This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 32019R0876
Regulation (EU) 2019/876 of the European Parliament and of the Council of 20 May 2019 amending Regulation (EU) No 575/2013 as regards the leverage ratio, the net stable funding ratio, requirements for own funds and eligible liabilities, counterparty credit risk, market risk, exposures to central counterparties, exposures to collective investment undertakings, large exposures, reporting and disclosure requirements, and Regulation (EU) No 648/2012 (Text with EEA relevance.)
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/876 (2019. gada 20. maijs), ar ko groza Regulu (ES) Nr. 575/2013 attiecībā uz sviras rādītāju, neto stabila finansējuma rādītāju, prasībām pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām, darījuma partnera kredītrisku, tirgus risku, riska darījumiem ar centrālajiem darījumu partneriem, riska darījumiem ar kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem, lieliem riska darījumiem, pārskatu sniegšanas un informācijas atklāšanas prasībām un Regulu (ES) Nr. 648/2012 (Dokuments attiecas uz EEZ.)
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/876 (2019. gada 20. maijs), ar ko groza Regulu (ES) Nr. 575/2013 attiecībā uz sviras rādītāju, neto stabila finansējuma rādītāju, prasībām pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām, darījuma partnera kredītrisku, tirgus risku, riska darījumiem ar centrālajiem darījumu partneriem, riska darījumiem ar kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem, lieliem riska darījumiem, pārskatu sniegšanas un informācijas atklāšanas prasībām un Regulu (ES) Nr. 648/2012 (Dokuments attiecas uz EEZ.)
PE/15/2019/REV/1
OV L 150, 7.6.2019, p. 1–225
(BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, GA, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)
In force: This act has been changed. Current consolidated version: 27/06/2020
Relation | Act | Comment | Subdivision concerned | From | To |
---|---|---|---|---|---|
Modifies | 32012R0648 | Nomaiņa | pants 50a punkts 2 | 28/06/2021 | |
Modifies | 32012R0648 | Nomaiņa | pants 50b | 28/06/2021 | |
Modifies | 32012R0648 | Atcelšana | pants 50c punkts 1 punkts (d) | 28/06/2021 | |
Modifies | 32012R0648 | Atcelšana | pants 50c punkts 1 punkts (e) | 28/06/2021 | |
Modifies | 32012R0648 | Atcelšana | pants 50d punkts (c) | 28/06/2021 | |
Modifies | 32012R0648 | Nomaiņa | pants 89 punkts 5a | 28/06/2021 | |
Modifies | 32013R0575 | Nomaiņa | pants 471 punkts 1 | 01/01/2019 | |
Modifies | 32013R0575 | Nomaiņa | pants 1 | 27/06/2019 | |
Modifies | 32013R0575 | Papildinājums | pants 104b | 27/06/2019 | |
Modifies | 32013R0575 | Papildinājums | pants 11 punkts 3a | 27/06/2019 | |
Modifies | 32013R0575 | Nomaiņa | pants 117 punkts 2 nenumurēts punkts | 27/06/2019 | |
Modifies | 32013R0575 | Papildinājums | pants 117 punkts 2 punkts (o) | 27/06/2019 | |
Modifies | 32013R0575 | Papildinājums | pants 117 punkts 2 punkts (p) | 27/06/2019 | |
Modifies | 32013R0575 | Nomaiņa | pants 118 punkts (a) | 27/06/2019 | |
Modifies | 32013R0575 | Nomaiņa | pants 124 punkts 4 | 27/06/2019 | |
Modifies | 32013R0575 | Nomaiņa | pants 124 punkts 5 | 27/06/2019 | |
Modifies | 32013R0575 | Papildinājums | pants 12a | 27/06/2019 | |
Modifies | 32013R0575 | Nomaiņa | pants 13 | 27/06/2019 | |
Modifies | 32013R0575 | Papildinājums | pants 132a punkts 4 | 27/06/2019 | |
Modifies | 32013R0575 | Nomaiņa | pants 14 | 27/06/2019 | |
Modifies | 32013R0575 | Nomaiņa | pants 164 punkts 8 | 27/06/2019 | |
Modifies | 32013R0575 | Nomaiņa | pants 164 punkts 9 | 27/06/2019 | |
Modifies | 32013R0575 | Nomaiņa | pants 18 punkts 1 nenumurēts punkts 2 | 27/06/2019 | |
Modifies | 32013R0575 | Nomaiņa | pants 18 punkts 9 | 27/06/2019 | |
Modifies | 32013R0575 | Nomaiņa | pants 2 | 27/06/2019 | |
Modifies | 32013R0575 | Nomaiņa | pants 26 punkts 3 | 27/06/2019 | |
Modifies | 32013R0575 | Papildinājums | pants 28 punkts 1 nenumurēts punkts | 27/06/2019 | |
Modifies | 32013R0575 | Nomaiņa | pants 28 punkts 1 punkts (b) | 27/06/2019 | |
Modifies | 32013R0575 | Papildinājums | pants 28 punkts 3 nenumurēts punkts | 27/06/2019 | |
Modifies | 32013R0575 | Nomaiņa | pants 33 punkts 1 punkts (c) | 27/06/2019 | |
Modifies | 32013R0575 | Papildinājums | pants 36 punkts 4 | 27/06/2019 | |
Modifies | 32013R0575 | Papildinājums | pants 37 punkts (c) | 27/06/2019 | |
Modifies | 32013R0575 | Nomaiņa | pants 39 punkts 2 nenumurēts punkts 1 FR | 27/06/2019 | |
Modifies | 32013R0575 | Nomaiņa | pants 390 punkts 9 | 27/06/2019 | |
Modifies | 32013R0575 | Papildinājums | pants 391 punkts | 27/06/2019 | |
Modifies | 32013R0575 | Nomaiņa | pants 394 punkts 4 | 27/06/2019 | |
Modifies | 32013R0575 | Papildinājums | pants 396 punkts 3 | 27/06/2019 | |
Modifies | 32013R0575 | Papildinājums | pants 4 punkts 4 | 27/06/2019 | |
Modifies | 32013R0575 | Nomaiņa | pants 403 punkts 4 | 27/06/2019 | |
Modifies | 32013R0575 | Papildinājums | pants 415 punkts 3a | 27/06/2019 | |
Modifies | 32013R0575 | Nomaiņa | pants 419 punkts 5 | 27/06/2019 | |
Modifies | 32013R0575 | Nomaiņa | pants 45 punkts (a) punkts (i) | 27/06/2019 | |
Modifies | 32013R0575 | Nomaiņa | pants 460 punkts 1 | 27/06/2019 | |
Modifies | 32013R0575 | Papildinājums | pants 460 punkts 3 | 27/06/2019 | |
Modifies | 32013R0575 | Papildinājums | pants 461a | 27/06/2019 | |
Modifies | 32013R0575 | Nomaiņa | pants 462 | 27/06/2019 | |
Modifies | 32013R0575 | Nomaiņa | pants 49 punkts 2 nenumurēts punkts | 27/06/2019 | |
Modifies | 32013R0575 | Nomaiņa | pants 49 punkts 3 punkts (a) PT (iv) FR | 27/06/2019 | |
Modifies | 32013R0575 | Nomaiņa | pants 49 punkts 3 punkts (a) PT (v) FR 1 | 27/06/2019 | |
Modifies | 32013R0575 | Nomaiņa | pants 494 | 27/06/2019 | |
Modifies | 32013R0575 | Papildinājums | pants 494a | 27/06/2019 | |
Modifies | 32013R0575 | Papildinājums | pants 494b | 27/06/2019 | |
Modifies | 32013R0575 | Nomaiņa | pants 497 | 27/06/2019 | |
Modifies | 32013R0575 | Nomaiņa | pants 500 | 27/06/2019 | |
Modifies | 32013R0575 | Papildinājums | pants 501a punkts 4 | 27/06/2019 | |
Modifies | 32013R0575 | Papildinājums | pants 501a punkts 5 | 27/06/2019 | |
Modifies | 32013R0575 | Papildinājums | pants 501b | 27/06/2019 | |
Modifies | 32013R0575 | Papildinājums | pants 504a | 27/06/2019 | |
Modifies | 32013R0575 | Nomaiņa | pants 507 | 27/06/2019 | |
Modifies | 32013R0575 | Papildinājums | pants 510 punkts 10 | 27/06/2019 | |
Modifies | 32013R0575 | Papildinājums | pants 510 punkts 11 | 27/06/2019 | |
Modifies | 32013R0575 | Papildinājums | pants 510 punkts 4 | 27/06/2019 | |
Modifies | 32013R0575 | Papildinājums | pants 510 punkts 5 | 27/06/2019 | |
Modifies | 32013R0575 | Papildinājums | pants 510 punkts 6 | 27/06/2019 | |
Modifies | 32013R0575 | Papildinājums | pants 510 punkts 7 | 27/06/2019 | |
Modifies | 32013R0575 | Papildinājums | pants 510 punkts 8 | 27/06/2019 | |
Modifies | 32013R0575 | Papildinājums | pants 510 punkts 9 | 27/06/2019 | |
Modifies | 32013R0575 | Nomaiņa | pants 511 | 27/06/2019 | |
Modifies | 32013R0575 | Nomaiņa | pants 513 | 27/06/2019 | |
Modifies | 32013R0575 | Nomaiņa | pants 514 punkts 1 | 27/06/2019 | |
Modifies | 32013R0575 | Papildinājums | pants 518a | 27/06/2019 | |
Modifies | 32013R0575 | Papildinājums | pants 519b | 27/06/2019 | |
Modifies | 32013R0575 | Papildinājums | pants 52 punkts 1 nenumurēts punkts | 27/06/2019 | |
Modifies | 32013R0575 | Nomaiņa | pants 52 punkts 1 punkts (a) | 27/06/2019 | |
Modifies | 32013R0575 | Nomaiņa | pants 52 punkts 1 punkts (b) FR | 27/06/2019 | |
Modifies | 32013R0575 | Nomaiņa | pants 52 punkts 1 punkts (c) | 27/06/2019 | |
Modifies | 32013R0575 | Nomaiņa | pants 52 punkts 1 punkts (h) | 27/06/2019 | |
Modifies | 32013R0575 | Nomaiņa | pants 52 punkts 1 punkts (j) | 27/06/2019 | |
Modifies | 32013R0575 | Nomaiņa | pants 52 punkts 1 punkts (p) | 27/06/2019 | |
Modifies | 32013R0575 | Papildinājums | pants 52 punkts 1 punkts (q) | 27/06/2019 | |
Modifies | 32013R0575 | Papildinājums | pants 52 punkts 1 punkts (r) | 27/06/2019 | |
Modifies | 32013R0575 | Papildinājums | pants 54 punkts 1 punkts (e) | 27/06/2019 | |
Modifies | 32013R0575 | Nomaiņa | pants 59 punkts (a) punkts (i) | 27/06/2019 | |
Modifies | 32013R0575 | Nomaiņa | pants 6 punkts 1a | 27/06/2019 | |
Modifies | 32013R0575 | Nomaiņa | pants 62 punkts (a) | 27/06/2019 | |
Modifies | 32013R0575 | Papildinājums | pants 63 nenumurēts punkts | 27/06/2019 | |
Modifies | 32013R0575 | Nomaiņa | pants 63 teikums | 27/06/2019 | |
Modifies | 32013R0575 | Nomaiņa | pants 63 punkts (a) | 27/06/2019 | |
Modifies | 32013R0575 | Nomaiņa | pants 63 punkts (b) teikums | 27/06/2019 | |
Modifies | 32013R0575 | Nomaiņa | pants 63 punkts (c) | 27/06/2019 | |
Modifies | 32013R0575 | Nomaiņa | pants 63 punkts (d) | 27/06/2019 | |
Modifies | 32013R0575 | Nomaiņa | pants 63 punkts (e) teikums | 27/06/2019 | |
Modifies | 32013R0575 | Nomaiņa | pants 63 punkts (f) | 27/06/2019 | |
Modifies | 32013R0575 | Nomaiņa | pants 63 punkts (g) | 27/06/2019 | |
Modifies | 32013R0575 | Nomaiņa | pants 63 punkts (h) | 27/06/2019 | |
Modifies | 32013R0575 | Nomaiņa | pants 63 punkts (i) | 27/06/2019 | |
Modifies | 32013R0575 | Nomaiņa | pants 63 punkts (j) | 27/06/2019 | |
Modifies | 32013R0575 | Nomaiņa | pants 63 punkts (k) | 27/06/2019 | |
Modifies | 32013R0575 | Nomaiņa | pants 63 punkts (l) | 27/06/2019 | |
Modifies | 32013R0575 | Nomaiņa | pants 63 punkts (m) | 27/06/2019 | |
Modifies | 32013R0575 | Nomaiņa | pants 63 punkts (n) | 27/06/2019 | |
Modifies | 32013R0575 | Papildinājums | pants 63 punkts (o) | 27/06/2019 | |
Modifies | 32013R0575 | Papildinājums | pants 63 punkts (p) | 27/06/2019 | |
Modifies | 32013R0575 | Nomaiņa | pants 64 | 27/06/2019 | |
Modifies | 32013R0575 | Papildinājums | pants 66 punkts (e) | 27/06/2019 | |
Modifies | 32013R0575 | Nomaiņa | pants 69 punkts (a) PT (i) | 27/06/2019 | |
Modifies | 32013R0575 | Papildinājums | pants 72a | 27/06/2019 | |
Modifies | 32013R0575 | Papildinājums | pants 72b | 27/06/2019 | |
Modifies | 32013R0575 | Papildinājums | pants 72c | 27/06/2019 | |
Modifies | 32013R0575 | Papildinājums | pants 72d | 27/06/2019 | |
Modifies | 32013R0575 | Papildinājums | pants 72e | 27/06/2019 | |
Modifies | 32013R0575 | Papildinājums | pants 72f | 27/06/2019 | |
Modifies | 32013R0575 | Papildinājums | pants 72g | 27/06/2019 | |
Modifies | 32013R0575 | Papildinājums | pants 72h | 27/06/2019 | |
Modifies | 32013R0575 | Papildinājums | pants 72i | 27/06/2019 | |
Modifies | 32013R0575 | Papildinājums | pants 72j | 27/06/2019 | |
Modifies | 32013R0575 | Papildinājums | pants 72k | 27/06/2019 | |
Modifies | 32013R0575 | Papildinājums | pants 72l | 27/06/2019 | |
Modifies | 32013R0575 | Nomaiņa | pants 73 punkts 1 | 27/06/2019 | |
Modifies | 32013R0575 | Nomaiņa | pants 73 punkts 2 | 27/06/2019 | |
Modifies | 32013R0575 | Nomaiņa | pants 73 punkts 3 | 27/06/2019 | |
Modifies | 32013R0575 | Nomaiņa | pants 73 punkts 4 | 27/06/2019 | |
Modifies | 32013R0575 | Nomaiņa | pants 73 punkts 6 | 27/06/2019 | |
Modifies | 32013R0575 | Nomaiņa | pants 73 virsraksts | 27/06/2019 | |
Modifies | 32013R0575 | Nomaiņa | pants 75 teikums | 27/06/2019 | |
Modifies | 32013R0575 | Nomaiņa | pants 76 punkts 1 | 27/06/2019 | |
Modifies | 32013R0575 | Nomaiņa | pants 76 punkts 2 | 27/06/2019 | |
Modifies | 32013R0575 | Nomaiņa | pants 76 punkts 3 | 27/06/2019 | |
Modifies | 32013R0575 | Nomaiņa | pants 77 | 27/06/2019 | |
Modifies | 32013R0575 | Nomaiņa | pants 78 | 27/06/2019 | |
Modifies | 32013R0575 | Papildinājums | pants 78a | 27/06/2019 | |
Modifies | 32013R0575 | Nomaiņa | pants 79 punkts 1 | 27/06/2019 | |
Modifies | 32013R0575 | Nomaiņa | pants 79 virsraksts | 27/06/2019 | |
Modifies | 32013R0575 | Papildinājums | pants 79a | 27/06/2019 | |
Modifies | 32013R0575 | Nomaiņa | pants 80 punkts 1 | 27/06/2019 | |
Modifies | 32013R0575 | Nomaiņa | pants 80 punkts 3 teikums | 27/06/2019 | |
Modifies | 32013R0575 | Nomaiņa | pants 80 virsraksts | 27/06/2019 | |
Modifies | 32013R0575 | Nomaiņa | pants 81 punkts 1 | 27/06/2019 | |
Modifies | 32013R0575 | Nomaiņa | pants 82 | 27/06/2019 | |
Modifies | 32013R0575 | Nomaiņa | pants 83 punkts 1 teikums | 27/06/2019 | |
Modifies | 32013R0575 | Papildinājums | pants 92a | 27/06/2019 | |
Modifies | 32013R0575 | Papildinājums | pants 92b | 27/06/2019 | |
Modifies | 32013R0575 | Papildinājums | nodaļa 5a | 27/06/2019 | |
Modifies | 32013R0575 | Papildinājums | daļa 10 sadaļa (pamatiedalījums) II pants 501c | 27/06/2019 | |
Modifies | 32013R0575 | Papildinājums | daļa 10 sadaļa (pamatiedalījums) IIA | 27/06/2019 | |
Modifies | 32013R0575 | Nomaiņa | daļa 2 sadaļa (pamatiedalījums) I nodaļa 6 TEXT | 27/06/2019 | |
Modifies | 32013R0575 | Nomaiņa | daļa 2 virsraksts | 27/06/2019 | |
Modifies | 32013R0575 | Nomaiņa | daļa 3 sadaļa (pamatiedalījums) II nodaļa 6 SECTION 3 A 277 P 5 | 27/06/2019 | |
Modifies | 32013R0575 | Nomaiņa | daļa 3 sadaļa (pamatiedalījums) II nodaļa 6 SECTION 3 A 279a P 3 | 27/06/2019 | |
Modifies | 32013R0575 | Nomaiņa | daļa 3 sadaļa (pamatiedalījums) IV nodaļa 1 | 27/06/2019 | |
Modifies | 32013R0575 | Papildinājums | daļa 3 sadaļa (pamatiedalījums) IV nodaļa 1a | 27/06/2019 | |
Modifies | 32013R0575 | Papildinājums | daļa 3 sadaļa (pamatiedalījums) IV nodaļa 1b | 27/06/2019 | |
Modifies | 32013R0575 | Papildinājums | daļa 7 pants 430 punkts 7 | 27/06/2019 | |
Modifies | 32013R0575 | Papildinājums | daļa 7 pants 430 punkts 8 | 27/06/2019 | |
Modifies | 32013R0575 | Papildinājums | daļa 7 pants 430b | 27/06/2019 | |
Modifies | 32013R0575 | Papildinājums | daļa 7 pants 430c | 27/06/2019 | |
Modifies | 32013R0575 | Nomaiņa | daļa 8 sadaļa (pamatiedalījums) I pants 432 P 1 | 27/06/2019 | |
Modifies | 32013R0575 | Nomaiņa | daļa 8 sadaļa (pamatiedalījums) I pants 432 P 2 | 27/06/2019 | |
Modifies | 32013R0575 | Nomaiņa | daļa 8 sadaļa (pamatiedalījums) I pants 434a | 27/06/2019 | |
Modifies | 32013R0575 | Papildinājums | iedaļa 1 | 27/06/2019 | |
Modifies | 32013R0575 | Papildinājums | iedaļa 2 | 27/06/2019 | |
Modifies | 32013R0575 | Papildinājums | iedaļa 3 | 27/06/2019 | |
Modifies | 32013R0575 | Nomaiņa | pants 11 punkts 1 | 28/12/2020 | |
Modifies | 32013R0575 | Nomaiņa | pants 11 punkts 2 | 28/12/2020 | |
Modifies | 32013R0575 | Atcelšana | pants 11 punkts 3 | 28/12/2020 | |
Modifies | 32013R0575 | Nomaiņa | pants 11 punkts 4 | 28/12/2020 | |
Modifies | 32013R0575 | Nomaiņa | pants 11 punkts 5 | 28/12/2020 | |
Modifies | 32013R0575 | Nomaiņa | pants 11 punkts 6 | 28/12/2020 | |
Modifies | 32013R0575 | Atcelšana | pants 12 | 28/12/2020 | |
Modifies | 32013R0575 | Nomaiņa | pants 124 punkts 1 | 28/12/2020 | |
Modifies | 32013R0575 | Nomaiņa | pants 124 punkts 1a | 28/12/2020 | |
Modifies | 32013R0575 | Nomaiņa | pants 124 punkts 2 | 28/12/2020 | |
Modifies | 32013R0575 | Nomaiņa | pants 124 punkts 3 | 28/12/2020 | |
Modifies | 32013R0575 | Nomaiņa | pants 124 punkts 6 | 28/12/2020 | |
Modifies | 32013R0575 | Nomaiņa | pants 164 punkts 1 | 28/12/2020 | |
Modifies | 32013R0575 | Nomaiņa | pants 164 punkts 10 | 28/12/2020 | |
Modifies | 32013R0575 | Nomaiņa | pants 164 punkts 2 | 28/12/2020 | |
Modifies | 32013R0575 | Nomaiņa | pants 164 punkts 3 | 28/12/2020 | |
Modifies | 32013R0575 | Nomaiņa | pants 164 punkts 4 | 28/12/2020 | |
Modifies | 32013R0575 | Nomaiņa | pants 164 punkts 5 | 28/12/2020 | |
Modifies | 32013R0575 | Nomaiņa | pants 164 punkts 6 | 28/12/2020 | |
Modifies | 32013R0575 | Nomaiņa | pants 164 punkts 7 | 28/12/2020 | |
Modifies | 32013R0575 | Nomaiņa | pants 18 punkts 1 nenumurēts punkts 1 | 28/12/2020 | |
Modifies | 32013R0575 | Nomaiņa | pants 18 punkts 2 | 28/12/2020 | |
Modifies | 32013R0575 | Nomaiņa | pants 18 punkts 3 | 28/12/2020 | |
Modifies | 32013R0575 | Nomaiņa | pants 18 punkts 4 | 28/12/2020 | |
Modifies | 32013R0575 | Nomaiņa | pants 18 punkts 5 | 28/12/2020 | |
Modifies | 32013R0575 | Nomaiņa | pants 18 punkts 6 | 28/12/2020 | |
Modifies | 32013R0575 | Nomaiņa | pants 18 punkts 7 | 28/12/2020 | |
Modifies | 32013R0575 | Nomaiņa | pants 18 punkts 8 | 28/12/2020 | |
Modifies | 32013R0575 | Nomaiņa | pants 458 punkts 10 | 28/12/2020 | |
Modifies | 32013R0575 | Nomaiņa | pants 458 punkts 2 | 28/12/2020 | |
Modifies | 32013R0575 | Nomaiņa | pants 458 punkts 4 | 28/12/2020 | |
Modifies | 32013R0575 | Nomaiņa | pants 458 punkts 5 | 28/12/2020 | |
Modifies | 32013R0575 | Nomaiņa | pants 458 punkts 9 | 28/12/2020 | |
Modifies | 32013R0575 | Nomaiņa | pielikums II punkts 1 punkts (e) | 28/06/2021 | |
Modifies | 32013R0575 | Nomaiņa | pielikums II punkts 2 punkts (d) | 28/06/2021 | |
Modifies | 32013R0575 | Nomaiņa | pielikums II punkts 3 | 28/06/2021 | |
Modifies | 32013R0575 | Nomaiņa | pants 10 punkts 1 nenumurēts punkts 1 FR | 28/06/2021 | |
Modifies | 32013R0575 | Nomaiņa | pants 102 punkts 2 | 28/06/2021 | |
Modifies | 32013R0575 | Nomaiņa | pants 102 punkts 3 | 28/06/2021 | |
Modifies | 32013R0575 | Nomaiņa | pants 102 punkts 4 | 28/06/2021 | |
Modifies | 32013R0575 | Papildinājums | pants 102 punkts 5 | 28/06/2021 | |
Modifies | 32013R0575 | Papildinājums | pants 102 punkts 6 | 28/06/2021 | |
Modifies | 32013R0575 | Nomaiņa | pants 103 | 28/06/2021 | |
Modifies | 32013R0575 | Atcelšana | pants 104 punkts 2 | 28/06/2021 | |
Modifies | 32013R0575 | Nomaiņa | pants 105 punkts 1 | 28/06/2021 | |
Modifies | 32013R0575 | Nomaiņa | pants 105 punkts 11 punkts (a) | 28/06/2021 | |
Modifies | 32013R0575 | Nomaiņa | pants 105 punkts 3 | 28/06/2021 | |
Modifies | 32013R0575 | Nomaiņa | pants 105 punkts 4 | 28/06/2021 | |
Modifies | 32013R0575 | Nomaiņa | pants 105 punkts 6 | 28/06/2021 | |
Modifies | 32013R0575 | Nomaiņa | pants 105 punkts 7 nenumurēts punkts 2 | 28/06/2021 | |
Modifies | 32013R0575 | Nomaiņa | pants 107 punkts 3 | 28/06/2021 | |
Modifies | 32013R0575 | Papildinājums | pants 123 punkts | 28/06/2021 | |
Modifies | 32013R0575 | Nomaiņa | pants 128 punkts 1 | 28/06/2021 | |
Modifies | 32013R0575 | Nomaiņa | pants 128 punkts 2 | 28/06/2021 | |
Modifies | 32013R0575 | Nomaiņa | pants 132 | 28/06/2021 | |
Modifies | 32013R0575 | Papildinājums | pants 132a punkts 1 | 28/06/2021 | |
Modifies | 32013R0575 | Papildinājums | pants 132a punkts 2 | 28/06/2021 | |
Modifies | 32013R0575 | Papildinājums | pants 132a punkts 3 | 28/06/2021 | |
Modifies | 32013R0575 | Papildinājums | pants 132b | 28/06/2021 | |
Modifies | 32013R0575 | Papildinājums | pants 132c | 28/06/2021 | |
Modifies | 32013R0575 | Nomaiņa | pants 144 punkts 1 punkts (g) | 28/06/2021 | |
Modifies | 32013R0575 | Nomaiņa | pants 15 punkts 1 nenumurēts punkts 1 FR | 28/06/2021 | |
Modifies | 32013R0575 | Nomaiņa | pants 152 | 28/06/2021 | |
Modifies | 32013R0575 | Papildinājums | pants 158 punkts 9a | 28/06/2021 | |
Modifies | 32013R0575 | Nomaiņa | pants 16 | 28/06/2021 | |
Modifies | 32013R0575 | Nomaiņa | pants 201 punkts 1 punkts (h) | 28/06/2021 | |
Modifies | 32013R0575 | Nomaiņa | pants 22 | 28/06/2021 | |
Modifies | 32013R0575 | Nomaiņa | pants 223 punkts 3 nenumurēts punkts 2 | 28/06/2021 | |
Modifies | 32013R0575 | Papildinājums | pants 223 punkts 5 nenumurēts punkts | 28/06/2021 | |
Modifies | 32013R0575 | Nomaiņa | pants 272 punkts 12 | 28/06/2021 | |
Modifies | 32013R0575 | Papildinājums | pants 272 punkts 12a | 28/06/2021 | |
Modifies | 32013R0575 | Nomaiņa | pants 272 punkts 6 | 28/06/2021 | |
Modifies | 32013R0575 | Papildinājums | pants 272 punkts 7a | 28/06/2021 | |
Modifies | 32013R0575 | Nomaiņa | pants 273 punkts 1 | 28/06/2021 | |
Modifies | 32013R0575 | Nomaiņa | pants 273 punkts 6 | 28/06/2021 | |
Modifies | 32013R0575 | Nomaiņa | pants 273 punkts 7 | 28/06/2021 | |
Modifies | 32013R0575 | Nomaiņa | pants 273 punkts 8 | 28/06/2021 | |
Modifies | 32013R0575 | Papildinājums | pants 273 punkts 9 | 28/06/2021 | |
Modifies | 32013R0575 | Papildinājums | pants 273a | 28/06/2021 | |
Modifies | 32013R0575 | Papildinājums | pants 273b | 28/06/2021 | |
Modifies | 32013R0575 | Nomaiņa | pants 283 punkts 4 | 28/06/2021 | |
Modifies | 32013R0575 | Nomaiņa | pants 298 | 28/06/2021 | |
Modifies | 32013R0575 | Atcelšana | pants 299 punkts 2 punkts (a) | 28/06/2021 | |
Modifies | 32013R0575 | Nomaiņa | pants 300 teikums | 28/06/2021 | |
Modifies | 32013R0575 | Papildinājums | pants 300 punkts 10 | 28/06/2021 | |
Modifies | 32013R0575 | Papildinājums | pants 300 punkts 11 | 28/06/2021 | |
Modifies | 32013R0575 | Papildinājums | pants 300 punkts 5 | 28/06/2021 | |
Modifies | 32013R0575 | Papildinājums | pants 300 punkts 6 | 28/06/2021 | |
Modifies | 32013R0575 | Papildinājums | pants 300 punkts 7 | 28/06/2021 | |
Modifies | 32013R0575 | Papildinājums | pants 300 punkts 8 | 28/06/2021 | |
Modifies | 32013R0575 | Papildinājums | pants 300 punkts 9 | 28/06/2021 | |
Modifies | 32013R0575 | Nomaiņa | pants 301 | 28/06/2021 | |
Modifies | 32013R0575 | Nomaiņa | pants 302 punkts 2 | 28/06/2021 | |
Modifies | 32013R0575 | Nomaiņa | pants 303 | 28/06/2021 | |
Modifies | 32013R0575 | Nomaiņa | pants 304 punkts 1 | 28/06/2021 | |
Modifies | 32013R0575 | Nomaiņa | pants 304 punkts 3 | 28/06/2021 | |
Modifies | 32013R0575 | Nomaiņa | pants 304 punkts 4 | 28/06/2021 | |
Modifies | 32013R0575 | Nomaiņa | pants 304 punkts 5 | 28/06/2021 | |
Modifies | 32013R0575 | Papildinājums | pants 304 punkts 6 | 28/06/2021 | |
Modifies | 32013R0575 | Papildinājums | pants 304 punkts 7 | 28/06/2021 | |
Modifies | 32013R0575 | Nomaiņa | pants 305 punkts 1 | 28/06/2021 | |
Modifies | 32013R0575 | Papildinājums | pants 305 punkts 2 nenumurēts punkts | 28/06/2021 | |
Modifies | 32013R0575 | Nomaiņa | pants 305 punkts 2 punkts (c) | 28/06/2021 | |
Modifies | 32013R0575 | Nomaiņa | pants 305 punkts 3 | 28/06/2021 | |
Modifies | 32013R0575 | Nomaiņa | pants 305 punkts 4 | 28/06/2021 | |
Modifies | 32013R0575 | Nomaiņa | pants 306 punkts 1 punkts (c) | 28/06/2021 | |
Modifies | 32013R0575 | Papildinājums | pants 306 punkts 1 punkts (d) | 28/06/2021 | |
Modifies | 32013R0575 | Nomaiņa | pants 306 punkts 2 | 28/06/2021 | |
Modifies | 32013R0575 | Nomaiņa | pants 306 punkts 3 | 28/06/2021 | |
Modifies | 32013R0575 | Nomaiņa | pants 307 | 28/06/2021 | |
Modifies | 32013R0575 | Nomaiņa | pants 308 punkts 2 | 28/06/2021 | |
Modifies | 32013R0575 | Nomaiņa | pants 308 punkts 3 | 28/06/2021 | |
Modifies | 32013R0575 | Atcelšana | pants 308 punkts 4 | 28/06/2021 | |
Modifies | 32013R0575 | Atcelšana | pants 308 punkts 5 | 28/06/2021 | |
Modifies | 32013R0575 | Nomaiņa | pants 309 | 28/06/2021 | |
Modifies | 32013R0575 | Nomaiņa | pants 310 | 28/06/2021 | |
Modifies | 32013R0575 | Nomaiņa | pants 311 | 28/06/2021 | |
Modifies | 32013R0575 | Papildinājums | pants 316 punkts 1 nenumurēts punkts | 28/06/2021 | |
Modifies | 32013R0575 | Nomaiņa | pants 36 punkts 1 punkts (n) | 28/06/2021 | |
Modifies | 32013R0575 | Nomaiņa | pants 384 punkts 1 Teksts | 28/06/2021 | |
Modifies | 32013R0575 | Nomaiņa | pants 385 | 28/06/2021 | |
Modifies | 32013R0575 | Nomaiņa | pants 390 punkts 1 | 28/06/2021 | |
Modifies | 32013R0575 | Nomaiņa | pants 390 punkts 2 | 28/06/2021 | |
Modifies | 32013R0575 | Nomaiņa | pants 390 punkts 3 | 28/06/2021 | |
Modifies | 32013R0575 | Nomaiņa | pants 390 punkts 4 | 28/06/2021 | |
Modifies | 32013R0575 | Nomaiņa | pants 390 punkts 5 | 28/06/2021 | |
Modifies | 32013R0575 | Nomaiņa | pants 390 punkts 6 | 28/06/2021 | |
Modifies | 32013R0575 | Nomaiņa | pants 390 punkts 7 | 28/06/2021 | |
Modifies | 32013R0575 | Nomaiņa | pants 390 punkts 8 | 28/06/2021 | |
Modifies | 32013R0575 | Papildinājums | pants 392 | 28/06/2021 | |
Modifies | 32013R0575 | Nomaiņa | pants 394 punkts 1 | 28/06/2021 | |
Modifies | 32013R0575 | Nomaiņa | pants 394 punkts 2 | 28/06/2021 | |
Modifies | 32013R0575 | Nomaiņa | pants 394 punkts 3 | 28/06/2021 | |
Modifies | 32013R0575 | Nomaiņa | pants 395 punkts 1 | 28/06/2021 | |
Modifies | 32013R0575 | Nomaiņa | pants 395 punkts 5 | 28/06/2021 | |
Modifies | 32013R0575 | Papildinājums | pants 396 punkts 1 nenumurēts punkts | 28/06/2021 | |
Modifies | 32013R0575 | Nomaiņa | pants 396 punkts 1 nenumurēts punkts 2 | 28/06/2021 | |
Modifies | 32013R0575 | Nomaiņa | pants 397 tabulas sleja 1 Teksts | 28/06/2021 | |
Modifies | 32013R0575 | Nomaiņa | pants 399 punkts 1 | 28/06/2021 | |
Modifies | 32013R0575 | Nomaiņa | pants 399 punkts 3 | 28/06/2021 | |
Modifies | 32013R0575 | Nomaiņa | pants 4 punkts 1 punkts 127 PT (a) | 28/06/2021 | |
Modifies | 32013R0575 | Nomaiņa | pants 4 punkts 1 punkts 128 | 28/06/2021 | |
Modifies | 32013R0575 | Papildinājums | pants 4 punkts 1 punkts 130 | 28/06/2021 | |
Modifies | 32013R0575 | Papildinājums | pants 4 punkts 1 punkts 131 | 28/06/2021 | |
Modifies | 32013R0575 | Papildinājums | pants 4 punkts 1 punkts 132 | 28/06/2021 | |
Modifies | 32013R0575 | Papildinājums | pants 4 punkts 1 punkts 133 | 28/06/2021 | |
Modifies | 32013R0575 | Papildinājums | pants 4 punkts 1 punkts 134 | 28/06/2021 | |
Modifies | 32013R0575 | Papildinājums | pants 4 punkts 1 punkts 135 | 28/06/2021 | |
Modifies | 32013R0575 | Papildinājums | pants 4 punkts 1 punkts 136 | 28/06/2021 | |
Modifies | 32013R0575 | Papildinājums | pants 4 punkts 1 punkts 137 | 28/06/2021 | |
Modifies | 32013R0575 | Papildinājums | pants 4 punkts 1 punkts 138 | 28/06/2021 | |
Modifies | 32013R0575 | Papildinājums | pants 4 punkts 1 punkts 139 | 28/06/2021 | |
Modifies | 32013R0575 | Papildinājums | pants 4 punkts 1 punkts 140 | 28/06/2021 | |
Modifies | 32013R0575 | Papildinājums | pants 4 punkts 1 punkts 141 | 28/06/2021 | |
Modifies | 32013R0575 | Papildinājums | pants 4 punkts 1 punkts 142 | 28/06/2021 | |
Modifies | 32013R0575 | Papildinājums | pants 4 punkts 1 punkts 143 | 28/06/2021 | |
Modifies | 32013R0575 | Papildinājums | pants 4 punkts 1 punkts 144 | 28/06/2021 | |
Modifies | 32013R0575 | Papildinājums | pants 4 punkts 1 punkts 145 | 28/06/2021 | |
Modifies | 32013R0575 | Papildinājums | pants 4 punkts 1 punkts 146 | 28/06/2021 | |
Modifies | 32013R0575 | Papildinājums | pants 4 punkts 1 punkts 147 | 28/06/2021 | |
Modifies | 32013R0575 | Papildinājums | pants 4 punkts 1 punkts 148 | 28/06/2021 | |
Modifies | 32013R0575 | Papildinājums | pants 4 punkts 1 punkts 149 | 28/06/2021 | |
Modifies | 32013R0575 | Nomaiņa | pants 4 punkts 1 punkts 20 | 28/06/2021 | |
Modifies | 32013R0575 | Nomaiņa | pants 4 punkts 1 punkts 26 | 28/06/2021 | |
Modifies | 32013R0575 | Nomaiņa | pants 4 punkts 1 punkts 28 | 28/06/2021 | |
Modifies | 32013R0575 | Papildinājums | pants 4 punkts 1 punkts 29a | 28/06/2021 | |
Modifies | 32013R0575 | Papildinājums | pants 4 punkts 1 punkts 29b | 28/06/2021 | |
Modifies | 32013R0575 | Papildinājums | pants 4 punkts 1 punkts 29c | 28/06/2021 | |
Modifies | 32013R0575 | Papildinājums | pants 4 punkts 1 punkts 29d | 28/06/2021 | |
Modifies | 32013R0575 | Papildinājums | pants 4 punkts 1 punkts 39 L | 28/06/2021 | |
Modifies | 32013R0575 | Nomaiņa | pants 4 punkts 1 punkts 41 | 28/06/2021 | |
Modifies | 32013R0575 | Nomaiņa | pants 4 punkts 1 punkts 7 | 28/06/2021 | |
Modifies | 32013R0575 | Nomaiņa | pants 4 punkts 1 punkts 71 PT (b) FR | 28/06/2021 | |
Modifies | 32013R0575 | Nomaiņa | pants 4 punkts 1 punkts 72 PT (a) | 28/06/2021 | |
Modifies | 32013R0575 | Nomaiņa | pants 4 punkts 1 punkts 86 | 28/06/2021 | |
Modifies | 32013R0575 | Nomaiņa | pants 4 punkts 1 punkts 91 | 28/06/2021 | |
Modifies | 32013R0575 | Nomaiņa | pants 4 punkts 1 punkts 96 | 28/06/2021 | |
Modifies | 32013R0575 | Nomaiņa | pants 400 punkts 1 nenumurēts punkts 1 PT (j) | 28/06/2021 | |
Modifies | 32013R0575 | Papildinājums | pants 400 punkts 1 nenumurēts punkts 1 PT (l) | 28/06/2021 | |
Modifies | 32013R0575 | Papildinājums | pants 400 punkts 1 nenumurēts punkts 1 PT (m) | 28/06/2021 | |
Modifies | 32013R0575 | Papildinājums | pants 400 punkts 1 nenumurēts punkts 1 PT (n) | 28/06/2021 | |
Modifies | 32013R0575 | Nomaiņa | pants 400 punkts 2 punkts (c) | 28/06/2021 | |
Modifies | 32013R0575 | Nomaiņa | pants 400 punkts 2 punkts (k) | 28/06/2021 | |
Modifies | 32013R0575 | Papildinājums | pants 400 punkts 2 punkts (l) | 28/06/2021 | |
Modifies | 32013R0575 | Nomaiņa | pants 400 punkts 3 nenumurēts punkts 2 | 28/06/2021 | |
Modifies | 32013R0575 | Papildinājums | pants 400 punkts 4 | 28/06/2021 | |
Modifies | 32013R0575 | Nomaiņa | pants 401 | 28/06/2021 | |
Modifies | 32013R0575 | Nomaiņa | pants 402 punkts 1 | 28/06/2021 | |
Modifies | 32013R0575 | Nomaiņa | pants 402 punkts 2 | 28/06/2021 | |
Modifies | 32013R0575 | Nomaiņa | pants 403 punkts 1 | 28/06/2021 | |
Modifies | 32013R0575 | Nomaiņa | pants 403 punkts 2 | 28/06/2021 | |
Modifies | 32013R0575 | Nomaiņa | pants 403 punkts 3 | 28/06/2021 | |
Modifies | 32013R0575 | Nomaiņa | pants 411 | 28/06/2021 | |
Modifies | 32013R0575 | Nomaiņa | pants 412 punkts 2 | 28/06/2021 | |
Modifies | 32013R0575 | Papildinājums | pants 412 punkts 4a | 28/06/2021 | |
Modifies | 32013R0575 | Nomaiņa | pants 413 | 28/06/2021 | |
Modifies | 32013R0575 | Nomaiņa | pants 414 | 28/06/2021 | |
Modifies | 32013R0575 | Nomaiņa | pants 415 punkts 1 | 28/06/2021 | |
Modifies | 32013R0575 | Nomaiņa | pants 415 punkts 2 | 28/06/2021 | |
Modifies | 32013R0575 | Nomaiņa | pants 415 punkts 3 | 28/06/2021 | |
Modifies | 32013R0575 | Nomaiņa | pants 416 punkts 3 | 28/06/2021 | |
Modifies | 32013R0575 | Nomaiņa | pants 416 punkts 5 | 28/06/2021 | |
Modifies | 32013R0575 | Nomaiņa | pants 416 punkts 6 | 28/06/2021 | |
Modifies | 32013R0575 | Atcelšana | pants 416 punkts 7 | 28/06/2021 | |
Modifies | 32013R0575 | Nomaiņa | pants 419 punkts 2 | 28/06/2021 | |
Modifies | 32013R0575 | Nomaiņa | pants 422 punkts 4 | 28/06/2021 | |
Modifies | 32013R0575 | Nomaiņa | pants 422 punkts 8 | 28/06/2021 | |
Modifies | 32013R0575 | Nomaiņa | pants 423 punkts 2 | 28/06/2021 | |
Modifies | 32013R0575 | Nomaiņa | pants 423 punkts 3 | 28/06/2021 | |
Modifies | 32013R0575 | Nomaiņa | pants 424 punkts 4 | 28/06/2021 | |
Modifies | 32013R0575 | Nomaiņa | pants 425 punkts 2 punkts (c) | 28/06/2021 | |
Modifies | 32013R0575 | Papildinājums | pants 456 punkts (k) | 28/06/2021 | |
Modifies | 32013R0575 | Nomaiņa | pants 457 punkts (i) | 28/06/2021 | |
Modifies | 32013R0575 | Nomaiņa | pants 493 punkts 1 teikums 1 | 28/06/2021 | |
Modifies | 32013R0575 | Nomaiņa | pants 493 punkts 3 punkts (c) | 28/06/2021 | |
Modifies | 32013R0575 | Nomaiņa | pants 498 punkts 1 nenumurēts punkts 1 | 28/06/2021 | |
Modifies | 32013R0575 | Atcelšana | pants 499 punkts 3 | 28/06/2021 | |
Modifies | 32013R0575 | Nomaiņa | pants 501 | 28/06/2021 | |
Modifies | 32013R0575 | Papildinājums | pants 501a punkts 1 | 28/06/2021 | |
Modifies | 32013R0575 | Papildinājums | pants 501a punkts 2 | 28/06/2021 | |
Modifies | 32013R0575 | Papildinājums | pants 501a punkts 3 | 28/06/2021 | |
Modifies | 32013R0575 | Nomaiņa | pants 514 punkts 2 | 28/06/2021 | |
Modifies | 32013R0575 | Nomaiņa | pants 6 punkts 1 | 28/06/2021 | |
Modifies | 32013R0575 | Nomaiņa | pants 6 punkts 3 | 28/06/2021 | |
Modifies | 32013R0575 | Nomaiņa | pants 6 punkts 4 | 28/06/2021 | |
Modifies | 32013R0575 | Nomaiņa | pants 6 punkts 5 | 28/06/2021 | |
Modifies | 32013R0575 | Nomaiņa | pants 8 punkts 1 punkts (b) | 28/06/2021 | |
Modifies | 32013R0575 | Nomaiņa | pants 8 punkts 3 punkts (b) | 28/06/2021 | |
Modifies | 32013R0575 | Nomaiņa | pants 8 punkts 3 punkts (c) | 28/06/2021 | |
Modifies | 32013R0575 | Papildinājums | pants 8 punkts 6 | 28/06/2021 | |
Modifies | 32013R0575 | Papildinājums | pants 88a | 28/06/2021 | |
Modifies | 32013R0575 | Papildinājums | pants 92 punkts 1 punkts (d) | 28/06/2021 | |
Modifies | 32013R0575 | Nomaiņa | pants 92 punkts 3 punkts (b) | 28/06/2021 | |
Modifies | 32013R0575 | Nomaiņa | pants 92 punkts 3 punkts (c) | 28/06/2021 | |
Modifies | 32013R0575 | Papildinājums | pants 92 punkts 3 punkts (ca) | 28/06/2021 | |
Modifies | 32013R0575 | Nomaiņa | pants 94 | 28/06/2021 | |
Modifies | 32013R0575 | Atcelšana | daļa 3 sadaļa (pamatiedalījums) I nodaļa 2 | 28/06/2021 | |
Modifies | 32013R0575 | Nomaiņa | daļa 3 sadaļa (pamatiedalījums) II nodaļa 6 SECTION 3 | 28/06/2021 | |
Modifies | 32013R0575 | Nomaiņa | daļa 3 sadaļa (pamatiedalījums) II nodaļa 6 SECTION 4 | 28/06/2021 | |
Modifies | 32013R0575 | Nomaiņa | daļa 3 sadaļa (pamatiedalījums) II nodaļa 6 SECTION 5 | 28/06/2021 | |
Modifies | 32013R0575 | Nomaiņa | daļa 6 sadaļa (pamatiedalījums) I virsraksts | 28/06/2021 | |
Modifies | 32013R0575 | Papildinājums | daļa 6 sadaļa (pamatiedalījums) IV | 28/06/2021 | |
Modifies | 32013R0575 | Papildinājums | daļa 7 A | 28/06/2021 | |
Modifies | 32013R0575 | Nomaiņa | daļa 8 | 28/06/2021 | |
Modifies | 32013R0575 | Papildinājums | pants 92 punkts 1a | 01/01/2022 | |
Modifies | 32013R0575 | Papildinājums | pants 104a | 28/06/2023 | |
Modifies | 32013R0575 | Nomaiņa | pants 106 punkts 2 | 28/06/2023 | |
Modifies | 32013R0575 | Nomaiņa | pants 106 punkts 3 | 28/06/2023 | |
Modifies | 32013R0575 | Papildinājums | pants 106 punkts 4 | 28/06/2023 | |
Modifies | 32013R0575 | Papildinājums | pants 106 punkts 5 | 28/06/2023 | |
Modifies | 32013R0575 | Papildinājums | pants 106 punkts 6 | 28/06/2023 | |
Modifies | 32013R0575 | Papildinājums | pants 106 punkts 7 | 28/06/2023 | |
Modifies | 32013R0575 | Papildinājums | pants 204a | 28/06/2023 | |
Modifies | 32013R0575 | Nomaiņa | pants 36 punkts 1 punkts (b) | ||
Partial adoption | 52016PC0850 | 20/05/2019 |
Relation | Act | Comment | Subdivision concerned | From | To |
---|---|---|---|---|---|
Corrected by | 32019R0876R(01) | (PL) | |||
Corrected by | 32019R0876R(02) | (LT, LV) | |||
Corrected by | 32019R0876R(03) | (IT) | |||
Corrected by | 32019R0876R(04) | (FR) | |||
Corrected by | 32019R0876R(05) | (DE) | |||
Corrected by | 32019R0876R(06) | (ES) | |||
Corrected by | 32019R0876R(07) | (ES, IT) | |||
Corrected by | 32019R0876R(08) | ||||
Corrected by | 32019R0876R(09) | (FR, NL) | |||
Corrected by | 32019R0876R(10) | ||||
Corrected by | 32019R0876R(11) | ||||
Corrected by | 32019R0876R(12) | (GA) | |||
Corrected by | 32019R0876R(13) | (HU, PT) | |||
Corrected by | 32019R0876R(14) | (FI, SL) | |||
Corrected by | 32019R0876R(15) | (SL) | |||
Corrected by | 32019R0876R(16) | (ES) | |||
Modified by | 32020R0873 | Papildinājums | pants 3 punkts 3a | 27/06/2020 | |
Modified by | 32020R0873 | Nomaiņa | pants 3 punkts 7 | 27/06/2020 | |
Modified by | 32020R0873 | Nomaiņa | pants 3 punkts 5 | 27/06/2020 |
7.6.2019 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 150/1 |
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2019/876
(2019. gada 20. maijs),
ar ko groza Regulu (ES) Nr. 575/2013 attiecībā uz sviras rādītāju, neto stabila finansējuma rādītāju, prasībām pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām, darījuma partnera kredītrisku, tirgus risku, riska darījumiem ar centrālajiem darījumu partneriem, riska darījumiem ar kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem, lieliem riska darījumiem, pārskatu sniegšanas un informācijas atklāšanas prasībām un Regulu (ES) Nr. 648/2012
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 114. pantu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,
ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas atzinumu (1),
ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (2),
saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (3),
tā kā:
(1) |
Pēc 2007.–2008. gada finanšu krīzes Savienība īstenoja finanšu pakalpojumu tiesiskā regulējuma būtisku reformu, lai stiprinātu savu finanšu iestāžu noturību. Minētā reforma lielā mērā bija balstīta uz starptautiskajiem standartiem, par ko Bāzeles Banku uzraudzības komiteja (BCBS) vienošanos panāca 2010. gadā un ko dēvē par Bāzeles III regulējumu. Starp reformu paketes daudzajiem pasākumiem bija arī Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 575/2013 (4) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/36/ES (5) pieņemšana, ar kurām tika stiprinātas prudenciālās prasības kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām (iestādes). |
(2) |
Lai gan reforma ir padarījusi finanšu sistēmu stabilāku un noturīgāku pret dažādu veidu nākotnē iespējamiem satricinājumiem un krīzēm, tā neatrisināja visas identificētās problēmas. Svarīgs iemesls tam bija fakts, ka starptautisko standartu noteicēji, piemēram, BCBS un Finanšu stabilitātes padome (FSP), tajā brīdī vēl nebija pabeiguši darbu pie tā, lai minētajām problēmām rastu starptautiski saskaņotus risinājumus. Tagad, kad darbs pie svarīgām papildu reformām ir pabeigts, būtu jāpievēršas neatrisinātajām problēmām. |
(3) |
Savā 2015. gada 24. novembra paziņojumā “Ceļā uz banku savienības izveides pabeigšanu” Komisija atzina, ka nepieciešams vēl vairāk mazināt risku, un apņēmās nākt klajā ar leģislatīvā akta priekšlikumu, kas būtu balstīts uz starptautiski saskaņotiem standartiem. Nepieciešamību spert tālākus konkrētus likumdošanas soļus, lai mazinātu riskus finanšu sektorā, atzinusi Padome savos 2016. gada 17. jūnija secinājumos un Eiropas Parlaments savā 2016. gada 10. marta rezolūcijā par banku savienību – 2015. gada ziņojums (6). |
(4) |
Riska mazināšanas pasākumiem būtu ne tikai vēl vairāk jāstiprina Eiropas banku sistēmas noturība un tirgu uzticēšanās tai, bet arī jākalpo par pamatu banku savienības izveides pabeigšanas turpmākam progresam. Minētie pasākumi būtu arī jāizvērtē, paturot prātā plašākas problēmas, kuras skar Savienības ekonomiku, konkrēti nepieciešamību veicināt izaugsmi un nodarbinātību ekonomikas nenoteiktības periodā. Šajā sakarā, lai stiprinātu Savienības ekonomiku, ir izveidotas dažādas nozīmīgas politikas iniciatīvas, piemēram, Investīciju plāns Eiropai un kapitāla tirgu savienība. Tādēļ ir svarīgi, lai visi riska mazināšanas pasākumi nevainojami mijiedarbotos ar minētajām politikas iniciatīvām, kā arī ar nesenajām plašākām finanšu sektora reformām. |
(5) |
Šīs regulas noteikumiem vajadzētu būt līdzvērtīgiem starptautiski saskaņotiem standartiem un būtu jānodrošina arī turpmāka Direktīvas 2013/36/ES un Regulas (ES) Nr. 575/2013 atbilstība Bāzeles III regulējumam. Mērķtiecīgie pielāgojumi nolūkā atspoguļot Savienības īpatnības un plašākas politikas apsvērumus būtu jāierobežo darbības jomā vai laikā, lai tie neietekmētu prudenciālās uzraudzības sistēmas kopējo stabilitāti. |
(6) |
Arī esošie riska mazināšanas pasākumi un jo īpaši pārskatu sniegšanai un informācijas atklāšanai piemērojamās prasības būtu jāuzlabo, lai nodrošinātu, ka tos var piemērot proporcionālāk un ka tie nerada pārmērīgu atbilstības slogu, sevišķi mazākām un mazāk sarežģītām iestādēm. |
(7) |
Lai mērķtiecīgi vienkāršotu prasības attiecībā uz proporcionalitātes principa piemērošanu, ir precīzi jādefinē jēdziens “maza un nesarežģīta iestāde”. Nosakot vienotu un absolūtu robežvērtību, netiek ņemtas vērā valstu banku tirgu īpatnības. Tāpēc dalībvalstīm ir jāspēj izmantot savu rīcības brīvību, lai robežvērtību pielāgotu valsts apstākļiem un vajadzības gadījumā to samazinātu. Tā kā iestādes lielums pats par sevi vēl nenosaka iestādes riska profilu, ir arī nepieciešams piemērot papildu kvalitatīvus kritērijus, lai nodrošinātu, ka iestādi uzskata par mazu un nesarežģītu iestādi un tiesīgu izmantot samērīgākus noteikumus tikai tad, ja iestāde atbilst visiem attiecīgajiem kritērijiem. |
(8) |
Sviras rādītāji veicina finansiālās stabilitātes saglabāšanu, kalpojot kā atbalsta mehānisms uz risku balstītām kapitāla prasībām un ierobežojot pārmērīgas sviras uzkrāšanos ekonomikas atlabšanas gadījumā. BCBS ir pārskatījusi starptautisko standartu par sviras rādītāju, lai vēl vairāk precizētu atsevišķus minētā rādītāja aprēķināšanas aspektus. Regula (ES) Nr. 575/2013 būtu jāsaskaņo ar pārskatīto standartu, lai nodrošinātu vienlīdzīgas konkurences apstākļus starptautiskā mērogā iestādēm, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā, bet darbojas ārpus Savienības, un lai nodrošinātu, ka sviras rādītājs arī turpmāk efektīvi papildina uz risku balstītās pašu kapitāla prasības. Tādēļ būtu jāievieš sviras rādītāja prasība, lai papildinātu esošo sviras rādītāja ziņošanas un informācijas atklāšanas sistēmu. |
(9) |
Lai nevajadzīgi neierobežotu iestāžu aizdevumus uzņēmumiem un privātām mājsaimniecībām un novērstu nepamatotu negatīvu ietekmi uz tirgus likviditāti, sviras rādītāja prasība būtu jānosaka līmenī, kurā tā kalpo kā uzticams atbalsta mehānisms pārmērīgas sviras riskam, nekavējot ekonomikas izaugsmi. |
(10) |
Eiropas Uzraudzības iestāde (Eiropas Banku iestāde) (EBI), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu Nr. 1093/2010 (7), 2016. gada 3. augusta ziņojumā par sviras rādītāja prasību secināja, ka pirmā līmeņa kapitāla sviras rādītāja noteikšana 3 % apmērā jebkura veida kredītiestādei pildītu uzticama atbalsta mehānisma funkciju. Arī starptautiskā līmenī BCBS tika panākta vienošanās par 3 % sviras rādītāja prasību. Tādēļ sviras rādītāja prasība būtu jānosaka 3 % līmenī. |
(11) |
Tomēr 3 % sviras rādītāja prasība noteiktus uzņēmējdarbības modeļus un veidus ierobežotu vairāk nekā citus. Jo īpaši nesamērīgi tiktu ietekmēti valsts attīstības banku publiskie aizdevumi un oficiāli atbalstītie eksporta kredīti. Tādēļ sviras rādītājs minētajiem riska darījumiem būtu jākoriģē. Tādēļ būtu jānosaka skaidri kritēriji, kas palīdz pārliecināties par šādu kredītiestāžu publiskajām pilnvarām, un šiem kritērijiem būtu jāaptver tādi aspekti kā kredītiestāžu izveide, veiktās darbības veids, to mērķis, publisko struktūru īstenotie garantiju mehānismi un noguldījumu pieņemšanas darbību ierobežojumi. Šādu kredītiestāžu izveides formai un veidam tomēr būtu jāpaliek dalībvalsts centrālās valdības, reģionālās valdības vai vietējās pašvaldības ziņā, un forma un kārtība var izpausties tā, ka šādas valsts sektora iestādes izveido jaunu kredītiestādi, iegādājas vai pārņem jau esošu struktūru, tostarp ar koncesijām un noregulējuma procedūras kontekstā. |
(12) |
Sviras rādītājam arī nebūtu jāapgrūtina iestāžu centralizētās tīrvērtes pakalpojumu sniegšana klientiem. Tādēļ sākotnējās drošības rezerves tiem atvasināto instrumentu darījumiem, kuriem tīrvērte veikta centralizēti un ko iestādes saņem no saviem klientiem un nodod centrālajiem darījumu partneriem (CCP), būtu jāizslēdz no kopējās riska darījuma vērtības mēra. |
(13) |
Ārkārtas apstākļos, kad ir pamatoti konkrētus riska darījumus ar centrālajām bankām izslēgt no sviras rādītāja, un lai atvieglotu monetārās politikas īstenošanu, kompetentajām iestādēm vajadzētu būt iespējai izslēgt šādus riska darījumus uz laiku no kopējās riska darījuma vērtības mēra. Šajā nolūkā tām pēc apspriešanās ar attiecīgo centrālo banku būtu publiski jāpaziņo, ka pastāv šādi ārkārtas apstākļi. Sviras rādītāja prasība būtu atkārtoti samērīgi jākalibrē, lai kompensētu izslēgšanas radīto ietekmi. Šādai atkārtotai kalibrēšanai būtu jānodrošina, ka tiek izslēgti riski finanšu stabilitātei, kas ietekmē attiecīgos banku sektorus, un ka tiek saglabāta ar sviras rādītāju nodrošinātā noturība. |
(14) |
Ir lietderīgi īstenot sviras rādītāja rezerves prasību attiecībā uz iestādēm, kuras identificētas kā globālas sistēmiski nozīmīgas iestādes (G-SNI) saskaņā ar Direktīvu 2013/36/ES un BCBS standartu par sviras rādītāja rezervi globālām sistēmiski nozīmīgām bankām (G-SNB), kas publicēts 2017. gada decembrī. BCBS sviras rādītāja rezervi kalibrēja ar konkrēto mērķi mazināt salīdzināmi lielākos riskus, ko finanšu stabilitātei rada G-SNB, un, ņemot to vērā, minētā rezerve šajā posmā būtu jāpiemēro tikai G-SNI. Tomēr būtu jāveic turpmāka analīze, lai noteiktu, vai būtu lietderīgi sviras rādītāja rezerves prasību piemērot citām sistēmiski nozīmīgām iestādēm (C-SNI), kā definēts Direktīvā 2013/36/ES, un, ja tā, tad kādā veidā kalibrācija būtu jāpielāgo minēto iestāžu īpatnībām. |
(15) |
