(1)

Itālija 2020. gada 7. augustā lūdza Savienības finansiālo palīdzību, lai papildinātu valsts centienus novērst Covid-19 uzliesmojuma ietekmi un reaģētu uz uzliesmojuma sociālekonomiskajām sekām darba ņēmējiem un pašnodarbinātajiem.

(2)

Paredzams, ka Covid-19 uzliesmojums un Itālijas īstenotie ārkārtas pasākumi slimības uzliesmojuma un tā sociālekonomiskās un ar veselību saistītās ietekmes ierobežošanai dramatiski ietekmēs publiskās finanses. Saskaņā ar Komisijas 2020. gada pavasara prognozi bija sagaidāms, ka Itālijas vispārējās valdības budžeta deficīts un parāds līdz 2020. gada beigām būs attiecīgi 11,1 % un 158,9 % no iekšzemes kopprodukta (IKP). Saskaņā ar Komisijas 2020. gada vasaras starpposma prognozi tiek prognozēts, ka Itālijas IKP 2020. gadā samazināsies par 11,2 %.

(3)

Covid-19 uzliesmojums ir imobilizējis būtisku darbaspēka daļu Itālijā. Tas ir izraisījis pēkšņu un būtisku publisko izdevumu pieaugumu Itālijā saistībā ar saīsināta darba laika shēmām darbiniekiem, pabalstiem pašnodarbinātajiem, noteikta laika darbiniekiem lauksaimniecībā, daba ņēmējiem izklaides nozarē, sporta apvienību līdzstrādniekiem, mājsaimniecībās nodarbinātām personām un dežūrdarbiniekiem, bērnu pieskatīšanas kuponiem, papildu vecāku un invaliditātes atvaļinājuma pabalstiem, neatmaksājamām dotācijām pašnodarbinātajiem un individuāliem uzņēmumiem un nodokļu atlaidēm sabiedrības veselības aizsardzības pasākumu atbalstam, kā izklāstīts 4. līdz 10. apsvērumā.

(4)

“Dekrētlikums Nr. 18/2020” (2) un “Dekrētlikums Nr. 34/2020” (3), kas minēti Itālijas 2020. gada 7. augusta pieprasījumā, bija pamats vairāku pasākumu ieviešanai, lai novērstu Covid-19 uzliesmojuma ietekmi, tostarp paplašinātas esošās saīsināta darba laika shēmas (Cassa integrazione guadagni). Pasākums attiecas uz 80 % no to darbinieku parastās algas, kuru darba līgums tiek saglabāts uzņēmumos, kas ir pilnīgi vai daļēji slēgti Covid-19 dēļ, ne vairāk kā 18 nedēļas laikposmā no 2020. gada 23. februāra līdz 2020. gada 31. oktobrim;

(5)

Pašnodarbinātajiem un ārštata darbiniekiem iestādes ir ieviesušas pabalstu 600 EUR apmērā par 2020. gada marta un aprīļa mēnešiem. Ārštata darbiniekiem, kuru ienākumi 2020. gada martā un aprīlī samazinājās vismaz par 33 %, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir arī tiesības uz pabalstu 1 000 EUR apmērā par 2020. gada maiju. Papildu pabalsts 600 EUR apmērā par 2020. gada marta mēnesi tiek piešķirts pašnodarbinātajiem un ārštata darbiniekiem, kas reģistrēti privātās obligātās sociālās nodrošināšanas iestādēs.

(6)

Iestādes ir ieviesušas dažādus citus pasākumiem, kas vērsti uz konkrētām profesijām, kuras ir negatīvi ietekmējis Covid-19 uzliesmojums. Šie pasākumi ietver pabalstu 600 EUR apmērā par 2020. gada martu un 500 EUR apmērā par 2020. gada aprīli darbiniekiem, kas pieņemti darbā uz noteiktu laiku lauksaimniecībā; pabalstu 600 EUR apmērā mēnesī par 2020. gada marta, aprīļa un maija mēnešiem darba ņēmējiem izklaides nozarē (ar gada ienākumiem līdz 50 000 EUR); pabalstu 600 EUR apmērā mēnesī par 2020. gada marta, aprīļa un maija mēnešiem sporta apvienību līdzstrādniekiem; pabalstu 600 EUR apmērā mēnesī par 2020. gada marta, aprīļa un maija mēnešiem dežūrdarbiniekiem un pabalstu 500 EUR apmērā mēnesī par 2020. gada aprīļa un maija mēnešiem mājsaimniecībās nodarbinātām personām.

(7)

Iestādes ir ieviesušas arī divus pasākumus, lai novērstu ietekmi, ko rada pirmsskolas izglītības pakalpojumu un skolu slēgšana, vecāku atvaļinājuma pabalstu veidā uz laiku līdz 30 dienām periodā no 2020. gada 5. marta līdz 2020. gada 31. augustam darbiniekiem vai pašnodarbinātajiem ar bērniem līdz 12 gadu vecumam (vai vecākiem par 12 gadiem, ja bērns ir invalīds un joprojām apmeklē skolu), kas sedz 50 % no viņu ienākumiem, un bērnu pieskatīšanas kuponu veidā par maksimālo summu 2 000 EUR kā alternatīvu vecāku atvaļinājuma pabalstiem, kuponi ir derīgi tajā pašā periodā. Šos pasākumus var uzskatīt par pasākumiem, kas ir līdzīgi saīsināta darba laika shēmām, kā minēts Regulā (ES) 2020/672, jo tie nodrošina ienākumu atbalstu darba ņēmējiem un pašnodarbinātām personām, palīdz segt bērnu aprūpes izmaksas skolu slēgšanas laikā un palīdz vecākiem turpināt strādāt, tādējādi novēršot apdraudējumu darba attiecībām.

