašā tirdzniecības līmenī, vajadzības gadījumā veicot atbilstīgas korekcijas un atskaitot rabatus un atlaides, ja tādas bija. Salīdzinājuma rezultāts tika izteikts procentos no izlasē iekļauto Savienības ražotāju teorētiskā apgrozījuma izmeklēšanas periodā.

    (324)

    Pamatojoties uz minēto, izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju imports par dempinga cenām liecināja, ka vidējā svērtā cenu samazinājuma starpība ir 2,7–5,1 %. Izmeklējamā ražojuma tirgū ļoti liela nozīme ir cenai. Lietotāji parasti iegādājas TVT, izmantojot iepirkuma konkursu procesus un/vai uzaicinot iesniegt cenu piedāvājumus. Pēc tam tiek savstarpēji salīdzināti vairāku piegādātāju piedāvājumi, un konkurence lielā mērā balstās uz cenām. Konstatētās cenu samazinājuma starpības šādā kontekstā ir uzskatāmas par būtiskām.

    (325)

    Kā norādīts iepriekš, Komisija piemēroja savu standarta praksi, salīdzinot ražotāju eksportētāju CIF cenu ar piegādi līdz Savienības robežai un Savienības ražotāju EXW cenu tāpēc, ka tā uzskatīja, ka cenu salīdzināšana šajos attiecīgajos līmeņos nodrošina objektīvu novērtējumu cenu samazinājuma aprēķina vajadzībām.

    (326)

    Pēc galīgās informācijas izpaušanas Suzhou Titan attiecībā uz cenu samazinājuma (un mērķa cenas samazinājuma) aprēķiniem apgalvoja, ka Ķīnas izcelsmes importa CIF cenai pieskaitītās pēcimportēšanas izmaksas būtu jāpalielina, pieskaitot transporta un apdrošināšanas izmaksas līdz uzstādīšanas vietai, savukārt Savienības ražošanas nozares cena būtu jāskata EXW līmenī. Uzņēmuma minētais iemesls šādas importa cenas korekcijas veikšanai cenu samazinājuma un mērķa cenas samazinājuma aprēķinos bija augstās transportēšanas izmaksas un tas, ka katrai vējturbīnas tērauda torņa sekcijai pēc importēšanas Savienībā ir savs atsevišķs galamērķis. Vairākas personas apgalvoja, ka cenu samazinājuma (un mērķa cenas samazinājuma) starpības aprēķināšanas vajadzībām gan attiecībā uz Ķīnas, gan Savienības ražotājiem būtu piemēroti salīdzināt cenas ar piegādi ES pēc izkraušanas uzstādīšanas vietā, jo galīgajā pārdošanas cenā, ko maksā lietotājs, ir ņemtas vērā augstās transporta izmaksas, kuras ļoti ietekmē vējparka projekta galamērķis, un ka konkurence starp Savienības ražotājiem un ražotājiem eksportētājiem notiek šajā līmenī. EWTA apgalvoja, ka cenu samazinājuma (un mērķa cenas samazinājuma) aprēķinu vajadzībām Savienības ražošanas nozares cenām būtu jāpieskaita transporta un apdrošināšanas izmaksas, lai tās sasniegtu CIF līmeni tajā pašā ievešanas vietā, kur Ķīnas izcelsmes importa cenas.

    (327)

    Komisija visus iepriekš minētos apgalvojumus atzina par konceptuāli kļūdainiem. Savienības ražotāju EXW cenas un attiecīgās valsts eksporta cenas konkurē CIF ES ievešanas vietas līmenī. Par transportēšanu līdz uzstādīšanas vietai un apdrošināšanu radušos izmaksu pieskaitīšana vai nu no Savienības puses, vai no eksporta puses, bet ne no abām pusēm, nebūtu piemērota, lai pārbaudītu importa ietekmi uz cenām.

    (328)

    Šo iemeslu dēļ Komisija noraidīja iepriekš minētos EWTA, GE un Suzhou Titan iesniegtos apgalvojumus.

    (329)

    Pēc galīgās informācijas izpaušanas Chengxi Shipyard iesniedza vairākus apgalvojumus par cenu samazinājuma un mērķa cenas samazinājuma starpības aprēķiniem.

    (330)

    Pirmkārt, uzņēmums apgalvoja, ka cenu samazinājuma starpības būtu jāaprēķina, pamatojoties uz gabalu, nevis uz kilogramu, norādot, ka gabali (torņi) ir (vairuma) kaitējuma rādītāju aprēķinu pamats. Šis apgalvojums tika noraidīts, jo Komisija uzskatīja, ka cenu samazinājuma (un mērķa cenas samazinājuma) starpības aprēķins nav saistīts ar kaitējuma rādītāju noteikšanu (sk. arī 282. un 283. apsvērumu). Turklāt tas, vai Komisija izmantoja torņus vai kilogramus, nav būtiski, jo Komisija abās salīdzinājuma pusēs izmantoja vienādus lielumus.

    (331)

    Otrkārt, Chengxi Shipyard apgalvoja, ka, neraugoties uz Komisijas sniegto papildu informāciju, kurā cita starpā diapazonu veidā bija norādītas arī Savienības ražošanas nozares mērķa cenas katram ražojuma modelim, galīgās informācijas izpaušana joprojām bija nepietiekama. Neizpaužot pārdošanas apjomus, vērtības un precīzas Savienības ražošanas nozares mērķa cenas, Komisija neļāva uzņēmumam pārbaudīt kaitējuma aprēķinu precizitāti. Uzņēmums uzskatīja, ka būtu jāsniedz konkrēti dati par Savienības ražošanas nozari, jo tie ir trīs izlasē iekļauto Savienības ražotāju datu konsolidācijas rezultāts.

    (332)

    Komisija nepiekrita uzņēmuma apgalvojumam, jo mērķa cena diapazonos ietvēra visu informāciju, kas vajadzīga, lai aprēķinātu minimālo un maksimālo mērķa cenas samazinājuma starpību katram ražojuma modelim, un tādējādi ļāva ražotājiem eksportētājiem konstatēt iespējamās aprēķinu kļūdas. Turklāt attiecībā uz pieprasījumu izpaust daudzumus, vērtības un precīzas mērķa cenas Komisija atgādināja, ka pamatregulas 19. panta 4. punkta noteikumi uzliek Komisijai pienākumu ņemt vērā attiecīgo personu leģitīmās intereses, lai netiktu izpausti to komercnoslēpumi. Šajā konkrētajā gadījumā Savienības ražošanas nozares pārdošanas cena vai mērķa cena ne vienmēr ir trīs izlasē iekļauto ražotāju konsolidēto datu rezultāts, piemēram, vairākos gadījumos viens no trim izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem nebija pārdevis salīdzinājumam izmantotā modeļa ražojumu, un tāpēc Savienības ražošanas nozares viena ražojuma modeļa cena vairs nav trīs izlasē iekļauto uzņēmumu vidējā cena. Tādējādi šis apgalvojums tika noraidīts.

    (333)

    Treškārt, Chengxi Shipyard apgalvoja, ka TVT tieši nekonkurē ar Savienības ražošanas nozares ražojumu un nebūtu radījuši kaitējumu, pirmkārt, tāpēc, ka puse no uzņēmuma pārdošanas apjoma netika izmantota kaitējuma starpības aprēķinā, un, otrkārt, tāpēc, ka dažos gadījumos starpība bija negatīva.

    (334)

    Tas, ka vairāk nekā 45 % Chengxi Shipyard veiktā importa netika ņemti vērā, ir saistīts ar metodiku, kā tika veikts cenu salīdzinājums starp importu un izlasē iekļauto Savienības ražotāju līdzīgā ražojuma pārdošanas apjomu. Komisija atgādināja, ka visi importētie ražojumu veidi konkurē ar visiem Savienības ražotāju izgatavotajiem ražojumu veidiem. Tas, ka, piemēram, no Ķīnas importēts konkrēts ražojuma veids tiek piegādāts bez iekšējām detaļām (piemēram, lifta vai uzkāpšanas palīgierīcēm, vai temperatūras kontroles sistēmas) vai ar atšķirīgu sekciju garumu, un tāpēc nepastāv sakritība, kas ļautu aprēķināt cenu samazinājumu vai mērķa cenas samazinājumu, neliecina, ka šādi ražojumi nekonkurē ar līdzīgiem Savienības ražošanas nozares ražojumiem, bet tikai apstiprina, ka katrs pārdošanas gadījums ir pielāgots atbilstoši klienta tehniskajām specifikācijām un prasībām. Tādējādi šis apgalvojums tika noraidīts.

    (335)

    Ceturtkārt, Chengxi Shipyard apgalvoja, ka cenu samazinājuma (un mērķa cenas samazinājuma) starpības analīze bija nepilnīga un asimetriska attiecībā uz dempinga aprēķinu, jo visi Chengxi Shipyard eksporta pārdošanas apjomi tika izmantoti dempinga starpības noteikšanā, bet ne cenu samazinājuma (un mērķa cenas samazinājuma) aprēķinā. Komisija atgādināja, ka pamatregula neprasa dempinga un kaitējuma aprēķinos izmantot vienus un tos pašus eksporta pārdošanas apjomus. Abu aprēķinu konteksts ir atšķirīgs, un var atšķirties arī pamatā esošā datu kopa, ņemot vērā, ka kaitējuma aprēķinos tiek salīdzināta informācija par eksportētāju cenām, no vienas puses, un Savienības ražotāju cenām, no otras puses. Tādējādi šis apgalvojums tika noraidīts.

    (336)

    Visbeidzot, Chengxi Shipyard apgalvoja, ka Komisijai pēcimportēšanas izmaksas būtu vajadzējis aprēķināt kā noteiktu summu par daudzumu (tonnā vai par vienu TVT), nevis procentos no CIF vērtības, lai tās atbilstu tai pašai izmaksu korekcijai, kas veikta attiecībā uz eksporta cenas aprēķināšanu, un tāpēc, ka daudzums ir būtiskāks pēcimportēšanas izmaksu kvantitatīvai noteikšanai. Pirmkārt, Komisijai bija jāatgādina, ka uzņēmums nav pamatojis vai sniedzis pierādījumus, kas pamatotu tā apgalvojumu, ka noteikta pēcimportēšanas izmaksu summa par daudzumu ir piemērotāka. Otrkārt, Komisija ieguva datus tieši no importētāju un lietotāju atbildēm uz anketas jautājumiem un pamanīja, ka lielākā daļa pamatojošajā dokumentā norādīto muitošanas izmaksu ir balstītas uz vienreizējiem maksājumiem, kas nav saistīti ar importēto preču daudzumu vai svaru. Visbeidzot, pārbaudītajos pamatojošajos dokumentos trūka norāžu uz importēto vienību svaru vai skaitu. Tādējādi šis apgalvojums tika noraidīts.

    4.4.   Savienības ražošanas nozares ekonomiskais stāvoklis

    4.4.1.   Vispārīgas piezīmes

    (337)

    Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 5. punktu, pārbaudot importa par dempinga cenām ietekmi uz Savienības ražošanas nozari, novērtē visus ekonomiskos rādītājus, kas raksturo Savienības ražošanas nozares stāvokli attiecīgajā periodā.

    (338)

    Kā minēts 9. apsvērumā, lai noteiktu iespējamo Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu, tika izmantota atlase.

    (339)

    Lai noteiktu kaitējumu, Komisija nošķīra makroekonomiskos un mikroekonomiskos kaitējuma rādītājus. Komisija novērtēja makroekonomiskos rādītājus, pamatojoties uz datiem, ko atbildēs uz anketas jautājumiem sniedza EWTA par visiem Savienības ražotājiem un kas attiecīgā gadījumā pārbaudīti, tos salīdzinot ar triju izlasē iekļauto Savienības ražotāju atbildēm uz anketas jautājumiem. Komisija novērtēja mikroekonomiskos rādītājus, balstoties uz datiem, kas bija ietverti triju izlasē iekļauto Savienības ražotāju sniegtajās atbildēs uz anketas jautājumiem. Abas datu kopas tika attālināti salīdzinoši pārbaudītas un tika atzītas par Savienības ražošanas nozares ekonomiskajam stāvoklim reprezentatīvām.

    (340)

    Makroekonomiskie rādītāji ir ražošanas apjoms, ražošanas jauda, jaudas izmantojums, pārdošanas apjoms, tirgus daļa, izaugsme, nodarbinātība, ražīgums, dempinga starpības lielums un atgūšanās no iepriekšējā dempinga.

    (341)

    Mikroekonomiskie rādītāji ir vienības vidējās cenas, vienības izmaksas, darbaspēka izmaksas, krājumi, rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi, ienākums no ieguldījumiem un spēja piesaistīt kapitālu.

    4.4.2.   Makroekonomiskie rādītāji

    4.4.2.1.   Ražošanas apjoms, ražošanas jauda un jaudas izmantojums

    (342)

    Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas kopapjomam, ražošanas jaudai un jaudas izmantojumam bija šāda dinamika.

    6. tabula

    Ražošanas apjoms, ražošanas jauda un jaudas izmantojums

     

    2017

    2018

    2019

    Izmeklēšanas periods

    Ražošanas apjoms (torņi)

    2 704

    2 516

    2 647

    2 443

    Indekss

    100

    93

    98

    90

    Ražošanas jauda (torņi)

    4 859

    4 664

    4 936

    4 952

    Indekss

    100

    96

    102

    102

    Jaudas izmantojums

    56  %

    54  %

    54  %

    49  %

    Indekss

    100

    97

    96

    89

    Avots: EWTA un izlasē iekļautie Savienības ražotāji

    (343)

    Attiecīgajā periodā ražošanas apjoms samazinājās par 10 %. Ražošanas jauda attiecīgajā periodā praktiski bija stabila, jo tā pieauga tikai par 2 %. Jaudas izmantojums samazinājās no 56 % 2017. gadā līdz 49 % izmeklēšanas periodā.

    (344)

    Siemens Gamesa Renewable Energy GmbH & Co KG (“SGRE”) – TVT lietotājs, kas iesniedza piezīmes, – uzskatīja, ka saražoto TVT skaits pats par sevi nav reprezentatīvs, jo to izmērs laika gaitā ir palielinājies. Šī persona atkārtoja piezīmi pēc galīgās informācijas izpaušanas un apgalvoja, ka Komisijai kā mērvienība būtu jāizmanto megavati (“MW”) un gigavati (“GW”), proti, parametri, kurus visā nozarē izmanto kā norādi uz uzstādīto jaudu un kuri ir arī zaļajā kursā ietverto atjaunīgās enerģijas ražošanas mērķrādītāju mērīšanas pamatā. Komisija noraidīja šo apgalvojumu, jo vējturbīnu torņu no tērauda tirgū kā mērvienību neizmanto MW vai GW.

    4.4.2.2.   Pārdošanas apjoms un tirgus daļa

    (345)

    Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoma un tirgus daļas dinamika attiecīgajā periodā bija šāda.

    7. tabula

    Pārdošanas apjoms un tirgus daļa

     

    2017

    2018

    2019

    Izmeklēšanas periods

    Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms ES nesaistītiem klientiem (torņi)

    1 859

    1 895

    1 924

    1 737

    Indekss

    100

    102

    104

    93

    Tirgus daļa

    69  %

    59  %

    68  %

    56  %

    Indekss

    100

    86

    98

    82

    Avots: EWTA un izlasē iekļautie Savienības ražotāji

    (346)

    Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms attiecīgajā periodā samazinājās par 7 %. Savienības ražošanas nozares tirgus daļa samazinājās no 69 % 2017. gadā līdz 56 % izmeklēšanas periodā, kas nozīmē samazinājumu kopumā par 18 %.

    (347)

    Pēc galīgās informācijas izpaušanas GE norādīja, ka Komisija ir nepareizi aprēķinājusi vējturbīnu torņu no tērauda patēriņu Savienībā un tādējādi nepareizi noteikusi Savienības ražotāju tirgus daļas. Šis apgalvojums tiek noraidīts 304. apsvērumā paskaidroto iemeslu dēļ.

    4.4.2.3.   Izaugsme

    (348)

    Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms un tirgus daļa Savienībā attiecīgajā periodā samazinājās attiecīgi par 7 % un 18 %. Tādējādi Savienības ražošanas nozare nevarēja gūt labumu no patēriņa pieauguma Savienībā (+14 % attiecīgajā periodā, kā parādīts 2. tabulā).

    4.4.2.4.   Nodarbinātība un ražīgums

    (349)

    Nodarbinātībai un ražīgumam attiecīgajā periodā bija šāda dinamika.

    8. tabula

    Nodarbinātība un ražīgums

     

    2017

    2018

    2019

    Izmeklēšanas periods

    Nodarbināto skaits

    3 803

    3 817

    3 936

    3 614

    Indekss

    100

    100

    103

    95

    Ražīgums (torņi uz darbinieku)

    0,71

    0,66

    0,67

    0,68

    Indekss

    100

    93

    95

    95

    Avots: EWTA un izlasē iekļautie Savienības ražotāji

    (350)

    Savienības ražošanas nozares nodarbinātības līmenis saistībā ar TVT ražošanu attiecīgajā periodā samazinājās par 5 %.

    (351)

    Ražīgums samazinājās no 0,71 torņa uz vienu darbinieku 2017. gadā līdz 0,68 torņiem izmeklēšanas periodā. Jāatzīmē, ka ražojumu sortiments ietekmē torņu skaitu uz vienu darbinieku. Turklāt vidējais TVT lielums gadu no gada pieaug. Tāpēc iepriekš minēto ražīguma kritumu par 5 %, visticamāk, pilnībā kompensē fakts, ka torņi attiecīgajā periodā kļuva lielāki.

    4.4.2.5.   Dempinga starpības lielums un atgūšanās no iepriekšējā dempinga

    (352)

    Ņemot vērā attiecīgās valsts importa apjomu un cenas, faktisko dempinga starpību lieluma ietekme uz Savienības ražošanas nozari bija būtiska.

    (353)

    Šī ir pirmā antidempinga izmeklēšana, kas skar attiecīgo ražojumu. Tādēļ nebija pieejami dati, kas vajadzīgi, lai novērtētu iespējama iepriekšēja dempinga ietekmi.

    4.4.3.   Mikroekonomiskie rādītāji

    4.4.3.1.   Cenas un tās ietekmējoši faktori

    (354)

    Attiecīgajā periodā izlasē iekļauto Savienības ražotāju vidējai svērtajai vienības pārdošanas cenai nesaistītiem klientiem Savienībā bija šāda dinamika.