FSP 2015. gada 9. novembrī publicēja Kopējās zaudējumu absorbcijas spējas (TLAC) noteikumus (“TLAC standarts”), ko 2015. gada novembra samitā Turcijā apstiprināja G20. TLAC standarts nosaka, ka G-SNB jātur pietiekami daudz labi zaudējumus absorbējošu (iekšēji rekapitalizējamu) saistību, lai noregulējuma gadījumā nodrošinātu netraucētu un strauju zaudējumu absorbciju un rekapitalizāciju. TLAC standarts būtu jāīsteno Savienības tiesību aktos. |
(16) |
Īstenojot TLAC standartu Savienības tiesību aktos, ir jāņem vērā esošā iestādes specifiskā minimālā prasība pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām (MREL), kas noteikta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2014/59/ES (8). Tā kā TLAC standarta un MREL ir viens un tas pats mērķis – nodrošināt, ka iestādēm ir pietiekama zaudējumu absorbcijas spēja, abām prasībām vajadzētu būt savstarpēji papildinošiem viena tiesiskā regulējuma elementiem. Operacionāli raugoties, saskaņotais TLAC standarta minimālais līmenis būtu jāievieš Regulā (ES) Nr. 575/2013, paredzot jaunu prasību pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām, savukārt iestādes specifiskais papildinājums attiecībā uz G-SNI un iestādes specifiskā prasība iestādēm, kas nav G-SNI, būtu jāievieš ar mērķtiecīgiem grozījumiem Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2014/59/ES un Regulā (ES) Nr. 806/2014 (9). Noteikumi, ar kuriem Regulā (ES) Nr. 575/2013 ievieš TLAC standartu, būtu jālasa kopā ar noteikumiem, kas ieviesti Direktīvā 2014/59/ES un Regulā (ES) Nr. 806/2014, un ar Direktīvu 2013/36/ES. |
(17) |
Saskaņā ar TLAC standartu, kas attiecas tikai uz G-SNB, minimālā prasība pietiekamam pašu kapitāla apjomam un zaudējumus labi absorbējošām saistībām, ko ievieš ar šo regulu, būtu jāpiemēro tikai G-SNI. Tomēr ar šo regulu ieviestajiem noteikumiem par atbilstīgajām saistībām būtu jāattiecas uz visām iestādēm, ievērojot papildu korekcijas un prasības, kas izklāstītas Direktīvā 2014/59/ES. |
(18) |
Kā paredzēts TLAC standartā, pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasība būtu jāpiemēro noregulējuma vienībām, kas vai nu pašas ir G-SNI, vai ir daļa no grupas, ko identificē kā G-SNI. Pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasība būtu jāpiemēro vai nu individuāli, vai konsolidēti atkarībā no tā, vai attiecīgās noregulējuma vienības ir patstāvīgas iestādes bez meitasuzņēmumiem, vai tās ir mātesuzņēmumi. |
(19) |
Direktīva 2014/59/ES ļauj noregulējuma instrumentus izmantot ne tikai attiecībā uz iestādēm, bet arī finanšu pārvaldītājsabiedrībām un jauktām finanšu pārvaldītājsabiedrībām. Tādēļ mātes finanšu pārvaldītājsabiedrībām un mātes jauktām finanšu pārvaldītājsabiedrībām vajadzētu būt pietiekamai zaudējumu absorbcijas spējai tāpat kā mātes iestādēm. |
(20) |
Lai nodrošinātu pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasības efektivitāti, ir svarīgi, lai instrumentiem, kas tiek turēti minētās prasības izpildei, būtu augsta zaudējumu absorbcijas spēja. Saistībām, kas ir izslēgtas no Direktīvā 2014/59/ES minētā iekšējās rekapitalizācijas instrumenta, nav minēto spēju, un to nav arī citām saistībām, kuras teorētiski ir iekšēji rekapitalizējamas, tomēr praksē varētu radīt iekšējās rekapitalizācijas grūtības. Tādēļ minētās saistības nebūtu jāuzskata par atbilstīgām pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasībai. No otras puses, kapitāla instrumentiem, kā arī pakārtotajām saistībām ir augsta zaudējumu absorbcijas spēja. Tāpat arī to saistību, kuru prioritāte ir līdzvērtīga atsevišķām izslēgtajām saistībām, zaudējumu absorbcijas potenciāls būtu jāatzīst līdz zināmai robežai, kā to paredz TLAC standarts. |
(21) |
Lai novērstu saistību divkāršu uzskaiti pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasībai, būtu jāparedz noteikumi atbilstīgo saistību posteņu līdzdalības atskaitīšanai, kas atbilst Regulā (ES) Nr. 575/2013 par kapitāla instrumentiem jau izstrādātajai attiecīgajai atskaitījumu pieejai. Saskaņā ar minēto pieeju atbilstīgo saistību instrumentu līdzdalība vispirms būtu jāatskaita no atbilstīgajām saistībām un, ciktāl nav pietiekamu saistību, minētie atbilstīgo saistību instrumenti būtu jāatskaita no otrā līmeņa kapitāla instrumentiem. |
(22) |
TLAC standartā ir ietverti atsevišķi saistību atbilstības kritēriji, kas ir stingrāki nekā pašreizējie kapitāla instrumentu atbilstības kritēriji. Lai nodrošinātu konsekvenci, kapitāla instrumentu atbilstības kritēriji būtu jāsaskaņo attiecībā uz to instrumentu neatbilstību, kas emitēti ar īpašam nolūkam dibinātu sabiedrību starpniecību, no 2022. gada 1. janvāra. |
(23) |
Ir jānodrošina skaidrs un pārredzams apstiprināšanas process pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentiem, kas var palīdzēt saglabāt minēto instrumentu augsto kvalitāti. Minētajā nolūkā kompetentajām iestādēm vajadzētu būt atbildīgām par minēto instrumentu apstiprināšanu, pirms iestādes tos var klasificēt kā pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentus. Tomēr kompetentajām iestādēm nevajadzētu būt pienākumam prasīt iepriekšēju atļauju par pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentiem, kuri emitēti, pamatojoties uz juridisku dokumentāciju, ko jau apstiprinājusi kompetentā iestāde un ko pēc būtības reglamentē ar tiem pašiem noteikumiem, ar kuriem reglamentē kapitāla instrumentus, par kuriem iestāde jau no kompetentās iestādes ir saņēmusi iepriekšēju atļauju tos klasificēt kā pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentus. Tādā gadījumā tā vietā, lai lūgtu iepriekšēju apstiprinājumu, iestādēm vajadzētu būt iespējai paziņot savām kompetentajām iestādēm par ieceri emitēt tādus instrumentus. Tām vajadzētu to darīt pietiekami savlaicīgi, pirms instrumenti tiek klasificēti kā pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumenti, lai kompetentajām iestādēm atvēlētu pietiekami daudz laika vajadzības gadījumā pārskatīt instrumentus. Ņemot vērā to, kāda ir EBI loma uzraudzības prakses konverģences sekmēšanā un pašu kapitāla instrumentu kvalitātes uzlabošanā, kompetentajām iestādēm būtu jākonsultējas ar EBI, pirms tās apstiprina jebkādu jaunu pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentu veidu. |
(24) |
Kapitāla instrumenti ir uzskatāmi par pirmā līmeņa papildu kapitāla vai otrā līmeņa kapitāla instrumentiem vienīgi tiktāl, ciktāl tie atbilst attiecīgajiem atbilstības kritērijiem. Šādos kapitāla instrumentos var ietilpt pašu kapitāls vai saistības, tostarp subordinēti aizdevumi, kas atbilst minētajiem kritērijiem. |
(25) |
Kapitāla instrumenti vai kapitāla instrumentu daļas būtu uzskatāmi par tādiem, ko var kvalificēt par pašu kapitāla instrumentiem, tikai līdz apjomam, par kuru tie ir apmaksāti. Kamēr kāda instrumenta daļas nav apmaksātas, minētās daļas nevajadzētu uzskatīt par tādām, ko var kvalificēt par pašu kapitāla instrumentiem. |
(26) |
Uz pašu kapitāla instrumentiem un atbilstīgajām saistībām nevajadzētu attiecināt savstarpējās dzēšanas vai savstarpējo prasījumu ieskaita līgumus, jo tas noregulējumā apdraudētu to zaudējumu absorbcijas spēju. Tam nebūtu jānozīmē, ka saistības reglamentējošajos līguma noteikumos būtu jāiekļauj klauzula, kas skaidri nosaka, ka uz attiecīgo instrumentu neattiecina savstarpējās dzēšanas vai savstarpējo prasījuma ieskaita tiesības. |
(27) |
Saistībā ar banku sektora attīstību vēl digitālākā vidē programmatūra kļūst par vēl svarīgāku aktīvu veidu. Prudenciāli vērtētiem programmatūras aktīviem, kuru vērtību būtiski neskar iestādes noregulējums, maksātnespēja vai likvidācija, nebūtu jāpiemēro nemateriālo aktīvu atskaitīšana no pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem. Minētais precizējums ir būtisks, jo programmatūra ir plašs jēdziens, kas aptver daudz un dažādus aktīvu veidus, no kuriem ne visi saglabā savu vērtību darbības pārtraukšanas gadījumā. Šajā kontekstā būtu jāņem vērā atšķirības programmatūras aktīvu vērtēšanā un amortizācijā un šādu aktīvu veiktās pārdošanas. Turklāt būtu jāņem vērā starptautiskās norises un atšķirības tajā, kādu regulējumu piemēro ieguldījumiem programmatūrā, atšķirīgie prudenciālie noteikumi, kas piemērojami iestādēm un apdrošināšanas uzņēmumiem, un Savienības finanšu sektora daudzveidība, tostarp neregulētās vienības, tādas kā finanšu tehnoloģiju sabiedrības. |
(28) |
Lai izvairītos no domino efekta, ir nepieciešams saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus pašreizējiem instrumentiem attiecībā uz dažiem atbilstības kritērijiem. Attiecībā uz saistībām, kas emitētas pirms 2019. gada 27. jūnija, nebūtu jāpiemēro daži atbilstības kritēriji pašu kapitāla instrumentiem un atbilstīgām saistībām. Šādas tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus būtu jāpiemēro saistībām, kuras attiecīgā gadījumā ieskaitāmas TLAC subordinētajā daļā un MREL subordinētajā daļā saskaņā ar Direktīvu 2014/59/ES, kā arī saistībām, kuras attiecīgā gadījumā ieskaitāmas TLAC nesubordinētajā daļā un MREL nesubordinētajā daļā saskaņā ar Direktīvu 2014/59/ES. Pašu kapitāla instrumentiem tiesībām saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus vajadzētu beigties 2025. gada 28. jūnijā. |
(29) |
Atbilstīgo saistību instrumentus, tostarp tos, kuriem atlikušais periods līdz beigu termiņam ir mazāks par gadu, var dzēst vienīgi pēc tam, kad noregulējuma iestāde ir devusi iepriekšēju atļauju. Šāda iepriekšēja atļauja varētu būt arī vispārīga iepriekšēja atļauja, un tādā gadījumā dzēšanai būtu jānotiek ierobežotā laikposmā un attiecībā uz iepriekš norādītu apjomu, uz ko attiecas vispārīga iepriekšēja atļauja. |
(30) |
Kopš Regulas (ES) Nr. 575/2013 pieņemšanas starptautiskais standarts par iestāžu riska darījumu ar CCP prudenciālo režīmu ir ticis grozīts, lai uzlabotu aprēķina procedūru iestāžu riska darījumiem ar atbilstīgiem centrālajiem darījumu partneriem (QCCP). Minētā standarta grozījumu vidū ievērojamākie ir vienas metodes izmantošana riska darījumu pašu kapitāla prasības noteikšanai saistībā ar iemaksām saistību neizpildes fondā, skaidrs ierobežojums kopējām pašu kapitāla prasībām, ko piemēro riska darījumiem ar QCCP, un pret risku jutīgāka pieeja atvasināto instrumentu vērtības noteikšanā, aprēķinot QCCP hipotētiskos resursus. Tajā pašā laikā aprēķina procedūra riska darījumiem ar neatbilstīgiem CCP netika mainīta. Tā kā ar pārskatītajiem starptautiskajiem standartiem tika ieviesta kārtība, kas ir labāk piemērota centralizētas tīrvērtes videi, Savienības tiesības būtu jāgroza, lai iekļautu minētos standartus. |
(31) |
Lai nodrošinātu, ka iestādes pienācīgi pārvalda savus riska darījumus kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu (KIU) daļu vai ieguldījumu apliecību formā, noteikumiem, ar kuriem nosaka minēto riska darījumu aprēķina procedūru, vajadzētu būt jutīgiem pret risku, un tiem būtu jāveicina pārredzamība attiecībā uz KIU pamatā esošajiem riska darījumiem. Tādēļ BCBS ir pieņēmusi pārskatītu standartu, kas iedala minēto riska darījuma riska svērto vērtību aprēķināšanas pieejas skaidrā hierarhijā. Minētā hierarhija atspoguļo pamatā esošo riska darījumu pārredzamības pakāpi. Regula (ES) Nr. 575/2013 būtu jāsaskaņo ar minētajiem starptautiski saskaņotajiem noteikumiem. |
(32) |
Attiecībā uz iestādi, kas nodrošina minimālās vērtības saistības, no kā galīgo labumu gūst privātie klienti, ieguldīšanai KIU ieguldījumu apliecībā vai daļā, tostarp valdības sponsorētas privātas pensiju shēmas ietvaros, nav prasīts, lai iestāde vai uzņēmums, kas ietverti tajā pašā prudenciālās konsolidācijas darbības jomā, veiktu maksājumu, ja vien klienta KIU daļu vai ieguldījumu apliecību vērtība līgumā norādītajā laikā nav mazāka par garantēto summu par vienu vairākiem punktiem. Tāpēc iespējamība, ka tiks īstenotas saistības, praksē ir zema. Ja iestādes minimālās vērtības saistības ir ierobežotas līdz tās summas procentiem, ko klients sākotnēji bija ieguldījis KIU daļās vai ieguldījumu apliecībās (fiksētas summas minimālās vērtības saistības), vai līdz summai, kura atkarīga no finanšu rādītāju vai tirgus indeksu rezultātiem līdz noteiktam laikam, jebkura pašreizēja pozitīva atšķirība starp klienta daļu vai ieguldījumu apliecību vērtību un garantētās summas pašreizējo vērtību konkrētā dienā veido rezervi un samazina risku, ka iestādei būs jāizmaksā garantētā summa. Visi minētie apsvērumi pamato samazinātu kredīta pārrēķināšanas koeficientu. |
(33) |
Lai aprēķinātu riska darījuma vērtību atvasināto instrumentu darījumiem saskaņā ar darījumu partnera kredītriska satvaru, Regula (ES) Nr. 575/2013 pašlaik ļauj iestādēm izvēlēties vienu no trim dažādām standartizētām pieejām: standartizētā metode (SM), tirgus vērtības metode (TVM) un sākotnējās riska darījuma vērtības metode (SRDVM). |
(34) |
Tomēr minētās standartizētās pieejas pienācīgi neņem vērā risku mazinošo būtību, kāda riska darījumos ir nodrošinājumam. To kalibrācija ir novecojusi un neatspoguļo finanšu krīzes laikā novēroto augsto svārstīgumu. Tās arī korekti neatspoguļo ieguvumus no savstarpējo prasījumu ieskaita. Lai risinātu minētās nepilnības, BCBS nolēma aizstāt SM un TVM ar jaunu standartizētu pieeju atvasināto instrumentu riska darījumu vērtības aprēķināšanai – tā dēvēto Standartizēto pieeju darījuma partnera kredītriskam (SA-CCR). Tā kā ar pārskatītajiem starptautiskajiem standartiem tika ieviesta jauna standartizēta pieeja, kas ir labāk piemērota centralizētas tīrvērtes videi, Savienības tiesības būtu jāgroza, lai iekļautu minētos standartus. |
(35) |
SA-CCR ir jutīgāka pret risku nekā SM un TVM, tādēļ no tās būtu jāizriet pašu kapitāla prasībām, kas labāk atspoguļo ar iestāžu atvasināto instrumentu darījumiem saistītos riskus. Tajā pašā laikā dažām iestādēm, kas pašlaik izmanto TVM, SA-CCR varētu izrādīties pārāk sarežģīti īstenot. Attiecībā uz iestādēm, kuras atbilst iepriekš definētiem atbilstības kritērijiem, un iestādēm, kuras ietilpst grupā, kura minētajiem kritērijiem atbilst konsolidēti, būtu jāievieš vienkāršota SA-CCR versija (“vienkāršota SA-CCR”). Tā kā šāda vienkāršota versija nebūs tikpat jutīga pret risku kā SA-CCR, tā būtu pienācīgi jākalibrē, lai nodrošinātu, ka atvasināto instrumentu riska darījumu vērtība netiek novērtēta pārāk zemu. |
(36) |
Iestādēm, kurām ir ierobežots skaits riska darījumu ar atvasinātajiem instrumentiem un kuras šobrīd izmanto TVM vai SRDVM, gan SA-CCR, gan vienkāršotās SA-CCR īstenošana varētu būt pārāk sarežģīta. Tādēļ attiecībā uz minētajām iestādēm, kuras atbilst iepriekš definētiem atbilstības kritērijiem, un iestādēm, kuras ietilpst grupā, kas atbilst minētajiem kritērijiem konsolidēti, kā alternatīva pieeja būtu jāparedz SRDVM, bet tā būtu jāpārskata, lai novērstu tās būtiskos trūkumus. |
(37) |
Lai palīdzētu iestādei izvēlēties, kuru no atļautajām pieejām izmantot, būtu jāparedz skaidri kritēriji. Minētajiem kritērijiem vajadzētu būt balstītiem uz iestādes darbībām ar atvasinātajiem instrumentiem apmēru, kas norāda uz to, cik sarežģītus riska darījuma vērtības aprēķinus iestādei būtu jāspēj veikt. |
(38) |
Finanšu krīzes laikā vairāku Savienībā izveidotu iestāžu tirdzniecības portfeļi cieta būtiskus zaudējumus. Dažām no tām nepieciešamais kapitāls minēto zaudējumu segšanai izrādījās nepietiekams, tādēļ tām bija jālūdz ārkārtas finansiālais atbalsts no publiskā sektora līdzekļiem. Minētie novērojumi bija iemesls tam, lai BCBS novērstu vairākus trūkumus to tirdzniecības portfeļa pozīciju prudenciālajā režīmā, kuri ir pašu kapitāla prasības attiecībā uz tirgus risku. |
(39) |
2009. gadā starptautiskā līmenī tika pabeigts pirmais reformu kopums, ko Savienības tiesību aktos transponēja ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/76/ES (10). Tomēr 2009. gada reforma nerisināja strukturālās nepilnības standartos attiecībā uz pašu kapitāla prasībām tirgus riskam. Nenoteiktība attiecībā uz tirdzniecības portfeļa un bankas portfeļa robežšķirtni radīja iespējas regulējuma arbitrāžai, savukārt tas, ka pašu kapitāla prasības attiecībā uz tirgus risku nebija pietiekami jutīgas pret risku, neļāva pilnībā aptvert riskus, kuriem iestādes bija pakļautas. |
(40) |
BCBS sāka tirdzniecības portfeļa fundamentālo pārskatīšanu (FRTB), lai risinātu strukturālās nepilnības standartos attiecībā uz pašu kapitāla prasībām tirgus riskam. Minētā darba rezultātā 2016. gada janvārī tika publicēts pārskatīts tirgus riska regulējums. 2017. gada decembrī Centrālās bankas uzraudzības direktoru un vadītāju grupa vienojās pagarināt pārskatītā tirgus riska regulējuma īstenošanas termiņu, lai iestādēm dotu papildu laiku izstrādāt nepieciešamo sistēmu infrastruktūru un arī lai BCBS varētu pievērsties dažiem konkrētiem jautājumiem saistībā ar regulējumu. Tas ietver standartizēto un iekšējā modeļa pieeju kalibrēšanas pārskatīšanu ar mērķi nodrošināt saskaņotību ar BCBS sākotnēji gaidīto. Pēc tam, kad minētā pārskatīšana būs pabeigta, un pirms tiek veikts ietekmes novērtējums, lai novērtētu, kā no tās izrietošie FRTB regulējuma grozījumi ietekmē iestādes Savienībā, visām iestādēm Savienībā, uz kurām attiektos FRTB regulējums, būtu jāsāk sniegt pārskatus par aprēķiniem, kas iegūti no pārskatītās standartizētās pieejas. Šajā nolūkā, lai pārskatu sniegšanas prasību aprēķini varētu sākt pilnībā darboties saskaņā ar starptautiskajām norisēm, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 290. pantu. Komisijai minētais deleģētais akts būtu jāpieņem līdz 2019. gada 31. decembrim. Iestādēm pārskatus par minēto aprēķinu būtu jāsāk sniegt ne vēlāk kā gadu pēc minētā deleģētā akta pieņemšanas. Turklāt iestādēm, kas saņem apstiprinājumu pārskatu sniegšanai izmantot FRTB regulējuma pārskatīto iekšējā modeļa pieeju, būtu jāsniedz pārskati arī par aprēķinu, kas veikts saskaņā ar iekšējā modeļa pieeju, trīs gadus pēc tam, kad tas sācis pilnībā darboties. |
(41) |
Tas, ka tiek ieviestas pārskatu sniegšanas prasības par FRTB pieejām, būtu jāuzskata par pirmo soli ceļā uz pilnīgu FRTB regulējuma īstenošanu Savienībā. Ņemot vērā galīgos FRTB regulējuma grozījumus, ko veikusi BCBS, rezultātus saistībā ar minēto grozījumu ietekmi uz iestādēm Savienībā un uz FRTB pieejām, kas jau paredzētas šajā regulā attiecībā uz pārskatu sniegšanas prasībām, Komisijai vajadzības gadījumā būtu līdz 2020. gada 30. jūnijam jāiesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei leģislatīvā akta priekšlikums par to, kā Savienībā būtu jāīsteno FRTB regulējums, lai noteiktu pašu kapitāla prasības tirgus riskam. |
(42) |
Samērīga tirgus riska pārvaldība būtu jāpiemēro arī iestādēm, kas tirdzniecības portfeļa darījumus veic ierobežotā mērogā, tā ļaujot lielākam skaitam iestāžu, kuras tirdzniecības portfeļa darījumus veic nelielā mērogā, piemērot kredītriska regulējumu bankas portfeļa pozīcijām, kā tas paredzēts pārskatītā izņēmumā attiecībā uz neliela mēroga tirdzniecības portfeļa darījumiem. Būtu jāņem vērā arī proporcionalitātes princips, kad Komisija atkārtoti novērtē, kā iestādēm ar vidēji lieliem tirdzniecības portfeļa darījumiem būtu jāaprēķina pašu kapitāla prasības tirgus riskam. Konkrēti – ņemot vērā norises starptautiskā līmenī, būtu jāpārskata, kā iestādēm ar vidēji lieliem tirdzniecības portfeļa darījumiem tiek kalibrētas pašu kapitāla prasības tirgus riskam. Tikmēr iestādes ar vidēji lieliem tirdzniecības portfeļa darījumiem, kā arī iestādes ar neliela mēroga tirdzniecības portfeļa darījumiem, būtu jāatbrīvo no pārskatu sniegšanas prasībām atbilstīgi FRTB. |
(43) |
Lielo riska darījumu regulējums būtu jānostiprina, lai uzlabotu iestāžu spēju absorbēt zaudējumus un labāk ievērot starptautiskos standartus. Minētā mērķa labā par lielo riska darījumu limita aprēķinu kapitāla bāzi būtu jāizmanto augstākas kvalitātes kapitāls, bet riska darījumi ar kredīta atvasinātajiem instrumentiem būtu jāaprēķina saskaņā ar SA-CCR. Turklāt to riska darījumu limits, kuri G-SNI var būt ar citām G-SNI, būtu jāpazemina, lai mazinātu sistēmiskos riskus, kas ir saistīti ar lielu iestāžu savstarpējām saiknēm, un ietekmi, kāda G-SNI darījumu partnera saistību nepildīšanai varētu būt uz finanšu stabilitāti. |
(44) |
Lai gan likviditātes seguma rādītājs (LCR) nodrošina, ka iestādes īstermiņā spēs izturēt lielu spriedzi, tas nenodrošina, ka minētajām iestādēm finansējuma struktūra ilgāka termiņa griezumā būs stabila. Tādēļ kļuva skaidri redzams, ka Savienības līmenī būtu jāizstrādā detalizēta saistoša stabila finansējuma prasība, kas būtu jāievēro nepārtraukti, lai novērstu pārmērīgu aktīvu un saistību termiņu nesakritību un pārmērīgu paļaušanos uz īstermiņa liela apjoma finansējumu. |
(45) |
Tādēļ, ievērojot BCBS stabila finansējuma standartu, būtu jāpieņem noteikumi, lai definētu minēto stabila finansējuma prasību kā attiecību starp iestādes pieejamā stabila finansējuma summu un tās prasītā stabila finansējuma summu viena gada griezumā. Minēto saistošo prasību būtu jāsauc par neto stabila finansējuma rādītāja (NSFR) prasību. Pieejamā stabila finansējuma summa būtu jāaprēķina, reizinot iestādes saistības un pašu kapitālu ar attiecīgiem koeficientiem, kas atspoguļo to uzticamības pakāpi NSFR viena gada griezumā. Prasītā stabila finansējuma summa būtu jāaprēķina, reizinot iestādes aktīvus un ārpusbilances posteņu riska darījumus ar attiecīgiem koeficientiem, kas atspoguļo to likviditātes īpašības un atlikušo termiņu NSFR viena gada griezumā. |
(46) |
NSFR būtu jāizsaka procentos un jāparedz, ka tā minimālais līmenis ir 100 %, kas norāda, ka iestādei ir pietiekams stabilais finansējums, lai apmierinātu savas finansēšanas vajadzības viena gada griezumā kā normālos, tā spriedzes apstākļos. Ja NSFR samazinātos zem 100 % līmeņa, iestādei būtu jāievēro Regulas (ES) Nr. 575/2013 īpašās prasības, lai laikus atjaunotu savu NSFR minimālajā noteiktajā līmenī. Uzraudzības pasākumu piemērošanai gadījumos, kad netiek ievērota NSFR prasība, nevajadzētu būt automātiskai. Kompetentajām iestādēm tā vietā pirms iespējamo uzraudzības pasākumu noteikšanas būtu jāizvērtē iemesli, kādēļ nav nodrošināta atbilstība NSFR prasībai. |
(47) |
Saskaņā ar ieteikumiem, ko EBI ir paudusi savā 2015. gada 15. decembra ziņojumā par neto stabila finansējuma prasībām saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 510. pantu, noteikumi par NSFR aprēķināšanu būtu cieši jāsaskaņo ar BCBS, tostarp minēto standartu attīstību jautājumā par atvasināto instrumentu darījumu pārvaldību. Tomēr nepieciešamība ņemt vērā dažas Eiropas īpatnības, lai nodrošinātu, ka NSFR prasība nekavē Eiropas reālās ekonomikas finansēšanu, attaisno dažus BCBS izstrādātos NSFR pielāgojumus, definējot Eiropas NSFR prasību. Minētos Eiropas konteksta dēļ veicamos pielāgojumus iesaka EBI, un tie ir saistīti galvenokārt ar īpašu pārvaldības kārtību: pastarpinātiem modeļiem kopumā un jo īpaši segto obligāciju emisijai; tirdzniecības finansēšanas darbībām; centralizētajiem regulētajiem uzkrājumiem; hipotekārajiem nodrošinātajiem kredītiem; krājaizdevu sabiedrībām; CCP un centrālajiem vērtspapīru depozitārijiem, kas neveic nekādu būtisku termiņu pārveidošanu. Minētā ierosinātā īpašā pārvaldības kārtība kopumā atspoguļo preferenciālo režīmu, ko minētajām darbībām piemēro Eiropas LCR, salīdzinot ar BCBS izstrādāto LCR. Tā kā NSFR papildina LCR, abām attiecībām vajadzētu būt konsekventām no definīciju un kalibrācijas viedokļa. Tas īpaši attiecas uz prasītā stabila finansējuma koeficientiem, ko piemēro LCR augstas kvalitātes likvīdajiem aktīviem NSFR aprēķināšanai, kam būtu jāatspoguļo Eiropas LCR definīcijas un diskonti neatkarīgi no atbilstības LCR aprēķinam paredzētajām vispārējām un operacionālajām prasībām, kas nav atbilstīgas NSFR aprēķina viena gada griezumā. |
(48) |
Papildus Eiropas īpatnībām atvasināto instrumentu darījumu pārvaldībai, ko paredz BCBS izstrādātais NSFR, varētu būt svarīga ietekme uz iestāžu darbībām ar atvasinātajiem instrumentiem un līdz ar to – uz Eiropas finanšu tirgiem un dažu operāciju pieejamību galalietotājiem. Ar BCBS izstrādātā NSFR ieviešanu varētu tikt nepamatoti un nesamērīgi ietekmēti atvasināto instrumentu darījumi un daži savstarpēji saistītie darījumi, tostarp tīrvērtes darbības, ja attiecībā uz tiem iepriekš neveiktu plašus kvantitatīvās ietekmes pētījumus un sabiedrisko apspriešanu. Papildu prasība turēt 5 %–20 % no bruto no atvasinātajiem instrumentiem izrietošo saistību stabilā finansējuma lielā mērā tiek uztverta kā stingrs pasākums, ar ko noteikt papildu finansējuma riskus, kas saistīti ar iespējamu atvasināto instrumentu saistību pieaugumu gada griezumā, un to pārskata BCBS līmenī. Tad minēto prasību, kura ieviesta 5 % līmenī, ievērojot rīcības brīvību, ko jurisdikcijām atvēlējusi BCBS, pazemināt prasīto stabila finansējuma koeficientu bruto no atvasinātajiem instrumentiem izrietošajām saistībām, varētu grozīt, lai ņemtu vērā attīstību BCBS līmenī un izvairītos no iespējamām neplānotām sekām, tādām kā Eiropas finanšu tirgu pienācīgas darbības traucēšana un riska ierobežošanas rīku piedāvāšana iestādēm un galalietotājiem, tajā skaitā uzņēmumiem nolūkā nodrošināt to finansēšanu, kas ir viens no kapitāla tirgu savienības mērķiem. |
(49) |
BCBS asimetriskais režīms starp īstermiņa finansējumu, piemēram, repo darījumiem (netiek atzīts stabils finansējums) un īstermiņa kreditēšanu, piemēram, atpakaļpirkuma līgumiem (nepieciešams zināms stabils finansējums – 10 %, ja nodrošināts ar pirmā līmeņa augstas kvalitātes likvīdajiem aktīviem (HQLA), kā definēts LCR, un 15 % – citiem darījumiem) ar finanšu klientiem, ir paredzēts, lai mazinātu vēlmi veidot plašas īstermiņa finansējuma saites finanšu klientu starpā, jo šādas saites rada savstarpējus savienojumus un neizpildes gadījumā apgrūtina tādu konkrētās iestādes noregulējumu, kas neradītu risku pārējai finanšu sistēmai. Tomēr asimetrijas kalibrācija ir konservatīva un varētu ietekmēt to vērtspapīru likviditāti, kurus parasti izmanto kā nodrošinājumu īstermiņa darījumos, jo īpaši valsts obligācijas, jo iestādes, visticamāk, samazinās savu darbību repo tirgos. Tā var arī ietekmēt tirgus uzturēšanas darbības, jo repo tirgi veicina nepieciešamā inventāra pārvaldību, tā nonākot pretrunā kapitāla tirgu savienības mērķiem. Lai iestādēm dotu pietiekami daudz laika pakāpeniski pielāgoties minētajai konservatīvajai kalibrācijai, būtu jāievieš pārejas periods, kurā prasītā stabila finansējuma koeficientus uz laiku samazinātu. Prasītā stabila finansējuma koeficientu pagaidu samazināšanas apmēram vajadzētu būt atkarīgam no darījumu veidiem un šiem darījumiem izmantotā nodrošinājuma veida. |
(50) |
Papildus BCBS prasītā stabilā finansējuma koeficienta pagaidu atkārtotai kalibrācijai, ko piemēro īstermiņa reversajiem repo darījumiem ar finanšu klientiem, kas nodrošināti ar valsts obligācijām, ir izrādījies, ka nepieciešamas atsevišķas citas korekcijas, lai nodrošinātu, ka NSFR prasības ieviešana neapgrūtina valsts obligāciju tirgu likviditāti. BCBS prasītā stabilā finansējuma koeficients 5 % apmērā, ko piemēro pirmā līmeņa HQLA, tostarp valsts obligācijām, netieši norāda, ka iestāžu turējumā būtu jāatrodas viegli pieejamam ilgtermiņā nenodrošinātam finansējumam šādā procentpunktu apmērā neatkarīgi no tā, cik ilgi tās plāno turēt tādas valsts obligācijas. Tas, iespējams, varētu vēl vairāk stimulēt iestādes noguldīt naudu centrālajās bankās, nevis darboties kā primārajiem tirgotājiem un nodrošināt likviditāti valsts obligāciju tirgos. Turklāt tas neatbilst LCR, saskaņā ar kuru tiek atzīta minēto aktīvu pilnā likviditāte pat būtiskas likviditātes spriedzes laikā (0 % diskonts). Tādēļ pirmā līmeņa HQLA, kā definēts Eiropas LCR, prasītā stabilā finansējuma koeficients, izņemot ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas, būtu jāsamazina no 5 % uz 0 %. |
(51) |
Turklāt visiem pirmā līmeņa HQLA, kā definēts Eiropas LCR, izņemot ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas, kas saņemti mainīgās drošības rezerves atvasināto instrumentu līgumu ietvaros, būtu jāatsver atvasināto instrumentu aktīvi, kaut gan BCBS izstrādātais NSFR atvasināto instrumentu aktīvu atsvēršanai atzīst tikai naudas līdzekļus, ņemot vērā sviras regulējuma noteikumus. Minētā paplašinātā aktīvu, kas saņemti kā mainīgā drošības rezerve, atzīšana veicinās valstu obligāciju tirgu likviditāti, novērsīs neizdevīgu situāciju tādiem galalietotājiem, kuru turējumā ir daudz valsts obligāciju, bet maz naudas līdzekļu (piemēram, pensiju fondi), kā arī izvairīsies no papildu spriedzes repo tirgos attiecībā uz pieprasījumu pēc naudas līdzekļiem. |
(52) |
NSFR prasība būtu jāpiemēro iestādēm kā individuāli, tā konsolidēti, ja vien kompetentās iestādes neatsakās no NSFR prasības piemērošanas individuālā līmenī. Ja nav paredzēts atteikties no NSFR prasības piemērošanas individuāli, darījumiem divu iestāžu starpā, kuras pieder pie vienas grupas vai vienas institucionālās aizsardzības shēmas, principā būtu jāsaņem simetriski pieejamā un prasītā stabilā finansējuma koeficienti, lai izvairītos no finansējuma zuduma iekšējā tirgū un nekavētu efektīvu likviditātes pārvaldību Eiropas grupās, kur likviditāte tiek pārvaldīta centralizēti. Šāda preferenciāla simetriska kārtība būtu jāattiecina tikai uz darījumiem grupas iekšienē, ja ir ieviesti visi nepieciešamie aizsardzības pasākumi, tā būtu jābalsta uz papildu kritērijiem pārrobežu darījumiem un būtu jāīsteno tikai ar iesaistīto kompetento iestāžu iepriekšēju atļauju, jo nevar pieņemt, ka iestādes, kurām radušās grūtības pildīt savas maksājumu saistības, vienmēr saņems finansējuma atbalstu no citiem tās pašas grupas vai tās pašas institucionālās aizsardzības shēmas uzņēmumiem. |
(53) |
Mazām un nesarežģītām iestādēm būtu jādod iespēja izmantot vienkāršotu NSFR prasības versiju. Vienkāršota, mazāk detalizēta NSFR versija nozīmētu, ka jāsavāc mazāks skaits datu posteņu, kas saskaņā ar proporcionalitātes principu atvieglotu aprēķināšanu minētajām iestādēm, vienlaikus nodrošinot, ka minētās iestādes joprojām saglabā pietiekami stabilu finansējuma koeficientu ar tādu kalibrēšanu, kas ir vismaz tikpat konservatīva kā pilnvērtīga NSFR prasība. Kompetentajām iestādēm tomēr vajadzētu būt iespējai pieprasīt, lai mazas un nesarežģītas iestādes piemērotu pilnvērtīgu NSFR prasību, nevis vienkāršotu versiju. |
(54) |
Trešo valstu meitasuzņēmumu konsolidācijā būtu pienācīgi jāņem vērā minētajās valstīs piemērojamās prasības stabilam finansējumam. Tādēļ ar konsolidācijas noteikumiem Savienībā nevajadzētu ieviest labvēlīgāku režīmu attiecībā uz pieejamo un prasīto stabilo finansējumu trešo valstu meitasuzņēmumos salīdzinājumā ar režīmu, kas noteikts minēto trešo valstu tiesību aktos. |
(55) |
Iestādēm būtu jānosaka pienākums ziņot kompetentajām iestādēm pārskata sniegšanas valūtā saistošu detalizētu NSFR par visiem posteņiem, kā arī atsevišķi par posteņiem, kas izteikti katrā no nozīmīgajām valūtām, lai nodrošinātu iespējamās valūtu nesakritības pienācīgu uzraudzību. Ar NSFR prasību nebūtu jānosaka iestādēm nekādas divkāršās pārskatu sniegšanas prasības vai spēkā esošajiem noteikumiem neatbilstošas pārskatu sniegšanas prasības, un būtu jādod iestādēm pietiekami daudz laika, lai sagatavotos tam, ka spēkā stāsies jaunas pārskatu sniegšanas prasības. |
(56) |
Tā kā nozīmīgas un salīdzināmas informācijas sniegšana tirgum par iestāžu kopējiem galvenajiem riska rādītājiem ir stabilas banku sistēmas pamatprincips, ir svarīgi, cik vien iespējams, samazināt informācijas asimetriju un veicināt kredītiestāžu riska profilu salīdzināmību gan vienā, gan dažādās jurisdikcijās. BCBS 2015. gada janvārī publicēja pārskatītos trešā pīlāra informācijas atklāšanas standartus, lai uzlabotu iestāžu regulatīvās informācijas atklāšanas tirgum salīdzināmību, kvalitāti un konsekvenci. Tādēļ ir lietderīgi grozīt esošās informācijas atklāšanas prasības, lai īstenotu minētos jaunos starptautiskos standartus. |
(57) |
Respondenti, kas atsaucās Komisijas aicinājumam sniegt pierādījumus par ES tiesisko regulējumu finanšu pakalpojumu jomā, uzskatīja, ka pašreizējās informācijas atklāšanas prasības mazākām iestādēm ir nesamērīgas un apgrūtinošas. Neskarot informācijas atklāšanas ciešāku tuvināšanu starptautiskajiem standartiem, mazām un nesarežģītām iestādēm būtu jāparedz retāka un mazāk detalizēta informācijas atklāšana nekā lielākajām, tādējādi mazinot administratīvo slogu, kāds tām tiek radīts. |
(58) |
Būtu jāizdara daži precizējumi attiecībā uz atalgojuma informācijas atklāšanu. Šajā regulā noteiktajām informācijas atklāšanas prasībām saistībā ar atalgojumu vajadzētu būt saderīgām ar atalgojuma noteikumu mērķiem, proti, izveidot un uzturēt tādu atalgojuma politiku un praksi, kas atbilst efektīvas riska pārvaldības principiem, tām personāla kategorijām, kuru profesionālā darbība būtiski ietekmē iestādes riska profilu. Turklāt būtu jāparedz iestādēm, kas gūst labumu no izņēmumiem attiecībā uz noteiktiem atalgojuma noteikumiem, pienākums atklāt informāciju par tādiem izņēmumiem. |
(59) |
Mazie un vidējie uzņēmumi (MVU) ir viens no Savienības ekonomikas pīlāriem, jo tiem ir izšķiroša nozīme ekonomiskās izaugsmes veicināšanā un nodarbinātības nodrošināšanā. Tā kā ar MVU saistītais sistēmiskais risks ir zemāks nekā lielākiem uzņēmumiem, kapitāla prasībām riska darījumiem ar MVU vajadzētu būt zemākām nekā lieliem uzņēmumiem paredzētajām, lai nodrošinātu optimālu banku finansējumu MVU. Patlaban MVU riska darījumiem par summu līdz EUR 1,5 miljoniem piemēro riska darījuma riska svērtās vērtības samazinājumu par 23,81 %. Ņemot vērā to, ka EUR 1,5 miljonu robežvērtība MVU riska darījumiem neliecina par MVU riskantuma izmaiņām, kapitāla prasību pazemināšana būtu jāattiecina arī uz MVU riska darījumiem, kas nepārsniedz EUR 2,5 miljonus, un tai MVU riska darījumu daļai, kura pārsniedz EUR 2,5 miljonus, būtu jāpiemēro 15 % kapitāla prasību pazemināšana. |
(60) |
Ieguldījumi infrastruktūrā ir svarīgi Eiropas konkurētspējas stiprināšanai un darbvietu radīšanas stimulēšanai. Savienības ekonomikas atveseļošana un turpmākā izaugsme galvenokārt ir atkarīga no kapitāla pieejamības Eiropas nozīmes stratēģiskajiem ieguldījumiem infrastruktūrā, jo īpaši platjoslas un enerģētikas tīklos, kā arī satiksmes infrastruktūrā, tostarp elektromobilitātes infrastruktūrā, sevišķi rūpnieciskajos centros; izglītībā, pētniecībā un inovācijās; kā arī atjaunojamos energoresursos un energoefektivitātē. Investīciju plāna Eiropai mērķis ir veicināt papildu finansējuma piešķiršanu dzīvotspējīgiem infrastruktūras projektiem, tostarp piesaistot papildu privātus finansējuma avotus. Vairākiem potenciālajiem investoriem lielākās šaubas ir par šķietamo dzīvotspējīgo projektu trūkumu un ierobežoto spēju pienācīgi izvērtēt risku, ņemot vērā to sarežģītību pēc būtības. |
(61) |
Lai veicinātu privātus un publiskus ieguldījumus infrastruktūras projektos, ir svarīgi izveidot regulatīvo vidi, kas spēj veicināt augstas kvalitātes infrastruktūras projektus un mazināt riskus ieguldītājiem. Jo īpaši būtu jāsamazina pašu kapitāla prasības riska darījumiem ar infrastruktūras projektiem, ar noteikumu, ka tie atbilst konkrētiem kritērijiem, kuri samazina to riska profilu un uzlabo naudas plūsmas paredzamību. Komisijai noteikums par augstas kvalitātes infrastruktūras projektiem būtu jāpārskata, lai izvērtētu: tā ietekmi uz to ieguldījumu apmēru, kurus iestādes veic infrastruktūrā, un ieguldījumu kvalitāti attiecībā pret Savienības mērķi – pāriet uz zemu oglekļa emisiju, pret klimata pārmaiņām noturīgu un aprites ekonomiku; un tā piemērotību no piesardzības viedokļa. Komisijai būtu arī jāapsver, vai minēto noteikumu darbības joma nebūtu jāpaplašina, iekļaujot korporatīvos ieguldījumus infrastruktūrā. |
(62) |
Kā ieteikusi EBI, Eiropas Uzraudzības iestāde (EVTI), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1095/2010 (11), un Eiropas Centrālā banka, CCP to īpašā uzņēmējdarbības modeļa dēļ būtu jāatbrīvo no sviras rādītāja prasības, jo tiem tiek prasīts saņemt bankas licenci tikai tādēļ, ka tiem ir piešķirta pieeja nakts centrālās bankas iespējām un dota iespēja īstenot savu lomu kā galvenajam dzinējspēkam, lai sasniegtu svarīgus politiskus un regulatīvus mērķus finanšu sektorā. |
(63) |
Turklāt riska darījumi ar centrālajiem vērtspapīru depozitārijiem, kam piešķirta atļauja darboties kā kredītiestādēm, un riska darījumi ar kredītiestādēm, kuras norīkotas saskaņā ar 54. panta 2. punktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 909/2014 (12), kā, piemēram, naudas atlikumi, kas izriet no naudas kontu nodrošināšanas vērtspapīru norēķinu sistēmas dalībniekiem un vērtspapīru kontu turētājiem un depozītu pieņemšanas no tiem, būtu jāizslēdz no kopējās riska darījumu vērtības mēra, jo, tā kā minētie naudas atlikumi tiek izmantoti vienīgi tam, lai nokārtotu darījumu vērtspapīru norēķinu sistēmās, tie nerada pārmērīgas sviras risku. |
(64) |
Tā kā norādes par papildu pašu kapitālu, kas minētas Direktīvā 2013/36/ES, ir kapitāla mērķis, kurš atspoguļo uzraudzības vēlmes, uz to nebūtu jāattiecina ne kompetento iestāžu obligāta informācijas atklāšana, ne aizliegums atklāt informāciju saskaņā ar Regulu Nr. 575/2013/ES vai minēto direktīvu. |
(65) |
Lai nodrošinātu atsevišķu Regulas (ES) Nr. 575/2013 tehnisko noteikumu pienācīgu definēšanu un ņemtu vērā iespējamo standartu attīstību starptautiskā līmenī, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu: attiecībā uz tādu produktu vai pakalpojumu saraksta grozīšanu, kuru aktīvi un saistības ir uzskatāmi par savstarpēji saistītiem; attiecībā uz daudzpusējās attīstības banku saraksta grozīšanu; attiecībā uz tirgus risku ziņojumu publiskošanas prasību grozīšanu; un attiecībā uz papildu likviditātes prasību precizēšanu. Pirms minēto aktu pieņemšanas ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (13). Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana. |
(66) |
Ar tehniskajiem standartiem būtu jānodrošina Regulā (ES) Nr. 575/2013 paredzēto prasību konsekventa saskaņošana. EBI kā struktūra ar ļoti specializētām zināšanām būtu jāpilnvaro izstrādāt Komisijai iesniedzamus regulatīvo tehnisko standartu projektus, kuri nav saistīti ar politikas izvēli. Regulatīvi tehniskie standarti būtu jāizstrādā šādās jomās: prudenciālā konsolidācija, pašu kapitāls, TLAC, tiem riska darījumiem piemērojamā procedūra, kuri ir nodrošināti ar hipotēkām uz nekustamo īpašumu, kapitālieguldījumi fondos, saistību neizpildes zaudējumu aprēķins atbilstīgi uz iekšējiem reitingiem balstītai pieejai kredītriskam, tirgus riskam, lieliem riska darījumiem un likviditātei. Komisija būtu jāpilnvaro pieņemt minētos regulatīvos tehniskos standartus ar deleģētajiem aktiem, ievērojot LESD 290. pantu un saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu. Komisijai un EBI būtu jānodrošina, lai visas attiecīgās iestādes varētu piemērot minētos standartus un prasības tā, lai piemērošana būtu samērīga ar minēto iestāžu un to darbības veidu, mērogu un sarežģītību. |
(67) |
Lai veicinātu atklātās informācijas salīdzināmību, EBI būtu jāpilnvaro izstrādāt īstenošanas tehnisko standartu projektus, ar kuriem nosaka standartizētas informācijas veidnes, kuras aptvertu visas būtiskās Regulā (ES) Nr. 575/2013 izklāstītās informācijas atklāšanas prasības. Izstrādājot minētos standartus, EBI būtu jāņem vērā iestāžu lielums un sarežģītība, kā arī to darbības veida būtība un riska līmenis. EBI būtu jāziņo par to, kur iespējams uzlabot Savienības uzraudzības pārskatu sniegšanas prasību kopuma proporcionalitāti no darbības jomas, granularitātes vai biežuma viedokļa, un vismaz jāsniedz konkrēti ieteikumi, kā, piemērojot pielāgotas samazinātas prasības, ideālā variantā par 20 % vai vairāk un vismaz par 10 % procentiem varētu samazināt mazo iestāžu atbilstības nodrošināšanas izmaksas. EBI būtu jāpilnvaro izstrādāt īstenošanas tehnisko standartu projektus, kuri jāpievieno minētajam ziņojumam. Komisija būtu jāpilnvaro pieņemt minētos īstenošanas tehniskos standartus ar īstenošanas aktiem, ievērojot LESD 291. pantu un saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 15. pantu. |
(68) |
Lai veicinātu iestāžu atbilstību šīs regulas un Direktīvas 2013/36/ES noteikumiem, kā arī regulatīvajiem tehniskajiem standartiem, īstenošanas tehniskajiem standartiem, pamatnostādnēm un veidnēm, kas pieņemti minēto noteikumu īstenošanai, EBI būtu jāizstrādā IT rīks, kura mērķis būtu palīdzēt iestādēm iepazīties ar attiecīgajiem noteikumiem, standartiem, pamatnostādnēm un veidnēm atkarībā no to izmēra un uzņēmējdarbības modeļa. |
(69) |
Papildus ziņojumam par iespējamiem izmaksu samazinājumiem, līdz 2020. gada 28. jūnijam EBI – sadarbībā ar visām attiecīgajām iestādēm, proti, tām iestādēm, kuras atbildīgas par prudenciālo uzraudzību, noregulējumu un noguldījumu garantiju sistēmām, un jo īpaši Eiropas Centrālo banku sistēmu (ECBS), – būtu jāsagatavo priekšizpētes ziņojums par saskaņotas un integrētas sistēmas izstrādi statistikas datu, noregulējuma datu un prudenciālo datu vākšanai. Ņemot vērā Eiropas Centrālo banku sistēmas iepriekšējo darbu saistībā ar integrētu datu vākšanu, minētajam ziņojumam būtu jāsniedz ieguvumu un izmaksu analīze attiecībā uz centrāla datu vākšanas punkta izveidi integrētai datu ziņošanas sistēmai attiecībā uz statistikas un regulatīvajiem datiem visām iestādēm, kas atrodas Savienībā. Šādā sistēmā attiecībā uz iesniedzamajiem datiem cita starpā būtu jāizmanto konsekventas definīcijas un standarti, kompetento iestāžu starpā jānodrošina uzticama un pastāvīga informācijas apmaiņa, tādējādi nodrošinot savākto datu stingru konfidencialitāti, spēcīgu autentifikāciju un sistēmas piekļuves tiesību pārvaldīšanu, kā arī kiberdrošību. Eiropas pārskatu sniegšanas ainas centralizēšanas un saskaņošanas mērķis ir novērst, ka dažādas iestādes vairākkārt pieprasa līdzīgus vai vienādus datus, un tādējādi ievērojami samazināt administratīvo un finansiālo slogu gan kompetentajām iestādēm, gan iestādēm. Vajadzības gadījumā un ņemot vērā EBI priekšizpētes ziņojumu, Komisijai vajadzētu iesniegt Eiropas Parlamentam un Padomei leģislatīvā akta priekšlikumu. |
(70) |
Attiecīgajām kompetentajām vai norīkotajām iestādēm būtu jācenšas izvairīties no jebkāda veida dublējošas vai nesaskaņotas Regulā (ES) Nr. 575/2013/ES un Direktīvā 2013/36/ES noteikto makroprudenciālo pilnvaru izmantošanas. Konkrēti, attiecīgajām kompetentajām vai norīkotajām iestādēm būtu pienācīgi jāapsver tas, vai pasākumi, ko tās veic saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 124., 164. un 458. pantu, dublējas vai arī ir pretrunā citiem pastāvošiem vai gaidāmiem pasākumiem saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 133. pantu. |
(71) |
Ņemot vērā grozījumus riska darījumiem ar QCCP piemērojamajā procedūrā, jo īpaši attiecībā uz aprēķina procedūru par iestāžu iemaksām QCCP saistību neizpildes fondos, kas noteikta šajā regulā, būtu attiecīgi jāgroza atbilstīgie Regulas (ES) Nr. 648/2012 (14) noteikumi, kas tajā tika iekļauti ar Regulu (ES) Nr. 575/2013 un kurā noteikta kārtība, kādā aprēķina CCP hipotētisko kapitālu, ko iestādes pēc tam izmanto, lai aprēķinātu savas pašu kapitāla prasības. |
(72) |
Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus – proti, stiprināt un precizēt esošos Savienības tiesību aktus, kas nodrošina vienotas prudenciālās prasības kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām visā Savienībā, – nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet to mēroga un iedarbības dēļ tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai. |
(73) |
Lai ļautu apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrībām, uz kurām neattiecas papildu uzraudzība, netraucēti veikt atsavināšanu, pārejas noteikumu grozīta redakcija attiecībā uz atbrīvojumu no līdzdalības apdrošināšanas sabiedrību pamatkapitālā atskaitīšanas būtu jāpiemēro ar atpakaļejošu spēku no 2019. gada 1. janvāra. |
(74) |
Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Regula (ES) Nr. 575/2013, |
IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.
