(1)

Ar Savienības civilās aizsardzības mehānismu (“Savienības mehānisms”), kas reglamentēts ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1313/2013/ES (5), nostiprina sadarbību starp Savienību un dalībvalstīm un veicina koordināciju civilās aizsardzības jomā, lai uzlabotu Savienības reaģēšanu uz dabas un cilvēku izraisītām katastrofām.

(2)

Lai gan primārā atbildība novērst dabas un cilvēku izraisītas katastrofas, sagatavoties tām un reaģēt uz tām ir dalībvalstīm, Savienības mehānisms un jo īpaši rescEU veicina solidaritāti starp dalībvalstīm saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 3. panta 3. punktu. Savienības mehānisms to panāk, stiprinot Savienības kolektīvo reaģēšanu uz dabas un cilvēku izraisītām katastrofām, izveidojot spēju rezervi, kas papildina dalībvalstu esošās spējas, kad ar tām nepietiek valsts līmenī, tādējādi nodrošinot efektīvāku sagatavotību un reaģēšanu, un uzlabojot katastrofu novēršanu un sagatavotību tām. Ir vajadzīgas pienācīgas finanšu apropriācijas, lai izveidotu, izvietotu un izmantotu rescEU spējas un varētu turpināt attīstīt Eiropas civilās aizsardzības rezervi un segt papildu izmaksas, kas izriet no pielāgošanās dotācijām un Eiropas civilās aizsardzības rezervei atvēlēto spēju darbības.

(3)

Covid-19 pandēmijas vēl nebijusī pieredze ir parādījusi, ka Savienībai un dalībvalstīm ir jābūt labāk sagatavotām reaģēt uz liela mēroga ārkārtas situācijām, kas vienlaikus ietekmē vairākas dalībvalstis, un ka būtu jānostiprina spēkā esošais tiesiskais regulējums veselības un civilās aizsardzības jomā. Covid-19 pandēmija ir arī parādījusi, kā sekas, ko katastrofas rada cilvēku veselībai, videi, sabiedrībai un ekonomikai, var sasniegt postošus apmērus. Covid-19 pandēmijas laikā Savienība, pamatojoties uz Lēmuma Nr. 1313/2013/ES esošajiem noteikumiem, spēja ātri pieņemt īstenošanas noteikumus, lai paplašinātu rescEU spējas palielināt medicīnisko pretlīdzekļu krājumus, tostarp vakcīnas un ārstniecības līdzekļus, kā arī intensīvās aprūpes medicīnisko aprīkojumu, individuālos aizsardzības līdzekļus un laboratoriju aprīkojumu, lai sagatavotos nopietniem pārrobežu veselības apdraudējumiem un spētu reaģēt uz tiem. Nolūkā uzlabot sagatavotības un reaģēšanas darbību efektivitāti jauni noteikumi, kas stiprinātu pašreizējo tiesisko regulējumu, tostarp ar īpašiem nosacījumiem ļaujot Komisijai tieši iepirkt nepieciešamās rescEU spējas, nākotnē varētu vēl vairāk saīsināt spēju izvietošanai nepieciešamo laiku. Ir svarīgi arī, lai rescEU darbības būtu labi koordinētas ar valstu civilās aizsardzības iestādēm.

(4)

Eiropadomes locekļi 2020. gada 26. marta kopīgajā paziņojumā un Eiropas Parlaments 2020. gada 17. aprīļa rezolūcijā par koordinētu ES rīcību Covid-19 pandēmijas un tās seku apkarošanai (6) aicināja Komisiju iesniegt priekšlikumus par vērienīgāku un plašāku krīžu pārvarēšanas sistēmu Savienībā.

(5)

Klimata pārmaiņu dēļ gan Savienībā, gan visā pasaulē dabas katastrofas notiek biežāk, tās ir postošākas un sarežģītākas un tādējādi liek valstīm savā starpā būt ļoti solidārām. Dabas katastrofas, piemēram, meža ugunsgrēki, var novest pie dzīvību, iztikas līdzekļu un bioloģiskās daudzveidības zuduma, izraisīt lielas oglekļa emisijas un būt par cēloni planētas oglekļa absorbcijas spēju samazinājumam, tādējādi vēl vairāk saasinot klimata pārmaiņas. Tāpēc ir būtiski stiprināt katastrofu novēršanu, sagatavotību tām un reaģēšanu uz tām un ir svarīgi, lai Savienības mehānisms ietvertu pietiekamas spējas, tostarp rescEU pārejas laikā, rīkoties meža ugunsgrēku un citu ar klimatu saistītu dabas katastrofu gadījumā.