    9. tabula

    Pārdošanas cenas un ražošanas izmaksas Savienībā

     

    2017

    2018

    2019

    Izmeklēšanas periods

    Vidējā vienības pārdošanas cena nesaistītiem klientiem (EUR/t – tikai pilna apmēra pārdošana)

    1 265

    1 377

    1 459

    1 419

    Indekss

    100

    109

    115

    112

    Vienības ražošanas izmaksas (EUR/t – tikai pilna apmēra pārdošana)

    1 191

    1 385

    1 538

    1 439

    Indekss

    100

    116

    129

    121

    Avots: izlasē iekļautie Savienības ražotāji

    (355)

    Attiecīgajā periodā Savienības izcelsmes TVT pilna apmēra pasūtījumu vidējās vienības pārdošanas cenas palielinājās par 12 %, bet vienības ražošanas izmaksas palielinājās vairāk, proti, par 21 %.

    4.4.3.2.   Darbaspēka izmaksas

    (356)

    Izlasē iekļauto Savienības ražotāju vidējām darbaspēka izmaksām attiecīgajā periodā bija šāda dinamika.

    10. tabula

    Vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu nodarbināto

     

    2017

    2018

    2019

    Izmeklēšanas periods

    (EUR)

    45 411

    45 427

    48 121

    48 593

    Indekss

    100

    100

    106

    107

    Avots: izlasē iekļautie Savienības ražotāji

    (357)

    Attiecīgajā periodā vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu nodarbināto palielinājās par 7 %, kas atbilst vispārējām inflācijas un darbaspēka izmaksu tendencēm. Darbaspēka izmaksu gada pieauguma rādītāji visā ES ekonomikā 2018. un 2019. gadā sasniedza un pārsniedza 3 %, bet 2020. gadā tie pārsniedza 4 % (126).

    4.4.3.3.   Krājumi

    (358)

    Izlasē iekļauto Savienības ražotāju krājumu līmenim attiecīgajā periodā bija šāda dinamika.

    11. tabula

    Krājumi

     

    2017

    2018

    2019

    Izmeklēšanas periods

    Krājumi perioda beigās (sekcijas)

    0

    [30 –40 ]

    [30 –40 ]

    0

    Indekss

    0

    100

    100

    0

    Avots: izlasē iekļautie Savienības ražotāji

    (359)

    Komisija konstatēja, ka krājumi attiecībā uz TVT ražošanu nav jēgpilns kaitējuma rādītājs. Ražotāji ražo TVT, pamatojoties uz pasūtījumiem, un parasti tos neuzkrāj. Ļoti mazie krājumi perioda beigās, kas norādīti 11. tabulā, attiecas uz TVT, kas ir saražoti, bet vēl nav pārdoti (127). .

    4.4.3.4.   Rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi, ienākums no ieguldījumiem un spēja piesaistīt kapitālu

    (360)

    Izlasē iekļauto Savienības ražotāju rentabilitātes, naudas plūsmas, ieguldījumu un ienākuma no ieguldījumiem dinamika attiecīgajā periodā bija šāda.

    12. tabula

    Rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi un ienākums no ieguldījumiem

     

    2017

    2018

    2019

    Izmeklēšanas periods

    Nesaistītiem klientiem Savienībā veiktās pārdošanas rentabilitāte (% no pārdošanas apgrozījuma)

    3,6  %

    1,1  %

    –4,5  %

    –1,4  %

    Indekss

    100

    31

    – 126

    –40

    Naudas plūsma (EUR)

    12 444 710

    – 377 687

    –17 013 650

    –5 531 711

    Indekss

    100

    –3

    – 137

    –44

    Ieguldījumi (EUR)

    36 715 248

    15 482 383

    5 275 427

    3 488 463

    Indekss

    100

    42

    14

    10

    Ienākums no ieguldījumiem

    16,5  %

    –4,5  %

    –18,9  %

    –4,6  %

    Indekss

    100

    –27

    – 115

    –28

    Avots: izlasē iekļautie Savienības ražotāji

    (361)

    Savienības ražošanas nozares rentabilitāte samazinājās no +3,6 % 2017. gadā līdz –1,4 % izmeklēšanas periodā. Neto naudas plūsmu negatīvi ietekmēja peļņas samazināšanās, un laikposmā no 2018. gada līdz izmeklēšanas periodam tā bija negatīva. Spēju piesaistīt kapitālu kavēja peļņas samazinājums. Gada ieguldījumu līmenim bija stabila lejupēja tendence, un attiecīgajā periodā tas samazinājās par 90 %.

    (362)

    Attiecībā uz naudas plūsmu SGRE atzīmēja, ka GRI atbildēs uz anketas jautājumiem norādīja, ka kaitējumu radošais dempings nav ietekmējis tā spēju piesaistīt kapitālu un ka ieguldījumus tas finansē pats vai ar bankas kredītu palīdzību. Tāpat SGRE apgalvoja, ka uzņēmums Windar ir ziņojis, ka tā spēja piesaistīt kapitālu nav ietekmēta, jo dividendes netika izmaksātas un peļņa tika izmantota bilances struktūras nostiprināšanai, savukārt ieguldījumi tika finansēti vai nu no pašu naudas plūsmas, vai ilgtermiņa bankas kredītiem. Tomēr izmeklēšana parādīja, ka, kā iepriekš redzams tabulā, izlasē iekļauto Savienības ražotāju peļņa samazinājās un, iespējams, kavēja to ieguldījumus. Turklāt tas, ka Windar peļņas samazināšanās rezultātā nespēja izmaksāt dividendes saviem akcionāriem, un tas, ka Windar bija jāizmanto bankas kredīti, lai veiktu ieguldījumus, kā minēts iepriekš, liecināja, ka tā finansiālā situācija jau bija nestabila. Banku kredīti, protams, radīja papildu izmaksas procentu maksājumu veidā, kas arī noteikti bija lielāki nekā situācijā, kurā Windar būtu finansiāli stabilāks.

    (363)

    Pēc galīgās informācijas izpaušanas SGRE norādīja, ka tas, ka uzņēmums ieguldījumu veikšanai izmanto bankas kredītus, nenozīmē, ka tā situācija ir nestabila. Komisija piekrita, ka fakts, ka uzņēmums Windar, lai veiktu ieguldījumus, paļāvās uz banku kredītiem, pats par sevi abstrakti nevar tikt uzskatīts par pierādījumu, ka pastāv kaitējums. Tomēr Komisija uzskatīja, ka šis fakts ir jāskata kopā ar citiem faktoriem, kā tas ir ticis darīts 362. apsvērumā. SGRE apgalvojumi nemainīja šo secinājumu.

    (364)

    SGRE atsaucās uz ASV Starptautiskās tirdzniecības komisijas izmeklēšanu pret Spānijas izcelsmes vējturbīnu torņiem no tērauda. Tas norādīja, ka, ja Spānijas ražotājs, piemēram, Windar, pārdotu TVT eksportam uz ASV par cenām, kas ir zemākas par iekšzemes cenām, tas uzskatītu savas ražošanas izmaksas un rentabilitāti iekšzemes tirgū par pietiekamu. Tomēr Komisija daudzu iemeslu dēļ nesaskatīja pamatojumu šim apgalvojumam, kas turklāt ir balstīts uz apgalvojumiem sūdzībā (“lūgumraksts”), kuru izmeklē trešās valsts iestādes. Turklāt šis apgalvojums ir kļūdains, tāpēc ka cenu diferenciācijai (ja tāda ir un tā ir pierādīta) var būt vairāki iemesli, tāpēc arī tad, ja Windar iekšzemes (ES) cenas bija augstākas nekā tā eksporta cenas uz ASV, tas ne vienmēr nozīmē, ka iekšzemes cenas bija (pietiekami) rentablas. Komisija arī uzsvēra, ka tā ieguva datus par mikroekonomiskajiem rādītājiem, pamatojoties uz trīs Savienības ražotāju izlasi. Tādējādi ierosinājums tika noteikti noraidīts.

    4.5.   Secinājums par kaitējumu

    (365)

    Iepriekš izklāstītais makroekonomisko un mikroekonomisko rādītāju novērtējums liecina, ka Savienības ražošanas nozarei izmeklēšanas periodā tika nodarīts būtisks kaitējums, jo tā zaudēja ievērojamu tirgus daļu un tās pārdošanas cenu pieaugums bija nepietiekams, lai segtu ievērojamo ražošanas izmaksu pieaugumu, kā rezultātā samazinājās tās rentabilitāte, kas negatīvi ietekmēja ieguldījumus, ienākumu no ieguldījumiem un naudas plūsmu.

    (366)

    Tas, ka daži rādītāji (ražošanas jauda, krājumi) nepasliktinājās, nemaina kaitējuma konstatējumu.

    (367)

    Dažas personas (CCCME, SGRE, GE) apgalvoja, ka sūdzībā izmantotā pārskata perioda pēdējā daļā daži rādītāji uzlabojās. Izmeklēšanā tika konstatēts, ka izmeklēšanas periodā tas tā ir tikai attiecībā uz finanšu rādītājiem, jo izteiktais ražošanas izmaksu samazinājums no 2019. gada līdz izmeklēšanas periodam patiešām pozitīvi ietekmēja Savienības ražošanas nozares finansiālo stāvokli. Tomēr Savienības ražošanas nozare izmeklēšanas periodā joprojām strādāja ar ievērojamiem zaudējumiem. Tādējādi, pat ja šis rādītājs no 2019. gada līdz izmeklēšanas periodam uzlabojās, tas nemaina kaitējuma konstatējumu attiecībā uz šo rādītāju.

    (368)

    Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija secināja, ka Savienības ražošanas nozarei ir nodarīts būtisks kaitējums pamatregulas 3. panta 5. punkta nozīmē.

    5.   CĒLOŅSAKARĪBA

    5.1.   Importa par dempinga cenām ietekme

    (369)

    Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozare zaudēja pārdošanas apjomu Ķīnas izcelsmes importa dēļ. Importa apjomi no Ķīnas ievērojami palielinājās (par 54 %), un tā tirgus daļa palielinājās par deviņiem procentpunktiem – no 25 % 2017. gadā līdz 34 % izmeklēšanas periodā. Tajā pašā laikposmā, neraugoties uz patēriņa pieaugumu par 14 %, Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms samazinājās par 7 % un tās tirgus daļa samazinājās no 69 % 2017. gadā līdz 56 % izmeklēšanas periodā.

    (370)

    Ķīnas izcelsmes importa cenas visā attiecīgajā periodā bija ievērojami zemākas par Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenām un arī par Savienības ražošanas nozares ražošanas izmaksām, tādējādi izraisot cenu nospiešanu. Cenu spiediens, ko radīja lielie un pieaugošie importa apjomi no Ķīnas par šādām cenām attiecīgajā periodā, skaidri izskaidro Savienības ražošanas nozares nespēju atspoguļot izmaksu pieaugumu pārdošanas cenās un no tā izrietošos zaudējumus.

    (371)

    Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secināja, ka imports no Ķīnas nodarīja būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Minētais kaitējums tika nodarīts gan apjoma, gan arī cenu ziņā.

    (372)

    SGRE un GE apgalvoja, ka nav nekādas saistības starp sūdzības iesniedzēju peļņas samazināšanos un iespējamo importu par dempinga cenām, jo no 2018. gada peļņa strauji samazinājās, bet Ķīnas izcelsmes importa cenas – pieauga. CCCME apgalvoja, ka imports no Ķīnas nevarēja radīt kaitējumu Savienības ražotājiem, jo Ķīnas importa daudzumi samazinājās, bet tā cenas – pieauga.

    (373)

    Komisija tam nepiekrita. Kopumā Ķīnas importa cenas attiecīgajā periodā pieauga par 2 %, kā parādīts 5. tabulā. Tomēr visā attiecīgajā periodā tās bija zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām un ražošanas izmaksām. Turklāt laikposmā no 2018. līdz 2019. gadam Ķīnas importa cenas pazeminājās. Attiecībā uz importa apjomiem no Ķīnas izmeklēšanā tika konstatēts, ka no 2017. gada līdz izmeklēšanas periodam tie palielinājās par 54 % un kopš 2018. gada – tā vai tā par 7 %.

    5.2.   Citu faktoru ietekme

    5.2.1.   Imports no trešām valstīm

    (374)

    Importa apjomam no citām trešām valstīm attiecīgajā periodā bija šāda dinamika.

    13. tabula

    Imports no trešām valstīm

    Valsts

     

    2017

    2018

    2019

    Izmeklēšanas periods

    Turcija

    Apjoms (torņi)

    34

    121

    48

    134

    Indekss

    100

    356

    141

    393

    Tirgus daļa

    1,3  %

    3,8  %

    1,7  %

    4,3  %

    Indekss

    100

    301

    134

    344

    Vidējā cena

    (EUR/t)

    1 844

    1 830

    1 646

    1 691

    Indekss

    100

    99

    89

    92

    Vjetnama

    Apjoms (torņi)

    31

    109

    44

    98

    Indekss

    100

    351

    142

    315

    Tirgus daļa

    1,2  %

    3,4  %

    1,5  %

    3,2  %

    Indekss

    100

    297

    135

    277

    Vidējā cena (EUR/t)

    1 712

    1 681

    1 592

    1 475

    Indekss

    100

    98

    93

    86

    Korejas Republika

    Apjoms (torņi)

    85

    69

    34

    41

    Indekss

    100

    81

    40

    49

    Tirgus daļa

    3,1  %

    2,1  %

    1,2  %

    1,3  %

    Indekss

    100

    68

    38

    43

    Vidējā cena (EUR/t)

    2 111

    1 997

    2 140

    2 381

    Indekss

    100

    95

    101

    113

    Citas (Indonēzija, Malaizija)

    Apjoms (torņi)

    8

    13

    9

    14

    Indekss

    100

    163

    113

    175

    Tirgus daļa

    0,3  %

    0,4  %

    0,3  %

    0,4  %

    Indekss

    100

    137

    107

    153

    Vidējā cena (EUR/t)

    1 712

    4 184

    2 238

    2 896

    Indekss

    100

    244

    131

    169

    Visas iepriekš minētās trešās valstis

    Apjoms (torņi)

    158

    312

    136

    287

    Indekss

    100

    197

    86

    181

    Tirgus daļa

    5,9  %

    9,8  %

    4,8  %

    9,3  %

    Indekss

    100

    167

    82

    159

    Vidējā cena (EUR/t)

    1 931

    1 876

    1 776

    1 783

    Indekss

    100

    97

    92

    92

    Avots: EWTA (torņi, tirgus daļas) un Eurostat (vidējā cena)

    (375)

    Attiecīgajā periodā importa no trešām valstīm, izņemot Ķīnu, bija ierobežots. Tā kopējā tirgus daļa palielinājās no 5,9 % 2017. gadā līdz 9,3 % izmeklēšanas periodā. Komisija norādīja, ka vidējās cenas importam no trešām valstīm, izņemot Ķīnu, tika novērtētas, pamatojoties uz Eurostat datiem par KN kodiem 7308 20 00 un 7308 90 98. Šie KN kodi ietver daudz lielāka preču klāsta importu, nevis tikai TVT, bet tie ir šajā izmeklēšanā labākā pieejamā informācija. Tā kā šīs cenas pastāvīgi un ievērojami pārsniedza importa no Ķīnas cenas, var pamatoti secināt, ka pamatā esošā TVT importa cenas nebija zemākas nekā Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenas.

    (376)

    Iepriekš tabulā norādītie apjomi ir labākās aplēses, ko sniegusi EWTA. EWTA metodika ir aprakstīta 4.3.1. iedaļā.

    (377)

    Pēc pieprasījuma daži lietotāji iesniedza Komisijai datus par saviem importa apjomiem un cenām no trešām valstīm, izņemot Ķīnu. Tomēr, ņemot vērā lietotāju ierobežoto skaitu, ierobežotos importa avotus, ko izmanto katrs no tiem, un to ziņojumos izmantoto atšķirīgo metodiku, kā arī datu nepietiekamību, šāda informācija netika atzīta par uzticamu un to nevarēja jēgpilni izpaust.

    (378)

    13. tabulā ir parādītas vidējās cenas saskaņā ar Eurostat datiem par kombinētās nomenklatūras kodiem 7308 20 00 un 7308 90 98 kopā. WindEurope lūdza Komisiju novērtēt kaitējumu, pamatojoties tikai uz datiem par pirmo kodu, kas atbilst ASV ITC (128). Komisija atzina pieprasījumu par nepamatotu, jo izmeklēšanā tika atklāts imports ar kodu 7308 90 98. Neviena no personām, kas sadarbojās, neziņoja par importu ar kodu 8502 31 00. Turklāt Komisija norādīja to pašu, kas minēts 375. apsvērumā attiecībā uz pamatā esošo datu precizitāti.

    (379)

    Neviena persona nenorādīja, ka imports no trešām valstīm, izņemot Ķīnu, varētu būt radījis kaitējumu Savienības ražotājiem. Turklāt Komisija atzīmēja, ka šāds imports attiecīgajā periodā veidoja mazāk nekā trešdaļu no importa no Ķīnas.

    (380)

    Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija secināja, ka imports no trešām valstīm, izņemot Ķīnu, attiecīgajā periodā neradīja kaitējumu Savienības ražošanas nozarei.

    5.2.2.   Savienības ražošanas nozares eksporta rādītāji

    (381)

    Savienības ražošanas nozares eksporta apjomam un cenām nesaistītām personām attiecīgajā periodā bija šāda dinamika.

    14. tabula

    Pārdošana eksportam

     

    2017

    2018

    2019

    Izmeklēšanas periods

    Eksporta apjoms (torņi)

    743

    421

    357

    371

    Indekss

    100

    57

    48

    50

    Vidējā cena (EUR par torni – tikai pilna apmēra pasūtījumi)

    311 479

    Neattiecas *

    559 982

    643 024

    Indekss

    100

    -

    180

    206

    Avots: EWTA (apjoms) un izlasē iekļautie Savienības ražotāji (vidējās cenas)

    *

    Izlasē nav pilna apmēra eksporta pārdošanas.

    (382)

    Attiecīgajā periodā Savienības ražotāju eksporta apjomi samazinājās uz pusi. Izlasē iekļautie ražotāji nevarēja norādīt minētās pārdošanas cenas (EUR par tonnu), tāpēc iepriekš norādītās cenas ir par vienu TVT, tādējādi tās atspoguļo arī torņu vidējā izmēra pieaugumu attiecīgajā periodā. Turklāt iepriekš minētās vidējās cenas būtiski ietekmē atšķirīgais ražojumu sortiments. Tādējādi nebija iespējams izdarīt jēgpilnus secinājumus par ietekmi, ko radīja eksports uz trešām valstīm. Tā kā eksports 2017. gadā, sasniedzot augstāko līmeni, veidoja 28 % no Savienības pārdošanas apjoma 2017. gadā, eksporta pārdošanas apjoma kritums, lielākais, varēja zināmā mērā veicināt nodarīto kaitējumu, bet tas nekādā gadījumā nemazināja cēloņsakarību ar importu par dempinga cenām.