1. pants
Grozījumi Regulā (ES) Nr. 575/2013
Regulu (ES) Nr. 575/2013 groza šādi:
1) |
regulas 1. un 2. pantu aizstāj ar šādiem: “1. pants Darbības joma Šajā regulā ir paredzēti vienoti noteikumi par vispārīgām prudenciālajām prasībām, kādām atbilst iestādes, finanšu pārvaldītājsabiedrības un jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības, ko uzrauga saskaņā ar Direktīvu 2013/36/ES, un šī atbilstība attiecas uz šādiem aspektiem:
Šajā regulā ir paredzēti vienoti noteikumi par pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasībām, kādām atbilst noregulējuma vienības, kas ir globālas sistēmiski nozīmīgas iestādes (G-SNI) vai daļa no G-SNI, kā arī ārpussavienības G-SNI svarīgi meitasuzņēmumi. Ar šo regulu kompetentajām iestādēm nenosaka publiskošanas prasības iestāžu prudenciālā regulējuma un uzraudzības jomā, kā noteikts Direktīvā 2013/36/ES. 2. pants Uzraudzības pilnvaras 1. Lai nodrošinātu atbilstību šai regulai, kompetentajām iestādēm ir piešķirtas Direktīvā 2013/36/ES un šajā regulā noteiktās pilnvaras un tās ievēro šajā direktīvā un regulā noteiktās procedūras. 2. Lai nodrošinātu atbilstību šai regulai, noregulējuma iestādēm ir piešķirtas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2014/59/ES (*1) un šajā regulā noteiktās pilnvaras un tās ievēro šajā direktīvā un šajā regulā noteiktās procedūras. 3. Lai nodrošinātu atbilstību prasībām par pašu kapitālu un atbilstīgajām saistībām, kompetentās iestādes un noregulējuma iestādes sadarbojas. 4. Lai nodrošinātu atbilstības ievērošanu saskaņā ar savām attiecīgajām kompetencēm, Vienotā noregulējuma valde, kas izveidota ar 42. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 806/2014 (*2), un Eiropas Centrālā banka attiecībā uz jautājumiem, kuri saistīti ar uzdevumiem, kas tai uzticēti saskaņā ar Padomes Regulu (ES) Nr. 1024/2013 (*3), nodrošina regulāru un uzticamu attiecīgās informācijas apmaiņu. (*1) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/59/ES (2014. gada 15. maijs), ar ko izveido kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību atveseļošanas un noregulējuma režīmu un groza Padomes Direktīvu 82/891/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/24/EK, 2002/47/EK, 2004/25/EK, 2005/56/EK, 2007/36/EK, 2011/35/ES, 2012/30/ES un 2013/36/ES, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 648/2012 (OV L 173, 12.6.2014., 190. lpp.)." (*2) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 806/2014 (2014. gada 15. jūlijs), ar ko izveido vienādus noteikumus un vienotu procedūru kredītiestāžu un noteiktu ieguldījumu brokeru sabiedrību noregulējumam, izmantojot vienotu noregulējuma mehānismu un vienotu noregulējuma fondu, un groza Regulu (ES) Nr. 1093/2010 (OV L 225, 30.7.2014., 1. lpp.)." (*3) Padomes Regula (ES) Nr. 1024/2013 (2013. gada 15. oktobris), ar ko Eiropas Centrālajai bankai uztic īpašus uzdevumus saistībā ar politikas nostādnēm, kas attiecas uz kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību (OV L 287, 29.10.2013., 63. lpp.).”;" |
2) |
regulas 4. pantu groza šādi:
|
3) |
regulas 6. pantu groza šādi:
|
4) |
regulas 8. pantu groza šādi:
|
5) |
regulas 10. panta 1. punkta pirmās daļas ievadteikumu aizstāj ar šādu: “1. Kompetentās iestādes saskaņā ar valsts tiesību aktiem var izlemt daļēji vai pilnībā nepiemērot šīs regulas Otrās līdz Astotās daļas prasības un Regulas (ES) 2017/2303 2. nodaļu vienai vai vairākām kredītiestādēm, kas atrodas tajā pašā dalībvalstī un kas ir pastāvīgi radniecīgas centrālajai iestādei, kura tās uzrauga un kura veic uzņēmējdarbību tajā pašā dalībvalstī, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:”; |
6) |
regulas 11.pantu groza šādi:
|
7) |
regulas 12. pantu svītro; |
8) |
iekļauj šādu pantu: “12.a pants Konsolidētie aprēķini attiecībā uz G-SNI ar vairākām noregulējuma vienībām Ja vismaz divas G-SNI vienības, kas pieder pie vienas un tās pašas G-SNI, ir noregulējuma vienības, minētās G-SNI ES mātes iestāde aprēķina šīs regulas 92.a panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasību summu. Minēto aprēķinu veic, balstoties uz ES mātes iestādes konsolidēto finanšu stāvokli, it kā tā būtu vienīgā G-SNI noregulējuma vienība. Ja saskaņā ar šā panta pirmo daļu aprēķinātā summa ir zemāka nekā šīs regulas 92.a panta 1. punkta a) apakšpunktā minētā visu attiecīgajai G-SNI piederīgo noregulējuma vienību pašu kapitāla un atbilstīgo saistību summa, noregulējuma vienības rīkojas saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 45.d panta 3. punktu un 45.h panta 2. punktu. Ja saskaņā ar šā panta pirmo daļu aprēķinātā summa ir augstāka nekā šīs regulas 92.a panta 1. punkta a) apakšpunktā minētā visu attiecīgajai G-SNI piederīgo noregulējuma vienību pašu kapitāla un atbilstīgo saistību summa, noregulējuma vienības var rīkoties saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 45.d panta 3. punktu un 45.h panta 2. punktu.”; |
9) |
regulas 13. un 14. pantu aizstāj ar šādiem: “13. pants Konsolidētās informācijas atklāšanas prasību piemērošana 1. ES mātes iestādes ievēro Astoto daļu, pamatojoties uz savu konsolidēto finanšu stāvokli. Lieli ES mātes iestāžu meitasuzņēmumi atklāj 437., 438., 440., 442., 450., 451., 451.a un 453. pantā precizēto informāciju individuāli vai – ja tā noteikts saskaņā ar šo regulu un Direktīvu 2013/36/ES – subkonsolidēti. 2. Iestādes, kuras identificētas kā noregulējuma vienības un kuras ir G-SNI vai kuras ietilpst G-SNI, ievēro 437.a pantu un 447. panta h) punktu, pamatojoties uz savas noregulējuma grupas konsolidēto finanšu stāvokli. 3. Šā panta 1. punkta pirmo daļu nepiemēro ES mātes iestādēm, ES mātes finanšu pārvaldītājsabiedrībām, ES mātes jauktām finanšu pārvaldītājsabiedrībām vai noregulējuma vienībām, ja tās ir iekļautas līdzvērtīgā konsolidētā informācijas atklāšanā, ko sniedz mātesuzņēmums, kas veic uzņēmējdarbību trešā valstī. Šā panta 1. punkta otro daļu piemēro mātesuzņēmumu meitasuzņēmumiem, kas veic uzņēmējdarbību trešā valstī, ja minētie meitasuzņēmumi uzskatāmi par lieliem meitasuzņēmumiem. 4. Ja piemēro 10. pantu, tajā minētā centrālā iestāde ievēro Astoto daļu, pamatojoties uz centrālās iestādes konsolidēto finanšu stāvokli. Centrālajai iestādei piemēro 18. panta 1. punktu, savukārt radniecīgās iestādes uzskata par centrālās iestādes meitasuzņēmumiem. 14. pants Regulas (ES) 2017/2402 5. panta prasību konsolidēta piemērošana 1. Mātesuzņēmumiem un to meitasuzņēmumiem, uz kuriem attiecas šī regula, tiek prasīts pildīt Regulas (ES) 2017/2402 5. pantā paredzētos pienākumus konsolidēti vai subkonsolidēti, lai nodrošinātu, ka to pasākumi, procesi un mehānismi, kas ir prasīti minētajos noteikumos, ir konsekventi un pienācīgi integrēti un ka ir iespējams sniegt jebkurus datus un informāciju, kas nepieciešami uzraudzības mērķiem. Konkrētāk, tiem ir jānodrošina, lai meitasuzņēmumi, uz kuriem šī regula neattiecas, īsteno pasākumus, procesus un mehānismus, lai nodrošinātu atbilstību minētajiem noteikumiem. 2. Iestādes piemēro papildu riska pakāpi saskaņā ar šīs regulas 270.a pantu, kad tās konsolidēti vai subkonsolidēti piemēro šīs regulas 92. pantu, ja trešā valstī uzņēmējdarbību veicošas sabiedrības līmenī, kura ir ietverta konsolidēšanā saskaņā ar šīs regulas 18. pantu, ir pārkāptas Regulas (ES) Nr. 2017/2402 5. pantā paredzētās prasības un ja pārkāpums ir būtisks saistībā ar grupas vispārējo riska profilu.”; |
10) |
regulas 15. panta 1. punkta pirmās daļas ievadteikumu aizstāj ar šādu: “1. Konsolidētās uzraudzības iestāde var, izskatot katru gadījumu atsevišķi, izlemt konsolidēti nepiemērot šīs regulas Trešo daļu, saistītās ziņošanas prasības, kas noteiktas šīs regulas Septītajā A daļā, un Direktīvas 2013/36/ES VII sadaļas 4. nodaļu, izņemot šīs regulas 430. panta 1. punkta d) apakšpunktu, ar šādiem nosacījumiem:”; |
11) |
regulas 16. pantu aizstāj ar šādu: “16. pants Sviras rādītāja prasību konsolidētas piemērošanas izņēmums attiecībā uz ieguldījumu brokeru sabiedrību grupām Ja visas ieguldījumu brokeru sabiedrību grupas sabiedrības, tostarp mātesuzņēmums, ir ieguldījumu brokeru sabiedrības, kurām Septītās daļas prasības nepiemēro individuāli atbilstīgi 6. panta 5. punktam, mātes ieguldījumu brokeru sabiedrība var izvēlēties konsolidēti nepiemērot Septītās daļas prasības un ar tām saistītās Septītajā A daļā noteiktās sviras rādītāja ziņošanas prasības.”; |
12) |
regulas 18. pantu aizstāj ar šādu: “18. pants Prudenciālās konsolidācijas metodes 1. Iestādes, finanšu pārvaldītājsabiedrības un jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības, kam ir jāpilda šīs nodaļas 1. iedaļas prasības, pamatojoties uz to konsolidēto finanšu stāvokli, pilnībā konsolidē visas iestādes un finanšu iestādes, kuras ir to meitasuzņēmumi. Šā panta 3. līdz 6. punktu un 9. punktu nepiemēro, ja, pamatojoties uz iestādes, finanšu pārvaldītājsabiedrības vai jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības konsolidēto finanšu stāvokli vai likviditātes apakšgrupas subkonsolidēto finanšu stāvokli, kā noteikts 8. un 10. pantā, ir piemērojama Sestā daļa un 430. panta 1. punkta d) apakšpunkts. Šīs regulas 11. panta 3.a punkta nolūkos iestādes, kam ir jāpilda 92.a vai 92.b panta prasības konsolidēti, pilnībā konsolidē visas iestādes un finanšu iestādes, kuras ir to meitasuzņēmumi attiecīgajās noregulējuma grupās. 2. Palīgpakalpojumu uzņēmumus konsolidācijā iekļauj šajā pantā minētajos gadījumos un saskaņā ar tajā minētajām metodēm. 3. Ja uzņēmumi ir saistīti Direktīvas 2013/34/ES 22. panta 7. punkta nozīmē, kompetentās iestādes nosaka to, kā veicama konsolidācija. 4. Konsolidētās uzraudzības iestāde prasa, lai proporcionāli saskaņā ar turēto kapitāla daļu tiktu konsolidēta dalība iestādēs un finanšu iestādēs, ko pārvalda kāds konsolidācijā iekļauts uzņēmums kopā ar vienu vai vairākiem uzņēmumiem, kas nav iekļauti konsolidācijā, ja minēto uzņēmumu atbildība ir ierobežota un attiecas tikai uz to turēto kapitāla daļu. 5. Tādas dalības vai kapitāla saikņu gadījumos, kas nav minētas 1. un 4. punktā, kompetentās iestādes nosaka, vai un kā ir veicama konsolidācija. Konkrētāk, tās var pieļaut vai pieprasīt pašu kapitāla metodes izmantojumu. Tomēr minētā metode nenozīmē attiecīgo uzņēmumu iekļaušanu konsolidētajā uzraudzībā. 6. Kompetentās iestādes nosaka, vai un kā ir veicama konsolidācija šādos gadījumos:
Konkrētāk, kompetentās iestādes var atļaut vai prasīt pielietot Direktīvas 2013/34/ES 22. panta 7., 8. un 9. punktā paredzēto metodi. Tomēr minētā metode nenozīmē attiecīgo uzņēmumu iekļaušanu konsolidētajā uzraudzībā. 7. Ja iestādei ir meitasuzņēmums, kas ir uzņēmums, kurš nav iestāde, finanšu iestāde vai palīgpakalpojumu uzņēmums, vai ja tai ir dalība šādā uzņēmumā, tā minētajam meitasuzņēmumam vai dalībai piemēro pašu kapitāla metodi. Tomēr minētā metode nenozīmē attiecīgo uzņēmumu iekļaušanu konsolidētajā uzraudzībā. Atkāpjoties no pirmās daļas, kompetentās iestādes var iestādēm atļaut vai no tām prasīt piemērot šādiem meitasuzņēmumiem vai dalībām atšķirīgu metodi, tostarp metodi, ko prasa piemērojamais grāmatvedības regulējums, ar noteikumu, ka:
8. Kompetentās iestādes var prasīt pilnīgi vai proporcionāli konsolidēt meitasuzņēmumu vai uzņēmumu, kurā kādai iestādei ir dalība, ja minētais meitasuzņēmums vai uzņēmums nav iestāde, finanšu iestāde vai palīgpakalpojumu uzņēmums un ja ir izpildīti visi šādi nosacījumi:
9. EBI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, lai precizētu nosacījumus, saskaņā ar kuriem veic konsolidāciju gadījumos, kas minēti 3. līdz 6. punktā un 8. punktā. EBI līdz 2020. gada 31. decembrim iesniedz minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai. Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, pieņemot pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.–14. pantu.”; |
13) |
regulas 22. pantu aizstāj ar šādu: “22. pants Subkonsolidācija trešās valstīs esošu vienību gadījumā 1. Meitas iestādes piemēro 89., 90. un 91. pantā un Trešajā, Ceturtajā un Septītajā daļā noteiktās prasības un Septītajā A daļā noteiktās saistītās ziņošanas prasības, pamatojoties uz to subkonsolidēto finanšu stāvokli, ja minētajām iestādēm trešā valstī ir meitasuzņēmums, kas ir iestāde vai finanšu iestāde, vai ja tām ir dalība šādā uzņēmumā. 2. Atkāpjoties no šā panta 1. punkta, meitas iestādes var izvēlēties nepiemērot 89., 90. un 91. pantā un Trešajā, Ceturtajā un Septītajā daļā noteiktās prasības un Septītajā A daļā noteiktās saistītās ziņošanas prasības, pamatojoties uz to subkonsolidēto finanšu stāvokli, ja to trešās valstīs esošu meitasuzņēmumu un dalības kopējie aktīvi un ārpusbilances posteņi ir mazāk nekā 10 % no kopējiem meitas iestādes aktīviem un ārpusbilances posteņiem.”; |
14) |
Otrās daļas virsrakstu aizstāj ar šādu: “PAŠU KAPITĀLS UN ATBILSTĪGĀS SAISTĪBAS”; |
15) |
regulas 26. panta 3. punktu aizstāj ar šādu: “3. Kompetentās iestādes novērtē, vai kapitāla instrumentu emisijas atbilst kritērijiem, kas izklāstīti 28. pantā vai, attiecīgā gadījumā, 29. pantā. Iestādes klasificē kapitāla instrumentus kā pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentus tikai pēc tam, kad ir saņemta kompetento iestāžu atļauja. Atkāpjoties no pirmās daļas, iestādes var kā pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentus klasificēt turpmākas tāda pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentu veida emisijas, par kuru iestādes jau ir saņēmušas minēto atļauju, ar noteikumu, ka ir izpildīti abi turpmāk minētie nosacījumi:
Kompetentās iestādes konsultējas ar EBI, pirms tās piešķir atļauju jaunus kapitāla instrumentu veidus klasificēt kā pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentus. Kompetentās iestādes pienācīgi ņem vērā EBI atzinumu un, ja tās nolemj no tā novirzīties, raksta EBI trīs mēnešos no EBI atzinuma saņemšanas dienas, izklāstot apsvērumus, kāpēc ir notikusi novirzīšanās no attiecīgā atzinuma. Šis apakšpunkts neattiecas uz 31. pantā minētajiem kapitāla instrumentiem. Pamatojoties uz informāciju, ko savākušas kompetentās iestādes, EBI izveido, uztur un publicē sarakstu ar visiem tiem kapitāla instrumentu veidiem katrā dalībvalstī, kuri uzskatāmi par pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentiem. Saskaņā ar 35. pantu Regulā (ES) Nr. 1093/2010 EBI var vākt jebkādu informāciju saistībā ar pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentiem, ko tā uzskata par vajadzīgu, lai nodrošinātu atbilstību šīs regulas 28. pantā vai attiecīgā gadījumā 29. pantā noteiktajiem kritērijiem un nolūkā uzturēt un atjaunināt šajā daļā minēto sarakstu. Ņemot vērā pārskata procesu, kas izklāstīts 80. pantā, un ja ir pietiekami daudz pierādījumu, ka attiecīgie kapitāla instrumenti neatbilst vai ir pārstājuši atbilst 28. pantā vai attiecīgā gadījumā 29. pantā noteiktajiem kritērijiem, EBI var nolemt attiecīgi nepievienot minētos instrumentus ceturtajā daļā minētajam sarakstam vai svītrot tos no minētā saraksta. EBI šajā sakarā nāks klajā ar paziņojumu, kurā minēs arī attiecīgās kompetentās iestādes nostāju šajā jautājumā. Šis apakšpunkts neattiecas uz 31. pantā minētajiem kapitāla instrumentiem.”; |
16) |
regulas 28. pantu groza šādi:
|
17) |
regulas 33. panta 1. punkta c) apakšpunktu aizstāj ar šādu:
|
18) |
regulas 36. pantu groza šādi:
|
19) |
regulas 37. pantam pievieno šādu apakšpunktu:
|
20) |
regulas 39. panta 2. punkta pirmās daļas ievadfrāzi aizstāj ar šādu: “Atliktā nodokļa aktīvi, kuru realizācija nav atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē, ir tikai tie atliktā nodokļa aktīvi, kas tika izveidoti pirms 2016. gada 23. novembra un kas izriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības, ja ir izpildīti visi šādi nosacījumi:”; |
21) |
regulas 45. panta a) punkta i) apakšpunktu aizstāj ar šādu:
|
22) |
regulas 49. pantu groza šādi:
|
23) |
regulas 52. panta 1. punktu groza šādi:
|
24) |
regulas 54. panta 1. punktā pievieno šādu apakšpunktu:
|
25) |
regulas 59. panta a) punkta i) apakšpunktu aizstāj ar šādu:
|
26) |
regulas 62. panta a) punktu aizstāj ar šādu:
|
27) |
regulas 63. pantu groza šādi:
|
28) |
regulas 64. pantu aizstāj ar šādu: “64. pants Otrā līmeņa kapitāla instrumentu amortizācija 1. Otrā līmeņa kapitāla instrumentus, kuru atlikušais termiņš ir vairāk nekā pieci gadi, to pilnas summas apmērā uzskata par otrā līmeņa kapitāla posteņiem. 2. To, kādā mērā otrā līmeņa kapitāla instrumenti ir uzskatāmi par otrā līmeņa kapitāla posteņiem instrumentu termiņa pēdējo piecu gadu laikā, aprēķina, reizinot rezultātu, kas iegūts a) apakšpunktā minētajā aprēķinā, ar b) apakšpunktā minēto summu:
|
29) |
regulas 66. pantā pievieno šādu apakšpunktu:
|
30) |
regulas 69. panta a) punkta i) apakšpunktu aizstāj ar šādu:
|
31) |
aiz 72. panta iekļauj šādu nodaļu: “5.a NODAĻA Atbilstīgās saistības
72.a pants Atbilstīgo saistību posteņi 1. Atbilstīgo saistību posteņus veido šādi instrumenti, ja tie neietilpst kādā no šā panta 2. punktā minētajām izslēgto saistību kategorijām un tiktāl, cik paredzēts 72.c pantā:
2. No atbilstīgo saistību posteņiem ir izslēgtas šādas saistības
Pirmās daļas l) apakšpunkta nolūkos parāda instrumentus, kuros ir ietvertas pirmstermiņa dzēšanas iespējas, ko var izmantot pēc emitenta vai turētāja ieskatiem, un parāda instrumentus ar mainīgu procentu likmi, kas atvasināta no tādas plaši izmantotas atsauces likmes kā EURIBOR vai LIBOR, neuzskata par parāda instrumentiem ar iegultiem atvasinātiem finanšu instrumentiem, pamatojoties vienīgi uz tādām iezīmēm. 72.b pants Atbilstīgi saistību instrumenti 1. Saistības uzskata par atbilstīgu saistību instrumentiem ar noteikumu, ka tās atbilst šajā pantā izklāstītajiem nosacījumiem, un tikai tādā mērā, kā paredzēts šajā pantā. 2. Saistības uzskata par atbilstīgu saistību instrumentiem ar noteikumu, ka ir izpildīti visi šie nosacījumi:
Pirmās daļas a) apakšpunkta nolūkos tikai tās saistību daļas, kas ir pilnīgi apmaksātas, ir uzskatāmas par tādām, ko var kvalificēt par atbilstīgu saistību instrumentiem. Šā panta pirmās daļas d) apakšpunkta nolūkos, ja dažas no 72.a panta 2. punktā minētajām izslēgtajām saistībām ir subordinētas parastām nenodrošinātām prasībām saskaņā ar maksātnespēju reglamentējošajiem valsts tiesību aktiem inter alia tāpēc, ka tās tur kreditors, kuram ir ciešas saiknes ar debitoru, jo tas ir vai ir bijis akcionārs, ir kontroles vai grupas attiecībās, ir vadības struktūras loceklis vai saistīts ar jebkuru no minētajām personām, tad subordināciju nenovērtē, izmantojot atsauci uz prasījumiem, kas izriet no šādām izslēgtām saistībām. 3. Papildus šā panta 2. punktā minētajām saistībām noregulējuma iestāde var atļaut par atbilstīgo saistību instrumentiem uzskatīt arī saistības par kopējo summu, kas nepārsniedz 3,5 % no kopējās riska darījumu vērtības, kas aprēķināta saskaņā ar 92. panta 3. un 4. punktu, ar noteikumu, ka:
4. Noregulējuma iestāde var atļaut saistības uzskatīt par atbilstīgo saistību instrumentiem papildus 2. punktā minētajām saistībām ar noteikumu, ka:
5. Noregulējuma iestāde var atļaut iestādei atbilstīgo saistību posteņos iekļaut tikai tās saistības, kas minētas vai nu 3., vai 4. punktā. 6. Noregulējuma iestāde, pārbaudot, vai ir izpildīti šajā pantā izklāstītie nosacījumi, konsultējas ar kompetento iestādi. 7. EBI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, lai precizētu:
Minētos regulatīvo tehnisko standartu projektus pilnībā saskaņo ar deleģēto aktu, kas minēts 28. panta 5. punkta a) apakšpunktā un 52. panta 2. punkta a) apakšpunktā. EBI līdz 2019. gada 28. decembrim iesniedz minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai. Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, pieņemot pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.–14. pantu. 72.c pants Atbilstīgu saistību instrumentu amortizācija 1. Atbilstīgu saistību instrumentus, kuru atlikušais termiņš ir vismaz viens gads, to pilnas summas apmērā uzskata par atbilstīgo saistību posteņiem. Atbilstīgu saistību instrumentus, kuru atlikušais termiņš ir mazāks par vienu gadu, neuzskata par atbilstīgo saistību posteņiem. 2. Šā panta 1. punkta nolūkos, ja atbilstīgo saistību instruments ietver turētāja pirmstermiņa dzēšanas iespēju, kas jāizmanto pirms sākotnēji norādītā instrumenta termiņa, kā instrumenta termiņu nosaka agrāko iespējamo datumu, kurā turētājs var izmantot pirmstermiņa dzēšanas iespēju un pieprasīt instrumenta pirmstermiņa dzēšanu vai atmaksāšanu. 3. Šā panta 1. punkta nolūkos, ja atbilstīgo saistību instrumentā ir ietverts stimuls emitentam atsaukt, dzēst, atmaksāt vai atpirkt instrumentu pirms sākotnēji norādītā instrumenta termiņa, par instrumenta termiņu nosaka agrāko iespējamo datumu, kurā emitents var izmantot minēto iespēju un pieprasīt instrumenta pirmstermiņa dzēšanu vai atmaksāšanu. 4. Šā panta 1. punkta nolūkos, ja atbilstīgo saistību instrumentā ir ietvertas pirmstermiņa atmaksas iespējas, ko var izmantot tikai pēc emitenta ieskatiem pirms sākotnēji norādītā instrumenta termiņa, bet ja instrumentu reglamentējošie noteikumi neparedz nekādu stimulu instrumentu pirms termiņa atsaukt, dzēst, atmaksāt vai atpirkt un neparedz nekādu dzēšanas vai atmaksas iespēju pēc turētāju ieskatiem, par instrumenta termiņu nosaka sākotnēji norādīto termiņu. 72.d pants Sekas, ja tiek pārtraukta atbilstības prasību ievērošana Ja atbilstīgu saistību instrumenta gadījumā 72.b pantā izklāstītie piemērojamie kritēriji vairs netiek ievēroti, saistības nekavējoties pārtrauc uzskatīt par atbilstīgu saistību instrumentiem. 72.b panta 2. punktā minētās saistības var turpināt uzskaitīt par atbilstīgo saistību instrumentiem, kamēr tās var uzskatīt par atbilstīgo saistību instrumentiem saskaņā ar 72.b panta 3. vai 4. punktu.
72.e pants Atbilstīgo saistību posteņu atskaitījumi 1. Iestādes, kurām piemēro 92.a pantu, no atbilstīgo saistību posteņiem atskaita:
2. Šīs iedaļas nolūkos visus instrumentus ar atbilstīgu saistību instrumentiem līdzvērtīgu prioritāti uzskata par atbilstīgo saistību instrumentiem, izņemot instrumentus, kuru prioritāte ir līdzvērtīga instrumentiem, kas atzīti kā atbilstīgās saistības saskaņā ar 72.b panta 3. un 4. punktu. 3. Šīs iedaļas nolūkos iestādes 72.b panta 3. punktā minēto atbilstīgo saistību instrumentu līdzdalības summu var aprēķināt šādi:
kur:
4. Ja ES mātes iestādei vai dalībvalsts mātes iestādei, kam piemēro 92.a pantu, ir tieša, netieša vai sintētiska līdzdalība viena vai vairāku tādu meitasuzņēmumu pašu kapitāla instrumentos vai atbilstīgo saistību instrumentos, kuri nepieder tai pašai noregulējuma grupai, kurai minētā mātes iestāde, minētās mātes iestādes noregulējuma iestāde, pienācīgi apsvērusi attiecīgo meitasuzņēmumu noregulējuma iestāžu viedokli, var atļaut mātes iestādei atskaitīt šādas līdzdalības, atskaitot mazāku summu, ko nosaka minētās mātes iestādes noregulējuma iestāde. Minētā koriģētā summa ir vismaz vienāda ar summu (m), ko aprēķina šādi:
Ja mātes iestādei ir ļauts atskaitīt koriģēto summu saskaņā ar šā punkta pirmo daļu, meitasuzņēmums atskaita starpību starp šā punkta pirmajā daļā minēto pašu kapitāla instrumentu un atbilstīgo saistību instrumentu līdzdalības summu un minēto koriģēto summu. 72.f pants Pašu atbilstīgo saistību instrumentu līdzdalības atskaitījums Šīs regulas 72.e panta 1. punkta a) apakšpunkta nolūkos iestādes, pamatojoties uz bruto garajām pozīcijām, līdzdalību aprēķina, ievērojot šādus izņēmumus:
72.g pants Atbilstīgo saistību posteņu atskaitījuma bāze 72.e panta 1. punkta b), c) un d) apakšpunkta nolūkos iestādes atskaita bruto garās pozīcijas ar izņēmumiem, kas noteikti 72.h un 72.i pantā. 72.h pants Citu G-SNI vienību atbilstīgo saistību līdzdalības atskaitījums Iestādes, kuras neizmanto 72.j pantā paredzēto izņēmumu, veic 72.e panta 1. punkta c) un d) apakšpunktā paredzētos atskaitījumus saskaņā ar šādiem noteikumiem:
72.i pants Atbilstīgo saistību atskaitījums, ja iestādei nav būtisku ieguldījumu G-SNI vienībās 1. Šīs regulas 72.e. panta 1. punkta c) apakšpunkta nolūkos iestādes aprēķina piemērojamo atskaitāmo summu, reizinot šā punkta a) apakšpunktā minēto summu ar koeficientu, kas iegūts no šā punkta b) apakšpunktā minētā aprēķina:
2. Iestādes 1. punkta a) apakšpunktā minētajās summās un koeficienta aprēķināšanā, ko veic saskaņā ar 1. punkta b) apakšpunktu, neietver sākotnējās izvietošanas pozīcijas, kas tiek turētas piecas darba dienas vai mazāk. 3. Summu, ko atskaita saskaņā ar 1. punktu, sadala pa visiem iestādes turētajiem G-SNI vienības atbilstīgo saistību instrumentiem. Iestādes nosaka katra atbilstīgo saistību instrumenta summu, ko atskaita saskaņā ar 1. punktu, reizinot šā punkta a) apakšpunktā norādīto summu ar šā punkta b) apakšpunktā norādīto proporciju:
4. Šīs regulas 72.e panta 1. punkta c) apakšpunktā minētās līdzdalības apmēru, kas vienāds ar vai mazāks par 10 % no iestādes pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem pēc tam, kad ir piemēroti šā panta 1. punkta a) apakšpunkta i), a) apakšpunkta ii) un a) apakšpunkta iii) punktā paredzētie noteikumi, neatskaita, un uz to attiecīgā gadījumā attiecina piemērojamo riska pakāpi saskaņā ar Trešās daļas II sadaļas 2. vai 3. nodaļu un Trešās daļas IV sadaļas prasības. 5. Iestādes nosaka katra tāda atbilstīgo saistību instrumenta summu, kuram riska pakāpi nosaka saskaņā ar 4. punktu, reizinot līdzdalības apmēru, kas nepieciešams, lai tas būtu riska svērts saskaņā ar 4. punktu, ar 3. punkta b) apakšpunktā norādīto aprēķinu rezultātā iegūto proporciju. 72.j pants Tirdzniecības portfeļa izņēmums no atbilstīgo saistību posteņu atskaitījumiem 1. Iestādes var izvēlēties neatskaitīt iepriekš noteiktu daļu no to tiešās, netiešās un sintētiskās līdzdalības atbilstīgo saistību instrumentos, kas kopumā, mērot uz bruto garās bāzes, ir vienāda ar vai mazāka par 5 % no iestādes pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem pēc 32. līdz 36. panta piemērošanas, ar noteikumu, ka ir izpildīti visi šādi nosacījumi:
2. To posteņu summai, kas netiek atskaitīti 1. punktā noteiktajā kārtībā, piemēro tirdzniecības portfelī esošo posteņu pašu kapitāla prasības. 3. Ja saskaņā ar 1. punktu neatskaitītas līdzdalības gadījumā minētajā punktā izklāstītie nosacījumi vairs netiek ievēroti, līdzdalību atskaita saskaņā ar 72.g pantu, nepiemērojot 72.h un 72.i pantā noteiktos izņēmumus.
72.k pants Atbilstīgās saistības Iestādes atbilstīgās saistības sastāv no iestādes atbilstīgo saistību pozīcijām pēc atskaitījumiem, kas minēti 72.e pantā. 72.l pants Pašu kapitāls un atbilstīgās saistības Iestādes pašu kapitāls un atbilstīgās saistības sastāv no tās pašu kapitāla un atbilstīgo saistību summas. (*11) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/49/ES (2014. gada 16. aprīlis) par noguldījumu garantiju sistēmām (OV L 173., 12.6.2014., 149. lpp.)." (*12) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 98/26/EK (1998. gada 19. maijs) par norēķinu galīgumu maksājumu un vērtspapīru norēķinu sistēma (OV L 166, 11.6.1998., 45. lpp.).”;" |
32) |
regulas Otrās daļas I sadaļas 6. nodaļas virsrakstu aizstāj ar šādu: “ Vispārīgas prasības attiecībā uz pašu kapitālu un atbilstīgām saistībām ”; |
33) |
regulas 73. pantu groza šādi:
|
34) |
regulas 75. panta ievadfrāzi aizstāj ar šādu: “Uzskata, ka 45. panta a) punktā, 59. panta a) punktā, 69. panta a) punktā un 72.h panta a) punktā minētās īso pozīciju termiņa prasības attiecībā uz turētajām pozīcijām ir ievērotas, ja ir izpildīti visi šādi nosacījumi:”; |
35) |
regulas 76. panta 1., 2. un 3. punktu aizstāj ar šādiem: “1. Regulas 42. panta a) punkta, 45. panta a) punkta, 57. panta a) punkta, 59. panta a) punkta, 67. panta a) punkta, 69. panta a) punkta un 72.h panta a) punkta nolūkos iestādes var samazināt kapitāla instrumenta garās pozīcijas apjomu par indeksa daļu, kas sastāv no tā paša pamatā esošā riska darījuma, kuram ierobežo risku, ar noteikumu, ka ir izpildīti visi šādi nosacījumi:
2. Ja kompetentā iestāde ir piešķīrusi iepriekšēju atļauju, iestāde var izmantot konservatīvas aplēses, lai noteiktu apmēru iestādes pamatā esošajiem riska darījumiem ar indeksos iekļautajiem instrumentiem, kā alternatīvu tam, ka tā aprēķina savus riska darījumus ar vienu vai vairākām šādām pozīcijām:
3. Kompetentās iestādes 2. punktā minēto iepriekšējo atļauju piešķir tikai tad, ja iestāde tām ir pārliecinoši pierādījusi, ka iestādei būtu praktiskā ziņā apgrūtinoši uzraudzīt tās pamatā esošos riska darījumus ar pozīcijām, kas attiecīgi minētas vai nu vienā, vai vairākos 2. punkta apakšpunktos.”; |
36) |
regulas 77. pantu aizstāj ar šādu: “77. pants Pašu kapitāla un atbilstīgo saistību samazināšanas nosacījumi 1. Iestādei ir jāsaņem kompetentās iestādes iepriekšēja atļauja, lai veiktu jebkuru no turpmāk minētajām darbībām:
2. Iestāde saņem noregulējuma iestādes iepriekšēju atļauju, lai atsauktu, dzēstu, atmaksātu vai atpirktu atbilstīgo saistību instrumentus, uz kuriem neattiecas 1. punkts, pirms to līgumā noteiktā termiņa.”; |
37) |
regulas 78. pantu aizstāj ar šādu: “78. pants Uzraudzības iestādes atļauja samazināt pašu kapitālu 1. Kompetentā iestāde piešķir atļauju iestādei samazināt, atsaukt, dzēst, atmaksāt vai atpirkt pirmā līmeņa pamata kapitāla, pirmā līmeņa papildu kapitāla vai otrā līmeņa kapitāla instrumentus vai samazināt, sadalīt vai pārklasificēt saistītos akciju emisijas uzcenojuma kontus, ja ir izpildīts kāds no šādiem nosacījumiem:
Ja iestāde sniedz pietiekamas garantijas attiecībā uz savu spēju darboties ar pašu kapitālu, pārsniedzot šajā regulā un Direktīvā 2013/36/ES noteiktos apjomus, kompetentā iestāde var piešķirt minētajai iestādei vispārīgu iepriekšēju atļauju veikt jebkuru no šīs regulas 77. panta 1. punktā izklāstītajām darbībām, ja ir izpildīti kritēriji, kas nodrošina, ka jebkura šāda turpmākā darbība būs atbilstoša šā punkta a) un b) apakšpunktā izklāstītajiem nosacījumiem. Šādu vispārīgu iepriekšēju atļauju piešķir tikai uz noteiktu termiņu, kas nepārsniedz vienu gadu, pēc kura to var pagarināt. Vispārīgu iepriekšēju atļauju piešķir tikai noteiktam iepriekš norādītam apjomam, kuru nosaka kompetentā iestāde. Attiecībā uz pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentiem minētais iepriekš noteiktais apjoms nedrīkst pārsniegt 3 % no attiecīgās emisijas un tas nedrīkst pārsniegt 10 % no apjoma, par kādu pirmā līmeņa pamata kapitāls pārsniedz summu, ko veido pirmā līmeņa pamata kapitāla prasības, kas paredzētas šajā regulā un Direktīvās 2013/36/ES un 2014/59/ES, tādā mērā, kādu kompetentā iestāde uzskata par nepieciešamu. Attiecībā uz pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentiem vai otrā līmeņa kapitāla instrumentiem minētais iepriekš noteiktais apjoms nedrīkst pārsniegt 10 % no attiecīgās emisijas un tas nedrīkst pārsniegt 3 % no kopējā apjoma, ko attiecīgi veido pārējie pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumenti vai otrā līmeņa kapitāla instrumenti. Kompetentās iestādes atsauc vispārīgo iepriekšējo atļauju, ja iestāde pārkāpj kādu no kritērijiem, kas paredzēti minētās atļaujas nolūkos. 2. Izvērtējot aizstājēju instrumentu ilgtermiņa piemērotību iestādes spējai nodrošināt ienākumus, kā minēts 1. punkta a) apakšpunktā, kompetentās iestādes apsver to, cik lielā mērā minētie aizstājēji kapitāla instrumenti iestādei izmaksātu dārgāk nekā minētie kapitāla instrumenti vai akciju emisijas uzcenojuma konti, kurus ar tiem aizstātu. 3. Ja iestāde veic 77. panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto darbību un spēkā esošie valsts tiesību akti aizliedz atteikties dzēst 27. pantā minētos pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentus, kompetentā iestāde var nepiemērot šā panta 1. punktā izklāstītos nosacījumus, ar noteikumu, ka kompetentā iestāde prasa iestādei pienācīgi ierobežot šādu instrumentu dzēšanu. 4. Kompetentās iestādes var ļaut iestādēm atsaukt, dzēst, atmaksāt vai atpirkt pirmā līmeņa papildu kapitāla vai otrā līmeņa kapitāla instrumentus vai saistītos akciju emisijas uzcenojuma kontus piecus gadus pēc to emitēšanas dienas, ja ir izpildīti 1. punktā izklāstītie nosacījumi un viens no šādiem nosacījumiem:
5. EBI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektu, lai precizētu:
EBI līdz 2013. gada 28. jūlijam iesniedz minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai. Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.–14. pantu.”; |
38) |
iekļauj šādu pantu: “78.a pants Atļauja samazināt atbilstīgo saistību instrumentus 1. Noregulējuma iestāde piešķir atļauju iestādei atsaukt, dzēst, atmaksāt vai atpirkt atbilstīgo saistību instrumentus, ja ir izpildīts viens no šādiem nosacījumiem:
Ja iestāde sniedz pietiekamas garantijas attiecībā uz savu spēju darboties ar pašu kapitālu un atbilstīgajām saistībām, pārsniedzot šajā regulā un Direktīvās 2013/36/ES un 2014/59/ES noteikto prasību apjomu, noregulējuma iestāde pēc apspriešanās ar kompetento iestādi var piešķirt minētajai iestādei vispārīgu iepriekšēju atļauju atsaukt, dzēst, atmaksāt vai atpirkt atbilstīgo saistību instrumentus, ievērojot kritērijus, kas nodrošina, ka jebkura šāda turpmāka darbība būs atbilstoša šā punkta a) un b) apakšpunktā izklāstītajiem nosacījumiem. Šādu vispārīgu iepriekšēju atļauju piešķir tikai uz noteiktu termiņu, kas nepārsniedz vienu gadu, pēc kura to var pagarināt. Vispārīgu iepriekšēju atļauju piešķir noteiktam iepriekš norādītam apjomam, kuru nosaka noregulējuma iestāde. Noregulējuma iestāde informē kompetentās iestādes par visām piešķirtajām vispārīgajām iepriekšējām atļaujām. Noregulējuma iestāde atsauc vispārīgo iepriekšējo atļauju, ja iestāde pārkāpj kādu no kritērijiem, kas paredzēti minētās atļaujas nolūkos. 2. Novērtējot aizstājēju instrumentu ilgtermiņa piemērotību iestādes spējai nodrošināt ienākumus, kā minēts 1. punkta a) apakšpunktā, noregulējuma iestādes apsver to, cik lielā mērā minētie aizstājēji kapitāla instrumenti vai aizstājējas atbilstīgās saistības iestādei izmaksātu dārgāk nekā instrumenti, kurus ar tiem aizstātu. 3. EBI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektu, lai precizētu:
Šā punkta pirmās daļas d) apakšpunkta nolūkos regulatīvo tehnisko standartu projektu pilnībā saskaņo ar 78. pantā minēto deleģēto aktu. EBI līdz 2019. gada 28. decembrim iesniedz minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai. Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, pieņemot pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.–14. pantu.”; |
39) |
regulas 79. pantu groza šādi:
|
40) |
aiz 79. panta iekļauj šādu pantu: “79.a pants Novērtējums par atbilstību pašu kapitāla un atbilstīgo saistību instrumentu nosacījumiem Novērtējot atbilstību Otrajā daļā noteiktajām prasībām, iestādes ņem vērā ne tikai instrumentu juridisko formu, bet arī to svarīgas iezīmes. Instrumenta svarīgo iezīmju novērtējumā ņem vērā visus pasākumus, kas saistīti ar instrumentiem, pat ja pašu instrumentu noteikumos tie nav skaidri izklāstīti nolūkā konstatēt, ka šādu pasākumu kopējā ekonomiskā ietekme atbilst attiecīgo noteikumu mērķim.”; |
41) |
regulas 80. pantu groza šādi:
|
42) |
regulas 81. panta 1. punktu aizstāj ar šādu: “1. Mazākuma līdzdalībā ietver meitasuzņēmuma pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņu summu, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:
|
43) |
regulas 82. pantu aizstāj ar šādu: “82. pants Atbilstīgs pirmā līmeņa papildu kapitāls, pirmā līmeņa kapitāls, otrā līmeņa kapitāls un atbilstīgs pašu kapitāls Atbilstīgs pirmā līmeņa papildu kapitāls, pirmā līmeņa kapitāls, otrā līmeņa kapitāls un atbilstīgs pašu kapitāls attiecīgā gadījumā ietver meitasuzņēmuma mazākuma līdzdalību, pirmā līmeņa papildu kapitāla vai otrā līmeņa kapitāla instrumentus, kam pieskaita attiecīgo nesadalīto peļņu un akciju emisijas uzcenojuma kontus, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:
|
44) |
regulas 83. panta 1. punkta ievadfrāzi aizstāj ar šādu: “1. Atbilstīgā pirmā līmeņa papildu kapitālā, pirmā līmeņa kapitālā, otrā līmeņa kapitālā vai atbilstīgā pašu kapitālā līdz 2021. gada 31. decembrim attiecīgā gadījumā ietver īpašam nolūkam dibinātas sabiedrības emitētus pirmā līmeņa papildu kapitāla un otrā līmeņa kapitāla instrumentus, kā arī attiecīgos akciju emisijas uzcenojuma kontus tikai tad, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:”; |
45) |
iekļauj šādu pantu: “88.a pants Kvalificējami atbilstīgo saistību instrumenti Saistības, ko emitējis meitasuzņēmums, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā un pieder tai pašai noregulējuma grupai, kurai pieder noregulējuma vienība, kvalificē iekļaušanai tādas iestādes konsolidētajos atbilstīgo saistību instrumentos, kurai piemēro 92.a pantu, ar noteikumu, ka ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:
|
46) |
regulas 92. pantu groza šādi:
|
47) |
iekļauj šādus pantus: “92a. pants Pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasība G-SNI 1. Ņemot vērā 93. un 94. pantu un izņēmumus, kas minēti šā panta 2. punktā, iestādes, kas apzinātas kā noregulējuma vienības un kas ir G-SNI vai daļa no G-SNI, vienmēr nodrošina atbilstību šādām pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasībām:
2. Prasības, kas paredzētas 1. punktā, nepiemēro šādos gadījumos:
3. Ja kopsumma, kas izriet no šā panta 1. punkta a) apakšpunktā noteiktās prasības piemērošanas katrai noregulējuma vienībai tajā pašā G-SNI, pārsniedz pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasību, kas aprēķināta saskaņā ar šīs regulas 12.a pantu, ES mātes iestādes noregulējuma iestāde pēc apspriešanās ar citām attiecīgajām noregulējuma iestādēm var rīkoties saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 45.d panta 4. punktu vai 45.h panta 1. punktu. 92b. pants Pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasība ārpussavienības G-SNI 1. Iestādes, kas ir ārpussavienības G-SNI būtiski meitasuzņēmumi un nav noregulējuma vienības, vienmēr atbilst pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasībām, kas līdzvērtīgas 90 % no pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasībām, kuras paredzētas 92.a pantā. 2. Lai nodrošinātu atbilstību 1. punkta prasībām, pirmā līmeņa papildu kapitālu, otrā līmeņa kapitālu un atbilstīgo saistību instrumentus ņem vērā tikai tad, ja minētie instrumenti pieder ārpussavienības G-SNI galvenajam mātesuzņēmumam un ir emitēti tieši vai netieši caur citām tās pašas grupas struktūrām, ar noteikumu, ka visas minētās struktūras veic uzņēmējdarbību tajā pašā trešā valstī, kur minētais galvenais mātesuzņēmums, vai kādā dalībvalstī. 3. Vērtējot atbilstību 1. punktam, atbilstīgu saistību instrumentu ņem vērā tikai tad, ja tas atbilst visiem šādiem papildu nosacījumiem:
|
48) |
regulas 94. pantu aizstāj ar šādu: “94. pants Izņēmums attiecībā uz maziem tirdzniecības portfeļa darījumiem 1. Atkāpjoties no 92. panta 3. punkta b) apakšpunkta, iestādes var aprēķināt pašu kapitāla prasību attiecībā uz saviem tirdzniecības portfeļa darījumiem saskaņā ar šā panta 2. punktu, ar noteikumu, ka iestādes bilances un ārpusbilances tirdzniecības portfeļa darījumu apmērs nepārsniedz abas turpmāk minētās robežvērtības, pamatojoties uz novērtējumu, ko veic katru mēnesi, izmantojot mēneša pēdējās dienas datus:
2. Ja ir izpildīti abi 1. punkta a) un b) apakšpunktā izklāstītie nosacījumi, iestādes var aprēķināt pašu kapitāla prasību attiecībā uz tirdzniecības portfeļa darījumiem šādi:
3. Iestādes aprēķina bilances un ārpusbilances tirdzniecības portfeļa darījumu apmēru 1. punkta nolūkos, pamatojoties uz katra mēneša pēdējās dienas datiem un ievērojot šādas prasības:
4. Ja ir izpildīti abi šā panta 1. punkta a) un b) apakšpunktos izklāstītie nosacījumi, tad neatkarīgi no Direktīvas 2013/36/ES 74. un 83. pantā izklāstītajiem pienākumiem šīs regulas 102. panta 3. un 4. punktu un 103. un 104. b pantu nepiemēro. 5. Iestādes informē kompetentās iestādes, kad tās aprēķina vai pārtrauc aprēķināt pašu kapitāla prasības saviem tirdzniecības portfeļa darījumiem saskaņā ar 2. punktu. 6. Iestāde, kas vairs neatbilst vienam vai vairākiem no 1. punktā izklāstītajiem nosacījumiem, nekavējoties par to informē kompetento iestādi. 7. Iestāde pārtrauc aprēķināt pašu kapitāla prasības tirdzniecības portfeļa darījumiem saskaņā ar 2. punktu trīs mēnešu laikā vienā no šādiem notikumiem:
8. Ja iestāde ir pārtraukusi aprēķināt pašu kapitāla prasības tirdzniecības portfeļa darījumiem saskaņā ar šo pantu, tā drīkst aprēķināt pašu kapitāla prasības tirdzniecības portfeļa darījumiem saskaņā ar šo pantu tikai tad, ja tā kompetentajai iestādei pierāda, ka visi 1. punktā izklāstītie nosacījumi ir izpildīti vienu pilnu gadu bez pārtraukuma. 9. Iestādes neizveido, nepērk vai nepārdod tirdzniecības portfeļa pozīciju tikai tādēļ vien, lai ikmēneša novērtējuma laikā izpildītu kādu no 1. punktā izklāstītajiem nosacījumiem.”; |
49) |
Trešās daļas I sadaļas 2. nodaļu svītro; |
50) |
regulas 102. pantu groza šādi:
|
51) |
regulas 103. pantu aizstāj ar šādu: “103. pants Tirdzniecības portfeļa pārvaldība 1. Iestādēm ir ieviesta skaidri noteikta politika un procedūras tirdzniecības portfeļa vispārējai pārvaldībai. Minētajā politikā un procedūrās nosaka vismaz:
2. Pārvaldot savas pozīcijas vai pozīciju portfeļus tirdzniecības portfelī, iestāde nodrošina atbilstību visām šādām prasībām:
|
52) |
regulas 104. panta 2. punktu svītro; |
53) |
iekļauj šādus pantus: “104.a pants Pozīcijas pārklasificēšana 1. Iestādes ievieš skaidri izstrādātu politiku, lai varētu apzināt ārkārtas apstākļus, kas pamato tirdzniecības portfeļa pozīcijas pārklasificēšanu par netirdzniecības portfeļa pozīciju vai otrādi – netirdzniecības portfeļa pozīcijas pārklasificēšanu par tirdzniecības portfeļa pozīciju, lai noteiktu savas pašu kapitāla prasības, ievērojot kompetento iestāžu prasības. Iestādes pārskata minēto politiku vismaz reizi gadā. EBI pārrauga dažādās uzraudzības prakses un līdz 2024. gada 28. jūnijam saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 16. pantu izdod pamatnostādnes par to, kas ir ārkārtas apstākļi šā panta pirmās daļas nozīmē. Līdz brīdim, kad EBI izdod minētās pamatnostādnes, kompetentās iestādes EBI sniedz informāciju un pamatojumu par to lēmumiem atļaut vai ne kādai iestādei pārklasificēt pozīciju, kā minēts šā panta 2. punktā. 2. Kompetentās iestādes piešķir atļauju pārklasificēt tirdzniecības portfeļa pozīciju par netirdzniecības portfeļa pozīciju vai otrādi – netirdzniecības portfeļa pozīciju par tirdzniecības portfeļa pozīciju, lai noteiktu savas pašu kapitāla prasības, vienīgi tad, ja iestāde ir iesniegusi kompetentajām iestādēm rakstiskus pierādījumus, ka tās lēmums pārklasificēt minēto pozīciju izriet no ārkārtas apstākļiem, kas atbilst iestādes saskaņā ar šā panta 1. punktu izstrādātajai politikai. Šajā nolūkā iestāde iesniedz pietiekamus pierādījumus, ka minētā pozīcija vairs neatbilst nosacījumiem, lai to klasificētu kā tirdzniecības portfeļa vai netirdzniecības portfeļa pozīciju saskaņā ar 104. pantu. Pirmajā daļā minēto lēmumu apstiprina vadības struktūra. 3. Ja kompetentā iestāde ir devusi atļauju pārklasificēt pozīciju saskaņā ar 2. punktu, iestāde, kas saņēmusi minēto atļauju:
4. Iestāde neto izmaiņas savu pašu kapitāla prasību apjomā, kas izriet no pozīcijas pārklasificēšanas, aprēķina kā starpību starp pašu kapitāla prasībām uzreiz pēc pārklasifikācijas un pašu kapitāla prasībām īsi pirms pārklasifikācijas, katru no šiem rādījumiem aprēķinot saskaņā ar 92. pantu. Aprēķinā neņem vērā nekādu citu faktoru ietekmi, kuri nav saistīti ar pārklasifikāciju. 5. Pozīcijas pārklasificēšana saskaņā ar šo pantu ir neatsaucama. 104.b pants Prasības tirdzniecības nodaļai 1. Regulas 430.b panta 3. punktā izklāstīto pārskatu sniegšanas prasību nolūkos iestādes izveido tirdzniecības nodaļas un piesaista katru savu tirdzniecības portfeļa pozīciju kādai no minētajām tirdzniecības nodaļām. Tirdzniecības portfeļa pozīcijas piesaista tai pašai tirdzniecības nodaļai vienīgi tad, ja tās atbilst tirdzniecības nodaļas saskaņotajai uzņēmējdarbības stratēģijai un tiek konsekventi pārvaldītas un uzraudzītas saskaņā ar šā panta 2. punktu. 2. Iestāžu tirdzniecības nodaļas vienmēr atbilst visām šādām prasībām:
3. Atkāpjoties no 2. punkta b) apakšpunkta, iestāde var dīleri piesaistīt vairāk nekā vienai tirdzniecības nodaļai, ar noteikumu, ka iestāde savai kompetentajai iestādei pārliecinoši pierādījusi, ka piesaistīšana ir veikta uzņēmējdarbības vai resursu apsvērumu dēļ un piesaistīšanas rezultātā saglabājas citas šajā pantā izklāstītās kvalitatīvās prasības, kas ir piemērojamas dīleriem un tirdzniecības nodaļām. 4. Iestādes informē kompetentās iestādes par veidu, kā tās izpilda 2. punkta prasības. Kompetentās iestādes var prasīt iestādei izmainīt tirdzniecības nodaļu struktūru vai organizāciju, lai izpildītu šā panta prasības.”; |
54) |
regulas 105. pantu groza šādi:
|
55) |
regulas 106. pantu groza šādi:
|
56) |
regulas 107. panta 3. punktu aizstāj ar šādu: “3. Šīs regulas nolūkos riska darījumus ar trešo valstu ieguldījumu brokeru sabiedrībām, trešo valstu kredītiestādēm un trešo valstu biržām uzskata par riska darījumiem ar iestādēm vienīgi tad, ja trešā valsts attiecībā uz minēto struktūru piemēro tādas prudenciālās un uzraudzības prasības, kas ir vismaz līdzvērtīgas Savienībā piemērotajām prasībām.”; |
57) |
regulas 117. panta 2. punktu groza šādi:
|
58) |
regulas 118. panta a) punktu aizstāj ar šādu:
|
59) |
regulas 123. pantā pievieno šādu daļu: “Riska darījumiem, kas radušies tādu aizdevumu dēļ, ko kredītiestāde ir izsniegusi pensionāriem vai darba ņēmējiem ar beztermiņa darba līgumu pret nodrošinājumu, saskaņā ar kuru tiek veikta aizņēmēja pensijas vai algas daļas beznosacījuma pārskaitīšana uz minēto kredītiestādi, piemēro riska pakāpi 35 % apmērā, ar noteikumu, ka ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:
|
60) |
regulas 124. pantu aizstāj ar šādu: “124. pants Riska darījumi, kas nodrošināti ar hipotēkām uz nekustamo īpašumu 1. Riska darījumam vai jebkurai riska darījuma daļai, kas ir pilnībā nodrošināta ar nekustamā īpašuma hipotēku, piešķir 100 % riska pakāpi, ja nav izpildīti 125. vai 126. pantā izklāstītie nosacījumi, izņemot jebkuru riska darījuma daļu, kuru klasificē cita riska darījumu kategorijā. Riska darījuma daļai, kura pārsniedz ar hipotēku nodrošināto nekustamā īpašuma vērtību, piešķir riska pakāpi, kas piemērojama iesaistītā darījumu partnera nenodrošinātajiem riska darījumiem. Tā riska darījuma daļa, kas tiek uztverta kā pilnībā nodrošināta ar nekustamo īpašumu, nav lielāka par attiecīgā nekustamā īpašuma ķīlas tirgus vērtību vai – dalībvalstīs, kas tiesību aktu vai regulatīvos noteikumos ir paredzējušas stingrus kritērijus attiecībā uz hipotekārās vērtības novērtēšanu, – hipotekāro vērtību. 1.a Dalībvalstis norīko iestādi, kas atbild par 2. punkta piemērošanu. Minētā iestāde ir kompetentā iestāde vai norīkotā iestāde. Ja iestāde, ko dalībvalsts ir norīkojusi šā panta piemērošanai, ir kompetentā iestāde, tā nodrošina, lai attiecīgās valsts struktūras un iestādes, kurām ir makroprudenciālās pilnvaras, būtu pienācīgi informētas par kompetentās iestādes nodomu izmantot šo pantu un tiktu atbilstīgi iesaistītas ar finanšu stabilitāti saistīto bažu novērtēšanā attiecīgās iestādes dalībvalstī saskaņā ar 2. punktu. Ja iestāde, ko dalībvalsts ir norīkojusi šā panta piemērošanai, ir iestāde, kas atšķiras no kompetentās iestādes, dalībvalstis pieņem noteikumus, kuri nepieciešami, lai nodrošinātu pienācīgu koordināciju un informācijas apmaiņu starp kompetento iestādi un norīkoto iestādi šā panta pienācīgas piemērošanas nolūkā. Konkrēti, iestādēm izvirza prasību cieši sadarboties un apmainīties ar visu informāciju, kas var būt nepieciešama, lai pienācīgi tiktu pildīti pienākumi, kas norīkotajai iestādei noteikti, ievērojot šo pantu. Minētās sadarbības mērķis ir izvairīties no jebkādas dubultas vai nesaskaņotas darbības starp kompetento iestādi un norīkoto iestādi, kā arī nodrošināt, lai tiktu pienācīgi ņemta vērā mijiedarbība ar citiem pasākumiem, jo īpaši tiem, kas tiek veikti saskaņā ar šīs regulas 458. pantu un Direktīvas 2013/36/ES 133. pantu. 2. Pamatojoties uz datiem, kas apkopoti saskaņā ar 430.a pantu, un jebkādiem citiem attiecīgiem rādītājiem, saskaņā ar šā panta 1.a punktu norīkotā iestāde periodiski un vismaz reizi gadā novērtē, vai 35 % riska pakāpe attiecībā uz riska darījumiem ar vienu vai vairākiem īpašuma segmentiem, kuri nodrošināti ar hipotēkām attiecībā uz mājokļa īpašumu, kā minēts 125. pantā, kas atrodas vienā vai vairākās attiecīgās iestādes dalībvalsts teritorijas daļās, un 50 % riska pakāpe attiecībā uz riska darījumiem, kuri nodrošināti ar hipotēkām attiecībā uz komerciālu nekustamo īpašumu, kā minēts 126. pantā, kas atrodas vienā vai vairākās attiecīgās iestādes dalībvalsts teritorijas daļās, ir atbilstīgas riska pakāpes, ņemot vērā:
Ja, pamatojoties uz šā punkta pirmajā daļā minēto novērtējumu, saskaņā ar šā panta 1.a punktu norīkotā iestāde secina, ka 125. panta 2. punktā vai 126. panta 2. punktā noteiktās riska pakāpes atbilstīgi neatspoguļo reālos riskus, kas saistīti ar vienu vai vairākiem riska darījumu īpašuma segmentiem, kuri pilnībā nodrošināti ar hipotēkām uz mājokļa īpašumu vai komerciālu nekustamo īpašumu, kas atrodas vienā vai vairākās attiecīgās iestādes dalībvalsts teritorijas daļās, un ja minētā iestāde uzskata, ka riska pakāpju neatbilstība varētu nelabvēlīgi ietekmēt pašreizējo vai turpmāko finanšu stabilitāti tās dalībvalstī, tā var palielināt riska pakāpes, kas piemērojamas minētajiem riska darījumiem, šā punkta ceturtajā daļā noteiktajos diapazonos vai noteikt stingrākus kritērijus nekā tie, kas izklāstīti 125. panta 2. punktā vai 126. panta 2. punktā. Saskaņā ar šā panta 1.a punktu norīkotā iestāde paziņo EBI un ESRK par visām riska pakāpju un piemēroto kritēriju korekcijām saskaņā ar šo punktu. Viena mēneša laikā pēc minētā paziņojuma saņemšanas EBI un ESRK attiecīgajai dalībvalstij sniedz savu atzinumu. EBI un ESRK publicē attiecīgās iestādes ieviestās riska pakāpes un kritērijus 125. un 126. pantā un 199. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajiem riska darījumiem. Šā punkta otrās daļas nolūkos saskaņā ar 1.a punktu norīkotā iestāde var noteikt riska pakāpes šādos diapazonos:
3. Ja saskaņā ar 1.a punktu norīkotā iestāde nosaka augstākas riska pakāpes vai stingrākus kritērijus, ievērojot 2. punkta otro daļu, iestādēm ir sešu mēnešu ilgs pārejas periods, lai tos piemērotu. 4. EBI ciešā sadarbībā ar ESRK izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektu, lai precizētu stingros kritērijus 1. punktā minētās hipotekārās vērtības novērtēšanai un faktoru veidus, kas jāņem vērā, lai novērtētu 2. punkta pirmajā daļā minēto riska pakāpju piemērotību. EBI līdz 2019. gada 31. decembrim iesniedz minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai. Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, pieņemot pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar procedūru, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.–14. pantā. 5. ESRK, izmantojot ieteikumus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1092/2010 16. pantu un ciešā sadarbībā ar EBI, var saskaņā ar šā panta 1.a punktu norīkotajām iestādēm sniegt norādes par šādiem aspektiem:
6. Dalībvalsts iestādes piemēro riska pakāpes un kritērijus, ko saskaņā ar 2. punktu ir noteikušas citas dalībvalsts iestādes, attiecībā uz visiem saviem atbilstošajiem riska darījumiem, kuri ir nodrošināti ar hipotēkām uz mājokļa īpašumu vai komerciālu nekustamo īpašumu, kas atrodas vienā vai vairākās minētās citas dalībvalsts teritorijas daļās.”; |
61) |
regulas 128. panta 1. un 2. punktu aizstāj ar šādiem: “1. Iestādes piemēro 150 % riska pakāpi riska darījumiem, kas saistīti ar īpaši augstu risku. 2. Šā panta nolūkos iestādes jebkuru no turpmāk minētajiem riska darījumiem uzskata par riska darījumiem, kas saistīti ar īpaši augstu risku:
|
62) |
regulas 132. pantu aizstāj ar šādu: “132. pants Pašu kapitāla prasības riska darījumiem KIU daļu vai ieguldījumu apliecību veidā 1. Iestādes aprēķina riska darījuma riska svērto vērtību saviem riska darījumiem KIU daļu vai ieguldījumu apliecību veidā, reizinot riska darījuma riska svērto vērtību KIU riska darījumos, kas aprēķināta saskaņā ar 2. punkta pirmajā daļā minētajām pieejām, ar minēto iestāžu turēto daļu vai ieguldījumu apliecību procentuālo īpatsvaru. 2. Ja ir izpildīti šā panta 3. punktā izklāstītie nosacījumi, iestādes var izmantot caurskatāmības pieeju saskaņā ar 132.a panta 1. punktu vai pilnvaru pieeju saskaņā ar 132.a panta 2. punktu. Ievērojot 132.b panta 2. punktu, iestādes, kas neizmanto caurskatāmības pieeju vai pilnvaru pieeju, piesaista saviem riska darījumiem KIU daļu vai ieguldījumu apliecību veidā riska pakāpi 1 250 % apmērā (“atkāpšanās pieeja”). Iestādes var aprēķināt riska darījuma riska svērto vērtību saviem riska darījumiem KIU daļu vai ieguldījumu apliecību veidā, izmantojot šajā punktā minēto pieeju kombināciju, ar noteikumu, ka ir izpildīti nosacījumi minēto pieeju izmantošanai. 3. Iestādes var noteikt riska darījuma riska svērto vērtību KIU riska darījumiem saskaņā ar pieejām, kas izklāstītas 132.a pantā, ja ir izpildīti visi šādi nosacījumi:
Atkāpjoties no šā punkta pirmās daļas a) apakšpunkta, daudzpusējas un divpusējas attīstības bankas un citas iestādes, kas KIU veic kopīgus ieguldījumus ar daudzpusējām vai divpusējām attīstības bankām, minētā KIU riska darījumu riska svērtās vērtības var noteikt saskaņā ar pieejām, kas izklāstītas 132.a pantā, ar noteikumu, ka ir izpildīti šā punkta pirmās daļas b) un c) apakšpunktā izklāstītie nosacījumi un ka KIU ieguldījuma pilnvarojumā paredzēts ierobežojums, proti, – attiecīgais KIU var ieguldīt tikai tādos aktīvu veidos, kas sekmē jaunattīstības valstu ilgtspējīgu attīstību. Iestādes savai kompetentai iestādei paziņo par tiem KIU, kurām tās piemēro otrajā daļā minēto režīmu. Atkāpjoties no pirmās daļas c) apakšpunkta i) punkta, gadījumos, kad iestāde riska darījuma riska svērto vērtību KIU riska darījumiem nosaka saskaņā ar pieeju, kas balstīta uz pilnvarojumu, KIU vai KIU pārvaldes sabiedrības ziņojumu sniegšana iestādei var attiekties tikai uz KIU ieguldījumu pilnvarojumu un jebkādām izmaiņām tajā, un to var veikt tikai tad, ja iestādei pirmoreiz rodas riska darījums ar KIU un ja ir izmaiņas KIU ieguldījumu pilnvarojumā. 4. Iestādes, kurām nav atbilstīgu datu vai informācijas, lai aprēķinātu riska darījuma riska svērto vērtību KIU riska darījumiem saskaņā ar 132.a pantā izklāstītajām pieejām, var izmantot trešās personas aprēķinus, ar noteikumu, ka ir izpildīti visi šādi nosacījumi:
Iestādes, kas izmanto trešo personu aprēķinus, reizina minētajos aprēķinos iegūto riska darījumu riska svērto vērtību KIU riska darījumiem ar koeficientu 1,2. Atkāpjoties no otrās daļas, ja iestādei ir neierobežota piekļuve trešās personas veiktajiem detalizētajiem aprēķiniem, koeficientu 1,2 nepiemēro. Pēc pieprasījuma iestāde šos aprēķinus iesniedz savai kompetentajai iestādei. 5. Ja iestāde piemēro 132.a pantā minētās pieejas, lai aprēķinātu riska darījuma riska svērto vērtību KIU (“1. līmeņa KIU”), un jebkurš no 1. līmeņa KIU pamatā esošajiem riska darījumiem ir riska darījums cita KIU (“2. līmeņa KIU”) daļu vai ieguldījumu apliecību veidā, riska darījuma riska svērto vērtību 2. līmeņa KIU riska darījumiem var aprēķināt, izmantojot jebkuru no šā panta 2. punktā aprakstītajām trim pieejām. Iestāde var izmantot caurskatāmības pieeju, lai aprēķinātu riska darījumu riska svērtās vērtības KIU riska darījumiem 3. līmenī un jebkurā turpmākā līmenī, tikai tad, ja tā ir izmantojusi šo pieeju aprēķiniem iepriekšējā līmenī. Jebkurā citā gadījumā tā izmanto atkāpšanās pieeju. 6. Riska darījuma riska svērto vērtību KIU riska darījumiem, kas aprēķināta saskaņā ar caurskatāmības pieeju un pilnvaru pieeju, kā izklāstīts 132.a panta 1. un 2. punktā, ierobežo ar minēto KIU riska darījumu riska svērto vērtību, kas aprēķināta saskaņā ar atkāpšanās pieeju. 7. Atkāpjoties no šā panta 1. punkta, iestādes, kas piemēro caurskatāmības pieeju saskaņā ar 132.a panta 1. punktu, var aprēķināt riska darījuma riska svērto vērtību saviem riska darījumiem KIU daļu vai ieguldījumu apliecību veidā, reizinot riska darījumu vērtības minētajiem riska darījumiem, kas aprēķinātas saskaņā ar 111. pantu, ar riska pakāpi (), kas aprēķināta saskaņā ar 132.c pantā izklāstīto formulu, ar noteikumu, ka ir izpildīti šādi nosacījumi:
|
63) |
regulā iekļauj šādus pantus: “132.a pants Pieejas KIU riska darījumu riska svērto vērtību aprēķināšanai 1. Ja ir izpildīti 132. panta 3. punktā izklāstītie nosacījumi, iestādes, kurām ir pietiekama informācija par atsevišķiem pamatā esošiem KIU riska darījumiem, caurskata šos riska darījumus, lai aprēķinātu KIU riska darījuma riska svērto vērtību, sverot visus pamatā esošos KIU riska darījumus, it kā minētās iestādes tos turētu tiešā veidā. 2. Ja ir izpildīti 132. panta 3. punktā izklāstītie nosacījumi, iestādes, kurām nav pietiekamas informācijas par atsevišķiem pamatā esošiem KIU riska darījumiem, lai izmantotu caurskatāmības pieeju, var aprēķināt riska darījuma riska svērto vērtību šiem riska darījumiem saskaņā ar ierobežojumiem, kas noteikti KIU pilnvarās un attiecīgajos tiesību aktos. Iestādes pirmajā daļā minētos aprēķinus veic ar pieņēmumu, ka KIU vispirms uzņemas riska darījumus maksimālā apmērā, kādu pieļauj tā pilnvaras vai attiecīgie tiesību akti riska darījumos, kas piesaista augstāko pašu kapitāla prasību, un tad turpina uzņemties riska darījumus dilstošā secībā, kamēr tiek sasniegts maksimālais kopējo riska darījumu ierobežojums, un ka KIU maksimālajam apmēram, kādu pieļauj tā pilnvaras vai attiecīgie tiesību akti, attiecīgā gadījumā piemēro sviru. Iestādes veic aprēķinus, kas minēti pirmajā daļā, saskaņā ar metodēm, kas izklāstītas šajā nodaļā, šīs sadaļas 5. nodaļā un 6. nodaļas 3., 4. vai 5. iedaļā. 3. Atkāpjoties no 92. panta 3. punkta d) apakšpunkta, iestādes, kas aprēķina riska darījuma riska svērto vērtību KIU riska darījumiem saskaņā ar šā panta 1. vai 2. punktu, var aprēķināt pašu kapitāla prasību kredīta vērtības korekcijas riskam, ko rada minētā KIU atvasināto instrumentu riska darījumi, kā summu, kas vienāda ar 50 % no pašu kapitāla prasības minētajiem atvasināto instrumentu riska darījumiem, kas aprēķināta attiecīgi saskaņā ar šīs sadaļas 6. nodaļas 3., 4. vai 5. iedaļu. Atkāpjoties no pirmās daļas, iestāde no pašu kapitāla prasības aprēķiniem attiecībā uz kredīta vērtības korekcijas risku var izslēgt tos atvasināto instrumentu riska darījumus, uz kuriem minētā prasība neattiektos, ja tos tiešā veidā izraisītu iestāde. 4. EBI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektu, lai precizētu, kā iestādes aprēķina 2. punktā minēto riska darījuma riska svērto vērtību, ja nav pieejami viens vai vairāki no minētajiem aprēķiniem nepieciešamajiem ievades datiem. EBI līdz 2020. gada 28. martam iesniedz minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai. Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, pieņemot pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar procedūru, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantā. 132.b pants Izņēmumi attiecībā uz pieejām KIU riska darījumu riska svērto vērtību aprēķināšanai 1. Iestādes var izslēgt no 132. pantā minētajiem aprēķiniem KIU turētos pirmā līmeņa pamata kapitāla, pirmā līmeņa papildu kapitāla, otrā līmeņa kapitāla instrumentus un atbilstīgo saistību instrumentus, kurus iestādes atskaita attiecīgi saskaņā ar 36. panta 1. punktu, 56., 66. un 72.e pantu. 2. Iestādes var izslēgt no 132. pantā minētajiem aprēķiniem 150. panta 1. punkta g) un h) apakšpunktā minētos riska darījumus KIU daļu vai ieguldījumu apliecību veidā un tā vietā minētajiem riska darījumiem piemērot aprēķina procedūru, kas izklāstīta 133. pantā. 132.c pants Aprēķina procedūra ārpusbilances riska darījumiem ar KIU 1. Iestādes aprēķina riska darījuma riska svērto vērtību saviem ārpusbilances posteņiem, kurus iespējams pārvērst riska darījumos KIU daļu vai ieguldījumu apliecību veidā, reizinot riska darījumu vērtības minētajiem riska darījumiem, kas aprēķinātas saskaņā ar 111. pantu, ar šādu riska pakāpi:
2. Minimālās vērtības saistību riska darījuma vērtību, kas atbilst šā panta 3. punktā izklāstītajiem nosacījumiem, iestādes aprēķina kā garantētās summas diskontēto pašreizējo vērtību, izmantojot diskonta faktoru bez saistību nepildīšanas riska. Minimālās vērtības saistību riska darījuma vērtību iestādes var samazināt ar jebkādiem zaudējumiem, kas saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības standartu atzīti attiecībā uz minimālās vērtības saistībām. Riska darījumu riska svērtās vērtības ārpusbilances posteņu riska darījumiem, kas radušies no minimālās vērtības saistībām, kuras atbilst visiem šā panta 3. punktā izklāstītajiem nosacījumiem, iestādes aprēķina, reizinot minēto riska darījumu vērtību ar kredīta pārrēķināšanas koeficientu 20 % apmērā un riska svērumu, kas atvasināts saskaņā ar 132. vai 152. pantu. 3. Riska darījumu riska svērtās vērtības ārpusbilances posteņu riska darījumiem, kas radušies no minimālās vērtības saistībām saskaņā ar 2. punktu, iestādes nosaka, ja ir izpildīti visi turpmāk uzskaitītie nosacījumi:
|
64) |
regulas 144. panta 1. punkta g) apakšpunktu aizstāj ar šādu:
|
65) |
regulas 152. pantu aizstāj ar šādu: “152. pants Aprēķina procedūra riska darījumiem KIU daļu vai ieguldījumu apliecību veidā 1. Riska darījumiem KIU daļu vai ieguldījumu apliecību veidā iestādes aprēķina riska darījumu riska svērtās vērtības, reizinot KIU riska darījuma riska svērto vērtību, kas aprēķināta saskaņā ar 2. un 5. punktā izklāstītajām pieejām, ar šo iestāžu turēto daļu vai ieguldījumu apliecību procentuālo īpatsvaru. 2. Ja ir izpildīti 132. panta 3. punktā izklāstītie nosacījumi, iestādes, kurām ir pietiekama informācija par atsevišķiem pamatā esošiem KIU riska darījumiem, caurskata minētos pamatā esošos riska darījumus, lai aprēķinātu KIU riska darījuma riska svērto vērtību, sverot attiecībā uz risku visus pamatā esošos KIU riska darījumus, it kā šīs iestādes tos turētu tiešā veidā. 3. Atkāpjoties no 92. panta 3. punkta d) apakšpunkta, iestādes, kas aprēķina KIU riska darījuma riska svērto vērtību saskaņā ar šā panta 1. vai 2. punktu, var aprēķināt pašu kapitāla prasību kredīta vērtības korekcijas riskam, ko rada minētā KIU atvasināto instrumentu riska darījumi, kā summu, kas vienāda ar 50 % no pašu kapitāla prasības minētajiem atvasināto instrumentu riska darījumiem, kas aprēķināta attiecīgi saskaņā ar šīs sadaļas 6. nodaļas 3., 4. vai 5. iedaļu. Atkāpjoties no pirmās daļas, iestāde no pašu kapitāla prasības aprēķiniem attiecībā uz kredīta vērtības korekcijas risku var izslēgt tos atvasināto instrumentu riska darījumus, uz kuriem minētā prasība neattiektos, ja tos tiešā veidā izraisītu iestāde. 4. Iestādes, kas piemēro caurskatāmības pieeju saskaņā ar šā panta 2. un 3. punktu un atbilst pastāvīgas daļējas izmantošanas nosacījumiem saskaņā ar 150. pantu vai kas neatbilst šajā nodaļā izklāstīto metožu vai vienas vai vairāku 5. nodaļā izklāstīto metožu izmantošanas nosacījumiem attiecībā uz visiem vai daļu no pamatā esošajiem KIU riska darījumiem, aprēķina riska darījumu riska svērtās vērtības un paredzamo zaudējumu (EL) apmēru, ievērojot šādus principus:
Pirmās daļas a) apakšpunkta nolūkos, ja iestāde nespēj noteikt atšķirību starp privātu kapitāla vērtspapīru riska darījumiem, biržā tirgotu kapitāla vērtspapīru riska darījumiem un citiem kapitāla vērtspapīru riska darījumiem, tā attiecīgos riska darījumus pielīdzina citiem kapitāla vērtspapīru riska darījumiem. 5. Ja ir izpildīti 132. panta 3. punktā izklāstītie nosacījumi, iestādes, kurām nav pietiekamas informācijas par atsevišķiem pamatā esošiem KIU riska darījumiem, var aprēķināt riska darījuma riska svērto vērtību minētajiem riska darījumiem saskaņā ar pilnvaru pieeju, kas izklāstīta 132.a panta 2. punktā. Tomēr riska darījumiem, kas uzskaitīti šā panta 4. punkta a), b) un c) apakšpunktos, iestādes piemēro minētajos apakšpunktos izklāstītās pieejas. 6. Ievērojot 132.b panta 2. punktu, iestādes, kas nepiemēro nedz caurskatāmības pieeju saskaņā ar šā panta 2. un 3. punktu, nedz pilnvarojumā balstīto pieeju saskaņā ar šā panta 5. punktu, piemēro 132. panta 2. punktā minēto atkāpšanās pieeju. 7. Iestādes var aprēķināt riska darījuma riska svērto vērtību saviem riska darījumiem KIU daļu vai ieguldījumu apliecību veidā, izmantojot šajā pantā minēto pieeju kombināciju, ar noteikumu, ka ir izpildīti nosacījumi minēto pieeju izmantošanai. 8. Iestādes, kurām nav atbilstīgu datu vai informācijas, lai aprēķinātu KIU riska svērto vērtību saskaņā ar 2., 3., 4. un 5. punktā izklāstītajām pieejām, var izmantot trešās personas aprēķinus ar noteikumu, ka ir izpildīti visi šādi nosacījumi:
Iestādes, kas izmanto trešo personu aprēķinus, reizina minētajos aprēķinos iegūtās riska darījumu riska svērtās vērtības KIU riska darījumiem ar koeficientu 1,2. Atkāpjoties no otrās daļas, ja iestādei ir neierobežota piekļuve trešās personas veiktajiem detalizētajiem aprēķiniem, koeficientu 1,2 nepiemēro. Pēc pieprasījuma iestāde šos aprēķinus nodod savai kompetentajai iestādei. 9. Šā panta nolūkos piemēro 132. panta 5. un 6. punktu un 132.b pantu. Šā panta nolūkos piemēro 132.c pantu, izmantojot riska pakāpes, kas aprēķinātas saskaņā ar šīs sadaļas 3. nodaļu.”; |
66) |
regulas 158. pantā iekļauj šādu punktu: “9.a Paredzamo zaudējumu apmērs minimālās vērtības saistībai, kas atbilst visām 132.c panta 3. punktā izklāstītajām prasībām, ir nulle.”; |
67) |
regulas 164. pantu aizstāj ar šādu: “164. pants Saistību nepildīšanas zaudējumi (LGD) 1. Iestādes izmanto pašu veiktās LGD aplēses, ja tās ievēro šīs nodaļas 6. sadaļā noteiktās prasības un ir saņēmušas kompetento iestāžu atļauju saskaņā ar 143. pantu. Nopirkto debitoru parādu atgūstamās vērtības samazinājuma riskam izmanto LGD vērtību 75 % apmērā. Ja iestāde savas EL aplēses nopirkto debitoru parādu atgūstamās vērtības samazinājuma riskam var sadalīt PD un LGD komponentos uzticamā veidā, tad iestāde var izmantot savas LGD aplēses. 2. Atsevišķiem riska darījumiem vai riska darījumu portfelim var ņemt vērā nefondēto kredītaizsardzību, koriģējot PD vai LGD aplēses, ja tiek ievērotas prasības, kas noteiktas 183. panta 1., 2. un 3. punktā, un ja to ir atļāvusi kompetentā iestāde. Iestāde nepiemēro ar garantiju nodrošinātajiem riska darījumiem koriģētu PD vai LGD, ja koriģētā riska pakāpe būtu zemāka nekā salīdzināmam, tiešam riska darījumam ar garantijas devēju. 3. Regulas 154. panta 2. punkta nolūkos salīdzināmā tiešā riska darījuma ar 153. panta 3. punktā minēto aizsardzības devēju LGD ir vai nu pret risku nenodrošināta darījuma ar garantijas devēju LGD, vai arī pret risku nenodrošināta darījuma ar parādnieku LGD, atkarībā no tā, vai – gadījumā, kad pret risku nodrošināta darījuma termiņa laikā saistību neizpilde iestāsies gan garantijas devējam, gan parādniekam, – ir pieejami pierādījumi un vai garantija ir strukturēta tā, ka atgūstamā vērtība būtu atkarīga attiecīgi no garantijas devēja vai no parādnieka finansiālā stāvokļa. 4. Visiem riska darījumiem ar privātpersonām un MVU, kuri ir nodrošināti ar mājokļa īpašumu un kuriem nav centrālo valdību garantiju, riska darījumu svērtie vidējie LGD nav mazāki par 10 %. Visiem riska darījumiem ar privātpersonām vai MVU, kuri ir nodrošināti ar komerciālu nekustamo īpašumu un kuriem nav centrālo valdību garantiju, riska darījumu svērtie vidējie LGD nav mazāki par 15 %. 5. Dalībvalstis norīko iestādi, kas atbild par 6. punkta piemērošanu. Minētā iestāde ir kompetentā iestāde vai norīkotā iestāde. Ja iestāde, ko dalībvalsts ir norīkojusi šā panta piemērošanai, ir kompetentā iestāde, tā nodrošina, lai attiecīgās valsts struktūras un iestādes, kurām ir makroprudenciālās pilnvaras, būtu pienācīgi informētas par kompetentās iestādes nodomu izmantot šo pantu un tiktu atbilstīgi iesaistītas ar finanšu stabilitāti saistīto bažu novērtēšanā attiecīgās iestādes dalībvalstī saskaņā ar 6. punktu. Ja iestāde, ko dalībvalsts ir norīkojusi šā panta piemērošanai, ir iestāde, kas atšķiras no kompetentās iestādes, dalībvalstis pieņem noteikumus, kuri nepieciešami, lai nodrošinātu pienācīgu koordināciju un informācijas apmaiņu starp kompetento iestādi un norīkoto iestādi šā panta pienācīgas piemērošanas nolūkā. Konkrēti, iestādēm izvirza prasību cieši sadarboties un apmainīties ar visu informāciju, kas var būt nepieciešama, lai tiktu pienācīgi pildīti pienākumi, kas norīkotajai iestādei noteikti, ievērojot šo pantu. Šīs sadarbības mērķis ir izvairīties no jebkādas dubultas vai nesaskaņotas darbības kompetentās iestādes un norīkotās iestādes starpā, kā arī nodrošināt, lai tiktu pienācīgi ņemta vērā mijiedarbība ar citiem pasākumiem, jo īpaši tiem, kas tiek veikti saskaņā ar šīs regulas 458. pantu un Direktīvas 2013/36/ES 133. pantu. 6. Pamatojoties uz datiem, kas savākti saskaņā ar 430.a pantu, un uz jebkādiem citiem attiecīgiem rādītājiem un ņemot vērā nekustamā īpašuma tirgus tendenču prognozes, saskaņā ar šā panta 5. punktu norīkotā iestāde periodiski un vismaz reizi gadā novērtē, vai šā panta 4. punktā minētās minimālās LGD vērtības ir atbilstošas riska darījumiem, kuri ir nodrošināti ar hipotēkām uz mājokļa īpašumu vai komerciālu nekustamo īpašumu, kas atrodas vienā vai vairākās attiecīgās iestādes dalībvalsts teritorijas daļās. Ja, pamatojoties uz šā punkta pirmajā daļā minēto novērtējumu, saskaņā ar 5. punktu norīkotā iestāde secina, ka 4. punktā minētās minimālās LGD vērtības nav pietiekamas, un ja minētā iestāde uzskata, ka LGD vērtību nepietiekamība varētu nelabvēlīgi ietekmēt pašreizējo vai turpmāko finanšu stabilitāti tās dalībvalstī, tā minētajiem riska darījumiem, kas atrodas vienā vai vairākās attiecīgās iestādes dalībvalsts teritorijas daļās, var noteikt augstākas minimālās LGD vērtības. Minētās augstākās minimālās vērtības var tikt piemērotas arī vienam vai vairākiem šādu riska darījumu īpašuma segmentiem. Saskaņā ar 5. punktu norīkotā iestāde pirms šajā punktā minētā lēmuma pieņemšanas informē par to EBI un ESRK. Viena mēneša laikā pēc minētā paziņojuma saņemšanas EBI un ESRK attiecīgajām dalībvalstīm sniedz savu atzinumu. EBI un ESRK publicē minētās LGD vērtības. 7. Ja saskaņā ar 5. punktu norīkotā iestāde nosaka augstākas minimālās LGD vērtības, ievērojot 6. punktu, iestādēm ir sešu mēnešu ilgs pārejas periods, lai piemērotu tās. 8. EBI ciešā sadarbībā ar ESRK izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektu, lai precizētu nosacījumus, ko saskaņā ar 5. punktu norīkotā iestāde ņem vērā, kad novērtē LGD vērtību piemērotību, kas ir daļa no 6. punktā minētā novērtējuma. EBI līdz 2019. gada 31. decembrim iesniedz minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai. Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, pieņemot pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar procedūru, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.–14. pantā. 9. ESRK, izmantojot ieteikumus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1092/2010 16. pantu un ciešā sadarbībā ar EBI, var saskaņā ar šā panta 5. punktu norīkotajām iestādēm sniegt norādes par šādiem aspektiem:
10. Dalībvalsts iestādes piemēro augstākas minimālās LGD vērtības, ko citas dalībvalsts kompetentās iestādes ir noteikušas saskaņā ar 6. punktu, visiem saviem atbilstošajiem riska darījumiem, kuri ir nodrošināti ar hipotēkām uz mājokļa īpašumu vai komerciālu nekustamo īpašumu, kas atrodas vienā vai vairākās minētās citas dalībvalsts teritorijas daļās.”; |
68) |
regulas 201. panta 1. punkta h) apakšpunktu aizstāj ar šādu:
|
69) |
iekļauj šādu pantu: “204.a pants Atbilstoši kapitāla atvasināto instrumentu veidi 1. Iestādes var izmantot kapitāla vērtspapīru atvasinātos instrumentus, kas ir kopējo ieņēmumu mijmaiņas līgumi vai ir ekonomiskās izpausmes ziņā tiem līdzīgi, kā atbilstošu kredītaizsardzību vienīgi, lai īstenotu iekšējā riska ierobežošanas pozīcijas. Ja iestāde pērk kredītaizsardzību kopējo ieņēmumu mijmaiņas darījumā un par mijmaiņu saņemtos neto maksājumus iegrāmato kā neto ienākumu, bet neiegrāmato attiecīgo aizsargātā aktīva vērtības pazemināšanos (vai nu samazinot patieso vērtību, vai papildinot rezerves), šāda kredītaizsardzība netiek atzīta par atbilstošu kredītaizsardzību. 2. Ja iestāde veic iekšējā riska ierobežošanu, izmantojot kapitāla vērtspapīru atvasināto instrumentu, lai iekšējā riska ierobežošana tiktu atzīta par atbilstošu kredītaizsardzību šīs nodaļas nolūkos, kredītrisku, kas pārvietots uz tirdzniecības portfeli, pārvieto uz trešo personu vai personām. Ja iekšējā riska ierobežošana ir veikta saskaņā ar pirmo daļu un ja ir izpildītas šīs nodaļas prasības, tad iestādes, kad tās saņem nefondēto kredītaizsardzību, riska darījumu riska svērtās vērtības un paredzamo zaudējumu apmēra aprēķināšanai piemēro šīs nodaļas 4.–6. iedaļā izklāstītos noteikumus.”; |
70) |
regulas 223. pantu groza šādi:
|
71) |
regulas 272. pantu groza šādi:
|
72) |
regulas 273. pantu groza šādi:
|
73) |
regulā iekļauj šādus pantus: “273.a pants Riska darījuma vērtības vienkāršotu aprēķināšanas metožu izmantošanas nosacījumi 1. Iestāde var savu atvasināto instrumentu pozīciju riska darījuma vērtību aprēķināt saskaņā ar 4. iedaļā izklāstīto metodi, ar noteikumu, ka iestādes bilances un ārpusbilances atvasināto instrumentu darījumu apmērs ir vienāds vai mazāks par abām turpmāk minētajām robežvērtībām, pamatojoties uz novērtējumu, ko veic katru mēnesi, izmantojot mēneša pēdējās dienas datus:
2. Iestāde var savu atvasināto instrumentu pozīciju riska darījuma vērtību aprēķināt saskaņā ar 5. iedaļā izklāstīto metodi, ar noteikumu, ka iestādes bilances un ārpusbilances atvasināto instrumentu darījumu apmērs nepārsniedz nevienu no abām turpmāk minētajām robežvērtībām, pamatojoties uz novērtējumu, ko veic katru mēnesi, izmantojot mēneša pēdējās dienas datus:
3. Šā panta 1. un 2. punkta nolūkos iestādes savu bilances un ārpusbilances atvasināto instrumentu darījumu apmēru aprēķina, pamatojoties uz katra mēneša pēdējās dienas datiem un ievērojot šādas prasības:
4. Atkāpjoties attiecīgi no 1. vai 2. punkta, ja konsolidētie atvasināto instrumentu darījumi nepārsniedz attiecīgi 1. vai 2. punktā noteiktās robežvērtības, iestāde, kura ir iekļauta konsolidācijā un kurai būtu jāpiemēro 3. vai 4. iedaļā izklāstītā metode, jo tā individuāli pārsniedz minētās robežvērtības, var tā vietā pēc tam, kad ir saņemta kompetento iestāžu atļauja, izvēlēties piemērot metodi, kas būtu piemērojama konsolidācijas gadījumā. 5. Iestādes paziņo kompetentajām iestādēm 4. vai 5. iedaļā izklāstītās metodes, kuras tās attiecīgi izmanto vai kuru izmantošanu pārtrauc, lai aprēķinātu atvasināto instrumentu pozīciju riska darījuma vērtību. 6. Iestādes neiesaistās atvasināto instrumentu darījumā vai nepērk vai nepārdod atvasināto instrumentu tikai tādēļ vien, lai ikmēneša novērtējuma laikā izpildītu kādu no 1. un 2. punktā izklāstītajiem nosacījumiem. 273.b pants Atvasināto instrumentu riska darījuma vērtības vienkāršotu aprēķināšanas metožu izmantošanas nosacījumu neizpilde 1. Iestāde, kas vairs neatbilst vienam vai vairākiem no 273.a panta 1. vai 2. punktā izklāstītajiem nosacījumiem, nekavējoties informē par to kompetento iestādi. 2. Iestāde pārtrauc aprēķināt savu atvasināto instrumentu pozīciju riska darījumu vērtības saskaņā ar attiecīgi 4. vai 5. iedaļu trīs mēnešu laikā pēc tam, kad iestājas kāds no šādiem notikumiem:
3. Ja iestāde ir pārtraukusi aprēķināt savu atvasināto instrumentu pozīciju riska darījumu vērtības saskaņā ar attiecīgi 4. vai 5. iedaļu, tā tikai tad drīkst atsākt aprēķināt savu atvasināto instrumentu pozīciju riska darījumu vērtību, kā izklāstīts 4. vai 5. iedaļā, ja tā kompetentajai iestādei pierāda, ka visi 273.a panta 1. vai 2. punktā izklāstītie nosacījumi ir izpildīti vienu gadu bez pārtraukuma.”; |
74) |
regulas Trešās daļas II sadaļas 6. nodaļas 3., 4. un 5. iedaļu aizstāj ar šādām: “
274. pants Riska darījuma vērtība 1. Iestāde var aprēķināt atsevišķa riska darījuma vērtību savstarpējo prasījumu ieskaita kopas līmenī visiem darījumiem, uz ko attiecas savstarpējo prasījumu līgumiskā ieskaita līgums, ja ir izpildīti visi šādi nosacījumi:
Ja nav izpildīts kāds no pirmajā daļā izklāstītajiem nosacījumiem, iestāde katru darījumu uzskata par tādu, it kā tas būtu atsevišķa savstarpējo prasījumu ieskaita kopa. 2. Saskaņā ar standartizēto pieeju attiecībā uz darījumu partnera kredītrisku iestādes savstarpējo prasījumu ieskaita kopas riska darījuma vērtību aprēķina šādi:
3. Savstarpējo prasījumu ieskaita kopā, uz kuru attiecas līgums par drošības rezervi, riska darījuma vērtību ierobežo ar tās pašas savstarpējo prasījumu ieskaita kopas riska darījuma vērtību, uz ko neattiecas nekāds līgums par drošības rezervi. 4. Ja vienai savstarpējo prasījumu ieskaita kopai piemēro vairākus līgumus par drošības rezervi, iestādes piesaista katru šo līgumu par drošības rezervi darījumu grupai savstarpējo prasījumu ieskaita kopā, kurā līgumu par drošības rezervi piemēro saskaņā ar līgumu, un aprēķina riska darījuma vērtību katram no šajā grupā iekļautajiem darījumiem atsevišķi. 5. Iestādes var noteikt riska darījumu vērtību kā nulli savstarpējo prasījumu ieskaita kopai, kas atbilst visiem šādiem nosacījumiem:
6. Savstarpējo prasījumu ieskaita kopā iestādes aizvieto darījumu, kas ir nopirkto vai pārdoto dzēšanas vai pārdošanas iespēju līgumu galīga lineāra kombinācija, ar visām atsevišķajām iespējām, kas veido minēto lineāro kombināciju, ko uzskata par individuālu darījumu, aprēķinot savstarpējo prasījumu ieskaita kopas riska darījuma vērtību saskaņā ar šo iedaļu. Katru šādu iespēju līgumu kombināciju uzskata par individuālu darījumu savstarpējo prasījumu ieskaita kopā, kurā riska darījuma vērtības aprēķināšanas nolūkos ir iekļauta kombinācija. 7. Kredītu atvasināto instrumentu darījuma, kas ir garā pozīcija pamatā esošajā instrumentā, riska darījuma maksimālo vērtību var noteikt nesamaksātās uzcenojuma summas apmērā, ar noteikumu, ka to uzskata par patstāvīgu savstarpējo prasījumu ieskaita kopu, uz kuru neattiecas līgums par drošības rezervi. 275. pants Aizvietošanas vērtība 1. Aizvietošanas vērtību savstarpējo prasījumu ieskaita kopām RC, uz kurām neattiecas līgums par drošības rezervi, iestādes aprēķina saskaņā ar šādu formulu:
2. Aizvietošanas vērtību atsevišķām savstarpējo prasījumu ieskaita kopām, uz kurām attiecas līgums par drošības rezervi, iestādes aprēķina saskaņā ar šādu formulu:
3. Aizvietošanas vērtību vairākām savstarpējo prasījumu ieskaita kopām, uz kurām attiecas tas pats līgums par drošības rezervi, iestādes aprēķina saskaņā ar šādu formulu:
kur:
Pirmās daļas nolūkos NICAMA var aprēķināt tirdzniecības līmenī, savstarpējo prasījumu ieskaita kopas līmenī vai visu savstarpējo prasījumu ieskaita kopu līmenī, kam piemēro līgumu par drošības rezervi, atkarībā no līmeņa, kurā piemēro līgumu par drošības rezervi. 276. pants Nodrošinājuma atzīšana un nodrošinājumam piemērojamā procedūra 1. Šīs iedaļas nolūkos VM, VMMA , NICA un NICAMA nodrošinājuma summas iestādes aprēķina, piemērojot visas šādas prasības:
2. Aprēķinot šā panta 1. punkta d) apakšpunktā minēto iesniegto nodrošinājuma vērtību, kurai piemērota svārstīguma korekcija, iestādes 223. panta 2. punktā izklāstīto formulu aizstāj ar šādu formulu:
3. Šā panta 1. punkta d) apakšpunkta nolūkos iestādes nosaka likvidācijas periodu, kas ir vajadzīgs, aprēķinot jebkura saņemta vai iesniegta nodrošinājuma vērtību, kurai piemērota svārstīguma korekcija, saskaņā ar kādu no šādiem laikposmiem:
277. pants Darījumu attiecināšana uz riska kategorijām 1. Iestādes attiecina katru savstarpējo prasījumu ieskaita kopas darījumu uz kādu no šādām riska kategorijām, lai noteiktu savstarpējo prasījumu ieskaita kopas potenciālo nākotnes riska darījumu, kas minēts 278. pantā:
2. Iestādes veic 1. punktā minēto attiecināšanu, pamatojoties uz atvasinātā instrumenta darījuma primāro risku raksturojošo rādītāju. Primārais risku raksturojošais rādītājs ir vienīgais būtiskais risku raksturojošais rādītājs atvasinātā instrumenta darījumam. 3. Atkāpjoties no 2. punkta, iestādes attiecina atvasināta instrumenta darījumus ar vairāk nekā vienu būtisku risku raksturojošu rādītāju uz vairāk nekā vienu riska kategoriju. Ja viena šāda darījuma visi būtiskie risku raksturojošie rādītāji pieder vienai riska kategorijai, iestādēm minētais darījums uz minēto riska kategoriju ir jāattiecina tikai vienu reizi, pamatojoties uz visbūtiskāko no minētajiem risku raksturojošajiem rādītājiem. Ja viena šāda darījuma būtiskie risku raksturojošie rādītāji pieder dažādām riska kategorijām, iestādes minēto darījumu vienu reizi attiecina uz katru riska kategoriju, attiecībā uz kuru darījumam ir vismaz viens būtisks risku raksturojošs rādītājs, pamatojoties uz visbūtiskāko risku raksturojošo rādītāju minētajā riska kategorijā. 4. Neatkarīgi no 1., 2. un 3. punkta, kad iestādes attiecina darījumus uz 1. punktā uzskaitītajām riska kategorijām, tās piemēro šādas prasības:
5. EBI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektu, lai precizētu:
EBI līdz 2019. gada 28. decembrim iesniedz minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai. Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, pieņemot pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar procedūru, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.–14. pantā. 277.a pants Riska ierobežošanas kopas 1. Iestādes izveido attiecīgas riska ierobežošanas kopas katrai savstarpējo prasījumu ieskaita kopas riska kategorijai un piesaista katru darījumu minētajām riska ierobežošanas kopām šādi:
Šā punkta pirmās daļas a) apakšpunkta nolūkos darījumus, kas attiecināti uz procentu likmju riska kategoriju, kam inflācijas mainīgais lielums ir primārais risku raksturojošais rādītājs, piesaista atsevišķām riska ierobežošanas kopām, kas nav tās riska ierobežošanas kopas, kuras izveidotas darījumiem, kas attiecināti uz procentu likmju riska kategoriju, kurai inflācijas mainīgais lielums nav primārais risku raksturojošais rādītājs. Minētos darījumus piesaista tai pašai riska ierobežošanas kopai vienīgi tad, ja to primārais risku raksturojošais rādītājs vai 277. panta 3. punktā minēto darījumu visbūtiskākais risku raksturojošais rādītājs konkrētajā riska kategorijā ir izteikts tai pašā valūtā. 2. Atkāpjoties no šā panta 1. punkta prasībām, iestādes izveido atsevišķas individuālas riska ierobežošanas kopas katrā riska kategorijā šādiem darījumiem:
Šā punkta pirmās daļas a) apakšpunkta nolūkos iestādes piesaista darījumus tai pašai attiecīgās riska kategorijas riska ierobežošanas kopai tikai tad, ja to primārais risku raksturojošais rādītājs vai 277. panta 3. punktā minēto darījumu visbūtiskākais risku raksturojošais rādītājs konkrētajā riska kategorijā ir identisks. Pirmās daļas b) apakšpunkta nolūkos iestādes piesaista darījumus tai pašai attiecīgās riska kategorijas riska ierobežošanas kopai tikai tad, ja risku raksturojošo rādītāju pāris minētajos darījumos, kā tajā minēts, ir identisks un abi risku raksturojošie rādītāji šajā pārī ir pozitīvi korelēti. Pretējā gadījumā iestādes piesaista pirmās daļas b) apakšpunktā minētos darījumus vienai no riska ierobežošanas kopām, kas izveidotas saskaņā ar 1. punktu, pamatojoties tikai uz vienu no diviem risku raksturojošajiem rādītājiem, kas minēti pirmās daļas b) apakšpunktā. 3. Iestādes pēc kompetento iestāžu pieprasījuma dara pieejamu riska ierobežošanas kopu skaitu, kas izveidots saskaņā ar šā panta 2. punktu katrai riska kategorijai, kā arī primāro risku raksturojošo rādītāju vai 277. panta 3. punktā minēto darījumu visbūtiskāko risku raksturojošo rādītāju konkrētajā riska kategorijā, vai risku raksturojošo rādītāju pāri katrā no šīm riska ierobežošanas kopām un darījumu skaitu katrā no šīm riska ierobežošanas kopām. 278. pants Potenciālais nākotnes riska darījums 1. Savstarpējo prasījumu ieskaita kopas potenciālo nākotnes riska darījumu iestādes aprēķina šādi:
kur:
Šā aprēķina nolūkos iestādes iekļauj attiecīgās riska kategorijas papildinājumu savstarpējo prasījumu ieskaita kopas potenciālā nākotnes riska darījuma aprēķinos, ja vismaz viens šīs savstarpējo prasījumu ieskaita kopas darījums ir attiecināts uz minēto riska kategoriju. 2. Vairāku savstarpējo prasījumu ieskaita kopu potenciālo nākotnes riska darījumu, uz ko attiecas viens līgums par drošības rezervi, kā minēts 275. panta 3. punktā, aprēķina kā visu attiecīgo individuālo savstarpējo prasījumu ieskaita kopu potenciālo nākotnes riska darījumu summu, it kā uz tām neattiektos nekāda veida līgums par drošības rezervi. 3. Šā panta 1. punkta nolūkā reizinātāju aprēķina šādi:
kur:
279. pants Riska pozīcijas aprēķins Lai aprēķinātu riska kategorijas papildinājumus, kas minēti 280.a–280.f pantā, iestādes katra darījuma riska pozīciju savstarpējo prasījumu ieskaita kopā aprēķina šādi:
279.a pants Uzraudzības delta rādītājs 1. Uzraudzības delta rādītāju iestādes aprēķina šādi:
2. Šīs iedaļas nolūkos garā pozīcija primārajā risku raksturojošajā rādītājā vai 277. panta 3. punktā minēto darījumu visbūtiskākā risku raksturojošajā rādītājā konkrētajā riska kategorijā nozīmē, ka minētā darījuma tirgus vērtība palielinās, kad palielinās minētā risku raksturojošā rādītāja vērtība, un īsā pozīcija primārajā risku raksturojošajā rādītājā vai 277. panta 3. punktā minēto darījumu visbūtiskākā risku raksturojošajā rādītājā konkrētajā riska kategorijā nozīmē, ka minētā darījuma tirgus vērtība samazinās, kad palielinās minētā risku raksturojošā rādītāja vērtība. 3. EBI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, lai precizētu:
EBI līdz 2019. gada 28. decembrim iesniedz minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai. Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, pieņemot pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar procedūru, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.–14. pantā. 279.b pants Koriģētā nosacītā summa 1. Koriģēto nosacīto summu iestādes aprēķina šādi:
2. Iestādes nosaka nosacīto summu vai vienību skaitu pamatā esošajā instrumentā nolūkā aprēķināt darījuma koriģēto nosacīto summu, kas minēta 1. punktā, šādi:
3. Iestādes konvertē darījuma koriģēto nosacīto summu savā pārskata sniegšanas valūtā pēc dominējošā tūlītējā maiņas kursa, ja koriģēto nosacīto summu aprēķina saskaņā ar šo pantu no līgumā noteiktās nosacītās summas vai pamatā esošā instrumenta vienību skaita tirgus cenas, kas izteikta citā valūtā. 279.c pants Termiņa faktors 1. Iestādes termiņa faktoru aprēķina šādi:
2. Šā panta 1. punkta nolūkos atlikušais termiņš ir vienāds ar laikposmu līdz datumam, kad tiks izdarīta nākošā pielāgošana darījumiem, kas strukturēti tā, lai nokārtotu atlikušos riska darījumus pēc norādītajiem maksājumu datumiem, un ja termiņi tiek pielāgoti tā, lai norādītajos maksājumu datumos līguma tirgus vērtība būtu nulle. 280. pants Riska ierobežošanas kopas uzraudzības faktora koeficients Lai aprēķinātu riska ierobežošanas kopas papildinājumu, kā minēts 280.a–280.f pantā, riska ierobežošanas kopas uzraudzības faktora koeficients “є” ir šāds:
280.a pants Procentu likmju riska kategorijas papildinājums 1. Šīs regulas 278. panta nolūkos iestādes procentu likmju riska kategorijas papildinājumu konkrētai savstarpējo prasījumu ieskaita kopai aprēķina šādi:
kur:
2. Iestādes procentu likmju riska kategorijas riska ierobežošanas kopas “j” papildinājumu aprēķina šādi:
kur:
3. Lai aprēķinātu riska ierobežošanas kopas “j” faktisko nosacīto summu, iestādes katru šīs riska ierobežošanas kopas darījumu vispirms attiecina uz attiecīgo kopu 2. tabulā. Iestādes to dara, pamatojoties uz katra darījuma beigu datumu, kas noteikts saskaņā ar 279.b panta 1. punkta a) apakšpunktu: 2. tabula
Pēc tam iestādes aprēķina riska ierobežošanas kopas “j” faktisko nosacīto summu saskaņā ar šādu formulu:
kur:
kur:
280.b pants Ārvalstu valūtu riska kategorijas papildinājums 1. Šīs regulas 278. panta nolūkos iestādes ārvalstu valūtu riska kategorijas papildinājumu konkrētai savstarpējo prasījumu ieskaita kopai aprēķina šādi:
kur:
2. Ārvalstu valūtas riska kategorijas riska ierobežošanas kopas “j” papildinājumu iestādes aprēķina šādi:
kur:
kur:
280.c pants Kredītriska kategorijas papildinājums 1. Šā panta 2. punkta nolūkos iestādes izveido attiecīgas savstarpējo prasījumu ieskaita kopas kredīta atsauces vienības saskaņā ar turpmāk minēto:
2. Šīs regulas 278. panta nolūkos iestāde kredītriska kategorijas papildinājumu konkrētai savstarpējo prasījumu ieskaita kopai aprēķina šādi:
kur:
3. Iestādes kredītriska kategorijas papildinājumu riska ierobežošanas kopai “j” aprēķina šādi:
kur:
4. Papildinājumu kredīta atsauces vienībai “k” iestādes aprēķina šādi:
kur:
5. Uzraudzības faktoru, ko piemēro kredīta atsauces vienībai “k”, iestādes aprēķina šādi:
280.d pants Kapitāla vērtspapīru riska kategorijas papildinājums 1. Šā panta 2. punkta nolūkos iestādes izveido attiecīgas savstarpējo prasījumu ieskaita kopas kapitāla vērtspapīru atsauces vienības saskaņā ar turpmāk minēto:
2. Šī regulas 278. panta nolūkā kapitāla vērtspapīru riska kategorijas papildinājumu konkrētai savstarpējo prasījumu ieskaita kopai iestādes aprēķina šādi:
kur:
3. Kapitāla vērtspapīru riska kategorijas papildinājumu riska ierobežošanas kopai “j” iestādes aprēķina šādi:
kur:
4. Papildinājumu kapitāla vērtspapīru atsauces vienībai “k” iestādes aprēķina šādi:
kur:
280.e pants Preču riska kategorijas papildinājums 1. Šīs regulas 278. panta nolūkos iestādes preču riska kategorijas papildinājumu konkrētai savstarpējo prasījumu ieskaita kopai aprēķina šādi:
kur:
2. Lai aprēķinātu preču riska ierobežošanas kopas papildinājumu konkrētai savstarpējo prasījumu ieskaita kopai saskaņā ar 4. punktu, iestādes izveido attiecīgus preču atsauces veidus katrai riska ierobežošanas kopai. Preču atvasināto instrumentu darījumus piesaista tam pašam preču atsauces veidam tikai tad, ja minēto darījumu pamatā esošajam preču instrumentam ir tāda pati būtība, neatkarīgi no preču instrumenta piegādes vietas un kvalitātes. 3. Atkāpjoties no 2. punkta, kompetentās iestādes var pieprasīt iestādei, kas ir ievērojami pakļauta dažādu tādu pozīciju bāzes riskam, kurām ir tāda pati būtība, kā minēts 2. punktā, izveidot preču atsauces veidus minētajām pozīcijām, izmantojot vairākas pazīmes, nevis tikai pamatā esošā preču instrumenta būtību. Šādā situācijā preču atvasināto instrumentu darījumus piesaista tam pašam preču atsauces veidam tikai tad, ja tiem piemīt minētās kopīgās pazīmes. 4. Preču riska kategorijas papildinājumu riska ierobežošanas kopai “j” iestādes aprēķina šādi:
kur:
5. Papildinājumu preču atsauces veidam “k” iestādes aprēķina šādi:
kur:
280.f pants Citu risku kategorijas papildinājums 1. Šīs regulas 278. panta nolūkos citu risku kategorijas papildinājumu konkrētai savstarpējo prasījumu ieskaita kopai iestādes aprēķina šādi:
kur:
2. Citu risku kategorijas papildinājumu riska ierobežošanas kopai “j” iestādes aprēķina šādi:
kur:
281. pants Riska darījuma vērtības aprēķināšana 1. Iestādes aprēķina viena riska darījumu vērtību savstarpējo prasījumu ieskaita kopas līmenī saskaņā ar 3. iedaļu, ievērojot šā panta 2. punktu. 2. Savstarpējo prasījumu ieskaita kopas riska darījuma vērtību aprēķina, ievērojot šādas prasības:
282. pants Riska darījuma vērtības aprēķināšana 1. Iestādes var aprēķināt vienu riska darījuma vērtību visiem darījumiem, kas ietilpst savstarpējo prasījumu līgumiskā ieskaita līgumā, ja ir izpildīti visi nosacījumi, kas minēti 274. panta 1. punktā. Pretējā gadījumā iestādes aprēķina riska darījuma vērtību atsevišķi katram darījumam, kas uzskatāms par to atsevišķu savstarpējo prasījumu ieskaita kopu. 2. Darījuma vai savstarpējo prasījumu ieskaita kopas riska darījuma vērtība ir rezultāts, ko iegūst, pašreizējās aizvietošanas vērtības un potenciālā nākotnes riska darījuma summu reizinot ar 1,4. 3. Pašreizējās aizvietošanas vērtību, kas minētas 2. punktā, aprēķina šādi:
Lai varētu aprēķināt pašreizējo aizvietošanas vērtību, iestādes atjaunina pašreizējās tirgus vērtības vismaz reizi mēnesī. 4. Šā panta 2. punktā minēto potenciālo nākotnes riska darījumu iestādes aprēķina šādi:
Lai aprēķinātu procentu likmju atvasināto instrumentu un kredītu atvasināto instrumentu iespējamo riska darījumu saskaņā ar b) apakšpunkta i) un ii) punktu, iestāde var izvēlēties izmantot līgumu sākotnējo termiņu, nevis atlikušo termiņu.”; |
75) |
regulas 283. panta 4. punktu aizstāj ar šādu: “4. Visiem OTC atvasināto instrumentu darījumiem un ilgstošo norēķinu darījumiem, kuriem iestāde nav saskaņā ar 1. punktu saņēmusi atļauju izmantot IMM, iestāde izmanto 3. iedaļā izklāstītās metodes. Grupas ietvaros var pastāvīgi izmantot minēto metožu kombināciju.”; |
76) |
regulas 298. pantu aizstāj ar šādu: “298. pants Savstarpējo prasījumu ieskaita atzīšanas par risku mazinošu ietekme Savstarpējo prasījumu ieskaitu 3.–6. iedaļas nolūkos atzīst, kā noteikts minētajās iedaļās.”; |
77) |
regulas 299. pantā svītro 2. punkta a) apakšpunktu; |
78) |
regulas 300. pantu groza šādi:
|
79) |
regulas 301. pantu aizstāj ar šādu: “301. pants Piemērošanas joma 1. Šī iedaļa ir piemērojama turpmāk minētajiem līgumiem un darījumiem tik ilgi, kamēr tie nav nokārtoti ar CCP:
Šo iedaļu nepiemēro riska darījumiem, kas izriet no naudas darījumu norēķiniem. Iestādes piemēro procedūru, kas izklāstīta V sadaļā, lai tirgotos ar riska darījumiem, kas izriet no minētajiem darījumiem, un 0 % riska pakāpi iemaksām saistību neizpildes fondā, kas attiecināmas tikai uz minētajiem darījumiem. Iestādes piemēro 307. pantā izklāstīto procedūru tām iemaksām saistību neizpildes fondā, kuras attiecas uz kādu no līgumiem, kas uzskaitīti šā punkta pirmajā daļā, papildus naudas darījumiem. 2. Šīs iedaļas nolūkos piemēro turpmāk minētās prasības:
|
80) |
regulas 302. panta 2. punktu aizstāj ar šādu: “2. Izmantojot piemērotu scenāriju analīzi un spriedzes testus, iestādes izvērtē, vai pašu kapitāla līmeņa attiecība pret riska darījumiem ar CCP, tostarp potenciālajiem nākotnes vai iespējamajiem kredītriska darījumiem, riska darījumiem saistībā ar saistību neizpildes fonda iemaksām un – ja iestāde ir tīrvērtes dalībnieks – riska darījumiem, kas izriet no līgumiskiem pasākumiem, kā paredzēts 304. pantā, adekvāti atspoguļo minētajiem riska darījumiem piemītošo risku.”; |
81) |
regulas 303. pantu aizstāj ar šādu: “303. pants Tīrvērtes dalībnieku riska darījumiem ar CCP piemērojamā procedūra 1. Iestāde, kas darbojas kā tīrvērtes dalībnieks, vai nu saviem mērķiem, vai kā finansiāls starpnieks starp klientu un CCP, aprēķina pašu kapitāla prasības riska darījumiem ar CCP šādi:
2. Šā panta 1. punkta nolūkos uz summu, ko veido iestādes pašu kapitāla prasības riska darījumiem ar QCCP saistībā ar tirdzniecības riska darījumiem, un uz saistību neizpildes fonda iemaksām attiecas ierobežojums, kas vienāds ar pašu kapitāla prasību summu, ko piemērotu tiem pašiem riska darījumiem, ja CCP būtu neatbilstīgs CCP.”; |
82) |
regulas 304. pantu groza šādi:
|
83) |
regulas 305. pantu groza šādi:
|
84) |
regulas 306. pantu groza šādi:
|
85) |
regulas 307. pantu aizstāj ar šādu: “307. pants Pašu kapitāla prasības iemaksām CCP saistību neizpildes fondā Iestāde, kas darbojas kā tīrvērtes dalībnieks, saviem riska darījumiem, kuri rodas no tās iemaksām CCP saistību neizpildes fondā, piemēro šādu procedūru:
|
86) |
regulas 308. pantu groza šādi:
|
87) |
regulas 309., 310. un 311. pantu aizstāj ar šādu: “309. pants Pašu kapitāla prasības priekšfinansētajām iemaksām neatbilstīga CCP saistību neizpildes fondā un nefondētajām iemaksām neatbilstīgam CCP 1. Lai aprēķinātu pašu kapitāla prasību riska darījumiem, kas rodas no tās priekšfinansētajām iemaksām neatbilstīga CCP saistību neizpildes fondā un no nefondētajām iemaksām šādam CCP, iestāde izmanto šādu formulu:
2. Iestāde riska darījuma riska svērtās vērtības riska darījumiem, kas izriet no iestādes iemaksām neatbilstīga CCP saistību neizpildes fondā, 92. panta 3. punkta nolūkos aprēķina kā pašu kapitāla prasību, kura aprēķināta saskaņā ar šā panta 1. punktu, reizinātu ar 12,5. 310. pants Pašu kapitāla prasības nefondētajām iemaksām QCCP saistību neizpildes fondā Iestāde piemēro 0 % riska pakāpi savām nefondētajām iemaksām QCCP saistību neizpildes fondā. 311. pants Pašu kapitāla prasības riska darījumiem ar CCP, kas vairs neatbilst konkrētiem nosacījumiem 1. Iestādes piemēro šajā pantā izklāstīto procedūru, ja pēc publiska paziņojuma vai pēc minēto iestāžu izmantotā CCP kompetentās iestādes vai paša CCP sniegta paziņojuma iestādēm ir kļuvis zināms, ka CCP vairs neatbildīs attiecīgi atļaujas saņemšanas vai atzīšanas nosacījumiem. 2. Ja ir izpildīts 1. punktā izklāstītais nosacījums, iestādes triju mēnešu laikā pēc tam, kad tām ir kļuvis zināms tajā izklāstītais apstāklis, vai agrāk, ja to pieprasa minēto iestāžu kompetentās iestādes, veic turpmāk minētās darbības attiecībā uz saviem riska darījumiem ar minēto CCP:
|
88) |
regulas 316. panta 1. punktam pievieno šādu daļu: “Atkāpjoties no šā punkta pirmās daļas, iestādes var grāmatvedības kategorijas, kas saskaņā ar Direktīvas 86/635/EEK 27. pantu noteiktas peļņas un zaudējumu pārskatam, izvēlēties nepiemērot finanšu un operatīvajai nomai, lai aprēķinātu attiecīgo rādītāju, un tā vietā var:
|
89) |
Trešās daļas IV sadaļas 1. nodaļu aizstāj ar šādu: “1. NODAĻA VISPĀRĪGI NOTEIKUMI 325. pants Pieejas, kā aprēķināt pašu kapitāla prasības tirgus riskam 1. Iestāde aprēķina pašu kapitāla prasības attiecībā uz tirgus risku visās tirdzniecības portfeļa pozīcijās un netirdzniecības portfeļa pozīcijās, kuras ietekmē ārvalstu valūtas risks vai preču risks, saskaņā ar šādām pieejām:
2. Pašu kapitāla prasības tirgus riskam, kas aprēķinātas saskaņā ar standartizēto pieeju, kura minēta 1. punkta a) apakšpunktā, ir summa, ko veido attiecīgi šādas pašu kapitāla prasības:
3. Iestāde, kas nav saskaņā ar 325.a pantu atbrīvota no 430.b pantā izklāstītajām pārskatu sniegšanas prasībām, atbilstoši 430.b pantam sniedz pārskatu par aprēķinu attiecībā uz visām tirdzniecības portfeļa pozīcijām un netirdzniecības portfeļa pozīcijām, kuras ietekmē ārvalstu valūtas risks vai preču risks, saskaņā ar šādām pieejām:
4. Iestāde var pastāvīgi grupas ietvaros izmantot apvienojumā pieejas, kas minētas šā panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā, saskaņā ar 363. pantu. 5. Iestādes neizmanto pieeju, kas izklāstīta 3. punkta b) apakšpunktā, attiecībā uz instrumentiem savā tirdzniecības portfelī, kuri ir vērtspapīrošanas pozīcijas vai pozīcijas, kas iekļautas alternatīvā korelācijas tirdzniecības portfelī (ACTP), kā izklāstīts 6., 7. un 8. punktā. 6. Vērtspapīrošanas pozīcijas un n-tā saistību nepildīšanas gadījuma kredītu atvasinātie instrumenti, kas atbilst visiem turpmāk minētajiem kritērijiem, tiek iekļautas ACTP:
Uzskata, ka divvirzienu tirgus pastāv tur, kur ir neatkarīgi godprātīgi piedāvājumi pirkt un pārdot tā, ka cenu, kas ir loģiski saistīta ar pēdējās tirdzniecības cenu, vai pašreizējās godprātīgās konkurējošās pirkšanas un pārdošanas kotējumu var noteikt vienas dienas laikā un norēķināties par tādu cenu samērā īsā laikā, kas atbilst tirdzniecības praksei. 7. Pozīcijas ar jebkuru turpmāk minēto pamatā esošo instrumentu neiekļauj ACTP:
8. Iestādes ACTP var iekļaut pozīcijas, kas nav ne vērtspapīrošanas pozīcijas, ne n-tā saistību nepildīšanas gadījuma kredītu atvasinātie instrumenti, bet kas ierobežo citu pozīciju risku minētajā portfelī, ar noteikumu, ka instrumentam vai tā pamatā esošajiem instrumentiem pastāv likvīds divvirzienu tirgus, kā aprakstīts 6. punkta otrajā daļā. 9. EBI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektu, lai precizētu, kā iestādēm jāaprēķina pašu kapitāla prasības tirgus riskam netirdzniecības portfeļa pozīcijās, kuras ietekmē ārvalstu valūtas risks vai preču risks, saskaņā ar pieejām, kas izklāstītas 3. punkta a) un b) apakšpunktā. EBI līdz 2020. gada 28. septembrim iesniedz minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai. Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, pieņemot pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.–14. pantu. 325.a pants Atbrīvojumi no īpašām pārskatu sniegšanas prasībām attiecībā uz tirgus risku 1. Iestādi atbrīvo no 403.b pantā izklāstītās pārskatu sniegšanas prasības ar noteikumu, ka iestādes bilances un ārpusbilances darījumu apmērs, uz ko attiecas tirgus risks, nepārsniedz nevienu no turpmāk minētajām robežvērtībām, pamatojoties uz novērtējumu, ko veic katru mēnesi, izmantojot mēneša pēdējās dienas datus:
2. Iestādes aprēķina savu bilances un ārpusbilances darījumu apmēru, uz ko attiecas tirgus risks, izmantojot katra mēneša pēdējās dienas datus un ievērojot šādas prasības:
3. Iestādes informē kompetentās iestādes, kad tās aprēķina vai pārtrauc aprēķināt pašu kapitāla prasības tirgus riskam saskaņā ar šo pantu. 4. Iestāde, kas vairs neatbilst vienam vai vairākiem no 1. punktā izklāstītajiem nosacījumiem, nekavējoties par to informē kompetento iestādi. 5. Atbrīvojumu no 430.b pantā izklāstītajām pārskatu sniegšanas prasībām pārstāj piemērot trīs mēnešu laikā pēc tam, kad:
6. Ja iestādei saskaņā ar šā panta 5. punktu ir jāpiemēro 430.b pantā izklāstītās pārskatu sniegšanas prasības, iestādi var atbrīvot no minētajām pārskatu sniegšanas prasībām tikai tad, ja tā kompetentajai iestādei pierāda, ka visi šā panta 1. punktā izklāstītie nosacījumi ir izpildīti vienu pilnu gadu bez pārtraukuma. 7. Iestādes neizveido, nepērk vai nepārdod pozīciju tikai tādēļ vien, lai ikmēneša novērtējuma laikā izpildītu kādu no 1. punktā izklāstītajiem nosacījumiem. 8. Iestāde, kas ir tiesīga uz 94. pantā izklāstīto režīmu, ir atbrīvota no 430.b pantā izklāstītās pārskatu sniegšanas prasības. 325.b pants Atļauja attiecībā uz konsolidētajām prasībām 1. Ievērojot 2. punktu, kā arī tikai konsolidētas neto pozīciju un pašu kapitāla prasību aprēķināšanas nolūkā saskaņā ar šo sadaļu, iestādes var izmantot pozīcijas vienā iestādē vai uzņēmumā, lai segtu pozīcijas citā iestādē vai uzņēmumā. 2. Iestādes var piemērot 1. punktu tikai ar kompetento iestāžu atļauju, ko piešķir, ja ir izpildīti visi šādi nosacījumi:
3. Ja uzņēmumi atrodas trešās valstīs, papildus 2. punktā izklāstītajiem nosacījumiem tiek nodrošināta arī visu šādu nosacījumu izpilde:
|
90) |
Trešās daļas IV sadaļai pievieno šādas nodaļas: “1.A NODAĻA Alternatīvā standartizētā pieeja
325.c pants Alternatīvās standartizētās pieejas joma un struktūra 1. Šajā nodaļā izklāstīto alternatīvo standartizēto pieeju izmanto tikai tam, lai pildītu 430.b panta 1. punktā minētās pārskatu sniegšanas prasības. 2. Iestādes aprēķina pašu kapitāla prasības attiecībā uz tirgus risku saskaņā ar alternatīvo standartizēto pieeju portfelim, ko veido tirdzniecības portfeļa pozīcijas vai netirdzniecības portfeļa pozīcijas, kuras ietekmē ārvalstu valūtu un preču risks, kā summu, kas sastāv no šādām trim sastāvdaļām:
325.d pants Definīcijas Šajā nodaļā piemēro šādas definīcijas:
325.e pants Ar jutīgumu saistītās metodes sastāvdaļas 1. Iestādes aprēķina pašu kapitāla prasību attiecībā uz tirgus risku, izmantojot ar jutīgumu saistīto metodi, apkopojot šādas trīs pašu kapitāla prasības saskaņā ar 325.h pantu:
2. Lai veiktu 1. punktā minētos aprēķinus:
Šīs nodaļas nolūkos instrumenti ar izvēles iespēju, cita starpā, ietver: dzēšanu, pārdošanu, augšējos un apakšējos ierobežojumus, mijmaiņas iespējas līgumus, barjeras iespēju līgumus un eksotiskus iespēju līgumus. Iegultos iespēju līgumus, piemēram priekšapmaksas vai rīcības iespēju līgumus, uzskata par atsevišķām pozīcijām iespēju līgumos, lai varētu aprēķināt pašu kapitāla prasības attiecībā uz tirgus risku. Šīs nodaļas nolūkos instrumentus, kuru naudas plūsmas var aprakstīt kā pamatā esošās nosacītās summas lineāru funkciju, uzskata par instrumentiem bez izvēles iespējas. 325.f pants Pašu kapitāla prasības delta un vega riskiem 1. Iestādes piemēro delta un vega riska faktorus, kas aprakstīti 3. iedaļas 1. apakšiedaļā, lai aprēķinātu pašu kapitāla prasības delta un vega riskiem. 2. Iestādes piemēro 3.–8. punktā minēto procesu, lai aprēķinātu pašu kapitāla prasības delta un vega riskiem. 3. Katrai riska klasei visu to instrumentu jutīgumu, kuri ietilpst pašu kapitāla prasību jomā delta vai vega riskiem, pret katru piemērojamo delta vai vega riska faktoru, kas iekļauts minētajā riska klasē, aprēķina, izmantojot atbilstošās formulas 3. iedaļas 2. apakšiedaļā. Ja instrumenta vērtība ir atkarīga no vairākiem riska faktoriem, jutīgumu nosaka katram riska faktoram atsevišķi. 4. Jutīgumu piesaista vienai no kopām “b” katrā riska klasē. 5. Katrā kopā“b” pozitīvajam un negatīvajam jutīgumam pret to pašu riska faktoru veic savstarpēju ieskaitu, radot neto jutīgumu (sk) pret katru riska faktoru “k” šajā kopā. 6. Neto jutīgumu pret katru riska faktoru katrā kopāreizina ar atbilstīgo riska pakāpi, kas noteikta 6. iedaļā, radot svērto jutīgumu pret katru riska faktoru minētajā kopā, saskaņā ar šādu formulu:
7. Svērto jutīgumu pret dažādiem riska faktoriem katrā kopāapkopo saskaņā ar turpmāk doto formulu, ja daudzums kvadrātsaknes funkcijā tiek samazināts līdz nullei, radot ar kopu saistītu jutīgumu. Izmanto atbilstīgās korelācijas svērtam jutīgumam tajā pašā kopā (ρkl), kā noteikts 6. iedaļā.
8. Ar kopu saistīto jutīgumu aprēķina katrai kopai riska klases ietvaros saskaņā ar 5., 6. un 7. punktu. Kad ar kopu saistītais jutīgums ir aprēķināts visām kopām, svērto jutīgumu pret visiem riska faktoriem šajās kopās apkopo saskaņā ar turpmāk minēto formulu, izmantojot atbilstīgas korelācijas γbc svērtajam jutīgumam dažādās kopās, kas noteiktas 6. iedaļā, radot ar riska klasi saistītu delta vai vega pašu kapitāla prasību (risk-class specific delta or vega own funds requirement):
kur:
Ar riska klasi saistītās pašu kapitāla prasības attiecībā uz delta vai vega risku aprēķina katrai riska klasei saskaņā ar 1.–8. punktu. 325.g pants Pašu kapitāla prasības attiecībā uz izliekuma risku Iestādes aprēķina pašu kapitāla prasības attiecībā uz izliekuma risku saskaņā ar deleģēto aktu, kas minēts 461.a pantā. 325.h pants Ar riska klasi saistīto pašu kapitāla prasību apkopošana delta, vega un izliekuma riskiem 1. Iestādes apkopo ar riska klasi saistītās pašu kapitāla prasības delta, vega un izliekuma riskiem saskaņā ar procesu, kas izklāstīts 2., 3 un 4. punktā. 2. Procesu, kurā aprēķina ar riska klasi saistīto pašu kapitāla prasības delta, vega un izliekuma riskiem, kas raksturoti 325.f un 325.g pantā, katrai riska klasei veic trīs reizes, katrreiz izmantojot citu korelācijas parametru kopu ρkl (korelācijai starp riska faktoriem katrā kopā) un γbc (korelācijai starp kopām katrā riska klasē). Katra no šīm trim kopām atbilst citam scenārijam, proti:
3. Iestādes aprēķina ar delta, vega un izliekuma riska klasi saistīto pašu kapitāla prasību summu katram scenārijam, lai noteiktu trīs ar scenāriju saistītas pašu kapitāla prasības. 4. Ar jutīgumu saistītās metodes pašu kapitāla prasība ir augstākā no trim ar scenāriju saistītajām pašu kapitāla prasībām, kas minētas 3. punktā. 325.i pants Indeksa instrumentiem un iespēju līgumiem ar vairākiem pamatā esošiem aktīviem piemērojamā procedūra Iestādes piemēro indeksa instrumentiem un iespēju līgumiem ar vairākiem pamatā esošiem aktīviem procedūru saskaņā ar deleģēto aktu, kas minēts 461.a pantā. 325.j pants Kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem piemērojamā procedūra Iestādes piemēro kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem procedūru saskaņā ar deleģēto aktu, kas minēts 461.a pantā. 325.k pants Sākotnējās izvietošanas pozīcijas 1. Iestādes var izmantot procesu, kas izklāstīts šajā pantā, aprēķinot pašu kapitāla prasības attiecībā uz tirgus risku parāda vai kapitāla vērtspapīru instrumentu sākotnējās izvietošanas pozīcijām. 2. Iestādes piemēro vienu no atbilstošajiem reizinātājiem, kas uzskaitīti 1. tabulā, lai veiktu jutīguma savstarpēju ieskaitu visām sākotnējās izvietošanas pozīcijām katrā atsevišķā emitentā, izņemot tās sākotnējās izvietošanas pozīcijas, uz kurām pieteikušās vai kurām pakārtotu sākotnējo izvietošanu veic trešās personas, pamatojoties uz oficiāliem nolīgumiem, un aprēķina pašu kapitāla prasības tirgus riskam saskaņā ar pieeju, kas izklāstīta šajā nodaļā, pamatojoties uz koriģētu neto jutīgumu. 1. tabula
Šā panta nolūkā “0. darba diena” ir tā darba diena, kurā iestādei bez nosacījumiem jāpieņem zināms vērtspapīru apjoms par norunātu cenu. 3. Iestādes informē kompetentās iestādes par šajā pantā izklāstītā procesa piemērošanu.