(6)

Savienība joprojām ir apņēmības pilna nodrošināt dzimumsensitīvu civilo aizsardzību, tostarp novērst konkrētas neaizsargātības, un apmainīties ar paraugpraksi attiecībā uz jautājumiem, kas saistīti ar dzimumu un kļūst aktuāli katastrofu laikā un tūlīt pēc tām, tostarp saistībā ar sniegto atbalstu dzimumu vardarbības upuriem.

(7)

Pamatojoties uz solidaritātes un kvalitatīvu veselības aprūpes pakalpojumu vispārēja aptvēruma principiem, kā arī ņemot vērā Savienības centrālo lomu globālo veselības problēmjautājumu risināšanas progresa paātrināšanā, Savienības mehānismam būtu jāpalīdz uzlabot novēršanas, sagatavotības un reaģēšanas spējas arī attiecībā uz medicīniskām ārkārtas situācijām.

(8)

Dalībvalstis, pilnībā ievērojot to valsts struktūras, tiek mudinātas nodrošināt, ka pirmās palīdzības sniedzēji ir pienācīgi aprīkoti un gatavi reaģēt uz katastrofām.

(9)

Nolūkā stiprināt sadarbību reaģēšanā uz katastrofām pēc iespējas būtu jāvienkāršo administratīvās procedūras, lai nodrošinātu tūlītēju intervenci.

(10)

Lai turpmāk, saskaroties ar katastrofām, kas ietekmē vairākas dalībvalstis, mēs būtu labāk sagatavoti, ir nekavējoties jārīkojas un jāstiprina Savienības mehānisms. Savienības mehānisma stiprināšanai būtu jāpapildina Savienības politikas virzieni un finansējums, nevis jāaizstāj noturības pret katastrofām integrēšana šajos politikas virzienos un finansējumā.

(11)

Dati par katastrofu radītajiem zaudējumiem ir būtiski, lai varētu rūpīgi novērtēt riskus, izstrādāt uz pierādījumiem balstītus iespējamo katastrofu scenārijus un īstenot efektīvus riska pārvaldības pasākumus. Tāpēc dalībvalstīm būtu jāturpina strādāt, lai uzlabotu datu par katastrofu radītajiem zaudējumiem vākšanu saskaņā ar jau esošām saistībām starptautiskajos nolīgumos, piemēram, Sendai ietvarprogrammā katastrofu riska mazināšanai 2015.–2030. gadam, Parīzes nolīgumā, kas pieņemts saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām (7), un Apvienoto Nāciju Organizācijas Ilgtspējīgas attīstības programmā 2030. gadam.

(12)

Lai uzlabotu noturību un katastrofu novēršanas, sagatavošanās un reaģēšanas plānošanu, Savienībai ciešā sadarbībā ar attiecīgajām zinātniskajām aprindām, nozīmīgiem ekonomikas dalībniekiem, reģionālajām un vietējām iestādēm un nevalstiskajām organizācijām, kas darbojas šajā jomā, būtu jāturpina iestāties par investīcijām katastrofu novēršanā pāri robežām un dažādās nozarēs un visaptverošām riska pārvaldības pieejām, kas ir novēršanas un sagatavotības pamatā, ņemot vērā daudzējāda apdraudējuma pieeju, ekosistēmā balstītu pieeju un klimata pārmaiņu iespējamo ietekmi, neierobežojot ieviestos Savienības koordinācijas mehānismus un dalībvalstu kompetenci. Tāpēc Komisijai būtu jāsadarbojas ar dalībvalstīm, lai noteiktu un izstrādātu Savienības noturības pret katastrofām mērķus civilās aizsardzības jomā, kas ir nesaistošs kopīgs pamats, lai atbalstītu novēršanas un sagatavotības darbības tādu katastrofu gadījumā, kurām ir liela ietekme un kuras izraisa vai var izraisīt daudzvalstu pārrobežu ietekmi (t. i., ietekmi uz vairākām valstīm neatkarīgi no tā, vai tām ir kopīga robeža vai nav). Savienības mērķos noturībai pret katastrofām būtu jāņem vērā katastrofu tūlītējās sociālās sekas un nepieciešamība nodrošināt, lai tiktu saglabātas sabiedrības kritiski svarīgās funkcijas.

