Accept Refuse

EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32019R0876

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/876 (2019. gada 20. maijs), ar ko groza Regulu (ES) Nr. 575/2013 attiecībā uz sviras rādītāju, neto stabila finansējuma rādītāju, prasībām pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām, darījuma partnera kredītrisku, tirgus risku, riska darījumiem ar centrālajiem darījumu partneriem, riska darījumiem ar kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem, lieliem riska darījumiem, pārskatu sniegšanas un informācijas atklāšanas prasībām un Regulu (ES) Nr. 648/2012 (Dokuments attiecas uz EEZ.)

PE/15/2019/REV/1

OJ L 150, 7.6.2019, p. 1–225 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, GA, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

In force

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2019/876/oj

7.6.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 150/1


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2019/876

(2019. gada 20. maijs),

ar ko groza Regulu (ES) Nr. 575/2013 attiecībā uz sviras rādītāju, neto stabila finansējuma rādītāju, prasībām pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām, darījuma partnera kredītrisku, tirgus risku, riska darījumiem ar centrālajiem darījumu partneriem, riska darījumiem ar kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem, lieliem riska darījumiem, pārskatu sniegšanas un informācijas atklāšanas prasībām un Regulu (ES) Nr. 648/2012

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 114. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas atzinumu (1),

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (2),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (3),

tā kā:

(1)

Pēc 2007.–2008. gada finanšu krīzes Savienība īstenoja finanšu pakalpojumu tiesiskā regulējuma būtisku reformu, lai stiprinātu savu finanšu iestāžu noturību. Minētā reforma lielā mērā bija balstīta uz starptautiskajiem standartiem, par ko Bāzeles Banku uzraudzības komiteja (BCBS) vienošanos panāca 2010. gadā un ko dēvē par Bāzeles III regulējumu. Starp reformu paketes daudzajiem pasākumiem bija arī Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 575/2013 (4) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/36/ES (5) pieņemšana, ar kurām tika stiprinātas prudenciālās prasības kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām (iestādes).

(2)

Lai gan reforma ir padarījusi finanšu sistēmu stabilāku un noturīgāku pret dažādu veidu nākotnē iespējamiem satricinājumiem un krīzēm, tā neatrisināja visas identificētās problēmas. Svarīgs iemesls tam bija fakts, ka starptautisko standartu noteicēji, piemēram, BCBS un Finanšu stabilitātes padome (FSP), tajā brīdī vēl nebija pabeiguši darbu pie tā, lai minētajām problēmām rastu starptautiski saskaņotus risinājumus. Tagad, kad darbs pie svarīgām papildu reformām ir pabeigts, būtu jāpievēršas neatrisinātajām problēmām.

(3)

Savā 2015. gada 24. novembra paziņojumā “Ceļā uz banku savienības izveides pabeigšanu” Komisija atzina, ka nepieciešams vēl vairāk mazināt risku, un apņēmās nākt klajā ar leģislatīvā akta priekšlikumu, kas būtu balstīts uz starptautiski saskaņotiem standartiem. Nepieciešamību spert tālākus konkrētus likumdošanas soļus, lai mazinātu riskus finanšu sektorā, atzinusi Padome savos 2016. gada 17. jūnija secinājumos un Eiropas Parlaments savā 2016. gada 10. marta rezolūcijā par banku savienību – 2015. gada ziņojums (6).

(4)

Riska mazināšanas pasākumiem būtu ne tikai vēl vairāk jāstiprina Eiropas banku sistēmas noturība un tirgu uzticēšanās tai, bet arī jākalpo par pamatu banku savienības izveides pabeigšanas turpmākam progresam. Minētie pasākumi būtu arī jāizvērtē, paturot prātā plašākas problēmas, kuras skar Savienības ekonomiku, konkrēti nepieciešamību veicināt izaugsmi un nodarbinātību ekonomikas nenoteiktības periodā. Šajā sakarā, lai stiprinātu Savienības ekonomiku, ir izveidotas dažādas nozīmīgas politikas iniciatīvas, piemēram, Investīciju plāns Eiropai un kapitāla tirgu savienība. Tādēļ ir svarīgi, lai visi riska mazināšanas pasākumi nevainojami mijiedarbotos ar minētajām politikas iniciatīvām, kā arī ar nesenajām plašākām finanšu sektora reformām.

(5)

Šīs regulas noteikumiem vajadzētu būt līdzvērtīgiem starptautiski saskaņotiem standartiem un būtu jānodrošina arī turpmāka Direktīvas 2013/36/ES un Regulas (ES) Nr. 575/2013 atbilstība Bāzeles III regulējumam. Mērķtiecīgie pielāgojumi nolūkā atspoguļot Savienības īpatnības un plašākas politikas apsvērumus būtu jāierobežo darbības jomā vai laikā, lai tie neietekmētu prudenciālās uzraudzības sistēmas kopējo stabilitāti.

(6)

Arī esošie riska mazināšanas pasākumi un jo īpaši pārskatu sniegšanai un informācijas atklāšanai piemērojamās prasības būtu jāuzlabo, lai nodrošinātu, ka tos var piemērot proporcionālāk un ka tie nerada pārmērīgu atbilstības slogu, sevišķi mazākām un mazāk sarežģītām iestādēm.

(7)

Lai mērķtiecīgi vienkāršotu prasības attiecībā uz proporcionalitātes principa piemērošanu, ir precīzi jādefinē jēdziens “maza un nesarežģīta iestāde”. Nosakot vienotu un absolūtu robežvērtību, netiek ņemtas vērā valstu banku tirgu īpatnības. Tāpēc dalībvalstīm ir jāspēj izmantot savu rīcības brīvību, lai robežvērtību pielāgotu valsts apstākļiem un vajadzības gadījumā to samazinātu. Tā kā iestādes lielums pats par sevi vēl nenosaka iestādes riska profilu, ir arī nepieciešams piemērot papildu kvalitatīvus kritērijus, lai nodrošinātu, ka iestādi uzskata par mazu un nesarežģītu iestādi un tiesīgu izmantot samērīgākus noteikumus tikai tad, ja iestāde atbilst visiem attiecīgajiem kritērijiem.

(8)

Sviras rādītāji veicina finansiālās stabilitātes saglabāšanu, kalpojot kā atbalsta mehānisms uz risku balstītām kapitāla prasībām un ierobežojot pārmērīgas sviras uzkrāšanos ekonomikas atlabšanas gadījumā. BCBS ir pārskatījusi starptautisko standartu par sviras rādītāju, lai vēl vairāk precizētu atsevišķus minētā rādītāja aprēķināšanas aspektus. Regula (ES) Nr. 575/2013 būtu jāsaskaņo ar pārskatīto standartu, lai nodrošinātu vienlīdzīgas konkurences apstākļus starptautiskā mērogā iestādēm, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā, bet darbojas ārpus Savienības, un lai nodrošinātu, ka sviras rādītājs arī turpmāk efektīvi papildina uz risku balstītās pašu kapitāla prasības. Tādēļ būtu jāievieš sviras rādītāja prasība, lai papildinātu esošo sviras rādītāja ziņošanas un informācijas atklāšanas sistēmu.

(9)

Lai nevajadzīgi neierobežotu iestāžu aizdevumus uzņēmumiem un privātām mājsaimniecībām un novērstu nepamatotu negatīvu ietekmi uz tirgus likviditāti, sviras rādītāja prasība būtu jānosaka līmenī, kurā tā kalpo kā uzticams atbalsta mehānisms pārmērīgas sviras riskam, nekavējot ekonomikas izaugsmi.

(10)

Eiropas Uzraudzības iestāde (Eiropas Banku iestāde) (EBI), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu Nr. 1093/2010 (7), 2016. gada 3. augusta ziņojumā par sviras rādītāja prasību secināja, ka pirmā līmeņa kapitāla sviras rādītāja noteikšana 3 % apmērā jebkura veida kredītiestādei pildītu uzticama atbalsta mehānisma funkciju. Arī starptautiskā līmenī BCBS tika panākta vienošanās par 3 % sviras rādītāja prasību. Tādēļ sviras rādītāja prasība būtu jānosaka 3 % līmenī.

(11)

Tomēr 3 % sviras rādītāja prasība noteiktus uzņēmējdarbības modeļus un veidus ierobežotu vairāk nekā citus. Jo īpaši nesamērīgi tiktu ietekmēti valsts attīstības banku publiskie aizdevumi un oficiāli atbalstītie eksporta kredīti. Tādēļ sviras rādītājs minētajiem riska darījumiem būtu jākoriģē. Tādēļ būtu jānosaka skaidri kritēriji, kas palīdz pārliecināties par šādu kredītiestāžu publiskajām pilnvarām, un šiem kritērijiem būtu jāaptver tādi aspekti kā kredītiestāžu izveide, veiktās darbības veids, to mērķis, publisko struktūru īstenotie garantiju mehānismi un noguldījumu pieņemšanas darbību ierobežojumi. Šādu kredītiestāžu izveides formai un veidam tomēr būtu jāpaliek dalībvalsts centrālās valdības, reģionālās valdības vai vietējās pašvaldības ziņā, un forma un kārtība var izpausties tā, ka šādas valsts sektora iestādes izveido jaunu kredītiestādi, iegādājas vai pārņem jau esošu struktūru, tostarp ar koncesijām un noregulējuma procedūras kontekstā.

(12)

Sviras rādītājam arī nebūtu jāapgrūtina iestāžu centralizētās tīrvērtes pakalpojumu sniegšana klientiem. Tādēļ sākotnējās drošības rezerves tiem atvasināto instrumentu darījumiem, kuriem tīrvērte veikta centralizēti un ko iestādes saņem no saviem klientiem un nodod centrālajiem darījumu partneriem (CCP), būtu jāizslēdz no kopējās riska darījuma vērtības mēra.

(13)

Ārkārtas apstākļos, kad ir pamatoti konkrētus riska darījumus ar centrālajām bankām izslēgt no sviras rādītāja, un lai atvieglotu monetārās politikas īstenošanu, kompetentajām iestādēm vajadzētu būt iespējai izslēgt šādus riska darījumus uz laiku no kopējās riska darījuma vērtības mēra. Šajā nolūkā tām pēc apspriešanās ar attiecīgo centrālo banku būtu publiski jāpaziņo, ka pastāv šādi ārkārtas apstākļi. Sviras rādītāja prasība būtu atkārtoti samērīgi jākalibrē, lai kompensētu izslēgšanas radīto ietekmi. Šādai atkārtotai kalibrēšanai būtu jānodrošina, ka tiek izslēgti riski finanšu stabilitātei, kas ietekmē attiecīgos banku sektorus, un ka tiek saglabāta ar sviras rādītāju nodrošinātā noturība.

(14)

Ir lietderīgi īstenot sviras rādītāja rezerves prasību attiecībā uz iestādēm, kuras identificētas kā globālas sistēmiski nozīmīgas iestādes (G-SNI) saskaņā ar Direktīvu 2013/36/ES un BCBS standartu par sviras rādītāja rezervi globālām sistēmiski nozīmīgām bankām (G-SNB), kas publicēts 2017. gada decembrī. BCBS sviras rādītāja rezervi kalibrēja ar konkrēto mērķi mazināt salīdzināmi lielākos riskus, ko finanšu stabilitātei rada G-SNB, un, ņemot to vērā, minētā rezerve šajā posmā būtu jāpiemēro tikai G-SNI. Tomēr būtu jāveic turpmāka analīze, lai noteiktu, vai būtu lietderīgi sviras rādītāja rezerves prasību piemērot citām sistēmiski nozīmīgām iestādēm (C-SNI), kā definēts Direktīvā 2013/36/ES, un, ja tā, tad kādā veidā kalibrācija būtu jāpielāgo minēto iestāžu īpatnībām.

(15)

FSP 2015. gada 9. novembrī publicēja Kopējās zaudējumu absorbcijas spējas (TLAC) noteikumus (“TLAC standarts”), ko 2015. gada novembra samitā Turcijā apstiprināja G20. TLAC standarts nosaka, ka G-SNB jātur pietiekami daudz labi zaudējumus absorbējošu (iekšēji rekapitalizējamu) saistību, lai noregulējuma gadījumā nodrošinātu netraucētu un strauju zaudējumu absorbciju un rekapitalizāciju. TLAC standarts būtu jāīsteno Savienības tiesību aktos.

(16)

Īstenojot TLAC standartu Savienības tiesību aktos, ir jāņem vērā esošā iestādes specifiskā minimālā prasība pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām (MREL), kas noteikta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2014/59/ES (8). Tā kā TLAC standarta un MREL ir viens un tas pats mērķis – nodrošināt, ka iestādēm ir pietiekama zaudējumu absorbcijas spēja, abām prasībām vajadzētu būt savstarpēji papildinošiem viena tiesiskā regulējuma elementiem. Operacionāli raugoties, saskaņotais TLAC standarta minimālais līmenis būtu jāievieš Regulā (ES) Nr. 575/2013, paredzot jaunu prasību pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām, savukārt iestādes specifiskais papildinājums attiecībā uz G-SNI un iestādes specifiskā prasība iestādēm, kas nav G-SNI, būtu jāievieš ar mērķtiecīgiem grozījumiem Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2014/59/ES un Regulā (ES) Nr. 806/2014 (9). Noteikumi, ar kuriem Regulā (ES) Nr. 575/2013 ievieš TLAC standartu, būtu jālasa kopā ar noteikumiem, kas ieviesti Direktīvā 2014/59/ES un Regulā (ES) Nr. 806/2014, un ar Direktīvu 2013/36/ES.

(17)

Saskaņā ar TLAC standartu, kas attiecas tikai uz G-SNB, minimālā prasība pietiekamam pašu kapitāla apjomam un zaudējumus labi absorbējošām saistībām, ko ievieš ar šo regulu, būtu jāpiemēro tikai G-SNI. Tomēr ar šo regulu ieviestajiem noteikumiem par atbilstīgajām saistībām būtu jāattiecas uz visām iestādēm, ievērojot papildu korekcijas un prasības, kas izklāstītas Direktīvā 2014/59/ES.

(18)

Kā paredzēts TLAC standartā, pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasība būtu jāpiemēro noregulējuma vienībām, kas vai nu pašas ir G-SNI, vai ir daļa no grupas, ko identificē kā G-SNI. Pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasība būtu jāpiemēro vai nu individuāli, vai konsolidēti atkarībā no tā, vai attiecīgās noregulējuma vienības ir patstāvīgas iestādes bez meitasuzņēmumiem, vai tās ir mātesuzņēmumi.

(19)

Direktīva 2014/59/ES ļauj noregulējuma instrumentus izmantot ne tikai attiecībā uz iestādēm, bet arī finanšu pārvaldītājsabiedrībām un jauktām finanšu pārvaldītājsabiedrībām. Tādēļ mātes finanšu pārvaldītājsabiedrībām un mātes jauktām finanšu pārvaldītājsabiedrībām vajadzētu būt pietiekamai zaudējumu absorbcijas spējai tāpat kā mātes iestādēm.

(20)

Lai nodrošinātu pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasības efektivitāti, ir svarīgi, lai instrumentiem, kas tiek turēti minētās prasības izpildei, būtu augsta zaudējumu absorbcijas spēja. Saistībām, kas ir izslēgtas no Direktīvā 2014/59/ES minētā iekšējās rekapitalizācijas instrumenta, nav minēto spēju, un to nav arī citām saistībām, kuras teorētiski ir iekšēji rekapitalizējamas, tomēr praksē varētu radīt iekšējās rekapitalizācijas grūtības. Tādēļ minētās saistības nebūtu jāuzskata par atbilstīgām pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasībai. No otras puses, kapitāla instrumentiem, kā arī pakārtotajām saistībām ir augsta zaudējumu absorbcijas spēja. Tāpat arī to saistību, kuru prioritāte ir līdzvērtīga atsevišķām izslēgtajām saistībām, zaudējumu absorbcijas potenciāls būtu jāatzīst līdz zināmai robežai, kā to paredz TLAC standarts.

(21)

Lai novērstu saistību divkāršu uzskaiti pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasībai, būtu jāparedz noteikumi atbilstīgo saistību posteņu līdzdalības atskaitīšanai, kas atbilst Regulā (ES) Nr. 575/2013 par kapitāla instrumentiem jau izstrādātajai attiecīgajai atskaitījumu pieejai. Saskaņā ar minēto pieeju atbilstīgo saistību instrumentu līdzdalība vispirms būtu jāatskaita no atbilstīgajām saistībām un, ciktāl nav pietiekamu saistību, minētie atbilstīgo saistību instrumenti būtu jāatskaita no otrā līmeņa kapitāla instrumentiem.

(22)

TLAC standartā ir ietverti atsevišķi saistību atbilstības kritēriji, kas ir stingrāki nekā pašreizējie kapitāla instrumentu atbilstības kritēriji. Lai nodrošinātu konsekvenci, kapitāla instrumentu atbilstības kritēriji būtu jāsaskaņo attiecībā uz to instrumentu neatbilstību, kas emitēti ar īpašam nolūkam dibinātu sabiedrību starpniecību, no 2022. gada 1. janvāra.

(23)

Ir jānodrošina skaidrs un pārredzams apstiprināšanas process pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentiem, kas var palīdzēt saglabāt minēto instrumentu augsto kvalitāti. Minētajā nolūkā kompetentajām iestādēm vajadzētu būt atbildīgām par minēto instrumentu apstiprināšanu, pirms iestādes tos var klasificēt kā pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentus. Tomēr kompetentajām iestādēm nevajadzētu būt pienākumam prasīt iepriekšēju atļauju par pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentiem, kuri emitēti, pamatojoties uz juridisku dokumentāciju, ko jau apstiprinājusi kompetentā iestāde un ko pēc būtības reglamentē ar tiem pašiem noteikumiem, ar kuriem reglamentē kapitāla instrumentus, par kuriem iestāde jau no kompetentās iestādes ir saņēmusi iepriekšēju atļauju tos klasificēt kā pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentus. Tādā gadījumā tā vietā, lai lūgtu iepriekšēju apstiprinājumu, iestādēm vajadzētu būt iespējai paziņot savām kompetentajām iestādēm par ieceri emitēt tādus instrumentus. Tām vajadzētu to darīt pietiekami savlaicīgi, pirms instrumenti tiek klasificēti kā pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumenti, lai kompetentajām iestādēm atvēlētu pietiekami daudz laika vajadzības gadījumā pārskatīt instrumentus. Ņemot vērā to, kāda ir EBI loma uzraudzības prakses konverģences sekmēšanā un pašu kapitāla instrumentu kvalitātes uzlabošanā, kompetentajām iestādēm būtu jākonsultējas ar EBI, pirms tās apstiprina jebkādu jaunu pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentu veidu.

(24)

Kapitāla instrumenti ir uzskatāmi par pirmā līmeņa papildu kapitāla vai otrā līmeņa kapitāla instrumentiem vienīgi tiktāl, ciktāl tie atbilst attiecīgajiem atbilstības kritērijiem. Šādos kapitāla instrumentos var ietilpt pašu kapitāls vai saistības, tostarp subordinēti aizdevumi, kas atbilst minētajiem kritērijiem.

(25)

Kapitāla instrumenti vai kapitāla instrumentu daļas būtu uzskatāmi par tādiem, ko var kvalificēt par pašu kapitāla instrumentiem, tikai līdz apjomam, par kuru tie ir apmaksāti. Kamēr kāda instrumenta daļas nav apmaksātas, minētās daļas nevajadzētu uzskatīt par tādām, ko var kvalificēt par pašu kapitāla instrumentiem.

(26)

Uz pašu kapitāla instrumentiem un atbilstīgajām saistībām nevajadzētu attiecināt savstarpējās dzēšanas vai savstarpējo prasījumu ieskaita līgumus, jo tas noregulējumā apdraudētu to zaudējumu absorbcijas spēju. Tam nebūtu jānozīmē, ka saistības reglamentējošajos līguma noteikumos būtu jāiekļauj klauzula, kas skaidri nosaka, ka uz attiecīgo instrumentu neattiecina savstarpējās dzēšanas vai savstarpējo prasījuma ieskaita tiesības.