325.l pants Vispārīgie procentu likmju riska faktori 1. Visiem vispārīgajiem procentu likmju riska faktoriem, tostarp attiecībā uz inflācijas risku un ar dažādām valūtām saistīto risku, ir jābūt vienai kopaiuz katru valūtu, un katrai no tām jāsatur atšķirīgi riska faktori. Delta vispārīgajiem procentu likmju riska faktoriem, ko piemēro pret procentu likmi jutīgiem instrumentiem, ir attiecīgas bezriska likmes katrai valūtai un katram no šādiem termiņiem: 0,25 gadi, 0,5 gadi, 1 gads, 2 gadi, 3 gadi, 5 gadi, 10 gadi, 15 gadi, 20 gadi un 30 gadi. Iestādes piesaista riska faktorus konkrētiem punktiem, lineāri interpolējot vai izmantojot metodi, kas vislabāk sader ar cenu noteikšanas funkcijām, ko izmanto neatkarīga iestādes riska kontroles funkcija, lai ziņotu augstākajai vadībai par tirgus risku vai peļņu un zaudējumiem. 2. Iestādes iegūst bezriska likmes katrai valūtai no naudas tirgus instrumentiem iestādes tirdzniecības portfelī, kuriem ir viszemākais kredītrisks, piemēram, no uz nakti noslēgtiem indeksa mijmaiņas darījumiem. 3. Ja iestādes nevar piemērot metodi, kas minēta 2. punktā, bezriska likmju pamatā liek vienu vai vairākas tirgus ietekmētas mijmaiņas līknes, ko iestāde izmanto, lai novērtētu pozīcijas tirgū, piemēram, starpbanku piedāvātās likmes mijmaiņas līknes. Ja dati par tirgus ietekmētām mijmaiņas līknēm, kas aprakstītas 2. punktā un šā punkta pirmajā daļā, ir nepietiekami, bezriska likmes var atvasināt no piemērotākās valsts obligāciju līknes konkrētajai valūtai. Ja iestādes izmanto vispārējo procentu likmju riska faktorus, kas atvasināti saskaņā ar šā punkta otrajā daļā izklāstīto procedūru attiecībā uz valsts parāda instrumentiem, šos valsts parāda instrumentus neatbrīvo no kredītriska starpības riska pašu kapitāla prasībām. Gadījumos, kad nav iespējams atšķirt bezriska likmi no kredītriska starpības sastāvdaļas, jutīgumu pret šo riska faktoru piesaista gan vispārīgā procentu likmju riska, gan kredītriska starpības riska klasēm. 4. Vispārīgā procentu likmju riska faktoru gadījumā katra valūta veido atsevišķu kopu. Iestādes piešķir riska faktoriem tajā pašā kopā, bet ar atšķirīgu termiņu dažādas riska pakāpes saskaņā ar 6. iedaļu. Iestādes piemēro papildu riska faktorus attiecībā uz inflācijas risku tiem parāda instrumentiem, kuru naudas plūsmas ir funkcionāli atkarīgas no inflācijas rādītājiem. Minētie papildu riska faktori sastāv no viena vektora, ko katrai valūtai veido tirgus ietekmētas inflācijas likmes ar dažādiem termiņiem. Katram instrumentam šis vektors satur tik daudz sastāvdaļu, cik inflācijas likmes tiek izmantotas kā mainīgie lielumi iestādes cenu noteikšanas modelī attiecībā uz minēto instrumentu. 5. Iestādes aprēķina instrumenta jutīgumu pret papildu riska faktoru attiecībā uz inflācijas risku, kas minēts 4. punktā, kā instrumenta vērtības maiņu saskaņā ar tā cenu noteikšanas modeli, kuru izraisa pārbīde par vienu bāzes punktu katrā šā vektora sastāvdaļā. Katra valūta veido atsevišķu kopu. Katrā kopāiestādes atzīst inflāciju par atsevišķu riska faktoru – neatkarīgi no sastāvdaļu skaita katrā vektorā. Iestādes kopasietvaros kompensē visu jutīgumu pret inflāciju, kas aprēķināts tā, kā aprakstīts šajā punktā, lai radītu vienotu neto jutīgumu katrā kopā. 6. Parāda instrumenti, kuros ir ietverti maksājumi dažādās valūtās, arī ir pakļauti starpvalūtu bāzes riskam starp attiecīgajām valūtām. Ar jutīgumu saistītās metodes nolūkos riska faktori, kas iestādēm jāpiemēro, ir katras valūtas starpvalūtu bāzes risks attiecībā uz ASV dolāru vai euro. Iestādes aprēķina starpvalūtu bāzes, kas neattiecas ne uz ASV dolāra bāzi vai euro bāzi, kā “bāzi attiecībā uz ASV dolāru” vai “bāzi attiecība uz euro”. Katrs starpvalūtu bāzes riska faktors sastāv no viena vektora ar starpvalūtu bāzi, ko katrai valūtai veido atšķirīgi termiņi. Katram parāda instrumentam šis vektors satur tik daudz sastāvdaļu, cik inflācijas likmes tiek izmantotas kā mainīgie lielumi iestādes cenu noteikšanas modelī attiecībā uz minēto instrumentu. Katra valūta veido atsevišķu kopu. Iestādes aprēķina instrumenta jutīgumu pret starpvalūtu bāzes riska faktoru kā instrumenta vērtības maiņu saskaņā ar tā cenu noteikšanas modeli, kuru izraisa pārbīde par vienu bāzes punktu katrā šā vektora sastāvdaļā. Katra valūta veido atsevišķu kopu. Katrā kopāir divi iespējamie atšķirīgie riska faktori – bāze attiecībā uz euro un bāze attiecībā uz ASV dolāru, neatkarīgi no sastāvdaļu skaita katrā starpvalūtu bāzes vektorā. Maksimālais neto jutīgumu skaits katrā kopā ir divi. 7. Vega vispārīgo procentu likmju riska faktori, ko piemēro iespēju līgumiem ar pamatā esošiem instrumentiem, kas ir jutīgi pret vispārīgo procentu likmi, ir attiecīgo bezriska likmju izsecinātais svārstīgums, kā aprakstīts 2. un 3. punktā, un to piesaista kopām atkarībā no valūtas un attiecina uz šādiem termiņiem katrā kopā: 0,5 gadi, 1 gads, 3 gadi, 5 gadi un 10 gadi. Katrai valūtai ir viena kopa. Savstarpēja ieskaita nolūkos iestādes ņem vērā izsecināto svārstīgumu, kas saistīts ar to pašu bezriska likmi un attiecināts uz to pašu termiņu, lai veidotu to pašu riska faktoru. Ja iestādes attiecina izsecināto svārstīgumu uz termiņiem, kā minēts šajā punktā, piemēro šādas prasības:
8. Izliekuma vispārīgā procentu likmju riska faktori, kas iestādēm jāpiemēro, sastāv no viena bezriska likmju vektora, kas attiecībā uz katru valūtu raksturo konkrētu bezriska ienesīguma līkni. Katra valūta veido atsevišķu kopu. Katram instrumentam šis vektors satur tik daudz sastāvdaļu, cik daudz dažādi bezriska likmju termiņi tiek izmantoti kā mainīgie lielumi iestādes cenu noteikšanas modelī attiecībā uz minēto instrumentu. 9. Iestādes aprēķina instrumenta jutīgumu pret katru riska faktoru, ko izmanto izliekuma riska formulā, saskaņā ar 325.g pantu. Izliekuma riska nolūkos iestādes uzskata vektorus, kas atbilst dažādām ienesīguma līknēm un ar dažādu sastāvdaļu skaitu, par to pašu riska faktoru, ja minētie vektori atbilst tai pašai valūtai. Iestādes kompensē jutīgumu pret to pašu riska faktoru. Katrā kopā ir tikai viens neto jutīgums. Nav piemērojamas pašu kapitāla prasības izliekuma riskam attiecībā uz inflācijas risku un ar dažādām valūtām saistīto bāzes risku. 325.m pants Kredītriska starpības riska faktori attiecībā uz nevērtspapīrošanu 1. Delta kredītriska starpības riska faktori, kuri iestādēm jāpiemēro nevērtspapīrošanas instrumentiem, kas jutīgi pret kredītriska starpību, ir emitenta kredītriska starpības rādītāji minētajiem instrumentiem, kas secināti no attiecīgiem parāda instrumentiem un kredītriska mijmaiņas līgumiem un attiecināti uz katru šādu termiņu: 0,5 gadi, 1 gads, 3 gadi, 5 gadi un 10 gadi. Iestādes piemēro vienu riska faktoru katram emitentam un termiņam, neņemot vērā to, vai minētie emitenta kredītriska starpības rādītāji ir izsecināti no parāda instrumentiem vai kredītriska mijmaiņas līgumiem. Kopas ir sektora kopas, kā minēts 6. iedaļā, un katrā kopā ietilpst visi riska faktori, kas piesaistīti attiecīgajam sektoram. 2. Vega kredītriska starpības riska faktori, kuri iestādēm jāpiemēro iespēju līgumiem ar nevērtspapīrotiem pamatā esošiem instrumentiem, kas ir jutīgi pret kredītriska starpību, ir pamatā esošo instrumentu emitenta kredītriska starpības rādītāju izsecinātie svārstīgumi, kas izsecināti saskaņā ar 1. punktu, un tie ir attiecināmi uz šādiem termiņiem saskaņā ar iespēju līguma termiņu, ievērojot pašu kapitāla prasības: 0,5 gadi, 1 gads, 3 gadi, 5 gadi un 10 gadi. Tās pašas kopasizmanto kā kopas, ko izmanto attiecībā uz delta kredītriska starpības risku saistībā ar nevērtspapīrošanu. 3. Izliekuma kredītriska starpības riska faktori, kas iestādēm jāpiemēro nevērtspapīrošanas instrumentiem, sastāv no viena kredītriska starpības rādītāju vektora, kas raksturo konkrētā emitenta kredītriska starpības līkni. Katram instrumentam šis vektors satur tik daudz sastāvdaļu, cik daudz dažādu kredītriska starpības rādītāju termiņu tiek izmantoti kā mainīgie lielumi iestādes cenu noteikšanas modelī attiecībā uz minēto instrumentu. Tās pašas kopasizmanto kā kopas, ko izmanto attiecībā uz delta kredītriska starpības risku saistībā ar nevērtspapīrošanu. 4. Iestādes aprēķina instrumenta jutīgumu pret katru riska faktoru, ko izmanto izliekuma riska formulā, saskaņā ar 325.g pantu. Izliekuma riska nolūkos iestādes ņem vērā vektorus, kas izsecināti vai nu no attiecīgiem parāda instrumentiem, vai kredītriska mijmaiņas līgumiem un ar dažādu sastāvdaļu skaitu, kā to pašu riska faktoru, ar noteikumu, ka šie vektori atbilst tam pašam emitentam. 325.n pants Kredītriska starpības riska faktori attiecībā uz vērtspapīrošanu 1. Iestādes piemēro kredītriska starpības riska faktorus, kas minēti 3. punktā, vērtspapīrošanas pozīcijām, kas iekļautas ACTP, kā minēts 325. panta 6., 7. un 8 punktā. Iestādes piemēro kredītriska starpības riska faktorus, kas minēti 5. punktā, vērtspapīrošanas pozīcijām, kas nav iekļautas ACTP, kā minēts 325. panta 6., 7. un 8. punktā. 2. Kopas, kuras piemēro ACTP iekļautās vērtspapīrošanas kredītriska starpības riskam, ir tās pašas kā kopas, kuras piemēro nevērtspapīrošanas kredītriska starpības riskam, kā minēts 6. iedaļā. Kopas, kuras piemērojamas tādas vērtspapīrošanas kredītriska starpības riskam, kas nav iekļautas ACTP, ir specifiskas minētās riska klases kategorijai, kā minēts 6. iedaļā. 3. Kredītriska starpības riska faktori, ko iestādes piemēro vērtspapīrošanas pozīcijām, kas iekļautas ACTP, ir šādi:
4. Iestādes aprēķina vērtspapīrošanas pozīcijas jutīgumu pret katru riska faktoru, ko izmanto izliekuma riska formulā, kā norādīts 325.g pantā. Izliekuma riska nolūkos iestādes ņem vērā vektorus, kas izsecināti vai nu no attiecīgiem parāda instrumentiem, vai kredītriska mijmaiņas līgumiem un ar dažādu sastāvdaļu skaitu, kā to pašu riska faktoru, ar noteikumu, ka šie vektori atbilst tam pašam emitentam. 5. Kredītriska starpības riska faktori, kuri iestādēm jāpiemēro vērtspapīrošanas pozīcijām, kas nav iekļautas ACTP, attiecas uz laidiena starpību, nevis uz pamatā esošo instrumentu starpību, un tie ir šādi:
325.o pants Kapitāla vērtspapīru riska faktori 1. Kopas visiem kapitāla vērtspapīru riska faktoriem ir sektora kopas, kas minētas 6. iedaļā. 2. Kapitāla vērtspapīru delta riska faktori, kas iestādēm jāpiemēro, ir visas kapitāla vērtspapīru tūlītējās cenas un visi kapitāla vērtspapīru repo likmes. Kapitāla vērtspapīru riska nolūkos specifiskā kapitāla vērtspapīru repo līkne ir vienots riska faktors, kas izteikts kā repo likmju vektors dažādiem termiņiem. Katram instrumentam šis vektors satur tik daudz sastāvdaļu, cik daudz dažādi repo likmju termiņi tiek izmantoti kā mainīgie lielumi iestādes cenu noteikšanas modelī attiecībā uz minēto instrumentu. Iestādes aprēķina instrumenta jutīgumu pret kapitāla vērtspapīru riska faktoru kā instrumenta vērtības maiņu saskaņā ar tā cenu noteikšanas modeli, kuru izraisa pārbīde par vienu bāzes punktu katrā šā vektora sastāvdaļā. Iestādes kompensē jutīgumu pret repo likmju riska faktoru tam pašam kapitāla vērtspapīram, neņemot vērā sastāvdaļu skaitu katrā vektorā. 3. Kapitāla vērtspapīru vega riska faktori, kuri iestādēm jāpiemēro iespēju līgumiem ar pamatā esošiem instrumentiem, kas ir jutīgi pret kapitālu, ir kapitāla vērtspapīru tūlītējo cenu izsecinātie svārstīgumi, kas ir attiecināmi uz šādiem termiņiem saskaņā ar attiecīgo iespēju līgumu termiņiem, ievērojot pašu kapitāla prasības: 0,5 gadi, 1 gads, 3 gadi, 5 gadi un 10 gadi. Attiecībā uz kapitāla vērtspapīru repo likmēm nav vega riska pašu kapitāla prasību. 4. Kapitāla vērtspapīru izliekuma riska faktori, kas iestādēm jāpiemēro iespēju līgumiem ar pamatā esošiem instrumentiem, kas ir jutīgi pret kapitālu, ir visas kapitāla vērtspapīru tūlītējās cenas, neņemot vērā attiecīgo iespēju līgumu termiņus. Attiecībā uz kapitāla vērtspapīru repo likmēm nav izliekuma riska pašu kapitāla prasību. 325.p pants Preču riska faktori 1. Kopas visiem preču riska faktoriem ir sektora kopas, kas minētas 6. iedaļā. 2. Preču delta riska faktori, kas iestādēm jāpiemēro preču jutīgiem instrumentiem, ir visas preču tūlītējās cenas pa preču veidiem un uz katru šādu termiņu: 0,25 gadi, 0,5 gadi, 1 gads, 2 gadi, 3 gadi, 5 gadi, 10 gadi, 15 gadi, 20 gadi un 30 gadi. Iestādes ņem vērā tikai divas preču cenas tam pašam preču veidam un ar to pašu termiņu, lai veidotu vienu un to pašu riska faktoru, ja juridisko noteikumu kopa attiecībā uz piegādes vietu ir identiska. 3. Preču vega riska faktori, kuri iestādēm jāpiemēro iespēju līgumiem ar pamatā esošiem instrumentiem, kas ir jutīgi pret precēm, ir preču cenu izsecinātie svārstīgumi katram preču veidam, kas ir attiecināmi uz šādiem termiņiem saskaņā ar attiecīgo iespēju līgumu termiņiem, ievērojot pašu kapitāla prasības: 0,5 gadi, 1 gads, 3 gadi, 5 gadi un 10 gadi. Iestādes uzskata jutīgumu pret to pašu preču veidu, kas piesaistīts tam pašam termiņam, par vienu riska faktoru, kuru iestādes pēc tam kompensē. 4. Preču izliekuma riska faktori, kas iestādēm jāpiemēro iespēju līgumiem ar pamatā esošiem instrumentiem, kas ir jutīgi pret precēm, ir viena preču cenu kopa ar dažādiem termiņiem katram preču veidam, izsakot to kā vektoru. Katram instrumentam šis vektors satur tik daudz sastāvdaļu, cik daudz dažādu minēto preču cenu tiek izmantots kā mainīgie lielumi iestādes cenu noteikšanas modelī attiecībā uz minēto instrumentu. Iestādes nesadala preču cenas pēc piegādes vietas. Instrumenta jutīgumu pret katru riska faktoru, ko izmanto izliekuma riska formulā, aprēķina saskaņā ar 325.g pantu. Izliekuma riska nolūkā iestādes ņem vērā vektorus ar dažādu sastāvdaļu skaitu, lai veidotu to pašu riska faktoru, ja minētie vektori atbilst tam pašam preču veidam. 325.q pants Ārvalstu valūtas riska faktori 1. Ārvalstu valūtas delta riska faktori, kuri iestādēm jāpiemēro instrumentiem, kas jutīgi pret valūtas maiņu, ir visi tūlītējās valūtas maiņas rādītāji starp valūtu, kurā instruments ir izteikts, un iestādes pārskata sniegšanas valūtu. Katram valūtu pārim ir viena kopa, kas satur vienu riska faktoru un vienu neto jutīgumu. 2. Ārvalstu valūtas vega riska faktori, kuri iestādēm jāpiemēro iespēju līgumiem ar pamatā esošiem instrumentiem, kas jutīgi pret valūtas maiņu, ir maiņas kursa izsecinātais svārstīgums starp 1. punktā minētajiem valūtu pāriem. Minēto maiņas kursa izsecināto svārstīgumu attiecina uz šādiem termiņiem saskaņā ar atbilstošo iespēju līgumu termiņiem, ievērojot pašu kapitāla prasības: 0,5 gadi, 1 gads, 3 gadi, 5 gadi un 10 gadi. 3. Ārvalstu valūtas izliekuma riska faktori, kuri iestādēm jāpiemēro iespēju līgumiem ar pamatā esošiem instrumentiem, kas jutīgi pret valūtas maiņu, ir tie paši, kas minēti 1. punktā. 4. Iestādēm nav jānodala valūtas iekšzonas un ārzonas varianti attiecībā uz visiem ārvalstu valūtas delta, vega un izliekuma riska faktoriem.
325.r pants Delta riska jutīgums 1. Iestādes aprēķina delta vispārīgo procentu likmju riska jutīgumu (GIRR) šādi:
2. Iestādes aprēķina delta kredītriska starpības riska jutīgumu visām vērtspapīrošanas un nevērtspapīrošanas pozīcijām šādi:
kur:
3. Iestādes aprēķina delta kapitāla vērtspapīru riska jutīgumu šādi:
4. Iestādes aprēķina delta preču riska jutīgumu pret katru riska faktoru “k” šādi:
kur:
5. Iestādes aprēķina delta ārvalstu valūtas riska jutīgumu pret katru ārvalstu valūtu riska faktoru “k” šādi:
kur:
325.s pants Vega riska jutīgums 1. Iestādes aprēķina iespējas līguma vega riska jutīgumu pret konkrētu riska faktoru “k” šādi:
kur:
2. Attiecībā uz riska klasēm, kurās vega riska faktoriem ir termiņa dimensija, bet noteikumi par riska faktoru attiecināšanu nav piemērojami, jo iespēju līgumiem nav termiņa, iestādes attiecina šos riska faktorus uz ilgāko paredzēto termiņu. Uz šiem iespēju līgumiem attiecas atlikušo risku papildinājums. 3. Attiecībā uz iespēju līgumiem, kuriem nav noteikta norunas cena vai barjera, un iespēju līgumiem ar vairākām norunas cenām vai barjerām iestādes piemēro attiecināšanu uz norunas cenām un termiņiem, kurus iestāde izmanto iekšēji, lai noteiktu cenu iespējas līgumam. Uz šiem iespēju līgumiem arī attiecas atlikušo risku papildinājums. 4. Iestādes neaprēķina vega risku vērtspapīrošanas laidieniem, kas iekļauti ACTP, kā minēts 325. panta 6., 7. un 8. punktā, ja tiem nav izsecināta svārstīguma. Minētajiem vērtspapīrošanas laidieniem aprēķina delta un izliekuma riska pašu kapitāla prasības. 325.t pants Prasības jutīguma aprēķiniem 1. Iestādes atvasina jutīgumu no iestādes cenu noteikšanas modeļiem, kas kalpo par pamatu ziņošanai par peļņu un zaudējumiem augstākajai vadībai, izmantojot šajā apakšiedaļā izklāstītās formulas. Atkāpjoties no pirmās daļas, kompetentās iestādes var prasīt iestādei, kam piešķirta atļauja izmantot alternatīvu iekšējo modeļu pieeju, kas izklāstīta 1.b nodaļā, lai tā izmantotu iekšējo modeļu pieejas riska mērīšanas modeļa cenu noteikšanas funkcijas, aprēķinot jutīgumu saskaņā ar šo nodaļu un aprēķinot pašu kapitāla prasības tirgus riskam un ziņojot par tām saskaņā ar 430.b panta 3. punktu. 2. Aprēķinot delta riska jutīgumu instrumentiem ar izvēles iespēju, kā minēts 325.e panta 2. punkta a) apakšpunktā, iestādes var pieņemt, ka izsecinātā svārstīguma riska faktori paliek nemainīgi. 3. Aprēķinot vega riska jutīgumu instrumentiem ar izvēles iespēju, kā minēts 325.e panta 2. punkta b) apakšpunktā, piemēro šādas prasības:
4. Iestādes aprēķina visus jutīguma veidus, izņemot jutīgumu pret kredīta vērtības korekcijām. 5. Atkāpjoties no 1. punkta, iestāde pēc kompetento iestāžu atļaujas saņemšanas, aprēķinot tirdzniecības portfeļa pozīcijas pašu kapitāla prasības saskaņā ar šo nodaļu, var izmantot alternatīvas delta riska jutīguma definīcijas, ar noteikumu, ka iestāde atbilst visiem šādiem nosacījumiem:
6. Atkāpjoties no 1. punkta, iestāde pēc kompetento iestāžu atļaujas saņemšanas, aprēķinot tirdzniecības portfeļa pozīcijas pašu kapitāla prasības saskaņā ar šo nodaļu, var aprēķināt vega jutīgumu, pamatojoties uz alternatīvo jutīguma definīciju lineāro transformāciju, ar noteikumu, ka iestāde atbilst šādiem abiem nosacījumiem:
325.u pants Pašu kapitāla prasības atlikušajiem riskiem 1. Papildus pašu kapitāla prasībām tirgus riskam, kas izklāstītas 2. iedaļā, iestādes instrumentiem, kurus ietekmē atlikušie riski, piemēro papildu pašu kapitāla prasības saskaņā ar šo pantu. 2. Uzskata, ka instrumentus ietekmē atlikušie riski, ja tie atbilst kādam no šiem nosacījumiem:
3. Iestādes aprēķina papildu pašu kapitāla prasības, kas minētas 1. punktā, kā summu, ko veido 2. punktā minēto instrumentu bruto nosacītās summas, reizinot ar šādām riska pakāpēm:
4. Atkāpjoties no 1. punkta prasībām, iestāde nepiemēro pašu kapitāla prasību attiecībā uz atlikušajiem riskiem tādam instrumentam, kas atbilst jebkuram no šādiem nosacījumiem:
5. EBI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektu, lai precizētu, kas ir eksotisks pamatā esošs instruments un kuri instrumenti ir instrumenti, kurus ietekmē atlikušie riski, 2. punkta nolūkos. Izstrādājot minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu, EBI analizē, vai ilgmūžības risks, laika apstākļi, dabas katastrofas un nākotnē īstenojams svārstīgums būtu uzskatāms par eksotiskiem pamatā esošiem instrumentiem. EBI šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai iesniedz līdz 2021. gada 28. jūnijam. Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, pieņemot pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.–14. pantu.
325.v pants Definīcijas un vispārīgi noteikumi 1. Šajā iedaļā piemēro šādas definīcijas:
2. Pašu kapitāla prasības attiecībā uz saistību neizpildes risku piemēro parāda un kapitāla vērtspapīru instrumentiem, atvasinātiem instrumentiem ar minētajiem instrumentiem kā pamatā esošiem instrumentiem, un atvasinātiem instrumentiem, kuru izmaksas vai patiesās vērtības ietekmē parādnieka saistību neizpilde, ja šis parādnieks nav darījumu partneris pašam atvasinātajam instrumentam. Iestādes aprēķina saistību neizpildes riska prasības atsevišķi katram šādam instrumentu veidam – nevērtspapīrošanas instrumenti, vērtspapīrošanas instrumenti, kas nav iekļauti ACTP, un vērtspapīrošanas instrumenti, kas ir iekļauti ACTP. Galīgās pašu kapitāla prasības attiecībā uz saistību neizpildes risku iestādei ir minēto triju sastāvdaļu summa.
325.w pants Pēkšņas saistību neizpildes bruto summas 1. Iestādes aprēķina JTD bruto summas katram garajam riska darījumam ar parāda instrumentiem šādi:
2. Iestādes aprēķina JTD bruto summas katram īsajam riska darījumam ar parāda instrumentiem šādi:
3. Lai veiktu 1. un 2. punktā izklāstītos aprēķinus, LGD attiecībā uz parāda instrumentiem, kas iestādēm jāpiemēro, ir šādi:
4. Lai veiktu 1. un 2. punktā izklāstītos aprēķinus, nosacītās summas nosaka šādi:
5. Attiecībā uz riska darījumiem ar kapitāla vērtspapīru instrumentiem, iestādes aprēķinot JTD bruto summas, neizmanto formulas, kas minētas 1. un 2. punktā, bet šādas formulas:
6. Iestādes piesaista kapitāla vērtspapīru instrumentiem LGD 100 % apmērā, lai veiktu aprēķinus, kas izklāstīti 5. punktā. 7. Attiecībā uz riska darījumiem ar saistību neizpildes risku, kas izriet no atvasinātajiem instrumentiem, kuru maksājumi parādnieka saistību neizpildes gadījumā nav saistīti ar šā parādnieka emitētā konkrētā instrumenta nosacīto summu vai ar parādnieka LGD, vai ar šā parādnieka emitētu instrumentu, iestādes izmanto alternatīvas metodikas, aplēšot JTD bruto summas. 8. EBI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektu, lai precizētu:
EBI šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai iesniedz līdz 2021. gada 28. jūnijam. Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, pieņemot pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.–14. pantu. 325.x pants Pēkšņas saistību neizpildes neto summas 1. Iestādes aprēķina JTD neto summas, veicot savstarpēju ieskaitu attiecībā uz JTD bruto summas īsajiem riska darījumiem un garajiem riska darījumiem. Savstarpējs ieskaits ir iespējams tikai starp tā paša parādnieka riska darījumiem, ja īsajiem riska darījumiem ir tāda pati vai zemāka prioritāte kā garajiem riska darījumiem. 2. Savstarpējs ieskaits ir vai nu pilnīgs, vai daļējs, atkarībā no kompensējamajiem riska darījumu termiņiem:
3. Ja savstarpējs ieskaits nav iespējams, JTD bruto summas ir vienādas ar JTD neto summām tādu riska darījumu gadījumā, kuru termiņš ir viens gads vai ilgāk. JTD bruto summas ar termiņu, kas īsāks par vienu gadu, tiek reizinātas ar riska darījuma termiņa attiecību pret vienu gadu, bet ne mazāk par trim mēnešiem, lai aprēķinātu JTD neto summas. 4. Šā panta 2. un 3. punkta nolūkos drīzāk izmanto atvasināto instrumentu līgumu termiņus, nevis tiem pamatā esošo instrumentu termiņus. Naudas kapitāla vērtspapīru riska darījumiem piesaista vai nu viena gada, vai triju mēnešu termiņu, pēc iestādes ieskatiem. 325.y pants Pašu kapitāla prasību attiecībā uz saistību neizpildes risku aprēķināšana 1. JTD neto summas, neatkarīgi no darījumu partnera veida, reizina ar saistību neizpildes riska pakāpēm, kas atbilst to kredītkvalitātei, kā norādīts 2. tabulā. 2. tabula
2. Riska darījumi, kas iegūtu 0 % riska pakāpi saskaņā ar standartizēto pieeju kredītriskam atbilstoši II sadaļas 2. nodaļai, iegūst 0 % saistību neizpildes riska pakāpi attiecībā uz pašu kapitāla prasībām attiecībā uz saistību neizpildes risku. 3. Svērto neto JTD piesaista šādām kopām– uzņēmumi, valstis un pašvaldības/municipalitātes. 4. JTD svērtās neto summas apkopo katrā kopā, izmantojot šādu formulu:
Lai aprēķinātu DRCb un WtS, visas kopā esošās pozīcijas garās un īsās pozīcijas apvieno attiecībā uz visām pozīcijām grupā neatkarīgi no to kredītkvalitātes pakāpes, kurai šīs pozīcijas piesaistītas, lai tādējādi aprēķinātu ar kopu saistītas pašu kapitāla prasības attiecībā uz saistību neizpildes risku. 5. Galīgās pašu kapitāla prasības attiecībā uz saistību neizpildes risku nevērtspapīrošanas instrumentiem aprēķina kā kopaslīmeņa pašu kapitāla prasību vienkāršu summu.
325.z pants Pēkšņas saistību neizpildes summas 1. Pēkšņas saistību neizpildes bruto summas attiecībā uz vērtspapīrošanas riska darījumiem ir to tirgus vērtība vai, ja tirgus vērtība nav pieejama, to patiesā vērtība, kas noteikta saskaņā ar piemērojamām grāmatvedības pamatnostādnēm. 2. Pēkšņas saistību neizpildes neto summas nosaka, veicot pēkšņas saistību neizpildes garo riska darījumu bruto summu un pēkšņas saistību neizpildes īso riska darījumu bruto summu savstarpēju ieskaitu. Savstarpējs ieskaits ir iespējams tikai starp vērtspapīrošanas riska darījumiem ar to pašu pamatā esošo aktīvu portfeli un no tā paša laidiena. Nav atļauts savstarpējs ieskaits starp vērtspapīrošanas riska darījumiem ar dažādiem pamatā esošiem aktīvu portfeļiem, pat ja savienojuma un atsaistes punkti ir tie paši. 3. Ja, sadalot vai apvienojot esošos vērtspapīrošanas riska darījumus, citus esošos vērtspapīrošanas riska darījumus var pilnībā atkārtot, izņemot termiņu dimensiju, riska darījumus, kas izriet no minētās sadalīšanas vai apvienošanas, savstarpēja ieskaita nolūkos var izmantot esošo vērtspapīru riska darījumu vietā. 4. Ja, sadalot vai apvienojot pamatā esošu parādnieku riska darījumus, ir iespējams pilnībā atkārtot visu esoša vērtspapīrošanas riska darījuma laidiena struktūru, riska darījumus, kas izriet no minētās sadalīšanas vai apvienošanas, savstarpēja ieskaita nolūkos var izmantot esošo vērtspapīru riska darījumu vietā. Ja pamatā esošus parādniekus izmanto šādā veidā, tos izslēdz no nevērtspapīrošanas saistību neizpildes riska aprēķina. 5. Regulas 325.x pantu piemēro gan esošiem vērtspapīrošanas riska darījumiem, gan vērtspapīrošanas riska darījumiem, ko izmanto saskaņā ar šā panta 3. vai 4. punktu. Attiecīgie termiņi ir vērtspapīrošanas laidienu termiņi. 325.aa pants Pašu kapitāla prasību attiecībā uz saistību neizpildes risku vērtspapīrošanas instrumentiem aprēķināšana 1. Vērtspapīrošanas riska darījumu JTD neto summas reizina ar 8 % no riska pakāpes, ko piemēro attiecīgajam vērtspapīrošanas riska darījumam, tostarp VPS vērtspapīrošanai, netirdzniecības portfelī saskaņā ar pieeju hierarhiju, kas izklāstīta II sadaļas 5. nodaļas 3. iedaļā, un neatkarīgi no darījumu partnera veida. 2. Viena gada termiņu piemēro visiem laidieniem, kuriem riska pakāpes aprēķina saskaņā ar SEC-IRBA un SEC-ERBA. 3. Attiecībā uz risku svērtās JTD summas individuāliem naudas vērtspapīrošanas riska darījumiem ierobežo ar šīs pozīcijas patieso vērtību. 4. Attiecībā uz risku svērtās neto JTD summas piesaista šādām kopām:
Pirmās daļas nolūkos 11 aktīvu klases ir šādas: uz aktīviem balstīti komerciāli vērtspapīri (ABKV), autokredīti/līzings, ar mājokļu hipotēkām nodrošināti vērtspapīri (RMBS), kredītkartes, ar komerciālām hipotēkām nodrošināti vērtspapīri (CMBS), nodrošinātās kredītsaistības, nodrošinātas parādsaistības kvadrātā (CDO kvadrātā), mazie un vidējie uzņēmumi (MVU), studiju kreditēšana, pārējā mazumtirdzniecība un pārējā vairumtirdzniecība. Četri reģioni ir Āzija, Eiropa, Ziemeļamerika un pārējā pasaule. 5. Lai piesaistītu vērtspapīrošanas riska darījumu kādai kopai, iestādes paļaujas uz tirgū plaši lietoto klasifikāciju. Iestādes katru vērtspapīrošanas riska darījumu piesaista tikai vienai 4. punktā minētajai kopai. Jebkuru vērtspapīrošanas riska darījumu, kuru iestāde nevar piesaistīt kopai attiecībā uz aktīvu klasi vai reģionu, attiecīgi piesaista kategorijām “pārējā mazumtirdzniecība”, “pārējā vairumtirdzniecība” vai reģionam “pārējā pasaule”. 6. Svērtās neto JTD summas apkopo katrā kopā tāpat, kā attiecībā uz nevērtspapīrošanas riska darījumu saistību neizpildes risku, izmantojot formulu, kas minēta 325.y panta 4. punktā, un tās veido pašu kapitāla prasību attiecībā uz saistību neizpildes risku katrai kopai. 7. Galīgo pašu kapitāla prasību attiecībā uz saistību neizpildes risku vērtspapīrošanas instrumentiem, kas nav iekļauti ACTP, aprēķina kā vienkāršu kopas līmeņa pašu kapitāla prasību summu.
325.ab pants Darbības joma 1. Attiecībā uz ACTP pašu kapitāla prasībās iekļauj saistību neizpildes risku vērtspapīrošanas riska darījumiem un nevērtspapīrošanas riska ierobežojumiem. Šos riska ierobežojumus izslēdz no nevērtspapīrošanas saistību neizpildes riska aprēķiniem. Ieguvums, kas rodas veicot diversifikāciju starp pašu kapitāla prasību attiecībā uz saistību neizpildes risku nevērtspapīrošanas instrumentiem, pašu kapitāla prasību attiecībā uz saistību neizpildes risku vērtspapīrošanas instrumentiem, kas nav iekļauti ACTP, un pašu kapitāla prasību attiecībā uz saistību neizpildes risku vērtspapīrošanas instrumentiem, kas ir iekļauti ACTP, netiek ņemts vērā. 2. Attiecībā uz tirgotiem nevērtspapīrošanas kredīta un kapitāla vērtspapīru atvasinātiem instrumentiem, JTD summas individuālajām sastāvdaļām nosaka, izmantojot caurskatīšanas pieeju. 325.ac pants Pēkšņas saistību neizpildes summas attiecībā uz ACTP 1. Šajā pantā piemēro šādas definīcijas:
2. JTD bruto summas attiecībā uz vērtspapīrošanas riska darījumiem un nevērtspapīrošanas riska darījumiem ACTP ir to tirgus vērtība vai, ja tirgus vērtība nav pieejama, to patiesā vērtība, kas noteikta saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu. 3. N-tā saistību nepildīšanas gadījuma produktus atzīst par sadalītiem produktiem ar šādiem savienošanas un atsaistes punktiem:
4. JTD neto summas nosaka, veicot savstarpēju ieskaitu starp JTD garo riska darījumu bruto summām un JTD īso riska darījumu bruto summām. Savstarpējs ieskaits ir iespējams tikai starp riska darījumiem, kas citādi ir identiski, izņemot termiņu. Savstarpējs ieskaits ir iespējams tikai šādā veidā:
325.ad pants Pašu kapitāla prasības attiecībā uz saistību neizpildes risku attiecībā uz ACTP aprēķināšana 1. JTD neto summas reizina:
2. Attiecībā uz risku JTD svērtās neto summas piesaista kopām, kas atbilst indeksam. 3. JTD svērtās neto summas apkopo katrā kopā, izmantojot šādu formulu:
4. Iestādes aprēķina ACTP saistību neizpildes riska pašu kapitāla prasības, izmantojot šādu formulu:
kur:
325.ae pants Riska pakāpes vispārīgam procentu likmju riskam 1. Attiecībā uz valūtām, kas nav iekļautas likvīdāko valūtu apakškategorijā, kā minēts 325.bd panta 7. punkta b) apakšpunktā, riska pakāpes jutīgumam pret bezriska likmes riska faktoriem katrai 3. tabulā iekļautajai kopai precizē, ievērojot 461.a pantā minēto deleģēto aktu. 3. tabula
2. Kopīgu riska pakāpi gan visam jutīgumam pret inflāciju, gan starpvalūtu bāzes riska faktoriem precizē deleģētajā aktā, kas minēts 461.a pantā. 3. Attiecībā uz valūtām, kas ir iekļautas likvīdāko valūtu apakškategorijā, kā minēts 325. bd panta 7. punkta b) apakšpunktā, un iestādes vietējo valūtu, bezriska likmes riska faktoru riska pakāpes ir riska pakāpes, kas minētas 3. tabulā, dalot tās ar √2. 325.af pants Kopas iekšējās korelācijas attiecībā uz vispārīgo procentu likmju risku 1. Divu svērto jutīgumu korelāciju starp vispārīgā procentu likmes riska faktoriem WSk un WSl, kas ir tajā pašā kopāun ar to pašu piesaistīto termiņu, tomēr ar atbilstību dažādām līknēm, ρkl nosaka kā 99,90 %. 2. Divu svērto jutīgumu korelāciju starp vispārīgā procentu likmes riska faktoriem WSk un WSl, kas ir tajā pašā kopā, ar atbilstību tai pašai līknei, bet ar dažādiem termiņiem, nosaka saskaņā ar šādu formulu:
kur:
3. Attiecībā uz diviem vispārīgā procentu likmes riska faktoru WSk un WSl svērtajiem jutīgumiem tajā pašā kopā, ar atbilstību dažādām līknēm un ar dažādiem termiņiem, korelācija ρkl ir vienāda ar korelācijas parametru, kas minēts 2. punktā, reizinot to ar 99,90 %. 4. Attiecībā uz vispārīgā procentu likmes riska faktoru WSk jebkuru attiecīgo svērto jutīgumu un inflācijas riska faktoru WSl jebkuru attiecīgo svērto jutīgumu, korelāciju nosaka kā 40 %. 5. Attiecībā uz starpvalūtu bāzes riska faktoru WSk jebkuru attiecīgo svērto jutīgumu un vispārīgā procentu likmes riska faktoru WSl jebkuru attiecīgo svērto jutīgumu, tostarp attiecībā uz citu starpvalūtu bāzes riska faktoru, korelāciju nosaka kā 0 %. 325. ag pants Kopu korelācijas attiecībā uz vispārīgo procentu likmju risku 1. Parametru γbc = 50 % izmanto, lai apkopotu riska faktorus, kas pieder dažādām kopām. 2. Parametru ybc = 80 % izmanto, lai apkopotu procentu likmes riska faktoru, pamatojoties uz 325.av panta 3. punktā minēto valūtu, un procentu likmes riska faktoru, pamatojoties uz euro. 325.ah pants Riska pakāpes nevērtspapīrošanas kredītriska starpības riskam instrumentiem 1. Riska pakāpes jutīgumam pret kredītriska starpības riska faktoriem attiecībā uz nevērtspapīrošanu visās 4. tabulā iekļautajās kopās ir tādas pašas attiecībā uz visiem termiņiem (0,5 gadi, 1 gads, 3 gadi, 5 gadi un 10 gadi). 4. tabula
2. Lai piesaistītu riska darījumu sektoram, iestādes izmanto klasifikāciju, kas tiek plaši lietota tirgū, lai sadalītu emitentus pa sektoriem. Iestādes piesaista katru emitentu tikai vienai sektora kopai, kas norādīta 4. tabulā. Jebkura tāda emitenta riska darījumus, kuru iestāde nevar šādā veidā piesaistīt kādam sektoram, piesaista 4. tabulas 18. kopai. 325.ai pants Kopas iekšējās korelācijas kredītriska starpības riskam attiecībā uz nevērtspapīrošanas instrumentiem 1. Starp diviem jutīgumiem WSk un WSl tajā pašā kopā korelācijas parametru ρkl nosaka šādi:
2. Šā panta 1. punktā minētos korelācijas parametrus nepiemēro 325.ah panta 1. punkta 4. tabulas 18. kopai. Kapitāla prasība attiecībā uz delta riska aprēķināšanas formulu 18. kopā ir vienāda ar summu, ko veido minētajā kopā piesaistīto neto svērto jutīgumu absolūtās vērtības:
325. aj pants Korelācijas starp kopām kredītriska starpības riskam attiecībā uz nevērtspapīrošanas instrumentiem Korelācijas parametru γbc, ko piemēro dažādu kopujutīgumu apkopojumam, nosaka kā:
325.ak pants Riska pakāpes kredītriska starpības riska vērtspapīrošanas instrumentiem, kas iekļauti ACTP Riska pakāpes jutīgumam pret kredītriska starpības vērtspapīrošanas, kas iekļauti ACTP, riska faktoriem visās kopās ir tās pašas attiecībā uz visiem termiņiem (0,5 gadi, 1 gads, 3 gadi, 5 gadi un 10 gadi), un attiecībā uz katru 6. tabulā iekļauto koputās precizē saskaņā ar 461.a pantā minēto deleģēto aktu: 6. tabula
325.al pants Korelācijas kredītriska starpības riskam vērtspapīrošanas instrumentiem, kas iekļauti ACTP 1. Delta riska korelāciju ρkl nosaka saskaņā ar 325.ai pantu, izņēmums – šā punkta nolūkos ρkl (bāze) ir vienāds ar 1, ja divi jutīgumi attiecas uz tām pašām līknēm, citos gadījumos tas ir vienāds ar 99,00 %. 2. Korelāciju γbc atvasina saskaņā ar 325.aj pantu. 325.am pants Riska pakāpes kredītriska starpības riskam vērtspapīrošanas instrumentiem, kas nav iekļauti ACTP 1. Riska pakāpes jutīgumam pret kredītriska starpības vērtspapīrošanas, kas nav iekļauti ACTP, riska faktoriem visās 7. tabulā iekļautajās kopāsir tās pašas attiecībā uz visiem termiņiem (0,5 gadi, 1 gads, 3 gadi, 5 gadi un 10 gadi), un attiecībā uz katru 7. tabulā iekļauto koputās precizē saskaņā ar 461.a pantā minēto deleģēto aktu: 7. tabula
2. Lai piesaistītu riska darījumu sektoram, iestādes izmanto klasifikāciju, kas tiek plaši lietota tirgū, lai sadalītu emitentus pa sektoriem. Iestādes piesaista katru laidienu vienai sektora kopai, kas norādīta 7. tabulā. Jebkura tāda laidiena riska darījumi, kuru iestāde nevar šādi piesaistīt sektoram, piesaista 25. kopai. 325.an pants Kopas iekšējās korelācijas kredītriska starpības riska vērtspapīrošanas instrumentiem, kas nav iekļauti ACTP 1. Starp diviem jutīgumiem WSk un WSl tai pašā kopā korelācijas parametru ρkl nosaka šādi:
2. Panta 1. punktā minētos korelācijas parametrus nepiemēro 25. kopai 325.am panta 1. punkta 7. tabulā. Pašu kapitāla prasība attiecībā uz delta riska apkopošanas formulu 25. kopā ir vienāda ar summu, ko veido minētajai kopaipiesaistīto neto svērto jutīgumu absolūtās vērtības:
325.ao pants Korelācijas starp kopāmkredītriska starpības riska vērtspapīrošanas instrumentiem, kas nav iekļauti ACTP 1. Korelācijas parametru γbc c piemēro dažādu kopujutīgumu apkopojumam un to nosaka kā 0 %. 2. Pašu kapitāla prasību 25. kopaipieskaita vispārējā riska klases līmeņa kapitālam, bez diversifikācijas vai riska ierobežošanas ietekmes, kas atzīta jebkurā citā kopā. 325.ap pants Riska pakāpes kapitāla vērtspapīru riskam 1. Riska pakāpes jutīgumam pret kapitāla vērtspapīru un to repo likmes riska faktoriem attiecībā uz katru 8. tabulā iekļauto kopuprecizē saskaņā ar 461.a pantā minēto deleģēto aktu: 8. tabula
2. Šā panta nolūkos tas, kas ir maza un liela tirgus kapitalizācija, tiek precizēts 325.bd panta 7. punktā minētajos regulatīvajos tehniskajos standartos. 3. Šā panta nolūkos EBI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, lai precizētu to, kas ir jaunietekmes tirgus ekonomika un kas ir attīstītā ekonomika. EBI minētos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai iesniedz līdz 2021. gada 28. jūnijam. Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, pieņemot pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar procedūru, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.–14. pantā. 4. Lai piesaistītu riska darījumu sektoram, iestādes izmanto klasifikāciju, kas tiek plaši lietota tirgū, lai sadalītu emitentus pa sektoriem. Iestādes piesaista katru emitentu vienai sektora kopai8. tabulā un piesaista visus emitentus no tās pašas nozares tam pašam sektoram. Jebkura tāda emitenta riska darījumus, kuru iestāde nevar šādi piesaistīt kādam sektoram, piesaista 8. tabulas 11. kopai. Daudznacionālus vai vairāku sektoru kapitāla vērtspapīru emitentus piesaista konkrētai kopai, pamatojoties uz būtiskāko reģionu un sektoru, kurā šie emitenti darbojas. 325.aq pants Kopas iekšējās korelācijas kapitāla vērtspapīru riskam 1. Delta riska korelācijas parametru ρkl starp diviem jutīgumiem WSk un WSl tajā pašā kopā nosaka kā 99,90 %, kur viens no tiem ir jutīgums pret tūlītējo kapitāla vērtspapīru cenu un otrs ir jutīgums pret kapitāla vērtspapīru repo likmi, un abi attiecas uz to pašu kapitāla vērtspapīru emitentu. 2. Citos gadījumos, kas nav minēti 1. punktā, korelācijas parametru ρkl starp diviem jutīgumiem WSk un WSl pret tūlītējo kapitāla vērtspapīru cenu tajā pašā kopānosaka šādi:
3. Korelācijas parametru ρkl starp diviem jutīgumiem WSk un WSl pret kapitāla vērtspapīru repo likmi tajā pašā kopā nosaka saskaņā ar 2. punktu. 4. Starp diviem jutīgumiem WSk un WSl tajā pašā kopā, ja viens no tiem ir jutīgums pret tūlītējo kapitāla vērtspapīru cenu un otrs ir jutīgums pret kapitāla vērtspapīru repo likmi, un abi jutīgumi attiecas uz dažādiem kapitāla vērtspapīru emitentiem, korelācijas parametru ρkl nosaka kā korelācijas parametrus, kas minēti 2. punktā, reizinot to ar 99,90 %. 5. Panta 1.–4. punktā minētos korelācijas parametrus nepiemēro 11. kopai. Kapitāla prasība attiecībā uz delta riska apkopošanas formulu 11. kopā ir vienāda ar summu, ko veido minētajai kopai piesaistīto neto svērto jutīgumu absolūtās vērtības:
325.ar pants Kopu korelācijas attiecībā uz kapitāla vērtspapīru risku Korelācijas parametru γbc piemēro dažādu kopujutīgumu apkopojumam. To nosaka kā 15 %, ja abas kopasir diapazonā no 1.–10. kopai. 325.as pants Riska pakāpes preču riskam Riska pakāpes jutīgumam pret preču riska faktoriem attiecībā uz katru 9. tabulā iekļauto kopuprecizē saskaņā ar 461.a pantā minēto deleģēto aktu. 9. tabula
325.at pants Kopas iekšējās korelācijas preču riskam 1. Šā panta nolūkos jebkuras divas preces uzskata par atšķirīgām precēm, ja tirgū pastāv divi līgumi, kas atšķiras tikai ar pamatā esošo preci, kas piegādājama saskaņā ar katru šo līgumu. 2. Korelācijas parametru ρkl starp diviem jutīgumiem WSk un WSl tajā pašā kopā nosaka šādi:
3. Kopas iekšējās korelācijas ρkl (prece) ir šādas. 10. tabula
4. Neatkarīgi no 1. punkta, piemēro šādus noteikumus:
325.au pants Kopu korelācijas attiecībā uz preču risku Korelācijas parametru γbc, ko piemēro dažādu kopu jutīgumu apkopojumam, nosaka kā:
325.av pants Riska pakāpes ārvalstu valūtu riskam 1. Riska pakāpi jebkuram jutīgumam pret ārvalstu valūtu riska faktoriem precizē 461.a pantā minētajā deleģētajā aktā. 2. Riska pakāpe ārvalstu valūtu riska faktoriem, kas attiecas uz valūtu pāriem, ko veido euro un tās dalībvalsts valūta, kura piedalās ekonomiskās un monetārās savienības otrajā posmā (valūtas kursa mehānisma 2. stadija VKM II), ir viena no šādām:
3. Neatkarīgi no 2. punkta, riska pakāpe ārvalstu valūtu riska faktoriem, kas attiecas uz 2. punktā minētajām valūtām, kuras piedalās VKM II ar oficiāli saskaņotu svārstību koridoru, kas ir mazāks, nekā standarta koridors ar svārstībām plus vai mīnus 15 % apmērā, ir vienāda ar maksimālajām procentuālajām svārstībām šajā mazākajā svārstību koridorā. 4. Riska pakāpe ārvalstu valūtu riska faktoriem, kas iekļauti likvīdāko valūtas pāru apakškategorijā, kā minēts 325.bd panta 7. punkta c) apakšpunktā, ir riska pakāpe, kas minēta šā panta 1. punktā, dalot to ar √2. 5. Ja dienas valūtu maiņas likmju dati par iepriekšējiem trīs gadiem liecina, ka valūtu pāris, ko veido euro un kādas dalībvalsts valūta, kura nav euro, ir nemainīgs un ka iestādei vienmēr var būt nulles piedāvājuma/pieprasījuma cenas starpība attiecīgajos ar minēto valūtu pāri saistītajos darījumos, tad iestāde vienmēr var piemērot 1. punktā minēto riska pakāpi, kas dalīta ar 2, ar noteikumu, ka tā ir saņēmusi skaidru savas kompetentās iestādes atļauju tā darīt. 325.aw pants Korelācijas ārvalstu valūtu riskam Vienotu korelācijas parametru γbc, kas ir vienāds ar 60 %, piemēro jutīguma pret ārvalstu valūtām riska faktoriem.
325.ax pants Vega un izliekuma riska pakāpes 1. Vega riska faktoriem izmanto delta kopas, kas ir minētas 1. apakšiedaļā. 2. Riska pakāpi konkrētam vega riska faktoram k nosaka kā minētā riska faktora “k” pašreizējās vērtības īpatsvaru, kas raksturo pamatā esošā instrumenta netiešo svārstīgumu, kā norādīts 3. iedaļā. 3. Īpatsvaru, kas minēts 2. punktā, veido atkarīgu no katra riska faktoru veida pieņemtās likviditātes saskaņā ar šādu formulu:
kur:
4. Kopas, ko izmanto saistībā ar delta risku 1. apakšiedaļā, izmanto saistībā ar izliekuma risku, ja vien šajā nodaļā nav norādīts citādi. 5. Attiecībā uz ārvalstu valūtas un kapitāla vērtspapīru izliekuma riska faktoriem izliekuma riska pakāpes ir relatīvas nobīdes, kas vienādas ar 1. apakšiedaļā minētajām delta riska pakāpēm. 6. Attiecībā uz vispārējo procentu likmju, kredītriska starpības un preču izliekuma riska faktoriem izliekuma riska pakāpe ir visu virsotņu paralēla nobīde katrā līknē, pamatojoties uz augstāko paredzēto delta riska pakāpi, kas minēta 1. apakšiedaļā attiecībā uz attiecīgo riska klasi. 325.ay pants Vega un izliekuma riska korelācijas 1. Vega riska jutīgumam vispārējam procentu likmju riskam (GIRR) riska klases attiecīgajā kopā korelācijas parametru rkl nosaka šādi:
kur:
2. Vega riska jutīgumam citu riska klašu kopā korelācijas parametru ρkl nosaka šādi:
kur:
3. Attiecībā uz vega riska jutīgumu starp kopām riska klases iekšienē (GIRR un ārpus GIRR) tos pašus korelācijas parametrus attiecībā uz γbc, kas norādīti delta korelācijām katrai riska klasei 4. iedaļā, izmanto arī attiecībā uz vega risku. 4. Standartizētā pieejā starp vega riska faktoriem un delta riska faktoriem netiek atzīta nekāda diversifikācija vai ieguvumi no riska ierobežošanas. Vega riska kapitāla prasības un delta riska kapitāla prasības apkopo, veicot vienkāršu summēšanu. 5. Izliekuma riska korelācijas ir kvadrātsaknes no atbilstošajām delta riska korelācijām ρkl un γbc, kas minētas 1. apakšiedaļā. 1.B NODAĻA Alternatīvā iekšējā modeļa pieeja
325.az pants Alternatīva iekšējā modeļa pieeja un atļauja izmantot alternatīvus iekšējos modeļus 1. Šajā nodaļā izklāstīto alternatīvo iekšējā modeļa pieeju izmanto tikai nolūkā pildīt 430.b panta 3. punktā minētās pārskatu sniegšanas prasības. 2. Pēc tam, kad ir pārbaudīta iestāžu atbilstība 325.bh, 325.bi un 325.bj pantā izklāstītajām prasībām, kompetentās iestādes piešķir atļauju minētajām iestādēm, izmantojot savus alternatīvos iekšējos modeļus saskaņā ar 325.ba pantu, aprēķināt pašu kapitāla prasības attiecībā uz visu to pozīciju portfeli, kuras ir piesaistītas tirdzniecības nodaļām, ar noteikumu, ka ir izpildītas visas turpmāk minētās prasības:
Šā punkta b) apakšpunkta vajadzībām tas, ka tirdzniecības nodaļa netiek iekļauta alternatīvā iekšējā modeļa pieejas tvērumā nav jāpamato ar to, ka pašu kapitāla prasība, kas ir aprēķināta saskaņā ar 325. panta 3. punkta a) apakšpunktā izklāstīto alternatīvo standartizēto pieeju būtu mazāka par pašu kapitāla prasību, kas ir aprēķināta saskaņā ar alternatīvā iekšējā modeļa pieeju. 3. Iestādes, kas ir saņēmušas atļauju izmantot alternatīvā iekšējā modeļa pieeju, sniedz pārskatus kompetentajām iestādēm saskaņā ar 430.b panta 3. punktu. 4. Iestāde, kurai piešķirta 2. punktā minētā atļauja, nekavējoties paziņo savām kompetentajām iestādēm par to, ka viena no tās tirdzniecības nodaļām vairs neatbilst vismaz vienai no minētajā punktā izklāstītajām prasībām. Minētajai iestādei turpmāk vairs nav atļauts piemērot šīs nodaļas noteikumus nevienai pozīcijai, kas piesaistīta attiecīgajai tirdzniecības nodaļai, un šī iestāde pašu kapitāla prasības tirgus riskiem aprēķina saskaņā ar 1.a nodaļā izklāstīto pieeju visām pozīcijām attiecīgajā tirdzniecības nodaļā no nākamā pārskata sniegšanas datuma un līdz tam laikam, kad iestāde pierāda kompetentajām iestādēm, ka tirdzniecības nodaļa atkal atbilst visām 2. punktā izklāstītajām prasībām. 5. Atkāpjoties no 4. punkta, ārkārtas apstākļos kompetentās iestādes var atļaut iestādei turpināt izmantot savus alternatīvos iekšējos modeļus, lai aprēķinātu pašu kapitāla prasības tādas tirdzniecības nodaļas tirgus riskiem, kura vairs neatbilst šā panta 2. punkta c) apakšpunktā un 325.bg panta 1. punktā minētajiem nosacījumiem. Ja kompetentās iestādes izmanto šādu rīcības brīvību, tās informē EBI un pamato savu lēmumu. 6. Tām pozīcijām, kas ir piesaistītas tirdzniecības nodaļās, kurām iestāde nav saņēmusi 2. punktā minēto atļauju, šī iestāde pašu kapitāla prasības tirgus riskam aprēķina saskaņā ar šīs sadaļas 1.a nodaļu. Veicot šo aprēķinu, visas šīs pozīcijas aplūko individuāli kā atsevišķus portfeļus. 7. Atsevišķa kompetento iestāžu atļauja ir vajadzīga būtisku izmaiņu veikšanas gadījumā alternatīvā iekšējā modeļa izmantošanā, kura izmantošanai iestāde ir saņēmusi atļauju, šādu alternatīvu iekšējo modeļu plašākas izmantošanas gadījumā un iestādes izvēlētās 325.bc panta 2. punktā minēto modelējamo riska faktoru apakšgrupas būtisku izmaiņu veikšanas gadījumā. Iestādes informē kompetentās iestādes par visiem citiem tādu alternatīvo iekšējo modeļu izmantošanas paplašinājumiem un izmaiņām, attiecībā uz kuriem iestāde ir saņēmusi atļauju. 8. EBI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektu, lai precizētu:
EBI šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai iesniedz līdz 2024. gada 28. jūnijam. Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, pieņemot pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar procedūru, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.–14. pantā. 9. EBI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, lai precizētu ārkārtas apstākļus, kādos kompetentās iestādes var atļaut iestādei:
EBI šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai iesniedz līdz 2024. gada 28. jūnijam. Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, pieņemot pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar procedūru, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.–14. pantā. 325.ba pants Pašu kapitāla prasības, izmantojot alternatīvus iekšējos modeļus 1. Iestāde, kas izmanto alternatīvu iekšējo modeli, aprēķina pašu kapitāla prasības visu to pozīciju portfelim, kas piesaistītas tirdzniecības nodaļām, kurām iestāde ir saņēmusi 325.az panta 2. punktā minēto atļauju, izvēloties lielāko no turpmāk minētajiem:
2. Iestādes, kas ir tādu tirgotu parāda un kapitāla vērtspapīru instrumentu pozīciju turētāji, kuras iekļautas iekšējā saistību nepildīšanas riska modelī un piesaistītas 1. punktā minētajām tirdzniecības nodaļām, piemēro papildu pašu kapitāla prasību, kura izteikta kā lielākais no turpmāk minētajiem lielumiem:
325.bb pants Sagaidāmā iztrūkuma riska mērs 1. Iestādes aprēķina 325.ba panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto sagaidāmā iztrūkuma riska mēru jebkuram konkrētam datumam “t” un jebkuram konkrētam tirdzniecības pozīciju portfelim, izmantojot šādu formulu:
kur:
2. Iestādes nākotnes satricinājumu scenārijus piemēro konkrētai grupai modelējamu riska faktoru, ko piemēro katram daļējam sagaidāmā iztrūkuma mēram saskaņā ar 325.bc pantu, vienīgi tad, ja tiek noteikts katrs daļējs sagaidāmā iztrūkuma mērs, ar ko aprēķina sagaidāmā iztrūkuma riska mēru saskaņā ar 1. punktu. 3. Ja vismaz vienam portfeļa darījumam piemīt vismaz viens modelējams riska faktors, kurš iekļauts vispārīgā riska faktoru kategorijā i saskaņā ar 325.bd pantu, iestādes aprēķina neierobežoto sagaidāmā iztrūkuma mēru vispārīgā riska faktoru kategorijai i un iekļauj to formulā, ko izmanto, lai aprēķinātu šā panta 1. punktā minēto sagaidāmā iztrūkuma riska mēru. 4. Atkāpjoties no 1. punkta, iestāde var samazināt neierobežotā sagaidāmā iztrūkuma mēra un daļējo sagaidāmā iztrūkuma mēru , and aprēķināšanas biežumu visām vispārīgā riska faktoru kategorijām i, pārejot no aprēķināšanas ik dienu uz aprēķināšanu ik nedēļu, ar noteikumu, ka ir izpildīti abi turpmāk minētie nosacījumi:
325.bc pants Daļēja sagaidāmā iztrūkuma aprēķināšana 1. Iestādes visus daļējos sagaidāmā iztrūkuma mērus, kas minēti 325.bb panta 1. punktā, aprēķina šādi:
2. Lai aprēķinātu 325.bb panta 1. punktā minētos daļējos sagaidāmā iztrūkuma mērus un , iestādes papildus šā panta 1. punktā noteiktajām prasībām izpilda šādas prasības:
3. Lai aprēķinātu 325.bb panta 1. punktā minētos daļējos sagaidāmā iztrūkuma mērus un , iestādes papildus šā panta 1. punktā noteiktajām prasībām izpilda šādas prasības:
4. Lai aprēķinātu 325.bb panta 1. punktā minētos daļējos sagaidāmā iztrūkuma mērus un , iestādes papildus šā panta 1. punktā noteiktajām prasībām izpilda šādas prasības:
5. Iestādes, aprēķinot 325.bb panta 1 punktā minēto attiecīgo daļējo sagaidāmā iztrūkuma mēru, saglabā to modelējamo riska faktoru vērtības, kuriem šīm iestādēm saskaņā ar 2., 3. un 4. punktu nebija jāpiemēro nākotnes satricinājumu scenāriji, lai aprēķinātu attiecīgo daļējo sagaidāmā iztrūkuma mēru. 325.bd pants Likviditātes periodi 1. Katru riska faktoru, kurš piemīt pozīcijām, kas piesaistītas tirdzniecības nodaļām, kurām iestādes saņēmušas 325.az panta 2. punktā minēto atļauju vai kurām tiek piešķirta šāda atļauja, iestādes iedala vienā no 2. tabulā uzskaitītajām vispārīgajām riska faktoru kategorijām, kā arī kādā no šajā tabulā uzskatītajām vispārīgajām riska faktoru apakškategorijām. 2. Šā panta 1. punktā minētais pozīciju riska faktora likviditātes periods atbilst likviditātes periodam, kas noteikts attiecīgajai vispārīgajai riska faktoru apakškategorijai, kurā riska faktors iedalīts. 3. Atkāpjoties no šā panta 1. punkta, iestāde attiecībā uz konkrētu tirdzniecības nodaļu var pieņemt lēmumu aizstāt likviditātes periodu, kas noteikts šā panta 2. tabulā minētajai vispārīgajai riska faktoru apakškategorijai, ar kādu no ilgākajiem likviditātes periodiem, kas uzskaitīti 325.bc panta 1. tabulā. Ja iestāde pieņem šādu lēmumu, ilgākais likviditātes periods attiecas uz visiem modelējamiem riska faktoriem, kuri piemīt pozīcijām, kas piesaistītas minētajai tirdzniecības nodaļai, un kuri ir iedalīti minētajā vispārīgajā riska faktoru apakškategorijā, lai aprēķinātu daļējos sagaidāmā iztrūkuma mērus saskaņā ar 325.bc panta 1. punkta c) apakšpunktu. Iestāde informē kompetentās iestādes par tirdzniecības nodaļām un vispārīgajām riska faktoru apakškategorijām, kurām tā ir nolēmusi piemērot šā punkta pirmajā daļā noteikto kārtību. 4. Lai aprēķinātu daļējos sagaidāmā iztrūkuma mērus saskaņā ar 325.bc panta 1. punkta c) apakšpunktu, konkrēta modelējamā riska faktora efektīvo likviditātes periodu konkrētai tirdzniecības pozīcijai aprēķina šādi:
kur:
5. Valūtu pārus, kurus veido euro un kādas VKM II iesaistītas dalībvalsts valūta, iekļauj likvīdāko valūtu pāru apakškategorijā, kāda 2. tabulā ir ārvalstu valūtas vispārīgā riska faktoru kategorijā. 6. Iestāde vismaz reizi mēnesī pārbauda, cik piemērota ir 1. punktā minētā iedalīšana kategorijās. 7. EBI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektu, lai precizētu:
EBI līdz 2020. gada 28. martam iesniedz minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai. Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, pieņemot pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar procedūru, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.–14. pantā. 2. tabula
325.be pants Riska faktoru modelējamības novērtējums 1. Iestādes novērtē visu to riska faktoru modelējamību, kuri piemīt pozīcijām, kas piesaistītas tirdzniecības nodaļām, kurām iestādes ir saņēmušas 325.az panta 2. punktā minēto atļauju vai attiecībā uz kurām šādas atļaujas piešķiršana tiek izskatīta. 2. Šā panta pirmajā daļā minētā novērtējuma ietvaros iestādes aprēķina pašu kapitāla prasības tirgus riskam saskaņā ar 325.bk pantu attiecībā uz tiem riska faktoriem, kas nav modelējami. 3. EBI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektu, lai precizētu riska faktoru modelējamības novērtēšanas kritērijus saskaņā ar 1. punktu un lai precizētu minētās novērtēšanas biežumu. EBI līdz 2020. gada 28. martam iesniedz minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai. Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, pieņemot pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar procedūru, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.–14. pantā. 325.bf pants Regulatīvās atpakaļejošās pārbaudes prasības un reizināšanas koeficienti 1. Šā panta nolūkiem “pārsniegums” ir dienas laikā notikušās izmaiņas tā portfeļa vērtībā, ko veido visas pozīcijas, kuras ir piesaistītas tirdzniecības nodaļai, un kas pārsniedz attiecīgo riskam pakļauto vērtību, kura aprēķināta, izmantojot šīs iestādes alternatīvo iekšējo modeli saskaņā ar šādām prasībām:
2. Iestādes skaita dienas pārsniegumus, balstoties uz atpakaļejošajām pārbaudēm par to, kādas hipotētiskas un faktiskas izmaiņas ir notikušas tā portfeļa vērtībā, kuru veido visas pozīcijas, kas ir piesaistītas tirdzniecības nodaļai. 3. Tiek uzskatīts, ka iestādes tirdzniecības nodaļa atbilst atpakaļejošas pārbaudes prasībām, ja pārsniegumu skaits, kas minētajai tirdzniecības nodaļai ir bijis pēdējo 250 darba dienu laikā, nepārsniedz nevienu no šiem rādītājiem:
4. Iestādes skaita dienas pārsniegumus saskaņā ar šādiem kritērijiem:
5. Iestāde saskaņā ar šā panta 6. un 7. punktu aprēķina 325.ba pantā minēto reizinājuma koeficientu (mc) portfelim, kurā ir tādas tirdzniecības nodaļām piesaistītās pozīcijas, kurām iestāde ir saņēmusi 325.az panta 2. punktā minēto atļauju izmantot alternatīvos iekšējos modeļus. 6. Reizinājuma koeficients (mc) ir summa, ko iegūst, summējot 1,5 un otru saskaitāmo, kura vērtība ir starp 0 un 0,5 saskaņā ar 3. tabulu. Šā panta 5. punktā minētajam portfelim šo otru saskaitāmo aprēķina, par pamatu ņemot pēdējo 250 darba dienu laikā notikušo pārsniegumu skaitu, kas noteikts, iestādei veicot atpakaļejošu pārbaudi attiecībā uz riskam pakļauto vērtību, kas aprēķināta saskaņā ar šīs daļas a) apakšpunktu. Minēto otro saskaitāmo aprēķina, ievērojot šādas prasības:
Ārkārtas apstākļos kompetentās iestādes var ierobežot otro saskaitāmo līdz vērtībai, ko iegūst pārsniegumu rezultātā saskaņā ar hipotētiskajām izmaiņām atpakaļejošajās pārbaudēs, ja pārsniegumu skaits faktisko izmaiņu atpakaļejošā pārbaudē nav radies no trūkumiem iekšējā modelī. 7. Kompetentās iestādes pārrauga šā panta 5. punktā minētā reizinājuma koeficienta piemērotību un tirdzniecības nodaļu atbilstību šā panta 3. punktā izklāstītajām atpakaļejošās pārbaudes prasībām. Iestādes nekavējoties paziņo kompetentajām iestādēm par pārsniegumiem, ko iegūst no to atpakaļejošo pārbaužu programmas, un sniedz šo pārsniegumu skaidrojumu, un jebkurā gadījumā kompetentajām iestādēm to paziņo ne vēlāk kā piecu darba dienu laikā pēc pārsnieguma rašanās. 8. Atkāpjoties no šā panta 2. un 6. punkta, kompetentās iestādes var atļaut iestādei neaprēķināt pārsniegumu, ja vienas dienas izmaiņas tās portfeļa vērtībā, kas pārsniedz attiecīgo riskam pakļauto vērtību, kura aprēķināta, izmantojot šīs iestādes iekšējo modeli, ir saistītas ar nemodelējamu riska faktoru. Lai iegūtu šādu atļauju, iestāde pierāda savai kompetentajai iestādei, ka spriedzes scenārija riska mērs, ko aprēķina saskaņā ar 325.bk pantu šim nemodelējamajam riska faktoram, ir augstāks par pozitīvo starpību starp izmaiņām iestādes portfeļa vērtībā un attiecīgo riskam pakļauto vērtību. 9. EBI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, lai precizētu tehniskos elementus, kas jāiekļauj iestādes portfeļa vērtības faktiskajās un hipotētiskajās izmaiņās šā panta nolūkā. EBI līdz 2020. gada 28. martam iesniedz minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai. Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, pieņemot pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar procedūru, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.–14. pantā. 325.bg pants Peļņas un zaudējumu attiecinājuma prasība 1. Iestādes tirdzniecības nodaļa atbilst peļņas un zaudējumu attiecinājuma prasībām, ja šī tirdzniecības nodaļa atbilst šajā pantā izklāstītajām prasībām. 2. Peļņas un zaudējumu attiecinājuma prasības nodrošina, lai teorētiskās izmaiņas tirdzniecības nodaļas portfeļa vērtībā, kas noteikta, pamatojoties uz iestādes riska mērīšanas modeli, būtu pietiekami tuvas hipotētiskajām izmaiņām tirdzniecības nodaļas portfeļa vērtībā, kas noteikta, pamatojoties uz iestādes cenu noteikšanas modeli. 3. Attiecībā uz katru kādas konkrētas tirdzniecības nodaļas pozīciju iestādes atbilstība peļņas un zaudējumu attiecinājuma prasībai ļauj sastādīt precīzu riska faktoru uzskaitījumu, ko uzskata par piemērotu, lai pārbaudītu iestādes atbilstību 325.bf pantā noteiktajai atpakaļejošas pārbaudes prasībai. 4. EBI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektu, lai precizētu:
EBI līdz 2020. gada 28. martam iesniedz minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai. Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, pieņemot pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar procedūru, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.–14. pantā. 325.bh pants Prasības attiecībā uz riska mērīšanu 1. Iestādes, kuras izmanto iekšējo riska mērīšanas modeli, lai aprēķinātu pašu kapitāla prasības tirgus riskiem saskaņā ar 325.ba pantu, nodrošina, lai minētais modelis atbilstu visām turpmāk minētajām prasībām:
2. Iestādes var izmantot empīriskas korelācijas vispārīgajās riska faktoru kategorijās, kā arī, lai vispārīgajās riska faktoru kategorijās aprēķinātu neierobežoto sagaidāmā iztrūkuma mēru UESt, kā noteikts 325.bb panta 1. punktā, vienīgi tad, ja iestādes pieeja šādu korelāciju noteikšanai ir pamatota un atbilstīga piemērojamajiem likviditātes periodiem, kā arī tiek godprātīgi īstenota. 3. EBI līdz 2020. gada 28. septembrim saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 16. pantu, nāk klajā ar pamatnostādnēm, kurās precizē kritērijus ievaddatu izmantošanai riska mērīšanas modelī, kas minēts 325.bc pantā. 325.bi pants Kvalitatīvās prasības 1. Visi iekšējie riska mērīšanas modeļi, ko izmanto šīs nodaļas nolūkos, ir konceptuāli pamatoti, tie tiek aprēķināti un godprātīgi īstenoti, un tie atbilst visām šādām kvalitatīvajām prasībām:
Pirmās daļas h) apakšpunkta nolūkā trešās personas uzņēmums ir uzņēmums, kurš sniedz revīzijas vai konsultāciju pakalpojumus iestādēm un kuram ir darbinieki ar pietiekamām prasmēm jautājumos par tirgus risku tirdzniecības darbībās. 2. Šā panta 1. punkta h) apakšpunktā minētā pārbaude aptver gan tirdzniecības struktūrvienību darbību, gan arī neatkarīgās riska kontroles struktūrvienības darbību. Iestāde savas vispārējās riska pārvaldības procedūras pārbaudi veic vismaz vienu reizi gadā. Šajā pārbaudē izvērtē:
3. Iestādes atjaunina paņēmienus un praksi, ko tās izmanto attiecībā uz visiem iekšējiem riska mērīšanas modeļiem, kurus izmanto šīs nodaļas nolūkos, lai ņemtu vērā jaunus paņēmienus un paraugpraksi, kas rodas saistībā ar šādiem iekšējiem riska mērīšanas modeļiem. 325.bj pants Iekšējā validācija 1. Iestādēm ir ieviesti procesi, ar ko nodrošina, lai visus to iekšējos riska mērīšanas modeļus, ko izmanto šīs nodaļas nolūkos, pienācīgi validētu piemēroti kvalificētas personas, kuras ir neatkarīgas no izstrādes procesa, ar mērķi nodrošināt, lai visi šādi modeļi būtu konceptuāli pamatoti un pienācīgi aptvertu visus būtiskos riskus. 2. Iestādes veic šā panta 1. punktā minēto validāciju šādos gadījumos:
3. Iestādes iekšējā riska mērīšanas modeļu validācija neaprobežojas tikai ar atpakaļejošu pārbaudi un peļņas un zaudējumu attiecinājuma prasību piemērošanu, bet tajā ir ietvertas arī vismaz šādas darbības:
325.bk pants Spriedzes scenārija riska mēra aprēķināšana 1. Konkrēta nemodelējama “riska faktora spriedzes scenārija riska mērs” ir zaudējumi, kas ir radušies visās portfeļa tirdzniecības pozīcijās vai netirdzniecības pozīcijās, ko ietekmē ārvalstu valūtas risks vai preču risks, kurās ir ietverts šis nemodelējamais riska faktors, ja šim riska faktoram piemēro nākotnes satricinājuma ārkārtas scenāriju. 2. Iestādes nosaka piemērotus nākotnes satricinājumu ārkārtas scenārijus visiem nemodelējamajiem riska faktoriem, ievērojot kompetento iestāžu prasības. 3. EBI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektu, lai precizētu:
EBI, izstrādājot minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu, ņem vērā prasību, ka pašu kapitāla prasību līmenis nemodelējama riska faktora tirgus riskam saskaņā ar šo pantu ir tikpat augsts kā pašu kapitāla prasību līmenis tirgus riskam, kurš saskaņā ar šo nodaļu tiktu aprēķināts, ja minētais riska faktors būtu modelējams. EBI līdz 2020. gada 28. septembrim iesniedz minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai. Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, pieņemot pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar procedūru, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.–14. pantā.