(13)

Regulāri riska novērtējumi un katastrofu scenāriju analīze valsts un attiecīgā gadījumā vietējā līmenī ir izšķiroši svarīgi, lai atklātu trūkumus novēršanas un sagatavotības jomā un stiprinātu noturību, tostarp izmantojot Savienības līdzekļus. Šādos riska novērtējumos un katastrofu scenāriju analīzē galvenā uzmanība būtu jāpievērš riskiem, kas raksturīgi attiecīgajam reģionam, un attiecīgos gadījumos tiem būtu jāaptver pārrobežu sadarbība.

(14)

Izstrādājot Savienības noturības pret katastrofām mērķus nolūkā atbalstīt novēršanas un sagatavotības darbības, īpaša uzmanība būtu jāpievērš sekām, ko katastrofas rada neaizsargātām grupām.

(15)

Reģionālo un vietējo iestāžu loma katastrofu novēršanā un pārvarēšanā ir ļoti svarīga, un vajadzības gadījumā to spējas ir iekļautas pasākumos, ko veic saskaņā ar Lēmumu Nr. 1313/2013/ES, ar mērķi mazināt pārklāšanos un veicināt sadarbspēju. Tāpēc ir vajadzīga arī pastāvīga pārrobežu sadarbība vietējā un reģionālā līmenī, lai izstrādātu kopīgas trauksmes sistēmas ātrai intervencei pirms Savienības mehānisma aktivizēšanas. Tāpat, bet ņemot vērā valstu struktūras, ir svarīgi atzīt nepieciešamību sniegt tehniskās apmācības palīdzību vietējām kopienām, lai vajadzības gadījumā uzlabotu to sākotnējās reaģēšanas spējas. Svarīgi ir arī informēt sabiedrību par sākotnējiem reaģēšanas pasākumiem.

(16)

Savienības mehānismā arī turpmāk būtu jāizmanto sinerģija ar Savienības kritisko vienību noturības satvaru.

(17)

Būtu jāturpina stiprināt Ārkārtas reaģēšanas koordinācijas centru (ERCC), kas Savienības līmenī 24 stundas diennaktī un septiņas dienas nedēļā pilda operatīvā centra funkcijas un kuram ir spējas reāllaikā sekot operācijām un atbalstīt operācijas dažādās ārkārtas situācijās Savienībā un ārpus tās. Šādai stiprināšanai būtu jāietver labāka ERCC koordinācija ar dalībvalstu valsts civilās aizsardzības iestādēm, kā arī ar citām attiecīgām Savienības struktūrām. ERCC darbu atbalsta zinātnieku atziņas, ieskaitot Eiropas Komisijas Kopīgā pētniecības centra sniegtās atziņas.

(18)

Savienības mehānismā būtu jāizmanto Savienības kosmosa infrastruktūra, piemēram, Eiropas Zemes novērošanas programma (Copernicus), Galileo, Kosmosa situācijas apzināšanas sistēma un GOVSATCOM, kas nodrošina svarīgus Savienības līmeņa instrumentus reaģēšanai uz iekšējām un ārējām ārkārtas situācijām. Copernicus ārkārtas situāciju pārvaldības sistēmas sniedz atbalstu ERCC dažādās ārkārtas situācijas fāzēs no agrīnās brīdināšanas un novēršanas līdz reaģēšanai katastrofas gadījumā un atveseļošanai. GOVSATCOM nodrošina drošus satelītsakarus, kas īpaši pielāgoti valsts pārvaldes vajadzībām ārkārtas situāciju pārvarēšanā. Galileo ir pirmā globālā satelītnavigācijas un pozicionēšanas infrastruktūra, kas īpaši izstrādāta civilām vajadzībām Eiropā un visā pasaulē un ko var izmantot citās jomās, piemēram, ārkārtas situāciju pārvarēšanā, cita starpā agrīnās brīdināšanas darbībās. Attiecīgie Galileo pakalpojumi ietver ārkārtas situāciju pakalpojumu, kas, izstarojot signālus, raida brīdinājumus par dabas vai cilvēka izraisītām katastrofām konkrētos apgabalos. Tā kā tas var glābt dzīvības un veicināt ārkārtas pasākumu koordinēšanu, dalībvalstis būtu jāmudina izmantot Galileo. Ja dalībvalstis nolemj to izmantot, sistēmas validēšanas nolūkā dalībvalstīm būtu jāidentificē valsts iestādes, kuras ir kompetentas izmantot Galileo, un par tām jāpaziņo Komisijai.