(27)

Saistībā ar banku sektora attīstību vēl digitālākā vidē programmatūra kļūst par vēl svarīgāku aktīvu veidu. Prudenciāli vērtētiem programmatūras aktīviem, kuru vērtību būtiski neskar iestādes noregulējums, maksātnespēja vai likvidācija, nebūtu jāpiemēro nemateriālo aktīvu atskaitīšana no pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem. Minētais precizējums ir būtisks, jo programmatūra ir plašs jēdziens, kas aptver daudz un dažādus aktīvu veidus, no kuriem ne visi saglabā savu vērtību darbības pārtraukšanas gadījumā. Šajā kontekstā būtu jāņem vērā atšķirības programmatūras aktīvu vērtēšanā un amortizācijā un šādu aktīvu veiktās pārdošanas. Turklāt būtu jāņem vērā starptautiskās norises un atšķirības tajā, kādu regulējumu piemēro ieguldījumiem programmatūrā, atšķirīgie prudenciālie noteikumi, kas piemērojami iestādēm un apdrošināšanas uzņēmumiem, un Savienības finanšu sektora daudzveidība, tostarp neregulētās vienības, tādas kā finanšu tehnoloģiju sabiedrības.

(28)

Lai izvairītos no domino efekta, ir nepieciešams saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus pašreizējiem instrumentiem attiecībā uz dažiem atbilstības kritērijiem. Attiecībā uz saistībām, kas emitētas pirms 2019. gada 27. jūnija, nebūtu jāpiemēro daži atbilstības kritēriji pašu kapitāla instrumentiem un atbilstīgām saistībām. Šādas tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus būtu jāpiemēro saistībām, kuras attiecīgā gadījumā ieskaitāmas TLAC subordinētajā daļā un MREL subordinētajā daļā saskaņā ar Direktīvu 2014/59/ES, kā arī saistībām, kuras attiecīgā gadījumā ieskaitāmas TLAC nesubordinētajā daļā un MREL nesubordinētajā daļā saskaņā ar Direktīvu 2014/59/ES. Pašu kapitāla instrumentiem tiesībām saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus vajadzētu beigties 2025. gada 28. jūnijā.

(29)

Atbilstīgo saistību instrumentus, tostarp tos, kuriem atlikušais periods līdz beigu termiņam ir mazāks par gadu, var dzēst vienīgi pēc tam, kad noregulējuma iestāde ir devusi iepriekšēju atļauju. Šāda iepriekšēja atļauja varētu būt arī vispārīga iepriekšēja atļauja, un tādā gadījumā dzēšanai būtu jānotiek ierobežotā laikposmā un attiecībā uz iepriekš norādītu apjomu, uz ko attiecas vispārīga iepriekšēja atļauja.

(30)

Kopš Regulas (ES) Nr. 575/2013 pieņemšanas starptautiskais standarts par iestāžu riska darījumu ar CCP prudenciālo režīmu ir ticis grozīts, lai uzlabotu aprēķina procedūru iestāžu riska darījumiem ar atbilstīgiem centrālajiem darījumu partneriem (QCCP). Minētā standarta grozījumu vidū ievērojamākie ir vienas metodes izmantošana riska darījumu pašu kapitāla prasības noteikšanai saistībā ar iemaksām saistību neizpildes fondā, skaidrs ierobežojums kopējām pašu kapitāla prasībām, ko piemēro riska darījumiem ar QCCP, un pret risku jutīgāka pieeja atvasināto instrumentu vērtības noteikšanā, aprēķinot QCCP hipotētiskos resursus. Tajā pašā laikā aprēķina procedūra riska darījumiem ar neatbilstīgiem CCP netika mainīta. Tā kā ar pārskatītajiem starptautiskajiem standartiem tika ieviesta kārtība, kas ir labāk piemērota centralizētas tīrvērtes videi, Savienības tiesības būtu jāgroza, lai iekļautu minētos standartus.

(31)

Lai nodrošinātu, ka iestādes pienācīgi pārvalda savus riska darījumus kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu (KIU) daļu vai ieguldījumu apliecību formā, noteikumiem, ar kuriem nosaka minēto riska darījumu aprēķina procedūru, vajadzētu būt jutīgiem pret risku, un tiem būtu jāveicina pārredzamība attiecībā uz KIU pamatā esošajiem riska darījumiem. Tādēļ BCBS ir pieņēmusi pārskatītu standartu, kas iedala minēto riska darījuma riska svērto vērtību aprēķināšanas pieejas skaidrā hierarhijā. Minētā hierarhija atspoguļo pamatā esošo riska darījumu pārredzamības pakāpi. Regula (ES) Nr. 575/2013 būtu jāsaskaņo ar minētajiem starptautiski saskaņotajiem noteikumiem.

(32)

Attiecībā uz iestādi, kas nodrošina minimālās vērtības saistības, no kā galīgo labumu gūst privātie klienti, ieguldīšanai KIU ieguldījumu apliecībā vai daļā, tostarp valdības sponsorētas privātas pensiju shēmas ietvaros, nav prasīts, lai iestāde vai uzņēmums, kas ietverti tajā pašā prudenciālās konsolidācijas darbības jomā, veiktu maksājumu, ja vien klienta KIU daļu vai ieguldījumu apliecību vērtība līgumā norādītajā laikā nav mazāka par garantēto summu par vienu vairākiem punktiem. Tāpēc iespējamība, ka tiks īstenotas saistības, praksē ir zema. Ja iestādes minimālās vērtības saistības ir ierobežotas līdz tās summas procentiem, ko klients sākotnēji bija ieguldījis KIU daļās vai ieguldījumu apliecībās (fiksētas summas minimālās vērtības saistības), vai līdz summai, kura atkarīga no finanšu rādītāju vai tirgus indeksu rezultātiem līdz noteiktam laikam, jebkura pašreizēja pozitīva atšķirība starp klienta daļu vai ieguldījumu apliecību vērtību un garantētās summas pašreizējo vērtību konkrētā dienā veido rezervi un samazina risku, ka iestādei būs jāizmaksā garantētā summa. Visi minētie apsvērumi pamato samazinātu kredīta pārrēķināšanas koeficientu.

(33)

Lai aprēķinātu riska darījuma vērtību atvasināto instrumentu darījumiem saskaņā ar darījumu partnera kredītriska satvaru, Regula (ES) Nr. 575/2013 pašlaik ļauj iestādēm izvēlēties vienu no trim dažādām standartizētām pieejām: standartizētā metode (SM), tirgus vērtības metode (TVM) un sākotnējās riska darījuma vērtības metode (SRDVM).

(34)

Tomēr minētās standartizētās pieejas pienācīgi neņem vērā risku mazinošo būtību, kāda riska darījumos ir nodrošinājumam. To kalibrācija ir novecojusi un neatspoguļo finanšu krīzes laikā novēroto augsto svārstīgumu. Tās arī korekti neatspoguļo ieguvumus no savstarpējo prasījumu ieskaita. Lai risinātu minētās nepilnības, BCBS nolēma aizstāt SM un TVM ar jaunu standartizētu pieeju atvasināto instrumentu riska darījumu vērtības aprēķināšanai – tā dēvēto Standartizēto pieeju darījuma partnera kredītriskam (SA-CCR). Tā kā ar pārskatītajiem starptautiskajiem standartiem tika ieviesta jauna standartizēta pieeja, kas ir labāk piemērota centralizētas tīrvērtes videi, Savienības tiesības būtu jāgroza, lai iekļautu minētos standartus.

(35)

SA-CCR ir jutīgāka pret risku nekā SM un TVM, tādēļ no tās būtu jāizriet pašu kapitāla prasībām, kas labāk atspoguļo ar iestāžu atvasināto instrumentu darījumiem saistītos riskus. Tajā pašā laikā dažām iestādēm, kas pašlaik izmanto TVM, SA-CCR varētu izrādīties pārāk sarežģīti īstenot. Attiecībā uz iestādēm, kuras atbilst iepriekš definētiem atbilstības kritērijiem, un iestādēm, kuras ietilpst grupā, kura minētajiem kritērijiem atbilst konsolidēti, būtu jāievieš vienkāršota SA-CCR versija (“vienkāršota SA-CCR”). Tā kā šāda vienkāršota versija nebūs tikpat jutīga pret risku kā SA-CCR, tā būtu pienācīgi jākalibrē, lai nodrošinātu, ka atvasināto instrumentu riska darījumu vērtība netiek novērtēta pārāk zemu.

(36)

Iestādēm, kurām ir ierobežots skaits riska darījumu ar atvasinātajiem instrumentiem un kuras šobrīd izmanto TVM vai SRDVM, gan SA-CCR, gan vienkāršotās SA-CCR īstenošana varētu būt pārāk sarežģīta. Tādēļ attiecībā uz minētajām iestādēm, kuras atbilst iepriekš definētiem atbilstības kritērijiem, un iestādēm, kuras ietilpst grupā, kas atbilst minētajiem kritērijiem konsolidēti, kā alternatīva pieeja būtu jāparedz SRDVM, bet tā būtu jāpārskata, lai novērstu tās būtiskos trūkumus.

(37)

Lai palīdzētu iestādei izvēlēties, kuru no atļautajām pieejām izmantot, būtu jāparedz skaidri kritēriji. Minētajiem kritērijiem vajadzētu būt balstītiem uz iestādes darbībām ar atvasinātajiem instrumentiem apmēru, kas norāda uz to, cik sarežģītus riska darījuma vērtības aprēķinus iestādei būtu jāspēj veikt.

(38)

Finanšu krīzes laikā vairāku Savienībā izveidotu iestāžu tirdzniecības portfeļi cieta būtiskus zaudējumus. Dažām no tām nepieciešamais kapitāls minēto zaudējumu segšanai izrādījās nepietiekams, tādēļ tām bija jālūdz ārkārtas finansiālais atbalsts no publiskā sektora līdzekļiem. Minētie novērojumi bija iemesls tam, lai BCBS novērstu vairākus trūkumus to tirdzniecības portfeļa pozīciju prudenciālajā režīmā, kuri ir pašu kapitāla prasības attiecībā uz tirgus risku.

(39)

2009. gadā starptautiskā līmenī tika pabeigts pirmais reformu kopums, ko Savienības tiesību aktos transponēja ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/76/ES (10). Tomēr 2009. gada reforma nerisināja strukturālās nepilnības standartos attiecībā uz pašu kapitāla prasībām tirgus riskam. Nenoteiktība attiecībā uz tirdzniecības portfeļa un bankas portfeļa robežšķirtni radīja iespējas regulējuma arbitrāžai, savukārt tas, ka pašu kapitāla prasības attiecībā uz tirgus risku nebija pietiekami jutīgas pret risku, neļāva pilnībā aptvert riskus, kuriem iestādes bija pakļautas.

(40)

BCBS sāka tirdzniecības portfeļa fundamentālo pārskatīšanu (FRTB), lai risinātu strukturālās nepilnības standartos attiecībā uz pašu kapitāla prasībām tirgus riskam. Minētā darba rezultātā 2016. gada janvārī tika publicēts pārskatīts tirgus riska regulējums. 2017. gada decembrī Centrālās bankas uzraudzības direktoru un vadītāju grupa vienojās pagarināt pārskatītā tirgus riska regulējuma īstenošanas termiņu, lai iestādēm dotu papildu laiku izstrādāt nepieciešamo sistēmu infrastruktūru un arī lai BCBS varētu pievērsties dažiem konkrētiem jautājumiem saistībā ar regulējumu. Tas ietver standartizēto un iekšējā modeļa pieeju kalibrēšanas pārskatīšanu ar mērķi nodrošināt saskaņotību ar BCBS sākotnēji gaidīto. Pēc tam, kad minētā pārskatīšana būs pabeigta, un pirms tiek veikts ietekmes novērtējums, lai novērtētu, kā no tās izrietošie FRTB regulējuma grozījumi ietekmē iestādes Savienībā, visām iestādēm Savienībā, uz kurām attiektos FRTB regulējums, būtu jāsāk sniegt pārskatus par aprēķiniem, kas iegūti no pārskatītās standartizētās pieejas. Šajā nolūkā, lai pārskatu sniegšanas prasību aprēķini varētu sākt pilnībā darboties saskaņā ar starptautiskajām norisēm, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 290. pantu. Komisijai minētais deleģētais akts būtu jāpieņem līdz 2019. gada 31. decembrim. Iestādēm pārskatus par minēto aprēķinu būtu jāsāk sniegt ne vēlāk kā gadu pēc minētā deleģētā akta pieņemšanas. Turklāt iestādēm, kas saņem apstiprinājumu pārskatu sniegšanai izmantot FRTB regulējuma pārskatīto iekšējā modeļa pieeju, būtu jāsniedz pārskati arī par aprēķinu, kas veikts saskaņā ar iekšējā modeļa pieeju, trīs gadus pēc tam, kad tas sācis pilnībā darboties.

(41)

Tas, ka tiek ieviestas pārskatu sniegšanas prasības par FRTB pieejām, būtu jāuzskata par pirmo soli ceļā uz pilnīgu FRTB regulējuma īstenošanu Savienībā. Ņemot vērā galīgos FRTB regulējuma grozījumus, ko veikusi BCBS, rezultātus saistībā ar minēto grozījumu ietekmi uz iestādēm Savienībā un uz FRTB pieejām, kas jau paredzētas šajā regulā attiecībā uz pārskatu sniegšanas prasībām, Komisijai vajadzības gadījumā būtu līdz 2020. gada 30. jūnijam jāiesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei leģislatīvā akta priekšlikums par to, kā Savienībā būtu jāīsteno FRTB regulējums, lai noteiktu pašu kapitāla prasības tirgus riskam.

(42)

Samērīga tirgus riska pārvaldība būtu jāpiemēro arī iestādēm, kas tirdzniecības portfeļa darījumus veic ierobežotā mērogā, tā ļaujot lielākam skaitam iestāžu, kuras tirdzniecības portfeļa darījumus veic nelielā mērogā, piemērot kredītriska regulējumu bankas portfeļa pozīcijām, kā tas paredzēts pārskatītā izņēmumā attiecībā uz neliela mēroga tirdzniecības portfeļa darījumiem. Būtu jāņem vērā arī proporcionalitātes princips, kad Komisija atkārtoti novērtē, kā iestādēm ar vidēji lieliem tirdzniecības portfeļa darījumiem būtu jāaprēķina pašu kapitāla prasības tirgus riskam. Konkrēti – ņemot vērā norises starptautiskā līmenī, būtu jāpārskata, kā iestādēm ar vidēji lieliem tirdzniecības portfeļa darījumiem tiek kalibrētas pašu kapitāla prasības tirgus riskam. Tikmēr iestādes ar vidēji lieliem tirdzniecības portfeļa darījumiem, kā arī iestādes ar neliela mēroga tirdzniecības portfeļa darījumiem, būtu jāatbrīvo no pārskatu sniegšanas prasībām atbilstīgi FRTB.

(43)

Lielo riska darījumu regulējums būtu jānostiprina, lai uzlabotu iestāžu spēju absorbēt zaudējumus un labāk ievērot starptautiskos standartus. Minētā mērķa labā par lielo riska darījumu limita aprēķinu kapitāla bāzi būtu jāizmanto augstākas kvalitātes kapitāls, bet riska darījumi ar kredīta atvasinātajiem instrumentiem būtu jāaprēķina saskaņā ar SA-CCR. Turklāt to riska darījumu limits, kuri G-SNI var būt ar citām G-SNI, būtu jāpazemina, lai mazinātu sistēmiskos riskus, kas ir saistīti ar lielu iestāžu savstarpējām saiknēm, un ietekmi, kāda G-SNI darījumu partnera saistību nepildīšanai varētu būt uz finanšu stabilitāti.

(44)

Lai gan likviditātes seguma rādītājs (LCR) nodrošina, ka iestādes īstermiņā spēs izturēt lielu spriedzi, tas nenodrošina, ka minētajām iestādēm finansējuma struktūra ilgāka termiņa griezumā būs stabila. Tādēļ kļuva skaidri redzams, ka Savienības līmenī būtu jāizstrādā detalizēta saistoša stabila finansējuma prasība, kas būtu jāievēro nepārtraukti, lai novērstu pārmērīgu aktīvu un saistību termiņu nesakritību un pārmērīgu paļaušanos uz īstermiņa liela apjoma finansējumu.

(45)

Tādēļ, ievērojot BCBS stabila finansējuma standartu, būtu jāpieņem noteikumi, lai definētu minēto stabila finansējuma prasību kā attiecību starp iestādes pieejamā stabila finansējuma summu un tās prasītā stabila finansējuma summu viena gada griezumā. Minēto saistošo prasību būtu jāsauc par neto stabila finansējuma rādītāja (NSFR) prasību. Pieejamā stabila finansējuma summa būtu jāaprēķina, reizinot iestādes saistības un pašu kapitālu ar attiecīgiem koeficientiem, kas atspoguļo to uzticamības pakāpi NSFR viena gada griezumā. Prasītā stabila finansējuma summa būtu jāaprēķina, reizinot iestādes aktīvus un ārpusbilances posteņu riska darījumus ar attiecīgiem koeficientiem, kas atspoguļo to likviditātes īpašības un atlikušo termiņu NSFR viena gada griezumā.

(46)

NSFR būtu jāizsaka procentos un jāparedz, ka tā minimālais līmenis ir 100 %, kas norāda, ka iestādei ir pietiekams stabilais finansējums, lai apmierinātu savas finansēšanas vajadzības viena gada griezumā kā normālos, tā spriedzes apstākļos. Ja NSFR samazinātos zem 100 % līmeņa, iestādei būtu jāievēro Regulas (ES) Nr. 575/2013 īpašās prasības, lai laikus atjaunotu savu NSFR minimālajā noteiktajā līmenī. Uzraudzības pasākumu piemērošanai gadījumos, kad netiek ievērota NSFR prasība, nevajadzētu būt automātiskai. Kompetentajām iestādēm tā vietā pirms iespējamo uzraudzības pasākumu noteikšanas būtu jāizvērtē iemesli, kādēļ nav nodrošināta atbilstība NSFR prasībai.

(47)

Saskaņā ar ieteikumiem, ko EBI ir paudusi savā 2015. gada 15. decembra ziņojumā par neto stabila finansējuma prasībām saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 510. pantu, noteikumi par NSFR aprēķināšanu būtu cieši jāsaskaņo ar BCBS, tostarp minēto standartu attīstību jautājumā par atvasināto instrumentu darījumu pārvaldību. Tomēr nepieciešamība ņemt vērā dažas Eiropas īpatnības, lai nodrošinātu, ka NSFR prasība nekavē Eiropas reālās ekonomikas finansēšanu, attaisno dažus BCBS izstrādātos NSFR pielāgojumus, definējot Eiropas NSFR prasību. Minētos Eiropas konteksta dēļ veicamos pielāgojumus iesaka EBI, un tie ir saistīti galvenokārt ar īpašu pārvaldības kārtību: pastarpinātiem modeļiem kopumā un jo īpaši segto obligāciju emisijai; tirdzniecības finansēšanas darbībām; centralizētajiem regulētajiem uzkrājumiem; hipotekārajiem nodrošinātajiem kredītiem; krājaizdevu sabiedrībām; CCP un centrālajiem vērtspapīru depozitārijiem, kas neveic nekādu būtisku termiņu pārveidošanu. Minētā ierosinātā īpašā pārvaldības kārtība kopumā atspoguļo preferenciālo režīmu, ko minētajām darbībām piemēro Eiropas LCR, salīdzinot ar BCBS izstrādāto LCR. Tā kā NSFR papildina LCR, abām attiecībām vajadzētu būt konsekventām no definīciju un kalibrācijas viedokļa. Tas īpaši attiecas uz prasītā stabila finansējuma koeficientiem, ko piemēro LCR augstas kvalitātes likvīdajiem aktīviem NSFR aprēķināšanai, kam būtu jāatspoguļo Eiropas LCR definīcijas un diskonti neatkarīgi no atbilstības LCR aprēķinam paredzētajām vispārējām un operacionālajām prasībām, kas nav atbilstīgas NSFR aprēķina viena gada griezumā.

