(1)

2019. gada 14. augustā stājās spēkā jauna regula par zvejas resursu saglabāšanu un jūras ekosistēmu aizsardzību ar tehniskiem pasākumiem – Regula (ES) 2019/1241. Tās V pielikumā ir paredzētas īpašas normas attiecībā uz tehniskiem pasākumiem, kas reģionālā līmenī noteikti Ziemeļjūrā, Skagerakā un Kategatā, un tās ietver arī noteikumus par linuma acs izmēru, saistītiem nosacījumiem un piezveju. Minētās regulas 15. pants pilnvaro Komisiju pieņemt deleģētos aktus, lai grozītu, papildinātu, atceltu Regulas (ES) 2019/1241 pielikumos izklāstītos tehniskos pasākumus vai noteiktu atkāpes no tiem, arī saistībā ar reāllaika zvejas aizliegumiem un noteikumiem par zvejas darbību vietas maiņu.

(2)

Ar Regulu (ES) 2019/1241 ir izveidots tādu tehnisko pasākumu satvars, kuriem būtu jāpalīdz sasniegt KZP mērķus zvejot maksimālajā ilgtspējīgas ieguves apjomā, samazināt nevēlamas nozvejas un izskaust izmetumus un jāpalīdz sasniegt labu vides stāvokli, kas noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2008/56/EK (2). Šādiem tehniskajiem pasākumiem būtu īpaši jāveicina jūras sugu mazuļu un nārsta baru aizsardzība, ko panāk, izmantojot selektīvus zvejas rīkus un pasākumus, kuru mērķis ir nepieļaut nevēlamas nozvejas.

(3)

Regulā (ES) 2019/1241 pārejas pasākumi nav paredzēti. Tāpēc, lai nodrošinātu saderību starp šo deleģēto regulu, Komisijas Regulu (ES) Nr. 724/2010 (3) un Regulu (ES) 2019/1241, ar kuru ir atcelta Regulas (EK) Nr. 1224/2009 (4) IV nodaļas IV sadaļas 3. iedaļa, Regulā (ES) 2019/1241 paredzētie nosacījumi jāpiemēro, vienlaikus ņemot vērā pašreizējo izņēmuma situāciju.

(4)

Pamatojoties uz dalībvalstu sniegto informāciju, Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja (ZZTEK) ir pozitīvi novērtējusi (5) informāciju, ko reģionālā grupa sniegusi, lai pamatotu kopīgajā ieteikumā iekļautos tehniskos pasākumus. Šo kopīgo ieteikumu dalībvalstis izstrādāja un iesniedza un ZZTEK novērtēja pirms Regulas (ES) 2019/1241 stāšanās spēkā, tāpēc atsauces uz minēto regulu netika izdarītas. Tomēr, ņemot vērā pašreizējo izņēmuma situāciju, Komisija uzskata, ka, pamatojoties uz tai patlaban pieejamo informāciju no kopīgā ieteikuma un ZZTEK novērtējuma, nav neviena elementa, kas liecinātu par to, ka papildus ierosinātie tehniskie pasākumi neatbilst prasībām, kas attiecībā uz tehniskajiem pasākumiem noteiktas Regulas (ES) 2019/1241 15. pantā.

(5)

Ja dalībvalstis, kuras ir tieši ieinteresētas kādas zvejniecības pārvaldībā, uzskata, ka ir vajadzīgi pasākumi, kas ar reāllaika zvejas aizliegumiem zvejas apgabalos nodrošina zivju mazuļu baru aizsardzību, Komisija ir pilnvarota saskaņā ar Regulas (ES) 2019/1241 15. panta 2. punktu šādus pasākumus pieņemt, izmantojot deleģētos aktus, kas pamatojas uz minēto dalībvalstu iesniegtu kopīgu ieteikumu.

(6)

Regulas (ES) 2019/1241 19. pantā ir noteikti konkrēti elementi, kas kopīgajā ieteikumā iekļaujami saistībā ar reāllaika zvejas aizliegumu noteikšanu.

(7)

Saskaņā ar Regulas (ES) 2019/1241 19. panta 1. punkta d) apakšpunktu kopīgā ieteikumā, ko iesniedz saistībā ar reāllaika zvejas aizliegumu noteikšanu, iekļauj kontroles un uzraudzības kārtību. Eiropas Savienības un Norvēģijas 2018. gada 6. septembra Saskaņotajā secinājumu protokolā ir izklāstītas procedūras un paraugošanas metodika ziemeļu garneles (Pandalus borealis) reāllaika zvejas aizliegumu noteikšanai Skagerakā.