    5.2.3.   Pieprasījums pēc atkrastes iekārtām

    (383)

    Vestas kā kaitējuma avotu minēja pieprasījuma pēc atkrastes iekārtām nepastāvību un, tāpat kā GE, kaitējumā vainoja Savienības atkrastes ražotņu nepietiekamu izmantošanu. GE norādīja, ka Savienības ražotāji pirms 2017. gada bija veikuši ievērojamus ieguldījumus dārgu ražotņu izveidē, lai apmierinātu pieprasījumu pēc atkrastes iekārtām, taču šīs ražotnes galu galā bija jāizmanto piekrastes TVT ražošanai vai palika dīkstāvē. SGRE un GE uzskata, ka Savienības TVT nozares rentabilitātes kritumu izraisīja samazinātais pieprasījums pēc atkrastes TVT.

    (384)

    Iepriekš minētie apgalvojumi ir pretrunā WindEurope publikācijai “Offshore wind in Europe – Key trends and statistics 2020”, kas publicēta 2021. gada februārī. Publikācijas 1. attēlā redzams, ka no 2017. līdz 2018. gadam Savienībā uzstādītā kopējā atkrastes vēja enerģijas iekārtu jauda strauji palielinājās par aptuveni 16 % un turpināja vēl vairāk pieaugt arī 2019. un 2020. gadā par aptuveni 20 % gadā. 2017. gadā tā bija aptuveni 8,8 GW, bet 2020. gadā ES 27 dalībvalstīs uzstādītā atkrastes vēja enerģijas iekārtu jauda sasniedza aptuveni 14,6 GW (129). WindEurope prognozēja, ka atkrastes iekārtām būs diezgan pozitīva perspektīva (130). Komisija arī norādīja, ka izmeklēšanā netika konstatēts, ka Savienības ražotāji sistemātiski izmantotu atkrastes TVT paredzētas ražotnes, lai ražotu piekrastes TVT, arī pats GE atzina, ka ražotnes, kas paredzētas dažu Savienības ražotāju atkrastes TVT vajadzībām, ir pilnībā rezervētas (131).

    (385)

    Pēc galīgās informācijas izpaušanas GE atšķirīgi interpretēja WindEurope publicētos skaitļus. No minētās diagrammas uzņēmums secināja, ka pieprasījums pēc atkrastes vēja iekārtām samazinājās laikposmā no 2017. līdz 2018. gadam, pēc tam “nedaudz palielinājās” no 2018. līdz 2019. gadam un atkal samazinājās no 2019. līdz 2020. gadam. Pamatojoties uz to, tas secināja, ka Savienības atkrastes iekārtu tirgus attiecīgajā periodā ir sarucis. Tomēr, lai gan Komisija bija koriģējusi skaitļus, iekļaujot tikai Savienības dalībvalstis, proti, izslēdzot attiecībā uz Apvienoto Karalisti paziņotos apjomus, izrādījās, ka GE to nebija izdarījis un tādējādi tā secinājumi balstījās uz nepareizu datu kopu. Patiešām, ja no minētās diagrammas izslēdz Apvienoto Karalisti, tad pieprasījums pēc atkrastes vēja iekārtām laikposmā no 2019. līdz 2020. gadam nav samazinājies, bet gan drīzāk ir ievērojami pieaudzis par aptuveni 20 %. Kopumā, kā jau minēts, attiecīgajā periodā kumulatīvā uzstādītā atkrastes vēja enerģijas iekārtu jauda Savienībā ievērojami palielinājās no 8,8 GW līdz 14,6 GW, proti, par 66 %.

    (386)

    Kas attiecas uz GE piezīmēm par atkrastes iekārtu ražotņu nepietiekamu izmantošanu – tās ir pretrunā šīs personas piezīmēm, kurās paskaidrots, ka 384. apsvērumā minētās pilnībā rezervētās ražotnes bija tikai viena Savienības ražotāja ražotnes. Komisija ir vēlreiz pārliecinājusies, ka izmeklēšanā netika konstatēts, ka Savienības ražotāji sistemātiski izmantotu atkrastes TVT paredzētas ražotnes piekrastes TVT ražošanai.

    (387)

    Visu iepriekš minēto iemeslu dēļ Komisija noraidīja atkārtoto apgalvojumu, ka pieprasījuma pēc atkrastes iekārtām samazināšanās būtu negatīvi ietekmējusi Savienības ražošanas nozares rentabilitāti un veicinājusi kaitējumu.

    5.2.4.   Izejvielu cenas

    (388)

    Tērauda plāksnes veido lielāko daļu (aptuveni 40 % (132)) no TVT ražošanas izmaksām. CCCME, SGRE un GE uzskata, ka Savienības ražošanas nozares rentabilitāti samazināja nevis imports no Ķīnas, bet gan vairāku tirdzniecības aizsardzības pasākumu, tajā skaitā pašlaik piemērojamo aizsardzības pasākumu, noteikšana tērauda importam. CCCME atkārtoja šo piezīmi pēc galīgās informācijas izpaušanas, piebilstot, ka, ņemot vērā citus spēkā esošos tirdzniecības aizsardzības pasākumus, ražošanas izmaksu pieaugums bija tik būtisks, ka to nevar neitralizēt ar cenu palielinājumu. Vispārīgāk runājot, pēc galīgās informācijas izpaušanas SGRE norādīja, ka Komisijas veiktajā analīzē būtu vajadzējis rūpīgāk novērtēt, vai ražošanas izmaksu pieaugums par 21 % nemazina cēloņsakarību starp apgalvoto importu par dempinga cenām un kaitējumu, kas, kā apgalvots, nodarīts Savienības TVT ražošanas nozarei.

    (389)

    Komisija šos apgalvojumus atzina par nepamatotiem. Neviena persona nepamatoja, nemaz nerunājot par kvantitatīvu izteikšanu ar datiem, ka kāds konkrēts tirdzniecības aizsardzības pasākums būtu ietekmējis TVT ražotāju kopējās ražošanas izmaksas, ņemot vērā Savienības ražošanas nozares iepriekšējos un turpmākos tērauda izstrādājumu piegādes avotus, uz kuriem attiecas tirdzniecības aizsardzības pasākumi, ja tādi ir. Turklāt Komisija galīgās informācijas izpaušanas dokumentā, kā arī 4.4.3.1. iedaļā ir norādījusi uz izejvielu izmaksu dinamiku attiecīgajā periodā, arī salīdzinājumā ar pārdošanas cenu dinamiku. Komisija uzsvēra, ka vienlīdzīgos konkurences apstākļos Savienības ražotāji var atspoguļot (izejvielu) izmaksu pieaugumu savās pārdošanas cenās. Tomēr TVT Savienības ražotāji nespēja paaugstināt cenas (pat tiktāl, lai segtu savas izmaksas) Ķīnas importa radītā cenu spiediena dēļ. Tāpēc kopējo ražošanas izmaksu pieaugums neatkarīgi no tā, vai to izraisījuši jebkādi tirdzniecības aizsardzības pasākumi, nevarēja mazināt konstatēto cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām no Ķīnas un būtisko kaitējumu, kas nodarīts Savienības ražošanas nozarei.

    5.2.5.   Ražotņu jautājumi

    (390)

    SGRE norādīja, ka jaunu un modernāku TVT ražotņu atvēršana Savienībā ir radījusi kaitējumu Savienības ražotājiem, jo tā rezultātā Savienībā tika slēgtas citas (vecākas) TVT ražotnes. Pēc galīgās informācijas izpaušanas ieinteresētā persona paziņoja, ka Komisija nav pievērsusi pietiekamu uzmanību iekšējai konkurencei, kas radusies, 2017. gadā atverot GRI Sevilla Spānijā, 2018. gadā atverot Haizea Bilbao Spānijā un 2020. gadā atverot Windar Francijā. Saskaņā ar SGRE apgalvojumu Windar Francijas ražotnes (izdevīgi izvietota piekrastē) atklāšana padarīja lieku Windar ražotni Olasagutijā, Spānijā (neizdevīgi izvietota 100 km iekšzemē), un izraisīja tās slēgšanu 2019. gadā. Netika sniegta nekāda papildu informācija, kas pamatotu šo apgalvojumu. Tā kā netika iesniegti nekādi citi argumenti par šo jautājumu, izmeklēšanā nebija iespējams konstatēt, ka jaunu ražotņu atvēršana Savienībā pati par sevi radīja kaitējumu esošajām ražotnēm.

    (391)

    Vestas un SGRE kaitējuma nodarīšanā vainoja Savienības ražotāju slikti izvietotās ražotnes, taču nepamatoja šos apgalvojumus. Izmeklēšana parādīja, ka Savienības TVT tirgus, kura patēriņš izmeklēšanas periodā bija aptuveni 3 000 vienību gadā, nav liela apjoma tirgus, tāpēc ražotāji nevar aprobežoties tikai ar pārdošanu tuvējiem objektiem. Tomēr katrs no izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem izmeklēšanas periodā pārdeva TVT arī galamērķiem savā dalībvalstī vai tās tuvumā. Minētie apgalvojumi tika noraidīti.

    5.2.6.   Vēja enerģijas konkurence ar citiem energoresursiem

    (392)

    Fakts, ka Savienībā jaunie projekti elektroenerģijas ražošanai no vēja enerģijas, tieši konkurē ar ražotājiem, kas izmanto citus energoresursus, jo īpaši saules enerģijas paneļu (galvenokārt ražotu ārpus Savienības) ražotājiem, palielināja spiedienu uz dažām personām ražot vējturbīnu torņus no tērauda par arvien zemākām cenām. Tāda pati ietekme bija arvien lielākai tendencei paļauties uz jaunu atjaunīgās enerģijas jaudu izsolēm kopš 2017. gada, kas noteiktas attiecīgajās pamatnostādnēs laikposmam no 2014.–2020. gadam (133). Komisija konstatēja, ka daudzos projektos apgalvotā konkurence ar citiem energoresursiem nepastāv (sk. arī 447. apsvērumu). Kas attiecas uz izsolēm, saskaņā ar pieejamajiem statistikas datiem torņu cenas laikposmā no 2009. līdz 2016. gadam samazinājās vairāk nekā pēc 2016. gada. Tāpēc šis arguments tika noraidīts.

    (393)

    Vestas, WindEurope un SGRE norādīja, ka jebkāda TVT cenu vai rentabilitātes samazināšanās loģiski izrietēja no būtiskā konkurences un cenu spiediena vēja enerģijas nozarē kopumā. Šajā kontekstā Vestas, SGRE, WindEurope un CCCME norādīja uz dažām norisēm Savienības vēja enerģijas nozarē (proti, uz arvien pieaugošo spiedienu samazināt elektroenerģijas izmaksu diferenciācijas shēmu skaitu, nekonsekventu valstu politiku, pārredzamības trūkumu attiecībā uz nākotnes apjomiem, vējparku projektu zemāku rentabilitāti sakarā ar atjaunīgās enerģijas subsidēšanas formas un līmeņa izmaiņām Savienībā (pārejot no garantētiem iepirkuma tarifiem uz iepirkuma piemaksām)), kas, viņuprāt, 2018. un 2019. gadā radīja zaudējumus vairākiem Eiropas lietotājiem. Komisija atzina šīs problēmas, bet kopumā apgalvojumu atzina par nepamatotu. Lielāka konkurence galalietotāju līmenī parasti nerada kaitējumu piegādātāju līmenī. Iemesls tam, ka Savienības ražošanas nozares TVT cenas samazinājās, bija Ķīnas zemo cenu importa plašā un pieaugošā pieejamība. Ja konkurence šādā līmenī notiktu vienlīdzīgos apstākļos, tad TVT ražotāju cenas un rentabilitāte nebūtu nospiestas tādā pašā mērā. Tāpēc palielinātais cenu spiediens uz lietotāju nozari nevarēja mazināt konstatēto cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām no Ķīnas un TVT Savienības ražotājiem nodarīto būtisko kaitējumu.

    5.2.7.   Torņi, kas nav tērauda torņi

    (394)

    SGRE norādīja, ka iekšējā konkurence, ko rada torņi, kas nav tērauda torņi, ir varbūtējs atsevišķs Savienības ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma cēlonis. Pēc galīgās informācijas izpaušanas ieinteresētā persona uzstāja, ka Wood Mackenzie publikācijā “Global wind turbine technology trends 2019” ir norādīts, ka laikposmā no 2017. līdz 2024. gadam hibrīdtorņu skaits pieaugs par 10 %, bet tērauda torņu skaits samazināsies par 16 %, savukārt WindEurope prognozēja TVT tirgus vērtības samazināšanos turpmākajos gados. Komisija atzina šo jautājumu. Tomēr torņu, kas nav tērauda torņi, skaits Savienībā attiecīgajā periodā bija neliels (134), un šādi torņi daudziem projektiem ir nepiemēroti. Torņi, kas nav tērauda torņi, tādēļ nevarēja mazināt cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām no Ķīnas un būtisko kaitējumu, kas nodarīts TVT Savienības ražotājiem.

    5.2.8.   Citi faktori

    (395)

    CCCME norādīja, ka TVT Savienības ražotāju veiktie nozīmīgie ieguldījumi, jo īpaši 2017. gadā, turpmākajos gados, kad pieprasījums samazinājās, radīja spiedienu uz TVT Savienības ražotāju peļņu. Pirmkārt, pieprasījums pēc 2017. gada nesamazinājās. Otrkārt, 2017. gadā TVT Savienības ražotāji radīja naudas plūsmu, kas veidoja vairāk nekā trešdaļu no minētajā gadā veiktajiem ieguldījumiem. Kopā ar uzkrāto peļņu un naudas plūsmu, kas gūta pirms 2017. gada, kad nenotika kaitējumu radošs dempings, Savienības ražotājiem bija pietiekami līdzekļi šo ieguldījumu finansēšanai. Tomēr izmeklēšana parādīja, ka izlasē iekļauto TVT Savienības ražotāju ieguldījumus veidoja pamatota nomaiņa, tirgus pieprasījuma diktētas izmaiņas, kā arī nepieciešamie iekārtu uzlabojumi, kuru mērķis bija apkalpot lietotājus.

    (396)

    SGRE norādīja, ka kaitējuma cēlonis ir lielāks nolietojums uzņēmumā GRI. Izmeklēšanā tika konstatēts, ka GRI nolietojums atbilda piemērojamajiem valsts un starptautiskajiem grāmatvedības standartiem. Turklāt izmeklēšanā nevarēja konstatēt, ka GRI nolietojuma izmaiņas ietekmēja konstatēto cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām no Ķīnas un būtisko kaitējumu, kas nodarīts Savienības ražošanas nozarei kopumā.

    (397)

    Kaitējuma nodarīšanā Vestas vainoja Ķīnas valūtas pavājināšanos, kas uzlaboja Ķīnas TVT konkurētspēju. Tomēr Komisija konstatēja, ka šis apgalvojums ir kļūdains. Tika konstatēts, ka Ķīnas TVT ražotāji rēķinus eksportam uz Savienību izrakstīja USD vai EUR. Izmeklēšanas periodā ASV dolāra kurss faktiski bija salīdzinoši spēcīgs – no 1,07 līdz 1,14 par EUR/USD. Savukārt 2020. gada augustā EUR/USD kurss bija vairāk nekā 1,18 un 2021. gada janvārī – vairāk nekā 1,22. Tāpēc valūtas kursa svārstības nevarēja izraisīt Savienības ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu.

    (398)

    Pēc galīgās informācijas izpaušanas CCCME apgalvoja, ka kaitējuma cēlonis bija patēriņa samazinājums 2019. gadā, kas aptver pusi no izmeklēšanas perioda. Šajā sakarā tā arī norādīja uz salīdzinoši zemo uzstādītās jaudas līmeni Vācijā 2019. gadā un jo īpaši 2020. gadā. Komisija šo apgalvojumu noraidīja, jo patēriņa apjoms Savienībā 2019. gadā joprojām bija par 5 % lielāks nekā 2017. gadā, turklāt patēriņa kritumam 2019. gadā bija īslaicīgs raksturs, un tam sekoja spēcīgs pieaugums par 8 % izmeklēšanas periodā.

    (399)

    CCCME pēc galīgās informācijas izpaušanas arī apgalvoja, ka Komisijai bija jāpievēršas Covid-19 pandēmijas ietekmei uz kaitējumu, jo tā izraisīja ievērojamu ekonomikas lejupslīdi un spēcīgi ietekmēja globālās piegādes ķēdes. Komisija norādīja, ka izmeklēšanas periods beidzās 2020. gada vidū un nebija nekādu pazīmju, ka pieprasījums pēc TVT būtu samazinājies vai ka izmeklēšanas perioda pēdējos četros mēnešos, kad pandēmija sasniedza Savienību, būtu sākušās izejvielu piegādes problēmas. Tāpēc šis CCCME apgalvojums tika noraidīts.

    5.3.   Secinājums par cēloņsakarību

    (400)

    Pamatojoties uz iepriekš izklāstīto, Komisija secināja, ka imports par dempinga cenām no attiecīgās valsts ir radījis būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei un pārējie faktori, izvērtēti atsevišķi vai kopā, nemazina cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām un būtisko kaitējumu.

    6.   PASĀKUMU LĪMENIS

    (401)

    Lai noteiktu pasākumu līmeni, Komisija izvērtēja, vai par dempinga starpību mazāks maksājums būtu pietiekams, lai novērstu kaitējumu, ko Savienības ražošanas nozarei ir radījis imports par dempinga cenām.

    6.1.   Kaitējuma starpība

    (402)

    Kaitējums tiktu likvidēts, ja Savienības ražošanas nozare varētu gūt mērķa peļņu, pārdodot par mērķa cenu pamatregulas 7. panta 2.c punkta un 7. panta 2.d punkta nozīmē.

    (403)

    Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2.c punktu, lai noteiktu mērķa peļņu, Komisija ņēma vērā šādus faktorus: rentabilitātes līmeni, pirms palielinājās imports no attiecīgās valsts, rentabilitātes līmeni, kas vajadzīgs, lai segtu visas izmaksas un ieguldījumus, pētniecību, izstrādi un inovāciju un rentabilitātes līmeni, kas sagaidāms normālos konkurences apstākļos. Šādam peļņas procentam nevajadzētu būt zem 6 %.

    (404)

    Sūdzības iesniedzēji apgalvoja, ka 10 % ir samērīga mērķa peļņa, jo daži sūdzības iesniedzēji to esot guvuši laikposmā, uz kuru attiecas sūdzība (135). Tomēr vairāki lietotāji apgalvoja, ka sūdzības iesniedzēju norādītais peļņas līmenis ir nepamatoti augsts.