325.bl pants Iekšējā saistību nepildīšanas riska modeļa izmantošanas joma 1. Visām iestādes pozīcijām, kas ir piesaistītas tirdzniecības nodaļām, kurām iestāde ir saņēmusi 325.az panta 2. punktā minēto atļauju, piemēro pašu kapitāla prasību attiecībā uz saistību nepildīšanas risku, ja minētajām pozīcijām piemīt vismaz viens riska faktors, kurš iedalīts vispārīgajās riska faktoru “kapitāla vērtspapīri” vai “kredītriska starpība” kategorijās saskaņā ar 325.bd panta 1. punktu. Attiecīgo pašu kapitāla prasību, kas ir proporcionāla riskiem, kuri ņemti vērā 325.ba panta 1. punktā noteiktajās pašu kapitāla prasībās, aprēķina, izmantojot iestādes iekšējo saistību nepildīšanas riska modeli. Minētais modelis atbilst šajā iedaļā izklāstītajām prasībām. 2. Katrai 1. punktā minētajai pozīcijai iestāde nosaka vienu tādu tirgotu parāda vai kapitāla vērtspapīru instrumentu emitentu, kuri ir saistīti ar vismaz vienu riska faktoru. 325.bm pants Atļauja izmantot iekšējo saistību nepildīšanas riska modeli 1. Kompetentās iestādes piešķir iestādei atļauju izmantot iekšējo saistību nepildīšanas riska modeli, lai aprēķinātu 325.ba panta 2. punktā minētās pašu kapitāla prasības visām 325.bl pantā minētajām tirdzniecības pozīcijām, kas izvietotas tirdzniecības nodaļā, kuras iekšējais saistību nepildīšanas riska modelis atbilst prasībām, kas ir izklāstītas 325.bi, 325.bj, 325.bn, 325.bo un 325.bp pantā. 2. Ja iestādes tirdzniecības nodaļa, kurā izvietota vismaz viena no 325.bl pantā minētajām tirdzniecības pozīcijām, neatbilst šā panta 1. punktā izklāstītajām prasībām, pašu kapitāla prasības visu šajā tirdzniecības nodaļā izvietoto pozīciju tirgus riskam aprēķina saskaņā ar pieeju, kas izklāstīta 1.a nodaļā. 325.bn pants Pašu kapitāla prasības attiecībā uz saistību nepildīšanas risku, izmantojot iekšējo saistību nepildīšanas riska modeli 1. Iestādes aprēķina pašu kapitāla prasības saistību nepildīšanas riskam, izmantojot iekšējo saistību nepildīšanas riska modeli visu 325.bl pantā minēto tirdzniecības pozīciju portfelim šādi:
2. Iestādes aprēķina pašu kapitāla prasību saistību nepildīšanas riskam, izmantojot iekšējo saistību nepildīšanas riska modeli saskaņā ar šā panta 1. punkta noteikumiem vismaz vienu reizi nedēļā. 3. Atkāpjoties no šā panta 1. punkta a) un c) apakšpunkta, iestāde var aizstāt viena gada laikposmu ar sešdesmit dienu laikposmu, lai aprēķinātu saistību nepildīšanas risku dažām vai, attiecīgā gadījumā, visām kapitāla vērtspapīru pozīcijām. Šādā gadījumā aprēķins saistību nepildīšanas korelācijai starp kapitāla vērtspapīru cenām un saistību nepildīšanas varbūtību atbilst sešdesmit dienu laikposmam un aprēķins saistību nepildīšanas korelācijai starp kapitāla vērtspapīru cenām un obligāciju cenām atbilst viena gada laikposmam. 325.bo pants Riska ierobežošanas pozīciju atzīšana iekšējā saistību nepildīšanas riska modelī 1. Iestādes var iekļaut riska ierobežošanas pozīcijas savā iekšējā saistību nepildīšanas riska modelī, kā arī pozīcijām veikt neto ieskaitu, ja garās pozīcijas un īsās pozīcijas attiecas uz vienu un to pašu finanšu instrumentu. 2. Risku ierobežošanas vai diversifikācijas efektu, ko rada garās un īsās pozīcijas dažādos viena parādnieka instrumentos vai dažādos vērtspapīros, kā arī garās un īsās pozīcijas dažādos emitentos, iestādes var savā iekšējā saistību nepildīšanas riska modelī atspoguļot, tikai skaidri modelējot bruto garās un īsās pozīcijas dažādos instrumentos, tostarp modelējot dažādu emitentu bāzes riskus. 3. Iestādes savā iekšējā saistību nepildīšanas riska modelī atspoguļo visus tos būtiskos riskus starp riska ierobežošanas instrumentu un pret risku nodrošināto instrumentu, kuri varētu rasties laika intervālā starp riska ierobežošanas instrumenta termiņu un viena gada periodu, kā arī būtisku bāzes risku potenciālu saistībā ar riska ierobežošanas stratēģijām, kas izriet no atšķirībām produktu veidos, pēc prioritātes kapitāla struktūrā, iekšējā vai ārējā novērtējuma, termiņa, emisijas datumiem un citām atšķirībām. Iestāde atspoguļo riska ierobežošanas instrumentu tikai tādā mērā, kādā atbilstošais instruments parādniekam ir pieejams pat tad, kad parādniekam ir nepieciešams saņemt kredītu, vai citos gadījumos. 325.bp pants Īpašas prasības attiecībā uz iekšējo saistību nepildīšanas riska modeli 1. Iekšējais saistību nepildīšanas riska modelis, kas minēts 325.bm panta 1. punktā, spēj modelēt atsevišķu emitentu saistību neizpildi, kā arī vairāku emitentu saistību neizpildi vienlaicīgi, un tajā ir ņemta vērā šādu saistību nepildīšanas ietekme uz to pozīciju tirgus vērtību, kuras iekļautas attiecīgā modeļa izmantošanas jomā. Šim nolūkam katra individuālā emitenta saistību neizpildi modelē, izmantojot divu veidu sistemātiska riska faktorus. 2. Iekšējā saistību nepildīšanas riska modelī ņem vērā ekonomikas ciklu, tostarp saistību starp atgūšanas likmēm un sistemātiskajiem riska faktoriem, kuri minēti šā panta 1. punktā. 3. Iekšējā saistību nepildīšanas riska modelī ņem vērā iespējas līgumu nelineāro ietekmi un citas pozīcijas, kam raksturīga būtiska nelinearitāte saistībā ar cenu izmaiņām. Iestādes arī pienācīgi ņem vērā modeļa risku, kas raksturīgs cenas risku novērtējumam un aprēķināšanai attiecībā uz šādiem produktiem. 4. Iekšējā saistību nepildīšanas riska modeļa pamatā ir objektīvi un atjaunināti dati. 5. Lai simulētu emitentu saistību neizpildi iekšējā saistību nepildīšanas riska modelī, iestādes saistību nepildīšanas varbūtības aplēses atbilst šādām prasībām:
6. Lai simulētu emitentu saistību neizpildi iekšējā saistību nepildīšanas riska modelī, iestādes aplēses par saistību nepildīšanas zaudējumiem atbilst šādām prasībām:
7. Veicot neatkarīgu pārbaudi un validāciju saviem iekšējiem modeļiem, ko izmanto šīs nodaļas nolūkos, tostarp riska mērīšanas sistēmas vajadzībām, iestādes:
Šā punkta b) apakšpunktā minētie testi neaprobežojas tikai ar iepriekš pieredzēto notikumu klāstu. 8. Iekšējā saistību nepildīšanas riska modelī pienācīgi tiek ņemta vērā emitentu koncentrācija, kā arī koncentrācija, kas var rasties produktu klasēs un to starpā spriedzes apstākļos. 9. Iekšējais saistību nepildīšanas riska modelis ir saskaņots ar iestādes iekšējām riska pārvaldības metodēm, ko pielieto, lai identificētu, aprēķinātu un pārvaldītu tirdzniecības riskus. 10. Iestādēm ir skaidri noteikta politika un procedūras, lai noteiktu saistību nepildīšanas pieņēmumus korelācijām dažādu emitentu starpā saskaņā ar 325.bn panta 1. punkta c) apakšpunktu un to metožu izvēli, kurām dod priekšroku, lai aprēķinātu šā panta 5. punkta e) apakšpunktā minēto saistību nepildīšanas varbūtību un šā panta 6. punkta d) apakšpunktā minētos saistību nepildīšanas zaudējumus. 11. Iestādes dokumentē savus iekšējos modeļus, lai tās korelācijas pieņēmumi un citi modelēšanas pieņēmumi būtu pārredzami kompetentajām iestādēm. 12. EBI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, lai noteiktu prasības, kuras iestādes iekšējām metodēm vai ārējiem avotiem ir jāpilda, lai aprēķinātu saistību nepildīšanas varbūtību un saistību nepildīšanas zaudējumus saskaņā ar šā panta 5. punkta e) apakšpunktu un 6. punkta d) apakšpunktu. EBI līdz 2020. gada 28. septembrim iesniedz minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai. Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, pieņemot pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.–14. pantu.”; |
91) |
regulas 384. panta 1. punktā definīciju aizstāj ar šādu:
|
92) |
regulas 385. pantu aizstāj ar šādu: “385. pants Alternatīva CVA metožu izmantošanai pašu kapitāla prasību aprēķinā Kā alternatīvu 384. pantam, attiecībā uz instrumentiem, kas minēti 382. pantā un pēc kompetento iestāžu piekrišanas saņemšanas, iestādes, kuras izmanto sākotnējās riska darījuma vērtības metodi, kas izklāstīta 282. pantā, var piemērot reizināšanas koeficientu 10 minēto riska darījumu darījuma partnera kredītriskam aprēķinātajām riska darījumu riska svērtajām vērtībām, nevis rēķināt pašu kapitāla prasības CVA riskam.”; |
93) |
regulas 390. pantu aizstāj ar šādu: “390. pants Riska darījuma vērtības aprēķins 1. Savstarpēji saistītu klientu grupas kopējos riska darījumus aprēķina, saskaitot kopā atsevišķu šīs grupas klientu riska darījumus. 2. Atsevišķu klientu kopējos riska darījumus aprēķina, saskaitot kopā tirdzniecības portfeļa riska darījumus un netirdzniecības portfeļa riska darījumus. 3. Attiecībā uz riska darījumiem tirdzniecības portfelī iestādes var veikt šādus pasākumus:
Šā panta 3. punkta a) un b) apakšpunkta nolūkos finanšu instrumentus var grupēt, pamatojoties uz dažādiem prioritārajiem līmeņiem, lai noteiktu relatīvo pozīciju prioritāti. 4. Iestādes aprēķina riska darījumu vērtību atvasināto instrumentu līgumiem, kas uzskaitīti II pielikumā, un kredītu atvasināto instrumentu līgumiem, kuri noslēgti tieši ar klientu, saskaņā ar vienu no metodēm, kas izklāstītas Trešās daļas II sadaļas 6. nodaļas 3., 4. un 5. iedaļā, atkarībā no situācijas. Riska darījumus, kas radušies 378., 379. un 380. pantā minēto darījumu rezultātā, aprēķina tā, ka noteikts minētajos pantos. Aprēķinot riska darījuma vērtību pirmajā daļā minētajiem līgumiem, ja minētie līgumi ir iekļauti tirdzniecības portfelī, iestādes arī ievēro 299. pantā izklāstītos principus. Atkāpjoties no pirmās daļas, iestādes, kurām ir atļauja izmantot Trešās daļas II sadaļas 4. nodaļas, 4. iedaļā un 6. nodaļas 6. iedaļā minētās metodes, var šīs metodes izmantot, lai aprēķinātu vērtspapīru finansēšanas darījumu riska darījumu vērtību. 5. Iestādes kopējiem klienta riska darījumiem pieskaita arī riska darījumus, kas rodas saistībā ar II pielikumā uzskaitītajiem atvasināto instrumentu līgumiem un kredītu atvasināto instrumentu līgumiem, kuri nav tieši noslēgti ar šo klientu, bet kuri ir šā klienta parāda vai emitētā kapitāla instrumenta pamatā. 6. Riska darījumos nav ietverts neviens no šādiem darījumiem:
7. Lai noteiktu klienta vai savstarpēji saistītu klientu grupas kopējo riska darījumu apmēru ar klientiem, ar kuriem iestādei ir riska darījumi saistībā ar 112. panta m) un o) apakšpunktā minētajiem darījumiem vai saistībā ar citiem darījumiem, ja ir riska darījums ar pamatā esošajiem aktīviem, iestāde novērtē savus pamatā esošos riska darījumus, ņemot vērā darījuma struktūras ekonomisko būtību un paša darījuma struktūrai raksturīgos riskus, lai noteiktu, vai tas rada papildu riska darījumu. 8. EBI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, lai precizētu:
EBI līdz 2014. gada 1. janvārim iesniedz minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai. Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.–14. pantu. 9. Šā panta 5. punkta nolūkos EBI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, lai precizētu kārtību, kādā nosaka riska darījumus, kas rodas saistībā ar II pielikumā uzskaitītajiem atvasināto instrumentu līgumiem un kredītu atvasināto instrumentu līgumiem, ja līgums nav bijis tieši noslēgts ar klientu, bet kura pamatā esošo parāda vai kapitāla instrumentu emitējis attiecīgais klients, lai tos varētu iekļaut klienta riska darījumos. EBI līdz 2020. gada 28. martam iesniedz minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai. Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, pieņemot pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.–14. pantu.”; |
94) |
regulas 391. pantā pievieno šādu punktu: “Šā panta 1. punkta nolūkos Komisija, izmantojot īstenošanas aktus un ņemot vērā 464. panta 2 pantā minēto pārbaudes procedūru, var pieņemt lēmumus par to, vai trešā valsts piemēro prudenciālas uzraudzības un regulējošās prasības, kuras ir vismaz līdzvērtīgas Savienībā piemērotajām prasībām.”; |
95) |
regulas 392. pantu aizstāj ar šādu: “392. pants Liela riska darījuma definīcija Iestādes riska darījumu ar kādu klientu vai savstarpēji saistītu klientu grupu uzskata par lielu riska darījumu, ja riska darījuma vērtība ir 10 % no iestādes pirmā līmeņa kapitāla vai tos pārsniedz.”; |
96) |
regulas 394. pantu aizstāj ar šādu: “394. pants Pārskatu sniegšanas prasības 1. Iestādes sniedz pārskatus savām kompetentajām iestādēm, iekļaujot turpmāk minēto informāciju par katru lielo riska darījumu, kurā tās iesaistītas, tostarp lieliem riska darījumiem, kuriem nepiemēro 395. panta 1. punktu:
Iestādes, uz kurām attiecas Trešās daļas II sadaļas 3. nodaļa, savām kompetentajām iestādēm konsolidēti paziņo savus 20 lielākos riska darījumus, izņemot tos, kuriem nepiemēro 395. panta 1. punktu. Iestādes savām kompetentajām iestādēm konsolidēti paziņo arī par riska darījumiem, kuru vērtība ir lielāka par vai vienāda ar EUR 300 miljoniem, taču nepārsniedz 10 % no iestādes pirmā līmeņa kapitāla. 2. Papildus šā panta 1. punktā minētajai informācijai iestādes attiecībā uz saviem 10 lielākajiem riska darījumiem ar iestādēm konsolidēti, kā arī attiecībā uz saviem 10 lielākajiem riska darījumiem ar ēnu banku sistēmas struktūrām, kuras veic banku darbības ārpus regulētās sistēmas konsolidēti, tostarp par lieliem riska darījumiem, kuriem nepiemēro 395. panta 1. punktu, savām kompetentajām iestādēm sniedz šādu informāciju:
3. Iestādes pārskatus par 1. un 2. punktā minēto informāciju savām kompetentajām iestādēm sniedz vismaz reizi pusgadā. 4. EBI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, lai precizētu kritērijus šā panta 2. punktā minēto ēnu banku sistēmas struktūru identifikācijai. Izstrādājot šo regulatīvo tehnisko standartu projektu, EBI ņem vērā starptautiskās tendences un starptautiski saskaņotus standartus attiecībā uz ēnu banku sistēmu, kā arī izvērtē, vai:
EBI līdz 2020. gada 28. jūnijam iesniedz minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai. Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, pieņemot pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.–14. pantu.”; |
97) |
regulas 395. pantu groza šādi:
|
98) |
regulas 396. pantu groza šādi:
|
99) |
regulas 397. pantā 1. tabulas 1. slejā terminu “atbilstošs kapitāls” aizstāj ar terminu “pirmā līmeņa kapitāls.”; |
100) |
regulas 399. pantu groza šādi:
|
101) |
regulas 400. pantu groza šādi:
|
102) |
regulas 401. pantu aizstāj ar šādu: “401. pants Kredītriska mazināšanas paņēmienu izmantošanas ietekmes aprēķināšana 1. Lai aprēķinātu riska darījumu vērtību 395. panta 1. punkta nolūkos, iestāde var izmantot pilnībā koriģēto riska darījuma vērtību (E*), ko aprēķina saskaņā ar Trešās daļas II sadaļas 4. nodaļu, ņemot vērā kredītriska mazināšanu, svārstīguma korekcijas un jebkura veida termiņu nesakritību, kā minēts minētajā nodaļā. 2. Izņemot iestādes, kas izmanto vienkāršo finanšu nodrošinājuma metodi, šā panta pirmās daļas nolūkos iestādes izmanto paplašināto finanšu nodrošinājuma metodi neatkarīgi no tā, kāda metode tiek izmantota, lai aprēķinātu pašu kapitāla prasības kredītriskam. Atkāpjoties no 1. punkta, iestādes, kurām ir atļauja izmantot Trešās daļas II sadaļas 4. nodaļas, 4. iedaļā un 6. nodaļas 6. iedaļā minētās metodes, var šīs metodes izmantot, lai aprēķinātu vērtspapīru finansēšanas darījumu riska darījumu vērtību. 3. Aprēķinot riska darījumu vērtību 395. panta 1. punkta nolūkos iestādes periodiski veic savu kredītrisku koncentrācijas spriedzes testus, tostarp attiecībā uz jebkāda pieņemtā nodrošinājuma realizējamo vērtību. Šā punkta pirmajā daļā minētajos periodiskajos spriedzes testos uzmanību pievērš riskiem, ko rada iespējamās tirgus apstākļu izmaiņas, kuras varētu nelabvēlīgi ietekmēt iestādes pašu kapitāla pietiekamību, un riskiem, ko rada nodrošinājuma realizācija spriedzes situācijās. Veiktie spriedzes testi ir piemēroti un atbilstīgi šādu risku novērtēšanai. Iestādes savā koncentrācijas riska novēršanas stratēģijā iekļauj:
4. Ja iestāde samazina riska darījumu ar klientu, izmantojot atbilstīgu kredītriska mazināšanas paņēmienu saskaņā ar 399. panta 1. punktu, tad iestāde, izmantojot 403. pantā izklāstīto pieeju, to riska darījuma daļu, par kādu ir samazināts riska darījums ar klientu, uzskata par riska darījumu ar aizsardzības devēju nevis ar klientu.”; |
103) |
regulas 402. pantu groza šādi: a) panta 1. un 2. punktu aizstāj ar šādiem: “1. Lai aprēķinātu riska darījumu vērtības 395. panta nolūkos, iestādes var, ja vien tas nav aizliegts ar valsts tiesību aktiem, samazināt vērtību riska darījumam vai jebkurai riska darījuma daļai, kas pilnībā ir nodrošināta ar mājokļa īpašumu saskaņā ar 125. panta 1. punktu, par attiecīgā īpašuma tirgus vērtības vai hipotekārās vērtības ķīlas summu, taču ne vairāk par 50 % no tirgus vērtības vai 60 % no hipotekārās vērtības tajās dalībvalstīs, kuras normatīvajos aktos ir definējušas stingrus hipotekārās vērtības novērtēšanas kritērijus, ar noteikumu, ka ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:
2. Lai aprēķinātu riska darījumu vērtības 395. panta nolūkos, iestādes var, ja vien tas nav aizliegts ar valsts tiesību aktiem, samazināt vērtību riska darījumam vai jebkurai riska darījuma daļai, kas pilnībā ir nodrošināta ar komerciālu nekustamo īpašumu saskaņā ar 126. panta 1. punktu, par attiecīgā nekustamā īpašuma tirgus vērtības vai hipotekārās vērtības ķīlas summu, taču ne vairāk par 50 % no tirgus vērtības vai 60 % no hipotekārās vērtības tajās dalībvalstīs, kuras normatīvajos aktos ir definējušas stingrus hipotekārās vērtības novērtēšanas kritērijus, ar noteikumu, ka ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:
|
104) |
regulas 403. pantu aizstāj ar šādu: “403. pants Aizvietošanas pieeja 1. Ja riska darījumu ar klientu garantē trešā persona vai ja tas ir nodrošināts ar trešās personas emitētu nodrošinājumu, iestādei vajag:
Iestāde neizmanto pirmās daļas b) apakšpunktā minēto pieeju, ja pastāv nesakritība starp riska darījuma termiņu un kredītaizsardzības termiņu. Šīs daļas nolūkos iestāde var izmantot gan finanšu nodrošinājuma paplašināto metodi, gan šā punkta pirmās daļas b) apakšpunktā noteikto procedūru tikai gadījumos, kad 92. panta nolūkos ir atļauts izmantot gan finanšu nodrošinājuma paplašināto metodi, gan finanšu nodrošinājuma vienkāršo metodi. 2. Ja iestāde piemēro 1. punkta a) apakšpunktu, iestāde:
3. Šā panta 1. punkta b) apakšpunkta nolūkiem iestāde var šā punkta a) apakšpunktā minēto summu aizstāt ar šā panta b) apakšpunktā minēto summu ar noteikumu, ka ir izpildīti šā punkta c), d) un e) apakšpunktā izklāstītie nosacījumi:
4. EBI, ievērojot Regulas (ES) Nr. 1093/2010 16. pantu, izdod pamatnostādnes, kurās ir norādīti nosacījumi šā panta 3. punktā minētās procedūras piemērošanai, tostarp, ar kādiem nosacījumiem un cik bieži tiek noteikti, uzraudzīti un pārskatīti minētā punkta b) apakšpunktā minētie limiti. EBI minētās pamatnostādnes publicē līdz 2019. gada 31. decembrim.”; |
105) |
Sestās daļas I sadaļas virsrakstu aizstāj ar šādu: “DEFINĪCIJAS UN LIKVIDITĀTES PRASĪBAS”; |
106) |
regulas 411. pantu aizstāj ar šādu: “411. pants Definīcijas Šajā pantā piemēro šādas definīcijas:
|
107) |
regulas 412. pantu groza šādi:
|
108) |
regulas 413. un 414. pantu aizstāj ar šādiem: “413. pants Stabila finansējuma prasība 1. Iestādes nodrošina, lai ilgtermiņa aktīvi un ārpusbilances posteņi tiktu pienācīgi segti ar dažāda klāsta finansēšanas instrumentiem, kas ir stabili gan normālos, gan spriedzes apstākļos. 2. Šīs regulas III sadaļā paredzētos noteikumus piemēro tikai tādēļ, lai precizētu 415. pantā izklāstītos pārskatu sniegšanas pienākumus līdz laikam, kad Savienības tiesību aktos būs precizēti un ieviesti minētajā pantā noteiktie pārskatu sniegšanas pienākumi attiecībā uz neto stabila finansējuma rādītāju, uz ko attiecas IV sadaļa. 3. Šīs regulas IV sadaļas noteikumus piemēro, lai precizētu šā panta 1. punktā noteikto stabila finansējuma prasību un 415. pantā iestādēm noteiktos pārskatu sniegšanas pienākumus. 4. Dalībvalstis var saglabāt vai ieviest valsts noteikumus stabila finansējuma prasību jomā, pirms sāk piemērot saistošus minimālos standartus attiecībā uz 1. punktā noteiktajām neto stabila finansējuma prasībām. 414. pants Atbilstība likviditātes prasībām Ja iestāde neatbilst vai paredz, ka neatbildīs 412. pantā vai 413. panta 1. punktā noteiktajām prasībām, tostarp spriedzes apstākļos, tā par to informē kompetentās iestādes un bez liekas kavēšanās iesniedz kompetentajām iestādēm plānu, kā laikus atjaunot atbilstību attiecīgi 412. panta vai 413. panta 1. punkta prasībām. Kamēr atbilstība nav atjaunota, iestāde ik dienu līdz katras darba dienas beigām sniedz pārskatu par III sadaļā, IV sadaļā, 415. panta 3. vai 3.a punktā minētajā īstenošanas aktā vai 460. panta 1. punktā minētajā deleģētajā aktā minētajiem posteņiem, izņemot gadījumus, kad kompetentā iestāde atļauj pārskatus sniegt retāk un ar ilgāku kavēšanos. Kompetentās iestādes šādas atļaujas piešķir vienīgi, pamatojoties uz iestādes konkrēto stāvokli un ņemot vērā tās darbības apmēru un sarežģītību. Kompetentās iestādes uzrauga šāda atbilstības atjaunošanas plāna īstenošanu un attiecīgā gadījumā prasa atbilstību atjaunot ātrāk.”; |
109) |
regulas 415. pantu groza šādi:
|
110) |
regulas 416. pantu groza šādi:
|
111) |
regulas 419. pantu groza šādi:
|
112) |
regulas 422. pantu groza šādi:
|
113) |
regulas 423. panta 2. un 3. punktu aizstāj ar šādu: “2. Iestādes 30 dienu laikā, kopš būtiski ir pasliktinājusies iestādes kredītkvalitāte, paziņo kompetentajām iestādēm par visiem noslēgtajiem līgumiem, kuru līgumnosacījumu rezultātā rodas likviditātes izejošās naudas plūsmas vai papildu nodrošinājuma vajadzības. Ja kompetentās iestādes uzskata tādus līgumus par būtiskiem attiecībā uz iestādes iespējamām likviditātes izejošajām naudas plūsmām, tās pieprasa, lai iestāde tādiem līgumiem pievienotu papildu izejošo naudas plūsmu, kura atbilstu papildu nodrošinājuma vajadzībām, kas izriet no būtiskas iestādes kredītkvalitātes pasliktināšanās, piemēram, tās ārējā kredītvērtējuma pazemināšana par trim pakāpēm. Iestāde regulāri pārskata šīs būtiskās pasliktināšanās apmēru, ņemot vērā to, kas attiecas uz tās noslēgtajiem līgumiem, un paziņo kompetentajām iestādēm sava pārskata rezultātus. 3. Iestāde pievieno papildu izejošo naudas plūsmu, kas atbilst nodrošinājuma vajadzībām, kuras izrietētu no negatīva tirgus scenārija ietekmes uz iestādes darījumiem ar atvasinātiem instrumentiem, ja šāda ietekme ir būtiska. EBI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, lai precizētu nosacījumus būtiskuma jēdziena piemērošanai un precizētu metodes šīs papildu izejošās naudas plūsmas aprēķināšanai. EBI līdz 2014. gada 31. martam iesniedz minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai. Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt otrajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar procedūru, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.–14. pantā.”; |
114) |
regulas 424. panta 4. punktu aizstāj ar šādu: “4. Saskaņā ar likviditātes līgumu piešķirto summu, kas izsniegta SSPE ar nolūku ļaut tādiem SSPE iegādāties aktīvus, kas nav vērtspapīri, no klientiem, kas nav finanšu klienti, reizina ar 10 %, ar noteikumu, ka piešķirtā summa pārsniedz to aktīvu apjomu, kas pašreiz ir nopirkti no klientiem, un maksimālā summa, kas var tikt izņemta, atbilstoši līgumam nedrīkst pārsniegt pašreiz iegādāto aktīvu apmēru.”; |
115) |
regulas 425. panta 2. punkta c) apakšpunktu aizstāj ar šādu:
|
116) |
regulas Sestajā daļā aiz 428. panta iekļauj šādu sadaļu: “IV SADAĻA NETO STABILA FINANSĒJUMA RĀDĪTĀJS 1. NODAĻA Neto stabila finansējuma rādītājs 428.a pants Konsolidēta piemērošana Ja šajā sadaļā noteikto neto stabila finansējuma rādītāju piemēro konsolidēti saskaņā ar 11. panta 4. punktu, piemēro šādus noteikumus:
428.b pants Neto stabila finansējuma rādītājs 1. Neto stabila finansējuma prasība, kas noteikta 413. panta 1. punktā, ir vienāda ar 3. nodaļā noteikto iestādes pieejamā stabilā finansējuma attiecību pret iestādes nepieciešamo stabilo finansējumu, kas noteikts 4. nodaļā, un to izsaka kā procentuālo attiecību. Iestādes savu neto stabila finansējuma rādītāju aprēķina saskaņā ar šādu formulu:
2. Iestādes uztur neto stabila finansējuma rādītāju vismaz 100 % līmenī, ko aprēķina pārskata sniegšanas valūtā visiem saviem darījumiem neatkarīgi no to faktiskās valūtas denominācijas. 3. Ja kādā brīdī iestādes neto stabila finansējuma rādītājs ir pazeminājies zem 100 % vai var pamatoti gaidīt, ka tas pazemināsies zem 100 %, piemēro 414. pantā noteikto prasību. Iestāde tiecas atjaunot savu neto stabila finansējuma rādītāju līdz šā panta 2. punktā noteiktajam līmenim. Kompetentās iestādes pirms jebkādu uzraudzības pasākumu veikšanas izvērtē iemeslus, kāpēc iestāde nav izpildījusi šā panta 2. punkta prasības. 4. Iestādes visiem saviem darījumiem neatkarīgi no to faktiskās valūtas denominācijas un atsevišķi saviem darījumiem, kuri denominēti katrā no valūtām un par kuriem jāsniedz atsevišķi pārskati saskaņā ar 415. panta 2. punktu, aprēķina un uzrauga savu neto stabila finansējuma rādītāju pārskatu sniegšanas valūtā. 5. Iestādes nodrošina, lai to finansējuma profila denominācijas dalījums pa valūtām būtu vispārīgi atbilstošs to aktīvu dalījumam pa valūtām. Attiecīgā gadījumā kompetentās iestādes var pieprasīt iestādēm ierobežot valūtu nesakritības, nosakot nepieciešamā stabilā finansējuma īpatsvara ierobežojumus konkrētā valūtā, ko var izpildīt, izmantojot pieejamo stabilo finansējumu, kas nav denominēts minētajā valūtā. Minēto ierobežojumu var piemērot tikai valūtai, uz ko attiecas atsevišķa pārskata sniegšanas prasība saskaņā ar 415. panta 2. punktu. Nosakot jebkādu tādu ierobežojumu līmeni valūtu nesakritībām, ko var piemērot saskaņā ar šo pantu, kompetentās iestādes ņem vērā vismaz šādus aspektus:
Visus saskaņā ar šo pantu noteiktos ierobežojumus attiecībā uz valūtu nesakritībām uzskata par īpašu likviditātes prasību saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 105. pantu. 2. NODAĻA Vispārīgi noteikumi neto stabila finansējuma rādītāja aprēķināšanai 428.c pants Neto stabila finansējuma rādītāja aprēķināšana 1. Ja vien šajā sadaļā nav noteikts citādi, iestādes ņem vērā aktīvus, saistības un ārpusbilances posteņus, ievērojot bruto principu. 2. Lai aprēķinātu savu neto stabila finansējuma rādītāju, iestādes atbilstīgus stabila finansējuma koeficientus, kas noteikti 3. un 4. nodaļā, piemēro savu aktīvu, saistību un ārpusbilances posteņu uzskaites vērtībai, ja vien šajā sadaļā nav noteikts citādi. 3. Nepieciešamo stabilo finansējumu un pieejamo stabilo finansējumu iestādes neuzskaita divreiz. Ja vien šajā sadaļā nav noteikts citādi, tad, ja kādu posteni var piesaistīt vairāk nekā vienai nepieciešamā stabilā finansējuma kategorijai, to piesaista tai nepieciešamā stabilā finansējuma kategorijai, kurā attiecībā uz minēto posteni tiek radīts vislielākais līgumiskais nepieciešamais stabilais finansējums. 428.d pants Atvasināto instrumentu līgumi 1. Iestādes šo pantu piemēro, lai aprēķinātu nepieciešamā stabilā finansējuma apmēru atvasināto instrumentu līgumiem saskaņā ar 3. un 4. nodaļu. 2. Neskarot 428.ah panta 2. punktu, iestādes ņem vērā atvasināto instrumentu pozīciju neto patieso vērtību, ja minētās pozīcijas ir iekļautas tajā pašā savstarpējo prasījumu ieskaita kopā, kura atbilst 429.c panta 1. punktā noteiktajām prasībām. Pretējā gadījumā iestādes ņem vērā atvasināto instrumentu pozīciju bruto patieso vērtību un uzskata, ka minētās atvasināto instrumentu pozīcijas pieder to savstarpējo prasījumu ieskaita kopai 4. nodaļas nolūkos. 3. Šīs sadaļas nolūkos “savstarpējo prasījumu ieskaita kopas tirgus patiesā vērtība” ir visu kādā savstarpējo prasījumu ieskaita kopā iekļauto darījumu tirgus patieso vērtību summa. 4. Neskarot 428.ah panta 2. punktu, visu to atvasināto instrumentu līgumu vērtību, kuri uzskaitīti II pielikuma 2. punkta a)–e) apakšpunktā un kuri nozīmē pamatsummu pilnīgu norēķinu tajā pašā dienā, aprēķina, ievērojot neto principu, pa valūtām, tostarp, lai sniegtu pārskatu valūtā, uz ko attiecas atsevišķa pārskata sniegšanas prasība saskaņā ar 415. panta 2. punktu, pat ja minētie darījumi nav iekļauti tajā savstarpējo prasījumu ieskaita kopā, kas atbilst 429.c panta 1. punktā izklāstītajām prasībām. 5. Naudu, kas saņemta kā nodrošinājums, lai mazinātu atvasināto instrumentu pozīcijas risku, uzskata par naudu, nevis par noguldījumu, uz ko attiecas 3. nodaļa. 6. Kompetentās iestādes, saņemot attiecīgās centrālās bankas apstiprinājumu, var nolemt neņemt vērā atvasināto instrumentu līgumu ietekmi neto stabila finansējuma rādītāja aprēķināšanā, tostarp nosakot nepieciešamā stabilā finansējuma koeficientus, kā arī uzkrājumus un zaudējumus, ar noteikumu, ka ir izpildīti visi turpmāk izklāstītie nosacījumi:
Ja pirmajā daļā minēto nepiemērošanu izmanto meitasuzņēmums, kura galvenais birojs atrodas trešā valstī, saskaņā ar minētās trešās valsts tiesību aktiem, kuros noteikta neto stabilā finansējuma prasība, minēto nepiemērošanu saskaņā ar trešās valsts tiesību aktiem ņem vērā konsolidācijas nolūkos. 428.e pants Nodrošinātu aizdevumu darījumu un kapitāla tirgus darījumu ieskaits Aktīvus un saistības, kas izriet no vērtspapīru finansēšanas darījumiem ar vienu darījumu partneri, aprēķina pēc neto principa ar noteikumu, ka minētie aktīvi un saistības atbilst savstarpējo prasījumu ieskaita nosacījumiem, kuri izklāstīti 429.b panta 4. punktā. 428.f pants Savstarpēji atkarīgie aktīvi un saistības 1. Saņemot kompetento iestāžu iepriekšēju apstiprinājumu, iestāde var uzskatīt aktīvu un saistības par savstarpēji atkarīgiem, ar noteikumu, ka ir izpildīti visi turpmāk izklāstītie nosacījumi:
2. Aktīvus un saistības uzskata par tādiem, kuri atbilst 1. punktā izklāstītajiem nosacījumiem, kā arī par savstarpēji atkarīgiem aktīviem un saistībām, ja tie ir tieši saistīti ar šādiem produktiem un pakalpojumiem:
3. EBI pārrauga aktīvus un saistības, kā arī produktus un pakalpojumus, kas saskaņā ar 1. un 2. punktu tiek uzskatīti par savstarpēji atkarīgiem aktīviem un saistībām, lai noteiktu, vai un cik lielā mērā ir izpildīti 1. punktā noteiktie atbilstības kritēriji. EBI ziņo Komisijai par minētās pārraudzības rezultātiem un konsultē Komisiju par to, vai būtu jāgroza 1. punktā izklāstītie nosacījumi vai jāgroza 2. punktā minētais produktu un pakalpojumu saraksts. 428.g pants Noguldījumi institucionālās aizsardzības shēmās un sadarbības tīklos Ja iestāde pieder pie tāda veida institucionālās aizsardzības shēmas, kas minēta 113. panta 7. punktā, pie tīkla, kurš ir tiesīgs izmantot 10. pantā paredzēto prasību nepiemērošanu, vai pie sadarbības tīkla dalībvalstī, beztermiņa noguldījumiem, kurus iestāde tur centrālajā iestādē un kurus noguldītāja iestāde uzskata par likvīdiem aktīviem, ievērojot 460. panta 1. punktā minēto deleģēto aktu, piemēro šādas prasības:
428.h pants Preferenciāls režīms grupā vai institucionālā aizsardzības shēmā 1. Atkāpjoties no 3. un 4. nodaļas un ja netiek piemērots 428.g pants, kompetentās iestādes, izskatot katru gadījumu atsevišķi, var atļaut iestādēm piemērot augstāku pieejamā stabilā finansējuma koeficientu vai zemāku nepieciešamā stabilā finansējuma koeficientu aktīviem, saistībām un piešķirtajām kredītiespējām vai likviditātes iespējām ar noteikumu, ja ir izpildīti visi turpmāk izklāstītie nosacījumi:
2. Ja iestāde un darījumu partneris veic uzņēmējdarbību dažādās dalībvalstīs, kompetentās iestādes var atļaut nepiemērot 1. punkta d) apakšpunktā paredzēto nosacījumu ar noteikumu, ka papildus 1. punktā noteiktajiem kritērijiem ir izpildīti šādi kritēriji:
Kompetentās iestādes apspriežas savā starpā saskaņā ar 20. panta 1. punkta b) apakšpunktu, lai noteiktu, vai ir izpildīti šajā punktā noteiktie papildu kritēriji. 3. NODAĻA Pieejamais stabilais finansējums 1. iedaļa Vispārīgi noteikumi 428.i pants Pieejamā stabilā finansējuma apmēra aprēķināšana Ja vien šajā nodaļā nav noteikts citādi, pieejamā stabilā finansējuma apmēru aprēķina, dažādu kategoriju vai veidu saistību un pašu kapitāla uzskaites vērtību reizinot ar pieejamā stabilā finansējuma koeficientiem, kas jāpiemēro saskaņā ar 2. iedaļu. Pieejamā stabilā finansējuma kopējais apmērs ir saistību un pašu kapitāla svērto vērtību summa. Obligācijas un citus parāda vērtspapīrus, ko emitējusi iestāde un ko pārdod vienīgi privātpersonu vai MVU tirgū un tur privātpersonu vai MVU kontā, var uzskatīt par tādiem, kuri pieder atbilstīgai privātpersonu un MVU noguldījumu kategorijai. Ierobežojumus veido tā, lai nodrošinātu, ka minētos instrumentus nevar pirkt un turēt personas, kas nav privātpersonas vai MVU. 428.j pants Saistību vai pašu kapitāla atlikušais termiņš 1. Ja vien šajā nodaļā nav noteikts citādi, iestādes, lai noteiktu pieejamā stabilā finansējuma koeficientus, kas jāpiemēro saskaņā ar 2. iedaļu, ņem vērā to saistībām un pašu kapitālam atlikušo termiņu saskaņā ar līgumā noteikto. 2. Lai noteiktu atlikušo termiņu saistībām vai pašu kapitālam, iestādes ņem vērā spēkā esošos iespējas līgumus. Iestādes šādus iespējas līgumus ņem vērā, pamatojoties uz pieņēmumu, ka darījumu partneris izmantos pirkšanas iespējas pēc iespējas agrākā datumā. Attiecībā uz iespējas līgumiem, kas ir īstenojami pēc iestādes ieskatiem, iestāde un kompetentās iestādes ņem vērā ar reputāciju saistītus aspektus, kas var ierobežot iestādes spēju neīstenot iespējas līgumu, īpaši tirgus prognozes, saskaņā ar kurām iestādēm būtu jāatmaksā atsevišķas saistības pirms to termiņa beigām. 3. Iestādes attiecībā uz noguldījumiem ar fiksētu paziņošanas termiņu rīkojas atbilstoši to paziņošanas termiņam, savukārt attiecībā uz termiņnoguldījumiem tās rīkojas atbilstoši to atlikušajam termiņam. Atkāpjoties no šā panta 2. punkta, iestādes, nosakot atlikušo termiņu privātpersonu vai MVU termiņnoguldījumiem, neņem vērā priekšlaicīgas naudas izņemšanas iespējas, ja noguldītājam par priekšlaicīgu izņemšanu, kas notiek ātrāk par vienu gadu, ir jāmaksā soda nauda – šādai soda naudai esot noteiktai deleģētajā aktā, kas minēts 460. panta 1. punktā. 4. Lai noteiktu pieejamā stabilā finansējuma koeficientus, kas jāpiemēro saskaņā ar 2. iedaļu, iestādes uzskata ikvienu tādu saistību daļu, kuru atlikušais termiņš ir viens gads vai vairāk un kuru termiņš beidzas agrāk par sešiem mēnešiem, un ikvienu tādu saistību daļu, kuru termiņš ir no sešiem mēnešiem un mazāks par vienu gadu, par tādu, kurai ir atlicis termiņš, kas attiecīgi ir mazāks par sešiem mēnešiem vai ir no sešiem mēnešiem un mazāks par vienu gadu. 2. iedaļa Pieejamā stabilā finansējuma koeficienti 428.k pants Pieejamā stabilā finansējuma 0 % koeficients 1. Ja vien 428.l līdz 428.o pantā nav noteikts citādi, visām saistībām, kurām nav noteikts termiņš, tostarp īsajām pozīcijām un beztermiņa pozīcijām, piemēro pieejamā stabilā finansējuma 0 % koeficientu, izņemot šādas saistības:
2. Atliktā nodokļa saistībām un mazākuma līdzdalībai, kā minēts 1. punktā, piemēro vienu no turpmāk minētajiem koeficientiem:
3. Pieejamā stabilā finansējuma 0 % koeficientu piemēro šādām saistībām:
4. Iestādes piemēro pieejamā stabilā finansējuma 0 % koeficientu absolūtajai vērtībai no tās starpības, ja tā ir negatīva, kas ir starp patieso vērtību summu visās savstarpējo prasījumu ieskaita kopās ar pozitīvu patieso vērtību un patieso vērtību summu visās savstarpējo prasījumu ieskaita kopās ar negatīvu patieso vērtību, kuras aprēķina saskaņā ar 428.d pantu. Pirmajā daļā minētajam aprēķinam piemēro šādus noteikumus:
428.l pants Pieejamā stabilā finansējuma 50 % koeficients Pieejamā stabilā finansējuma 50 % koeficientu piemēro šādām saistībām:
428.m pants Pieejamā stabilā finansējuma 90 % koeficients Privātpersonu vai MVU beztermiņa noguldījumiem, privātpersonu vai MVU noguldījumiem ar fiksētu paziņošanas termiņu, kas ir mazāks par vienu gadu, un privātpersonu vai MVU termiņnoguldījumiem, kuru atlikušais termiņš ir mazāks par vienu gadu un kuri atbilst 460. panta 1. punktā minētajā deleģētajā aktā izklāstītajiem attiecīgajiem kritērijiem citiem privātpersonu vai MVU noguldījumiem, piemēro pieejamā stabilā finansējuma 90 % koeficientu. 428.n pants Pieejamā stabilā finansējuma 95 % koeficients Privātpersonu vai MVU beztermiņa noguldījumiem, privātpersonu vai MVU noguldījumiem ar fiksētu paziņošanas termiņu, kas ir mazāks par vienu gadu, un privātpersonu vai MVU termiņnoguldījumiem, kuru atlikušais termiņš ir mazāks par vienu gadu un kuri atbilst 460. panta 1. punktā minētajā deleģētajā aktā izklāstītajiem attiecīgajiem kritērijiem stabiliem privātpersonu vai MVU noguldījumiem, piemēro pieejamā stabilā finansējuma 95 % koeficientu. 428.o pants Pieejamā stabilā finansējuma 100 % koeficients Pieejamā stabilā finansējuma 100 % koeficientu piemēro šādām saistībām un kapitāla posteņiem, un instrumentiem:
4. NODAĻA Nepieciešamais stabilais finansējums 1. iedaļa Vispārīgi noteikumi 428.p pants Nepieciešamā stabilā finansējuma apjoma aprēķināšana 1. Ja vien šajā nodaļā nav noteikts citādi, nepieciešamā stabilā finansējuma apjomu aprēķina, reizinot dažādu veidu vai kategoriju aktīvu un ārpusbilances posteņu uzskaites vērtību ar nepieciešamā stabilā finansējuma koeficientiem, ko piemēro saskaņā ar 2. iedaļu. Nepieciešamā stabilā finansējuma kopējais apjoms ir aktīvu un ārpusbilances posteņu svērto vērtību kopsumma. 2. Aktīvus, ko iestādes ir aizņēmušās, tostarp vērtspapīru finansēšanas darījumos, neietver nepieciešamā stabilā finansējuma apjoma aprēķinā, ja minētie aktīvi ir uzskaitīti iestādes bilancē un iestādei attiecībā uz šiem aktīviem nav faktisko īpašumtiesību. Aktīviem, kurus iestādes ir aizņēmušās, tostarp vērtspapīru finansēšanas darījumos, piemēro nepieciešamā stabilā finansējuma koeficientus saskaņā ar 2. iedaļu, ja minētie aktīvi nav uzskaitīti iestādes bilancē, bet iestādei attiecībā uz šiem aktīviem ir faktiskās īpašumtiesības. 3. Aktīvi, kurus iestādes ir aizdevušas, tostarp vērtspapīru finansēšanas darījumos, un attiecībā uz kuriem iestāde saglabā faktiskās īpašumtiesības, šīs nodaļas nolūkos ir uzskatāmi par apgrūtinātajiem aktīviem un tiem piemēro saskaņā ar 2. iedaļu piemērojamos nepieciešamā stabilā finansējuma koeficientus, pat ja šie aktīvi nav saglabāti iestādes bilancē. Pretējā gadījumā šādus aktīvus neiekļauj nepieciešamā stabilā finansējuma apjoma aprēķinā. 4. Aktīviem, kuru atlikušais apgrūtinājuma termiņš ir seši mēneši vai ilgāks, piemēro vai nu nepieciešamā stabilā finansējuma koeficientu, kas minētajiem aktīviem tiktu piemērots saskaņā ar 2. iedaļu, ja tie tiktu turēti bez apgrūtinājuma, vai arī nepieciešamā stabilā finansējuma koeficientu, kas minētajiem apgrūtinātajiem aktīviem ir piemērojams pretējā gadījumā, atkarībā no tā, kurš koeficients ir lielāks. Tas pats attiecas uz gadījumiem, kad apgrūtināto aktīvu atlikušais termiņš ir īsāks par tā darījuma atlikušo termiņu, kas ir apgrūtinājuma avots. Ja aktīvu atlikušais apgrūtinājuma termiņš ir mazāks par sešiem mēnešiem, uz tiem attiecina tos pašus nepieciešamā stabilā finansējuma koeficientus, kas piemērojami saskaņā ar 2. iedaļu, kurus attiecinātu uz tiem pašiem aktīviem, ja tie tiktu turēti bez apgrūtinājuma. 5. Ja iestāde atkārtoti izmanto vai atkārtoti ieķīlā aktīvu, ko bija aizņēmusies, tostarp vērtspapīru finansēšanas darījumos, un minētais aktīvs tiek iegrāmatots kā ārpusbilances postenis, darījums, attiecībā uz kuru veikts minētā aktīva aizņēmums, tiek uzskatīts par apgrūtinātu ar noteikumu, ka darījuma termiņš nevar beigties, ja iestāde neatgriež aizdoto aktīvu. 6. Par neapgrūtinātiem uzskata šādus aktīvus:
7. Tādu nestandarta, pagaidu darbību gadījumā, ko ECB vai dalībvalsts centrālā banka, vai trešās valsts centrālā banka veic, lai izpildītu savu uzdevumu tirgus mēroga finanšu spriedzes vai ārkārtēju makroekonomisko apstākļu periodā, samazinātu nepieciešamā stabilā finansējuma koeficientu var piemērot šādiem aktīviem:
Kompetentās iestādes, vienojušās ar to centrālo banku, kas ir attiecīgais darījuma partneris, nosaka nepieciešamā stabilā finansējuma koeficientu, kas ir piemērojams pirmās daļas a) un b) punktā minētajiem aktīviem. Pirmās daļas a) punktā minētajiem apgrūtinātajiem aktīviem piemērojamais nepieciešamā stabilā finansējuma koeficients nav zemāks par nepieciešamā stabilā finansējuma koeficientu, ko minētajiem aktīviem piemērotu saskaņā ar 2. iedaļu, ja tie tiktu turēti bez apgrūtinājuma. Piemērojot samazinātu nepieciešamā stabilā finansējuma koeficientu saskaņā ar otro daļu, kompetentās iestādes cieši uzrauga minētā samazinātā koeficienta ietekmi uz iestādes stabila finansējuma pozīcijām un vajadzības gadījuma veic attiecīgus uzraudzības pasākumus. 8. Lai izvairītos no jebkādas dubultas aprēķināšanas, iestādes citās saskaņā ar šo nodaļu nepieciešamā stabilā finansējuma apjoma aprēķina daļās neiekļauj tādus ar nodrošinājumu saistītos aktīvus, ko atzīst par mainīgo drošības rezervi, kas iesniegta saskaņā ar 428.k panta 4. punkta b) apakšpunktu un 428.ah panta 2. punkta b) apakspunktu, vai ko atzīst par iesniegto sākotnējo drošības rezervi vai par iemaksām CCP saistību neizpildes fondā saskaņā ar 428.ag panta a) un b) punktu. 9. Nepieciešamā stabilā finansējuma summas aprēķinā iestādes iekļauj finanšu instrumentus, ārvalstu valūtas un preces, kurām ir izpildīts pirkuma pasūtījums. Nepieciešamā stabilā finansējuma summas aprēķinā iestādes neiekļauj finanšu instrumentus, ārvalstu valūtas un preces, kurām ir izpildīts pārdošanas pasūtījums, ar noteikumu, ka minētie darījumi iestāžu bilancē nav atspoguļoti kā darījumi ar atvasinājumiem vai nodrošinātu finansējumu un ka minētie darījumi pēc nokārtošanas jāiekļauj iestāžu bilancē. 10. Kompetentās iestādes var noteikt nepieciešamā stabilā finansējuma koeficientus, kas piemērojami šajā nodaļā neminētiem ārpusbilances riska darījumiem, lai nodrošinātu, ka iestādēm ir pietiekams apjoms pieejamā stabilā finansējuma to riska darījumu daļai, kurai pēc prognozēm varētu būt nepieciešams finansējums viena gada periodā no neto stabila finansējuma rādītāja. Lai noteiktu minētos koeficientus, kompetentās iestādes jo īpaši ņem vērā būtisko kaitējumu, kas varētu tikt nodarīts iestādes reputācijai, ja minētais finansējums netiks sniegts. Kompetentās iestādes vismaz reizi gadā informē EBI par to, kādiem ārpusbilances riska darījumu veidiem tās ir noteikušas nepieciešamā stabilā finansējuma koeficientus. Minētajā ziņojumā tās iekļauj paskaidrojumu par minēto koeficientu noteikšanas metodiku. 428.q pants Aktīva atlikušais termiņš 1. Ja vien šajā nodaļā nav noteikts citādi, iestādes ņem vērā savu aktīvu un ārpusbilances darījumu atlikušo termiņu saskaņā ar līgumā noteikto, nosakot nepieciešamā stabilā finansējuma koeficientus, kas piemērojami šiem aktīviem un ārpusbilances posteņiem saskaņā ar 2. iedaļu. 2. Aktīviem, kas ir nošķirti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 11. panta 3. punktu, iestādes piemēro pieeju atbilstoši minēto aktīvu pamatā esošajam riska darījumam. Minētajiem aktīviem iestādes tomēr piemēro augstākus nepieciešamā stabilā finansējuma koeficientus atkarībā no apgrūtinājuma termiņa, ko nosaka kompetentās iestādes, kuras izvērtē, vai iestāde spēj brīvi realizēt vai apmainīt šādus aktīvus, un apsver saistību termiņu šo iestāžu klientiem, uz ko minētā nošķiršanas prasība attiecas. 3. Aprēķinot aktīva atlikušo termiņu, iestādes ņem vērā iespējas līgumus, pamatojoties uz pieņēmumu, ka emitents vai darījumu partneris izmantos jebkādu iespējas līgumu, lai pagarinātu aktīva termiņu. Attiecībā uz iespējas līgumiem, kas ir īstenojami pēc iestādes ieskatiem, iestāde un kompetentās iestādes ņem vērā reputācijas faktorus, kas var ierobežot iestādes spēju neīstenot iespējas līgumu, jo īpaši, izvērtējot tirgus un klientu gaidas, ka iestādei aktīva termiņa beigu datumā būtu jāpagarina noteiktu aktīvu termiņš. 4. Lai noteiktu nepieciešamā stabilā finansējuma koeficientus, kas jāpiemēro saskaņā ar 2. iedaļu, amortizējamiem aizdevumiem, kuriem atlikušais termiņš saskaņā ar līgumā noteikto ir viens gads vai vairāk, attiecībā uz jebkuru to termiņa daļu, kas ir mazāka par sešiem mēnešiem, un jebkuru to termiņa daļu, kas ir no sešiem mēnešiem un mazāka par vienu gadu, ir jārīkojas kā ar aktīviem, kuru atlikušais termiņš ir attiecīgi vai nu mazāks par sešiem mēnešiem vai arī no sešiem mēnešiem un mazāks par vienu gadu. 2. iedaļa Nepieciešamā stabilā finansējuma koeficienti 428.r pants Nepieciešamā stabilā finansējuma 0 % koeficients 1. Nepieciešamā stabilā finansējuma 0 % koeficientu piemēro šādiem aktīviem:
Iestādes šā punkta pirmās daļas g) punktā minētos maksājamos naudas līdzekļus ņem vērā, pamatojoties uz neto vērtību, ja piemērojams 428.e pants. 2. Atkāpjoties no 1. punkta c) apakšpunkta, kompetentās iestādes, vienojoties ar attiecīgo centrālo banku, var nolemt piemērot augstāku nepieciešamā stabilā finansējuma koeficientu prasītajām rezervēm, jo īpaši, ciktāl rezervju prasības pastāv attiecībā uz viena gada periodu, un tāpēc tam ir nepieciešams attiecīgais stabilais finansējums. Attiecībā uz meitasuzņēmumiem, kuru galvenais birojs atrodas trešā valstī, kurā prasītām centrālās bankas rezervēm piemēro augstāku nepieciešamā stabilā finansējuma koeficientu saskaņā ar neto stabila finansējuma prasību, kas izklāstīta minētās trešās valsts tiesību aktos, šo augstāko nepieciešamā stabilā finansējuma koeficientu ņem vērā konsolidācijas nolūkos. 428.s pants Nepieciešamā stabilā finansējuma 5 % koeficients 1. Nepieciešamā stabilā finansējuma 5 % koeficientu piemēro šādiem aktīviem un ārpusbilances posteņiem:
Iestādes šā punkta pirmās daļas b) punktā minētos maksājamos naudas līdzekļus ņem vērā, pamatojoties uz neto vērtību, ja piemērojams 428.e pants. 2. Attiecībā uz visām atvasināto instrumentu līgumu savstarpējo prasījumu ieskaita kopām iestādes piemēro nepieciešamā stabilā finansējuma 5 % koeficientu minēto atvasināto instrumentu līgumu savstarpējo prasījumu ieskaita kopu absolūtajai patiesajai vērtībai, pirms ņem vērā jebkādu iesniegto nodrošinājumu, ja minētajām savstarpējo prasījumu ieskaita kopām ir negatīva patiesā vērtība. Šā punkta nolūkos iestādes nosaka patieso vērtību, pirms ņem vērā jebkādus iesniegtos nodrošinājumus vai norēķinu maksājumus un ieņēmumus, kas ir saistīti ar šādu līgumu tirgus vērtības izmaiņām. 428.t pants Nepieciešamā stabilā finansējuma 7 % koeficients Neapgrūtinātiem aktīviem, kas ir 1. līmeņa ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas, ievērojot 460. panta 1. punktā minēto deleģēto aktu, piemēro nepieciešamā stabilā finansējuma 7 % koeficientu neatkarīgi no to atbilstības operacionālajām prasībām un prasībām par likviditātes rezervju sastāvu, kā izklāstīts minētajā deleģētajā aktā. 428.u pants Nepieciešamā stabilā finansējuma 7,5 % koeficients Tiem produktiem, kas saistīti ar tirdzniecības finansējuma ārpusbilances posteņiem, kā norādīts I pielikumā, kuru atlikušais termiņš ir vismaz seši mēneši, bet mazāks par vienu gadu, piemēro nepieciešamā stabilā finansējuma 7,5 % koeficientu. 428.v pants Nepieciešamā stabilā finansējuma 10 % koeficients Nepieciešamā stabilā finansējuma 10 % koeficientu piemēro šādiem aktīviem un ārpusbilances posteņiem:
428.w pants Nepieciešamā stabilā finansējuma 12 % koeficients Neapgrūtinātām KIU daļām vai ieguldījumu apliecībām, kurām var piemērot 12 % diskontu likviditātes seguma koeficienta aprēķināšanai saskaņā ar 460. panta 1. punktā minēto deleģēto aktu, piemēro nepieciešamā stabilā finansējuma 12 % koeficientu neatkarīgi no to atbilstības operacionālajām prasībām un prasībām par likviditātes rezervju sastāvu, kā izklāstīts minētajā deleģētajā aktā. 428.x pants Nepieciešamā stabilā finansējuma 15 % koeficients Neapgrūtinātiem aktīviem, kas ir 2.A līmeņa aktīvi, ievērojot 460. panta 1. punktā minēto deleģēto aktu, piemēro nepieciešamā stabilā finansējuma 15 % koeficientu neatkarīgi no to atbilstības operacionālajām prasībām un prasībām par likviditātes rezervju sastāvu, kā izklāstīts minētajā deleģētajā aktā. 428.y pants Nepieciešamā stabilā finansējuma 20 % koeficients Neapgrūtinātām KIU daļām vai ieguldījumu apliecībām, kurām var piemērot 20 % diskontu likviditātes seguma koeficienta aprēķināšanai saskaņā ar 460. panta 1. punktā minēto deleģēto aktu, piemēro nepieciešamā stabilā finansējuma 20 % koeficientu neatkarīgi no to atbilstības operacionālajām prasībām un prasībām par likviditātes rezervju sastāvu, kā izklāstīts minētajā deleģētajā aktā. 428.z pants Nepieciešamā stabilā finansējuma 25 % koeficients Neapgrūtinātiem 2.B līmeņa vērtspapīrošanas darījumiem, ievērojot 460. panta 1. punktā minēto deleģēto aktu, piemēro nepieciešamā stabilā finansējuma 25 % koeficientu neatkarīgi no to atbilstības operacionālajām prasībām un prasībām par likviditātes rezervju sastāvu, kā izklāstīts minētajā deleģētajā aktā. 428.aa pants Nepieciešamā stabilā finansējuma 30 % koeficients Nepieciešamā stabilā finansējuma 30 % koeficientu piemēro šādiem aktīviem:
428.ab pants Nepieciešamā stabilā finansējuma 35 % koeficients Nepieciešamā stabilā finansējuma 35 % koeficientu piemēro šādiem aktīviem:
428.ac pants Nepieciešamā stabilā finansējuma 40 % koeficients Neapgrūtinātām KIU daļām vai ieguldījumu apliecībām, kurām var piemērot 40 % diskontu likviditātes seguma koeficienta aprēķināšanai, ievērojot 460. panta 1. punktā minēto deleģēto aktu, piemēro nepieciešamā stabilā finansējuma 40 % koeficientu neatkarīgi no to atbilstības operacionālajām prasībām un prasībām par likviditātes rezervju sastāvu, kā izklāstīts minētajā deleģētajā aktā. 428.ad pants Nepieciešamā stabilā finansējuma 50 % koeficients Nepieciešamā stabilā finansējuma 50 % koeficientu piemēro šādiem aktīviem:
428.ae pants Nepieciešamā stabilā finansējuma 55 % koeficients Neapgrūtinātām KIU daļām vai ieguldījumu apliecībām, kurām var piemērot 55 % diskontu likviditātes seguma koeficienta aprēķināšanai saskaņā ar 460. panta 1. punktā minēto deleģēto aktu, piemēro nepieciešamā stabilā finansējuma 55 % koeficientu neatkarīgi no to atbilstības operacionālajām prasībām un prasībām par likviditātes rezervju sastāvu, kā izklāstīts minētajā deleģētajā aktā. 428.af pants Nepieciešamā stabilā finansējuma 65 % koeficients Nepieciešamā stabilā finansējuma 65 % koeficientu piemēro šādiem aktīviem:
428.ag pants Nepieciešamā stabilā finansējuma 85 % koeficients Nepieciešamā stabilā finansējuma 85 % koeficientu piemēro šādiem aktīviem un ārpusbilances posteņiem:
428.ah pants Nepieciešamā stabilā finansējuma 100 % koeficients 1. Nepieciešamā stabilā finansējuma 100 % koeficientu piemēro šādiem aktīviem:
2. Iestādes piemēro nepieciešamā stabilā finansējuma 100 % koeficientu starpībai, ja tā ir pozitīva, kas ir starp patieso vērtību summu visās savstarpējo prasījumu ieskaita kopās ar pozitīvu patieso vērtību un patieso vērtību summu visās savstarpējo prasījumu ieskaita kopās ar negatīvu patieso vērtību, ko aprēķina saskaņā ar 428.d pantu. Pirmajā daļā minētajam aprēķinam piemēro šādus noteikumus:
5. NODAĻA Izņēmums attiecībā uz mazām un nesarežģītām iestādēm 428.ai pants Izņēmums attiecībā uz mazām un nesarežģītām iestādēm Atkāpjoties no 3. un 4. nodaļas, mazas un nesarežģītas iestādes var izvēlēties, ar savas kompetentās iestādes iepriekšēju atļauju, aprēķināt iestādes pieejamā stabilā finansējuma, kā minēts 6. nodaļā, attiecību pret iestādes nepieciešamo stabilo finansējumu, kā minēts 7. nodaļā, izsakot to kā procentuālo attiecību. Kompetentā iestāde var prasīt, lai maza un nesarežģīta iestāde ievērotu neto stabila finansējuma prasību, kas pamatota uz iestādes pieejamo stabilo finansējumu, kā minēts 3. nodaļā, un uz nepieciešamo stabilo finansējumu, kā minēts 4. nodaļā, ja kompetentā iestāde uzskata, ka vienkāršotā metodika nav piemērota, lai aptvertu minētās iestādes finansējuma riskus. 6 NODAĻA Pieejamais stabilais finansējums neto stabila finansējuma rādītāja vienkāršotai aprēķināšanai 1. iedaļa Vispārīgi noteikumi 428.aj pants Pieejamā stabilā finansējuma apmēra vienkāršota aprēķināšana 1. Ja vien šajā nodaļā nav noteikts citādi, pieejamā stabilā finansējuma apmēru aprēķina, dažādu kategoriju vai veidu saistību un pašu kapitāla uzskaites vērtību reizinot ar pieejamā stabilā finansējuma koeficientiem, kas jāpiemēro saskaņā ar 2. iedaļu. Pieejamā stabilā finansējuma kopējais apmērs ir saistību un pašu kapitāla svērto vērtību summa. 2. Obligācijas un citus parāda vērtspapīrus, ko emitējusi iestāde un ko pārdod vienīgi privātpersonu vai MVU tirgū un tur privātpersonu vai MVU kontā, var uzskatīt par tādiem, kuri pieder atbilstīgai privātpersonu un MVU noguldījumu kategorijai. Ievieš ierobežojumus, lai nodrošinātu, ka minētos instrumentus nevar pirkt un turēt personas, kas nav privātpersonas vai MVU. 428.ak pants Saistību vai pašu kapitāla atlikušais termiņš 1. Ja vien šajā nodaļā nav noteikts citādi, iestādes, lai noteiktu pieejamā stabilā finansējuma koeficientus, kas jāpiemēro saskaņā ar 2. iedaļu, ņem vērā saistību un pašu kapitāla atlikušo termiņu saskaņā ar līgumā noteikto. 2. Lai noteiktu atlikušo termiņu saistībām vai pašu kapitālam, iestādes ņem vērā spēkā esošos iespējas līgumus. Iestādes šādus iespējas līgumus ņem vērā, pamatojoties uz pieņēmumu, ka darījumu partneris izmantos pirkšanas iespējas pēc iespējas agrākā datumā. Attiecībā uz iespējas līgumiem, kas ir īstenojami pēc iestādes ieskatiem, iestāde un kompetentās iestādes ņem vērā ar reputāciju saistītus aspektus, kas var ierobežot iestādes spēju neīstenot iespējas līgumu, īpaši tirgus prognozes, saskaņā ar kurām iestādēm būtu jāatmaksā atsevišķas saistības pirms to termiņa beigām. 3. Iestādes attiecībā uz noguldījumiem ar fiksētu paziņošanas termiņu rīkojas atbilstoši to paziņošanas termiņam, savukārt attiecībā uz termiņnoguldījumiem tās rīkojas atbilstoši to atlikušajam termiņam. Atkāpjoties no šā panta 2. punkta, iestādes, nosakot atlikušo termiņu privātpersonu vai MVU termiņnoguldījumiem, neņem vērā priekšlaicīgas naudas izņemšanas iespējas, ja noguldītājam par priekšlaicīgu izņemšanu, kas notiek ātrāk par vienu gadu, ir jāmaksā soda nauda, šādai soda naudai esot noteiktai deleģētajā aktā, kas minēts 460. panta 1. punktā. 4. Lai noteiktu pieejamā stabilā finansējuma koeficientus, kas jāpiemēro saskaņā ar 2. iedaļu, tādām saistībām, kuru atlikušais termiņš saskaņā ar līgumā noteikto ir viens gads vai vairāk, ikvienu daļu, kam termiņš beidzas agrāk par sešiem mēnešiem, un ikvienu daļu, kam termiņš beidzas vēlāk par sešiem mēnešiem un agrāk par vienu gadu, uzskata par tādu, kuras atlikušais termiņš attiecīgi beidzas agrāk par sešiem mēnešiem vai arī vēlāk sešiem mēnešiem un agrāk par vienu gadu. 2. iedaļa Pieejamā stabilā finansējuma koeficienti 428.al pants Pieejamā stabilā finansējuma 0 % koeficients 1. Ja vien šajā iedaļā nav noteikts citādi, visām saistībām, kurām nav noteikts termiņš, tostarp īsajām pozīcijām un beztermiņa pozīcijām, piemēro pieejamā stabilā finansējuma 0 % koeficientu, izņemot šādas saistības:
2. Atliktā nodokļa saistībām un mazākuma līdzdalībai, kā minēts 1. punktā, piemēro vienu no turpmāk minētajiem koeficientiem:
3. Šādām saistībām piemēro pieejamā stabilā finansējuma 0 % koeficientu:
4. Iestādes piemēro pieejamā stabilā finansējuma 0 % koeficientu absolūtajai vērtībai no tās starpības, ja tā ir negatīva, kas ir starp patieso vērtību summu visās savstarpējo prasījumu ieskaita kopās ar pozitīvu patieso vērtību un patieso vērtību summu visās savstarpējo prasījumu ieskaita kopās ar negatīvu patieso vērtību, kuras aprēķina saskaņā ar 428.d pantu. Pirmajā daļā minētajam aprēķinam piemēro šādus noteikumus:
428.am pants Pieejamā stabilā finansējuma 50 % koeficients Pieejamā stabilā finansējuma 50 % koeficientu piemēro šādām saistībām:
428.an pants Pieejamā stabilā finansējuma 90 % koeficients Privātpersonu vai MVU beztermiņa noguldījumiem, privātpersonu vai MVU noguldījumiem ar fiksētu paziņošanas termiņu, kas ir mazāks par vienu gadu, un privātpersonu vai MVU termiņnoguldījumiem, kuru atlikušais termiņš ir mazāks par vienu gadu un kuri atbilst 460. panta 1. punktā minētajā deleģētajā aktā izklāstītajiem attiecīgajiem kritērijiem citiem privātpersonu vai MVU noguldījumiem, piemēro pieejamā stabilā finansējuma 90 % koeficientu. 428.ao pants Pieejamā stabilā finansējuma 95 % koeficients Privātpersonu vai MVU beztermiņa noguldījumiem, privātpersonu vai MVU noguldījumiem ar fiksētu paziņošanas termiņu, kas ir mazāks par vienu gadu, un privātpersonu vai MVU termiņnoguldījumiem, kuru atlikušais termiņš ir mazāks par vienu gadu un kuri atbilst 460. panta 1. punktā minētajā deleģētajā aktā izklāstītajiem attiecīgajiem kritērijiem stabiliem privātpersonu vai MVU noguldījumiem, piemēro pieejamā stabilā finansējuma 95 % koeficientu. 428.ap pants Pieejamā stabilā finansējuma 100 % koeficients Pieejamā stabilā finansējuma 100 % koeficientu piemēro šādām saistībām un kapitāla posteņiem, un instrumentiem:
7. NODAĻA Nepieciešamais stabilais finansējums vienkāršotai neto stabila finansējuma rādītāja aprēķināšanai 1. iedaļa Vispārīgi noteikumi 428.aq pants Nepieciešamā stabilā finansējuma apjoma vienkāršota aprēķināšana 1. Ja vien šajā nodaļā nav noteikts citādi, mazu un nesarežģītu iestāžu gadījumā nepieciešamā stabilā finansējuma apjomu aprēķina, reizinot dažādu veidu vai kategoriju aktīvu un ārpusbilances posteņu uzskaites vērtību ar nepieciešamā stabilā finansējuma koeficientiem, kas piemērojami saskaņā ar 2. iedaļu. Nepieciešamā stabilā finansējuma kopējais apjoms ir aktīvu un ārpusbilances posteņu svērto vērtību kopsumma. 2. Nepieciešamā stabilā finansējuma apjoma aprēķinā neietver aktīvus, ko iestādes ir aizņēmušās, tostarp vērtspapīru finansēšanas darījumos, kas uzskaitīti šo iestāžu bilancē un attiecībā uz kuriem tām nav faktisko īpašumtiesību. Uz aktīviem, kurus iestādes ir aizņēmušās, tostarp vērtspapīru finansēšanas darījumos, kas nav uzskaitīti šo iestāžu bilancē, bet attiecībā uz kuriem tām ir faktiskas īpašumtiesības, attiecina nepieciešamā stabilā finansējuma koeficientus, kas piemērojami saskaņā ar 2. iedaļu. 3. Uz aktīviem, kurus iestādes ir aizdevušas, tostarp vērtspapīru finansēšanas darījumos, un attiecībā uz kuriem iestādes ir saglabājušas faktiskās īpašumtiesības, pat ja tie nav saglabāti šo iestāžu bilancē, šīs nodaļas nolūkos ir uzskatāmi par apgrūtinātiem aktīviem, attiecina nepieciešamā stabilā finansējuma koeficientus, kas piemērojami saskaņā ar 2. iedaļu. Pretējā gadījumā šādus aktīvus neiekļauj nepieciešamā stabilā finansējuma apjoma aprēķinā. 4. Aktīviem, kuru atlikušais apgrūtinājuma termiņš ir seši mēneši vai vairāk, piemēro vai nu nepieciešamā stabilā finansējuma koeficientu, kas minētajiem aktīviem tiktu piemērots saskaņā ar 2. iedaļu, ja tie tiktu turēti bez apgrūtinājuma, vai arī nepieciešamā stabilā finansējuma koeficientu, kas minētajiem apgrūtinātajiem aktīviem ir piemērojams pretējā gadījumā, atkarībā no tā, kurš koeficients ir lielāks. Tas pats attiecas uz gadījumiem, kad apgrūtināto aktīvu atlikušais termiņš ir īsāks par tā darījuma atlikušo termiņu, kas ir apgrūtinājuma avots. Ja aktīvu atlikušais apgrūtinājuma termiņš ir mazāks par sešiem mēnešiem, uz tiem attiecina tos pašus nepieciešamā stabilā finansējuma koeficientus, kas piemērojami saskaņā ar 2. iedaļu un ko attiecinātu uz tiem pašiem aktīviem, ja tie tiktu turēti bez apgrūtinājuma. 5. Ja iestāde atkārtoti izmanto vai atkārtoti ieķīlā aktīvu, ko bija aizņēmusies, tostarp vērtspapīru finansēšanas darījumos, un tas tiek iegrāmatots kā ārpusbilances postenis, darījums, ar kura starpniecību veikts minētā aktīva aizņēmums, tiek uzskatīts par apgrūtinātu tādā ziņā, ka, ja iestāde neatgriež aizdoto aktīvu, darījumam termiņš nevar beigties. 6. Par neapgrūtinātiem uzskata šādus aktīvus:
Šā punkta pirmās daļas a) punkta nolūkos iestādes pieņem, ka portfelī iekļautie aktīvi ir apgrūtināti, lai paaugstinātu likviditāti, pamatojoties uz likviditātes klasifikāciju, kā izklāstīts 460. panta 1. punktā minētajā deleģētajā aktā, pieaugošā secībā, sākot ar aktīviem, kuri nav iekļaujami likviditātes rezervēs. 7. Tādu nestandarta, pagaidu darbību gadījumā, ko ECB vai dalībvalsts centrālā banka, vai trešās valsts centrālā banka veic, lai izpildītu savu uzdevumu tirgus mēroga finanšu spriedzes vai ārkārtēju makroekonomisko apstākļu periodā, samazinātu nepieciešamā stabilā finansējuma koeficientu var piemērot šādiem aktīviem:
Kompetentās iestādes, vienojušās ar to centrālo banku, kas ir attiecīgais darījuma partneris, nosaka nepieciešamā stabilā finansējuma koeficientu, kas ir piemērojams pirmās daļas a) un b) punktā minētajiem aktīviem. Pirmās daļas a) punktā minētajiem apgrūtinātajiem aktīviem piemērojamais nepieciešamā stabilā finansējuma koeficients nav zemāks par nepieciešamā stabilā finansējuma koeficientu, ko minētajiem aktīviem piemērotu saskaņā ar 2. iedaļu, ja tie tiktu turēti bez apgrūtinājuma. Piemērojot samazinātu nepieciešamā stabilā finansējuma koeficientu saskaņā ar otro daļu, kompetentās iestādes cieši uzrauga minētā samazinātā koeficienta ietekmi uz iestādes stabila finansējuma pozīcijām un vajadzības gadījumā veic attiecīgus uzraudzības pasākumus. 8. Lai izvairītos no jebkādas dubultas aprēķināšanas, iestādes citās saskaņā ar šo nodaļu nepieciešamā stabilā finansējuma summas aprēķina daļās neiekļauj tādus ar nodrošinājumu saistītos aktīvus, ko atzīst par mainīgo drošības rezervi, kas iesniegta saskaņā ar 428.k panta 4. punkta b) apakšpunktu un 428.ah panta 2. punktu, vai ko atzīst par iesniegtām sākotnējām rezervēm vai par iemaksām CCP saistību neizpildes fondā saskaņā ar 428.ag panta a) un b) punktu. 9. Nepieciešamā stabilā finansējuma summas aprēķinā iestādes iekļauj finanšu instrumentus, ārvalstu valūtas un preces, kurām ir izpildīts pirkuma pasūtījums. Nepieciešamā stabilā finansējuma summas aprēķinā iestādes neiekļauj finanšu instrumentus, ārvalstu valūtas un preces, kurām ir izpildīts pārdošanas pasūtījums, ar noteikumu, ka minētie darījumi iestāžu bilancē nav atspoguļoti kā darījumi ar atvasinājumiem vai nodrošinātu finansējumu un ka minētie darījumi tiks iekļauti iestāžu bilancē, kad tiks nokārtoti. 10. Kompetentās iestādes var noteikt nepieciešamā stabilā finansējuma koeficientus, kas piemērojami šajā nodaļā neminētiem ārpusbilances riska darījumiem, lai nodrošinātu, ka iestādēm ir pietiekams apjoms pieejamā stabilā finansējuma to riska darījumu daļai, kurai pēc prognozēm varētu būt nepieciešams finansējums viena gada periodā no neto stabila finansējuma rādītāja. Lai noteiktu minētos koeficientus, kompetentās iestādes jo īpaši ņem vērā būtisko kaitējumu, kas varētu tikt nodarīts iestādes reputācijai, ja minētais finansējums netiks sniegts. Kompetentās iestādes vismaz reizi gadā informē EBI par to, kādu veidu ārpusbilances riska darījumiem tās ir noteikušas nepieciešamā stabilā finansējuma koeficientus. Minētajā ziņojumā tās iekļauj paskaidrojumu par minēto koeficientu noteikšanas metodiku. 428.ar pants Aktīva atlikušais termiņš 1. Ja vien šajā nodaļā nav noteikts citādi, iestādes ņem vērā savu aktīvu un ārpusbilances darījumu atlikušo termiņu saskaņā ar līgumā noteikto, nosakot nepieciešamā stabilā finansējuma koeficientus, kas piemērojami šiem aktīviem un ārpusbilances posteņiem saskaņā ar 2. iedaļu. 2. Aktīviem, kas ir nošķirti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 11. panta 3. punktu, iestādes piemēro pieeju atbilstoši minēto aktīvu pamatā esošajam riska darījumam. Minētajiem aktīviem iestādes tomēr piemēro augstākus nepieciešamā stabilā finansējuma koeficientus atkarībā no apgrūtinājuma termiņa, ko nosaka kompetentās iestādes, kuras izvērtē, vai iestāde spēj brīvi realizēt vai apmainīt šādus aktīvus, un apsver saistību termiņu šo iestāžu klientiem, uz ko minētā nošķiršanas prasība attiecas. 3. Aprēķinot aktīva atlikušo termiņu, iestādes ņem vērā iespējas līgumus, pamatojoties uz pieņēmumu, ka emitents vai darījumu partneris izmantos jebkādu iespējas līgumu, lai pagarinātu attiecīgā aktīva termiņu. Attiecībā uz iespējas līgumiem, kas ir īstenojami pēc iestādes ieskatiem, iestāde un kompetentās iestādes ņem vērā reputācijas faktorus, kas var ierobežot iestādes spēju neīstenot iespējas līgumu, jo īpaši, izvērtējot tirgus un klientu gaidas, ka iestādei aktīva termiņa beigu datumā būtu jāpagarina noteiktu aktīvu termiņš. 4. Lai noteiktu nepieciešamā stabilā finansējuma koeficientus, kuri piemērojami saskaņā ar 2. iedaļu, amortizējamiem aizdevumiem, kuru atlikušais termiņš saskaņā ar līgumā noteikto ir viens gads vai vairāk, attiecībā uz termiņa daļu, kas ir mazāka par sešiem mēnešiem, un to daļu, kas ir no sešiem mēnešiem un mazāka par vienu gadu, ir jārīkojas kā ar aktīviem, kuru atlikušais termiņš ir attiecīgi mazāks par sešiem mēnešiem un no sešiem mēnešiem un mazāks par vienu gadu. 2. iedaļa Nepieciešamā stabilā finansējuma koeficienti 428.as pants Nepieciešamā stabilā finansējuma 0 % koeficients 1. Nepieciešamā stabilā finansējuma 0 % koeficientu piemēro šādiem aktīviem:
2. Atkāpjoties no 1. punkta b) apakšpunkta, kompetentās iestādes, vienojoties ar attiecīgo centrālo banku, var nolemt piemērot augstāku nepieciešamā stabilā finansējuma koeficientu prasītajām rezervēm, ņemot vērā jo īpaši, ciktāl rezervju prasības pastāv attiecībā uz viena gada periodu, un tāpēc tam ir nepieciešams attiecīgais stabilais finansējums. Attiecībā uz filiālēm, kuru galvenais birojs atrodas trešā valstī, kurā prasītām centrālās bankas rezervēm piemēro augstāku nepieciešamā stabilā finansējuma koeficientu saskaņā ar neto stabila finansējuma prasībām, kas noteiktas minētās trešās valsts tiesību aktos, konsolidācijas nolūkos ņem vērā minēto augstāko nepieciešamā stabilā finansējuma koeficientu. 428.at pants Nepieciešamā stabilā finansējuma 5 % koeficients 1. Neizmantotajai daļai no piešķirtā kredīta un likviditātes iespējām, kā norādīts 460. panta 1. punktā minētajā deleģētajā aktā, piemēro nepieciešamā stabilā finansējuma 5 % koeficientu. 2. Attiecībā uz visām atvasināto instrumentu līgumu savstarpējo prasījumu ieskaita kopām iestādes piemēro nepieciešamā stabilā finansējuma 5 % koeficientu minēto atvasināto instrumentu līgumu savstarpējo prasījumu ieskaita kopu absolūtajai patiesajai vērtībai, pirms ņem vērā jebkādu iesniegto nodrošinājumu, ja minētajām savstarpējo prasījumu ieskaita kopām ir negatīva patiesā vērtība. Šā punkta nolūkos iestādes nosaka patieso vērtību, pirms ņem vērā jebkādus iesniegtos nodrošinājumus vai norēķinu maksājumus un ieņēmumus, kas ir saistīti ar šādu līgumu tirgus vērtības izmaiņām. 428.au pants Nepieciešamā stabilā finansējuma 10 % koeficients Nepieciešamā stabilā finansējuma 10 % koeficientu piemēro šādiem aktīviem un ārpusbilances posteņiem:
428.av pants Nepieciešamā stabilā finansējuma 20 % koeficients Neapgrūtinātiem aktīviem, kas ir 2.A līmeņa aktīvi, ievērojot 460. panta 1. punktā minēto deleģēto aktu, un neapgrūtinātām KIU daļām vai ieguldījumu apliecībām, ievērojot minēto deleģēto aktu, piemēro nepieciešamā stabilā finansējuma 20 % koeficientu neatkarīgi no to atbilstības operacionālajām prasībām un prasībām par likviditātes rezervju sastāvu, kā izklāstīts minētajā deleģētajā aktā. 428.aw pants Nepieciešamā stabilā finansējuma 50 % koeficients Nepieciešamā stabilā finansējuma 50 % koeficientu piemēro šādiem aktīviem:
428.ax pants Nepieciešamā stabilā finansējuma 55 % koeficients Aktīviem, kas ir atbilstīgi 2.B līmeņa aktīvi, ievērojot 460. panta 1. punktā minēto deleģēto aktu, un KIU daļām vai ieguldījumu apliecībām, ievērojot minēto deleģēto aktu, piemēro nepieciešamā stabilā finansējuma 55 % koeficientu neatkarīgi no to atbilstības operacionālajām prasībām un prasībām par likviditātes rezervju sastāvu, kā izklāstīts minētajā deleģētajā aktā, ar noteikumu, ka to apgrūtinājuma termiņš ir mazāks par vienu gadu. 428.ay pants Nepieciešamā stabilā finansējuma 85 % koeficients Nepieciešamā stabilā finansējuma 85 % koeficientu piemēro šādiem aktīviem un ārpusbilances posteņiem:
428.az pants Nepieciešamā stabilā finansējuma 100 % koeficients 1. Nepieciešamā stabilā finansējuma 100 % koeficientu piemēro šādiem aktīviem:
2. Iestādes piemēro nepieciešamā stabilā finansējuma 100 % koeficientu starpībai, ja tā ir pozitīva, kas ir starp patieso vērtību summu visās savstarpējo prasījumu ieskaita kopās ar pozitīvu patieso vērtību un patieso vērtību summu visās savstarpējo prasījumu ieskaita kopās ar negatīvu patieso vērtību, ko aprēķina saskaņā ar 428.d pantu. Pirmajā daļā minētajam aprēķinam piemēro šādus noteikumus:
|
117) |
regulas Septīto daļu aizstāj ar šādu: “SEPTĪTĀ DAĻA SVIRA 429. pants Sviras rādītāja aprēķināšana 1. Iestādes aprēķina savu sviras rādītāju saskaņā ar 2., 3. un 4. punktā noteiktajām metodēm. 2. Sviras rādītāju aprēķina kā iestādes kapitāla mēru, dalītu ar minētās iestādes kopējās riska darījumu vērtības mēru un izsaka kā procentuālu attiecību. Iestādes aprēķina sviras rādītāju pārskata sniegšanas atsauces datumā. 3. Šā panta 2. punkta nolūkos kapitāla mērs ir pirmā līmeņa kapitāls. 4. Šā panta 2. punkta nolūkos kopējais riska darījumu vērtības mērs ir šādu riska darījumu vērtību summa:
Attiecībā uz ilgstošo norēķinu darījumiem attiecīgā gadījumā iestādes rīkojas saskaņā ar pirmās daļas a) līdz d) apakšpunktu. Iestādes var samazināt pirmās daļas a) un d) apakšpunktā minētās riska darījumu vērtības par attiecīgo summu vispārējā kredītriska korekcijai attiecīgi pret bilances un ārpusbilances posteņiem, piemērojot nulles minimumu, ja kredītriska korekcijas ir samazinājušas pirmā līmeņa kapitālu. 5. Atkāpjoties no 4. punkta d) apakšpunkta, piemēro šādus noteikumus:
Pirmās daļas b) apakšpunktā noteikto pieeju piemēro arī iestādei, ja tā darbojas kā augstāka līmeņa klients, kas garantē sava klienta tirdzniecības riska darījumu izpildi. Šā punkta pirmās daļas b) apakšpunkta un otrās daļas nolūkos iestādes var uzskatīt radniecīgo struktūru par klientu tikai tad, ja minētā struktūra neietilpst regulatīvajā konsolidācijas piemērošanas jomā tādā līmenī, kādā piemēro 92. panta 3. punkta d) apakšpunktā izklāstīto prasību. 6. Šā panta 4. punkta e) apakšpunkta un 429.g panta nolūkos “regulārie pirkšanas un pārdošanas darījumi” ir vērtspapīra pirkšana vai pārdošana saskaņā ar līgumiem, kuros ir noteikts, ka vērtspapīra piegāde jāveic laikposmā, kas kopumā noteikts ar likumu vai kas pieņemts attiecīgajā tirdzniecības vietā. 7. Ja vien šajā daļā nepārprotami nav noteikts citādi, iestādes kopējo riska darījumu vērtību aprēķina saskaņā ar šādiem principiem:
8. Atkāpjoties no 7. punkta b) apakšpunkta, iestādes var priekšfinansējuma aizdevuma vai starpposma aizdevuma riska darījumu vērtību samazināt ar pozitīvu atlikumu uz tā parādnieka uzkrājumu konta, kuram tika piešķirts aizdevums, un kopējā riska darījuma vērtības mērā iekļaut tikai no tā izrietošo summu, ar noteikumu, ka ir ievēroti visi šādi nosacījumi:
“Priekšfinansējuma aizdevums” jeb “starpposma aizdevums” ir aizdevums, ko aizņēmējam piešķir uz ierobežotu laikposmu, lai novērstu aizņēmēja finansējuma nepietiekamību, līdz kamēr tiek piešķirts galīgais aizdevums saskaņā ar kritērijiem sektorālajos tiesību aktos, ar kuriem šādus darījumus reglamentē. 429.a pants Riska darījumi, kas nav ietverti kopējās riska darījumu vērtības mērā 1. Atkāpjoties no 429. panta 4. punkta, iestāde var neiekļaut kopējās riska darījumu vērtības mērā šādus riska darījumus:
Šā punkta pirmās daļas m) apakšpunkta nolūkos iestādes kopējās riska darījuma vērtības mērā iekļauj jebkādu saglabātu riska darījumu. 2. Šā panta 1. punkta d) un e) apakšpunktu nolūkos valsts attīstības kredītiestāde ir kredītiestāde, kas atbilst visiem šādiem nosacījumiem:
Pirmās daļas b) apakšpunkta nolūkos publiskās politikas mērķi var ietvert finansējuma nodrošināšanu attiecīgajai dalībvalstij noteiktu ekonomisko sektoru vai ģeogrāfisko teritoriju veicināšanas vai attīstības nolūkos. Pirmās daļas d) un e) apakšpunkta nolūkos un neskarot Savienības valsts atbalsta noteikumus un dalībvalstu pienākumus saskaņā ar to, kompetentās iestādes var, pēc kādas iestādes lūguma, uzskatīt minētās iestādes organizatoriski, strukturāli un finansiāli neatkarīgu un autonomu struktūrvienību par valsts attīstības kredītiestādi, ar noteikumu, ka šī struktūriestāde atbilst visiem nosacījumiem, kas uzskaitīti šā punkta pirmajā daļā un ka šāda attieksme neietekmē minētās iestādes uzraudzības efektivitāti. Kompetentās iestādes nekavējoties informē Komisiju un EBI par visiem lēmumiem – šīs daļas nolūkos – uzskatīt kādas iestādes struktūrvienību par valsts attīstības kredītiestādi. Kompetentā iestāde šādu lēmumu pārskata ik gadu. 3. Šā panta 1. punkta d) un e) apakšpunkta un 2. punkta d) apakšpunkta nolūkos “attīstību veicinošs aizdevums” ir aizdevums, ko tieši vai izmantojot starpniecības kredītiestādi nolūkos, kas nav saistīti ar konkurenci vai peļņas gūšanu, izsniegusi valsts attīstības kredītiestāde vai dalībvalsts centrālās valdības, reģionālo pašvaldību vai vietējo pašpārvalžu izveidota struktūra, lai sekmētu dalībvalsts centrālās valdības, reģionālo pašvaldību vai vietējo pašpārvalžu publiskās politikas mērķu sasniegšanu. 4. Iestādes neizslēdz šā panta 1. punkta g) un h) apakšpunktā minētos tirdzniecības riska darījumus, ja nav izpildīts 429. panta 5. punkta trešajā daļā izklāstītais nosacījums. 5. Iestādes var izslēgt 1. punkta n) apakšpunktā uzskaitītos riska darījumus, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:
6. Riska darījumi, kas izslēdzami saskaņā ar 1. punkta n) apakšpunkta atbilst abiem šādiem nosacījumiem:
7. Atkāpjoties no 92. panta 1. punkta d) apakšpunkta, ja iestāde izslēdz riska darījumus, kas minēti šā panta 1. punkta n) apakšpunktā, izslēgšanas laikā tā vienmēr atbilst šādai koriģēta sviras rādītāja prasībai:
kur:
429.b pants Aktīvu riska darījuma vērtības aprēķināšana 1. Iestādes aprēķina riska darījuma vērtību aktīviem, izņemot II pielikumā uzskaitītos atvasināto instrumentu līgumus, 429.e pantā minētos kredītu atvasinātos instrumentus un pozīcijas, saskaņā ar šādiem principiem:
2. Naudas kopfonda veidošanas shēma, ko piedāvā iestāde, nepārkāpj 429. panta 7. punkta b) apakšpunktā minēto nosacījumu tikai tad, ja šī shēma atbilst abiem turpmāk minētajiem nosacījumiem:
Šā punkta un 3. punkta nolūkos naudas kopfonda veidošanas shēma ir kārtība, saskaņā ar kuru vairāku atsevišķu kontu kredīta vai debeta atlikumus apvieno naudas vai likviditātes pārvaldības nolūkos. 3. Atkāpjoties no šā panta 2. punkta, naudas kopfonda veidošanas shēma, kas neatbilst minētā punkta b) apakšpunktā izklāstītajam nosacījumam, taču atbilst minētā punkta a) apakšpunktā izklāstītajam nosacījumam, nepārkāpj 429. panta 7. punkta b) apakšpunktā izklāstīto nosacījumu, ar noteikumu, ka shēma atbilst visiem šādiem nosacījumiem:
4. Atkāpjoties no 1. punkta b) apakšpunkta, vērtspapīru finansēšanas darījumā ar kādu darījumu partneri iestādes drīkst aprēķināt saņemamās naudas un maksājamās naudas riska darījuma neto vērtību tikai tad, ja tiek izpildīti visi šādi nosacījumi:
5. Šā panta 4. punkta c) apakšpunkta nolūkos iestādes var uzskatīt, ka norēķinu mehānisma piemērošana ir funkcionāli ekvivalenta neto norēķinam tikai tad, ja norēķinu datumā saskaņā ar minēto mehānismu veikto darījumu naudas plūsmu neto rezultāts ir vienāds ar neto norēķina vienu konkrētu neto summu un tiek izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:
Pirmās daļas c) apakšpunktā izklāstītais nosacījums ir izpildīts vienīgi tad, ja vērtspapīru finansēšanas darījuma neizpilde norēķinu mehānismā var kavēt tikai atbilstīgas naudas pozīcijas norēķinu vai var radīt pienākumu attiecībā uz norēķinu mehānismu, ko nodrošina ar saistīto kredītiespēju. Ja norēķinu mehānismā paredzētā norēķinu perioda beigās ir vērtspapīru finansēšanas darījumu vērtspapīru pozīcijas neizpilde norēķinu mehānismā, iestādes izdala šo darījumu un tā atbilstīgo naudas pozīciju no savstarpējo prasījumu ieskaita kopas un skata to bruto izteiksmē. 429.c pants Atvasināto instrumentu riska darījuma vērtības aprēķināšana 1. Iestādes aprēķina riska darījuma vērtību II pielikumā uzskaitītajiem atvasināto instrumentu līgumiem un kredītu atvasinātajiem instrumentiem, tostarp tiem, kas ir ārpus bilances, saskaņā ar Trešās daļas II sadaļas 6. nodaļas 3. iedaļā izklāstīto metodi. Aprēķinot riska darījumu vērtību, iestādes var ņemt vērā ietekmi, ko rada pārjaunojuma līgumi un citi savstarpējā ieskaita līgumi saskaņā ar 295. pantu. Iestādes neņem vērā dažādu produktu savstarpējo prasījumu ieskaitu, bet var veikt ieskaitu produkta kategorijas ietvaros, kā norādīts 272. panta 25. punkta c) apakšpunktā, un kredīta atvasinātos instrumentus, ja tiem piemēro dažādu produktu savstarpējo prasījumu līgumiskā ieskaita līgumu, kā norādīts 295. panta c) apakšpunktā. Iestādes iekļauj kopējās riska darījuma vērtības mērā pārdotos iespējas līgumus pat tad, ja to riska darījuma vērtība var būt noteikta nulles apmērā saskaņā ar 274. panta 5. punktā sniegto pieeju. 2. Ja nodrošinājuma sniegšana saistībā ar atvasināto instrumentu līgumiem samazina aktīvu summu saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu, iestādes apvērš minēto samazinājumu. 3. Šā panta 1. punkta nolūkos iestādes, aprēķinot atvasināto instrumentu līgumu aizstāšanas izmaksas saskaņā ar 275. pantu, drīkst atzīt tikai tādu nodrošinājumu, kas saņemts naudā no to darījumu partneriem kā mainīgā drošības rezerve, kā norādīts 275. pantā, ja piemērojamajā grāmatvedības regulējumā jau nav atzīta mainīgā drošības rezerve kā riska darījuma vērtības samazinājums un ja tiek izpildīti visi šādi nosacījumi:
Ja iestāde sniedz darījumu partnerim naudas nodrošinājumu un minētais nodrošinājums atbilst pirmās daļas a) līdz e) apakšpunktā izklāstītajiem nosacījumiem, iestāde uzskata, ka minētais nodrošinājums ir darījumu partnerim iesniegtā mainīgā drošības rezerve, un iekļauj to aizstāšanas izmaksu aprēķinā. Pirmās daļas b) apakšpunkta nolūkos iestāde var uzskatīt, ka ir izpildījusi tur izklāstīto nosacījumu, ja mainīgā drošības rezerve ir apmainīta nākamās tirdzniecības dienas rītā pēc tirdzniecības dienas, kurā atvasinātā instrumenta līgums bija noteikts, ar noteikumu, ka apmaiņa veikta, pamatojoties uz līguma vērtību tās tirdzniecības dienas beigās, kurā līgums bija noteikts. Pirmās daļas d) apakšpunkta nolūkos, ja rodas domstarpības par drošības rezervi, iestādes var atzīt apmainītā neapstrīdamā nodrošinājuma summu. 4. Šā panta 1. punkta nolūkos iestādes neiekļauj saņemto nodrošinājumu NICA aprēķinā, kā definēts 272. panta 12.a) punktā, izņemot atvasināto instrumentu līgumus ar klientiem, ja QCCP ir veicis minēto līgumu tīrvērti. 5. Šā panta 1. punkta nolūkos iestādes, aprēķinot iespējamo nākotnes riska darījumu saskaņā ar 278. panta 1. punktu, nosaka, ka reizinātāja vērtība ir viens, izņemot atvasināto instrumentu līgumus ar klientiem, ja QCCP ir veicis minēto līgumu tīrvērti. 6. Atkāpjoties no šā panta 1. punkta, iestādes var izmantot trešās daļas II sadaļas 6. nodaļas 4. vai 5. iedaļā minēto metodi, lai noteiktu riska darījuma vērtību atvasināto instrumentu līgumiem, kas uzskaitīti II pielikuma 1. un 2. punktā, bet tikai gadījumā, ja tās izmanto to pašu metodi, lai noteiktu riska darījuma vērtību minētajiem līgumiem nolūkā izpildīt 92. pantā noteiktās pašu kapitāla prasības. Ja iestādes izmanto kādu no pirmajā daļā minētajām metodēm, tās nedrīkst samazināt kopējās riska darījuma vērtības mēru par drošības rezerves summu, ko tās saņēmušas. 429.d pants Papildu noteikumi attiecībā uz pārdoto kredītu atvasināto instrumentu riska darījuma vērtības aprēķināšanu 1. Šā panta nolūkos “pārdotais kredītu atvasinātais instruments” ir jebkāds finanšu instruments, ar kura starpniecību iestāde faktiski nodrošina kredītaizsardzību, tostarp kredītsaistību nepildīšanas mijmaiņas līgumi, kopējo ieņēmumu mijmaiņas līgumi un iespējas līgumi, ja iestādei ir pienākums nodrošināt kredītaizsardzību saskaņā ar iespējas līgumā noteiktajiem nosacījumiem. 2. Papildus 429.c pantā paredzētajam aprēķinam iestādes pārdoto kredītu atvasināto instrumentu riska darījuma vērtības aprēķinā iekļauj efektīvās nosacītās summas, kas minētas pārdotajos kredītu atvasinātajos instrumentos un kas samazinātas par jebkurām negatīvām patiesās vērtības izmaiņām, kas iekļautas pirmā līmeņa kapitālā attiecībā uz minētajiem pārdotajiem kredītu atvasinātajiem instrumentiem. Iestādes aprēķina pārdoto kredītu atvasināto instrumentu efektīvo nosacīto summu, koriģējot minēto atvasināto instrumentu nosacīto summu tā, lai atainotu patieso riska darījumu līgumos, kuros izmantota svira vai kas citādi uzlaboti ar darījuma struktūru. 3. Iestādes var pilnībā vai daļēji samazināt riska darījuma vērtību, kas aprēķināta saskaņā ar 2. punktu, par nopirkto kredītu atvasināto instrumentu efektīvo nosacīto summu, ar noteikumu, ka tiek izpildīti visi šādi nosacījumi:
Lai aprēķinātu iespējamos nākotnes riska darījumus saskaņā ar 429.c panta 1. punktu, iestādes var neiekļaut savstarpējo prasījumu ieskaita kopā to pārdotā kredītu atvasinātā instrumenta daļu, kas nav kompensēta saskaņā ar šā punkta pirmo daļu un kurai efektīvā nosacītā summa ir iekļauta kopējās riska darījuma vērtības mērā. 4. Šā panta 3. punkta b) apakšpunkta nolūkos “būtisks nosacījums” ir jebkurš kredītu atvasinātā instrumenta raksturlielums, kas attiecas uz tā vērtēšanu, tostarp pakārtotības līmenis, izvēles iespēja, kredīta notikums, pamatā esošā atsauces struktūra vai struktūru kopa un pamatā esošā atsauces saistība vai saistību kopa, izņemot kredītu atvasinātā instrumenta nosacīto summu un atlikušo termiņu. Divi atsauces nosaukumi ir vienādi tikai tad, ja tie attiecas uz vienu un to pašu juridisko struktūru. 5. Atkāpjoties no 3. punkta b) apakšpunkta, iestādes var izmantot nopirktos kredītu atvasinātos instrumentus, kas attiecas uz atsauces nosaukumu portfeli, lai kompensētu pārdotos kredītu atvasinātos instrumentus, kas attiecas uz atsevišķiem atsauces nosaukumiem minētajā portfelī, ja atsauces struktūru kopa un pakārtotības līmenis abos darījumos ir vienāds. 6. Ja iestādes pērk kredītaizsardzību kopējo ieņēmumu mijmaiņas darījumā un par mijmaiņu saņemtos neto maksājumus iegrāmato kā neto ienākumu, bet neiegrāmato attiecīgo pārdotā kredītu atvasinātā instrumenta vērtības pazemināšanos pirmā līmeņa kapitālā, tad iestādes nesamazina pārdotā kredītu atvasinātā instrumenta efektīvo nosacīto summu. 7. Ja nopirktie kredītu atvasinātie instrumenti attiecas uz atsauces saistību portfeli, iestādes var samazināt efektīvo nosacīto summu pārdotajiem kredītu atvasinātajiem instrumentiem, kas attiecas uz atsevišķām atsauces saistībām, par nopirkto kredītu atvasināto instrumentu efektīvo nosacīto summu saskaņā ar 3. punktu tikai tad, ja nopirktā aizsardzība ir ekonomiski līdzvērtīga pirkšanas aizsardzībai atsevišķi par katrām atsevišķām saistībām portfelī. 429.e pants Darījumu partnera kredītriska palielinājums par vērtspapīru finansēšanas darījumiem 1. Papildus tam, ka iestādes saskaņā ar 429.b panta 1. punktu aprēķina riska darījuma vērtību vērtspapīru finansēšanas darījumiem, tostarp tiem, kas ir ārpus bilances, kopējās riska darījuma vērtības mērā iekļauj arī palielinājumu par darījumu partnera kredītrisku, ko aprēķina attiecīgā gadījumā saskaņā ar šā panta 2. un 3. punktu. 2. Iestādes aprēķina palielinājumu par darījumiem ar darījumu partneriem, uz kuriem neattiecas savstarpējo prasījumu ieskaita jumta līgums, kas atbilst 206. pantā izklāstītajiem nosacījumiem, palielinājumu nosakot katram darījumam atsevišķi saskaņā ar šādu formulu:
kur:
Iestāde var noteikt, ka ir vienāds ar nulli, kur Ei ir darījumu partnerim aizdotā nauda, un ar saistīto saņemamo naudu neveic ieskaitu, kā noteikts 429.b panta 4. punktā. 3. Iestādes aprēķina palielinājumu par darījumiem ar darījumu partneriem, uz kuriem attiecas savstarpējo prasījumu ieskaita jumta līgums, kas atbilst 206. pantā izklāstītajiem nosacījumiem, palielinājumu nosakot katram darījumam atsevišķi saskaņā ar šādu formulu:
kur:
4. Šā panta 2. un 3. punkta nolūkos termins “darījumu partneris” ietver arī trīspusējos aģentus, kas saņem nodrošinājumu noguldījumu veidā un pārvalda nodrošinājumu trīspusējo darījumu gadījumā. 5. Atkāpjoties no šā panta 1. punkta, iestādes var izmantot 222. pantā noteikto metodi, uz ko attiecas 20 % minimums piemērojamajai riska pakāpei, lai noteiktu palielinājumu vērtspapīru finansēšanas darījumiem, tostarp tiem, kas ir ārpus bilances. Iestādes minēto metodi var izmantot tikai tad, ja tās to izmanto arī minēto darījumu riska darījuma vērtības aprēķināšanai nolūkā panākt atbilstību pašu kapitāla prasībām, kā izklāstīts 92. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā. 6. Ja veic repo darījumu tirdzniecības uzskaiti saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu, iestāde apvērš visus ar tirdzniecību saistītos uzskaites ierakstus. 7. Ja iestāde rīkojas kā aģents divu pušu vērtspapīru finansēšanas darījumā, tostarp ārpusbilances darījumā, iestādes kopējās riska darījuma vērtības mēra aprēķināšanai piemēro šādus noteikumus:
429.f pants Ārpusbilances posteņu riska darījuma vērtības aprēķināšana 1. Iestādes saskaņā ar 111. panta 1. punktu aprēķina riska darījuma vērtību ārpusbilances posteņiem, izņemot II pielikumā uzskaitītos atvasināto instrumentu līgumus, kredītu atvasinātos instrumentus, vērtspapīru finansēšanas darījumus un 429.d pantā minētās pozīcijas. Ja piešķīrums attiecas uz kāda cita piešķīruma pagarinājumu, piemēro 166. panta 9. punktu. 2. Atkāpjoties no 1. punkta, iestādes var samazināt ārpusbilances posteņa kredītriska ekvivalento summu par atbilstošo konkrēto kredītriska korekciju summu. Aprēķinam piemēro nulles minimumu. 3. Atkāpjoties no šā panta 1. punkta, iestādes piemēro 10 % korekcijas pakāpi zema riska ārpusbilances posteņiem, kas minēti 111. panta 1. punkta d) apakšpunktā. 429.g pants Riska darījuma vērtības aprēķināšana regulārā veidā veiktiem pirkumiem un pārdevumiem, par kuriem tiek gaidīts norēķins 1. Naudu, kas attiecas uz regulāra veida pārdevumiem, un vērtspapīrus, kas attiecas uz regulāra veida pirkumiem, kuri paliek bilancē līdz norēķinu dienai, iestādes uzskata par aktīviem saskaņā ar 429. panta 4. punkta a) apakšpunktu. 2. Iestādes, kas saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu piemēro tirdzniecības dienas uzskaiti regulārā veida pirkšanas un pārdošanas darījumiem, par kuriem tiek gaidīts norēķins, apvērš par regulārā veida pārdevumiem, kas gaida norēķinu, saņemamās naudas un par regulārā veida pirkumiem, kas gaida norēķinu, – maksājamās naudas ieskaitu, kas atļauts saskaņā ar minēto regulējumu. Kad iestādes ir apvērsušas uzskaites ieskaitu, tās var veikt saņemamās naudas un maksājamās naudas ieskaitu, ja abi saistītie regulārā veida pārdošanas un pirkšanas darījumi ir nokārtoti, pamatojoties uz principu “piegāde pret samaksu”. 3. Iestādes, kas saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu regulārajiem pirkšanas un pārdošanas darījumiem, kas gaida norēķinu, piemēro norēķina datuma uzskaiti, kopējās riska darījuma vērtības mērā iekļauj ar regulārā veida pirkumiem saistīto maksāšanas saistību pilno nominālo vērtību. Iestādes var veikt ar regulārā veida pirkumiem saistīto maksāšanas saistību pilnās nominālās vērtības savstarpējo ieskaitu ar saņemamās naudas, kas attiecas uz regulārā veida pārdevumiem, kuri gaida norēķinu, pilnu nominālo vērtību tikai tad, ja ir izpildīti abi turpmāk minētie nosacījumi:
(*13) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/48/EK (2008. gada 23. aprīlis) par patēriņa kredītlīgumiem un ar ko atceļ Direktīvu 87/102/EEK (OV L 133, 22.5.2008., 66. lpp.).”;" |
118) |
aiz regulas 429.g panta iekļauj šādu daļu: “SEPTĪTĀ DAĻA PĀRSKATU SNIEGŠANAS PRASĪBAS 430. pants Pārskati par prudenciālajām prasībām un finanšu informācija 1. Iestādes sniedz pārskatus savām kompetentajām iestādēm par:
Iestādēm, kurām piemēro izņēmumu saskaņā ar 6. panta 5. punktu, individuāli nepiemēro šā punkta pirmās daļas a) apakšpunktā izklāstīto pārskatu sniegšanas prasību attiecībā uz sviras rādītāju. 2. Papildus pārskatu sniegšanai par 1. punkta pirmās daļas punkta a) apakšpunktā minēto sviras rādītāju, lai kompetentām iestādēm dotu iespēju pārraudzīt sviras rādītāja svārstīgumu, jo īpaši datumos, kas ir tuvu pārskata atsauces datumiem, lielas iestādes savām kompetentajām iestādēm iesniedz pārskatus par specifiskiem sviras rādītāja komponentiem, pamatojoties uz vidējiem rādītājiem pārskatu periodā un datiem, kas izmantoti šo vidējo rādītāju aprēķināšanai. 3. Papildus šā panta c1. punktā minētajiem pārskatiem par prudenciālajām prasībām iestādes savām kompetentajām iestādēm sniedz finanšu informāciju, ja tām ir kāds no šādiem statusiem:
4. Kompetentās iestādes var prasīt kredītiestādēm, kas nosaka pašu kapitālu konsolidētā veidā saskaņā ar starptautiskajiem grāmatvedības standartiem, ievērojot 24. panta 2. punktu, lai tās sniedz finanšu informāciju saskaņā ar šo pantu. 5. Pārskatos par 3. un 4. punktā minēto finanšu informāciju iekļauj tikai to informāciju, kas vajadzīga visaptverošam priekšstatam par iestādes riska profilu un sistēmiskajiem riskiem, ko iestāde rada finanšu sektorā vai reālajā ekonomikā, kā izklāstīts Regulā (ES) Nr. 1093/2010. 6. Pārskatu sniegšanas prasības, kas noteiktas šajā pantā, iestādēm piemēro samērīgi, ņemot vērā 8. punktā minēto pārskatu, iestāžu lielumu un sarežģītību un to darbības radītā riska būtību un pakāpi. 7. EBI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektus, lai precizētu vienotus pārskatu formātus un veidnes, instrukcijas un metodoloģiju par to, kā izmantot minētās pārskatu veidnes, regularitāti un iesniegšanas datumus, definīcijas un IT risinājumus attiecībā uz 1. līdz 4. punktā minētajiem pārskatiem. Jebkādas jaunas pārskatu sniegšanas prasības, kas izklāstītas šādos īstenošanas tehniskajos standartos, ir piemērojamas ne agrāk kā sešus mēnešus pēc to spēkā stāšanās dienas. Šā panta 2. punkta nolūkos īstenošanas tehnisko standartu projektos ir precizēts, par kuriem sviras rādītāja komponentiem ir jāsniedz pārskati, izmantojot dienas beigu vai mēneša beigu vērtības. Minētajā nolūkā EBI ņem vērā abus turpmāk minētos apsvērumus:
EBI iesniedz Komisijai šajā punktā minēto īstenošanas tehnisko standartu projektus līdz 2021. gada 28. jūnijam, izņemot attiecībā uz:
Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 15. pantu. 8. EBI novērtē Komisijas Īstenošanas regulā (ES) Nr. 680/2014 (*14) noteikto pārskatu sniegšanas prasību izmaksas un ieguvumus saskaņā ar šo punktu un ziņo Komisijai par saviem konstatējumiem līdz 2020. gada 28. jūnijam. Minēto novērtējumu jo īpaši veic attiecībā mazām un nesarežģītām iestādēm. Minētajos nolūkos novērtējumā:
EBI minētajam novērtējumam pievieno 7. punktā minētos īstenošanas tehnisko standartu projektus. 9. Kompetentās iestādes apspriežas ar EBI par to, vai iestādēm, kas nav minētas 3. un 4. punktā, būtu jāsniedz finanšu informācija konsolidētā veidā saskaņā ar 3. punktu, ja ir izpildīti visi šādi nosacījumi:
EBI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektus, lai precizētu formātus un veidnes, kas pirmajā daļā minētajām iestādēm jāizmanto norādītajiem mērķiem. Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras pieņemt otrajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 15. pantu. 10. Ja kompetentā iestāde uzskata, ka 5. punktā izklāstītajiem mērķiem ir vajadzīga informācija, uz ko neattiecas 7. punktā minētie īstenošanas tehniskie standarti, tā paziņo EBI un ESRK papildinformāciju, ko tā uzskata par nepieciešamu iekļaut minētajā punktā norādītajos īstenošanas tehniskajos standartos. 11. Kompetentās iestādes var nepiemērot prasību iesniegt kādu no pārskatu veidnēs izklāstītajiem datu punktiem, kas precizēti šajā pantā minētajos īstenošanas tehniskajos standartos, ja minētie datu punkti dublējas. Minētajos nolūkos dublējoši datu punkti attiecas uz jebkādiem datu punktiem, kas kompetentajām iestādēm jau ir pieejami, izmantojot citus līdzekļus, kas nav minēto pārskatu veidņu apkopošana, tostarp – ja minētos datu punktus var iegūt no datiem, kas kompetentajām iestādēm jau ir pieejami citos formātos vai granularitātes līmeņos; šajā punktā minēto nepiemērošanu kompetentā iestāde var piemērot tikai tad, ja dati, kas saņemti, savākti vai apkopoti, izmantojot šādu alternatīvu metodi, ir identiski datu punktiem, kuri citādi būtu jāpaziņo saskaņā ar attiecīgajiem īstenošanas tehniskajiem standartiem; Kompetentās iestādes, noregulējuma iestādes un norīkotās iestādes, kad vien iespējams, izmanto datu apmaiņu, lai samazinātu pārskatu sniegšanai piemērojamās prasības. Piemēro Direktīvas 2013/36/ES VII sadaļas I nodaļas II iedaļā izklāstītos informācijas apmaiņas un dienesta noslēpuma noteikumus. 430.a pants Īpaši pārskatu sniegšanas pienākumi 1. Iestādes savām kompetentajām iestādēm reizi gadā attiecībā uz katru valsts nekustamo īpašumu tirgu, kurā tām ir riska darījumi, paziņo šādus apkopotus datus:
2. Šā panta 1. punktā minētos datus paziņo attiecīgās iestādes piederības dalībvalsts kompetentajai iestādei. Ja kādai iestādei ir filiāle citā dalībvalstī, datus attiecībā uz šo filiāli paziņo arī uzņēmējas dalībvalsts kompetentajām iestādēm. Datus paziņo atsevišķi par katru Savienības nekustamo īpašumu tirgu, kurā attiecīgajai iestādei ir riska darījumi. 3. Kompetentās iestādes katru gadu apkopo un publisko 1. punkta a) līdz f) apakšpunktā noteiktos datus kopā ar vēsturiskiem datiem, ja tādi pieejami. Kompetentā iestāde pēc citas dalībvalsts kompetentās iestādes vai EBI pieprasījuma šai kompetentajai iestādei vai EBI sniedz detalizētāku informāciju par mājokļa īpašuma vai komerciālā nekustāmā īpašuma tirgu stāvokli šajā dalībvalstī. 430.b pants Īpašās pārskatu sniegšanas prasības attiecībā uz tirgus risku 1. Sākot no 461.a pantā minētā deleģētā akta piemērošanas dienas, iestādes, kas vairs neatbilst ne 94. panta 1. punktā izklāstītajiem nosacījumiem, ne arī 325.a panta 1. punktā izklāstītajiem nosacījumiem, attiecībā uz visām savām tirdzniecības portfeļa pozīcijām un visām savām netirdzniecības portfeļa pozīcijām, uz ko attiecas ārvalstu valūtas risks vai preču risks, sniedz pārskatu par aprēķinu rezultātiem, kuri gūti, izmantojot alternatīvo standartizēto pieeju, kas izklāstīta Trešās daļas IV sadaļas 1.a nodaļā, uz tāda paša pamata, saskaņā ar kuru šādas iestādes sniedz pārskatus par 92. panta 3. punkta b) apakšpunkta i) punktā un c) apakšpunktā noteiktajām saistībām. 2. Šā panta 1. punktā minētās iestādes atsevišķi sniedz pārskatu par 325.c panta 2. punkta a), b) un c) apakšpunktā izklāstītajiem aprēķiniem attiecībā uz visām tirdzniecības portfeļa pozīcijām vai netirdzniecības portfeļa pozīcijām, uz ko attiecas ārvalstu valūtas un preču riski. 3. Papildus šā panta 1. punktā izklāstītajai prasībai, sākot no brīža, kad beidzies trīs gadu laikposms no 325.bd panta 7. punktā, 325.be panta 3. punktā, 325.bf panta 9. punktā un 325.bg panta 4. punktā minēto jaunāko regulatīvo tehnisko standartu spēkā stāšanās dienas, iestādes par tām pozīcijām, kas piesaistītas tirdzniecības nodaļām, attiecībā uz kurām kompetentās iestādes ir devušas iestādei atļauju izmantot alternatīvo uz iekšējiem modeļiem balstīto pieeju saskaņā ar 325.az panta 2. punktu, sniedz pārskatu par aprēķinu rezultātiem, kas gūti, izmantojot minēto pieeju, kas izklāstīta Trešās daļas IV sadaļas 1.b nodaļā, uz tāda paša pamata, saskaņā ar kuru šādas iestādes sniedz pārskatus par 92. panta 3. punkta b) apakšpunkta i) punktā un c) apakšpunktā noteiktajām saistībām. 4. Šā panta 3. punktā izklāstītās pārskatu sniegšanas prasības nolūkos iestādes atsevišķi sniedz pārskatu par 325.ba panta 1. punkta a) apakšpunkta i) un ii) punktā un b) apakšpunkta i) un ii) punktā izklāstītajiem aprēķiniem un attiecībā uz visām tirdzniecības portfeļa pozīcijām vai netirdzniecības portfeļa pozīcijām, uz ko attiecas ārvalstu valūtas un preču riski un kas piesaistītas tirdzniecības nodaļām, attiecībā uz kurām kompetentās iestādes ir devušas iestādei atļauju izmantot alternatīvo uz iekšējiem modeļiem balstīto pieeju saskaņā ar 325.az panta 2. punktu. 5. Iestādes grupā var izmantot 1. un 3. punktā minēto pieeju kombināciju ar noteikumu, ka saskaņā ar 1. punktā minēto pieeju veiktais aprēķins nepārsniedz 90 % no kopējā aprēķina. Pretējā gadījumā iestādes izmanto 1. punktā minēto pieeju attiecībā uz visām savām tirdzniecības portfeļa pozīcijām un netirdzniecības portfeļa pozīcijām, uz kurām attiecas ārvalstu valūtas risks vai preču risks. 6. EBI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektus, lai precizētu vienotas pārskatu veidnes, instrukcijas un metodoloģiju par to, kā izmantot pārskatu veidnes, regularitāti un iesniegšanas datumus, definīcijas un IT risinājumus attiecībā uz šajā pantā minētajiem pārskatiem. Jebkādas jaunas pārskatu sniegšanas prasības, kas paredzētas šādos īstenošanas tehniskajos standartos, ir piemērojamas ne agrāk kā sešus mēnešus no to spēkā stāšanās dienas. EBI līdz 2020. gada 30. jūnijam iesniedz minētos īstenošanas tehnisko standartu projektus Komisijai. Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 15. pantu.”; 430.c pants Priekšizpētes ziņojums par integrēto pārskatu sniegšanas sistēmu 1. EBI sagatavo priekšizpētes ziņojumu par konsekventas un integrētas statistikas datu, noregulējuma datu un prudenciālo datu vākšanas sistēmas izstrādi un ziņo Komisijai par saviem konstatējumiem līdz 2020. gada 28. jūnijam. 2. Minētā priekšizpētes ziņojuma izstrādē EBI iesaista kompetentās iestādes, kā arī iestādes, kas ir atbildīgas par noguldījumu garantiju sistēmām un noregulējumu, un jo īpaši – ECBS. Ziņojumā ņem vērā ECBS iepriekš paveikto attiecībā uz integrētu datu vākšanu, un ziņojuma pamatā ir vispārēja izmaksu un ieguvumu analīze, kas aptver vismaz:
3. Viena gada laikā pēc šajā pantā minētā ziņojuma iesniegšanas Komisija, ja nepieciešams un ņemot vērā EBI priekšizpētes ziņojumu, Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz tiesību akta priekšlikumu par standartizētu un integrētu pārskatu sniegšanas sistēmu attiecībā uz pārskatu sniegšanas prasībām. (*14) Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 680/2014 (2014. gada 16. aprīlis), ar ko nosaka īstenošanas tehniskos standartus attiecībā uz iestāžu sniegtajiem uzraudzības pārskatiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 575/2013 (OV L 191, 28.6.2014., 1. lpp.)”;" |
119) |