(19)

Covid-19 pandēmijas laikā transporta un loģistikas resursu nepietiekamība tika identificēta kā galvenais šķērslis, kas neļauj dalībvalstīm sniegt vai saņemt palīdzību. Tāpēc transporta un loģistikas resursi būtu jādefinē kā rescEU spējas. Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus Lēmuma Nr. 1313/2013/ES īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai ar mērķi ļaut definēt transporta un loģistikas resursus kā rescEU spējas, kā arī ļaut tai nomāt, ņemt līzingā vai citādi nolīgt šādas spējas, ciktāl tas nepieciešams, lai novērstu trūkumus transporta un loģistikas jomā. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (8). Turklāt, lai Savienībai būtu operatīvās spējas ātri reaģēt uz liela mēroga katastrofu, kas rada vai var radīt daudzvalstu pārrobežu ietekmi, vai tādu katastrofu, kuras varbūtība ir maza, taču sekas ir smagas, Savienībai pienācīgi pamatotos steidzamības gadījumos un apspriežoties ar dalībvalstīm, ar steidzamības procedūru pieņemot nekavējoties piemērojamus īstenošanas aktus, vajadzētu būt arī iespējai iegādāties, nomāt, ņemt līzingā vai citādi nolīgt materiālos līdzekļus un nepieciešamos atbalsta pakalpojumus, kas definēti kā rescEU spējas, ja minētos līdzekļus un pakalpojumus dalībvalstis nespēj darīt nekavējoties pieejamus. Tas ļautu Savienībai nekavējoties reaģēt uz ārkārtas situācijām, kas varētu būtiski ietekmēt cilvēku dzīvību, veselību, vidi, īpašumu un kultūras mantojumu, un kas vienlaicīgi skar daudzas dalībvalstis. Šādi materiālie līdzekļi neietver moduļus, komandas un ekspertu kategorijas, un to mērķis ir palīdzēt katastrofu pārslogotajām dalībvalstīm.

(20)

Lai pēc iespējas labāk izmantotu pieredzi, kas līdz šim gūta saistībā ar uzticamiem loģistikas tīkliem, kurus pārvalda attiecīgās starptautiskās organizācijas Savienībā, piemēram, ANO humānās palīdzības noliktavas, Komisijai būtu jāņem vērā šādi tīkli, iegādājoties, nomājot, ņemot līzingā vai citādi nolīgstot rescEU spējas. Attiecīgās Savienības aģentūras būtu pienācīgi jāiesaista un ar tām būtu jāapspriežas jautājumos, kas saistīti ar Savienības mehānismu un kas ir to kompetencē. Ir īpaši svarīgi vajadzības gadījumā apspriesties ar Eiropas Zāļu aģentūru un Eiropas Slimību profilakses un kontroles centru par to vajadzīgo spēju noteikšanu, pārvaldību un sadali, kas paredzētas reaģēšanai uz neatliekamām medicīniskām situācijām.

(21)

Vajadzētu spēt izmantot valstu vajadzībām rescEU spējas, ko iegādājušās, nomājušas, ņēmušas līzingā vai citādi nolīgušas dalībvalstis, taču tikai tad, kad tās netiek izmantotas vai nav vajadzīgas Savienības mehānisma reaģēšanas operācijās.

(22)

Vajadzības gadījumā Savienība ir ieinteresēta reaģēt uz ārkārtas situācijām trešās valstīs. Lai gan rescEU spējas ir galvenokārt izveidotas, lai tās izmantotu kā drošības tīklu Savienībā pienācīgi pamatotos gadījumos un ņemot vērā humanitāros principus, vajadzētu būt iespējai tās izvietot arī ārpus Savienības. Izvietošanas lēmums būtu jāpieņem saskaņā ar esošajiem noteikumiem par rescEU spēju izvietošanas lēmumiem.

(23)

Savienības mehānismam būtu jānodrošina rezervju pienācīgs ģeogrāfiskais sadalījums, tostarp attiecībā uz pamata medicīniskajiem pretlīdzekļiem un individuālajiem aizsardzības līdzekļiem, jo īpaši tiem, kas paredzēti reaģēšanai uz katastrofām, kuru varbūtība ir maza, taču sekas ir smagas, sinerģijā ar un papildinot programmu “ES – veselībai”, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/522 (9), Ārkārtas atbalsta instrumentu, kas izveidots ar Padomes Regulu (ES) 2016/369 (10), Atveseļošanas un noturības mehānismu, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/241 (11), un citus Savienības politikas virzienus, programmas un fondus un vajadzības gadījumā papildinot valstu uzkrājumu veidošanu Savienības līmenī.