    (405)

    Pamatregulas 7. panta 2.c punktā noteikts, ka mērķa peļņas minimums ir 6 %. Izmeklēšanā atklājās, ka visā attiecīgajā periodā importam no Ķīnas bija liela tirgus daļa Savienībā un Savienības ražošanas nozares rentabilitāte bija mazāka par 6 %. Tāpēc Komisija novērtēja Savienības ražošanas nozares rentabilitāti sešu gadu laikā pirms attiecīgā perioda un konstatēja, ka 2015. un 2016. gadā, proti, divus gadus pirms atsauces perioda, tās rentabilitāte bija attiecīgi 8,4 % un 9,8 % (136). Komisijai nav informācijas par importa līmeni un cenām pirms attiecīgā perioda. Tomēr šajos divos gados sasniegtie peļņas līmeņi liecina, ka ražošanas nozares pārdošanas cenas nekādā gadījumā nebija nospiedis Ķīnas imports pat tad, ja tāds imports bija Savienības tirgū ievērojamos apjomos 2015. un 2016. gadā. Tāpēc Komisija uzskatīja, ka mērķa peļņa 9,1 % apmērā, kas ir šajos divos gados Savienības ražošanas nozares gūtā vidējā peļņa, ir samērīga, jo attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozares rentabilitāti jau ietekmēja Ķīnas importa augstais līmenis. Lai noteiktu cenu, kas nerada kaitējumu, šī mērķa peļņa tika pieskaitīta Savienības ražošanas nozares faktiskajām ražošanas izmaksām.

    (406)

    Pēc galīgās informācijas izpaušanas Suzhou Titan uzskatīja, ka Komisijas veiktā korekcija 0,5 % apmērā no CIF vērtības pēcimportēšanas izmaksu segšanai ir pārāk maza, ņemot vērā transportēšanas izmaksas, ko sedz lietotāji, un (lielāku) korekciju, ko Komisija veica citās izmeklēšanās. Komisija noraidīja šo apgalvojumu. Veiktās korekcijas pamatā ir lietotāju, kas sadarbojās, sniegtie dati, kurus Komisija pārbaudīja attālināti, un tādējādi tā ir konkrētajai lietai specifiska.

    (407)

    Pēc galīgās informācijas izpaušanas CCCME paziņoja, ka mērķa peļņai vajadzētu būt 6 %, jo Savienības ražošanas nozares rentabilitāte pēdējos gados bija zemāka par 6 % un nebūtu reprezentatīvi pašreizējos tirgus apstākļos paļauties uz 2015. un 2016. gada datiem. Komisija šo apgalvojumu noraidīja. Iepriekš izklāstīto iemeslu dēļ rentabilitāti attiecīgajā periodā nevar izmantot par atsauces vērtību, savukārt iepriekšējo divu gadu rentabilitāte atbilst 7. panta 2.c punkta prasībām.

    (408)

    GE piezīmēs par galīgās informācijas izpaušanu pauda uzskatu, ka iepriekš aprakstītā metodika ir kļūdaina. GE norādīja, ka Savienības ražošanas nozares cenas attiecīgajā periodā netika nospiestas, un uzskatīja, ka Komisijai nav nepieciešams atsaukties uz gadiem pirms attiecīgā perioda, jo, pēc GE domām, TVT importa no Ķīnas pieaugums bija vērojams tikai 2019. gadā. Komisija šādu apgalvojumu uzskatīja par nepamatotu, ņemot vērā šīs regulas 4. tabulu, kurā skaidri redzams, ka no 2017. līdz 2018. gadam Ķīnas importa apjoms palielinājās par 44 % un ka 2017. gadā Ķīnas izcelsmes importa tirgus daļa bija ne mazāka par 25 %, kas joprojām ir zemākais rādītājs attiecīgajā periodā. GE, pamatojoties uz sūdzībā minētajiem datiem, arī apgalvoja, ka Ķīnas importa līmeņi 2016., 2017. un 2018. gadā bija salīdzināmi. Tomēr šīs izmeklēšanas konstatējumi (sk. 4. tabulu), kas tika izpausti ieinteresētajām personām, ļauj iegūt importa rādītājus attiecīgajā periodā, kuri ļoti atšķiras no sūdzībā minētajiem rādītājiem, un Komisijas rīcībā nav tikai TVT importa rādītāju pirms minētā perioda. Tāpēc, kā minēts, importa līmenis no Ķīnas 2015. un 2016. gadā nav zināms, bet Savienības ražošanas nozares rentabilitāte šajos gados liek domāt, ka tās pārdošanas cenas netika nospiestas Ķīnas importa dēļ, kā paskaidrots 405. apsvērumā. GE pieprasīja noteikt mērķa peļņu 6 % apmērā, “jo tas gandrīz divkāršotu Savienības (ražošanas nozares) sasniegto peļņas līmeni attiecīgā perioda sākumā un būtu pieaugums par 7,4 %, salīdzinājumā ar izmeklēšanas perioda līmeni” (137). Šajā argumentācijā vispār nav ņemti vērā attiecīgie pamatregulas noteikumi. Tādēļ Komisija apgalvojumu noraidīja.

    (409)

    Neviens no izlasē iekļautajiem ražotājiem neizteica apgalvojumus par neveiktajiem ieguldījumiem vai par pētniecības, attīstības un inovācijas izmaksām saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2.c punktu. Tāpat netika izvirzīts neviens apgalvojums saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2.d punktu, proti, attiecībā uz turpmākām izmaksām saistībā ar daudzpusējiem vides nolīgumiem un to protokoliem, kuru līgumslēdzēja puse ir Savienība, un pamatregulas Ia pielikumā minētajām SDO konvencijām, un attiecībā uz turpmākām izmaksām, kas Savienības ražošanas nozarei radīsies pasākuma piemērošanas periodā, ievērojot 11. panta 2. punktu.

    (410)

    Tad Komisija noteica kaitējuma novēršanas līmeni, katra izlasē iekļautā attiecīgās valsts ražotāja eksportētāja vidējo svērto importa cenu, kura noteikta cenu samazinājuma aprēķiniem, pa ražojuma veidiem salīdzinot ar izlasē iekļauto Savienības ražotāju izmeklēšanas periodā Savienības tirgū pārdotā līdzīgā ražojuma vidējo svērto cenu, kas nerada kaitējumu. Minētajā salīdzinājumā iegūtā starpība tika izteikta procentos no vidējās svērtās importa CIF vērtības.

    (411)

    Suzhou Titan, GE un EWTA izteica tādas pašas piezīmes par mērķa cenas samazinājuma aprēķiniem izmantojamā cenu salīdzinājuma līmeni, kādas jau tika izteiktas attiecībā uz cenu samazinājuma aprēķiniem (aplūkotas 326.–328. apsvērumā). Apgalvojumi tiek noraidīti to pašu iemeslu dēļ, kas izklāstīti minētajos apsvērumos, piemērojot tos mutatis mutandis.

    (412)

    GE un Vestas apgalvoja, ka cenu samazinājuma starpība būtu jāuzskata par kaitējuma starpību. Komisija šo apgalvojumu noraidīja, jo šādas pieejas rezultātā tiktu noteikts maksājuma līmenis, kas pretēji piemērojamajiem noteikumiem nenovērstu kaitējumu, ko Savienības ražošanas nozarei nodarījis imports par dempinga cenām.

    (413)

    Pēc galīgās informācijas izpaušanas Suzhou Titan apšaubīja 410. apsvērumā izskaidrotajā veidā noteikto starpību ticamību, ņemot vērā tā pārdošanas apjomu un Savienības pārdošanas apjomu sakritības līmeni. Suzhou Titan pieprasīja, lai aprēķinos tiktu nošķirti piekrastes un atkrastes vējturbīnu torņi no tērauda, kas ļautu vispusīgāk un pilnīgāk ņemt vērā tā eksportu, un vienlaikus norādīja, ka RKN ar negatīvu mērķa cenas samazinājuma starpību nevarēja radīt kaitējumu. Komisija šos apgalvojumus noraidīja. Komisija paskaidroja, ka aprēķinu pamatā ir tikai piekrastes vējturbīnu torņi no tērauda. RKN sakritība kopumā ir ievērojama un ļauj gūt skaidru priekšstatu par kaitējuma starpību. Fakts, ka tikai nedaudziem ar RKN apzīmētajiem ražojumiem ir negatīvas mērķa cenas samazinājuma starpības, neietekmē kaitējuma starpības aprēķinu un nemaina secinājumus par kaitējumu.

    (414)

    CCCME lūdza Komisiju atklāt sakritības līmeni, ja atsevišķi RKN parametri netiktu atcelti vai atviegloti. Komisija uzskatīja, ka nav būtiski izpaust informāciju par scenāriju, kas aprēķinu vajadzībām nav ticis saglabāts.

    (415)

    Ražotājs eksportētājs Chengxi Shipyard apgalvoja, ka mērķa cenas samazinājuma starpība būtu jāaprēķina gabalā, nevis kilogramā. Apgalvojums tika noraidīts to pašu iemeslu dēļ, kas izklāstīti 329. apsvērumā, tos piemērojot mutatis mutandis.

    (416)

    Kaitējuma novēršanas līmenis attiecībā uz “citiem uzņēmumiem, kas sadarbojās” un “visiem pārējiem uzņēmumiem” tika noteikts tādā pašā veidā kā dempinga starpības šiem uzņēmumiem (sk. 287. un 290. apsvērumu). Pamatojoties uz to, Komisija uzskatīja par lietderīgu noteikt atlikušo kaitējuma starpību vidējās svērtās kaitējuma starpības līmenī, kas noteikts to veidu ražojumiem, kurus visvairāk eksportējis Suzhou Titan, izlasē iekļautais ražotājs eksportētājs ar lielāko individuālo kaitējuma starpību. Minēto veidu ražojumi veidoja vairāk nekā 50 % no šā uzņēmuma izmeklējamā ražojuma eksporta apjoma uz Savienību izmeklēšanas periodā.

    Uzņēmums

    Galīgā dempinga starpība (%)

    Galīgā kaitējuma starpība (%)

    Chengxi Shipyard

    127,8

    7,5

    Penglai Dajin

    49,7

    7,2

    Suzhou Titan

    60,7

    14,4

    Citi uzņēmumi, kas sadarbojās

    83,2

    11,2

    Visi pārējie uzņēmumi

    144,2

    19,2

    (417)

    Pēc galīgās informācijas izpaušanas EWTA apgalvoja, ka ierosinātie maksājumi nav pietiekami, lai novērstu kaitējumu, ko Savienības ražošanas nozarei nodarījis imports par dempinga cenām, un šie maksājumi neatjaunotu vienlīdzīgus konkurences apstākļus un taisnīgu cenu līmeni Savienības tirgū un neuzlabotu Savienības ražošanas nozares rentabilitāti. Tie neatbilstu pamatregulas 9. panta 4. punkta prasībām, saskaņā ar kurām jāpiemēro mazākais maksājums, ja tas ir pietiekams, lai novērstu Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu.

    (418)

    EWTA, atsaucoties uz pamatregulas 7. panta 2. un 2.a punktu, piebilda, ka ES primārie tiesību akti pamato tarifu noteikšanu dempinga starpības līmenī un ka tad, ja Komisija atkāpjas no 7. panta 2. punkta prasībām un piemēro mazāku maksājumu saskaņā ar 7. panta 2.a punktu, tad Komisijai būtu jāpārbauda, vai par dempinga starpību mazāks maksājums būtu pietiekams, lai novērstu kaitējumu, un jāņem vērā attiecībā uz attiecīgo ražojumu pastāvošie izejvielu tirgus kropļojumi.

    (419)

    Kā norāda EWTA, pamatregulas 7. panta 2. punktā ir iekļauts noteikums, kura mērķis ir nodrošināt maksimālu ES interešu aizsardzību. EWTA apgalvoja, ka, lai atkāptos no 7. panta 2. punkta, Komisijai būtu jāveic nepieciešamās pārbaudes un jāpārbauda, vai ir izpildīti nosacījumi, lai noteiktu zemāku maksājumu līmeni. Sakarā ar iepriekšējo jautājumu EWTA uzskata, ka Komisijai nav rīcības brīvības un nav cita ES primāro tiesību aktu juridiskā pamata, kas ļautu Komisijai atkāpties no minētajiem pamatregulas noteikumiem, nemaz nerunājot par pienākuma vai uzdevuma deleģēšanu izmeklēt un pierādīt šo jautājumu. Šajā kontekstā EWTA norādīja, ka sūdzībā ir sniegti pamatoti fakti un argumenti un skaidri pieprasīts, lai Komisijas pašas jau vairākos nesenos gadījumos konstatēto galvenās izejvielas tirgus nopietno kropļojumu dēļ Komisija noteiktu maksājumus dempinga starpības līmenī. Šajā kontekstā EWTA atsaucās uz sūdzības 2.7.2. iedaļu, kurā atspoguļota Savienības un Ķīnas Tautas Republikas tērauda plākšņu ievērojamās cenu starpības attīstība, kas jāsaprot kā tāda, uz kuru attiecas pamatregulas 7. panta 2.a punkts, kurš aptver situāciju, kad “izejvielas cena ir ievērojami zemāka salīdzinājumā ar cenām reprezentatīvos starptautiskajos tirgos”. Turklāt EWTA norādīja, ka, tā kā Komisija jau ir konstatējusi, ka pastāv kropļojumi saistībā ar attiecīgajām izejvielām, kā arī citiem galvenajiem izejresursiem, piemēram, enerģiju un darbaspēku, būtu vienkārši integrēt šos aspektus, lai atkāptos no 7. panta 2.a punkta un piemērotu maksājumus, pamatojoties uz 7. panta 2. punktu. Ņemot vērā minēto, EWTA uzturēja prasību noteikt maksājumus dempinga starpības līmenī saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu un apgalvoja, ka ir jāatrod efektīvs, lietderīgs un konstruktīvs juridisks veids, kā nodrošināt šīs pamatregulas prasības izpildi.

    (420)

    Komisija norādīja, ka vispārējais noteikums par maksājuma līmeņa aprēķināšanu ir noteikts pamatregulas 7. panta 2. punktā, proti, prioritāte jāpiešķir kaitējuma starpībai, ja tā ir zemāka par dempinga starpību (“mazākā maksājuma noteikums”). Parasti šāda kaitējuma starpība pēc definīcijas novērsīs Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu, jo to aprēķina, Savienības ražošanas nozares faktiskajām ražošanas izmaksām pieskaitot mērķa peļņu, kas noteikta saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2.c punktu.

    (421)

    Izņēmums no vispārējā noteikuma, kā pareizi norādīja EWTA, ir noteikts pamatregulas 7. panta 2.a punktā, kurā ir paredzēts ņemt vērā, vai attiecībā uz attiecīgo ražojumu pastāv izejvielu tirgus kropļojumi.

    (422)

    Pamatregulas 7. panta 2.a punkta ceturtajā daļā ir noteikts, ka izmeklēšana aptver jebkādus traucējumus izejvielu tirgū, kuri minēti šā punkta otrajā daļā un par kuru pastāvēšanu Komisijai ir pietiekami pierādījumi, ievērojot 5. pantu. Pamatregulas 5. pantā ir izklāstīti noteikumi par procedūras sākšanu. Sākot procedūru, sūdzībā nebija sniegti pierādījumi par to, ka ĶTR pastāvētu kāds no pamatregulas 7. panta 2.a punkta otrajā daļā uzskaitītajiem pasākumiem, un arī Komisijas rīcībā nebija pierādījumu par šādu pasākumu esību. Līdz ar to Komisijas izmeklēšana nevarēja aptvert šādus kropļojumus. Tāpēc EWTA apgalvojums tika noraidīts.

    6.2.   Secinājums par pasākumu līmeni

    (423)

    Atbilstīgi iepriekš izklāstītajam novērtējumam būtu jānosaka šādi galīgie antidempinga maksājumi saskaņā ar pamatregulas 9. panta 4. punktu.

    Uzņēmums

    Galīgais antidempinga maksājums

    Chengxi Shipyard

    7,5  %

    Penglai Dajin

    7,2  %

    Suzhou Titan

    14,4  %

    Citi uzņēmumi, kas sadarbojās

    11,2  %

    Visi pārējie uzņēmumi

    19,2  %

    7.   SAVIENĪBAS INTERESES

    7.1.   Savienības ražošanas nozares intereses

    (424)

    Neviens TVT ražotājs Savienībā neiebilda pret pasākumiem. Paredzams, ka pasākumi atjaunos vienlīdzīgus konkurences apstākļus un taisnīgu cenu līmeni Savienības tirgū un uzlabos Savienības ražošanas nozares rentabilitāti.

    (425)

    Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozarē tika veikta pārstrukturēšana, un tā pastāvīgi cenšas uzlabot savu efektivitāti izmaksu un inovācijas ziņā, kā arī labāk apkalpot klientus. Tomēr sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka 2018.–2019. gadā četriem TVT Savienības ražotājiem bija jāuzsāk maksātnespējas procedūra (138).

    (426)

    Ja netiktu veikti nekādi pasākumi, dažiem citiem Savienības ražotājiem, iespējams, nāktos sekot viņu pēdās, samazināt vai pat likvidēt savu TVT darbību un samazināt darbvietu skaitu (139). Tas varētu vēl vairāk ierobežot lietotāju piegādes avotus, aizkavēt piegādes termiņus un negatīvi ietekmēt konkurenci tirgū. Ņemot vērā Savienības mērķrādītājus attiecībā uz piekrastes un atkrastes vēja enerģijas iekārtu uzstādīšanu tuvākajos gados, zinātības zaudēšana Savienībā nav vēlama. Iepriekš 6. tabulā norādītais jaudas izmantojuma līmenis liecina, ka pretēji dažu personu apgalvojumiem Savienības ražošanas nozare var apmierināt pieprasījumu Savienībā un tai joprojām ir neizmantota jauda.

    (427)

    Ja tiktu aizsargāti Savienības TVT ražotāji, tiktu stiprināta atjaunīgās enerģijas pievienotās vērtības veidošanas ķēde Savienībā un ilgtspējīgs darījumdarbības modelis, kura pamatā ir energoapgādes drošība un godīga konkurence. Turpmākajos gados ir gaidāms vēja enerģijas iekārtu pieprasījuma pieaugums. Tāpēc WindEurope sagaida, ka vējturbīnu torņu tirgus vērtība līdz 2029. gadam pieaugs par 2,4 % gadā, sasniedzot 4 miljardus EUR (140).