(48)

Papildus Eiropas īpatnībām atvasināto instrumentu darījumu pārvaldībai, ko paredz BCBS izstrādātais NSFR, varētu būt svarīga ietekme uz iestāžu darbībām ar atvasinātajiem instrumentiem un līdz ar to – uz Eiropas finanšu tirgiem un dažu operāciju pieejamību galalietotājiem. Ar BCBS izstrādātā NSFR ieviešanu varētu tikt nepamatoti un nesamērīgi ietekmēti atvasināto instrumentu darījumi un daži savstarpēji saistītie darījumi, tostarp tīrvērtes darbības, ja attiecībā uz tiem iepriekš neveiktu plašus kvantitatīvās ietekmes pētījumus un sabiedrisko apspriešanu. Papildu prasība turēt 5 %–20 % no bruto no atvasinātajiem instrumentiem izrietošo saistību stabilā finansējuma lielā mērā tiek uztverta kā stingrs pasākums, ar ko noteikt papildu finansējuma riskus, kas saistīti ar iespējamu atvasināto instrumentu saistību pieaugumu gada griezumā, un to pārskata BCBS līmenī. Tad minēto prasību, kura ieviesta 5 % līmenī, ievērojot rīcības brīvību, ko jurisdikcijām atvēlējusi BCBS, pazemināt prasīto stabila finansējuma koeficientu bruto no atvasinātajiem instrumentiem izrietošajām saistībām, varētu grozīt, lai ņemtu vērā attīstību BCBS līmenī un izvairītos no iespējamām neplānotām sekām, tādām kā Eiropas finanšu tirgu pienācīgas darbības traucēšana un riska ierobežošanas rīku piedāvāšana iestādēm un galalietotājiem, tajā skaitā uzņēmumiem nolūkā nodrošināt to finansēšanu, kas ir viens no kapitāla tirgu savienības mērķiem.

(49)

BCBS asimetriskais režīms starp īstermiņa finansējumu, piemēram, repo darījumiem (netiek atzīts stabils finansējums) un īstermiņa kreditēšanu, piemēram, atpakaļpirkuma līgumiem (nepieciešams zināms stabils finansējums – 10 %, ja nodrošināts ar pirmā līmeņa augstas kvalitātes likvīdajiem aktīviem (HQLA), kā definēts LCR, un 15 % – citiem darījumiem) ar finanšu klientiem, ir paredzēts, lai mazinātu vēlmi veidot plašas īstermiņa finansējuma saites finanšu klientu starpā, jo šādas saites rada savstarpējus savienojumus un neizpildes gadījumā apgrūtina tādu konkrētās iestādes noregulējumu, kas neradītu risku pārējai finanšu sistēmai. Tomēr asimetrijas kalibrācija ir konservatīva un varētu ietekmēt to vērtspapīru likviditāti, kurus parasti izmanto kā nodrošinājumu īstermiņa darījumos, jo īpaši valsts obligācijas, jo iestādes, visticamāk, samazinās savu darbību repo tirgos. Tā var arī ietekmēt tirgus uzturēšanas darbības, jo repo tirgi veicina nepieciešamā inventāra pārvaldību, tā nonākot pretrunā kapitāla tirgu savienības mērķiem. Lai iestādēm dotu pietiekami daudz laika pakāpeniski pielāgoties minētajai konservatīvajai kalibrācijai, būtu jāievieš pārejas periods, kurā prasītā stabila finansējuma koeficientus uz laiku samazinātu. Prasītā stabila finansējuma koeficientu pagaidu samazināšanas apmēram vajadzētu būt atkarīgam no darījumu veidiem un šiem darījumiem izmantotā nodrošinājuma veida.

(50)

Papildus BCBS prasītā stabilā finansējuma koeficienta pagaidu atkārtotai kalibrācijai, ko piemēro īstermiņa reversajiem repo darījumiem ar finanšu klientiem, kas nodrošināti ar valsts obligācijām, ir izrādījies, ka nepieciešamas atsevišķas citas korekcijas, lai nodrošinātu, ka NSFR prasības ieviešana neapgrūtina valsts obligāciju tirgu likviditāti. BCBS prasītā stabilā finansējuma koeficients 5 % apmērā, ko piemēro pirmā līmeņa HQLA, tostarp valsts obligācijām, netieši norāda, ka iestāžu turējumā būtu jāatrodas viegli pieejamam ilgtermiņā nenodrošinātam finansējumam šādā procentpunktu apmērā neatkarīgi no tā, cik ilgi tās plāno turēt tādas valsts obligācijas. Tas, iespējams, varētu vēl vairāk stimulēt iestādes noguldīt naudu centrālajās bankās, nevis darboties kā primārajiem tirgotājiem un nodrošināt likviditāti valsts obligāciju tirgos. Turklāt tas neatbilst LCR, saskaņā ar kuru tiek atzīta minēto aktīvu pilnā likviditāte pat būtiskas likviditātes spriedzes laikā (0 % diskonts). Tādēļ pirmā līmeņa HQLA, kā definēts Eiropas LCR, prasītā stabilā finansējuma koeficients, izņemot ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas, būtu jāsamazina no 5 % uz 0 %.

(51)

Turklāt visiem pirmā līmeņa HQLA, kā definēts Eiropas LCR, izņemot ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas, kas saņemti mainīgās drošības rezerves atvasināto instrumentu līgumu ietvaros, būtu jāatsver atvasināto instrumentu aktīvi, kaut gan BCBS izstrādātais NSFR atvasināto instrumentu aktīvu atsvēršanai atzīst tikai naudas līdzekļus, ņemot vērā sviras regulējuma noteikumus. Minētā paplašinātā aktīvu, kas saņemti kā mainīgā drošības rezerve, atzīšana veicinās valstu obligāciju tirgu likviditāti, novērsīs neizdevīgu situāciju tādiem galalietotājiem, kuru turējumā ir daudz valsts obligāciju, bet maz naudas līdzekļu (piemēram, pensiju fondi), kā arī izvairīsies no papildu spriedzes repo tirgos attiecībā uz pieprasījumu pēc naudas līdzekļiem.

(52)

NSFR prasība būtu jāpiemēro iestādēm kā individuāli, tā konsolidēti, ja vien kompetentās iestādes neatsakās no NSFR prasības piemērošanas individuālā līmenī. Ja nav paredzēts atteikties no NSFR prasības piemērošanas individuāli, darījumiem divu iestāžu starpā, kuras pieder pie vienas grupas vai vienas institucionālās aizsardzības shēmas, principā būtu jāsaņem simetriski pieejamā un prasītā stabilā finansējuma koeficienti, lai izvairītos no finansējuma zuduma iekšējā tirgū un nekavētu efektīvu likviditātes pārvaldību Eiropas grupās, kur likviditāte tiek pārvaldīta centralizēti. Šāda preferenciāla simetriska kārtība būtu jāattiecina tikai uz darījumiem grupas iekšienē, ja ir ieviesti visi nepieciešamie aizsardzības pasākumi, tā būtu jābalsta uz papildu kritērijiem pārrobežu darījumiem un būtu jāīsteno tikai ar iesaistīto kompetento iestāžu iepriekšēju atļauju, jo nevar pieņemt, ka iestādes, kurām radušās grūtības pildīt savas maksājumu saistības, vienmēr saņems finansējuma atbalstu no citiem tās pašas grupas vai tās pašas institucionālās aizsardzības shēmas uzņēmumiem.

(53)

Mazām un nesarežģītām iestādēm būtu jādod iespēja izmantot vienkāršotu NSFR prasības versiju. Vienkāršota, mazāk detalizēta NSFR versija nozīmētu, ka jāsavāc mazāks skaits datu posteņu, kas saskaņā ar proporcionalitātes principu atvieglotu aprēķināšanu minētajām iestādēm, vienlaikus nodrošinot, ka minētās iestādes joprojām saglabā pietiekami stabilu finansējuma koeficientu ar tādu kalibrēšanu, kas ir vismaz tikpat konservatīva kā pilnvērtīga NSFR prasība. Kompetentajām iestādēm tomēr vajadzētu būt iespējai pieprasīt, lai mazas un nesarežģītas iestādes piemērotu pilnvērtīgu NSFR prasību, nevis vienkāršotu versiju.

(54)

Trešo valstu meitasuzņēmumu konsolidācijā būtu pienācīgi jāņem vērā minētajās valstīs piemērojamās prasības stabilam finansējumam. Tādēļ ar konsolidācijas noteikumiem Savienībā nevajadzētu ieviest labvēlīgāku režīmu attiecībā uz pieejamo un prasīto stabilo finansējumu trešo valstu meitasuzņēmumos salīdzinājumā ar režīmu, kas noteikts minēto trešo valstu tiesību aktos.

(55)

Iestādēm būtu jānosaka pienākums ziņot kompetentajām iestādēm pārskata sniegšanas valūtā saistošu detalizētu NSFR par visiem posteņiem, kā arī atsevišķi par posteņiem, kas izteikti katrā no nozīmīgajām valūtām, lai nodrošinātu iespējamās valūtu nesakritības pienācīgu uzraudzību. Ar NSFR prasību nebūtu jānosaka iestādēm nekādas divkāršās pārskatu sniegšanas prasības vai spēkā esošajiem noteikumiem neatbilstošas pārskatu sniegšanas prasības, un būtu jādod iestādēm pietiekami daudz laika, lai sagatavotos tam, ka spēkā stāsies jaunas pārskatu sniegšanas prasības.

(56)

Tā kā nozīmīgas un salīdzināmas informācijas sniegšana tirgum par iestāžu kopējiem galvenajiem riska rādītājiem ir stabilas banku sistēmas pamatprincips, ir svarīgi, cik vien iespējams, samazināt informācijas asimetriju un veicināt kredītiestāžu riska profilu salīdzināmību gan vienā, gan dažādās jurisdikcijās. BCBS 2015. gada janvārī publicēja pārskatītos trešā pīlāra informācijas atklāšanas standartus, lai uzlabotu iestāžu regulatīvās informācijas atklāšanas tirgum salīdzināmību, kvalitāti un konsekvenci. Tādēļ ir lietderīgi grozīt esošās informācijas atklāšanas prasības, lai īstenotu minētos jaunos starptautiskos standartus.

(57)

Respondenti, kas atsaucās Komisijas aicinājumam sniegt pierādījumus par ES tiesisko regulējumu finanšu pakalpojumu jomā, uzskatīja, ka pašreizējās informācijas atklāšanas prasības mazākām iestādēm ir nesamērīgas un apgrūtinošas. Neskarot informācijas atklāšanas ciešāku tuvināšanu starptautiskajiem standartiem, mazām un nesarežģītām iestādēm būtu jāparedz retāka un mazāk detalizēta informācijas atklāšana nekā lielākajām, tādējādi mazinot administratīvo slogu, kāds tām tiek radīts.

(58)

Būtu jāizdara daži precizējumi attiecībā uz atalgojuma informācijas atklāšanu. Šajā regulā noteiktajām informācijas atklāšanas prasībām saistībā ar atalgojumu vajadzētu būt saderīgām ar atalgojuma noteikumu mērķiem, proti, izveidot un uzturēt tādu atalgojuma politiku un praksi, kas atbilst efektīvas riska pārvaldības principiem, tām personāla kategorijām, kuru profesionālā darbība būtiski ietekmē iestādes riska profilu. Turklāt būtu jāparedz iestādēm, kas gūst labumu no izņēmumiem attiecībā uz noteiktiem atalgojuma noteikumiem, pienākums atklāt informāciju par tādiem izņēmumiem.

(59)

Mazie un vidējie uzņēmumi (MVU) ir viens no Savienības ekonomikas pīlāriem, jo tiem ir izšķiroša nozīme ekonomiskās izaugsmes veicināšanā un nodarbinātības nodrošināšanā. Tā kā ar MVU saistītais sistēmiskais risks ir zemāks nekā lielākiem uzņēmumiem, kapitāla prasībām riska darījumiem ar MVU vajadzētu būt zemākām nekā lieliem uzņēmumiem paredzētajām, lai nodrošinātu optimālu banku finansējumu MVU. Patlaban MVU riska darījumiem par summu līdz EUR 1,5 miljoniem piemēro riska darījuma riska svērtās vērtības samazinājumu par 23,81 %. Ņemot vērā to, ka EUR 1,5 miljonu robežvērtība MVU riska darījumiem neliecina par MVU riskantuma izmaiņām, kapitāla prasību pazemināšana būtu jāattiecina arī uz MVU riska darījumiem, kas nepārsniedz EUR 2,5 miljonus, un tai MVU riska darījumu daļai, kura pārsniedz EUR 2,5 miljonus, būtu jāpiemēro 15 % kapitāla prasību pazemināšana.

(60)

Ieguldījumi infrastruktūrā ir svarīgi Eiropas konkurētspējas stiprināšanai un darbvietu radīšanas stimulēšanai. Savienības ekonomikas atveseļošana un turpmākā izaugsme galvenokārt ir atkarīga no kapitāla pieejamības Eiropas nozīmes stratēģiskajiem ieguldījumiem infrastruktūrā, jo īpaši platjoslas un enerģētikas tīklos, kā arī satiksmes infrastruktūrā, tostarp elektromobilitātes infrastruktūrā, sevišķi rūpnieciskajos centros; izglītībā, pētniecībā un inovācijās; kā arī atjaunojamos energoresursos un energoefektivitātē. Investīciju plāna Eiropai mērķis ir veicināt papildu finansējuma piešķiršanu dzīvotspējīgiem infrastruktūras projektiem, tostarp piesaistot papildu privātus finansējuma avotus. Vairākiem potenciālajiem investoriem lielākās šaubas ir par šķietamo dzīvotspējīgo projektu trūkumu un ierobežoto spēju pienācīgi izvērtēt risku, ņemot vērā to sarežģītību pēc būtības.

(61)

Lai veicinātu privātus un publiskus ieguldījumus infrastruktūras projektos, ir svarīgi izveidot regulatīvo vidi, kas spēj veicināt augstas kvalitātes infrastruktūras projektus un mazināt riskus ieguldītājiem. Jo īpaši būtu jāsamazina pašu kapitāla prasības riska darījumiem ar infrastruktūras projektiem, ar noteikumu, ka tie atbilst konkrētiem kritērijiem, kuri samazina to riska profilu un uzlabo naudas plūsmas paredzamību. Komisijai noteikums par augstas kvalitātes infrastruktūras projektiem būtu jāpārskata, lai izvērtētu: tā ietekmi uz to ieguldījumu apmēru, kurus iestādes veic infrastruktūrā, un ieguldījumu kvalitāti attiecībā pret Savienības mērķi – pāriet uz zemu oglekļa emisiju, pret klimata pārmaiņām noturīgu un aprites ekonomiku; un tā piemērotību no piesardzības viedokļa. Komisijai būtu arī jāapsver, vai minēto noteikumu darbības joma nebūtu jāpaplašina, iekļaujot korporatīvos ieguldījumus infrastruktūrā.

(62)

Kā ieteikusi EBI, Eiropas Uzraudzības iestāde (EVTI), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1095/2010 (11), un Eiropas Centrālā banka, CCP to īpašā uzņēmējdarbības modeļa dēļ būtu jāatbrīvo no sviras rādītāja prasības, jo tiem tiek prasīts saņemt bankas licenci tikai tādēļ, ka tiem ir piešķirta pieeja nakts centrālās bankas iespējām un dota iespēja īstenot savu lomu kā galvenajam dzinējspēkam, lai sasniegtu svarīgus politiskus un regulatīvus mērķus finanšu sektorā.

(63)

Turklāt riska darījumi ar centrālajiem vērtspapīru depozitārijiem, kam piešķirta atļauja darboties kā kredītiestādēm, un riska darījumi ar kredītiestādēm, kuras norīkotas saskaņā ar 54. panta 2. punktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 909/2014 (12), kā, piemēram, naudas atlikumi, kas izriet no naudas kontu nodrošināšanas vērtspapīru norēķinu sistēmas dalībniekiem un vērtspapīru kontu turētājiem un depozītu pieņemšanas no tiem, būtu jāizslēdz no kopējās riska darījumu vērtības mēra, jo, tā kā minētie naudas atlikumi tiek izmantoti vienīgi tam, lai nokārtotu darījumu vērtspapīru norēķinu sistēmās, tie nerada pārmērīgas sviras risku.

(64)

Tā kā norādes par papildu pašu kapitālu, kas minētas Direktīvā 2013/36/ES, ir kapitāla mērķis, kurš atspoguļo uzraudzības vēlmes, uz to nebūtu jāattiecina ne kompetento iestāžu obligāta informācijas atklāšana, ne aizliegums atklāt informāciju saskaņā ar Regulu Nr. 575/2013/ES vai minēto direktīvu.

(65)

Lai nodrošinātu atsevišķu Regulas (ES) Nr. 575/2013 tehnisko noteikumu pienācīgu definēšanu un ņemtu vērā iespējamo standartu attīstību starptautiskā līmenī, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu: attiecībā uz tādu produktu vai pakalpojumu saraksta grozīšanu, kuru aktīvi un saistības ir uzskatāmi par savstarpēji saistītiem; attiecībā uz daudzpusējās attīstības banku saraksta grozīšanu; attiecībā uz tirgus risku ziņojumu publiskošanas prasību grozīšanu; un attiecībā uz papildu likviditātes prasību precizēšanu. Pirms minēto aktu pieņemšanas ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (13). Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(66)

Ar tehniskajiem standartiem būtu jānodrošina Regulā (ES) Nr. 575/2013 paredzēto prasību konsekventa saskaņošana. EBI kā struktūra ar ļoti specializētām zināšanām būtu jāpilnvaro izstrādāt Komisijai iesniedzamus regulatīvo tehnisko standartu projektus, kuri nav saistīti ar politikas izvēli. Regulatīvi tehniskie standarti būtu jāizstrādā šādās jomās: prudenciālā konsolidācija, pašu kapitāls, TLAC, tiem riska darījumiem piemērojamā procedūra, kuri ir nodrošināti ar hipotēkām uz nekustamo īpašumu, kapitālieguldījumi fondos, saistību neizpildes zaudējumu aprēķins atbilstīgi uz iekšējiem reitingiem balstītai pieejai kredītriskam, tirgus riskam, lieliem riska darījumiem un likviditātei. Komisija būtu jāpilnvaro pieņemt minētos regulatīvos tehniskos standartus ar deleģētajiem aktiem, ievērojot LESD 290. pantu un saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu. Komisijai un EBI būtu jānodrošina, lai visas attiecīgās iestādes varētu piemērot minētos standartus un prasības tā, lai piemērošana būtu samērīga ar minēto iestāžu un to darbības veidu, mērogu un sarežģītību.

(67)

Lai veicinātu atklātās informācijas salīdzināmību, EBI būtu jāpilnvaro izstrādāt īstenošanas tehnisko standartu projektus, ar kuriem nosaka standartizētas informācijas veidnes, kuras aptvertu visas būtiskās Regulā (ES) Nr. 575/2013 izklāstītās informācijas atklāšanas prasības. Izstrādājot minētos standartus, EBI būtu jāņem vērā iestāžu lielums un sarežģītība, kā arī to darbības veida būtība un riska līmenis. EBI būtu jāziņo par to, kur iespējams uzlabot Savienības uzraudzības pārskatu sniegšanas prasību kopuma proporcionalitāti no darbības jomas, granularitātes vai biežuma viedokļa, un vismaz jāsniedz konkrēti ieteikumi, kā, piemērojot pielāgotas samazinātas prasības, ideālā variantā par 20 % vai vairāk un vismaz par 10 % procentiem varētu samazināt mazo iestāžu atbilstības nodrošināšanas izmaksas. EBI būtu jāpilnvaro izstrādāt īstenošanas tehnisko standartu projektus, kuri jāpievieno minētajam ziņojumam. Komisija būtu jāpilnvaro pieņemt minētos īstenošanas tehniskos standartus ar īstenošanas aktiem, ievērojot LESD 291. pantu un saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 15. pantu.