(24)

Covid-19 pandēmija ir parādījusi, cik svarīgi ir sistemātiski apkopot un apmainīties ar attiecīgajām zināšanām visos katastrofu riska pārvaldības cikla posmos. Šie konstatējumi un pieredze, kas līdz šim gūta Savienības Civilās aizsardzības zināšanu tīkla izstrādes procesā, liecina, ka šā tīkla kā informācijas apstrādes struktūrvienības loma Savienības mehānismā būtu vēl vairāk jāprecizē.

(25)

Vajadzīgo transportēšanas un loģistikas resursu iegūšana ir būtiska, lai Savienība varētu reaģēt uz dažādām ārkārtas situācijām Savienībā un ārpus tās. Ir ļoti svarīgi nodrošināt palīdzības savlaicīgu transportēšanu un sniegšanu Savienībā, kā arī ārpus Savienības un no Savienības ārpuses. Tāpēc skartajām valstīm vajadzētu būt iespējai lūgt palīdzību, ko veido tikai transporta un loģistikas resursi.

(26)

Lēmumā Nr. 1313/2013/ES ir noteikts Savienības mehānismam paredzētais finansējums, kas ir galvenā atsauces summa atbilstīgi 17. punktam Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumā par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību (12), kura paredzēta programmas izdevumu segšanai līdz 2014.–2020. gada budžeta perioda beigām. Minētais finansējums no 2021. gada 1. janvāra – Padomes Regulas (ES, Euratom) 2020/2093 (13) piemērošanas dienas – būtu jāatjaunina, lai atspoguļotu minētajā regulā norādītos jaunos skaitļus.

(27)

Lai novērstu Covid-19 pandēmijas izraisītās krīzes nepieredzēto ietekmi, atbilstīgi Padomes Regulai (ES) 2020/2094 (14), ar ko izveido Eiropas Savienības Atveseļošanas instrumentu, un tajā iedalīto resursu robežās būtu jāveic atveseļošanas un noturības pasākumi saskaņā ar Savienības mehānismu. Jo īpaši šādos pasākumos būtu jāiekļauj pasākumi Savienības sagatavotības līmeņa celšanai un Savienības ātras un efektīvas reaģēšanas liela mēroga ārkārtas situāciju gadījumā nodrošināšanai, tostarp tādi pasākumi kā būtisku preču un būtiska medicīniskā aprīkojuma krājumu veidošana un ātrai reaģēšanai nepieciešamās infrastruktūras iegāde. Šādi papildu resursi būtu jāizmanto tā, lai nodrošinātu atbilstību Regulā (ES) 2020/2094 noteiktajiem termiņiem.

(28)

Atspoguļojot to, cik svarīgi ir cīnīties pret klimata pārmaiņām saskaņā ar Savienības apņemšanos īstenot Parīzes nolīgumu un censties sasniegt Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķus, Lēmumā Nr. 1313/2013/ES paredzētajām darbībām būtu jāpalīdz sasniegt vispārējo mērķi vismaz 30 % no Savienības budžeta un Eiropas Savienības Atveseļošanas instrumenta kopējiem izdevumiem veltīt klimata mērķu sasniegšanas atbalstam un apņemšanos 7,5 % budžeta 2024. gadā un 10 % budžeta 2026. un 2027. gadā veltīt ar bioloģisko daudzveidību saistītajiem izdevumiem, vienlaikus ņemot vērā pašreizējo klimata un bioloģiskās daudzveidības mērķu pārklāšanos.

(29)

Ņemot vērā to, ka rescEU spēju izvietošana Savienības mehānisma reaģēšanas operācijās rada būtisku Savienības pievienoto vērtību, nodrošinot efektīvu un ātru palīdzību cilvēkiem ārkārtas situācijās, būtu jānosaka papildu pienākumi atpazīstamības jomā, lai sniegtu informāciju Savienības iedzīvotājiem un plašsaziņas līdzekļiem un arī lai nodrošinātu Savienības atpazīstamību. Valsts iestādēm no Komisijas būtu jāsaņem komunikācijas norādes par konkrētām intervencēm, lai nodrošinātu Savienības lomas pienācīgu publicitāti.

