(1)

Polija 2020. gada 6. augustā lūdza Savienības finansiālo palīdzību, lai papildinātu valsts centienus novērst Covid-19 uzliesmojuma ietekmi un reaģētu uz uzliesmojuma sociālekonomiskajām sekām darba ņēmējiem un pašnodarbinātajiem.

(2)

Paredzams, ka Covid-19 uzliesmojums un Polijas īstenotie ārkārtas pasākumi slimības uzliesmojuma un tā sociālekonomiskās un ar veselību saistītās ietekmes ierobežošanai dramatiski ietekmēs publiskās finanses. Saskaņā ar Komisijas 2020. gada pavasara prognozi bija sagaidāms, ka Polijas vispārējās valdības budžeta deficīts un parāds līdz 2020. gada beigām būs attiecīgi 9,5 % un 58,5 % no iekšzemes kopprodukta (IKP). Saskaņā ar Komisijas 2020. gada vasaras starpposma prognozi tiek prognozēts, ka Polijas IKP 2020. gadā samazināsies par 4,6 %.

(3)

Covid-19 uzliesmojums ir imobilizējis būtisku darbaspēka daļu Polijā. Tas ir izraisījis pēkšņu un būtisku publisko izdevumu pieaugumu Polijā saistībā ar sociālā nodrošinājuma iemaksu samazinājumu pašnodarbinātajiem, visiem sociālajiem kooperatīviem (neatkarīgi no darbinieku skaita) un uzņēmumiem, kas nodarbina ne vairāk kā 50 cilvēkus, dīkstāves pabalstu pašnodarbinātajiem un personām, kas strādā saskaņā ar civiltiesiskiem līgumiem, algu un sociālā nodrošinājuma iemaksu subsīdijām, subsīdijām pašnodarbinātajiem bez darbiniekiem un aizdevumiem, kas pārvēršami subsīdijās, kuras piešķir pašnodarbinātajiem, mikrouzņēmumiem un nevalstiskajām organizācijām, kā izklāstīts 4.–8. apsvērumā.

(4)

Konkrētāk, “2020. gada 2. marta Likums par īpašiem risinājumiem saistībā ar Covid-19, citu infekcijas slimību un to izraisīto krīzes situāciju profilaksi, apkarošanu un izskaušanu” (2), kas minēts Polijas 2020. gada 6. augusta pieprasījumā, ieviesa sociālā nodrošinājuma iemaksu pagaidu samazinājumu pašnodarbinātajiem, visiem sociālajiem kooperatīviem (neatkarīgi no darbinieku skaita) un uzņēmumiem, kas nodarbina ne vairāk kā 50 cilvēkus, lai aizsargātu darbvietas, reaģējot uz Covid-19 uzliesmojumu. Samazinājums attiecās uz laikposmu starp 2020. gada martu un maiju. Tie, kas nodarbina ne vairāk kā 10 cilvēkus, un – vairumā gadījumu – pašnodarbinātie un visi sociālie kooperatīvi (neatkarīgi no darbinieku skaita), varēja gūt labumu no pilnīga samazinājuma, savukārt tiem, kas nodarbina no 10 līdz 50 cilvēkiem, samazinājums sasniedza 50 %. Sociālā nodrošinājuma iemaksu pagaidu samazinājumu var uzskatīt par pasākumu, kas ir līdzīgs Regulā (ES) 2020/672 minētajām saīsinātā darba laika shēmām, jo tā mērķis ir aizsargāt pašnodarbinātos no ienākumu samazināšanās vai zaudēšanas, un, attiecībā uz uzņēmumiem, kas nodarbina ne vairāk kā 50 cilvēkus, un visiem sociālajiem kooperatīviem, tas atbalsta uzņēmuma darbiniekus, ja tos turpina nodarbināt līdz pasākuma beigām. Sociālā nodrošinājuma iemaksu pagaidu samazinājums izraisa valdībai negūtos ieņēmumus, kurus Regulas (ES) 2020/672 īstenošanas nolūkā var uzskatīt par līdzvērtīgiem publiskiem izdevumiem.

(5)

Turklāt iestādes ir ieviesušas dīkstāves pabalstu pašnodarbinātajiem un personām, kas strādā saskaņā ar civiltiesiskiem līgumiem un kuru ieņēmumi krīzes dēļ ir samazinājušies. Pasākums ietver vienreizēju pabalstu pašnodarbinātajiem (50 % vai 80 % no minimālās algas – atkarībā no ieņēmumu samazinājuma) un personām, kas strādā saskaņā ar nestandarta darba līgumiem (līdz 80 % no minimālās algas), lai kompensētu ieņēmumu samazinājumu.