(68)

Lai veicinātu iestāžu atbilstību šīs regulas un Direktīvas 2013/36/ES noteikumiem, kā arī regulatīvajiem tehniskajiem standartiem, īstenošanas tehniskajiem standartiem, pamatnostādnēm un veidnēm, kas pieņemti minēto noteikumu īstenošanai, EBI būtu jāizstrādā IT rīks, kura mērķis būtu palīdzēt iestādēm iepazīties ar attiecīgajiem noteikumiem, standartiem, pamatnostādnēm un veidnēm atkarībā no to izmēra un uzņēmējdarbības modeļa.

(69)

Papildus ziņojumam par iespējamiem izmaksu samazinājumiem, līdz 2020. gada 28. jūnijam EBI – sadarbībā ar visām attiecīgajām iestādēm, proti, tām iestādēm, kuras atbildīgas par prudenciālo uzraudzību, noregulējumu un noguldījumu garantiju sistēmām, un jo īpaši Eiropas Centrālo banku sistēmu (ECBS), – būtu jāsagatavo priekšizpētes ziņojums par saskaņotas un integrētas sistēmas izstrādi statistikas datu, noregulējuma datu un prudenciālo datu vākšanai. Ņemot vērā Eiropas Centrālo banku sistēmas iepriekšējo darbu saistībā ar integrētu datu vākšanu, minētajam ziņojumam būtu jāsniedz ieguvumu un izmaksu analīze attiecībā uz centrāla datu vākšanas punkta izveidi integrētai datu ziņošanas sistēmai attiecībā uz statistikas un regulatīvajiem datiem visām iestādēm, kas atrodas Savienībā. Šādā sistēmā attiecībā uz iesniedzamajiem datiem cita starpā būtu jāizmanto konsekventas definīcijas un standarti, kompetento iestāžu starpā jānodrošina uzticama un pastāvīga informācijas apmaiņa, tādējādi nodrošinot savākto datu stingru konfidencialitāti, spēcīgu autentifikāciju un sistēmas piekļuves tiesību pārvaldīšanu, kā arī kiberdrošību. Eiropas pārskatu sniegšanas ainas centralizēšanas un saskaņošanas mērķis ir novērst, ka dažādas iestādes vairākkārt pieprasa līdzīgus vai vienādus datus, un tādējādi ievērojami samazināt administratīvo un finansiālo slogu gan kompetentajām iestādēm, gan iestādēm. Vajadzības gadījumā un ņemot vērā EBI priekšizpētes ziņojumu, Komisijai vajadzētu iesniegt Eiropas Parlamentam un Padomei leģislatīvā akta priekšlikumu.

(70)

Attiecīgajām kompetentajām vai norīkotajām iestādēm būtu jācenšas izvairīties no jebkāda veida dublējošas vai nesaskaņotas Regulā (ES) Nr. 575/2013/ES un Direktīvā 2013/36/ES noteikto makroprudenciālo pilnvaru izmantošanas. Konkrēti, attiecīgajām kompetentajām vai norīkotajām iestādēm būtu pienācīgi jāapsver tas, vai pasākumi, ko tās veic saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 124., 164. un 458. pantu, dublējas vai arī ir pretrunā citiem pastāvošiem vai gaidāmiem pasākumiem saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 133. pantu.

(71)

Ņemot vērā grozījumus riska darījumiem ar QCCP piemērojamajā procedūrā, jo īpaši attiecībā uz aprēķina procedūru par iestāžu iemaksām QCCP saistību neizpildes fondos, kas noteikta šajā regulā, būtu attiecīgi jāgroza atbilstīgie Regulas (ES) Nr. 648/2012 (14) noteikumi, kas tajā tika iekļauti ar Regulu (ES) Nr. 575/2013 un kurā noteikta kārtība, kādā aprēķina CCP hipotētisko kapitālu, ko iestādes pēc tam izmanto, lai aprēķinātu savas pašu kapitāla prasības.

(72)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus – proti, stiprināt un precizēt esošos Savienības tiesību aktus, kas nodrošina vienotas prudenciālās prasības kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām visā Savienībā, – nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet to mēroga un iedarbības dēļ tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(73)

Lai ļautu apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrībām, uz kurām neattiecas papildu uzraudzība, netraucēti veikt atsavināšanu, pārejas noteikumu grozīta redakcija attiecībā uz atbrīvojumu no līdzdalības apdrošināšanas sabiedrību pamatkapitālā atskaitīšanas būtu jāpiemēro ar atpakaļejošu spēku no 2019. gada 1. janvāra.

(74)

Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Regula (ES) Nr. 575/2013,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Grozījumi Regulā (ES) Nr. 575/2013

Regulu (ES) Nr. 575/2013 groza šādi:

1)

regulas 1. un 2. pantu aizstāj ar šādiem:

“1. pants

Darbības joma

Šajā regulā ir paredzēti vienoti noteikumi par vispārīgām prudenciālajām prasībām, kādām atbilst iestādes, finanšu pārvaldītājsabiedrības un jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības, ko uzrauga saskaņā ar Direktīvu 2013/36/ES, un šī atbilstība attiecas uz šādiem aspektiem:

a)

pašu kapitāla prasībām, kas attiecas uz pilnībā kvantificējamiem, vienotiem un standartizētiem kredītriska, tirgus riska, operacionālā riska, norēķinu riska un sviras elementiem;

b)

prasībām, kas ierobežo lielos riska darījumus;

c)

likviditātes prasībām saistībā ar pilnībā kvantificējamiem, vienotiem un standartizētiem likviditātes riska elementiem;

d)

pārskatu sniegšanas prasībām, kas saistītas ar a), b) un c) apakšpunktu;

e)

informācijas publiskas atklāšanas prasībām.

Šajā regulā ir paredzēti vienoti noteikumi par pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasībām, kādām atbilst noregulējuma vienības, kas ir globālas sistēmiski nozīmīgas iestādes (G-SNI) vai daļa no G-SNI, kā arī ārpussavienības G-SNI svarīgi meitasuzņēmumi.

Ar šo regulu kompetentajām iestādēm nenosaka publiskošanas prasības iestāžu prudenciālā regulējuma un uzraudzības jomā, kā noteikts Direktīvā 2013/36/ES.

2. pants

Uzraudzības pilnvaras

1.   Lai nodrošinātu atbilstību šai regulai, kompetentajām iestādēm ir piešķirtas Direktīvā 2013/36/ES un šajā regulā noteiktās pilnvaras un tās ievēro šajā direktīvā un regulā noteiktās procedūras.

2.   Lai nodrošinātu atbilstību šai regulai, noregulējuma iestādēm ir piešķirtas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2014/59/ES (*1) un šajā regulā noteiktās pilnvaras un tās ievēro šajā direktīvā un šajā regulā noteiktās procedūras.

3.   Lai nodrošinātu atbilstību prasībām par pašu kapitālu un atbilstīgajām saistībām, kompetentās iestādes un noregulējuma iestādes sadarbojas.

4.   Lai nodrošinātu atbilstības ievērošanu saskaņā ar savām attiecīgajām kompetencēm, Vienotā noregulējuma valde, kas izveidota ar 42. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 806/2014 (*2), un Eiropas Centrālā banka attiecībā uz jautājumiem, kuri saistīti ar uzdevumiem, kas tai uzticēti saskaņā ar Padomes Regulu (ES) Nr. 1024/2013 (*3), nodrošina regulāru un uzticamu attiecīgās informācijas apmaiņu.

(*1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/59/ES (2014. gada 15. maijs), ar ko izveido kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību atveseļošanas un noregulējuma režīmu un groza Padomes Direktīvu 82/891/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/24/EK, 2002/47/EK, 2004/25/EK, 2005/56/EK, 2007/36/EK, 2011/35/ES, 2012/30/ES un 2013/36/ES, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 648/2012 (OV L 173, 12.6.2014., 190. lpp.)."

(*2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 806/2014 (2014. gada 15. jūlijs), ar ko izveido vienādus noteikumus un vienotu procedūru kredītiestāžu un noteiktu ieguldījumu brokeru sabiedrību noregulējumam, izmantojot vienotu noregulējuma mehānismu un vienotu noregulējuma fondu, un groza Regulu (ES) Nr. 1093/2010 (OV L 225, 30.7.2014., 1. lpp.)."

(*3)  Padomes Regula (ES) Nr. 1024/2013 (2013. gada 15. oktobris), ar ko Eiropas Centrālajai bankai uztic īpašus uzdevumus saistībā ar politikas nostādnēm, kas attiecas uz kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību (OV L 287, 29.10.2013., 63. lpp.).”;"

2)

regulas 4. pantu groza šādi:

a)

panta 1. punktu groza šādi:

i)

punkta 7) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“7)

“kolektīvo ieguldījumu uzņēmums” jeb “KIU” ir PVKIU, kā definēts 1. panta 2. punktā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2009/65/EK (*4), vai alternatīvo ieguldījumu fonds (AIF), kā definēts 4. panta 1. punkta a) apakšpunktā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2011/61/ES (*5);

(*4)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/65/EK (2009. gada 13. jūlijs) par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU) (OV L 302, 17.11.2009., 32. lpp.)."

(*5)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/61/ES (2011. gada 8. jūnijs) par alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem un par grozījumiem Direktīvā 2003/41/EK, Direktīvā 2009/65/EK, Regulā (EK) Nr. 1060/2009 un Regulā (ES) Nr. 1095/2010 (OV L 174, 1.7.2011., 1. lpp.).”;"

ii)

punkta 20) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“20)

“finanšu pārvaldītājsabiedrība” ir finanšu iestāde, kuras meitasuzņēmumi ir vienīgi vai galvenokārt iestādes vai finanšu iestādes, un kura nav jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība; finanšu iestādes meitasuzņēmumi ir galvenokārt iestādes vai finanšu iestādes, ja vismaz viens no tiem ir iestāde un ja vairāk nekā 50 % no finanšu iestādes pašu kapitāla, konsolidētajiem aktīviem, ieņēmumiem, darbiniekiem vai cita indikatora, ko kompetentā iestāde uzskata par būtisku, ir saistīti ar meitasuzņēmumiem, kas ir iestādes vai finanšu iestādes;”;

iii)

punkta 26) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“26)

“finanšu iestāde” ir uzņēmums, kas nav iestāde un kas nav tikai rūpniecības līdzdalības sabiedrība, kuras galvenā darbība ir līdzdalības iegāde vai viena vai vairākas no Direktīvas 2013/36/ES I pielikuma 2. līdz 12. punktā un 15. punktā uzskaitītajām darbībām; tostarp finanšu pārvaldītājsabiedrība, jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, maksājumu iestāde, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2015/2366 (*6) par maksājumu pakalpojumiem iekšējā tirgū 4. panta 4. punktā, un aktīvu pārvaldīšanas sabiedrība, bet neietverot apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrības un jauktas darbības apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrības, kā definēts Direktīvas 2009/138/EK 212. panta 1. punkta attiecīgi f) un g) apakšpunktā;

(*6)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/2366 (2015. gada 25. novembris) par maksājumu pakalpojumiem iekšējā tirgū, ar ko groza Direktīvas 2002/65/EK, 2009/110/EK un 2013/36/ES un Regulu (ES) Nr. 1093/2010 un atceļ Direktīvu 2007/64/EK (OV L 337, 23.12.2015., 35. lpp.).”;"

iv)

punkta 28) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“28)

“dalībvalsts mātes iestāde” ir dalībvalsts iestāde, kurai ir meitasuzņēmums – iestāde, finanšu iestāde vai palīgpakalpojumu uzņēmums – vai kurai ir dalība iestādē, finanšu iestādē vai palīgpakalpojumu uzņēmumā, un kura pati nav citas tajā pašā dalībvalstī atļauju saņēmušas iestādes meitasuzņēmums vai tajā pašā dalībvalstī izveidotas finanšu pārvaldītājsabiedrības vai jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības meitasuzņēmums;”;

v)

iekļauj šādus apakšpunktus:

“29.a)

“mātes ieguldījumu brokeru sabiedrība dalībvalstī” ir dalībvalsts mātes iestāde, kas ir ieguldījumu brokeru sabiedrība;

29.b)

“ES mātes ieguldījumu brokeru sabiedrība” ir ES mātes iestāde, kas ir ieguldījumu brokeru sabiedrība;

29.c)

“mātes kredītiestāde dalībvalstī” ir dalībvalsts mātes iestāde, kas ir kredītiestāde;

29.d)

“ES mātes kredītiestāde” ir ES mātes iestāde, kas ir kredītiestāde;”;

vi)

punkta 39) apakšpunktam pievieno šādu daļu:

“Divas vai vairākas fiziskas vai juridiskas personas, kas atbilst a) vai b) punkta nosacījumiem, jo tās tīrvērtes vajadzībām veic tiešus riska darījumus ar vienu un to pašu CCP, neuzskata par saistītu klientu grupu;”;

vii)

punkta 41) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“41)

“konsolidētās uzraudzības iestāde” ir kompetentā iestāde, kas atbildīga par konsolidētas uzraudzības īstenošanu saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 111. pantu;”;

viii)

punkta 71) apakšpunkta b) punkta ievadteikumu aizstāj ar šādu:

“b)

97. panta nolūkos tas ir turpmāk nosaukto elementu summa:”;

ix)

punkta 72) apakšpunkta a) punktu aizstāj ar šādu:

“a)

tā ir regulēts tirgus vai trešās valsts tirgus, ko uzskata par līdzvērtīgu regulētam tirgum saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/65/ES 25. panta 4. punkta a) apakšpunktā noteikto procedūru (*7);

(*7)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/65/ES (2014. gada 15. maijs) par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Direktīvu 2002/92/EK un Direktīvu 2011/61/ES (OV L 173, 12.6.2014., 349. lpp.).”;"

x)

punkta 86) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“86)

“tirdzniecības portfelis” ir visas finanšu instrumentu un preču pozīcijas, ko iestāde tur vai nu tirdzniecības nolūkā, vai lai ierobežotu risku tirdzniecības nolūkā turētām pozīcijām saskaņā ar 104. pantu;”;

xi)

punkta 91) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“91)

“tirdzniecības riska darījumi” ir tīrvērtes dalībnieka vai CCP klienta pašreizējie riska darījumi, tostarp mainīgā drošības rezerve, kas pienākas tīrvērtes dalībniekam, bet vēl nav saņemta, un visi potenciālie nākotnes riska darījumi, kas izriet no līgumiem un darījumiem, kas uzskaitīti 301. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā, kā arī sākotnējā drošības rezerve;”;

xii)

punkta 96) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“96)

“iekšējā riska ierobežošanas pozīcija” ir pozīcija, kas faktiski izlīdzina komponentu riska elementus starp tirdzniecības portfeļa pozīciju un vienu vai vairākām netirdzniecības portfeļa pozīcijām vai divām tirdzniecības nodaļām;”;

xiii)

punkta 127) apakšpunkta a) punktu aizstāj ar šādu:

“a)

uz iestādēm attiecas tā pati institucionālā aizsardzības shēma, kas minēta 113. panta 7. punktā, vai tās ir tīklā pastāvīgi saistītas ar centrālo iestādi;”;

xiv)

punkta 128) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“128)

“posteņi, kam paredzēta peļņas sadale” ir peļņas apjoms pagājušā finanšu gada beigās, kam pieskaita jebkuru pārnesto peļņu un rezerves, kas minētajam nolūkam ir pieejamas pirms peļņas sadales pašu kapitāla instrumentu turētājiem, atskaitot visus pārnestos zaudējumus, jebkādu peļņu, kam nav paredzēta sadale saskaņā ar Savienības vai valsts tiesību aktiem vai iestādes nolikumiem, un jebkādas summas, kas noguldītas rezervēs, kam nav paredzēta sadale, saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem vai iestādes statūtiem, katrā gadījumā attiecībā uz pašu kapitāla instrumentu konkrēto kategoriju, uz kuru attiecas Savienības vai valsts tiesību akti, iestādes nolikumi vai statūti; šādu peļņu, zaudējumus un rezerves nosaka, pamatojoties uz iestādes individuālajiem pārskatiem un nevis uz konsolidētajiem pārskatiem;”;

xv)

pievieno šādus apakšpunktus:

“130)

“noregulējuma iestāde” ir noregulējuma iestāde, kā definēts Direktīvas 2014/59/ES 2. panta 1. punkta 18. apakšpunktā;

131)

“noregulējuma vienība” ir noregulējuma vienība, kā definēts Direktīvas 2014/59/ES 2. panta 1. punkta 83.a apakšpunktā;

132)

“noregulējuma grupa” ir noregulējuma grupa, kā definēts Direktīvas 2014/59/ES 2. panta 1. punkta 83.b apakšpunktā;

133)

“globāla sistēmiski nozīmīga iestāde” jeb “G-SNI” ir G-SNI, kas ir identificēta saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 131. panta 1. un 2. punktu;

134)

“ārpussavienības globāla sistēmiski nozīmīga iestāde” jeb “ārpussavienības G-SNI” ir globāla sistēmiski nozīmīga banku grupa vai banka (G-SNB), kas nav G-SNI un kas ir iekļauta Finanšu stabilitātes padomes publicētajā G-SNB sarakstā, ko regulāri atjaunina;

135)

“svarīgs meitasuzņēmums” ir meitasuzņēmums, kas atsevišķi vai konsolidēti izpilda kādu no šādiem nosacījumiem:

a)

meitasuzņēmumam ir vairāk nekā 5 % no tā sākotnējā mātesuzņēmuma konsolidētajiem riska svērtajiem aktīviem;

b)

meitasuzņēmums rada vairāk nekā 5 % no tā sākotnējā mātesuzņēmuma kopējiem saimnieciskās darbības ieņēmumiem;

c)

meitasuzņēmuma šīs regulas 429. panta 4. punktā minētais kopējais darījumu vērtības mērs ir vairāk nekā 5 % no tā sākotnējā mātesuzņēmuma konsolidētā kopējā darījumu vērtības mēra;

lai noteiktu, vai meitasuzņēmums ir svarīgs, kad piemērojams Direktīvas 2013/36/ES 21.b panta 2. apakšpunkts, abus ES mātes starpniekuzņēmumus uzskata par vienu vienīgu meitasuzņēmumu, pamatojoties uz to konsolidēto finanšu stāvokli;

136)

“G-SNI vienība” ir vienība, kam piemīt juridiskas personas statuss un kas ir G-SNI vai daļa no G-SNI, vai daļa no ārpussavienības G-SNI;

137)

“iekšējās rekapitalizācijas instruments” ir iekšējās rekapitalizācijas instruments, kā definēts 2. panta 1. punkta 57. apakšpunktā Direktīvā 2014/59/ES;

138)

“grupa” ir uzņēmumu grupa, kurā vismaz viens no uzņēmumiem ir iestāde un ko veido vai nu mātesuzņēmums un tā meitasuzņēmumi, vai tādi uzņēmumi, kuri ir savstarpēji saistīti, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/34/ES (*8) 22. pantā;

139)

“vērtspapīru finansēšanas darījums” ir repo darījums, vērtspapīru vai preču aizdevuma vai aizņēmuma darījums vai maržinālo aizdevumu darījums;

140)

“sākotnējā drošības rezerve” jeb “SDR” ir jebkāds nodrošinājums, izņemot mainīgo drošības rezervi, kas saņemts no sabiedrības vai kas tai iesniegts, lai segtu darījuma vai darījumu portfeļa esošo un potenciālo nākotnes riska darījumu laikposmā, kas nepieciešams, lai likvidētu minētos darījumus vai atkārtoti ierobežotu tirgus risku pēc tam, kad iestājas darījuma vai darījumu portfeļa darījumu partnera saistību nepildīšana;

141)

“tirgus risks” ir risks ciest zaudējumus, kas rodas no svārstībām tirgus cenās, tostarp ārvalstu valūtas kursos vai preču cenās;

142)

“ārvalstu valūtas risks” ir risks ciest zaudējumus, kas rodas no ārvalstu valūtas kursu svārstībām;

143)