(8)

Apvienotā Karaliste, Beļģija, Dānija, Francija, Nīderlande, Vācija un Zviedrija ir tieši ieinteresētas Skageraka zvejniecību pārvaldībā. Pēc apspriešanās ar Ziemeļjūras konsultatīvo padomi minētās dalībvalstis 2019. gada 7. martā iesniedza Komisijai kopīgu ieteikumu par deleģēto aktu, kas Savienības tiesību aktos ieviestu minētajā saskaņotajā protokolā izklāstītos pasākumus. 2019. gada 26. augustā kopīgais ieteikums tika grozīts.

(9)

2019. gada 31. jūlijā par kopīgo ieteikumu apspriedās ar Zivsaimniecības ekspertu grupu.

(10)

ZZTEK uzskatīja, ka ierosinātajai reāllaika zvejas aizliegumu sistēmai piemīt potenciāls radīt labvēlīgus ieguvumus saglabāšanas jomā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/973 (6) mērķi. Tāpēc būtu lietderīgi to ieviest Skagerakā, vadoties pēc Shēveningenas grupas iesniegtajā kopīgajā ieteikumā izklāstītajām specifikācijām. Reāllaika zvejas aizliegumu sistēmas iedarbīgums būtu rūpīgi jāuzrauga un jāizvērtē saskaņā ar kopīgajā ieteikumā paredzēto izskatīšanas mehānismu. Sistēmā būtu jāiestrādā īpaša izmērselektīvajam kombinētajam Nordmøre tipa režģim paredzēta uzraudzības programma, kas dod iespēju pārliecināties, vai minētais režģis pastāvīgi nodrošina, ka mazizmēra ziemeļu garneļu nozvejas nepārsniedz robežlielumu.

(11)

Kopīgajā ieteikumā ierosināts, ka būtu jāatļauj kuģiem, kas ziemeļu garneli zvejo ar demersālajiem traļiem, kuru linuma acs izmērs ir 35–69 mm un kuri aprīkoti ar Nordmøre tipa šķirotājrežģi, kam attālums starp stieņiem nepārsniedz 19 mm, turpināt minētās sugas zveju apgabalos, kuros noteikti reāllaika zvejas aizliegumi.

(12)

Regulā (ES) Nr. 724/2010 ir noteikti sīki izstrādāti noteikumi par to, kā konkrētās zvejniecībās Ziemeļjūrā un Skagerakā īstenojami reāllaika zvejas aizliegumi. Regulas (ES) Nr. 724/2010 7. pantā paredzēts, ka tad, ja zivju mazuļu procentuālā daļa nozvejā sasniedz noteiktu robežlielumu, attiecīgā piekrastes dalībvalsts aizliedz attiecīgajā apgabalā zvejot ar jebkādiem zvejas rīkiem, izņemotpelaģiskos traļus, riņķvadus, dreifējošos tīklus un džigerus siļķu, makreļu un stavridu zvejai, zivju ķeramos grozus, ķemmīšgliemeņu dragas un žaunu tīklus.

(13)

ZZTEK ir izvērtējusi demersālos traļus, kuru linuma acs izmērs ir 35–69 mm, ar kuriem zvejo ziemeļu garneli un kuri aprīkoti ar Nordmøre tipa šķirotājrežģi, kam attālums starp stieņiem nepārsniedz 19 mm, un secinājusi, ka minētie traļi ir ļoti selektīvi un faktiski samazina zivju mazuļu piezvejas (7). Ņemot vērā minēto ieteikumu, ir lietderīgi Regulas (ES) Nr. 724/2010 7. panta 1. punktā dotajā sarakstā ar zvejas rīkiem, uz kuriem attiecas atbrīvojums, iekļaut minētā zvejas rīka izmantošanu ziemeļu garneles zvejniecībā.

(14)

Lai gan ZZTEK ir apstiprinājusi Nordmøre tipa režģu iedarbīgumu zivju mazuļu piezveju samazināšanā, tā ir arī norādījusi, ka ar kombinēto Nordmøre tipa režģi aprīkotu zvejas rīku iedarbīgums ziemeļu garneles mazuļu nozvejas samazināšanā vēl jānoskaidro. Pamatojoties uz ZZTEK atzinumu, ir lietderīgi paredzēt īpašas uzraudzības programmas, kas dod iespēju verificēt, vai šis zvejas rīks pastāvīgi nodrošina, ka ziemeļu garneles mazuļu proporcija nozvejā ir maza.

(15)

ZZTEK apstiprina ieguvumus, ko saglabāšanas jomā nodrošina ar Nordmøre tipa režģi aprīkoti zvejas rīki, kad tos izmanto Norvēģijas omāra (Nephrops norvegicus) specializētajā zvejā. Ņemot vērā minēto ieteikumu un atzīstot attiecīgā zvejas rīka pierādīto spēju līdz minimumam samazināt mencas piezvejas, ir lietderīgi Regulas (ES) Nr. 724/2010 7. panta 1. punktā dotajā sarakstā ar zvejas rīkiem, uz kuriem attiecas atbrīvojums, iekļaut minētā zvejas rīka izmantošanu Norvēģijas omāra zvejniecībā.