(30)

Ņemot vērā neseno operatīvo pieredzi, visu rescEU spēju izmaksas būtu pilnībā jāfinansē no Savienības budžeta, lai vēl vairāk stiprinātu Savienības mehānismu un jo īpaši vienkāršotu ātras rescEU īstenošanas procesu.

(31)

Lai atbalstītu dalībvalstis palīdzības sniegšanā arī ārpus Savienības, Eiropas civilās aizsardzības rezerve būtu vēl vairāk jāstiprina, līdzfinansējot iekļauto spēju darbības izmaksas vienā un tajā pašā līmenī neatkarīgi no tā, vai šīs spējas tiek izvietotas Savienībā vai ārpus tās.

(32)

Lai nodrošinātu elastību, atbalstot dalībvalstis ar transporta un loģistikas resursiem, jo īpaši liela mēroga katastrofu gadījumos, vajadzētu spēt no Savienības budžeta pilnībā finansēt kravu, loģistikas līdzekļu un pakalpojumu, kas izvietoti kā rescEU spējas, transportēšanu Savienībā vai uz Savienību no trešām valstīm.

(33)

Savienības mehānismam būtu arī jāsniedz transportēšanas palīdzība, kas vajadzīga vides katastrofu gadījumā, kompetento valsts iestāžu atbildībā piemērojot “piesārņotājs maksā” principu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 191. panta 2. punktu, kā arī ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/35/EK (15).

(34)

Lai palielinātu elastību, kā arī panāktu optimālu budžeta izpildi, šajā regulā kā budžeta izpildes metode būtu jāparedz netieša pārvaldība, ja tas ir pamatoti attiecīgās darbības rakstura vai satura dēļ.

(35)

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 (16) (Finanšu regula) 193. panta 2. punktu dotāciju var piešķirt darbībai, kas jau ir sākusies, ar noteikumu, ka pieteikuma iesniedzējs var pierādīt nepieciešamību sākt darbību pirms dotācijas nolīguma parakstīšanas. Tomēr izmaksas, kas radušās pirms dotācijas pieteikuma iesniegšanas dienas, nav attiecināmās izmaksas, izņemot pienācīgi pamatotus izņēmuma gadījumus. Lai izvairītos no jebkādiem Savienības atbalsta traucējumiem, kas varētu kaitēt Savienības interesēm, vajadzētu būt iespējamam finansēšanas lēmumā paredzēt – uz ierobežotu laikposmu 2021.–2027. gada daudzgadu finanšu shēmas darbības sākumā un tikai pienācīgi pamatotos gadījumos –, ka izmaksas, kas radušās saistībā ar darbībām, kuras tiek atbalstītas saskaņā ar Lēmumu Nr. 1313/2013/ES un kuras ir jau sāktas, var uzskatīt par attiecināmām no 2021. gada 1. janvāra, pat ja tās radušās pirms dotācijas pieteikuma iesniegšanas.

(36)

Lai veicinātu paredzamību un ilgtermiņa efektivitāti, Komisijai, īstenojot Lēmumu Nr. 1313/2013/ES, būtu jāpieņem gada vai daudzgadu darba programmas, kurās norādīti plānotie piešķīrumi. Tas varētu palīdzēt nodrošināt Savienībai vairāk elastības budžeta izpildē un tādējādi stiprināt novēršanas un sagatavotības darbības. Turklāt paredzamie turpmākie piešķīrumi katru gadu būtu jāiesniedz un jāapspriež komitejā, kas palīdz Komisijai saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 182/2011.

(37)

Komisija ziņo par Savienības mehānisma budžeta izpildi saskaņā ar Finanšu regulu.

(38)

Uz Lēmumu Nr. 1313/2013/ES attiecas horizontālie finanšu noteikumi, ko, pamatojoties uz LESD 322. pantu, pieņēmuši Eiropas Parlaments un Padome. Šie noteikumi ir paredzēti Finanšu regulā un jo īpaši nosaka procedūru budžeta izveidei un izpildei, izmantojot dotācijas, iepirkumu, godalgas un netiešu izpildi, un paredz finanšu dalībnieku atbildības pārbaudes. Noteikumi, kas pieņemti, pamatojoties uz LESD 322. pantu, ietver arī vispārēju nosacītības režīmu Savienības budžeta aizsardzībai.