    (428)

    Ja pasākumi netiktu noteikti, Savienības ražošanas nozares stāvoklis, visticamāk, vēl vairāk pasliktinātos. Ķīnā ir ievērojams TVT ražošanas jaudas pārpalikums. Šī jauda pārsniedz 23 000 torņu gadā, proti, 100 % no pasaules pieprasījuma (141), ņemot vērā, ka Ķīnas TVT ražotāji saskaras ar tirdzniecības aizsardzības pasākumiem vairākās pasaules daļās, piemēram, ASV (142), Austrālijā (143) vai Meksikā (144), darot ļoti iespējamu Ķīnas izcelsmes importa apjomu uz Savienību turpmāku pieaugumu.

    (429)

    Pēc galīgās informācijas izpaušanas EWTA un vairāki Savienības ražotāji sūdzējās par ieilgušo galīgo pasākumu noteikšanas procedūru un izpausto maksājumu apmēru, ko tie uzskatīja par pārāk zemu, lai pietiekami aizsargātu Savienības ražošanas nozari. Komisija noraidīja šīs piezīmes. Izmeklēšanas termiņi pilnībā atbilda attiecīgajiem tiesību aktiem, un Komisija pirms secinājumu izdarīšanas ir rīkojusies ar pienācīgu rūpību. Turklāt Komisija aprēķināja uzliekamos antidempinga maksājumus, izmantojot attiecīgo personu iesniegtās datu kopas, kas tika savstarpēji salīdzinātas, un piemērojot visus attiecīgos pamatregulas noteikumus.

    (430)

    Ņemot vērā minēto, Komisija secināja, ka antidempinga maksājumu noteikšana būtu Savienības ražošanas nozares interesēs.

    7.2.   Nesaistīto importētāju intereses

    (431)

    Komisija konstatēja, ka darījumdarbība ar TVT būtībā ir starpniecība, jo lietotāji iegādājas TVT tieši no TVT ražotājiem. Lietotāji Savienībā parasti organizē TVT importu.

    (432)

    Izmeklēšanā nesadarbojās neviens uzņēmums, kas organizē tikai TVT importu. Uzņēmums Honkongā, kas saistīts ar Ķīnas grupu Envision (vējturbīnu izstrādātājs), aizpildīja anketu nesaistītiem importētājiem Savienībā un uzskatīja, ka pasākumi nav nepieciešami, lai nodrošinātu godīgu konkurenci TVT tirgū. Izmeklēšanā parādīja, ka atbildētājs ir daļa no grupas, kuras galvenās intereses ir līdzvērtīgas TVT lietotāja interesēm.

    (433)

    Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija secināja, ka nav pierādījumu tam, ka antidempinga maksājumu noteikšana ietekmētu importētājus.

    7.3.   Lietotāju intereses

    (434)

    Parasti TVT ražotāji izmeklējamo ražojumu pārdod tieši vējturbīnu ražotājiem, kas šajā procedūrā ir lietotāji, ciktāl tie montē TVT ar pilnībā komplektētu vējturbīnu.

    (435)

    Lietotāji GE un Vestas, kas kopā veidoja vismaz 50 % no patēriņa Savienībā izmeklēšanas periodā, pēc pieprasījuma sniedza atbildes uz anketas jautājumiem un papildu informāciju. Papildus tam lietotāji SGRE un Nordex pēc pieprasījuma sniedza konkrētu informāciju par saviem pirkumiem. Minētie četri uzņēmumi ir starp desmit lielākajiem vēja enerģijas vējturbīnu ražotājiem (145).

    (436)

    CCCME uzskatīja, ka lietotāji, integrējot sastāvdaļas no visas pasaules, ieskaitot TVT no Ķīnas, ir veiksmīgs globalizācijas un starptautiskās sadarbības piemērs. CCCME norādīja, ka pasākumi attiecībā uz Ķīnas izcelsmes TVT ietekmētu piegādes ķēdi un kavētu vēja enerģijas projektus, jo lietotājiem ir sarežģīti un ilgi piegādātāju apstiprināšanas procesi. Komisija tam nepiekrita, jo pasākumi atjaunos vienlīdzīgus konkurences apstākļus un neaizvērs durvis importam no Ķīnas. Turklāt lietotāju nozare tās piegādes ķēdē nav atkarīga no Ķīnas TVT piegādēm, jo tā kā avotus izmanto daudzus citus kvalificētus piegādātājus Savienībā un citur. Šis jautājums ir sīkāk aplūkots turpmāk 443. apsvērumā.

    (437)

    Asociācija WindEurope un vairāki vējturbīnu ražotāji pauda lietotāju bažas. Vairāki lietotāji apgalvoja, ka tie nevarētu absorbēt antidempinga maksājumus par TVT, tāpēc ka viņi maksā antidempinga un kompensācijas maksājumus par dažādām citām vējturbīnās izmantotām izejvielām, kā arī tāpēc, ka TVT izmaksas veido ievērojamu daļu no vējturbīnas izmaksām. Daži lietotāji norādīja uz zaudējumiem, ko vairāki no tiem nesenā pagātnē cietuši Savienībā. SGRE norādīja, ka lietotāji ziņo par zemu peļņu 2021. gadā (146). Vairāki lietotāji apgalvoja, ka pasākumi paaugstinās TVT cenas (arī Savienības izcelsmes TVT cenas), negatīvi ietekmēs lietotāju peļņu un dažas to darbības, iesaldēs darbinieku pieņemšanu darbā un liks tiem aizvērt mazāk konkurētspējīgas ražotnes noteiktos Savienības reģionos. Šajā sakarā WindEurope norādīja, ka 2019. gadā Eiropas vēja enerģijas nozarē bija vairāk nekā 300 000 darbvietu, no kurām vairāk nekā 50 000 bija tiešās darbvietas, ko nodrošināja vējturbīnu ražotāji, un vienlaikus tā radīja ievērojamus ieņēmumus un deva ieguldījumu ES IKP. Vairāki lietotāji apgalvoja, ka imports ir nepieciešams, un pauda bažas par jaudas trūkumu un piegādes problēmām (to saasināšanos) Savienībā, proti, lielāko izmēru TVT (147). SGRE apgalvoja, ka lietotājiem ir lielākas izmaksas, jo konkrētās vietās ir nepieciešams iepirkt no mazāk optimāliem piegādātājiem. GE norādīja, ka piekrastes un atkrastes torņu jauda būtu jāanalizē atsevišķi, un apgalvoja, ka sūdzības iesniedzēji piekrastes TVT ražošanā strādāja gandrīz ar pilnu jaudu un ka vairākos gadījumos tie nespēja apmierināt GE vajadzības attiecībā uz specifikācijas prasībām vai vajadzīgajā izpildes termiņā (un dažkārt to nespēja nemaz). Kā norāda GE, GRI Savienības pieprasījumu pēc TVT novirza savām ražotnēm Turcijā un Indijā. SGRE norādīja, ka GRI atbildes uz anketas jautājumiem liecina, ka uzņēmumam bija jāiegādājas TVT, lai apmierinātu pieprasījumu. Daži apgalvojumi, proti, tie, kas attiecas uz augstākām lietotāju izmaksām un piegādes jautājumiem, pēc galīgās informācijas izpaušanas tika atkārtoti. Uz visiem šajā apsvērumā minētajiem apgalvojumiem ir atbildēts nākamajos apsvērumos.

    (438)

    Komisija sākotnēji atzīmēja, ka vairums lietotāju vispārīgo apgalvojumu par maksājuma ietekmi tika sniegti, ņemot vērā sūdzībā izteiktos apgalvojumus, ar aprēķināto dempinga starpību vairāk nekā 50 % apmērā un kaitējuma starpību līdz 20 % apmērā. Citiem vārdiem sakot, tie neņēma vērā maksājumu līmeni saskaņā ar pašreizējo izmeklēšanu.

    (439)

    Personas atšķirīgi aprēķināja TVT izmaksu daļu no vējturbīnu izmaksām, un to procentuālais īpatsvars svārstījās robežās no 20 % (148) līdz 30 %. Lietas materiālos nav pierādījumu, kas liecinātu, ka lietotāji nevarētu novirzīt projektu izstrādātājiem vai citām personām ierosinātā maksājuma izraisīto TVT izmaksu pieaugumu, ja tāds ir. Turklāt attiecībā uz pārskata periodu izmeklēšanā netika konstatēts, ka lietotāji GE un Vestas, kas sadarbojās, būtu strādājuši ar zaudējumiem. Attiecībā uz ražojumiem, kuru sastāvā ir izmeklējamais ražojums, atbildēs uz anketas jautājumiem GE norādīja, ka peļņa 2019. gadā un izmeklēšanas periodā bija no 5 % līdz 10 % (149). Šajos laikposmos Vestas guva tāda paša diapazona peļņu, un tas paredz lielāku peļņu turpmākajos gados (150). Jāatzīmē, ka lietotāju rentabilitāte ir jāaplūko plašākā kontekstā, jo vējturbīnas, kurās iekļauti TVT, tiek pārdotas plašāka projekta ietvaros (151), bieži vien – kopā ar pakalpojumu un tehniskās apkopes līgumiem uz vairākiem gadiem (152). Vestas pakalpojumu nodaļas darbības rezultāti 2020. gadā bija ļoti labi – ieņēmumi, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, palielinājās par 10 %, un rekordaugsts EBIT procents – 28 % (153). Kas attiecas uz Nordex un SGRE, arī tiem laikā no 2017. līdz 2019. gadam pakalpojumu peļņas procents bija ievērojami lielāks nekā to (pozitīvā) EBIT no vējturbīnu pasūtījumiem (154). Tas, ka 2021. gadā (155) daži lietotāji guva mazāku peļņu (156), nevar mainīt faktu, ka lielākā daļa lietotāju sasniedza ļoti labus rezultātus laikposmā, kad vēja enerģijas izmaksas samazinājās (157), un to, ka pastāv zināms peļņas cikliskums atkarībā no projektu fāzes, ar ko tie nodarbojas. Piezīmēs par galīgās informācijas izpaušanu CCCME norādīja, ka skaidri sagaida spēcīgu atveseļošanos laikposmā pēc izmeklēšanas perioda, jo īpaši patēriņa un ražošanas ziņā (158).

    (440)

    Tā kā lietotāji sniedza tikai daļējus datus par TVT izmaksu īpatsvaru to projektos, Komisija nevarēja jēgpilni skaitliski izteikt, cik lielā mērā pasākumi palielinātu projektu kopējās izmaksas. Aplēses liecina par zemu procentu likmi, kas būtu atkarīga no līguma tvēruma. EWTA apgalvoja, ka TVT iegādes izmaksu pieaugums, ko izraisītu maksājums, nozīmētu projekta izmaksu ikgadēju pieaugumu par 0,5 % no šīs summas (159). Tādējādi, ja antidempinga pasākumu noteikšana, piemēram, radītu vispārēju TVT cenu pieaugumu lietotājiem par 10 % un tie lielāko daļu no šā cenu pieauguma novirzītu uz saviem klientiem, tas, kā uzskata EWTA, radītu projekta izmaksu ikgadēju pieaugumu par 0,05 %. Jāatzīmē arī, ka ne GE, ne Vestas, ne Nordex, ne SGRE nepaļaujas tikai uz TVT importu no Ķīnas.

    (441)

    Pēc galīgās informācijas izpaušanas SGRE norādīja, ka, lai gan nodokļiem procentuāli var būt salīdzinoši neliela ietekme uz TVT izmaksām, absolūtos skaitļos šāda ietekme būtu ievērojama, ņemot vērā lietotāju nepieciešamību optimizēt ražotnes konkurences spiediena rezultātā un nepieciešamību veicināt vēja enerģijas konkurētspēju enerģijas izlīdzināto izmaksu izteiksmē, proti, pēc elektroenerģijas ražošanas neto vidējām pašreizējām izmaksām elektrostacijai tās darbības laikā. Persona nesniedza skaitliskus datus par apgalvoto “ievērojamo” ietekmi. Komisija noraidīja šo apgalvojumu. Ņemot vērā iepriekš 438. un 440. apsvērumā izklāstītos apstākļus, nav paredzams, ka pasākumi attiecībā uz Ķīnas TVT importu būtiski ietekmēs lietotāju, kas sadarbojās, peļņu, to pētniecības un izstrādes darbības vai lietotāju veiktās dažu vējturbīnu daļu ražošanas darbības.

    (442)

    Kā norādījusi WindEurope, lietotāji Savienībā rada ievērojamu pievienoto vērtību. Tas attiecas arī uz TVT ražotājiem Savienībā kā detaļu ražotājiem (160). Tomēr WindEurope minētās 300 000 un/vai 50 000 darbvietas nebūtu jāsalīdzina ar Savienības nodarbinātības rādītājiem šīs regulas 8. tabulā. Faktiski 300 000 darbvietu skaits ietver arī komponentu ražotāju, to skaitā Savienības TVT ražotāju, kā arī piekrastes un atkrastes pakalpojumu sniedzēju darbvietas. Šis skaitlis ietver arī darbvietas struktūrās trešās valstīs, piemēram, Apvienotajā Karalistē, Turcijā, Norvēģijā un Šveicē, kā arī 140 000 dažādu netiešo darbvietu. Lietotāji, kas sniedza kopējos datus par darbvietām, nesniedza kvantitatīvus datus par darbvietām, kas varētu tikt apdraudētas to struktūrvienībās, ja ĶTR izcelsmes TVT tiktu noteikti pasākumi. Citi 435. apsvērumā minētie lietotāji nesniedza nekādus datus par darbvietām. Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija uzskata, ka pasākumi drīzāk atbalstīs nodarbinātību vēja enerģijas nozarē Savienībā kopumā, jo tiek prognozēts, ka darbvietu skaits šajā nozarē pieaugs (161).

    (443)

    Attiecībā uz lietotāju piezīmēm par piegādes problēmām – izmeklēšanā atklājās, ka lietotāji strādā ar visai ierobežotu TVT piegādātāju loku, pamatojoties uz to, ka ir nepieciešams ilgs laiks, lai atrastu (alternatīvus) kvalificētus vējturbīnu torņu piegādātājus. Tomēr Savienības piegādātāju bāze ir liela, tāpat kā izmēru klāsts, ko tie var ražot. Attiecībā uz izmēru klāstu, kā minēts 42. apsvērumā, Komisija konstatēja, ka Savienības ražošanas nozarei ir visu vajadzīgo izmēru TVT ražošanas jauda. Dokumenti, kuros izpausti kaitējuma aprēķini, liecina, ka izlasē iekļautie Savienības ražotāji, tāpat kā Ķīnas ražotāji, Savienībā pārdeva sekcijas ar diametru virs 5 metriem. Turklāt pēc galīgās informācijas izpaušanas lietotājs SGRE jo īpaši norādīja, ka 2017., 2018. un 2020. gadā Savienībā ir parādījušās jaunas, modernākas ražotnes, kas spēj ražot lielāka izmēra TVT (162). Savienības ražotāju uzņēmumu paziņojumos ir minēti izmēri, kas pārsniedz izmērus, kurus izlasē iekļautie Savienības ražotāji pārdeva izmeklēšanas periodā (163). Savienībā patiešām ir ievērojams piedāvājums: TVT Savienības ražotāju ražošanas jauda ir lielāka nekā patēriņš Savienībā, un Savienībā ir pieejamas ievērojamas TVT jaudas (sk. 6. tabulu), kas apkalpo visas nepieciešamās atrašanās vietas, kā arī gan piekrastes, gan atkrastes iekārtu tirgus. CCCME atzina, ka pēdējos gados Savienības ražošanas nozares jauda ir palielinājusies. Lai gan tirgus apstākļi bija sarežģīti zemas cenas Ķīnas TVT klātbūtnes dēļ, Savienības ražošanas nozare attiecīgajā periodā palielināja jaudu saskaņā ar klientu pieprasījumu (164) un apņēmās turpināt palielināt jaudu, ja tirgus apstākļi to ļaus. Ja tiks noteikti pasākumi, imports no Ķīnas joprojām būs iespējams (lai gan ar koriģēta līmeņa cenām), un imports no citām izcelsmes valstīm joprojām būs pieejams (165).

    (444)

    Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija noraidīja 437. apsvērumā apkopotos apgalvojumus.

    (445)

    Pēc galīgās informācijas izpaušanas SGRE apgalvoja, ka Ķīnas ražotāji apmierina pieprasījumu tikai Dānijā, Zviedrijā un Somijā, jo tiem trūkst konkurētspējas dienvidu dalībvalstīs. Komisija norādīja, ka Savienība ir vienots tirgus. Turklāt izmeklēšanā atklājās, ka Ķīnas TVT pārdošana nenotiek tikai ziemeļu dalībvalstīs. Komisija atzina SGRE apgalvojumu par nepamatotu.

    (446)

    Vairākas personas apgalvoja, ka vējturbīnu tehnoloģija un saules enerģijas paneļu tehnoloģija (galvenokārt ražota ārpus Savienības) dažkārt tieši konkurē attiecībā uz elektroenerģijas cenu par kWh. Šī konkurence palielināja spiedienu ražot TVT par arvien zemākām cenām. Tāpēc tās apgalvoja, ka, pat ja pasākumu noteikšana varētu saglabāt vai radīt darbvietas TVT ražošanas nozarē, šo ieguvumu, visticamāk, atsvērtu darbvietu zaudējums citās vējturbīnu ražošanas nozares daļās sakarā ar mazāku pieprasījumu (pasūtījumi, kas zaudēti par labu saules paneļu ražošanas nozarei sakarā ar TVT un līdz ar to – vējturbīnu cenu pieaugumu).

    (447)

    Šis apgalvojums tika noraidīts. Lielākajā daļā gadījumu vieta ir piemērota un attīstāma vai nu tikai vēja enerģijas ražošanai, vai tikai saules enerģijas ražošanai tās atrašanās vietas (piemēram, atkrastē, vietā, kur ir maksimāli daudz saules vai vēja utt.) vai pasūtītāja/iedzīvotāju pieprasījuma dēļ. Turklāt iepriekš minētais apgalvojums prezumē, ka pasākumu noteikšanas rezultātā kopumā palielināsies vējturbīnu iegādes izmaksas, bet, kā paskaidrots 438.–441. apsvērumā, nav paredzams, ka pasākumi attiecībā uz Ķīnas TVT importu būtiski ietekmēs lietotājus, ņemot vērā arī 443. apsvērumā paskaidroto piegādes avotu pieejamību.

    7.4.   Piegādātāju intereses

    (448)

    Tērauda asociācija Eurofer norādīja, ka Savienības interesēs ir noteikt pasākumus attiecībā uz TVT, lai izvairītos no tā, ka kaitējums, kas nodarīts quarto plākšņu ražotājiem, kurus aizsargā antidempinga pasākumi, tiek pārnests uz Savienības tērauda pievienotās vērtības veidošanas ķēdi. Šī persona uzsvēra, ka Savienības TVT nozare ir nozīmīga Savienības tērauda piegādātājiem un no Savienības atjaunīgās enerģijas plānu viedokļa. Saskaņā ar tirgus informāciju (166) atjaunīgās enerģijas ražošanai būs nepieciešams 8 līdz 10 reižu vairāk tērauda uz vienu MW nekā fosilajai enerģijai, savukārt uzstādīto vējturbīnu skaits tuvākajos gados pieaugs.