“preču risks” ir risks ciest zaudējumus, kas rodas no preču cenu svārstībām;

144)

“tirdzniecības nodaļa” ir iestādes izveidota precīzi identificēta dīleru grupa kopīgai tirdzniecības portfeļa pozīciju kopuma pārvaldīšanai saskaņā ar precīzi definētu un konsekventu uzņēmējdarbības stratēģiju, kas darbojas vienas un tās pašas riska pārvaldības struktūras ietvaros;

145)

“maza un nesarežģīta iestāde” ir iestāde, kas atbilst visiem šādiem nosacījumiem:

a)

tā nav liela iestāde;

b)

tās kopējā aktīvu vērtība, individuāli vai – attiecīgā gadījumā – pamatojoties uz konsolidēto finanšu stāvokli saskaņā ar šo regulu un Direktīvu 2013/36/ES, vidēji ir vienāda ar vai mazāka par EUR 5 miljardu robežvērtību četru gadu periodā, kas ir tieši pirms kārtējā ikgadējā pārskata sniegšanas perioda; dalībvalstis minēto robežvērtību var pazemināt;

c)

uz to neattiecas nekādi pienākumi vai attiecas vienkāršoti pienākumi attiecībā uz atveseļošanas un noregulējuma plānošanu saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 4. pantu;

d)

tās tirdzniecības portfeļa darījumi 94. panta 1. punkta nozīmē tiek klasificēti kā mazi;

e)

to atvasināto instrumentu pozīciju kopējā vērtība, kurus tā tur tirdzniecības nolūkā, nepārsniedz 2 % no tās bilances un ārpusbilances aktīvu kopējās vērtības, un kopējo atvasināto instrumentu pozīciju kopējā vērtība nepārsniedz 5 %, abas minētās vērtības aprēķinot saskaņā ar 273.a panta 3. punktu;

f)

vairāk nekā 75 % gan no iestādes konsolidētajiem kopējiem aktīviem, gan no saistībām, abos gadījumos neskaitot grupas iekšējos riska darījumus, ir saistīti ar darbībām ar darījumu partneriem, kas atrodas Eiropas Ekonomikas zonā;

g)

iestāde neizmanto iekšējos modeļus, lai izpildītu prudenciālās prasības saskaņā ar šo regulu, izņemot meitasuzņēmumus, kas izmanto grupas līmenī izstrādātus iekšējos modeļus, ar noteikumu, ka grupai konsolidēti piemēro 433.a vai 433.c pantā noteiktās informācijas atklāšanas prasības;

h)

iestāde nav kompetentajai iestādei paziņojusi iebildumus pret to, ka ir klasificēta kā maza un nesarežģīta iestāde;

i)

kompetentā iestāde nav pieņēmusi lēmumu, ka, novērtējot attiecīgās iestādes lielumu, saistību ar citām iestādēm, sarežģītību vai riska profilu, iestādi nevar uzskatīt par mazu un nesarežģītu iestādi;

146)

“liela iestāde” ir iestāde, kas atbilst jebkuram no šādiem nosacījumiem:

a)

tā ir G-SNI;

b)

tā ir identificēta kā cita sistēmiski nozīmīga iestāde (“C-SNI”) saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 131. panta 1. un 3. punktu;

c)

dalībvalstī, kur tā ir izveidota, tā ir viena no trim lielākajām iestādēm pēc aktīvu kopējās vērtības;

d)

tās aktīvu kopējā vērtība, individuāli vai – attiecīgā gadījumā – pamatojoties uz tās konsolidēto finanšu stāvokli saskaņā ar šo regulu un Direktīvu 2013/36/ES, ir vienāda ar vai lielāka par EUR 30 miljardiem;

147)

“liels meitasuzņēmums” ir meitasuzņēmums, kas uzskatāms par lielu iestādi;

148)

“biržā nekotēta iestāde” ir iestāde, kas nav emitējusi vērtspapīrus, kurus atļauts tirgot jebkuras dalībvalsts regulētā tirgū Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 21. apakšpunkta nozīmē;

149)

“finanšu pārskats” Astotās daļas nolūkos ir finanšu pārskats Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/109/EK 4. un 5. panta nozīmē (*9).

(*8)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/34/ES (2013. gada 26. jūnijs) par noteiktu veidu uzņēmumu gada finanšu pārskatiem, konsolidētajiem finanšu pārskatiem un saistītiem ziņojumiem, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/43/EK un atceļ Padomes Direktīvas 78/660/EEK un 83/349/EEK (OV L 182, 29.6.2013., 19. lpp.)."

(*9)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/109/EK (2004. gada 15. decembris) par atklātības prasību saskaņošanu attiecībā uz informāciju par emitentiem, kuru vērtspapīrus atļauts tirgot regulētā tirgū, un par grozījumiem Direktīvā 2001/34/EK (OV L 390, 31.12.2004., 38. lpp.).”;"

b)

pievieno šādu punktu:

“4.   EBI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, kuros nosaka, kādos gadījumos tiek izpildīti pirmā punkta 39) apakšpunktā paredzētie nosacījumi.

EBI līdz 2020. gada 28. jūnijam iesniedz minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, pieņemot pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.–14. pantu.”;

3)

regulas 6. pantu groza šādi:

a)

panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.   Iestādes šīs regulas Otrajā, Trešajā, Ceturtajā, Septītajā, Septītajā A un Astotajā daļā un Regulas (ES) 2017/2402 2. nodaļā noteiktos pienākumus izpilda individuāli, izņemot šīs regulas 430. panta 1. punkta d) apakšpunktā noteiktos pienākumus.”;

b)

iekļauj šādu punktu:

“1.a   Atkāpjoties no šā panta 1. punkta, vienīgi iestādes, kas ir identificētas kā noregulējuma vienības, kuras ir arī G-SNI vai kuras ietilpst G-SNI un kurām nav meitasuzņēmumu, individuāli ievēro 92.a panta prasību.

Ārpussavienības G-SNI svarīgi meitasuzņēmumi individuāli ievēro 92.b panta prasību, ja tie atbilst visiem šādiem nosacījumiem:

a)

tie nav noregulējuma vienības;

b)

tiem nav meitasuzņēmumu;

c)

tie nav ES mātes iestādes meitasuzņēmumi.”;

c)

panta 3., 4. un 5. punktu aizstāj ar šādiem:

“3.   Nevienai iestādei, kas ir vai nu mātesuzņēmums, vai meitasuzņēmums, un nevienai iestādei, kura saskaņā ar 18. pantu ir iekļauta konsolidācijā, Astotajā daļā noteiktie pienākumi nav jāizpilda individuāli.

Atkāpjoties no šā punkta pirmās daļas, šā panta 1.a punktā minētās iestādes individuāli ievēro 437.a pantu un 447. panta h) punktu.

4.   Kredītiestādes un ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas ir saņēmušas atļauju sniegt ieguldījumu pakalpojumus un darbības, kuras uzskaitītas Direktīvas 2014/65/ES I pielikuma A iedaļas 3.un 6. punktā, šīs regulas Sestajā daļā un 430. panta 1. punkta d) apakšpunktā noteiktos pienākumus izpilda individuāli.

Turpmāk minētajām iestādēm netiek prasīts ievērot šīs regulas 413. panta 1. punktu un saistītās likviditātes ziņošanas prasības kā noteikts šīs regulas Septītajā A daļā:

a)

iestādēm, kuras ir saņēmušas atļauju arī saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 14. pantu;

b)

iestādēm, kuras ir saņēmušas atļauju arī saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 909/2014 (*10) 16. pantu un 54. panta 2. punkta a) apakšpunktu, ar noteikumu, ka tās neveic nozīmīgu termiņu pārveidošanu; un

c)

iestādēm, kuras norīkotas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 909/2014 54. panta 2. punkta b) apakšpunktu, ar noteikumu, ka:

i)

to darbības ir ierobežotas un aptver vienīgi to banku tipa pakalpojumu sniegšanu, kuri uzskaitīti minētās regulas pielikuma C iedaļas a)–e) punktos, centrāliem vērtspapīru depozitārijiem, kuri saņēmuši atļauju saskaņā ar minētās regulas 16. pantu; un

ii)

tās neveic nozīmīgu termiņu pārveidošanu.

Gaidot Komisijas saskaņā ar 508. panta 3. punktu izstrādāto pārskatu, kompetentās iestādes, ņemot vērā ieguldījumu brokeru sabiedrību darbību būtību, apjomu un sarežģītību, var tās atbrīvot no Sestajā daļā un 430. panta 1. punkta d) apakšpunktā noteikto pienākumu izpildes.

5.   No ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kas minētas šīs regulas 95. panta 1. punktā un 96. panta 1. punktā, no iestādēm, kurām kompetentās iestādes ir piemērojušas šīs regulas 7. panta 1. vai 3. punktā precizēto atkāpi, un no iestādēm, kuras ir saņēmušas atļauju arī saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 14. pantu, netiek prasīts individuāli izpildīt šīs regulas Septītajā daļā noteiktos pienākumus un ar tiem saistītās šīs regulas Septītajā A daļā noteiktās sviras rādītāja ziņošanas prasības.”;

(*10)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 909/2014 (2014. gada 23. jūlijs) par vērtspapīru norēķinu uzlabošanu Eiropas Savienībā, centrālajiem vērtspapīru depozitārijiem un grozījumiem Direktīvās 98/26/EK un 2014/65/ES un Regulā (ES) Nr. 236/2012 (OV L 257, 28.8.2014., 1. lpp.)”;"

4)

regulas 8. pantu groza šādi:

a)

panta 1. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“b)

mātes iestāde konsolidēti vai meitas iestāde subkonsolidēti vienmēr uzrauga un pārrauga visu to grupas vai apakšgrupas iestāžu likviditātes pozīcijas, uz kurām attiecina nepiemērošanu, vienmēr uzrauga un pārrauga visu grupas vai apakšgrupas iestāžu finansējuma pozīcijas, kad netiek piemērota šīs regulas Sestās daļas IV sadaļā noteiktā neto stabila finansējuma rādītāja (NSFR) prasība, un visām minētajām iestādēm nodrošina pietiekamu likviditātes līmeni un stabila finansējuma līmeni, kad netiek piemērota šīs regulas Sestās daļas IV sadaļā noteiktā NSFR prasība;”;

b)

panta 3. punkta b) un c) apakšpunktu aizstāj ar šādiem:

“b)

to likvīdo aktīvu summu, atrašanās vietas un īpašumtiesību sadalījums, kas jātur vienas likviditātes apakšgrupā, kad nepiemēro likviditātes seguma rādītāja (LCR) prasību, kā paredzēts 460. panta 1. punktā minētajā deleģētajā aktā, un to pieejamā stabila finansējuma summu un atrašanās vietas sadalījums, kas jātur vienas likviditātes apakšgrupā, kad netiek piemērota Sestās daļas IV sadaļā noteiktā NSFR prasība;

c)

to likvīdo aktīvu minimālo summu noteikšana, kas jātur tām iestādēm, kurām nepiemēro LCR prasību, kas paredzēta 460. panta 1. punktā minētajā deleģētajā aktā, un to pieejamā stabilā finansējuma minimālo summu noteikšana, kas jātur iestādēm, kurām nepiemēro Sestās daļas IV sadaļā noteikto NSFR prasību;”;

c)

pievieno šādu punktu:

“6.   Ja saskaņā ar šo pantu kompetentā iestāde daļēji vai pilnībā nepiemēro iestādei Sesto daļu, tā minētajai iestādei var arī nepiemērot saistītās likviditātes ziņošanas prasības saskaņā ar 30. panta 1. punkta d) apakšpunktu.”;

5)

regulas 10. panta 1. punkta pirmās daļas ievadteikumu aizstāj ar šādu:

“1.   Kompetentās iestādes saskaņā ar valsts tiesību aktiem var izlemt daļēji vai pilnībā nepiemērot šīs regulas Otrās līdz Astotās daļas prasības un Regulas (ES) 2017/2303 2. nodaļu vienai vai vairākām kredītiestādēm, kas atrodas tajā pašā dalībvalstī un kas ir pastāvīgi radniecīgas centrālajai iestādei, kura tās uzrauga un kura veic uzņēmējdarbību tajā pašā dalībvalstī, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:”;

6)

regulas 11.pantu groza šādi:

a)

panta 1) un 2) punktu aizstāj ar šādiem:

“1.   Ciktāl un kā tas noteikts 18. pantā, dalībvalsts mātes iestādes ievēro Otrajā, Trešajā, Ceturtajā, Septītajā un Septītajā A daļā paredzētos pienākumus, pamatojoties uz savu konsolidēto finanšu stāvokli, izņemot 430. panta 1. punkta d) apakšpunktu. Mātesuzņēmumi un to meitasuzņēmumi, kuriem piemēro šo regulu, izveido atbilstošu organizatorisko struktūru un ievieš pienācīgus iekšējās kontroles mehānismus, lai nodrošinātu, ka konsolidācijai nepieciešamie dati tiek atbilstīgi apstrādāti un pārsūtīti. Jo īpaši tie nodrošina, lai pienācīgas konsolidācijas nodrošināšanas pasākumus, procesus un mehānismus īstenotu meitasuzņēmumi, kuriem šo regulu nepiemēro.

2.   Lai nodrošinātu, ka šīs regulas prasības tiek piemērotas konsolidēti, attiecīgā gadījumā termini “iestāde”, “dalībvalsts mātes iestāde”, “ES mātes iestāde” un “mātesuzņēmums” attiecas arī uz:

a)

finanšu pārvaldītājsabiedrību vai jauktu finanšu pārvaldītājsabiedrību, kas apstiprināta saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 21.a pantu;

b)

norīkotu iestādi, kura kontrolē mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība vai mātes jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, ja tādai mātes jauktai finanšu pārvaldītājsabiedrībai nepiemēro apstiprinājumu saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 21.a panta 4. punktu;

c)

finanšu pārvaldītājsabiedrību, jauktu finanšu pārvaldītājsabiedrību vai iestādi, kas norīkota saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 21.a panta 6. punkta d) apakšpunktu.

Šā punkta pirmās daļas b) apakšpunktā minēta uzņēmuma konsolidētais finanšu stāvoklis ir mātes finanšu pārvaldītājsabiedrības vai mātes jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības konsolidētais finanšu stāvoklis, kas nav jāapstiprina saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 21.a panta 4. punktu. Šā punkta pirmās daļas c) apakšpunktā minēta uzņēmuma konsolidētais finanšu stāvoklis ir tā mātes finanšu pārvaldītājsabiedrības vai mātes jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības konsolidētais finanšu stāvoklis.”;

b)

panta 3. punktu svītro;

c)

iekļauj šādu punktu:

“3.a   Atkāpjoties no šā panta 1. punkta, tikai mātes iestādes, kas identificētas kā noregulējuma vienības, kuras ir G-SNI vai daļa no G-SNI, vai daļa no ārpussavienības G-SNI, ievēro šīs regulas 92.a pantu konsolidēti tādā apjomā un veidā, kā noteikts šīs regulas 18. pantā.

Vienīgi ES mātesuzņēmumi, kas ir ārpussavienības G-SNI svarīgi meitasuzņēmumi un nav noregulējuma vienības, ievēro šīs regulas 92.b pantu konsolidēti tādā apjomā un veidā, kā noteikts šīs regulas 18. pantā. Ja piemēro Direktīvas 2013/36/ES 21.b panta 2. punktu, abi ES mātes starpniekuzņēmumi, kuri kopīgi identificēti kā svarīgs meitasuzņēmums, katrs ievēro šīs regulas 92.b pantā noteiktās prasības, pamatojoties uz savu konsolidēto finanšu stāvokli.”;

d)

panta 4. un 5. punktu aizstāj ar šādiem:

“4.   ES mātes iestādes ievēro šīs regulas Sesto daļu un 430. panta 1. punkta d) apakšpunktu, pamatojoties uz savu konsolidēto finanšu stāvokli, ja grupā ir viena vai vairākas kredītiestādes vai ieguldījumu brokeru sabiedrības, kam ir tiesības sniegt tādus ieguldījumu pakalpojumus un veikt tādas darbības, kas minētas Direktīvas 2014/65/ES I pielikuma A iedaļas 3. un 6. punktā. Gaidot šīs regulas 508. panta 2. punktā minēto Komisijas izstrādāto pārskatu un ja grupa ietver tikai ieguldījumu brokeru sabiedrības, tad kompetentās iestādes, ņemot vērā ieguldījumu brokeru sabiedrību darbību būtību, apjomu un sarežģītību, var ES mātes iestādes atbrīvot no šīs regulas Sestās daļas un 430. panta 1. punkta d) apakšpunkta konsolidētas izpildes.

Ja saskaņā ar 8. panta 1.–5. punktu ir paredzēta nepiemērošana, iestādes un, attiecīgā gadījumā, finanšu pārvaldītājsabiedrības vai jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības, kas ietilpst likviditātes apakšgrupā, ievēro Sesto daļu un 430. panta 1. punkta d) apakšpunktu konsolidēti vai kā likviditātes apakšgrupa – subkonsolidēti.

5.   Ja piemēro šīs regulas 10. pantu, minētajā pantā norādītā centrālā iestāde ievēro šīs regulas Otrās līdz Astotās daļas prasības un Regulas (ES) Nr. 2017/2402 2. nodaļu, pamatojoties uz centrālās iestādes kopējo konsolidēto finanšu stāvokli, ko veido centrālā iestāde kopā ar tās radniecīgajām iestādēm.

6.   Papildus šā panta 1.–5. punktā noteiktajām prasībām un neskarot citus šīs regulas un Direktīvas 2013/36/ES noteikumus, kad to pamato uzraudzības mērķi iestādes riska iezīmju vai kapitāla struktūras dēļ, vai ja dalībvalstis pieņem valsts tiesību aktus, kuros prasīta darbību strukturāla nošķiršana banku grupā, kompetentās iestādes var prasīt, lai iestāde subkonsolidēti ievērotu pienākumus, kas paredzēti šīs regulas Otrajā līdz Astotajā daļā un Direktīvas 2013/36/ES VII sadaļā.

Pirmajā daļā noteiktās pieejas piemērošana neskar efektīvu konsolidēto uzraudzību un nerada nedz nesamērīgu negatīvu ietekmi uz visu finanšu sistēmu vai tās daļām citās dalībvalstīs vai visā Savienībā, nedz veido vai rada šķēršļus iekšējā tirgus darbībai.”;

7)

regulas 12. pantu svītro;

8)

iekļauj šādu pantu:

“12.a pants

Konsolidētie aprēķini attiecībā uz G-SNI ar vairākām noregulējuma vienībām

Ja vismaz divas G-SNI vienības, kas pieder pie vienas un tās pašas G-SNI, ir noregulējuma vienības, minētās G-SNI ES mātes iestāde aprēķina šīs regulas 92.a panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasību summu. Minēto aprēķinu veic, balstoties uz ES mātes iestādes konsolidēto finanšu stāvokli, it kā tā būtu vienīgā G-SNI noregulējuma vienība.

Ja saskaņā ar šā panta pirmo daļu aprēķinātā summa ir zemāka nekā šīs regulas 92.a panta 1. punkta a) apakšpunktā minētā visu attiecīgajai G-SNI piederīgo noregulējuma vienību pašu kapitāla un atbilstīgo saistību summa, noregulējuma vienības rīkojas saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 45.d panta 3. punktu un 45.h panta 2. punktu.

Ja saskaņā ar šā panta pirmo daļu aprēķinātā summa ir augstāka nekā šīs regulas 92.a panta 1. punkta a) apakšpunktā minētā visu attiecīgajai G-SNI piederīgo noregulējuma vienību pašu kapitāla un atbilstīgo saistību summa, noregulējuma vienības var rīkoties saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 45.d panta 3. punktu un 45.h panta 2. punktu.”;

9)

regulas 13. un 14. pantu aizstāj ar šādiem:

“13. pants

Konsolidētās informācijas atklāšanas prasību piemērošana

1.   ES mātes iestādes ievēro Astoto daļu, pamatojoties uz savu konsolidēto finanšu stāvokli.

Lieli ES mātes iestāžu meitasuzņēmumi atklāj 437., 438., 440., 442., 450., 451., 451.a un 453. pantā precizēto informāciju individuāli vai – ja tā noteikts saskaņā ar šo regulu un Direktīvu 2013/36/ES – subkonsolidēti.