(39)

Lai gan novēršanas un sagatavotības pasākumi ir svarīgi Savienības noturības stiprināšanai dabas un cilvēku izraisītu katastrofu gadījumā, tomēr to, vai un kad notiks katastrofas un kāds būs to apmērs, protams, nav iespējams paredzēt. Nesenā Covid-19 krīze ir parādījusi, ka atbilstošai reaģēšanai vajadzīgie finanšu resursi katru gadu var ievērojami atšķirties, un tie būtu jādara pieejami nekavējoties. Budžeta paredzamības principa saskaņošana ar nepieciešamību ātri reaģēt uz jaunām vajadzībām tāpēc nozīmē, ka jāpielāgo darba programmu finansiālā īstenošana. Līdz ar to papildus Finanšu regulas 12. panta 4. punktā minētajai iespējai pārnest neizlietotās apropriācijas ir lietderīgi atļaut pārnest neizlietotās apropriācijas tikai uz nākamo gadu un tās paredzēt tikai reaģēšanas darbībām.

(40)

Saskaņā ar Finanšu regulu, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (17) un Padomes Regulām (EK, Euratom) Nr. 2988/95 (18), (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (19) un (ES) 2017/1939 (20) Savienības finanšu intereses jāaizsargā, piemērojot samērīgus pasākumus, tostarp pasākumus attiecībā uz pārkāpumu, arī krāpšanas, novēršanu, konstatēšanu, labošanu un izmeklēšanu, zaudēto, kļūdaini izmaksāto vai nepareizi izmantoto līdzekļu atgūšanu un, – attiecīgā gadījumā – administratīvu sodu uzlikšanu. Saskaņā jo īpaši ar Regulām (Euratom, EK) Nr. 2185/96 un (ES, Euratom) Nr. 883/2013 Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai (OLAF) ir pilnvaras veikt administratīvu izmeklēšanu, ieskaitot pārbaudes un apskates uz vietas, lai noteiktu, vai ir notikusi krāpšana, korupcija vai jebkāda cita nelikumīga darbība, kas ietekmē Savienības finanšu intereses. Saskaņā ar Regulu (ES) 2017/1939 Eiropas Prokuratūra (EPPO) ir pilnvarota veikt izmeklēšanu un kriminālvajāšanu par noziedzīgiem nodarījumiem, kas skar Savienības finanšu intereses, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2017/1371 (21). Saskaņā ar Finanšu regulu jebkurai personai vai subjektam, kas saņem Savienības līdzekļus, pilnībā jāsadarbojas Savienības finanšu interešu aizsardzībā, jāpiešķir Komisijai, OLAF, Revīzijas palātai un – attiecībā uz tām dalībvalstīm, kas īsteno ciešāku sadarbību, ievērojot Regulu (ES) 2017/1939, – EPPO nepieciešamās tiesības un piekļuve un jānodrošina, ka līdzvērtīgas tiesības piešķir Savienības līdzekļu apgūšanā iesaistītās trešās personas. Minētā iemesla dēļ nolīgumos ar trešām valstīm un teritorijām un ar starptautiskām organizācijām, kā arī līgumos vai nolīgumos, kas izriet no Lēmuma Nr. 1313/2013/ES īstenošanas, būtu jāietver noteikumi, kas skaidri pilnvaro Komisiju, Revīzijas palātu, EPPO un OLAF veikt šādas revīzijas, pārbaudes un apskates uz vietas saskaņā ar to attiecīgo kompetenci, turklāt nodrošinot, ka līdzvērtīgas tiesības piešķir visas trešās personas, kas iesaistītas Savienības līdzekļu apgūšanā.

(41)

Trešās valstis, kas ir Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstis, Savienības programmās var piedalīties saskaņā ar Līgumu par Eiropas Ekonomikas zonu (22) noteiktajā sadarbības satvarā, kas paredz programmu īstenošanu, pamatojoties uz lēmumu, kurš pieņemts saskaņā ar minēto līgumu. Trešās valstis arī var piedalīties, pamatojoties uz citiem juridiskiem instrumentiem. Lēmumā Nr. 1313/2013/ES būtu jāievieš īpašs noteikums, kas prasītu, lai trešās valstis atbildīgajam kredītrīkotājam, OLAF un Revīzijas palātai piešķirtu vajadzīgās tiesības un piekļuvi, lai tie varētu visaptveroši īstenot savu attiecīgo kompetenci.