    (449)

    CCCME norādīja, ka pasākumi atturētu tādu Ķīnas ieguldījumu veikšanu Savienībā, ko veido (maksātnespējīgu) vietējo TVT ražotāju iegāde, tādējādi negatīvi ietekmējot Eiropas iekārtu piegādātājus. Komisija tam nepiekrita. Gaidāms, ka iekārtu ražotāji Savienībā gūs labumu no TVT ražotāju situācijas uzlabošanās Savienībā.

    (450)

    Komisija sagaida, ka pasākumi nāks par labu augšupējām nozarēm Savienībā, proti, izejvielu piegādātājiem (piemēram, Savienības tērauda rūpnīcām) un attiecīgajiem iekārtu ražotājiem Savienībā.

    7.5.   Vidiskās intereses

    (451)

    CCCME uzskatīja, ka pasākumi palielinātu Savienības vēja enerģijas nozares ražošanas izmaksas. SGRE un CCCME apgalvoja, ka pasākumi negatīvi ietekmētu Savienības atjaunīgās enerģijas un CO2 samazināšanas mērķrādītāju sasniegšanu un tādējādi nebūtu Savienības interesēs. GE uzskatīja, ka pasākumi traucēs dalībvalstīm sasniegt atjaunīgās enerģijas mērķrādītājus, ka vēja enerģijas projekti vairs nebūs ekonomiski izdevīgi, ja netiks sasniegtas ieguldījumu robežvērtības (piemēram, aizkavēsies grafiks / nebūs iespējams iegūt daļu aizņēmuma finansējuma), kā arī tie kavēs dažu projektu attīstību. Pēc galīgās informācijas izpaušanas WindEurope pauda bažas par nepietiekamiem ieguldījumiem mūsdienīgā ražošanā un pētniecībā un izstrādē, kā arī par to, ka Eiropas ražošanas nozare zaudēs globālajā sacensībā par līderpozīcijām vēja enerģijas tehnoloģiju jomā. Komisija uzskatīja, ka antidempinga pasākumi attiecībā uz Ķīnas TVT, visticamāk, neapdraudēs Savienības atjaunīgās enerģijas un CO2 emisijas samazināšanas mērķrādītāju sasniegšanu, kā arī neliks atcelt vēja enerģijas projektus. Gluži pretēji, paredzams, ka pasākumi veicinās vēja enerģijas izmantošanu visā Savienībā, radot vienlīdzīgus konkurences apstākļus, kuros visi ekonomikas dalībnieki, arī Ķīnas ražotāji, var konkurēt ar taisnīgiem nosacījumiem.

    (452)

    GE norādīja, ka pasākumi paaugstinās enerģijas cenas patērētājiem un ir pretrunā Komisijas mērķim, ka no atjaunojamajiem energoresursiem ražota elektroenerģija būtu jāizvērš par iespējami zemākām izmaksām patērētājiem un nodokļu maksātājiem. Komisija neatrada pierādījumus tam, ka pasākumi attiecībā uz TVT ievērojami palielinātu enerģijas cenas patērētājiem Savienībā. Neviena persona neiesniedza datus, kas ļautu noteikt šādu palielinājumu, ja tāds ir. Attiecībā uz nodokļu maksātājiem paredzams, ka prognozētais vēja enerģijas iekārtu skaita pieaugums Savienībā (167) dos labumu kopienām, kurās tiks īstenoti projekti, pateicoties nodokļiem un citiem ienākumiem (168).

    (453)

    Ņemot vērā Savienības un dalībvalstu vēja enerģijas nozarei piešķirto finansējumu, GE uzskata, ka šādi pasākumi būtu pretrunā pašas Savienības interesēm un apdraudētu tās vēja enerģijas nozares ilgtspēju. Komisija tam nepiekrita. TVT ražotāji Savienībā rada ievērojamu pievienoto vērtību vēja enerģijas nozarē kā sastāvdaļu ražotāji (169). Paredzams, ka pasākumi atbalstīs TVT ražotājus Savienībā un veicinās to izaugsmi, darbvietu stabilitāti, ieņēmumus un ieguldījumus. Lietotājiem būtu jāgūst labums no plašas konkurētspējīgu, uzticamu un finansiāli stabilu TVT ražotāju bāzes Savienībā un no izdevīgiem piegādes termiņiem, ko Savienības ražotāji var piedāvāt, pateicoties to tuvumam.

    7.6.   Citi faktori

    (454)

    CCCME norādīja, ka TVT Savienības ražotāju mērķis ir neilgi pirms gaidāmā pieprasījuma pieauguma nostiprināt savu gandrīz monopolstāvokli tirgū, lai vienīgie gūtu labumu no šīm gaidāmajām norisēm. Komisija uzskatīja, ka šim apgalvojumam nav pierādījumu un pamata. TVT ražotāju skaits Savienībā pats par sevi ir pretrunā jebkādam monopolstāvoklim tirgū. Nesenas WindEurope publikācijas (170) 24. attēlā ir redzams liels skaits ražotņu, kurās izgatavo torņus (tas pārsniedz tādu ražotņu skaitu, kurās izgatavo citus vējģeneratoru komponentus).

    (455)

    Turklāt savā atbildē uz anketas jautājumiem GE norādīja uz iespējamu ostas darbībās, kā arī gatavo vējturbīnu transportēšanā un uzstādīšanā iesaistīto starpnieku Savienības darbaspēka samazinājumu. Ņemot vērā prognozēto vēja enerģijas iekārtu skaita pieaugumu Savienībā (sk. 167. zemsvītras piezīmi), Komisija šo apgalvojumu atzina par nepamatotu.

    7.7.   Secinājums par Savienības interesēm

    (456)

    Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secināja, ka nav nepārvaramu iemeslu, lai uzskatītu, ka galīgo antidempinga pasākumu noteikšana Ķīnas izcelsmes vējturbīnu torņu no tērauda un to sekciju importam nav Savienības interesēs.

    8.   GALĪGIE ANTIDEMPINGA PASĀKUMI

    8.1.   Ievada piezīme

    (457)

    Paziņojuma par procedūras sākšanu 4. iedaļā bija norādīts, ka sūdzības iesniedzējs ir sniedzis pierādījumus, ka izmeklējamais ražojums lielos daudzumos tiek ievests atkrastē, t. i., uz mākslīgas salas, fiksētā vai peldošā iekārtā vai citā struktūrā kādas dalībvalsts kontinentālajā šelfā vai ekskluzīvajā ekonomikas zonā (“KŠ/EEZ”), ko dalībvalsts paziņojusi, ievērojot Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvenciju (“UNCLOS”).

    (458)

    Attiecīgi Komisija saskaņā ar pamatregulas 14.a pantu pārbaudīja arī to, vai pasākumi, ja tādi ir, būtu jānosaka arī KŠ/EEZ. Izmeklēšanā tika konstatēts, ka neviens no izlasē iekļautajiem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem neziņoja par pārdošanu uz kontinentālo šelfu vai EEZ. Komisija nesaņēma nekādas norādes par Ķīnas TVT ražotāju veiktu pārdošanu uz KŠ/EEZ, kas būtu kaut cik nozīmīga.

    (459)

    Tāpēc, tā kā nav pierādījumu, ka ražojums par dempinga cenām lielos daudzumos ir ievests KŠ/EEZ, KŠ/EEZ netiek noteikti antidempinga pasākumi.

    (460)

    Pēc galīgās informācijas izpaušanas sūdzības iesniedzējs un vairāki Savienības ražotāji apgalvoja, ka antidempinga pasākumu neesība KŠ/EEZ saglabā iespēju noteiktai Ķīnas ražotāju dempinga praksei. Komisija noraidīja šīs piezīmes. Tā kā pamatregulas 14.a panta prasības nav izpildītas, kā paskaidrots, Komisija pašreizējā izmeklēšanā nevar noteikt antidempinga pasākumus attiecībā uz KŠ/EEZ.

    8.2.   Galīgie pasākumi

    (461)

    Ņemot vērā secinājumus, kas izdarīti attiecībā uz dempingu, kaitējumu, cēloņsakarību un Savienības interesēm, un saskaņā ar pamatregulas 9. panta 4. punktu būtu jānosaka galīgie antidempinga pasākumi, lai nepieļautu attiecīgā ražojuma importa par dempinga cenām izraisītu turpmāku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Šīs regulas 6. iedaļā un jo īpaši 417.–422. apsvērumā izklāstīto iemeslu dēļ antidempinga maksājumi būtu jānosaka saskaņā ar mazākā maksājuma noteikumu.

    (462)

    Pamatojoties uz iepriekš minēto, likmes, ar kādām tiks noteikti maksājumi, ir šādas.

    Uzņēmums

    Galīgais antidempinga maksājums

    Chengxi Shipyard

    7,5  %

    Penglai Dajin

    7,2  %

    Suzhou Titan

    14,4  %

    Citi uzņēmumi, kas sadarbojās

    11,2  %

    Visi pārējie uzņēmumi

    19,2  %

    (463)

    Šajā regulā norādītās individuālās uzņēmumu antidempinga maksājuma likmes tika noteiktas, pamatojoties uz šīs izmeklēšanas konstatējumiem. Tādējādi tās atspoguļo izmeklēšanas gaitā konstatēto stāvokli attiecībā uz minētajiem uzņēmumiem. Šīs maksājuma likmes piemēro tikai tāda attiecīgā ražojuma importam, kura izcelsme ir attiecīgajā valstī un kuru ražojuši konkrēti minētie tiesību subjekti. Uz importēto attiecīgo ražojumu, ko ražojis kāds cits uzņēmums, kurš nav konkrēti minēts šīs regulas rezolutīvajā daļā, ieskaitot konkrēti minēto uzņēmumu saistītos subjektus, būtu jāattiecina maksājuma likme, kura piemērojama “visiem pārējiem uzņēmumiem”. Uz to nebūtu jāattiecina individuālās antidempinga maksājuma likmes.

    (464)

    Ja uzņēmums pēc tam maina kāda sava subjekta nosaukumu, tas var pieprasīt, lai tam piemērotu minētās individuālās antidempinga maksājuma likmes. Šāds pieprasījums jāadresē Komisijai (171). Pieprasījumā jāietver visa attiecīgā informācija, kas ļauj pierādīt, ka šāda maiņa neietekmē uzņēmuma tiesības izmantot tam piemērojamo maksājuma likmi. Ja uzņēmuma nosaukuma maiņa neietekmē tā tiesības izmantot tam piemērojamo maksājuma likmi, Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī tiks publicēts paziņojums par nosaukuma maiņu.

    (465)

    Lai līdz minimumam samazinātu antidempinga pasākumu apiešanas risku maksājuma likmju atšķirību dēļ, ir nepieciešami īpaši pasākumi, kas nodrošina individuālo antidempinga maksājumu piemērošanu. Uzņēmumiem, uz kuriem attiecas individuālie antidempinga maksājumi, jāuzrāda derīgs komercrēķins dalībvalstu muitas dienestiem. Rēķinam jāatbilst prasībām, kas izklāstītas šīs regulas 1. panta 3. punktā. Uz importu, kuram nav pievienots šāds rēķins, būtu jāattiecina antidempinga maksājums, kas piemērojams “visiem pārējiem uzņēmumiem”.

    (466)

    Lai gan šā rēķina uzrādīšana dalībvalstu muitas dienestiem ir vajadzīga, lai importam piemērotu individuālās antidempinga maksājuma likmes, tas nav vienīgais elements, kas muitas dienestiem jāņem vērā. Pat tad, ja uzrādītais rēķins atbilst visām šīs regulas 1. panta 3. punktā minētajām prasībām, dalībvalstu muitas dienestiem, ievērojot tiesību aktus muitas jomā, ir jāpilda ierastās pārbaudes, un tiem, tāpat kā citos gadījumos, var būt vajadzīgi papildu dokumenti (nosūtīšanas dokumenti utt.), lai pārbaudītu deklarācijās sniegto ziņu precizitāti un nodrošinātu, ka vēlāka zemākas maksājuma likmes piemērošana ir pamatota.

    (467)

    Ja uzņēmumam, kam noteiktas mazākas individuālās maksājuma likmes, pēc attiecīgo pasākumu noteikšanas būtiski palielinās eksporta apjoms, šādu apjoma palielinājumu pašu par sevi var uzskatīt par pārmaiņām tirdzniecības modelī, ko izraisījusi pasākumu noteikšana, pamatregulas 13. panta 1. punkta nozīmē. Tādos apstākļos un tad, ja ir ievēroti nosacījumi, var sākt pretapiešanas izmeklēšanu. Šādā izmeklēšanā cita starpā var pārbaudīt vajadzību atcelt individuālo(-ās) maksājuma likmi(-es) un noteikt valsts mēroga maksājumu.

    (468)

    Lai nodrošinātu antidempinga maksājumu pareizu piemērošanu, antidempinga maksājums, kas noteikts “visiem pārējiem uzņēmumiem”, būtu jāpiemēro ne tikai ražotājiem eksportētājiem, kas šajā izmeklēšanā nesadarbojās, bet arī ražotājiem, kuri izmeklēšanas periodā neeksportēja uz Savienību.

    (469)

    Izmeklējamais ražojums, ja tas savienots ar citām daļām tā, ka šāds veselums veido vējturbīnu, patlaban tiek klasificēts ar KN kodu 8502 31 00. Lai nodrošinātu antidempinga maksājumu piemērošanu tikai TVT, nepieciešams paredzēt, ka TVT vērtība tiek norādīta deklarācijā par laišanu brīvā apgrozībā. TVT vērtība būtu jānorāda konkrēti attiecībā uz kodiem 8502310011 un 8502310085.

    (470)

    TVT statistiku bieži izsaka, norādot vienību (gabalu) skaitu. Taču kombinētajā nomenklatūrā, kas noteikta Padomes Regulas (EEK) Nr. 2658/87 I pielikumā (172), attiecībā uz TVT sistemātiski nav definēta šāda papildu mērvienība. Tāpēc ir nepieciešams paredzēt, ka deklarācijā par laišanu brīvā apgrozībā attiecībā uz attiecīgā ražojuma importu jānorāda ne tikai svars kilogramos vai tonnās, bet arī vienību skaits.

    9.   NOBEIGUMA NOTEIKUMI

    (471)

    Ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 (173) 109. pantu, ja summa ir jāatmaksā pēc Eiropas Savienības Tiesas sprieduma, maksājamā procentu likme ir likme, ko Eiropas Centrālā banka piemēro savām galvenajām refinansēšanas operācijām un kas ir publicēta Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā katra mēneša pirmajā kalendārajā dienā.

    (472)

    Šajā regulā minētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, kuru sniegusi komiteja, kas izveidota saskaņā ar pamatregulas 15. panta 1. punktu,

    IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

    1. pants

    1.   r šo tiek noteikts galīgais antidempinga maksājums tādu ĶTR izcelsmes konkrētu komerciālo vējturbīnu torņu no tērauda, arī konisko, un to sekciju, arī samontētu, arī ar iestrādātu torņa balsta sekciju, arī savienotu ar vējagregāta gondolām vai vējrata spārniem, importam, kas konstruēti vējagregāta gondolas vai vējrata spārnu atbalstam, izmantošanai vējturbīnās, kuru elektroenerģijas ražošanas jauda – piekrastes vai atkrastes lietojumiem – ir vienāda ar 1,00 megavatu (MW) vai lielāka, kā minimālais augstums ir 50 metri, mērot no torņa pamatnes līdz vējagregāta gondolas apakšdaļai (t. i., kur tiek savienota vējturbīnas torņa augšdaļa un vējagregāta gondola), kad tie pilnībā samontēti, un ko pašlaik klasificē ar KN kodiem ex 7308 20 00 (TARIC kods 7308200011) un ex 7308 90 98 (TARIC kods 7308909811) un, ja tie importēti kā vējturbīnu daļa, – ar KN kodu ex 8502 31 00 (TARIC kodi 8502310011 un 8502310085).

    2.   alīgā antidempinga maksājuma likmes, kas tiek piemērotas tālāk uzskaitīto uzņēmumu ražotā 1. punktā aprakstītā ražojuma neto cenai ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas, ir šādas.

    Valsts

    Uzņēmums

    Galīgā antidempinga maksājuma likme

    TARIC papildu kods

    Ķīna

    Chengxi Shipyard Co., Ltd.

    7,5  %

    C726

    Penglai Dajin Offshore Heavy Industry Co., Ltd.

    7,2  %

    C727

    Suzhou Titan New Energy Technology Co., Ltd.

    14,4  %

    C728

    Citi uzņēmumi, kas sadarbojās un ir uzskaitīti pielikumā

    11,2  %

    Skatīt pielikumu

    Visi pārējie uzņēmumi

    19,2  %

    C999

    3.   ā panta 2. punktā minētajiem uzņēmumiem individuālās maksājuma likmes tiek piemērotas tikai tad, ja dalībvalstu muitas dienestiem tiek uzrādīts derīgs komercrēķins ar šādu apliecinājumu, kuru datējusi un parakstījusi šo rēķinu izdevušās struktūras amatpersona un kurā norādīts tās vārds, uzvārds un ieņemamais amats: “Es, apakšā parakstījies, apliecinu, ka šajā rēķinā norādīto eksportam uz Eiropas Savienību pārdoto (attiecīgā ražojuma) (apjomu) ir ražojis (uzņēmuma nosaukums un adrese) (TARIC papildu kods), kurš atrodas [attiecīgajā valstī]. Apliecinu, ka šajā rēķinā sniegtā informācija ir pilnīga un patiesa.” Ja šāds rēķins netiek uzrādīts, piemēro visiem pārējiem uzņēmumiem noteikto maksājuma likmi.

    4.   a nav noteikts citādi, piemēro spēkā esošos noteikumus par muitas nodokļiem.

    2. pants

    Ja tiek uzrādīta deklarācija laišanai brīvā apgrozībā par 1. panta 1. punktā minētajām ĶTR izcelsmes vējturbīnām, tad minētās deklarācijas attiecīgajā laukā tiek ierakstīta 1. panta 1. punktā minēto vējturbīnu torņu neto cena ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas.

    Regulas 1. panta 2. punktā minētie antidempinga maksājumi tiek piemēroti tikai 1. panta 1. punktā minēto vējturbīnu torņu neto cenai ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas.