(8)

Turklāt iestādes ir ieviesušas papildu invaliditātes atvaļinājuma pabalstu līdz 12 dienām laikposmā no 2020. gada 1. marta līdz 2020. gada 30. aprīlim un papildu 12 dienām laikposmā no 2020. gada 1. maija līdz 2020. gada 30. jūnijam darba ņēmējiem, kuriem ir smaga invaliditāte vai radinieki ar smagu invaliditāti. Tas ir spēkā esošas shēmas paplašinājums, kas darba ņēmējiem dod tiesības uz trim invaliditātes atvaļinājuma dienām mēnesī.

(9)

Ir ieviestas neatmaksājamas dotācijas pašnodarbinātajiem un individuāliem uzņēmumiem. Dotācijas summu aprēķina, ņemot vērā apgrozījuma kritumu 2020. gada aprīlī salīdzinājumā ar 2019. gada aprīli (no minimālās summas 1 000 EUR apmērā līdz ne vairāk kā 20 % no apgrozījuma krituma).

(10)

Visbeidzot, ir ieviesti divi ar veselību saistīti pasākumi: jauna pagaidu nodokļu atlaide 60 % apmērā no darba drošības uzlabošanas izmaksām (ne vairāk kā 80 000 EUR) un jauna pagaidu nodokļu atlaide 60 % apmērā no mazo uzņēmumu, profesionālo biroju un bezpeļņas organizāciju dezinfekcijas izmaksām un drošības aprīkojuma iegādes izmaksām (ne vairāk kā 60 000 EUR). Tā kā nodokļu atlaides nozīmē valdības nesaņemtus ieņēmumus, tās var uzskatīt par līdzvērtīgām publiskiem izdevumiem.

(11)

Itālija atbilst Regulas (ES) 2020/672 3. pantā izklāstītajiem nosacījumiem finansiālās palīdzības pieprasīšanai. Itālija ir sniegusi Komisijai attiecīgus pierādījumus, ka, sākot ar 2020. gada 1. februāri, faktiskie un plānotie publiskie izdevumi ir palielinājušies par 28 811 965 628 EUR saistībā ar palielinātām summām, kas tieši saistītas ar saīsināta darba laika shēmām darbiniekiem, pabalstiem pašnodarbinātām personām, noteikta laika darbiniekiem lauksaimniecībā, darba ņēmējiem izklaides nozarē, sporta apvienību līdzstrādniekiem, mājsaimniecībās nodarbinātām personām un dežūrdarbiniekiem, bērnu pieskatīšanas kuponiem, papildu bērna kopšanas un invaliditātes atvaļinājuma pabalstiem un neatmaksājamām dotācijām pašnodarbinātajiem un individuāliem uzņēmumiem. Tas ir pēkšņs un būtisks pieaugums, jo tas ir saistīts gan ar jaunu pasākumu ieviešanu, gan esošo pasākumu paplašināšanu, kas aptver ievērojamu Itālijas uzņēmumu un darbaspēka daļu. Itālija plāno finansēt 320 000 000 EUR no palielinātās izdevumu summas, izmantojot Savienības fondus.

(12)

Komisija saskaņā ar Regulas (ES) 2020/672 6. pantu ir apspriedusies ar Itāliju un pārbaudījusi faktisko un plānoto publisko izdevumu pēkšņo un būtisko pieaugumu, kas tieši saistīts ar saīsināta darba laika shēmām un līdzīgiem pasākumiem, kas minēti 2020. gada 7. augusta pieprasījumā, kā arī ar attiecīgo ar veselību saistīto pasākumu ieviešanu Covid-19 uzliesmojuma sakarā.

(13)

Tādēļ būtu jāsniedz finansiāla palīdzība, lai palīdzētu Itālijai novērst Covid-19 uzliesmojuma izraisīto smago ekonomisko traucējumu sociālekonomiskās sekas. Lēmumi par maksājumu un to daļu termiņiem, apmēru un veikšanu Komisijai būtu jāpieņem ciešā sadarbībā ar valsts iestādēm.

(14)

Šim lēmumam nebūtu jāskar to procedūru iznākums, kas var tikt veiktas saistībā ar iekšējā tirgus darbības traucējumiem, jo īpaši saskaņā ar Līguma 107. un 108. pantu. Tas neatbrīvo dalībvalstis no prasības saskaņā ar Līguma 108. pantu ziņot Komisijai par potenciālajiem valsts atbalsta gadījumiem.

(15)

Itālijai būtu regulāri jāinformē Komisija par plānoto publisko izdevumu izpildi, lai Komisija varētu novērtēt, cik lielā mērā Itālija ir izpildījusi minētos izdevumus.

(16)

Lēmums par finansiālās palīdzības sniegšanu ir pieņemts, ņemot vērā Itālijas esošās un gaidāmās vajadzības, kā arī finansiālās palīdzības pieprasījumus saskaņā ar Regulu (ES) 2020/672, ko jau ir iesniegušas vai plāno iesniegt citas dalībvalstis, vienlaikus piemērojot vienlīdzīgas attieksmes, solidaritātes, samērīguma un pārredzamības principus. Turklāt aizdevuma summa ir noteikta tā, lai nodrošinātu atbilstību prudenciālajiem noteikumiem, kas piemērojami aizdevumu portfelim, kā noteikts Regulā (ES) 2020/672,