regulas Astoto daļu aizstāj ar šādu: “ASTOTĀ DAĻA IESTĀŽU ATKLĀTĀ INFORMĀCIJA I SADAĻA VISPĀRĪGI PRINCIPI 431. pants Informācijas atklāšanas prasības un politika 1. Iestādes publiski atklāj II un III sadaļā minēto informāciju saskaņā ar šajā sadaļā sniegtajiem noteikumiem, piemērojot 432. pantā minētos izņēmumus. 2. Iestādes, kurām kompetentās iestādes ir devušas atļauju saskaņā ar Trešo daļu attiecībā uz šīs daļas III sadaļā minētajiem instrumentiem un metodēm, publiski atklāj minētajā sadaļā izklāstīto informāciju. 3. Vadības struktūra vai augstākā vadība pieņem oficiālās politiskās nostādnes, lai nodrošinātu atbilstību šajā daļā sniegtajām informācijas atklāšanas prasībām, un izveido un uztur iekšējos procesus, sistēmas un kontroles, lai pārbaudītu, ka iestāde informāciju atklāj pienācīgi un ievērojot šajā daļā noteiktās prasības. Vismaz viens vadības struktūras vai augstākās vadības loceklis rakstiski apliecina, ka attiecīgā iestāde ir atklājusi šajā daļā prasīto informāciju saskaņā ar oficiālās politikas nostādnēm, iekšējiem procesiem, sistēmām un kontrolēm. Rakstisko apliecinājumu un galvenos iestādes oficiālās politikas elementus, ar kuriem nodrošina atbilstību informācijas atklāšanas prasībām, iekļauj iestādes atklātajā informācijā. Informācijai, ko paredzēts atklāt saskaņā ar šo daļu, piemēro vismaz tikpat rūpīgu iekšējo pārbaudi, kāda tiek veikta par iestādes finanšu pārskatā iekļauto vadības ziņojumu. Iestādēm ir izstrādātas arī politiskās nostādnes, lai pārbaudītu, ka to atklātā informācija tirgus dalībniekiem dod pietiekami plašu pārskatu par iestādes riska profilu. Ja iestādes konstatē, ka šajā daļā prasītā atklātā informācija tirgus dalībniekiem nedod pietiekami plašu pārskatu par iestādes riska profilu, tās publisko informāciju papildus tai, ko prasīts atklāt saskaņā ar šo daļu. Tomēr iestādēm tiek prasīts atklāt tikai tādu informāciju, kas ir būtiska, nevis aizsargājamu vai konfidenciālu informāciju, kā norādīts 432. pantā. 4. Visai atklātajai kvantitatīvajai informācijai pievieno kvalitatīvo aprakstu un jebkādu citu papildu informāciju, kas var būt nepieciešama, lai minētās informācijas lietotāji varētu saprast atklāto kvantitatīvo informāciju, jo īpaši atzīmējot jebkādas būtiskas izmaiņas konkrētajā atklātajā informācijā salīdzinājumā ar iepriekš atklāto informāciju. 5. Iestādes, ja tām pieprasa, paskaidro savus reitingu lēmumus MVU un citām komercsabiedrībām, kas vēlas saņemt aizdevumus, pēc pieprasījuma sniedzot rakstisku paskaidrojumu. Minētā paskaidrojuma administratīvās izmaksas ir samērīgas ar aizdevuma apmēru. 432. pants Nebūtiska, aizsargājama vai konfidenciāla informācija 1. Iestādes var neatklāt informāciju par vienu vai vairākiem II un III sadaļā uzskaitītajiem jautājumiem, ja šī informācija nav uzskatāma par būtisku, izņemot atklājamo informāciju, kas noteikta 435. panta 2. punkta c) apakšpunktā, 437. pantā un 450. pantā. Atklājamo informāciju uzskata par būtisku, ja tās neatklāšana vai nepareizs izklāsts varētu mainīt vai ietekmēt tāda lietotāja novērtējumu vai lēmumu, kurš uz minēto informāciju pamatojas, lai pieņemtu ekonomiskus lēmumus. EBI saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 16. pantu pieņem pamatnostādnes par to, kā iestādēm ir jāpiemēro būtiskums attiecībā uz II un III sadaļas informācijas atklāšanas prasībām. 2. Iestādes var arī izlaist vienu vai vairākus II un III sadaļā minētos informācijas jautājumus, ja tajos ir iekļauta informācija, kas saskaņā ar šo punktu uzskatāma par aizsargājamu vai konfidenciālu, izņemot attiecībā uz atklājamo informāciju, kas noteikta 437. un 450. pantā. Iestādes informāciju uzskata par aizsargājamu, ja šīs informācijas publiska atklāšana vājinātu to konkurētspēju. Aizsargājama informācija var ietvert tādu informāciju par produktiem vai sistēmām, kas padarītu iestādes ieguldījumus tajos mazvērtīgākus, ja informācija taptu zināma konkurentiem. Informāciju uzskata par konfidenciālu, ja iestādēm attiecībās ar klientiem vai citiem darījumu partneriem ir pienākums nodrošināt šādas informācijas konfidencialitāti. EBI saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 16. pantu pieņem pamatnostādnes par to, kā iestādēm ir jāpiemēro aizsardzība un konfidencialitāte attiecībā uz II un III sadaļas informācijas atklāšanas prasībām. 3. Izņēmuma gadījumos, kas minēti 2. punktā, attiecīgā iestāde tās atklātajā informācijā norāda to, ka atsevišķi informācijas jautājumi nav atklāti, un minēto jautājumu neatklāšanas iemeslus, kā arī publicē vispārīgākas ziņas par informācijas atklāšanas prasības priekšmetu, izņemot gadījumus, kad minētais priekšmets kā tāds ir aizsargājams vai konfidenciāls. 433. pants Informācijas atklāšanas regularitāte un apjoms Iestādes publicē II un III sadaļā prasīto informāciju tādā veidā, kā noteikts 433.a, 433.b un 433.c pantā. Reizi gadā atklājamo informāciju publicē tajā pašā dienā, kad iestādes publicē savus finanšu pārskatus, vai, cik vien iespējams, īsā laikā pēc tam. Pusgadā un ceturksnī atklājamo informāciju publicē tajā pašā dienā, kad iestādes attiecīgā gadījumā publicē savus finanšu pārskatus par attiecīgo periodu, vai, cik vien iespējams, īsā laikā pēc tam. Jebkāda laika nobīde starp dienu, kad tiek publicēta šajā daļā prasītā atklājamā informācija, un dienu, kad tiek publicēti attiecīgie finanšu pārskati, ir samērīga, un katrā ziņā ar to netiek pārsniegts termiņš, ko noteikušas kompetentās iestādes, ievērojot Direktīvas 2013/36/ES 106. pantu. 433.a pants Informācija, ko atklāj lielās iestādes 1. Lielās iestādes atklāj turpmāk minēto informāciju ar šādu regularitāti:
2. Atkāpjoties no 1. punkta, lielās iestādes, kas nav G-SNI un kas nav biržā kotētās iestādes, atklāj turpmāk minēto informāciju ar šādu regularitāti:
3. Lielās iestādes, uz kurām attiecas 92.a vai 92.b pants, atklāj 437.a pantā prasīto informāciju reizi pusgadā, izņemot 447. panta h) punktā norādītos galvenos rādītājus, kuri jāatklāj reizi ceturksnī. 433.b pants Informācija, ko atklāj mazās un nesarežģītās iestādes 1. Mazās un nesarežģītās iestādes atklāj turpmāk minēto informāciju ar šādu regularitāti:
2. Atkāpjoties no šā panta 1. punkta, mazās un nesarežģītās iestādes, kas nav biržā kotētās iestādes, atklāj 447. pantā minētos galvenos rādītājus reizi gadā. 433.c pants Informācija, ko atklāj citas iestādes 1. Iestādes, uz kurām neattiecas 433.a vai 433.b pants, atklāj turpmāk minēto informāciju ar šādu regularitāti:
2. Atkāpjoties no šā panta 1. punkta, citas iestādes, kas nav biržā kotētās iestādes, reizi gadā atklāj šādu informāciju:
434. pants Informācijas atklāšanas līdzekļi 1. Visu II un III sadaļā prasīto informāciju iestādes sniedz elektroniskā formātā un vienā datu nesējā vai vietā. Viens datu nesējs vai vieta ir atsevišķs dokuments, kurā sniedz tūlītēji pieejamu prudenciālas informācijas avotu minētās informācijas lietotājiem, vai atsevišķi nodalīta sadaļa, kas iekļauta iestāžu finanšu pārskatos vai finanšu ziņojumos vai ir tiem pievienota un satur prasīto informāciju, un minētie lietotāji to var viegli identificēt. 2. Iestādes savās tīmekļa vietnēs vai jebkādā citā pienācīgā vietā, ja tām nav tīmekļa vietnes, dara pieejamu saskaņā ar šo daļu prasītās atklājamās informācijas arhīvu. Minētais arhīvs ir pieejams laikposmā, kas nav īsāks par iestāžu finanšu pārskatos iekļautās informācijas uzglabāšanas periodu, kurš noteikts valsts tiesību aktos. 434.a pants Vienoti atklājamās informācijas formāti EBI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektu, kurā norāda vienotus atklājamās informācijas formātus un ar to saistītos norādījumus, saskaņā ar kuriem ir jāatklāj II un III sadaļā prasītā informācija. Ar minētajiem vienotajiem atklājamās informācijas formātiem lietotājiem tiek nodota pietiekami visaptveroša un salīdzināma informācija, kas ļauj novērtēt iestāžu riska profilu un to atbilstības līmeni Pirmajā līdz Septītajā daļā sniegtajām prasībām. Lai veicinātu informācijas salīdzināmību, īstenošanas tehniskajos standartos cenšas saglabāt atklājamās informācijas formātu saskanību ar starptautiskajiem standartiem par atklājamo informāciju. Attiecīgā gadījumā vienotie atklājamās informācijas formāti ir tabulas veidā. EBI līdz 2020. gada 28. jūnijam iesniedz minēto īstenošanas tehnisko standartu projektu Komisijai. Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras pieņemt minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 15. pantu. II SADAĻA PĀRREDZAMĪBAS UN INFORMĀCIJAS ATKLĀŠANAS TEHNISKIE KRITĒRIJI 435. pants Informācijas atklāšana par riska pārvaldības mērķiem un politiku 1. Iestādes atklāj informāciju par saviem riska pārvaldības mērķiem un politiku attiecībā uz katru atsevišķu riska kategoriju, tostarp šajā sadaļā minētajiem riskiem. Atklāj šādu informāciju:
2. Iestādes atklāj šādu informāciju par pārvaldības pasākumiem:
436. pants Informācijas atklāšana par darbības jomu Attiecībā uz šīs regulas darbības jomu iestādes atklāj šādu informāciju:
437. pants Informācijas atklāšana par pašu kapitālu Iestādes par pašu kapitālu atklāj šādu informāciju:
437.a pants Informācijas atklāšana par pašu kapitālu un atbilstīgām saistībām Iestādes, kurām piemērojams 92.a vai 92.b pants, atklāj šādu informāciju par savu pašu kapitālu un atbilstīgām saistībām:
438. pants Informācijas atklāšana par pašu kapitāla prasībām un riska darījumu riska svērtajām vērtībām Iestādes atklāj šādu informāciju saistībā ar savu atbilstību šīs regulas 92. pantam un prasībām, kas iekļautas Direktīvas 2013/36/ES 73. pantā un 104. panta 1. punkta a) apakšpunktā:
439. pants Informācijas atklāšana par riska darījumiem ar darījumu partnera kredītrisku Iestādes attiecībā uz saviem riska darījumiem ar darījumu partnera kredītrisku, kā minēts Trešās daļas II sadaļas 6. nodaļā, atklāj šādu informāciju:
Ja dalībvalsts centrālā banka sniedz likviditātes palīdzību nodrošinājuma mijmaiņas darījumu veidā, kompetentā iestāde var atbrīvot iestādes no pirmās daļas d) un e) punkta prasībām, ja minētā kompetentā iestāde uzskata, ka tur minētās informācijas sniegšana varētu atklāt, ka ir tikusi sniegta ārkārtas likviditātes palīdzība. Šajā nolūkā kompetentā iestāde nosaka attiecīgas robežvērtības un objektīvus kritērijus. 440. pants Informācijas atklāšana par pretcikliskajām kapitāla rezervēm Iestādes saistībā ar savu atbilstību Direktīvas 2013/36/ES VII sadaļas 4. nodaļā minētajai prasībai par pretcikliskajām kapitāla rezervēm atklāj šādu informāciju:
441. pants Informācijas atklāšana par globālas sistēmiskas nozīmes rādītājiem G-SNI reizi gadā atklāj informāciju par rādītāju vērtībām, ko izmanto, lai noteiktu šo iestāžu vērtējumu saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 131. pantā minēto identifikācijas metodiku. 442. pants Informācijas atklāšana par riska darījumiem ar kredītrisku un atgūstamās vērtības samazinājuma risku Iestādes attiecībā uz saviem riska darījumiem ar kredītrisku un atgūstamās vērtības samazinājuma risku atklāj šādu informāciju:
443. pants Informācijas atklāšana par apgrūtinātiem un neapgrūtinātiem aktīviem Iestādes atklāj informāciju par saviem apgrūtinātajiem un neapgrūtinātajiem aktīviem. Minētajam nolūkam iestādes izmanto uzskaites vērtību katrai riska darījumu kategorijai, kas sīkāk sadalīta pēc aktīvu kvalitātes un apgrūtināto un neapgrūtināto aktīvu uzskaites vērtības kopējās summas. Atklājot informāciju par apgrūtinātiem un neapgrūtinātiem aktīviem, neatklāj ārkārtas likviditātes palīdzību, ko sniegušas centrālās bankas. 444. pants Informācijas atklāšana par standartizētās pieejas izmantošanu Iestādes, kuras riska darījumu riska svērtās vērtības aprēķina saskaņā ar Trešās daļas II sadaļas 2. nodaļu, par katru 112. pantā norādīto riska darījumu kategoriju atklāj šādu informāciju:
445. pants Informācijas atklāšana par riska darījumiem ar tirgus risku Iestādes, kas aprēķina savas pašu kapitāla prasības saskaņā ar 92. panta 3. punkta b) un c) apakšpunktu, atklāj informāciju par minētajām prasībām atsevišķi attiecībā uz katru minētajos punktos norādīto risku. Turklāt informāciju par pašu kapitāla prasībām attiecībā uz vērtspapīrošanas pozīciju specifisko procentu likmju risku atklāj atsevišķi. 446. pants Informācijas atklāšana par operacionālā riska pārvaldību Iestādes atklāj šādu informāciju par savu operacionālā riska pārvaldību:
447. pants Informācijas atklāšana par galvenajiem rādītājiem Iestādes tabulas formā norāda šādus galvenos rādītājus:
448. pants Informācijas atklāšana par tirdzniecības portfelī neiekļautu pozīciju procentu likmju riska darījumiem 1. Sākot no 2021. gada 28. jūnija, iestādes atklāj šādu kvantitatīvu un kvalitatīvu informāciju par riskiem, kas rodas saistībā ar iespējamām procentu likmju izmaiņām un kas ietekmē gan pašu kapitāla ekonomisko vērtību, gan neto procentu ienākumu no to netirdzniecības portfeļa darbībām, kas norādītas Direktīvas 2013/36/ES 84. pantā un 98. panta 5. punktā:
2. Atkāpjoties no šā panta 1. punkta, prasības, kas ir izklāstītas šā panta 1. punkta c) apakšpunktā un e) apakšpunkta i)–iv) punktā, nepiemēro iestādēm, kas izmanto Direktīvas 2013/36/ES 84. panta 1. punktā minēto standartizēto metodiku vai vienkāršoto standartizēto metodiku. 449. pants Informācijas atklāšana par vērtspapīrošanas pozīciju riska darījumiem Iestādes, kas riska darījumu riska svērtās vērtības aprēķina atbilstīgi Trešās daļas II sadaļas 5. nodaļai vai pašu kapitāla prasībām saskaņā ar 337. vai 338. pantu, atsevišķi atklāj šādu informāciju par savām darbībām ar tirdzniecības portfeļiem un netirdzniecības portfeļiem:
449.a pants Informācijas atklāšana par vides, sociālajiem un pārvaldības riskiem (VSP riskiem) No 2022. gada 28. jūnija lielas iestādes, kas ir emitējušas vērtspapīrus, kurus atļauts tirgot regulētā tirgū kādā dalībvalstī, kā definēts Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 21) apakšpunktā, atklāj informāciju par VSP riskiem, tostarp fiziskiem riskiem un pārejas riskiem, kā noteikts Direktīvas 2013/36/ES 98. panta 8. punktā minētajā ziņojumā. Pirmajā daļā minēto informāciju atklāj reizi gadā par pirmo gadu un reizi divos gados pēc tam. 450. pants Informācijas atklāšana par atalgojuma politiku 1. Iestāde atklāj šādu informāciju par iestādes atalgojuma politiku un praksi attiecībā uz tām darbinieku kategorijām, kuru profesionālā darbība būtiski ietekmē iestādes riska profilu, atklāj šādu informāciju:
Šā punkta pirmās daļas k) punkta nolūkos – ja iestāde izmanto minēto atkāpi, tā norāda, vai tas tiek veikts, pamatojoties uz Direktīvas 2013/36/ES 94. panta 3. punkta a) vai b) apakšpunktu. Iestāde arī norāda, attiecībā uz kādiem atalgojuma principiem tā piemēro atkāpi(-es), darbinieku skaitu, kam atkāpe(-s) tiek piemērota(-s), un darbinieku kopējo atalgojumu, atsevišķi norādot mainīgo atalgojuma daļu un nemainīgo atalgojuma daļu. 2. Lielās iestādes publisko arī skaitliskos datus par šajā pantā minētās iestāžu vadības struktūras kolektīvo atalgojumu, atsevišķi nodalot informāciju par vadības struktūras locekļiem, kuriem ir izpildošas funkcijas un par tādiem locekļiem, kuriem nav izpildošas funkcijas. Iestādes ievēro šā panta prasības atbilstīgi to izmēram, iekšējai organizācijai un to darbību būtībai, jomai un sarežģītībai, un neskarot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/679 (*15). 451. pants Informācijas atklāšana par sviras rādītāju 1. Iestādes, uz kurām attiecas Septītā daļa, attiecībā uz savu sviras rādītāju, kas aprēķināts saskaņā ar 429. pantu, un pārmērīga sviras riska pārvaldību atklāj šādu informāciju:
2. Valsts attīstības kredītiestādes, kas definētas 429.a panta 2. punktā, atklāj informāciju par sviras rādītāju bez kopējās riska darījuma vērtības mēra korekcijas, ko nosaka saskaņā ar 429.a panta 1. punkta pirmās daļas d) punktu. 3. Papildus šā panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā noteiktajam lielas iestādes atklāj informāciju par sviras rādītāju un 429. panta 4. punktā minēto kopējās riska darījumu vērtības mēra sadalījumu, pamatojoties uz vidējiem rādītājiem, kas aprēķināti saskaņā ar 430. panta 7. punktā minēto īstenošanas aktu. 451.a pants Informācijas atklāšana par likviditātes prasībām 1. Iestādes, uz kurām attiecas Sestā daļa, atklāj informāciju par savu likviditātes seguma rādītāju, neto stabila finansējuma rādītāju un likviditātes riska pārvaldību saskaņā ar šo pantu. 2. Iestādes atklāj šādu informāciju saistībā ar savu likviditātes seguma rādītāju, kas aprēķināts saskaņā ar 460. panta 1. punktā minēto deleģēto aktu:
3. Iestādes atklāj šādu informāciju saistībā ar savu neto stabila finansējuma rādītāju, kas aprēķināts saskaņā ar Sestās daļas IV sadaļu:
4. Iestādes atklāj, kāda kārtība, sistēmas, procesi un stratēģijas tiek izmantoti, lai identificētu, mērītu, pārvaldītu un pārraudzītu to likviditātes risku saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 86. pantu. III SADAĻA ATBILSTĪBAS PRASĪBAS ĪPAŠU INSTRUMENTU VAI METODOLOĢIJU IZMANTOŠANAI 452. pants Informācijas atklāšana par IRB pieejas izmantošanu attiecībā uz kredītrisku Iestādes, kas aprēķina riska darījumu riska svērto vērtību saskaņā ar IRB pieeju kredītriskiem, atklāj šādu informāciju:
Šā panta b) punkta nolūkos iestādes izmanto 166. pantā definēto riska darījuma vērtību. 453. pants Informācijas atklāšana par kredītriska mazināšanas metožu izmantošanu Iestādes, kas izmanto kredītriska mazināšanas metodes, atklāj šādu informāciju:
454. pants Informācijas atklāšana par attīstītās mērīšanas pieeju izmantošanu attiecībā uz operacionālo risku Iestādes, kuras, aprēķinot pašu kapitāla prasības attiecībā uz operacionālo risku, izmanto 321.–324. pantā noteiktās attīstītās mērīšanas pieejas, atklāj apdrošināšanu un citu riska pārvešanas mehānismu aprakstu, ko tās izmanto minētā riska mazināšanai. 455. pants Iekšējo tirgus riska modeļu izmantošana Iestādes, kas savas kapitāla prasības aprēķina saskaņā ar 363. pantu, atklāj šādu informāciju:
(*15) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).”;" |
120) |
regulas 456. pantā pievieno šādu apakšpunktu:
|
121) |
regulas 457. panta i) punktu aizstāj ar šādu:
|
122) |
regulas 458. pantu groza šādi:
|
123) |
regulas 460. pantu groza šādi:
|
124) |
regulā iekļauj šādu pantu: “461.a pants Alternatīva standartizēta pieeja tirgus riskam Regulas 430.b panta 1. punktā noteikto pārskatu sniegšanas prasību nolūkos Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 462. pantu, lai, ņemot vērā izmaiņas starptautiskajos regulatīvajos standartos, grozītu šo regulu, veicot tehniskus pielāgojumus 325.e, 325.g līdz 325.j, 325.p, 325.q, 325.ae, 325.ak, 325.am, 325.ap līdz 325.at, 325.av, 325.ax pantā, un precizētu riska pakāpi 325.ab panta 4. tabulas 11. kopā un to segto obligāciju riska pakāpi, kuras trešās valstīs emitējušas kredītiestādes saskaņā ar 325.ah pantu, un to segto obligāciju korelāciju, kuras trešās valstīs emitējušas kredītiestādes saskaņā ar 325.aj pantu par alternatīvo standartizēto pieeju, kas noteikta Trešās daļas IV sadaļas 1.a nodaļā. Komisija 1. punktā minēto deleģēto aktu pieņem līdz 2019. gada 31. decembrim.”; |
125) |
regulas 462. pantu aizstāj ar šādu: “462. pants Deleģēšanas īstenošana 1. Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus. 2. Pilnvaras pieņemt 244. panta 6. punktā, 245. panta 6. punktā, 456.–460. pantā un 461.a pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no 2013. gada 28. jūnija. 3. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 244. panta 6. punktā, 245. panta 6. punktā, 456.–460. pantā un 461.a pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus. 4. Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. 5. Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei. 6. Saskaņā ar 244. panta 6. punktu, 245. panta 6. punktu, 456.–460. pantu un 461.a pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja trijos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas minēto laikposmu pagarina par trīs mēnešiem.”; |
126) |
regulas 471. panta 1. punktu aizstāj ar šādu: “1. Atkāpjoties no 49. panta 1. punkta, laikposmā no 2018. gada 31. decembra līdz 2024. gada 31. decembrim iestādes var izvēlēties neatskaitīt līdzdalību apdrošināšanas sabiedrību, pārapdrošināšanas sabiedrību un apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrību kapitālā, ja tiek ievēroti šādi nosacījumi:
|
127) |
regulas 493. pantu groza šādi:
|
128) |
regulas 494. pantu aizstāj ar šādu: “494. pants Pārejas noteikumi attiecībā uz pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasību 1. Atkāpjoties no 92.a panta, no 2019. gada 27. jūnija līdz 2021. gada 31. decembrim iestādēm, kas noteiktas par noregulējuma struktūrām, kuras ir G-SNI vai G-SNI daļa, vienmēr ir jāizpilda šādas prasības attiecībā uz pašu kapitālu un atbilstīgajām saistībām:
2. Atkāpjoties no 72.b panta 3. punkta, no 2019. gada 27. jūnija līdz 2021. gada 31. decembrim 72.b panta 3. punktā minētos atbilstīgo saistību instrumentus var iekļaut atbilstīgo saistību postenī 2,5 % apmērā no kopējās riska darījumu vērtības, kas aprēķināta saskaņā ar 92. panta 3. un 4. punktu. 3. Atkāpjoties no 72.b panta 3. punkta, līdz brīdim, kad noregulējuma iestāde pirmo reizi izvērtē atbilstību minētā punkta c) apakšpunktā izklāstītajam nosacījumam, saistības uzskata par atbilstīgo saistību instrumentiem par kopējo summu, kas līdz 2021. gada 31. decembrim nepārsniedz 2,5 % un pēc minētā datuma – 3,5 % no kopējās riska darījumu vērtības, kas aprēķināta saskaņā ar 92. panta 3. un 4. punktu, ar noteikumu, ka tie atbilst 72.b panta 3. punkta a) un b) apakšpunktā paredzētajiem nosacījumiem.”; |
129) |
regulā iekļauj šādus pantus: “494.a pants Tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus attiecībā uz emisijām ar īpašam nolūkam dibinātu sabiedrību starpniecību 1. Atkāpjoties no 52. panta, kapitāla instrumenti, ko iestāde nav tieši emitējusi, uzskatāmi par pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentiem līdz 2021. gada 31. decembrim tikai tad, ja tiek izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:
2. Atkāpjoties no 63. panta, kapitāla instrumenti, ko iestāde nav tieši emitējusi, uzskatāmi par otrā līmeņa papildu kapitāla instrumentiem līdz 2021. gada 31. decembrim tikai tad, ja tiek izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:
494.b pants Tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus attiecībā uz pašu kapitāla instrumentiem un atbilstīgu saistību instrumentiem 1. Atkāpjoties no 51. un 52. panta, instrumentus, kas emitēti pirms 2019. gada 27. jūnija, uzskata par pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentiem, vēlākais līdz 2025. gada 28. jūnijam, ja tiek izpildīti 51. un 52. pantā izklāstītie nosacījumi, izņemot 52. panta 1. punkta p), q) un r) apakšpunktā minētos nosacījumus. 2. Atkāpjoties no 62. un 63. panta, instrumentus, kas emitēti pirms 2019. gada 27. jūnija, uzskata par otrā līmeņa kapitāla instrumentiem, vēlākais līdz 2025. gada 28. jūnijam, ja tiek izpildīti 62. un 63. pantā izklāstītie nosacījumi, izņemot 63. panta n), o) un p) punktā minētos nosacījumus. 3. Atkāpjoties no 72.a panta 1. punkta a) apakšpunkta, saistības, kas emitētas pirms 2019. gada 27. jūnija, uzskata par atbilstīgajām saistībām, ja tās atbilst 72.b pantā izklāstītajiem nosacījumiem, izņemot 72.b panta 2. punkta b) apakšpunkta ii) punktā un f)–m) punktā minētos nosacījumus.”; |
130) |
regulas 497. pantu aizstāj ar šādu: “497. pants Pašu kapitāla prasības riska darījumiem ar CCP 1. Ja trešās valsts CCP iesniedz atzīšanas pieteikumu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 25. pantu, iestādes var uzskatīt, ka CCP ir QCCP no dienas, kurā tas ir iesniedzis atzīšanas pieteikumu EVTI, līdz vienam no turpmāk minētajiem datumiem:
2. Līdz šā panta 1. punktā minētā termiņa beigām, ja 1. punktā minētajam CCP nav saistību neizpildes fonda un tas nav izveidojis saistošu līgumisku vienošanos ar tā tīrvērtes dalībniekiem, kas tam ļauj izmantot visu vai daļu no sākotnējās drošības rezerves, kas saņemta no tā tīrvērtes dalībniekiem tā, it kā tās būtu iepriekš finansētas iemaksas, iestāde aizstāj 308. panta 2. punktā minēto formulu, ar ko aprēķina pašu kapitāla prasību, ar šādu formulu:
kur:
3. Izņēmuma apstākļos, ja tas ir nepieciešami un samērīgi, lai izvairītos no traucējumiem starptautiskajos finanšu tirgos, Komisija, izmantojot īstenošanas aktus un piemērojot 464. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru, var pieņemt lēmumu, ar kuru vienu reizi par 12 mēnešiem pagarina šā panta 1. punktā noteiktos pārejas noteikumus.”; |
131) |
regulas 498. panta 1. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu: “1. Šajā regulā paredzētos noteikumus attiecībā uz pašu kapitāla prasībām nepiemēro ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kuru galvenā uzņēmējdarbība ir tikai un vienīgi ieguldījumu pakalpojumu sniegšana vai ar finanšu instrumentiem saistītas darbības, kas izklāstītas Direktīvas 2014/65/ES I pielikuma C iedaļas 5), 6), 7), 9), 10) un 11) punktā un kurām 2006. gada 31. decembrī nebija piemērojama Direktīva 2004/39/EK.”; |
132) |
regulas 499. panta 3. punktu svītro; |
133) |
regulas 500. un 501. pantu aizstāj ar šādiem: “500. pants Korekcija attiecībā uz realizāciju lielos apjomos 1. Atkāpjoties no 181. panta 1. punkta a) apakšpunkta, iestāde var koriģēt savas LGD aplēses, daļēji vai pilnībā kompensējot tādu riska darījumu, kuros netiek pildītas saistības, realizācijas lielos apjomos ietekmi uz realizētajiem LGD, līdz starpībai starp vidējo aplēsto LGD attiecībā uz salīdzināmiem riska darījumiem, kuros netiek pildītas saistības un kuri nav tikuši pilnībā likvidēti, un vidējo realizēto LGD, tostarp, pamatojoties uz zaudējumiem, kas radušies realizācijas lielos apjomos dēļ, tiklīdz tiek izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:
Pirmajā daļā minēto korekciju var veikt tikai līdz 2022. gada 28. jūnijam, un tās ietekme var turpināties tik ilgi, kamēr atbilstošie riska darījumi tiek iekļauti pašas iestādes LGD aplēsēs. 2. Kad 1. punkta c) apakšpunktā izklāstītais nosacījums ir izpildīts, iestādes bez kavēšanās par to paziņo kompetentajai iestādei. 501. pants Korekcija riska svērtajiem riska darījumiem ar MVU, kam nav iestājusies saistību neizpilde 1. Riska darījumiem ar MVU, kam nav iestājusies saistību neizpilde, iestādes koriģē riska darījumu riska svērtās vērtības (RWEA), kas attiecīgā gadījumā ir aprēķinātas saskaņā ar Trešās daļas II sadaļas 2. vai 3. nodaļu, atbilstoši šādai formulai:
kur:
2. Šā panta nolūkos:
(*17) Komisijas Ieteikums 2003/361/EK (2003. gada 6. maijs) par mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu definīciju (OV L 124, 20.5.2003., 36. lpp.).”;" |
134) |
regulā iekļauj šādu pantu: “501.a pants Korekcija, ko veic pašu kapitāla prasībām kredītriskam attiecībā uz riska darījumiem ar sabiedrībām, kas ekspluatē vai finansē fiziskas konstrukcijas vai ražotnes, sistēmas un tīklus, kuri sniedz nozīmīgus sabiedriskos pakalpojumus vai nodrošina to atbalstu 1. Pašu kapitāla prasības kredītriskam, kas aprēķinātas saskaņā ar II sadaļas III daļu, reizina ar koeficientu 0,75, ar noteikumu, ka riska darījums atbilst visiem turpmāk minētajiem kritērijiem:
2. Šā panta 1. punkta e) apakšpunkta nolūkos uzskata, ka radītās naudas plūsmas ir paredzamas tikai tad, ja ieņēmumu nozīmīga daļa atbilst šādiem nosacījumiem:
3. Iestādes reizi sešos mēnešos ziņo kompetentajām iestādēm par kopējo riska darījumu summu ar infrastruktūras projekta sabiedrībām, kas aprēķināta saskaņā ar šā panta 1. punktu. 4. Komisija līdz 2022. gada 28. jūnijam ziņo par šajā regulā noteikto pašu kapitāla prasību ietekmi uz aizdevumiem infrastruktūras projekta sabiedrībām un iesniedz minēto ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei, attiecīgā gadījumā kopā ar tiesību akta priekšlikumu. 5. Šā panta 4. punkta nolūkos EBI dara zināmu Komisijai šādu informāciju:
501.b pants Izņēmums no pārskatu sniegšanas prasībām Atkāpjoties no 430. panta, laikposmā no šīs regulas attiecīgo noteikumu piemērošanas dienas līdz ziņojumu pirmās iesniegšanas dienai, kas norādīta attiecībā uz minētajā pantā norādītajiem īstenošanas tehniskajiem standartiem, kompetentā iestāde var nepiemērot prasību sniegt informāciju tādā formātā, kāds norādīts 430. panta 7. punktā minētajā īstenošanas aktā iekļautajās veidnēs, ja minētās veidnes nav atjauninātas un neatspoguļo šīs regulas noteikumus.”; |
135) |
regulas Desmitajā daļā aiz II daļas “ZIŅOJUMI UN PĀRSKATĪŠANA” iekļauj šādu pantu: “501.c pants Prudenciālais režīms riska darījumiem, kas saistīti ar vides un/vai sociālajiem mērķiem EBI pēc apspriešanās ar ESRK, pamatojoties uz pieejamajiem datiem un Komisijas Ilgtspējīgu finanšu augsta līmeņa ekspertu grupas konstatējumiem, novērtē, vai būtu pamatoti piemērot speciālu prudenciālo režīmu riska darījumiem, kas saistīti ar aktīviem vai darbībām, kuras ir būtiski saistītas ar vides un/vai sociālajiem mērķiem. Jo īpaši EBI novērtē:
EBI iesniedz ziņojumu par saviem konstatējumiem Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai līdz 2025. gada 28. jūnijam. Pamatojoties uz minēto ziņojumu, Komisija attiecīgā gadījumā iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei tiesību akta priekšlikumu.”; |
136) |
regulā iekļauj šādu pantu: “504.a pants Līdzdalības atbilstīgo saistību instrumentos Līdz 2022. gada 28. jūnijam EBI ziņo Komisijai par līdzdalības atbilstīgo saistību instrumentos summām un sadalījumu starp iestādēm, kas noteiktas par G-SNI vai C-SNI, un par iespējamiem šķēršļiem noregulējumam un negatīvās ietekmes risku attiecībā uz minētajām līdzdalībām. Pamatojoties uz EBI ziņojumu, Komisija līdz 2023. gada 28. jūnijam ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par piemērotu šādām līdzdalībām piemērojamo procedūru, attiecīgā gadījumā pievienojot tiesību akta priekšlikumu.”; |
137) |
regulas 507. pantu aizstāj ar šādu: “507. pants Lieli riska darījumi 1. EBI pārrauga, kā tiek izmantoti 390. panta 6. punkta b) apakšpunktā, 400. panta 1. punkta f)–m) apakšpunktos, 400. panta 2. punkta a), c)–g), i), j) un k) apakšpunktā noteiktie atbrīvojumi, un līdz 2021. gada 28. jūnijam iesniedz Komisijai ziņojumu, kurā izvērtē kvantitatīvo ietekmi, kādu varētu radīt minēto atbrīvojumu atcelšana vai ierobežojumu noteikšana to izmantošanai. Minētajā ziņojumā katram minētajos pantos noteiktajam atbrīvojumam konkrēti novērtē šādus faktorus:
2. Komisija līdz 2023. gada 31. decembrim iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par 390. panta 4. punktā un 401. panta 2. punktā minēto atkāpju piemērošanu attiecībā uz metodēm, ar ko vērtspapīru finansēšanas darījumiem aprēķina riska darījumu vērtību, un jo īpaši par vajadzību ņemt vērā grozījumus starptautiskajos standartos, ar ko tiek noteiktas šāda aprēķina metodes.”; |
138) |
regulas 510. pantā pievieno šādus punktus: “4. EBI pārrauga nepieciešamā stabilā finansējuma summu, ar kuru tiek segts finansējuma risks, kas saistīts ar II pielikumā uzskaitītajiem atvasināto instrumentu līgumiem un kredītu atvasinātajiem instrumentiem neto stabila finansējuma rādītāja gada laikposmā, jo īpaši turpmāka finansējuma risku attiecībā uz minētajiem atvasināto instrumentu līgumiem, kas noteikts 428.s panta 2. punktā un 428.at panta 2. punktā, un ziņo Komisijai par iespēju pieņemt lielāku nepieciešamā stabilā finansējuma koeficientu vai pret risku jutīgāku pasākumu līdz 2024. gada 28. jūnijam. Minētajā ziņojumā sniedz novērtējumu vismaz par šādiem aspektiem:
5. Ja starptautiskie standarti ietekmē II pielikumā uzskaitītajiem atvasināto instrumentu līgumiem un kredītu atvasinātajiem instrumentiem piemērojamo procedūru attiecībā uz neto stabila finansējuma rādītāja aprēķināšanu, Komisija, attiecīgā gadījumā un ņemot vērā 4. punktā minēto ziņojumu, minētās izmaiņas starptautiskajos standartos un banku nozares daudzveidību Savienībā, iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei tiesību akta priekšlikumu par to, kā attiecībā uz II pielikumā uzskaitītajiem atvasināto instrumentu līgumiem un kredītu atvasinātajiem instrumentiem grozīt noteikumus attiecībā uz neto stabila finansējuma rādītāja aprēķināšanai piemērojamo procedūru, kā noteikts Sestās daļas IV sadaļā, lai labāk ņemtu vērā finansējuma risku, kas ir saistīts ar minētajiem darījumiem. 6. EBI pārrauga stabilā finansējuma summu, kas nepieciešama, lai segtu finansējuma risku, kas saistīts ar vērtspapīru finansēšanas darījumiem, tostarp ar minētajos darījumos saņemtajiem vai sniegtajiem aktīviem, un ar tādiem nenodrošinātiem darījumiem ar finanšu klientiem, kuru atlikušais termiņš ir mazāks par sešiem mēnešiem, un ziņo Komisijai par minētās procedūras atbilstību līdz 2023. gada 28. jūnijam. Minētajā ziņojumā sniedz novērtējumu vismaz par šādiem aspektiem:
7. Līdz 2024. gada 28. jūnijam Komisija, attiecīgā gadījumā un ņemot vērā 6. punktā minēto ziņojumu, visus starptautiskos standartus un banku nozares daudzveidību Savienībā, iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei tiesību akta priekšlikumu par to, kā grozīt noteikumus attiecībā uz vērtspapīru finansēšanas darījumiem piemērojamo procedūru, tostarp minētajos darījumos saņemtajiem vai sniegtajiem aktīviem, un tādiem nenodrošinātiem darījumiem ar finanšu klientiem piemērojamo procedūru, kuru atlikušais termiņš ir mazāks par sešiem mēnešiem, neto stabila finansējuma rādītāja aprēķinā, kā noteikts Sestās daļas IV sadaļā, ja tā uzskata, ka ir lietderīgi izvērtēt pašreizējās procedūras ietekmi uz iestāžu neto stabila finansējuma rādītāju un labāk ņemt vērā ar minētajiem darījumiem saistīto finansējuma risku. 8. Līdz 2025. gada 28. jūnijam nepieciešamā stabilā finansējuma koeficientus, kas piemēroti 428.r panta 1. punkta g) apakšpunktā, 428.s panta 1. punkta c) apakšpunktā un 428.v panta b) punktā minētajos darījumos, palielina attiecīgi no 0 % līdz 10 %, no 5 % līdz 15 % un no 10 % līdz 15 %, ja vien tiesību aktā, kas pieņemts, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu, saskaņā ar šā panta 7. punktu, nav noteikts citādi.”; 9. EBI uzrauga stabila finansējuma summu, kas nepieciešama, lai segtu finansējuma risku saistībā ar iestādes turējumā esošajiem vērtspapīriem atvasināto instrumentu līgumu riska ierobežošanai. EBI līdz 2023. gada 28. jūnijam ziņo par procedūras piemērotību. Minētajā ziņojumā sniedz novērtējumu vismaz par šādiem aspektiem:
10. Līdz 2023. gada 28. jūnijam vai gadu pēc vienošanās par BCBS izstrādātiem starptautiskiem standartiem atkarībā no tā, kas iestājas agrāk, Komisija attiecīgā gadījumā un ņemot vērā 9. punktā minēto ziņojumu, BCBS izstrādātos starptautiskos standartus, banku nozares daudzveidību Savienībā un kapitāla tirgu savienības mērķus, iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei tiesību akta priekšlikumu par to, kā grozīt noteikumus attiecībā uz procedūru, ko piemēro iestāžu turētajiem vērtspapīriem atvasināto instrumentu līgumu riska ierobežošanai neto stabila finansējuma rādītāja aprēķinā, kā noteikts Sestās daļas IV sadaļā, ja tā uzskata, ka ir lietderīgi izvērtēt esošās procedūras ietekmi uz iestāžu neto stabila finansējuma rādītāju un labāk ņemt vērā ar minētajiem darījumiem saistīto finansējuma risku. 11. EBI novērtē, vai būtu pamatoti samazināt nepieciešamā stabilā finansējuma koeficientu aktīviem, ko izmanto tādu dārgmetālu kā zelts, sudrabs, platīns un pallādijs tīrvērtes un norēķinu pakalpojumu sniegšanai vai aktīviem, ko izmanto, lai nodrošinātu finansēšanas darījumus saistībā ar tādiem dārgmetāliem kā zelts, sudrabs, platīns un pallādijs ar 180 dienu vai īsāku termiņu. EBI iesniedz ziņojumu Komisijai līdz 2021. gada 28. jūnijam.”; |
139) |
regulas 511. pantu aizstāj ar šādu: “511. pants Svira 1. Komisija līdz 2020. gada 31. decembrim iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par to, vai:
2. Šā panta 1. punktā minētā ziņojuma nolūkos Komisija ņem vērā starptautiskās norises un starptautiski saskaņotos standartus. Attiecīgā gadījumā minētajam ziņojumam pievieno tiesību akta priekšlikumu.”; |
140) |
regulas 513. pantu aizstāj ar šādu: “513. pants Makroprudenciālie noteikumi 1. Līdz 2022. gada 30. jūnijam un pēc tam reizi piecos gados Komisija pēc apspriešanās ar ESRK un EBI pārskata, vai makroprudenciālie noteikumi, kas ietverti šajā regulā un Direktīvā 2013/36/ES, ir pietiekami, lai mazinātu sistēmisko risku nozarēs, reģionos un dalībvalstīs, un tostarp izvērtē:
2. Līdz 2022. gada 30. jūnijam un pēc tam reizi piecos gados Komisija, pamatojoties uz apspriešanos ar ESRK un EBI, informē Eiropas Parlamentu un Padomi par 1. punktā minēto izvērtējumu un attiecīgā gadījumā iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei tiesību akta priekšlikumu.”; |
141) |
regulas 514. pantu aizstāj ar šādu: “514. pants Metode, kā atvasināto instrumentu darījumiem aprēķina riska darījuma vērtību 1. EBI līdz 2023. gada 28. jūnijam ziņo Komisijai par to, kāda ietekme un kāda salīdzinošā kalibrācija ir Trešās daļas II sadaļas 6. nodaļas 3., 4. un 5. iedaļā minētajām procedūrām uz to, kā atvasināto instrumentu darījumiem aprēķina riska darījuma vērtību. 2. Uz EBI ziņojuma pamata Komisija attiecīgā gadījumā iesniedz tiesību akta priekšlikumu grozīt Trešās daļas II sadaļas 6. nodaļas 3., 4. un 5. iedaļā minētās pieejas.”; |
142) |
regulā iekļauj šādu pantu: “518.a pants Noteikumu pārskatīšana par saistību neizpildes atzīšanu gadījumos, kad nav pildītas kādas citas saistības Līdz 2022. gada 28. jūnijam Komisija pārskata un novērtē to, vai ir lietderīgi paredzēt, ka atbilstīgās prasības var iekšēji rekapitalizēt, nesākot piemērot citu līgumu klauzulas par saistību neizpildes atzīšanu gadījumos, kad nav pildītas kādas citas saistības, nolūkā, cik vien iespējams, pastiprināt iekšējās rekapitalizācijas instrumenta efektivitāti un novērtēt, vai noteikumus par saistību neizpildes atzīšanu gadījumos, kad nav pildītas kādas citas saistības, attiecībā uz atbilstīgajām saistībām nevajadzētu iekļaut tajos noteikumos vai līgumos, kuri reglamentē citas saistības. Attiecīgā gadījumā minētajam pārskatam un novērtējumam pievieno tiesību akta priekšlikumu.”; |
143) |
regulā iekļauj šādu pantu: “519.b pants Pašu kapitāla prasības attiecībā uz tirgus risku 1. Līdz 2019. gada 30. septembrim EBI ziņo par to, kādu ietekmi uz iestādēm Savienībā rada starptautiskie standarti pašu kapitāla prasību aprēķinam attiecībā uz tirgus risku. 2. Komisija līdz 2020. gada 30. jūnijam, ņemot vērā 1. punktā minētā ziņojuma rezultātus un starptautiskos standartus un Trešās daļas IV sadaļas 1.a un 1.b nodaļā noteiktās pieejas, iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu, kas attiecīgā gadījumā pievieno tiesību akta priekšlikumu, par to, kā īstenot starptautiskos standartus attiecībā uz tirgus riskiem piemērotām pašu kapitāla prasībām.”; |
144) |
regulas Desmitajā daļā iekļauj šādu sadaļu: “IIa SADAĻA NOTEIKUMU ĪSTENOŠANA 519.c pants Atbilstības rīks 1. EBI izstrādā elektronisku rīku, lai atvieglotu iestādēm atbilstības nodrošināšanu šai regulai un Direktīvai 2013/36/ES, kā arī reglamentējošajiem tehniskajiem standartiem, īstenošanas tehniskajiem standartiem, vadlīnijām un veidnēm, kas pieņemtas, lai īstenotu šo regulu un minēto direktīvu. 2. Šā panta 1. punktā minētajam rīkam ir jādod iespēja katrai iestādei vismaz:
|
145) |
regulas II pielikumu groza, kā izklāstīts šīs regulas pielikumā. |
2. pants
Grozījumi Regulā (ES) Nr. 648/2012
Regulu (ES) Nr. 648/2012 groza šādi:
1) |
regulas 50.a panta 2. punktu aizstāj ar šādu: “2. CCP aprēķina hipotētisko kapitālu šādi:
kur:
|
2) |
regulas 50.b pantu aizstāj ar šādu: “50.b pants KCCP aprēķināšanas vispārīgie noteikumi 50.a panta 2. punktā minētā KCCP aprēķināšanas nolūkos piemēro šādus noteikumus:
Šā panta a) punkta ii) apakšpunkta nolūkos CCP riska darījuma vērtības aprēķināšanai izmanto Regulas (ES) Nr. 575/2013 223. pantā noteikto metodi, piemērojot uzraudzības iestāžu noteiktās svārstīguma korekcijas, kas noteiktas minētās regulas 224. pantā.”; |
3) |
regulas 50.c panta 1. punkta d) un e) apakšpunktu svītro; |
4) |
regulas 50.d panta c) punktu svītro; |
5) |
regulas 89. panta 5.a punktu aizstāj ar šādu: “5.a Regulas (ES) Nr. 575/2013 497. pantā noteiktajā pārejas periodā CCP, kas norādīts minētajā pantā, informācijā, kas tam jāziņo saskaņā ar šīs regulas 50.c panta 1. punktu, norāda sākotnējās drošības rezerves, kas definēta Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 140) apakšpunktā, kopējo summu, ko CCP ir saņēmis no saviem tīrvērtes dalībniekiem, ja ir izpildīti abi šādi nosacījumi:
|
3. pants
Stāšanās spēkā un piemērošanas diena
1. Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
2. Šo regulu piemēro no 2021. gada 28. jūnija ar izņēmumiem, kas uzskaitīti 3. līdz 8. punktā.
3. Šādus šīs regulas 1. panta punktus piemēro no 2019. gada 27. jūnija:
a) |
panta 1) punkts, kas satur noteikumus par darbības jomu un uzraudzības pilnvarām; |
b) |
panta 2) punkts, kas satur definīcijas, izņemot, ja tās ir saistītas tikai ar tiem noteikumiem, ko saskaņā ar šo pantu piemēro no citas dienas, un šādā gadījumā tās piemēro no šādas citas dienas; |
c) |
panta 3) punkta b) apakšpunkts, 6) punkta c) apakšpunkts, 8) punkts, 9) punkts attiecībā uz Regulas (ES) Nr. 575/2013 13. pantu, 12) punkts attiecībā uz Regulas (ES) Nr. 575/2013 18. panta 1. punkta otro daļu, 14) līdz 17) punkts, 19) līdz 44) punkts un 47), 128) un 129) punkts, kas satur noteikumus par pašu kapitālu un noteikumus par jauno pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasību ieviešanu; |
d) |
panta 9) punkts attiecībā uz noteikumiem par Regulas (ES) Nr. 575/2013 14. pantā izklāstīto jauno vērtspapīrošanas noteikumu ietekmi; |
e) |
panta 57) punkts, kas satur noteikumus par riska pakāpi attiecībā uz daudzpusējām attīstības bankām, un 58) punkts, kas satur noteikumus par riska pakāpi attiecībā uz starptautiskām organizācijām; |
f) |
panta 53) punkts attiecībā uz Regulas Nr. 575/2013 104.b pantu, panta 89) un 90) punkts, 118) punkts attiecībā uz Regulas (ES) Nr. 575/2013 430.b pantu, un 124) punkts, kas satur noteikumus par pārskatu sniegšanas prasībām attiecībā uz tirgus risku; |
g) |
panta 130) punkts, kas satur noteikumus par pašu kapitāla prasībām CCP riska darījumiem; |
h) |
panta 133) punkts attiecībā uz noteikumiem par realizāciju lielos apjomos, kas paredzēti Regulas (ES) Nr. 575/2013 500. pantā; |
i) |
panta 134. punkts attiecībā uz Regulas (ES) Nr. 575/2013 501.b pantu, kas satur noteikumus par atbrīvojumu no ziņošanas; |
j) |
panta 144) punkts, kas satur noteikumus par atbilstības rīku; |
k) |
noteikumi, kas paredz, ka Eiropas Uzraudzības iestādes vai ESRK iesniedz Komisijai regulatīvo vai īstenošanas tehnisko standartu projektus un pārskatus, noteikumi, kas paredz, ka Komisija sagatavo pārskatus, noteikumi, kas pilnvaro Komisiju pieņemt deleģētos aktus vai īstenošanas aktus, noteikumi par pārskatīšanu un leģislatīvo aktu priekšlikumiem un noteikumi, kas paredz, ka Eiropas Uzraudzības iestādes izdod vadlīnijas, proti, 2) punkta b) apakšpunkts; 12) punkts attiecībā uz Regulas (ES) Nr. 575/2013 18. panta 9. punktu; 18) punkta b) apakšpunkts; 31) punkts attiecībā uz Regulas (ES) Nr. 575/2013 72.b panta 7. punktu; 38) punkts attiecībā uz Regulas (ES) Nr. 575/2013 78.a panta 3. punktu; 57) punkta b) apakšpunkts; 60) punkts attiecībā uz Regulas (ES) Nr. 575/2013 124. panta 4. un 5. punktu; 63) punkts attiecībā uz Regulas (ES) Nr. 575/2013 132.a panta 4. punktu; 67) punkts attiecībā uz Regulas (ES) Nr. 575/2013 164. panta 8. un 9. punktu; 74) punkts attiecībā uz Regulas (ES) Nr. 575/203 277. panta 5. punktu un 279.a panta 3. punktu; 89) punkts attiecībā uz Regulas (ES) Nr. 575/2013 325. panta 9. punktu; 90) punkts attiecībā uz Regulas (ES) Nr. 575/2013 325.u panta 5. punktu, 325.w panta 8. punktu, 325.ap panta 3. punktu, 325.az panta 8. un 9. punktu, 325.bd panta 7. punktu, 325.be panta 3. punktu, 325.bf panta 9. punktu, 325.bg panta 4. punktu, 325.bh panta 3. punktu, 325.bk panta 3. punktu un 325.bp panta 12. punktu; 93) punkts attiecībā uz Regulas (ES) Nr. 575/2013 390. panta 9. punktu; 94) punkts; 96) punkts attiecībā uz Regulas (ES) Nr. 575/2013 394. panta 4. punktu; 98) punkta b) apakšpunkts; 104) punkts attiecībā uz Regulas (ES) Nr. 575/2013 403. panta 4. punktu; 109) punkta b) apakšpunkts; 111) punkta b) apakšpunkts; 118) punkts attiecībā uz Regulas (ES) Nr. 575/2013 430. panta 7. un 8. punktu, 430.b panta 6. punktu un 430.c pantu; 119) punkts attiecībā uz Regulas (ES) Nr. 575/2013 432. panta 1. un 2. punktu un 434.a pantu; 123) punkts; 124) punkts; 125) punkts; 134) punkts attiecībā uz Regulas (ES) Nr. 575/2013 501.a panta 4. punktu; 135) punkts; 136) punkts; 137) punkts; 138) punkts; 139) punkts; 140) punkts; 141) punkts attiecībā uz Regulas (ES) Nr. 575/2013 514. panta 1. punktu; 142) punkts un 143) punkts attiecībā uz Regulas (ES) Nr. 575/2013 519.b pantu. |
Neskarot pirmās daļas f) apakšpunktu, noteikumus par atklātību un pārskatu sniegšanu piemēro no dienas, kad piemērojama prasība, uz kuru attiecas atklātības prasība vai pārskata sniegšanas prasība.
4. Šādus šīs regulas 1. panta noteikumus piemēro no 2020. gada 28. decembra:
a) |
panta 6) punkta a), b) un d) apakšpunkts un 7) un 12) punkts attiecībā uz Regulas (ES) Nr. 575/2013 18. panta 1. punkta pirmo daļu un 18. panta 2. līdz 8. punktu, kas satur noteikumus par prudenciālu konsolidāciju; |
b) |
panta 60) punkts, kas satur noteikumus par riska darījumiem, kas nodrošināti ar hipotēkām uz nekustamo īpašumu, 67) punkts, kas satur noteikumus par saistību nepildīšanas zaudējumiem, un 122) punkts, kas satur noteikumus par dalībvalsts līmenī konstatēto makroprudenciālo vai sistēmisko risku. |
5. Šīs regulas 1. panta 46) punkta b) apakšpunktu, kas satur noteikumus par jaunu pašu kapitāla prasību ieviešanu attiecībā uz G-SNI, piemēro no 2022. gada 1. janvāra.
6. Šīs regulas 1. panta 53) punktu – attiecībā uz Regulas (ES) Nr. 575/2013 104.a pantu – un 55) un 69) punktu, kas satur noteikumus par jaunu pašu kapitāla prasību ieviešanu attiecībā uz tirgus riskiem, piemēro no 2023. gada 28. jūnija.
7. Šīs regulas 1. panta 18) punktu, kas satur noteikumu par atbrīvojumu no prudenciāli vērtētu programmatūras aktīvu atskaitījumiem, attiecībā uz Regulas (ES) Nr. 575/2013 36. panta 1. punkta b) apakšpunktu piemēro no dienas, kas ir 12 mēnešus pēc Regulas (ES) Nr. 575/2013 36. panta 4. punktā minēto regulatīvo tehnisko standartu stāšanās spēkā.
8. Šīs regulas 1. panta 126) punktu, kas satur noteikumus par atbrīvojumiem no līdzdalības kapitālā atskaitījumiem, piemēro ar atpakaļejošu spēku no 2019. gada 1. janvāra.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2019. gada 20. maijā
Eiropas Parlamenta vārdā –
priekšsēdētājs
A. TAJANI
Padomes vārdā –
priekšsēdētājs
G. CIAMBA
(1) OV C 34, 31.1.2018., 5. lpp.
(2) OV C 209, 30.6.2017., 36. lpp.
(3) Eiropas Parlamenta 2019. gada 16. aprīļa nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2019. gada 14. maija lēmums.
(4) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 575/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 176, 27.6.2013., 1. lpp.).
(5) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/36/ES (2013. gada 26. jūnijs) par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK (OV L 176, 27.6.2013., 338. lpp.).
(6) OV C 50, 9.2.2018., 80. lpp.
(7) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1093/2010 (2010. gada 24. novembris), ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/78/EK (OV L 331, 15.12.2010., 12. lpp.).
(8) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/59/ES (2014. gada 15. maijs), ar ko izveido kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību atveseļošanas un noregulējuma režīmu un groza Padomes Direktīvu 82/891/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/24/EK, 2002/47/EK, 2004/25/EK, 2005/56/EK, 2007/36/EK, 2011/35/ES, 2012/30/ES un 2013/36/ES, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 648/2012 (OV L 173, 12.6.2014., 190. lpp.).
(9) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 806/2014 (2014. gada 15. jūlijs), ar ko izveido vienādus noteikumus un vienotu procedūru kredītiestāžu un noteiktu ieguldījumu brokeru sabiedrību noregulējumam, izmantojot vienotu noregulējuma mehānismu un vienotu noregulējuma fondu, un groza Regulu (ES) Nr. 1093/2010 (OV L 225, 30.7.2014., 1. lpp.).
(10) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/76/ES (2010. gada 24. novembris), ar ko groza Direktīvu 2006/48/EK un Direktīvu 2006/49/EK attiecībā uz kapitāla prasībām, kas piemērojamas tirdzniecības portfelim un atkārtotai vērtspapīrošanai, un attiecībā uz atalgojuma politikas uzraudzības pārbaudi (OV L 329, 14.12.2010., 3. lpp.).
(11) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1095/2010 (2010. gada 24. novembris), ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/77/EK (OV L 331, 15.12.2010., 84. lpp.).
(12) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 909/2014 (2014. gada 23. jūlijs) par vērtspapīru norēķinu uzlabošanu Eiropas Savienībā, centrālajiem vērtspapīru depozitārijiem un grozījumiem Direktīvās 98/26/EK un 2014/65/ES un Regulā (ES) Nr. 236/2012 (OV L 257, 28.8.2014., 1. lpp.).
(13) OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.
(14) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 648/2012 (2012. gada 4. jūlijs) par ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem, centrālajiem darījumu partneriem un darījumu reģistriem (OV L 201, 27.7.2012., 1. lpp.).
PIELIKUMS
Regulas II pielikumu groza šādi:
1) |
pielikuma 1. punkta e) apakšpunktu aizstāj ar šādu:
|
2) |
pielikuma 2. punkta d) apakšpunktu aizstāj ar šādu:
|
3) |
pielikuma 3. punktu aizstāj ar šādu:
|