(6)

Ir ieviestas algu un sociālā nodrošinājuma iemaksu subsīdijas, kuras var saņemt ar nosacījumu, ka krīzes dēļ ir samazinājies apgrozījums. Neatkarīgi no to lieluma uzņēmumi var lūgt pagaidu līdzfinansējumu algu un sociālā nodrošinājuma iemaksu izmaksām. Algu un sociālā nodrošinājuma iemaksu subsīdijas var uzskatīt par pasākumu, kas ir līdzīgs Regulā (ES) 2020/672 minētajām saīsinātā darba laika shēmām attiecībā uz izdevumiem, kas rodas uzņēmumiem un citām vienībām, kas izmanto saīsinātu darba laiku vai brīvprātīgi samazina darba laiku, vai turpina pastāvīgi nodarbināt darbiniekus līdz jaunākajiem pieejamajiem darba rezultātu datiem, jo tas prasa saglabāt darbvietas vai nu saīsinātā darba laika periodā, vai līdz jaunākajiem pieejamajiem darba rezultātu datiem.

(7)

Iestādes ir ieviesušas subsīdijas pašnodarbinātajiem bez darbiniekiem. Subsīdijas nodrošina pagaidu līdzfinansējumu daļai no uzņēmējdarbības veikšanas izmaksām, kas radušās fiziskām personām bez darbiniekiem. Summa ir atkarīga no apgrozījuma samazinājuma, un tā sasniedz no 50 % līdz 90 % no minimālās algas.

(8)

Visbeidzot, iestādes ir ieviesušas pasākumu, kas nodrošina aizdevumus, kurus var pārvērst dotācijās pašnodarbinātajiem, mikrouzņēmumiem un nevalstiskajām organizācijām. Pasākums nodrošina mikroaizdevumus līdz 5 000 PLN apmērā. Aizdevumus var pārvērst dotācijās, ja saņēmējs turpina darbību trīs mēnešus pēc aizdevuma izmaksas. Lai izpildītu publisko izdevumu priekšnoteikumu saskaņā ar Regulu (ES) 2020/672, būtu jāatbalsta tikai tie izdevumi, kas saistīti ar aizdevumiem, kuri pārvērsti dotācijās.

(9)

Polija atbilst Regulas (ES) 2020/672 3. pantā izklāstītajiem nosacījumiem finansiālās palīdzības pieprasīšanai. Polija ir sniegusi Komisijai attiecīgus pierādījumus par to, ka, sākot ar 2020. gada 1. februāri, faktiskie un plānotie publiskie izdevumi ir palielinājušies par 11 668 118 894 EUR saistībā ar valsts pasākumiem, kas veikti, lai novērstu Covid-19 uzliesmojuma sociālekonomisko ietekmi. Tas ir pēkšņs un būtisks pieaugums, jo tas ir saistīts gan ar jaunu pasākumu ieviešanu, gan esošo pasākumu paplašināšanu, kas aptver ievērojamu Polijas uzņēmumu un darbaspēka daļu.

(10)

Komisija saskaņā ar Regulas (ES) 2020/672 6. pantu ir apspriedusies ar Poliju un pārbaudījusi faktisko un plānoto publisko izdevumu pēkšņo un būtisko pieaugumu, kas tieši saistīts ar saīsināta darba laika shēmām un līdzīgiem pasākumiem.

(11)

Tādēļ būtu jāsniedz finansiāla palīdzība, lai palīdzētu Polijai novērst Covid-19 uzliesmojuma izraisīto smago ekonomisko traucējumu sociālekonomiskās sekas. Lēmumi par maksājumu un to daļu termiņiem, apmēru un veikšanu Komisijai būtu jāpieņem ciešā sadarbībā ar valsts iestādēm.

(12)

Šim lēmumam nebūtu jāskar to procedūru iznākums, kas var tikt veiktas saistībā ar iekšējā tirgus darbības traucējumiem, jo īpaši saskaņā ar Līguma 107. un 108. pantu. Tas neatbrīvo dalībvalstis no prasības saskaņā ar Līguma 108. pantu ziņot Komisijai par potenciālajiem valsts atbalsta gadījumiem.

(13)

Polijai būtu regulāri jāinformē Komisija par plānoto publisko izdevumu izpildi, lai Komisija varētu novērtēt, cik lielā mērā Polija ir izpildījusi minētos izdevumus.

(14)

Lēmums par finansiālās palīdzības sniegšanu ir pieņemts, ņemot vērā Polijas esošās un gaidāmās vajadzības, kā arī finansiālās palīdzības pieprasījumus saskaņā ar Regulu (ES) 2020/672, ko jau ir iesniegušas vai plāno iesniegt citas dalībvalstis, vienlaikus piemērojot vienlīdzīgas attieksmes, solidaritātes, samērīguma un pārredzamības principus, Tas nozīmē, ka aizdevuma summa ir noteikta tā, lai nodrošinātu atbilstību prudenciālajiem noteikumiem, kas piemērojami aizdevumu portfelim, kā noteikts Regulā (ES) 2020/672,