2.   Iestādes, kuras identificētas kā noregulējuma vienības un kuras ir G-SNI vai kuras ietilpst G-SNI, ievēro 437.a pantu un 447. panta h) punktu, pamatojoties uz savas noregulējuma grupas konsolidēto finanšu stāvokli.

3.   Šā panta 1. punkta pirmo daļu nepiemēro ES mātes iestādēm, ES mātes finanšu pārvaldītājsabiedrībām, ES mātes jauktām finanšu pārvaldītājsabiedrībām vai noregulējuma vienībām, ja tās ir iekļautas līdzvērtīgā konsolidētā informācijas atklāšanā, ko sniedz mātesuzņēmums, kas veic uzņēmējdarbību trešā valstī.

Šā panta 1. punkta otro daļu piemēro mātesuzņēmumu meitasuzņēmumiem, kas veic uzņēmējdarbību trešā valstī, ja minētie meitasuzņēmumi uzskatāmi par lieliem meitasuzņēmumiem.

4.   Ja piemēro 10. pantu, tajā minētā centrālā iestāde ievēro Astoto daļu, pamatojoties uz centrālās iestādes konsolidēto finanšu stāvokli. Centrālajai iestādei piemēro 18. panta 1. punktu, savukārt radniecīgās iestādes uzskata par centrālās iestādes meitasuzņēmumiem.

14. pants

Regulas (ES) 2017/2402 5. panta prasību konsolidēta piemērošana

1.   Mātesuzņēmumiem un to meitasuzņēmumiem, uz kuriem attiecas šī regula, tiek prasīts pildīt Regulas (ES) 2017/2402 5. pantā paredzētos pienākumus konsolidēti vai subkonsolidēti, lai nodrošinātu, ka to pasākumi, procesi un mehānismi, kas ir prasīti minētajos noteikumos, ir konsekventi un pienācīgi integrēti un ka ir iespējams sniegt jebkurus datus un informāciju, kas nepieciešami uzraudzības mērķiem. Konkrētāk, tiem ir jānodrošina, lai meitasuzņēmumi, uz kuriem šī regula neattiecas, īsteno pasākumus, procesus un mehānismus, lai nodrošinātu atbilstību minētajiem noteikumiem.

2.   Iestādes piemēro papildu riska pakāpi saskaņā ar šīs regulas 270.a pantu, kad tās konsolidēti vai subkonsolidēti piemēro šīs regulas 92. pantu, ja trešā valstī uzņēmējdarbību veicošas sabiedrības līmenī, kura ir ietverta konsolidēšanā saskaņā ar šīs regulas 18. pantu, ir pārkāptas Regulas (ES) Nr. 2017/2402 5. pantā paredzētās prasības un ja pārkāpums ir būtisks saistībā ar grupas vispārējo riska profilu.”;

10)

regulas 15. panta 1. punkta pirmās daļas ievadteikumu aizstāj ar šādu:

“1.   Konsolidētās uzraudzības iestāde var, izskatot katru gadījumu atsevišķi, izlemt konsolidēti nepiemērot šīs regulas Trešo daļu, saistītās ziņošanas prasības, kas noteiktas šīs regulas Septītajā A daļā, un Direktīvas 2013/36/ES VII sadaļas 4. nodaļu, izņemot šīs regulas 430. panta 1. punkta d) apakšpunktu, ar šādiem nosacījumiem:”;

11)

regulas 16. pantu aizstāj ar šādu:

“16. pants

Sviras rādītāja prasību konsolidētas piemērošanas izņēmums attiecībā uz ieguldījumu brokeru sabiedrību grupām

Ja visas ieguldījumu brokeru sabiedrību grupas sabiedrības, tostarp mātesuzņēmums, ir ieguldījumu brokeru sabiedrības, kurām Septītās daļas prasības nepiemēro individuāli atbilstīgi 6. panta 5. punktam, mātes ieguldījumu brokeru sabiedrība var izvēlēties konsolidēti nepiemērot Septītās daļas prasības un ar tām saistītās Septītajā A daļā noteiktās sviras rādītāja ziņošanas prasības.”;

12)

regulas 18. pantu aizstāj ar šādu:

“18. pants

Prudenciālās konsolidācijas metodes

1.   Iestādes, finanšu pārvaldītājsabiedrības un jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības, kam ir jāpilda šīs nodaļas 1. iedaļas prasības, pamatojoties uz to konsolidēto finanšu stāvokli, pilnībā konsolidē visas iestādes un finanšu iestādes, kuras ir to meitasuzņēmumi. Šā panta 3. līdz 6. punktu un 9. punktu nepiemēro, ja, pamatojoties uz iestādes, finanšu pārvaldītājsabiedrības vai jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības konsolidēto finanšu stāvokli vai likviditātes apakšgrupas subkonsolidēto finanšu stāvokli, kā noteikts 8. un 10. pantā, ir piemērojama Sestā daļa un 430. panta 1. punkta d) apakšpunkts.

Šīs regulas 11. panta 3.a punkta nolūkos iestādes, kam ir jāpilda 92.a vai 92.b panta prasības konsolidēti, pilnībā konsolidē visas iestādes un finanšu iestādes, kuras ir to meitasuzņēmumi attiecīgajās noregulējuma grupās.

2.   Palīgpakalpojumu uzņēmumus konsolidācijā iekļauj šajā pantā minētajos gadījumos un saskaņā ar tajā minētajām metodēm.

3.   Ja uzņēmumi ir saistīti Direktīvas 2013/34/ES 22. panta 7. punkta nozīmē, kompetentās iestādes nosaka to, kā veicama konsolidācija.

4.   Konsolidētās uzraudzības iestāde prasa, lai proporcionāli saskaņā ar turēto kapitāla daļu tiktu konsolidēta dalība iestādēs un finanšu iestādēs, ko pārvalda kāds konsolidācijā iekļauts uzņēmums kopā ar vienu vai vairākiem uzņēmumiem, kas nav iekļauti konsolidācijā, ja minēto uzņēmumu atbildība ir ierobežota un attiecas tikai uz to turēto kapitāla daļu.

5.   Tādas dalības vai kapitāla saikņu gadījumos, kas nav minētas 1. un 4. punktā, kompetentās iestādes nosaka, vai un kā ir veicama konsolidācija. Konkrētāk, tās var pieļaut vai pieprasīt pašu kapitāla metodes izmantojumu. Tomēr minētā metode nenozīmē attiecīgo uzņēmumu iekļaušanu konsolidētajā uzraudzībā.

6.   Kompetentās iestādes nosaka, vai un kā ir veicama konsolidācija šādos gadījumos:

a)

ja pēc kompetento iestāžu atzinuma iestādei ir būtiska ietekme vienā vai vairākās iestādēs vai finanšu iestādēs, bet tai nav līdzdalības vai citu kapitāla saikņu minētajās iestādēs; un

b)

ja divām vai vairāk iestādēm vai finanšu iestādēm ir viena vadība, kas nav vadība, kura izveidota, ievērojot līgumu vai to dibināšanas dokumentus vai statūtus.

Konkrētāk, kompetentās iestādes var atļaut vai prasīt pielietot Direktīvas 2013/34/ES 22. panta 7., 8. un 9. punktā paredzēto metodi. Tomēr minētā metode nenozīmē attiecīgo uzņēmumu iekļaušanu konsolidētajā uzraudzībā.

7.   Ja iestādei ir meitasuzņēmums, kas ir uzņēmums, kurš nav iestāde, finanšu iestāde vai palīgpakalpojumu uzņēmums, vai ja tai ir dalība šādā uzņēmumā, tā minētajam meitasuzņēmumam vai dalībai piemēro pašu kapitāla metodi. Tomēr minētā metode nenozīmē attiecīgo uzņēmumu iekļaušanu konsolidētajā uzraudzībā.

Atkāpjoties no pirmās daļas, kompetentās iestādes var iestādēm atļaut vai no tām prasīt piemērot šādiem meitasuzņēmumiem vai dalībām atšķirīgu metodi, tostarp metodi, ko prasa piemērojamais grāmatvedības regulējums, ar noteikumu, ka:

a)

iestāde jau nepiemēro pašu kapitāla metodi 2020. gada 28. decembrī;

b)

piemērot pašu kapitāla metodi būtu pārmērīgi apgrūtinoši vai pašu kapitāla metode pienācīgi neatspoguļo riskus, ko pirmajā daļā minētais uzņēmums rada iestādei; un

c)

piemērotās metodes rezultātā nav panākta pilnīga vai proporcionāla minētā uzņēmuma konsolidācija.

8.   Kompetentās iestādes var prasīt pilnīgi vai proporcionāli konsolidēt meitasuzņēmumu vai uzņēmumu, kurā kādai iestādei ir dalība, ja minētais meitasuzņēmums vai uzņēmums nav iestāde, finanšu iestāde vai palīgpakalpojumu uzņēmums un ja ir izpildīti visi šādi nosacījumi:

a)

uzņēmums nav apdrošināšanas sabiedrība, trešās valsts apdrošināšanas sabiedrība, pārapdrošināšanas sabiedrība, trešās valsts pārapdrošināšanas sabiedrība, apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrība vai uzņēmums, kas neietilpst Direktīvas 2009/138/EK darbības jomā saskaņā ar minētās direktīvas 4. pantu;

b)

pastāv būtisks risks, ka iestāde var nolemt sniegt finansiālu atbalstu minētajam uzņēmumam spriedzes apstākļos tad, kad nepastāv nekādas līgumsaistības sniegt šādu atbalstu vai kad tās tiek pārsniegtas.

9.   EBI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, lai precizētu nosacījumus, saskaņā ar kuriem veic konsolidāciju gadījumos, kas minēti 3. līdz 6. punktā un 8. punktā.

EBI līdz 2020. gada 31. decembrim iesniedz minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, pieņemot pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.–14. pantu.”;

13)

regulas 22. pantu aizstāj ar šādu:

“22. pants

Subkonsolidācija trešās valstīs esošu vienību gadījumā

1.   Meitas iestādes piemēro 89., 90. un 91. pantā un Trešajā, Ceturtajā un Septītajā daļā noteiktās prasības un Septītajā A daļā noteiktās saistītās ziņošanas prasības, pamatojoties uz to subkonsolidēto finanšu stāvokli, ja minētajām iestādēm trešā valstī ir meitasuzņēmums, kas ir iestāde vai finanšu iestāde, vai ja tām ir dalība šādā uzņēmumā.

2.   Atkāpjoties no šā panta 1. punkta, meitas iestādes var izvēlēties nepiemērot 89., 90. un 91. pantā un Trešajā, Ceturtajā un Septītajā daļā noteiktās prasības un Septītajā A daļā noteiktās saistītās ziņošanas prasības, pamatojoties uz to subkonsolidēto finanšu stāvokli, ja to trešās valstīs esošu meitasuzņēmumu un dalības kopējie aktīvi un ārpusbilances posteņi ir mazāk nekā 10 % no kopējiem meitas iestādes aktīviem un ārpusbilances posteņiem.”;

14)

Otrās daļas virsrakstu aizstāj ar šādu:

PAŠU KAPITĀLS UN ATBILSTĪGĀS SAISTĪBAS”;

15)

regulas 26. panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3.   Kompetentās iestādes novērtē, vai kapitāla instrumentu emisijas atbilst kritērijiem, kas izklāstīti 28. pantā vai, attiecīgā gadījumā, 29. pantā. Iestādes klasificē kapitāla instrumentus kā pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentus tikai pēc tam, kad ir saņemta kompetento iestāžu atļauja.

Atkāpjoties no pirmās daļas, iestādes var kā pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentus klasificēt turpmākas tāda pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentu veida emisijas, par kuru iestādes jau ir saņēmušas minēto atļauju, ar noteikumu, ka ir izpildīti abi turpmāk minētie nosacījumi:

a)

noteikumi, ar kuriem reglamentē minētās turpmākās emisijas pēc būtības ir tādi paši kā noteikumi, ar kuriem reglamentē tās emisijas, par kurām iestādes jau ir saņēmušas atļauju;

b)

iestādes ir kompetentajām iestādēm par minētajām turpmākām emisijām paziņojušas pietiekami laicīgi, pirms tās tiek klasificētas kā pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumenti.

Kompetentās iestādes konsultējas ar EBI, pirms tās piešķir atļauju jaunus kapitāla instrumentu veidus klasificēt kā pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentus. Kompetentās iestādes pienācīgi ņem vērā EBI atzinumu un, ja tās nolemj no tā novirzīties, raksta EBI trīs mēnešos no EBI atzinuma saņemšanas dienas, izklāstot apsvērumus, kāpēc ir notikusi novirzīšanās no attiecīgā atzinuma. Šis apakšpunkts neattiecas uz 31. pantā minētajiem kapitāla instrumentiem.

Pamatojoties uz informāciju, ko savākušas kompetentās iestādes, EBI izveido, uztur un publicē sarakstu ar visiem tiem kapitāla instrumentu veidiem katrā dalībvalstī, kuri uzskatāmi par pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentiem. Saskaņā ar 35. pantu Regulā (ES) Nr. 1093/2010 EBI var vākt jebkādu informāciju saistībā ar pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentiem, ko tā uzskata par vajadzīgu, lai nodrošinātu atbilstību šīs regulas 28. pantā vai attiecīgā gadījumā 29. pantā noteiktajiem kritērijiem un nolūkā uzturēt un atjaunināt šajā daļā minēto sarakstu.

Ņemot vērā pārskata procesu, kas izklāstīts 80. pantā, un ja ir pietiekami daudz pierādījumu, ka attiecīgie kapitāla instrumenti neatbilst vai ir pārstājuši atbilst 28. pantā vai attiecīgā gadījumā 29. pantā noteiktajiem kritērijiem, EBI var nolemt attiecīgi nepievienot minētos instrumentus ceturtajā daļā minētajam sarakstam vai svītrot tos no minētā saraksta. EBI šajā sakarā nāks klajā ar paziņojumu, kurā minēs arī attiecīgās kompetentās iestādes nostāju šajā jautājumā. Šis apakšpunkts neattiecas uz 31. pantā minētajiem kapitāla instrumentiem.”;

16)

regulas 28. pantu groza šādi:

a)

panta 1. punktu groza šādi:

i)

punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“b)

instrumenti ir pilnīgi apmaksāti, un minēto instrumentu īpašumtiesību iegādi ne tieši, ne netieši nefinansē iestāde;”;

ii)

pievieno šādu daļu:

“Pirmās daļas b) apakšpunkta nolūkos tikai tā kapitāla instrumenta daļa, kas ir pilnīgi apmaksāta, ir uzskatāma par tādu, ko var kvalificēt kā pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentu.”;

b)

panta 3. punktam pievieno šādas daļas:

“Panta 1. punkta pirmās daļas h) apakšpunkta v) punktā izklāstītie nosacījumi uzskatāmi par izpildītiem neatkarīgi no tā, ka meitasuzņēmumam ir piemērojams peļņas un zaudējumu nodošanas līgums ar tā mātesuzņēmumu, saskaņā ar kuru meitasuzņēmumam ir pienākums pēc gada finanšu pārskatu sagatavošanas nodot savus ikgadējos rezultātus mātesuzņēmumam, ja ir izpildīti visi šādi nosacījumi:

a)

mātesuzņēmumam pieder 90 % vai vairāk no meitasuzņēmuma balsstiesībām un kapitāla;

b)

mātesuzņēmums un meitasuzņēmums atrodas tajā pašā dalībvalstī.

c)

līgums bija noslēgts leģitīmām nodokļu vajadzībām;

d)

sagatavojot gada finanšu pārskatu, meitasuzņēmumam, pirms tas veic jebkādu maksājumu savam mātesuzņēmumam, ir rīcības brīvība samazināt sadalījumu summu, piešķirot daļu peļņas vai visu peļņu savām rezervēm vai rezervēm vispārējiem banku riskiem;

e)

mātesuzņēmumam saskaņā ar līgumu ir pienākums pilnībā kompensēt meitasuzņēmumam visus meitasuzņēmuma zaudējumus;

f)

līgumam piemēro paziņošanas termiņu, saskaņā ar kuru līgumu var izbeigt tikai līdz grāmatvedības gada beigām, šādai izbeigšanai stājoties spēkā ne agrāk kā nākamā grāmatvedības gada sākumā un mātesuzņēmuma pienākumam pilnībā kompensēt meitasuzņēmumam visus zaudējumus, kas radušies tekošajā grāmatvedības gadā, paliekot nemainītam.

Ja iestāde ir noslēgusi peļņas un zaudējumu nodošanas līgumu, tā bez kavēšanās paziņo to kompetentajai iestādei un nodrošina kompetentajai iestādei līguma kopiju. Iestāde arī bez kavēšanās paziņo kompetentajai iestādei par jebkurām izmaiņām peļņas un zaudējumu nodošanas līgumā un par līguma izbeigšanu. Iestāde neslēdz vairāk nekā vienu peļņas un zaudējumu nodošanas līgumu.”;

17)

regulas 33. panta 1. punkta c) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“c)

iestādes no atvasinātajiem instrumentiem izrietošo saistību patiesās vērtības guvumi un zaudējumi, kas rodas no iestādes pašas kredītriska izmaiņām.”;

18)

regulas 36. pantu groza šādi:

a)

panta 1. punktu groza šādi:

i)

punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“b)

nemateriālos aktīvus, izņemot prudenciāli vērtētus programmatūras aktīvus, kuru vērtību negatīvi neietekmē iestādes noregulējums, maksātnespēja vai likvidācija;”;

ii)

punktam pievieno šādu apakšpunktu:

“n)

132.c panta 2. punktā minētās minimālās vērtības saistībai – jebkuru summu, par kuru minimālās vērtības saistības pamatā esošo KIU ieguldījumu apliecību vai daļu pašreizējā tirgus vērtība ir zemāka par minimālās vērtības saistības pašreizējo vērtību un par ko iestāde jau nav atzinusi pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņu samazinājumu.”;

b)

pantam pievieno šādu punktu:

“4.   EBI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, lai precizētu 1. punkta b) apakšpunktā minēto atskaitījumu piemērošanu, tostarp to, cik būtiska ir uz vērtību atstātā negatīvā ietekme, kas nerada bažas prudenciālās uzraudzības ziņā.