    Dalībvalstu muitas dienestiem tiek uzrādīts derīgs komercrēķins. Tajā ir pietiekami detalizēta informācija, lai dalībvalstu muitas dienesti varētu novērtēt, cik precīza ir 1. panta 1. punktā minēto vējturbīnu torņu deklarētā neto cena ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas.

    Dalībvalstis katru mēnesi informē Komisiju par neto cenu ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas, kas deklarēta 1. panta 1. punktā minētajiem vējturbīnu torņiem, kuri importēti kā 1. panta 1. punktā minēto vējturbīnu daļa.

    3. pants

    Ja tiek iesniegta deklarācija par laišanu brīvā apgrozībā attiecībā uz 1. panta 1. punktā minētajiem ražojumiem neatkarīgi no to izcelsmes, minētās deklarācijas attiecīgajā laukā tiek ierakstīts importēto ražojumu vienību skaits ar nosacījumu, ka šī norāde ir saderīga ar Padomes Regulas (EEK) Nr. 2658/87 I pielikumu (174).

    Dalībvalstis katru mēnesi paziņo Komisijai ar TARIC kodiem 7308200011, 7308909811, 8502310011 un 8502310085 importēto vienību skaitu.

    4. pants

    Regulas 1. panta 2. punktu var grozīt, lai pievienotu jaunus ražotājus eksportētājus no Ķīnas un tiem piemērotu atbilstošu vidējo svērto antidempinga maksājuma likmi, kas noteikta izlasē neiekļautiem uzņēmumiem, kuri sadarbojās. Jauns ražotājs eksportētājs sniedz pierādījumus, ka:

    a)

    tas izmeklēšanas periodā (no 2019. gada 1. jūlija līdz 2020. gada 30. jūnijam) nav eksportējis 1. panta 1. punktā aprakstītās Ķīnas izcelsmes preces;

    b)

    tas nav saistīts ar eksportētāju vai ražotāju, uz kuru attiecas ar šo regulu noteiktie pasākumi, un

    c)

    pēc izmeklēšanas perioda beigām tas ir vai nu faktiski eksportējis attiecīgo ražojumu, vai arī uzņēmies neatsaucamas līgumsaistības eksportēt uz Savienību ievērojamu tā daudzumu.

    5. pants

    Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

    Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

    Briselē, 2021. gada 15. decembrī

    Komisijas vārdā –

    priekšsēdētāja

    Ursula VON DER LEYEN


    (1)  OV L 176, 30.6.2016., 21. lpp.

    (2)  Paziņojums par antidempinga procedūras sākšanu attiecībā uz Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes vējturbīnu torņu no tērauda importu (OV C 351, 21.10.2020., 8. lpp.).

    (3)  Dokuments t21.003247.

    (4)  Pieejamas vietnē https://trade.ec.europa.eu/tdi/case_details.cfm?id=2488.

    (5)  Pieejamas vietnē https://trade.ec.europa.eu/tdi/case_details.cfm?id=2488.

    (6)  Paziņojums par COVID-19 uzliesmojuma ietekmi uz antidempinga un antisubsidēšanas izmeklēšanām (OV C 86, 16.3.2020., 6. lpp.).

    (7)  Vējturbīnas torņa sekcija sastāv no tērauda konstrukcijām un tērauda plāksnēm, kas velmētas cilindriskās vai koniskās formās un sametinātas kopā (vai citādi piestiprinātas), veidojot tērauda korpusu, arī ar pārklājumu, tā ir galīgi apstrādāta vai krāsota, neatkarīgi no apstrādes vai ražošanas metodes, un ir arī ar atlokiem, durvīm vai iekšējām vai ārējām sastāvdaļām (piemēram, ar grīdas/griestu segumiem, kāpnēm, liftiem, elektromontāžas kārbām, elektrokabeļiem, elektroizolācijas caurulēm, kabeļu instalāciju vējagregāta gondolas ģeneratoram, iekšējo apgaismojumu, instrumentu un glabāšanas skapjiem), kas pievienotas vējturbīnas torņa sekcijai.

    (8)  Atsauces Nr.: t21.001369.

    (9)  Atsauces Nr.: t20.007979.

    (10)  Atsauces Nr.: t20.008738.

    (11)  Atsauces Nr.: t20.008722.

    (12)  Atsauces Nr.: t20.008655.

    (13)  Atsauces Nr.: t21.002365.

    (14)  Atsauces Nr.: t21.003189.

    (15)  Atsauces Nr.: t21.003476.

    (16)  Atsauces Nr.: t21.003443.

    (17)  Atsauces Nr.: t21.003444.

    (18)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2021/635 (2021. gada 16. aprīlis), ar ko pēc termiņbeigu pārskatīšanas, kas veikta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/1036 11. panta 2. punktu, nosaka galīgo antidempinga maksājumu konkrētu Baltkrievijas, Ķīnas Tautas Republikas un Krievijas izcelsmes metinātu dzelzs vai neleģēta tērauda cauruļu un cauruļvadu importam, un Komisijas Īstenošanas Regula (ES) 2020/508 (2020. gada 7. aprīlis), ar ko nosaka pagaidu antidempinga maksājumu konkrētu Indonēzijas, Ķīnas Tautas Republikas un Taivānas izcelsmes karsti velmētu nerūsējošā tērauda lokšņu un ruļļu importam.

    (19)  Sk. Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2021/635149. un 150. apsvērumu, Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2020/508 158. un 159. apsvērumu.

    (20)  Sk. Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2021/635115.–118. apsvērumu un Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2020/508 122.–127. apsvērumu.

    (21)  Sk. Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2021/635 119.–122. apsvērumu un Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2020/508 128.–132. apsvērumu: Var uzskatīt, ka Ķīnas tiesību aktos paredzētās attiecīgo valsts iestāžu tiesības iecelt un atcelt no amata VU galveno vadību atspoguļo atbilstīgās īpašuma tiesības, turklāt ĶKP pirmorganizācijas gan valsts, gan privātā īpašumā esošos uzņēmumos ir vēl viens nozīmīgs kanāls, pa kuru valsts var iejaukties darījumdarbības lēmumu pieņemšanā. Saskaņā ar ĶTR uzņēmumu tiesībām ĶKP organizācija ir jāizveido ikvienā uzņēmumā (ar vismaz trim ĶKP biedriem, kā noteikts ĶKP konstitūcijā) un uzņēmums nodrošina partijas organizācijas darbībai vajadzīgos apstākļus. Izrādās, ka pagātnē šī prasība ne vienmēr tika ievērota vai stingri izpildīta. Tomēr vismaz kopš 2016. gada ĶKP politiska principa veidā ir pastiprinājusi pretenzijas uz darījumdarbības lēmumu kontroli valsts īpašumā esošajos uzņēmumos. Tiek ziņots arī, ka ĶKP izdara spiedienu uz privātiem uzņēmumiem, lai tie priekšplānā izvirzītu “patriotismu” un ievērotu partijas disciplīnu. Ir saņemta informācija, ka 2017. gadā partijas pirmorganizācijas bija 70 procentos no aptuveni 1,86 miljoniem privātā īpašumā esošajiem uzņēmumiem un pieaug spiediens nodrošināt, lai ĶKP organizācijām būtu izšķirīga ietekme darījumdarbības lēmumu pieņemšanā attiecīgajos uzņēmumos. Minētie noteikumi ir vispārēji piemērojami visā Ķīnas ekonomikā – visās nozarēs, ieskaitot stiepļu stienīšu ražotājus un to izejresursu piegādātājus.

    (22)  Sk. Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2021/635 123.–129. apsvērumu un Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2020/508 133.–138. apsvērumu.

    (23)  Sk. Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2021/635 130.–133. apsvērumu un Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2020/508 139.–142. apsvērumu.

    (24)  Sk. Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2021/635 134. un 135. apsvērumu un Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2020/508 143. un 144. apsvērumu.

    (25)  Sk. Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2021/635 136.–145. apsvērumu un Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2020/508 145.–154. apsvērumu.

    (26)  Sk. Utility Scale Wind Towers From the People’s Republic of China: Final Affirmative Countervailing Duty Determination, 77 FR 75978 (2012. gada 26. decembris) un Issues and Decision Memorandum for the Final Results of the Expedited First Sunset Review of the Countervailing Duty Order on Utility Scale Wind Towers from the People’s Republic of China: https://enforcement.trade.gov/frn/summary/prc/2018-10555-1.pdf.

    (27)  Komisijas dienestu darba dokuments “On Significant Distortions in the Economy of the People’s Republic of China for the Purposes of Trade Defence Investigations”, 2017. gada 20. decembris, SWD(2017) 483 final/2.

    (28)  Ziņojums, 14. nodaļa, 358. lpp. 51 % privāto uzņēmumu un 49 % VU ražošanas apjoma ziņā un 44 % VU un 56 % privāto uzņēmumu jaudas ziņā.

    (29)  Pieejama vietnē

    www.gov.cn/zhengce/content/2016-02/04/content_5039353.htm (pēdējo reizi skatīts 2021. gada 6. maijā); https://policycn.com/policy_ticker/higher-expectations-for-large-scale-steel-enterprise/?iframe=1&secret=c8uthafuthefra4e (pēdējo reizi skatīts 2021. gada 6. maijā), un

    www.xinhuanet.com/english/2019-04/23/c_138001574.htm (pēdējo reizi skatīts 2021. gada 6. maijā).

    (30)  Pieejamas vietnēs http://www.xinhuanet.com/english/2019-04/23/c_138001574.htm (pēdējo reizi skatīts 2021. gada 6. maijā) un http://www.jjckb.cn/2019-04/23/c_137999653.htm (pēdējo reizi skatīts 2021. gada 6. maijā).

    (31)  Piem., privātā uzņēmuma Rizhao un VU Shandong Iron and Steel apvienošanās 2009. gadā. Sk. “Beijing steel report”, 58. lpp., un China Baowu Steel Group 2019. gada jūnijā iegūtā Magang Steel akciju kontrolpakete, sk. https://www.ft.com/content/a7c93fae-85bc-11e9-a028-86cea8523dc2 (pēdējo reizi skatīts 2021. gada 6. maijā).

    (32)  TISCO, “Uzņēmuma profils”: http://en.tisco.com.cn/CompanyProfile/20151027095855836705.html (pēdējo reizi skatīts 2020. gada 2. martā).

    (33)  Baowu, “Uzņēmuma profils”: http://www.baowugroup.com/en/contents/5273/102759.html (pēdējo reizi skatīts 2021. gada 6. maijā).

    (34)  http://csscholdings.cssc.net.cn/component_business_scope/index.php?typeid=3.

    (35)  http://inews.ifeng.com/50078799/news.shtml?&back.

    (36)  Sk. Fujian China News tīmekļa vietnē 2019. gada novembrī publicēto rakstu ar nosaukumu “Fujian Yifan: partijas veidošana kā dzinējspēks, kas piešķirs uzņēmumam jaunu impulsu”; pieejams vietnē http://www.fj.chinanews.com/news/fj_hz/2019/2019-11-29/455057.html.

    (37)  Ziņojums, III daļa, 14. nodaļa, 346. lpp. un nākamās lpp.

    (38)  Tērauda ražošanas nozares pielāgošanas un modernizācijas plāna ievads.

    (39)  Ziņojums, 14. nodaļa, 347. lpp.

    (40)  Ķīnas Tautas Republikas ekonomikas un sociālās attīstības 13. piecgades plāns (2016–2020), pieejams vietnē

    https://en.ndrc.gov.cn/newsrelease_8232/201612/P020191101481868235378.pdf (pēdējo reizi skatīts 2020. gada 2. martā).

    (41)  Ziņojums, 14. nodaļa, 349. lpp.

    (42)  Ziņojums, 14. nodaļa, 352. lpp.

    (43)  Rūpniecības pārstrukturēšanas virzības katalogs (2011. gada redakcija) (2013. gada grozījumi), kas izdots 2011. gada 27. martā ar Valsts attīstības un reformu komisijas Rīkojumu Nr. 9 un grozīts saskaņā ar Valsts attīstības un reformu komisijas lēmumu par attiecīgo noteikumu grozījumiem Rūpniecības pārstrukturēšanas virzības katalogā (2011. gada redakcija), kurš izdots 2013. gada 16. februārī ar Valsts attīstības un reformu komisijas Rīkojumu Nr. 21.

    (44)  Ziņojums, 14. nodaļa, 375. un 376. lpp.

    (45)  https://oeoc.jou.edu.cn/info/1121/1017.htm.

    (46)  Sk. Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2021/635 134. un 135. apsvērumu un Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2020/508 143. un 144. apsvērumu.

    (47)  Sk. sūdzības 19. punktu.

    (48)  Sk. sūdzības R7. pielikumu (pielikumu 149. lpp.).

    (49)  Sk. sūdzības 29. punktu.

    (50)  Ekspertu grupas ziņojums EU – Cost Adjustment Methodologies II (Russia), WT/DS494/R, 7.76., 7.80. un 7.81. punkts.

    (51)  Vējturbīnu torņu iekšējās detaļas ir vējturbīnu torņu papildu elementi, piemēram, kāpnes, elektriskie kabeļi, ventilatori, lifts, gaismas ķermeņi un gaismas slēdži.

    (52)  Komisijas dienestu darba dokuments SWD(2020) 242 final, 22.10.2020, pieejams vietnē https://trade.ec.europa.eu/doclib/docs/2020/october/tradoc_158997.pdf.

    (53)  Ziņojums, 4. nodaļa, 41., 42. un 83. lpp.

    (54)  World Bank Open Data – Upper Middle Income, pieejams vietnē https://data.worldbank.org/income-level/upper-middle-income (pēdējo reizi skatīts 2021. gada 12. aprīlī).

    (55)  Pieejams vietnē https://www.dnb.com/ie/products/finance-credit-risk/global-financials.html (pēdējo reizi skatīts 2021. gada 16. aprīlī).

    (56)  2019. gada pārskats pieejams vietnē https://s2.q4cdn.com/158938184/files/doc_financials/2019/ar/NC10009566-ARCOSA-INC._10K_E-bookproof_2020_V1-(002).pdf (pēdējo reizi skatīts 2021. gada 16. aprīlī).

    (57)  Turpat, 15. lpp.

    (58)  Turpat, 19. lpp.

    (59)  Turpat, 43. un 44. lpp.

    (60)  Turpat, 47. lpp.

    (61)  Turpat, 47. un 60. lpp.

    (62)  Turpat, 47. un 60. lpp.

    (63)  Pieejams vietnē https://hulisani.co.za/wp-content/uploads/2020/06/Hulisani-Integrated-Report-2020.pdf (pēdējo reizi skatīts 2021. gada 6. martā).

    (64)  Turpat, 70. lpp.

    (65)  Pieejams vietnē https://www.enka.com/investor-relations/financial-data/ (pēdējo reizi skatīts 2021. gada 6. martā).

    (66)  Konsolidētie finanšu pārskati par 2019. gada 31. decembrī slēgto gadu (21. lpp.), kas pieejami vietnē https://www.enka.com/investor-relations/financial-data/ (pēdējo reizi skatīts 2021. gada 6. martā).

    (67)  Turpat, 45. lpp.

    (68)  Turpat, 20. un 21. lpp.

    (69)  2019. gada pārskats (14. lpp), kas pieejams vietnē https://s2.q4cdn.com/158938184/files/doc_financials/2019/ar/NC10009566-ARCOSA-INC._10K_E-bookproof_2020_V1-(002).pdf (pēdējo reizi skatīts 2021. gada 6. martā).

    (70)  Sk. piezīmes pie 2019. gada pārskata konsolidētajiem un apvienotajiem finanšu pārskatiem (1. piezīme, 65. lpp.), kas pieejami vietnē https://s2.q4cdn.com/158938184/files/doc_financials/2019/ar/NC10009566-ARCOSA-INC._10K_E-bookproof_2020_V1-(002).pdf (pēdējo reizi skatīts 2021. gada 4. oktobrī).

    (71)  Pieejams vietnē https://qdd.oecd.org/subject.aspx?Subject=ExportRestrictions_IndustrialRawMaterials (pēdējo reizi skatīts 2020. gada 30. novembrī).

    (72)  Pieejams vietnē https://docs.wto.org/dol2fe/Pages/FE_Search/FE_S_S009-DP.aspx?language=E&CatalogueIdList=247074,246544,245272,244985,243640,241597,240044,239544,238039,237441&CurrentCatalogueIdIndex=3&FullTextHash=&HasEnglishRecord=True&HasFrenchRecord=True&HasSpanishRecord=True (pēdējo reizi skatīts 2021. gada 16. martā).

    (73)  Pieejams 2019. gada 7. maija Oficiālajā Vēstnesī (17. lpp.): https://www.resmigazete.gov.tr/eskiler/2019/05/20190507.pdf (pēdējo reizi skatīts 2021. gada 16. martā).

    (74)  Pieejams Federācijas Oficiālajā Vēstnesī: http://dof.gob.mx /nota_detalle.php?codigo=5555007&fecha=25/03/2019 (pēdējo reizi skatīts 2021. gada 16. martā).

    (75)  Informāciju par saistošajiem tarifiem var iegūt, izmantojot PTO tarifu lejupielādes sistēmu http://tariffdata.wto.org/ReportersAndProducts.aspx (pēdējo reizi skatīts 2021. gada 16. martā).

    (76)  CFE 2019. gada pārskats (82. lpp.): https://www.cfe.mx/finanzas/reportes-financieros/ Reportes%20Anuales%20Documentos/Informe%20Anual%202019.pdf?csf=1&e=t8GHzG (pēdējo reizi skatīts 2021. gada 16. martā).

    (77)  EÜAŞ 2019. gada pārskats (18. lpp.): https://www.euas.gov.tr/tr-TR/yillik-raporlar (pēdējo reizi skatīts 2021. gada 16. martā).

    (78)  Pieejams vietnē https://tyrkiet.um.dk/~/media/tyrkiet/pdf%20files/wind%20energy%20in%20turkey %202020.pdf?la=en (pēdējo reizi skatīts 2021. gada 16. martā).

    (79)  Sk. 18.–20. lpp., pieejams vietnē https://www.shura.org.tr/wp-content/uploads/2019/01/ SHURA_Opportunities-to-strengthen-the-YEKA-auction-model-for-enhancing-the-regulatory-framework-of-Turkeys-power-system.pdf (pēdējo reizi skatīts 2021. gada 16. martā).

    (80)  Pieejams vietnē https://qdd.oecd.org/subject.aspx?Subject=ExportRestrictions_IndustrialRawMaterials (pēdējo reizi skatīts 2021. gada 16. martā).

    (81)  Pieejams vietnē https://www.macmap.org/en/query/regulatory-requirement (pēdējo reizi skatīts 2021. gada 16. martā).

    (82)  Pieejams vietnē https://www.iea.org/reports/renewables-2020/wind (pēdējo reizi skatīts 2021. gada 1. jūnijā).