(16)

Tomēr ZZTEK norāda, ka šādu ierīču iedarbīgums Norvēģijas omāra zvejniecībā ir atkarīgs no zvejas operācijās gūto piezvejas sugu īpatņu garumu sadalījuma un ka šis sadalījums būs noteicošais nozvejas robežlieluma sasniegšanas faktors. Lai pārliecinātos par to, vai šis zvejas rīks pastāvīgi nodrošina, ka mazuļu piezvejas nepārsniedz robežlielumu, un ļautu dalībvalstīm vākt papildu datus, kā norādījusi ZZTEK, zvejas operācijām, kurās šādus zvejas rīkus izmanto zvejas aizlieguma apgabalos, būtu jāpiemēro īpaša uzraudzības programma.

(17)

Ņemot vērā visus iepriekš minētos konstatējumus, Komisija būtībā uzskata, ka pragmatiska, bet vienlaikus piesardzīga pieeja zvejniecību pārvaldībā ir iekļaut šo zvejas rīku Regulas (ES) Nr. 724/2010 7. panta 1. punkta sarakstā ar zvejas rīkiem, uz kuriem attiecas atbrīvojums, lai varētu noteikt pagaidu atbrīvojumus, jo pretējā gadījumā datu vākšana nebūtu iespējama. Turklāt Norvēģijas omāra zvejniecībās izmantoto Nordmøre tipa režģu spēja samazināt mencas piezvejas līdz ļoti zemiem līmeņiem ir pierādīta. Ņemot vērā mencas krājuma pašreizējo stāvokli Ziemeļjūrā, Komisija uzskata, ka šādu zvejas rīku izmantošana ir piemērots līdzeklis, kā pēc iespējas samazināt nevēlamu mencas nozveju.

(18)

Ņemot vērā to, ka ar Regulu (ES) 2019/1241 ir atcelta Regulas (EK) Nr. 1224/2009 IV nodaļas IV sadaļas 3. iedaļā iekļautā pilnvarojošā norma, uz kuras pamata tika pieņemta Regula (ES) Nr. 724/2010, un tātad izdarīt turpmākus grozījumus minētajā aktā vairs nav iespējams, un ņemot vērā to, ka ir nepieciešams nodrošināt ar kopīgo ieteikumu ierosināto saskaņotajā protokolā iekļauto pasākumu īstenošanu, ir lietderīgi pieņemt vajadzīgās izmaiņas, atbilstošo normu iekļaujot ar šo deleģēto regulu.

(19)

Kopīgajā ieteikumā ierosinātie pasākumi ir saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1380/2013 (8) 18. panta 3. punktu un ar Regulas (ES) 2019/1241 15. panta 2., 4. un 5. punktu un 19. pantu, un tātad tos var iekļaut šajā regulā,

a)

“Skageraks” ir apgabals, kuru rietumos norobežo līnija, kas novilkta no Hanstholmas bākas līdz Lindesnes bākai, un dienvidos – līnija, kas novilkta no Skāgenas bākas līdz Tistlarnas bākai un no šā punkta līdz tuvākajam punktam Zviedrijas krastā;

b)

“zvejas rīka iemetiens” ir darbība no zvejas rīka ievietošanas līdz tā pacelšanai;

c)

“kopīgas resursu izmantošanas plāns” ir plāns, kas norādīts īpašajā kontroles un inspekcijas programmā, kura izveidota atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1224/2009 95. pantam;

d)

“ziemeļu garneles mazuļi” ir ziemeļu garneles (Pandalus borealis) īpatņi, kuru galvkrūšu vairogs ir īsāks par 14,8 mm. Galvkrūšu vairoga garumu mēra paralēli viduslīnijai no viena acs dobuma aizmugures līdz tālākajai galvkrūšu vairoga malai;

e)

“Nordmøre tipa režģis” ir selektivitātes ierīce, ko ievieto tralī un kas sastāv no slīpi savērsta režģa un izejas atvēruma. Šī ierīce ļauj zvejas rīkā iekļūt garnelēm vai Norvēģijas omāriem, bet novērš nevēlamas zivju piezvejas, izvadot tās pa izejas atvērumu.

a)

apgabala noteikšanā jo īpaši ņem vērā zvejas rīka vilkšanas trajektorijas, kas novedušas pie lēmuma noteikt zvejas aizliegumu, dziļuma līknes, nozvejas sastāvu un zvejas darbību;

b)

zvejas aizlieguma apgabals nepārsniedz 50 jūras kvadrātjūdzes.