EBI līdz 2020. gada 28. jūnijam iesniedz minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, pieņemot pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.–14. pantu.”;

19)

regulas 37. pantam pievieno šādu apakšpunktu:

“c)

atskaitāmo summu samazina par summu, kas atbilst meitasuzņēmuma nemateriālo aktīvu pārvērtēšanas grāmatvedības aprēķinam, kurš balstīts uz to meitasuzņēmumu konsolidāciju, kuri attiecināmi uz citām personām, kas nav uzņēmumi, kuri iekļauti konsolidācijā saskaņā ar Pirmās daļas II sadaļas 2. nodaļu.”;

20)

regulas 39. panta 2. punkta pirmās daļas ievadfrāzi aizstāj ar šādu:

“Atliktā nodokļa aktīvi, kuru realizācija nav atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē, ir tikai tie atliktā nodokļa aktīvi, kas tika izveidoti pirms 2016. gada 23. novembra un kas izriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības, ja ir izpildīti visi šādi nosacījumi:”;

21)

regulas 45. panta a) punkta i) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“i)

īsās pozīcijas termiņš ir vai nu vienāds ar garās pozīcijas termiņu vai vēlāks par to, vai īsās pozīcijas atlikušais termiņš ir vismaz viens gads;”;

22)

regulas 49. pantu groza šādi:

a)

panta 2. punktā pievieno šādu daļu:

“Šo punktu nepiemēro, aprēķinot pašu kapitālu 92.a un 92.b panta prasību nolūkos, ko aprēķina saskaņā ar 72.e panta 4. punktā noteikto atskaitīšanas satvaru.”;

b)

panta 3. punktu groza šādi:

i)

punkta a) apakšpunkta iv) punktā pēdējo teikumu aizstāj ar šādu:

“Par konsolidēto bilanci vai paplašināto kopaprēķinu ziņo kompetentajai iestādei ar 430. panta 6. punktā noteiktajos tehniskajos īstenošanas standartos paredzēto regularitāti.”;

ii)

punkta a) apakšpunkta v) punktā pirmo teikumu aizstāj ar šādu:

“institucionālā aizsardzības shēmā iekļautās iestādes konsolidēta vai paplašināta kopsavilkuma veidā kopā izpilda 92. pantā izklāstītās prasības un saskaņā ar 430. pantu iesniedz pārskatus par minēto prasību izpildi.”;

23)

regulas 52. panta 1. punktu groza šādi:

a)

punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“a)

instrumentus tieši emitē iestāde, un tie ir pilnīgi apmaksāti”;

b)

punkta b) apakšpunkta ievadfrāzi aizstāj ar šādu:

“b)

instrumenti nepieder kādai no turpmāk minētajām sabiedrībām:”;

c)

punkta c) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“c)

instrumentu īpašumtiesību iegādi tieši vai netieši nefinansē iestāde;”;

d)

punkta h) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“h)

ja instrumentos ir ietverta viena vai vairākas pirmstermiņa atmaksas iespējas, tostarp pirkšanas iespējas, šīs iespējas var izmantot vienīgi pēc emitenta ieskatiem;”;

e)

punkta j) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“j)

instrumentus reglamentējošie noteikumi tieši vai netieši nenorāda, ka iestāde, izņemot iestādes maksātnespējas vai likvidācijas gadījumā, attiecīgi varētu atsaukt, dzēst vai atpirkt instrumentus, un iestāde nesniedz citā veidā šādu norādi;”;

f)

punkta p) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“p)

ja emitents veic uzņēmējdarbību trešā valstī un ir izraudzīts saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 12. pantu kā daļa no noregulējuma grupas, kuras noregulējuma vienība veic uzņēmējdarbību Savienībā, vai emitents veic uzņēmējdarbību dalībvalstī, tiesību akti vai līguma noteikumi, kas reglamentē instrumentus, paredz, ka pēc noregulējuma iestādes lēmuma izmantot minētās direktīvas 59. pantā paredzētās norakstīšanas un konvertācijas pilnvaras instrumentu pamatsummu galīgi noraksta vai instrumentus pārvērš pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos;

ja emitents veic uzņēmējdarbību trešā valstī un nav izraudzīts saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 12. pantu kā daļa no noregulējuma grupas, kuras noregulējuma vienība veic uzņēmējdarbību Savienībā, tiesību akti vai līguma noteikumi, kas reglamentē instrumentus, paredz, ka pēc attiecīgās trešās valsts iestādes lēmuma instrumentu pamatsumma ir galīgi jānoraksta vai instrumenti jāpārvērš pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos;”;

g)

pievieno šādus apakšpunktus:

“q)

ja emitents veic uzņēmējdarbību trešā valstī un ir izraudzīts saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 12. pantu kā daļa no noregulējuma grupas, kuras noregulējuma vienība veic uzņēmējdarbību Savienībā, vai emitents veic uzņēmējdarbību dalībvalstī, instrumentus var emitēt saskaņā ar trešās valsts tiesību aktiem vai citādi tiem pakļaut vienīgi tad, ja saskaņā ar minētajiem tiesību aktiem minētās direktīvas 59. pantā noteiktās norakstīšanas un konvertēšanas pilnvaras ir tiesiskas un izpildāmas, pamatojoties uz tiesību aktu noteikumiem vai tiesiski izpildāmiem līguma noteikumiem, kas atzīst noregulējumu vai citas norakstīšanas vai konvertēšanas darbības;

r)

instrumentiem nepiemēro savstarpējās dzēšanas vai savstarpējo prasījumu ieskaita līgumus, kas apgrūtinātu to zaudējumu absorbcijas spējas.”;

h)

pievieno šādu daļu:

“Pirmās daļas a) apakšpunkta nolūkos tikai tā kapitāla instrumenta daļa, kas ir pilnīgi apmaksāta, ir uzskatāma par tādu, ko var kvalificēt par pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentu.”;

24)

regulas 54. panta 1. punktā pievieno šādu apakšpunktu:

“e)

ja pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentus ir emitējis meitasuzņēmums, kas veic uzņēmējdarbību trešā valstī, tad a) apakšpunktā minētais izraisītājs 5,125 % vai lielākā apmērā tiek aprēķināts saskaņā ar minētās trešās valsts tiesību aktiem vai līguma noteikumiem, kas reglamentē instrumentus, ar noteikumu, ka kompetentā iestāde, konsultējusies ar EBI, ir pārliecinājusies, ka minētie noteikumi ir vismaz līdzvērtīgi šajā pantā izklāstītajām prasībām.”;

25)

regulas 59. panta a) punkta i) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“i)

īsās pozīcijas termiņš ir vai nu vienāds ar garās pozīcijas termiņu vai vēlāks par to, vai īsās pozīcijas atlikušais termiņš ir vismaz viens gads;”;

26)

regulas 62. panta a) punktu aizstāj ar šādu:

“a)

kapitāla instrumenti, ja ir izpildīti 63. pantā izklāstītie nosacījumi, un tiktāl, ciktāl paredzēts 64. pantā;”;

27)

regulas 63. pantu groza šādi:

a)

ievadfrāzi aizstāj ar šādu:

“Kapitāla instrumenti ir uzskatāmi par 2. līmeņa kapitāla instrumentiem, ar noteikumu, ka ir izpildīti šādi nosacījumi:”;

b)

panta a) punktu aizstāj ar šādu:

“a)

instrumentus tieši emitē iestāde, un tie ir pilnīgi apmaksāti;”;

c)

panta b) punktā ievadfrāzi aizstāj ar šādu:

“b)

instrumenti nepieder kādai no turpmāk minētajām sabiedrībām:”;

d)

panta c) un d) punktu aizstāj ar šādiem:

“c)

instrumentu īpašumtiesību iegādi tieši vai netieši nefinansē iestāde;

d)

prasījums attiecībā uz instrumentu pamatsummu saskaņā ar instrumentus reglamentējošiem noteikumiem ir subordinēts visiem prasījumiem no atbilstīgu saistību instrumentiem;”;

e)

panta e) punktā ievadfrāzi aizstāj ar šādu:

“e)

neviena no turpmāk minētajām sabiedrībām instrumentus nenodrošina vai par tiem nedod garantijas, kas paaugstina prasījuma prioritāti:”;

f)

panta f)–n) punktus aizstāj ar šādiem:

“f)

instrumentiem nepiemēro nekādu vienošanos, kas citādi paaugstina prasījuma prioritāti attiecībā uz instrumentiem;

g)

instrumentu sākotnējais termiņš ir vismaz pieci gadi;

h)

instrumentus reglamentējošie noteikumi neietver nosacījumus, kas varētu veicināt to, ka iestāde pirms instrumentu termiņa dzēš to pamatsummu vai – attiecīgā gadījumā – atmaksā tos;

i)

ja instrumenti ietver vienu vai vairākas pirmstermiņa atmaksas iespējas, tostarp pirkšanas iespējas, šīs iespējas var izmantot vienīgi pēc emitenta ieskatiem;

j)

instrumentus var atsaukt, dzēst, atmaksāt vai atpirkt pirms termiņa tikai tad, ja ir izpildīti 77. pantā izklāstītie nosacījumi, un ne ātrāk kā piecus gadus pēc to emitēšanas, izņemot tad, ja ir izpildīti 78. panta 4. punktā izklāstītie nosacījumi;

k)

instrumentus reglamentējošie noteikumi tieši vai netieši nenorāda, ka iestāde, izņemot iestādes maksātnespējas vai likvidācijas gadījumā, attiecīgi varētu atsaukt, dzēst, atmaksāt vai atpirkt pirms termiņa instrumentus, un iestāde nesniedz citā veidā šādu norādi;

l)

instrumentus reglamentējošie noteikumi neparedz turētājam tiesības paātrināt nākotnes grafikā noteiktu procentu vai pamatsummas maksājumu, izņemot iestādes maksātnespējas vai likvidācijas gadījumā;

m)

par instrumentiem maksājamie procentu maksājumi vai – attiecīgā gadījumā – dividenžu maksājumi netiks grozīti, pamatojoties uz iestādes vai tās mātesuzņēmuma kredītstāvokli;

n)

ja emitents veic uzņēmējdarbību trešā valstī un ir izraudzīts saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 12. pantu kā daļa no noregulējuma grupas, kuras noregulējuma vienība veic uzņēmējdarbību Savienībā, vai emitents veic uzņēmējdarbību dalībvalstī, tiesību akti vai līguma noteikumi, kas reglamentē instrumentus, paredz, ka pēc noregulējuma iestādes lēmuma izmantot minētās direktīvas 59. pantā paredzētās norakstīšanas un konvertācijas pilnvaras instrumentu pamatsummu galīgi noraksta vai instrumentus pārvērš pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos;

ja emitents veic uzņēmējdarbību trešā valstī un nav izraudzīts saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 12. pantu kā daļa no noregulējuma grupas, kuras noregulējuma vienība veic uzņēmējdarbību Savienībā, tiesību akti vai līguma noteikumi, kas reglamentē instrumentus, paredz, ka pēc attiecīgās trešās valsts iestādes lēmuma instrumentu pamatsumma ir galīgi jānoraksta vai instrumenti jāpārvērš pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos;”;

g)

pievieno šādus apakšpunktus:

“o)

ja emitents veic uzņēmējdarbību trešā valstī un ir izraudzīts saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 12. pantu kā daļa no noregulējuma grupas, kuras noregulējuma vienība veic uzņēmējdarbību Savienībā, vai emitents veic uzņēmējdarbību dalībvalstī, instrumentus var emitēt saskaņā ar trešās valsts tiesību aktiem vai citādi tiem pakļaut vienīgi tad, ja saskaņā ar minētajiem tiesību aktiem minētās direktīvas 59. pantā noteiktās norakstīšanas un konvertēšanas pilnvaras ir tiesiskas un izpildāmas, pamatojoties uz tiesību aktu noteikumiem vai tiesiski izpildāmiem līguma noteikumiem, kas atzīst noregulējumu vai citas norakstīšanas vai konvertēšanas darbības;

p)

instrumentiem nepiemēro savstarpējās dzēšanas vai savstarpējo prasījumu ieskaita līgumus, kas apgrūtinātu to zaudējumu absorbcijas spējas.”;

h)

pievieno šādu daļu:

“Pirmās daļas a) apakšpunkta nolūkos tikai tā kapitāla instrumenta daļa, kas ir pilnīgi apmaksāta, ir uzskatāma par tādu, ko var kvalificēt par otrā līmeņa kapitāla instrumentu.”;

28)

regulas 64. pantu aizstāj ar šādu:

“64. pants

Otrā līmeņa kapitāla instrumentu amortizācija

1.   Otrā līmeņa kapitāla instrumentus, kuru atlikušais termiņš ir vairāk nekā pieci gadi, to pilnas summas apmērā uzskata par otrā līmeņa kapitāla posteņiem.

2.   To, kādā mērā otrā līmeņa kapitāla instrumenti ir uzskatāmi par otrā līmeņa kapitāla posteņiem instrumentu termiņa pēdējo piecu gadu laikā, aprēķina, reizinot rezultātu, kas iegūts a) apakšpunktā minētajā aprēķinā, ar b) apakšpunktā minēto summu:

a)

instrumentu uzskaites vērtība līgumā noteiktā termiņa pēdējo piecu gadu perioda pirmajā dienā, dalīta ar minētā perioda dienu skaitu;

b)

instrumentu līgumā noteiktā termiņa atlikušo dienu skaits.”;

29)

regulas 66. pantā pievieno šādu apakšpunktu:

“e)

no atbilstīgo saistību posteņiem saskaņā ar 72.e pantu atskaitāmo posteņu summu, kura pārsniedz iestādes atbilstīgo saistību posteņus.”;

30)

regulas 69. panta a) punkta i) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“i)

īsās pozīcijas termiņš ir vai nu vienāds ar garās pozīcijas termiņu vai vēlāks par to, vai īsās pozīcijas atlikušais termiņš ir vismaz viens gads;”;

31)

aiz 72. panta iekļauj šādu nodaļu:

5.a NODAĻA

Atbilstīgās saistības

1. iedaļa

Atbilstīgo saistību posteņi un instrumenti

72.a pants

Atbilstīgo saistību posteņi

1.   Atbilstīgo saistību posteņus veido šādi instrumenti, ja tie neietilpst kādā no šā panta 2. punktā minētajām izslēgto saistību kategorijām un tiktāl, cik paredzēts 72.c pantā:

a)

atbilstīgo saistību instrumenti, ja ir izpildītas 72.b pantā izklāstītās prasības, ciktāl tie nav uzskatāmi par pirmā līmeņa pamata kapitāla, pirmā līmeņa papildu kapitāla vai otrā līmeņa kapitāla posteņiem;

b)

otrā līmeņa kapitāla instrumenti, kuru atlikušais termiņš ir vismaz viens gads, ciktāl tos saskaņā ar 64. pantu neuzskata par otrā līmeņa kapitāla posteņiem.

2.   No atbilstīgo saistību posteņiem ir izslēgtas šādas saistības

a)

segtie noguldījumi;

b)

beztermiņa noguldījumi un īstermiņa noguldījumi, kuru sākotnējais termiņš ir mazāks par vienu gadu;

c)

fizisko personu un mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu atbilstīgo noguldījumu daļa, kura pārsniedz seguma līmeni, kas minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/49/ES (*11) 6. pantā;

d)

noguldījumi, kuri būtu atbilstīgi noguldījumi no fiziskām personām, mikrouzņēmumiem, maziem un vidējiem uzņēmumiem, ja tie nav veikti, izmantojot Savienībā uzņēmējdarbību veicošu iestāžu filiāles, kas atrodas ārpus Savienības;

e)

nodrošinātās saistības, tostarp segtās obligācijas un saistības tādu finanšu instrumentu veidā, ko izmanto riska ierobežošanas nolūkos, kas veido nodrošinājuma portfeļa neatņemamu daļu un kas saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir nodrošināti līdzīgi kā segtās obligācijas, ar noteikumu, ka visi nodrošinātie aktīvi, kas saistīti ar segto obligāciju portfeli, paliek neskarti un nošķirti un ja tiem ir pietiekams finansējums, izņemot nodrošinātu saistību daļu vai saistības, kas ieķīlātas kā nodrošinājums, kura vērtība pārsniedz ar to nodrošināto aktīvu, garantijas, ķīlas, garantijas vai nodrošinājuma vērtību;

f)

jebkuras saistības, ko rada turējumā esoši klienta aktīvi vai nauda, tostarp klienta aktīvi vai nauda, kas ir tās turējumā kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu vārdā, ar noteikumu, ka šāds klients ir aizsargāts saskaņā ar piemērojamajām maksātnespējas tiesībām;

g)

jebkuras saistības, kas rodas no fiduciārām attiecībām starp noregulējuma vienību vai jebkuru tās meitasuzņēmumu (kā fiduciāru) un citu personu (kā labuma guvēju), ar noteikumu, ka šāds labuma guvējs ir aizsargāts saskaņā ar piemērojamajām maksātnespējas tiesībām vai civiltiesībām;

h)

saistības pret iestādēm, izņemot saistības pret vienībām, kas ir tajā pašā grupā, kuru sākotnējais termiņš ir mazāks par septiņām dienām;

i)

saistības, kuru atlikušais termiņš ir mazāks par septiņām dienām, pret:

i)

sistēmām vai sistēmu operatoriem, kas noteikti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 98/26/EK (*12);

ii)

dalībniekiem sistēmā, kas noteikta saskaņā ar Direktīvu 98/26/EK, un kuras rodas no dalības šādā sistēmā; vai

iii)

trešo valstu CCP, kas atzīti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 25. pantu;

j)

saistības pret jebkuru no turpmāk minētajiem:

i)

darbinieku saistībā ar uzkrāto algu, pensijas pabalstu vai citu fiksētu atalgojumu, izņemot atalgojuma mainīgo daļu, ko neregulē darba koplīgums, kā arī izņemot atalgojuma mainīgo daļu personām, kuras uzņemas būtisku risku saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 92. panta 2. punktā minēto;

ii)

komerckreditoru vai tirdzniecības kreditoru, ja saistības rodas no tā, ka iestādei vai mātesuzņēmumam sniedz preces vai pakalpojumus, kas ir būtiski svarīgi iestādes vai mātesuzņēmuma ikdienas darbību nodrošināšanai, tostarp IT pakalpojumus, sabiedriskos pakalpojumus un telpu īres, apkalpošanas un uzturēšanas pakalpojumus;

iii)

nodokļu un sociālā nodrošinājuma iestādēm, ar noteikumu, ka minētajām saistībām ir prioritāte saskaņā ar piemērojamajiem tiesību aktiem;

iv)

noguldījumu garantiju sistēmām, ja saistības rodas no veicamajām iemaksām saskaņā ar Direktīvu 2014/49/ES;

k)

saistības, kas rodas no atvasinātajiem instrumentiem;

l)

saistības, kas rodas no parāda instrumentiem ar iegultiem atvasinātiem finanšu instrumentiem.

Pirmās daļas l) apakšpunkta nolūkos parāda instrumentus, kuros ir ietvertas pirmstermiņa dzēšanas iespējas, ko var izmantot pēc emitenta vai turētāja ieskatiem, un parāda instrumentus ar mainīgu procentu likmi, kas atvasināta no tādas plaši izmantotas atsauces likmes kā EURIBOR vai LIBOR, neuzskata par parāda instrumentiem ar iegultiem atvasinātiem finanšu instrumentiem, pamatojoties vienīgi uz tādām iezīmēm.

72.b pants

Atbilstīgi saistību instrumenti

1.   Saistības uzskata par atbilstīgu saistību instrumentiem ar noteikumu, ka tās atbilst šajā pantā izklāstītajiem nosacījumiem, un tikai tādā mērā, kā paredzēts šajā pantā.