    (83)  Sk. 10. lpp., pieejams vietnē http://aures2project.eu/wp-content/uploads/2019/12/AURES_II_case_study_ Mexico.pdf (pēdējo reizi skatīts 2021. gada 1. jūnijā).

    (84)  Pieejams vietnē https://www.iea.org/reports/renewables-2020/wind (pēdējo reizi skatīts 2021. gada 1. jūnijā). Salīdzināt ar https://gwec.net/north-and-latin-america-increased-wind-power-installations-by-62-in-2020/ (pēdējo reizi skatīts 2021. gada 1. jūnijā).

    (85)  Pieejams vietnē https://www.iea.org/reports/renewables-2020/wind (pēdējo reizi skatīts 2021. gada 1. jūnijā).

    (86)  Pieejamas vietnē https://www.iea.org/reports/renewables-2020/wind (pēdējo reizi skatīts 2021. gada 6. oktobrī).

    (87)  Pieejams vietnē https://www.sciencedirect.com/science/article/pii/S2211467X2030122X (pēdējo reizi skatīts 2021. gada 4. oktobrī).

    (88)  Pieejams vietnē http://www.gtis.com/gta/secure/default.cfm (pēdējo reizi skatīts 2021. gada 28. maijā).

    (89)  Pieejams vietnēs https://ilostat.ilo.org/data/ un https://www.oecd-ilibrary.org/sites/3c92e215-en/index.html?itemId=/content/component/ 3c92e215-en (pēdējo reizi skatīts 2021. gada 27. maijā).

    (90)  Pieejams vietnēs https://app.cfe.mx/Aplicaciones/CCFE/Tarifas/TarifasCREIndustria/Industria.aspx un https://www.globalpetrolprices.com/Mexico/electricity_prices/ (pēdējo reizi skatīts 2021. gada 27. maijā).

    (91)  Pieejama vietnē https://www.cre.gob.mx/IPGN/index.html (pēdējo reizi skatīts 2021. gada 27. maijā).

    (92)  Lai gan ne visi ražotāji eksportētāji izmantoja visus trīs izejresursus, Komisija, pamatojoties uz ražotāju eksportētāju sniegtajiem datiem, lēsa, ka šie izejresursi kopumā veidotu mazāk nekā 1 % no ražošanas izmaksām.

    (93)  Pieejama vietnē https://stats.oecd.org/Index.aspx?DataSetCode=CIF_FOB_ITIC (pēdējo reizi skatīts 2021. gada 31. maijā).

    (94)  2018. gada 5. jūnija dekrēts, pieejams vietnē http://dof.gob.mx/nota_detalle.php?codigo=5525036&fecha=05/06/2018 (pēdējo reizi skatīts 2021. gada 31. maijā).

    (95)  2019. gada 20. maija dekrēts, pieejams vietnē https://www.dof.gob.mx/nota_detalle.php?codigo=5560685&fecha=20/05/2019 (pēdējo reizi skatīts 2021. gada 31. maijā).

    (96)  Amerikas Savienoto Valstu un Meksikas kopīgais paziņojums par 232. iedaļas nodokļiem tēraudam un alumīnijam, pieejams vietnē https://ustr.gov/sites/default/files/Joint_Statement_by_the_United_States_and_Mexico.pdf (pēdējo reizi skatīts 2021. gada 31. maijā).

    (97)  Metālkonstrukcijas (izņemot pozīcijā 9406 iekļautās saliekamās būvkonstrukcijas) un to daļas (piemēram, tilti un to sekcijas, slūžu vārti, torņi, režģu konstrukcijas, jumti, jumta konstrukcijas, durvis un logi un to rāmji, durvju sliekšņi, slēģi, balustrādes, balsti un kolonnas) no dzelzs vai tērauda; dzelzs vai tērauda plāksnes, stieņi, leņķi, profili, fasonprofili, caurules un tamlīdzīgi izstrādājumi, kas sagatavoti izmantošanai konstrukcijās; citādas.

    (98)  Citādi dzelzs vai tērauda izstrādājumi; citādi.

    (99)  AKP ziņojuma sensitīvā versija (19. lpp.), kas darīta zināma uzņēmumam, atsauces Nr. t21.005413.

    (100)  Ražotājiem eksportētājiem paredzētās anketas F.3. tabula par materiālu pirkšanu.

    (101)  Pamatregulas 2. panta 7. punktā ir atzīts, ka normālās vērtības noteikšanai nevar izmantot iekšzemes cenas šajās valstīs.

    (102)  Pieejams vietnē https://ilostat.ilo.org/data/ (pēdējo reizi skatīts 2021. gada 27. maijā).

    (103)  Pieejams vietnē https://www.oecd-ilibrary.org/sites/3c92e215-en/index.html?itemId=/content/component/ 3c92e215-en (pēdējo reizi skatīts 2021. gada 27. maijā).

    (104)  Pieejami vietnē https://app.cfe.mx/Aplicaciones/CCFE/Tarifas/TarifasCREIndustria/Industria.aspx (pēdējo reizi skatīts 2021. gada 28. martā).

    (105)  Pieejams vietnē https://www.doingbusiness.org/en/doingbusiness (pēdējo reizi skatīts 2021. gada 27. maijā).

    (106)  Pieejama vietnē https://www.cre.gob.mx/IPGN/index.html (pēdējo reizi skatīts 2021. gada 27. maijā).

    (107)  Pieejama vietnē https://www.fortisbc.com/about-us/corporate-information/facilities-operations-and-energy-information/how-gas-is-measured (pēdējo reizi skatīts 2021. gada 27. maijā).

    (108)  2019. gada pārskats (47. lpp.); pieejams vietnē https://s2.q4cdn.com/158938184/files/ doc_financials/2019/ar/NC10009566-ARCOSA-INC._10K_E-bookproof_2020_V1-(002).pdf (pēdējo reizi skatīts 2021. gada 27. maijā).

    (109)  Pieejama vietnē https://www.dnb.com/ie/products/finance-credit-risk/global-financials.html (pēdējo reizi skatīts 2021. gada 27. maijā).

    (110)  Ražotājiem eksportētājiem paredzētās anketas G tabula.

    (111)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2020/1428 (2020. gada 12. oktobris), ar ko nosaka pagaidu antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes alumīnija štancējumu importam (OV L 336, 13.10.2020., 8. lpp.), 188.–190. apsvērums.

    (112)  Sk. sūdzības R4. pielikumu.

    (113)  Sūdzībā tika identificēti 23 Savienības ražotāji, bet daži no tiem izmeklēšanas periodā kļuva maksātnespējīgi un/vai neražoja.

    (114)  Dokuments t21.004376.

    (115)  WindEurope ir reģistrēta arī kā ieinteresētā persona šajā procedūrā.

    (116)  Cita starpā sniegtās informācijas par kaitējumu 7. lpp. un atbilžu uz anketas jautājumiem 28. lpp. dokumentā t20.008818 (Vestas).

    (117)  Sīkāku informāciju par termiņiem sk. dokumentā t20.007935 (WindEurope), 6., 8. un 9. lpp. Piekrastes projektu ieviešanas termiņš var būt līdz četriem gadiem, savukārt atkrastes projektiem – līdz sešiem gadiem.

    (118)  “Wind Energy in Europe in 2019 – Trends and statistics”, WindEurope, 2020. gada februāris, 11. lpp. Ziņojumu var lejupielādēt tīmekļa vietnē https://windeurope.org/intelligence-platform/product/wind-energy-in-europe-in-2019-trends-and-statistics/.

    (119)  Sniegtās informācijas par kaitējumu (dokumentā t20.008818) 7. lappusē Vestas raksta: “Vējturbīnas tiek pārdotas ar piegādes (nodošanas ekspluatācijā) termiņu, kas parasti ir aptuveni viens gads pēc tam, kad parakstīts galīgais pasūtījums.”

    (120)  CCCME apšaubīja skaitļu atšķirību trijos iesniegtās informācijas dokumentos ne tikai attiecībā uz patēriņu, bet arī attiecībā uz vairākiem citiem rādītājiem. Šajā apsvērumā Komisijas sniegtais paskaidrojums attiecas arī uz atšķirībām trīsreiz sniegtajā informācijā par rādītājiem, kas nav patēriņš.

    (121)  Dokuments t20.005691.

    (122)  Dokuments t21.003247.

    (123)  Dokuments t21.004376.

    (124)  Dokuments t21.004624.

    (125)  Sk., piemēram, dokumentu t21.001734 (Vestas) 5. lpp.

    (126)  https://ec.europa.eu/eurostat/documents/2995521/11563131/3-16062021-AP-EN.pdf/72b7ff6f-1830-8182-a6ae-0d8bb61aaf24?t=1623831696586#:~:text=In%20the%20fourth%20quarter%20of,salaries%20and%20non%2Dwage%20costs.

    (127)  Dokumenta t21.000376 (EWTA) 5. lpp.

    (128)  Dokumenta t20.007935 14. lpp.

    (129)  Pēc atkārtotas pārbaudes daži šajā un iepriekšējā teikumā minētie skaitļi laikposmā starp galīgās informācijas izpaušanu un šīs regulas publicēšanu ir nedaudz pārskatīti, taču šīs izmaiņas būtiski nemaina analīzi un secinājumus.

    (130)  “Wind energy in Europe – 2020 statistics and the outlook for 2021-2025”, WindEurope, 2021. gada februāris, 9., 31. un 32. lpp.

    (131)  Dokumenta t21.000509 3. lpp.

    (132)  Cita starpā dokumenta t21.000376 (EWTA) 6. lpp. un dokumenta t21.008141 (GE) 17. lpp.

    (133)  Komisijas paziņojums “Pamatnostādnes par valsts atbalstu vides aizsardzībai un enerģētikai 2014.–2020. gadam” (OV C 200, 28.6.2014., 1. lpp.).

    (134)  EWTA aplēsa, ka betona torņi un hibrīdtorņi veido aptuveni 6 % no kopējā vējturbīnām izmantoto torņu skaita, kas pārskata periodā izmantoti ES 27 dalībvalstīs, un pārskata periodā to skaits nav būtiski palielinājies. Tā arī norādīja, ka visu betona torņu un hibrīdtorņu augšdaļā ir uzstādīta tērauda torņa sekcija, kurai piestiprināta vējagregāta gondola (t21.004376).

    (135)  Dokuments t21.000144 (EWTA).

    (136)  Tā ir izlasē iekļauto Savienības ražotāju vidējā svērtā peļņa.

    (137)  Dokuments t21.006703, 7. lpp.

    (138)  Sūdzība, 44. lpp.

    (139)  Pēc galīgās informācijas izpaušanas viens Savienības ražotājs (Windar) norādīja, ka pēc vienas rūpnīcas slēgšanas Spānijā attiecīgajā periodā tika zaudētas 73 darbvietas.

    (140)  Dokumenta t20.007935 (WindEurope) 7. lpp.

    (141)  Aplēšu avots: sūdzība un izlasē iekļauto Savienības ražotāju atbildes uz anketas jautājumiem, I.3. iedaļa.

    (142)  Amerikas Savienoto Valstu Starptautiskās tirdzniecības komisijas izmeklēšanas 701-TA-486 un 731-TA-1195-1196 (pārskatīšana), kas beidzās 2019. gada 5. februārī: https://usitc.gov/investigations/701731/2018/utility_scale_wind_towers_china_and_vietnam/full_review.htm.

    (143)  “ADRP Report No. 100, Wind Towers exported from the People’s Republic of China and the Republic of Korea”, 2020. gada aprīlis, antidempinga pārskatīšanas darba grupa, 2020. gada 9. jūlija Austrālijas valdības un ministra lēmums: https://www.industry.gov.au/data-and-publications/anti-dumping-review-panel-past-reviews/wind-towers-exported-from-the-peoples-republic-of-china-and-the-republic-of-korea.

    (144)  “Resolución final de la investigación antidumping sobre las importaciones de torres de viento originarias de la República Popular China, independientemente del país de procedencia”, 2020. gada 21. septembris, Estados Unidos Mexicanos.- ECONOMÍA.- Secretaría de Economía. http://www.dof.gob.mx/nota_detalle.php?codigo=5601838&fecha=05/10/2020.

    (145)  Dokumenta t20.007935 (WindEurope) 1. lpp.

    (146)  Piezīmes pēc galīgās informācijas izpaušanas pieejamas dokumenta t21.006735 6. lappusē.

    (147)  Pēc galīgās informācijas izpaušanas SGRE paziņoja, ka Savienības ražošanas nozare nav gatava apmierināt arvien pieaugošo pieprasījumu pēc liela izmēra TVT. Minētā persona norādīja, ka pašlaik Savienībā nav jaudas, lai apmierinātu pieprasījumu pēc XXL izmēra torņiem.

    (148)  WindEurope dokumenta t20.007935 7. lappusē norādīja, ka vidēji pasaulē torņi veido vairāk nekā 20 % no vējturbīnas izmaksām (neatkarīgi no tā, vai tā ir piekrastes vai atkrastes vējturbīna).

    (149)  Dokuments t21.001706.

    (150)  “Vestas Annual Report 2020 – Continued leadership in a challenging year”, Vestas Wind Systems A/S uzņēmuma paziņojums Nr. 01/2021: https://www.vestas.com/~/media/vestas/investor/investor%20pdf/financial%20reports/2020/q4/210210_01_company_announcement.pdf.

    (151)  Dokumenta t20.007935 2. lpp. WindEurope raksta, ka lietotāji var uzņemties projekta vadību, inženiertehniskos darbus, iepirkumu, būvniecību un uzstādīšanu, kā arī pēcbūvniecības enerģijas iepirkumu grupēšanas un tirdzniecības pakalpojumus.

    (152)  “Wind energy and Economic recovery in Europe”, WindEurope, 2020, 37. lpp., trešā diagramma. Pieejams dokumentā t20.007935. Dokumenta t20.007935 14. lappusē WindEurope norādīja, ka ekspluatācija un apkope kļūst par arvien nozīmīgāku ieņēmumu pieauguma virzītājspēku.

    (153)  “Vestas Annual Report 2020”, 36. lpp.: https://nozebra.ipapercms.dk/Vestas/investor-relations/annual-report-2020/?page=36.

    (154)  “Wind energy and Economic recovery in Europe”, WindEurope, 2020, 37. lpp., diagramma “EBIT margin development by business segments”. Pieejams dokumentā t20.007935.

    (155)  Sk. dokumentu t21.006735 (SGRE). Dokumenta t21.006703 17. lpp. GE norādīja, ka 2021.–2022. gada periodā tas ziņos par negatīvu peļņu.

    (156)  Dažus atsevišķus iemeslus sk., piemēram, WindEurope piezīmēs pēc galīgās informācijas izpaušanas, kas pieejamas dokumentā t21.006721.

    (157)  WindEurope piezīmēs pēc galīgās informācijas izpaušanas, kas pieejamas dokumentā t21.006721, ir norādīts, ka “vēja enerģijas izmaksas Eiropā pēdējo 10 gadu laikā ir samazinājušās par gandrīz 50 %”.

    (158)  Dokumenta t21.006724 33. lpp.

    (159)  Aplēse balstīta uz (20 % x 50 %) x 20 gadiem. EWTA uzskatīja, ka TVT veido 20 % no vējturbīnas izmaksām, kas savukārt veido 50 % no projekta kapitālizdevumiem. Piekrastes TVT saimnieciskās izmantošanas laiks parasti būtu 20 gadi.

    (160)  “Wind energy and Economic recovery in Europe”, WindEurope, 2020, 10. attēls 20. lpp. Pieejams dokumentā t20.007935.

    (161)  “Global renewables Outlook, Energy transformation, European Union”, IRENA, 2020: https://www.irena.org/-/media/Files/IRENA/Agency/Publication/2020/Apr/IRENA_GRO_R04_European_Union.pdf?la=en&hash=D206134796E3C72CF086657266295C45574B58BC (7. lpp.).

    (162)  Dokuments t21.006735.

    (163)  Vietnē https://www.welcon.dk/capabilities/facilities/ izlasē iekļautais Savienības ražotājs Welcon ziņo par iespējām ražot sekcijas ar augstumu līdz 45 metriem un diametru līdz 9 metriem (tīmekļa lapa pēdējo reizi skatīta 2021. gada 11. oktobrī).

    (164)  Dokumenta t21.000376 4. lpp.

    (165)  Dokumenta t21.000509 4. lappusē GE atzina, ka tas veic importu no Ķīnas, kur GE ir sertificējis vairākus piegādātājus, kā arī no Turcijas un Dienvidkorejas.

    (166)  Tirgus informācijas dokuments ir pieejams lietas materiālos, dokumenta atsauces numurs t20.008013, 2. pielikums “Rising Black Swans to Become Golden Eagles”, Laplace Conseil, 2020. gada oktobris.

    (167)  “Piesardzīgo prognožu scenārijā”WindEurope paredz, ka katru gadu laikposmā no 2021. līdz 2025. gadam tiks uzstādīta 15 GW jauda. Prognozētais uzstādāmās jaudas (GW) apjoms ir lielāks “reālistisko prognožu scenārijā”. Sīkāku informāciju par scenārijiem sk. “Wind energy in Europe – 2020 statistics and the outlook for 2021-2025”, WindEurope, 2021. gada februāris.

    (168)  Sk. 5. nodaļu (“Benefits to communities”) publikācijā “Wind energy and Economic recovery in Europe”, WindEurope, 2020. Nodaļa un visa publikācija ir pieejama dokumentā t20.007935.

    (169)  “Wind energy and Economic recovery in Europe”, WindEurope, 2020, 10. attēls 20. lpp. Pieejams dokumentā t20.007935.

    (170)  “Wind Energy and Economic Recovery in Europe”, WindEurope, 2020, 41. lpp. Pieejams dokumentā t20.007935.

    (171)  European Commission, Directorate-General for Trade, Directorate H, Wetstraat 170 Rue de la Loi, 1040 Brussels, Belgium.

    (172)  Padomes Regula (EEK) Nr. 2658/87 (1987. gada 23. jūlijs) par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu (OV L 256, 7.9.1987., 1. lpp.).

    (173)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2018/1046 (2018. gada 28. jūlijs) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.).

    (174)  I pielikums “Kombinētā nomenklatūra” Padomes Regulā (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu (OV L 256, 7.9.1987., 1. lpp.).


    PIELIKUMS

    Izlasē neiekļautie ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās

    Valsts

    Nosaukums

    TARIC papildu kods

    ĶTR

    Fujian Fuchuan Yifan New Energy Equipment Manufacturing Co., Ltd.

    C729

    ĶTR

    Shanghai Taisheng Wind Power Equipment Co., Ltd.

    C730


    Top