(42)

Lai rescEU spējas būtu funkcionālas un Savienības mehānisms efektīvi reaģētu uz Savienības iedzīvotāju vajadzībām, Covid-19 pandēmijas laikā tika darītas pieejamas papildu finanšu apropriācijas, ar ko finansēt darbības saskaņā ar Savienības mehānismu. Ir svarīgi nodrošināt Savienībai vajadzīgo elastību, lai tā spētu efektīvi reaģēt uz neparedzamām katastrofām, vienlaikus saglabājot zināmu paredzamību attiecībā uz Lēmumā Nr. 1313/2013/ES izklāstīto mērķu sasniegšanu. Ir svarīgi panākt nepieciešamo līdzsvaru, tiecoties uz šo mērķu sasniegšanu. Lai saskaņā ar Savienības mehānisma prioritātēm atjauninātu I pielikumā izklāstīto procentuālo lielumu, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (23). Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(43)

Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Lēmums Nr. 1313/2013/ES.

(44)

Lai nodrošinātu nepārtrauktību atbalsta sniegšanā attiecīgajā politikas jomā un lai īstenošanu varētu uzsākt no daudzgadu finanšu shēmas 2021.–2027. gadam darbības sākuma, šai regulai būtu jāstājas spēkā steidzamības kārtā un tā būtu jāpiemēro ar atpakaļejošu spēku no 2021. gada 1. janvāra,

1)

lēmuma 1. panta 2. un 3. punktu aizstāj ar šādiem:

2)

lēmuma 3. pantu groza šādi:

3)

lēmuma 4. pantā iekļauj šādu punktu:

4)

lēmuma 5. panta 1. punktu groza šādi:

5)

lēmuma 6. pantu groza šādi:

6)

lēmuma 7. un 8. pantu aizstāj ar šādiem:

7)

lēmuma 9. pantā pievieno šādu punktu:

(*1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/696 (2021. gada 28. aprīlis), ar ko izveido Savienības kosmosa programmu un Eiropas Savienības kosmosa programmas aģentūru un atceļ Regulu (ES) Nr. 912/2010, (ES) Nr. 1285/2013, (ES) Nr. 377/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES (OV L 170, 12.5.2021., 69. lpp.).”;"

8)

lēmuma 10. pantu aizstāj ar šādu:

9)

lēmuma 11. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

10)

lēmuma 12. panta 2. un 3. punktu aizstāj ar šādiem:

(*2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2018/1046 (2018. gada 18. jūlijs) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.).”;"

11)

lēmuma 13. pantu aizstāj ar šādu:

12)

lēmuma 14. panta 1. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

13)

lēmuma 15. panta 3. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

14)

lēmuma 17. panta 1. un 2. punktu aizstāj ar šādiem:

15)

lēmuma 18. pantu aizstāj ar šādu:

16)

lēmuma 19. pantu groza šādi:

17)

iekļauj šādu pantu:

(*3)  Padomes Regula (ES) 2020/2094 (2020. gada 14. decembris), ar ko izveido Eiropas Savienības Atveseļošanas instrumentu ekonomikas atveseļošanas atbalstam pēc Covid-19 krīzes (OV L 433I, 22.12.2020., 23. lpp.).”;"

18)

lēmuma 20.a pantu aizstāj ar šādu:

19)

lēmuma 21. pantu groza šādi:

20)

lēmuma 22. panta b) punktu aizstāj ar šādu:

21)

lēmuma 23. pantu aizstāj ar šādu:

22)

lēmuma 25. pantu aizstāj ar šādu:

(*4)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/836 (2021. gada 20. maijs), ar ko groza Lēmumu Nr. 1313/2013/ES par Savienības civilās aizsardzības mehānismu (OV L 185, 26.5.2021., 1. lpp.).”;"

23)

lēmuma 27. pantu aizstāj ar šādu:

(*5)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (2013. gada 11. septembris) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 un Padomes Regulu (Euratom) Nr. 1074/1999 (OV L 248, 18.9.2013., 1. lpp.).”;"

24)

lēmuma 30. pantu groza šādi:

25)

lēmuma 32. panta 1. punkta i) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

26)

lēmuma 33. pantā pievieno šādu punktu:

27)

lēmuma 34. panta 2. un 3. punktu aizstāj ar šādiem:

28)

Lēmuma Nr. 1313/2013/ES I pielikumu aizstāj ar šīs regulas pielikuma tekstu;

29)

lēmuma Ia pielikuma virsrakstu aizstāj ar šādu:

“Attiecināmo izmaksu kategorijas atbilstīgi 21. panta 3. punktam”.