2.   Saistības uzskata par atbilstīgu saistību instrumentiem ar noteikumu, ka ir izpildīti visi šie nosacījumi:

a)

iestāde saistības ir tieši emitējusi vai – attiecīgā gadījumā – tieši piešķīrusi, un tās ir pilnībā apmaksātas;

b)

saistības nepieder nevienai no turpmāk minētajām sabiedrībām:

i)

tās pašas noregulējuma grupas iestāde vai vienība;

ii)

uzņēmums, kurā iestādei ir tieša vai netieša dalība, kas ir īpašumtiesību, tiešā vai kontroles, veidā, uz vismaz 20 % vai vairāk no minētā uzņēmuma balsstiesībām vai kapitāla;

c)

saistību īpašumtiesību iegādi tieši vai netieši nefinansē noregulējuma vienība;

d)

prasījums par saistību pamatsummu saskaņā ar noteikumiem, kas reglamentē instrumentus, ir pilnībā pakārtots prasījumiem, kas rodas no 72.a panta 2. punktā minētajām izslēgtajām saistībām; minēto subordinācijas prasību uzskata par izpildītu jebkurā no šādiem gadījumiem:

i)

līguma noteikumi, kas reglamentē saistības, nosaka, ka parastās maksātnespējas procedūras gadījumā, kā definēts Direktīvas 2014/59/ES 2. panta 1. punkta 47) apakšpunktā, prasījumiem par instrumentu pamatsummu ir zemāka vērtība nekā prasījumiem no jebkuras no šīs regulas 72.a panta 2. punktā minētajām izslēgtajām saistībām;

ii)

piemērojamie tiesību akti nosaka, ka parastās maksātnespējas procedūras gadījumā, kā definēts Direktīvas 2014/59/ES 2. panta 1. punkta 47) apakšpunktā, prasījumiem par instrumentu pamatsummu ir zemāka vērtība nekā prasījumiem no jebkuras no šīs regulas 72.a panta 2. punktā minētajām izslēgtajām saistībām;

iii)

instrumentus emitē noregulējuma vienība, kuras bilancē nav šīs regulas 72.a panta 2. punktā minēto izslēgto saistību, kas būtu līdzvērtīgas vai ar zemāku prioritāti nekā atbilstīgo saistību instrumenti;

e)

saistības nav ne nodrošinātas, ne tām piemērota garantija vai cita kārtība, kas paredz augstāku prioritāti prasījumam, kas ir kādam no turpmāk minētajiem:

i)

iestāde vai tās meitasuzņēmumi;

ii)

iestādes mātesuzņēmums vai tā meitasuzņēmumi;

iii)

jebkurš uzņēmums, kam ir ciešas attiecības ar i) un ii) punktā minētajām vienībām;

f)

saistībām nepiemēro savstarpējās dzēšanas vai savstarpējo prasījumu ieskaita līgumus, kas apgrūtinātu to zaudējumu absorbcijas spējas noregulējumā;

g)

saistības reglamentējošie noteikumi neparedz nekādu stimulu iestādei pirms to termiņa atsaukt, dzēst vai atpirkt vai – attiecīgā gadījumā – pirms termiņa atmaksāt saistību pamatsummu, izņemot 72.c panta 3. punktā minētos gadījumus;

h)

instrumentu turētāji nevar dzēst saistības pirms to termiņa, izņemot 72.c panta 2. punktā minētos gadījumus;

i)

ievērojot 72.c panta 3. un 4. punktu, ja saistības ietver vienu vai vairākas pirmstermiņa atmaksas iespējas, tostarp pirkšanas iespējas, šīs iespējas var izmantot vienīgi pēc emitenta ieskatiem, izņemot 72.c panta 2. punktā minētos gadījumus;

j)

saistības var atsaukt, dzēst, atmaksāt vai atpirkt pirms termiņa tikai tad, ja ir izpildīti 77. un 78.a pantā izklāstītie nosacījumi;

k)

saistības reglamentējošie noteikumi tieši vai netieši nenorāda, ka noregulējuma vienība, izņemot iestādes maksātnespējas vai likvidācijas gadījumā, attiecīgi varētu atsaukt, dzēst, atmaksāt vai atpirkt pirms termiņa saistības, un iestāde nesniedz citā veidā šādu norādi;

l)

saistības reglamentējošie noteikumi neparedz turētājam tiesības paātrināt nākotnes grafikā noteikto procentu vai pamatsummas maksājumu, izņemot noregulējuma vienības maksātnespējas vai likvidācijas gadījumā;

m)

par saistībām maksājamie attiecīgi procentu maksājumi vai dividenžu maksājumi netiek grozīti, pamatojoties uz noregulējuma vienības vai tās mātesuzņēmuma kredītstāvokli;

n)

instrumentiem, kas emitēti pēc 2021. gada 28. jūnija – attiecīgajā līgumu dokumentācijā un attiecīgā gadījumā ar emisiju saistītajā prospektā ir skaidri minēta iespēja izmantot norakstīšanas un konvertācijas tiesības saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 48. pantu.

Pirmās daļas a) apakšpunkta nolūkos tikai tās saistību daļas, kas ir pilnīgi apmaksātas, ir uzskatāmas par tādām, ko var kvalificēt par atbilstīgu saistību instrumentiem.

Šā panta pirmās daļas d) apakšpunkta nolūkos, ja dažas no 72.a panta 2. punktā minētajām izslēgtajām saistībām ir subordinētas parastām nenodrošinātām prasībām saskaņā ar maksātnespēju reglamentējošajiem valsts tiesību aktiem inter alia tāpēc, ka tās tur kreditors, kuram ir ciešas saiknes ar debitoru, jo tas ir vai ir bijis akcionārs, ir kontroles vai grupas attiecībās, ir vadības struktūras loceklis vai saistīts ar jebkuru no minētajām personām, tad subordināciju nenovērtē, izmantojot atsauci uz prasījumiem, kas izriet no šādām izslēgtām saistībām.

3.   Papildus šā panta 2. punktā minētajām saistībām noregulējuma iestāde var atļaut par atbilstīgo saistību instrumentiem uzskatīt arī saistības par kopējo summu, kas nepārsniedz 3,5 % no kopējās riska darījumu vērtības, kas aprēķināta saskaņā ar 92. panta 3. un 4. punktu, ar noteikumu, ka:

a)

ir izpildīti visi 2. punktā izklāstītie nosacījumi, izņemot 2. punkta pirmās daļas d) apakšpunktā izklāstīto nosacījumu;

b)

saistībām ir līdzvērtīga prioritāte ar zemākās pakāpes izslēgtajām saistībām, kas minētas 72.a panta 2. punktā, izņemot izslēgtās saistības, kas ir subordinētas parastām nenodrošinātām prasībām saskaņā ar maksātnespēju reglamentējošajiem valsts tiesību aktiem, kā minēts šā panta 2. punkta trešajā daļā; un

c)

minēto saistību iekļaušana atbilstīgo saistību posteņos neradītu materiālu risku, ka to varētu sekmīgi juridiski apstrīdēt vai par to iesniegt derīgu kompensācijas prasību, kā to novērtējusi noregulējuma iestāde saistībā ar Direktīvas 2014/59/ES 34. panta 1. punkta g) apakšpunktā un 75. pantā minētajiem principiem.

4.   Noregulējuma iestāde var atļaut saistības uzskatīt par atbilstīgo saistību instrumentiem papildus 2. punktā minētajām saistībām ar noteikumu, ka:

a)

iestādei nav atļauts atbilstīgo saistību posteņos iekļaut 3. punktā minētās saistības;

b)

ir izpildīti visi 2. punktā izklāstītie nosacījumi, izņemot 2. punkta pirmās daļas d) apakšpunktā izklāstīto nosacījumu;

c)

saistībām ir līdzvērtīga vai augstāka prioritāte attiecībā pret zemākās pakāpes izslēgtajām saistībām, kas minētas 72.a panta 2. punktā, izņemot izslēgtās saistības, kas subordinētas parastām nenodrošinātām prasībām saskaņā ar maksātnespēju reglamentējošajiem valsts tiesību aktiem, kā minēts šā panta 2. punkta trešajā daļā;

d)

iestādes bilancē to 72.a panta 2. punktā minēto izslēgto saistību summa, kura maksātnespējas gadījumā ir līdzvērtīga vai zemāka par minētajām saistībām, nepārsniedz 5 % no iestādes pašu kapitāla un atbilstīgo saistību summas;

e)

minēto saistību iekļaušana atbilstīgo saistību posteņos neradītu materiālu risku, ka to varētu sekmīgi juridiski apstrīdēt vai par to iesniegt derīgu kompensācijas prasību, kā to novērtējusi noregulējuma iestāde saistībā ar Direktīvas 2014/59/ES 34. panta 1. punkta g) apakšpunktā un 75. pantā minētajiem principiem.

5.   Noregulējuma iestāde var atļaut iestādei atbilstīgo saistību posteņos iekļaut tikai tās saistības, kas minētas vai nu 3., vai 4. punktā.

6.   Noregulējuma iestāde, pārbaudot, vai ir izpildīti šajā pantā izklāstītie nosacījumi, konsultējas ar kompetento iestādi.

7.   EBI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, lai precizētu:

a)

atbilstīgo saistību instrumentu netiešās finansēšanas piemērojamos veidus un būtību;

b)

dzēšanas stimulu veidu un būtību šā panta 2. punkta pirmās daļas g) apakšpunktā izklāstītā nosacījuma un 72.c panta 3. punkta nolūkos.

Minētos regulatīvo tehnisko standartu projektus pilnībā saskaņo ar deleģēto aktu, kas minēts 28. panta 5. punkta a) apakšpunktā un 52. panta 2. punkta a) apakšpunktā.

EBI līdz 2019. gada 28. decembrim iesniedz minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, pieņemot pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.–14. pantu.

72.c pants

Atbilstīgu saistību instrumentu amortizācija

1.   Atbilstīgu saistību instrumentus, kuru atlikušais termiņš ir vismaz viens gads, to pilnas summas apmērā uzskata par atbilstīgo saistību posteņiem.

Atbilstīgu saistību instrumentus, kuru atlikušais termiņš ir mazāks par vienu gadu, neuzskata par atbilstīgo saistību posteņiem.

2.   Šā panta 1. punkta nolūkos, ja atbilstīgo saistību instruments ietver turētāja pirmstermiņa dzēšanas iespēju, kas jāizmanto pirms sākotnēji norādītā instrumenta termiņa, kā instrumenta termiņu nosaka agrāko iespējamo datumu, kurā turētājs var izmantot pirmstermiņa dzēšanas iespēju un pieprasīt instrumenta pirmstermiņa dzēšanu vai atmaksāšanu.

3.   Šā panta 1. punkta nolūkos, ja atbilstīgo saistību instrumentā ir ietverts stimuls emitentam atsaukt, dzēst, atmaksāt vai atpirkt instrumentu pirms sākotnēji norādītā instrumenta termiņa, par instrumenta termiņu nosaka agrāko iespējamo datumu, kurā emitents var izmantot minēto iespēju un pieprasīt instrumenta pirmstermiņa dzēšanu vai atmaksāšanu.

4.   Šā panta 1. punkta nolūkos, ja atbilstīgo saistību instrumentā ir ietvertas pirmstermiņa atmaksas iespējas, ko var izmantot tikai pēc emitenta ieskatiem pirms sākotnēji norādītā instrumenta termiņa, bet ja instrumentu reglamentējošie noteikumi neparedz nekādu stimulu instrumentu pirms termiņa atsaukt, dzēst, atmaksāt vai atpirkt un neparedz nekādu dzēšanas vai atmaksas iespēju pēc turētāju ieskatiem, par instrumenta termiņu nosaka sākotnēji norādīto termiņu.

72.d pants

Sekas, ja tiek pārtraukta atbilstības prasību ievērošana

Ja atbilstīgu saistību instrumenta gadījumā 72.b pantā izklāstītie piemērojamie kritēriji vairs netiek ievēroti, saistības nekavējoties pārtrauc uzskatīt par atbilstīgu saistību instrumentiem.

72.b panta 2. punktā minētās saistības var turpināt uzskaitīt par atbilstīgo saistību instrumentiem, kamēr tās var uzskatīt par atbilstīgo saistību instrumentiem saskaņā ar 72.b panta 3. vai 4. punktu.

2. iedaļa

Atbilstīgo saistību posteņu atskaitījumi

72.e pants

Atbilstīgo saistību posteņu atskaitījumi

1.   Iestādes, kurām piemēro 92.a pantu, no atbilstīgo saistību posteņiem atskaita:

a)

iestādes tiešu, netiešu un sintētisku līdzdalību pašu atbilstīgu saistību instrumentos, tostarp pašu saistībās, ko minētajai iestādei var nākties iegādāties spēkā esošo līgumsaistību rezultātā;

b)

iestādes tiešu, netiešu un sintētisku līdzdalību tādu G-SNI vienību atbilstīgo saistību instrumentos, ar kurām iestādei ir savstarpēja līdzdalība, attiecībā uz kuru kompetentā iestāde uzskata, ka tā ir izveidota, lai mākslīgi palielinātu noregulējuma vienības zaudējumu absorbcijas un rekapitalizācijas spēju;

c)

tiešās, netiešās un sintētiskās līdzdalības G-SNI vienību atbilstīgo saistību instrumentos attiecīgo summu, kas noteikta saskaņā ar 72.i pantu, ja iestādei minētajās vienībās nav būtisku ieguldījumu;

d)

iestādes tiešu, netiešu un sintētisku līdzdalību G-SNI vienību atbilstīgo saistību instrumentos, ja iestādei minētajās vienībās ir būtiski ieguldījumi, izņemot sākotnējās izvietošanas pozīcijas, kas tiek turētas piecas darba dienas vai mazāk.

2.   Šīs iedaļas nolūkos visus instrumentus ar atbilstīgu saistību instrumentiem līdzvērtīgu prioritāti uzskata par atbilstīgo saistību instrumentiem, izņemot instrumentus, kuru prioritāte ir līdzvērtīga instrumentiem, kas atzīti kā atbilstīgās saistības saskaņā ar 72.b panta 3. un 4. punktu.

3.   Šīs iedaļas nolūkos iestādes 72.b panta 3. punktā minēto atbilstīgo saistību instrumentu līdzdalības summu var aprēķināt šādi:

Formula

kur:

h

=

72.b panta 3. punktā minēto atbilstīgo saistību instrumentu līdzdalības summa;

i

=

indekss, ar ko apzīmē emitentiestādi;

Hi

=

tās līdzdalības kopējā summa, kas emitentiestādei i ir atbilstīgajās saistībās, kuras minētas 72.b panta 3. punktā;

li

=

to saistību summa, kuras atbilstīgo saistību posteņos iekļauj emitentiestāde i 72.b panta 3. punktā noteiktajās robežās saskaņā ar emitentiestādes pēdējo atklāto informāciju; un

Li

=

emitentiestādes i nenokārtoto saistību, kas minētas 72.b panta 3. punktā, kopējā summa saskaņā ar emitenta pēdējo atklāto informāciju.

4.   Ja ES mātes iestādei vai dalībvalsts mātes iestādei, kam piemēro 92.a pantu, ir tieša, netieša vai sintētiska līdzdalība viena vai vairāku tādu meitasuzņēmumu pašu kapitāla instrumentos vai atbilstīgo saistību instrumentos, kuri nepieder tai pašai noregulējuma grupai, kurai minētā mātes iestāde, minētās mātes iestādes noregulējuma iestāde, pienācīgi apsvērusi attiecīgo meitasuzņēmumu noregulējuma iestāžu viedokli, var atļaut mātes iestādei atskaitīt šādas līdzdalības, atskaitot mazāku summu, ko nosaka minētās mātes iestādes noregulējuma iestāde. Minētā koriģētā summa ir vismaz vienāda ar summu (m), ko aprēķina šādi:

 

mi = max{0; OPi + LPi – max{0; β · [Oi + Li – ri · aRWAi]}}

kur:

i

=

indekss, ar ko apzīmē meitasuzņēmumu;

OPi

=

meitasuzņēmuma i emitēto pašu kapitāla instrumentu apjoms, ko tur mātesuzņēmums;

LPi

=

meitasuzņēmuma i emitēto atbilstīgo saistību posteņu apjoms, ko tur mātes iestāde;

β

=

to meitasuzņēmuma i emitēto pašu kapitāla instrumentu un atbilstīgo saistību posteņu procentuālā daļa, ko tur mātesuzņēmums;

Oi

=

meitasuzņēmuma i pašu kapitāla apjoms, neņemot vērā atskaitījumu, ko aprēķina saskaņā ar šo punktu;

Li

=

meitasuzņēmuma i atbilstīgo saistību apjoms, neņemot vērā atskaitījumu, ko aprēķina saskaņā ar šo punktu;

ri

=

attiecība, ko piemēro meitasuzņēmumam i tā noregulējuma grupas līmenī saskaņā ar šīs regulas 92.a panta 1. punkta a) apakšpunktu un Direktīvas 2014/59/ES 45.d pantu; un

aRWAi

=

G-SNI vienības i kopējais riska darījumu apjoms, kas aprēķināts saskaņā ar 92. panta 3. un 4. punktu, ņemot vērā 12.a pantā izklāstītās korekcijas.

Ja mātes iestādei ir ļauts atskaitīt koriģēto summu saskaņā ar šā punkta pirmo daļu, meitasuzņēmums atskaita starpību starp šā punkta pirmajā daļā minēto pašu kapitāla instrumentu un atbilstīgo saistību instrumentu līdzdalības summu un minēto koriģēto summu.

72.f pants

Pašu atbilstīgo saistību instrumentu līdzdalības atskaitījums

Šīs regulas 72.e panta 1. punkta a) apakšpunkta nolūkos iestādes, pamatojoties uz bruto garajām pozīcijām, līdzdalību aprēķina, ievērojot šādus izņēmumus:

a)

iestādes var aprēķināt līdzdalības apmēru, pamatojoties uz neto garajām pozīcijām, ar noteikumu, ka ir izpildīti abi šādi nosacījumi:

i)

garās un īsās pozīcijas ir izveidotas vienā pamatā esošajā riska darījumā un īsās pozīcijas neietver darījuma partnera risku;

ii)

vai nu abas pozīcijas – garā un īsā – tiek turētas tirdzniecības portfelī, vai arī abas tiek turētas netirdzniecības portfelī;

b)

iestādes nosaka atskaitāmo summu attiecībā uz tiešām, netiešām un sintētiskām līdzdalībām indeksa vērtspapīros, aprēķinot pamatā esošo riska darījumu ar pašu atbilstīgo saistību instrumentiem, kas iekļauti minētajos indeksos;

c)

iestādes var veikt neto ieskaitu, atņemot no pašu atbilstīgo saistību instrumentu bruto garajām pozīcijām, kas rodas no līdzdalības indeksa vērtspapīros, pašu atbilstīgo saistību instrumentu īsās pozīcijas, kas rodas no īsajām pozīcijām pamatā esošajos indeksos, tostarp arī tad, ja minētās īsās pozīcijas ietver darījuma partnera risku, ar noteikumu, ka ir ievēroti abi šādi nosacījumi:

i)

garās un īsās pozīcijas ir tajos pašos pamatā esošajos indeksos;

ii)

vai nu abas pozīcijas – garā un īsā – tiek turētas tirdzniecības portfelī, vai arī abas tiek turētas netirdzniecības portfelī.

72.g pants

Atbilstīgo saistību posteņu atskaitījuma bāze

72.e panta 1. punkta b), c) un d) apakšpunkta nolūkos iestādes atskaita bruto garās pozīcijas ar izņēmumiem, kas noteikti 72.h un 72.i pantā.

72.h pants

Citu G-SNI vienību atbilstīgo saistību līdzdalības atskaitījums

Iestādes, kuras neizmanto 72.j pantā paredzēto izņēmumu, veic 72.e panta 1. punkta c) un d) apakšpunktā paredzētos atskaitījumus saskaņā ar šādiem noteikumiem:

a)

tās var aprēķināt tiešo, netiešo un sintētisko līdzdalību atbilstīgo saistību instrumentos, pamatojoties uz neto garo pozīciju tajā pašā pamatā esošā riska darījumā, ar noteikumu, ka ir ievēroti abi šie nosacījumi:

i)

īsās pozīcijas termiņš ir vai nu vienāds ar garās pozīcijas termiņu vai vēlāks par to, vai īsās pozīcijas atlikušais termiņš ir vismaz viens gads;

ii)

vai nu abas pozīcijas – garā un īsā – tiek turētas tirdzniecības portfelī, vai arī abas tiek turētas netirdzniecības portfelī;

b)

tās nosaka atskaitāmo summu attiecībā uz tiešām, netiešām un sintētiskām līdzdalībām indeksa vērtspapīros, caurskatot pamatā esošo riska darījumu ar atbilstīgo saistību instrumentiem, kas iekļauti minētajos indeksos.

72.i pants

Atbilstīgo saistību atskaitījums, ja iestādei nav būtisku ieguldījumu G-SNI vienībās

1.   Šīs regulas 72.e. panta 1. punkta c) apakšpunkta nolūkos iestādes aprēķina piemērojamo atskaitāmo summu, reizinot šā punkta a) apakšpunktā minēto summu ar koeficientu, kas iegūts no šā punkta b) apakšpunktā minētā aprēķina:

a)

kopējā summa, par kādu iestādes tiešā, netiešā un sintētiskā līdzdalība finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitāla, pirmā līmeņa papildu kapitāla un otrā līmeņa kapitāla instrumentos un G-SNI vienību atbilstīgo saistību instrumentos, no kuriem nevienā iestādei nav būtiska līdzdalība, pārsniedz 10 % no iestādes pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem pēc tam, kad piemērots:

i)

32. līdz 35. pants;

ii)

36. panta 1. punkta a) līdz g) apakšpunkts, k) apakšpunkta ii) līdz k) apakšpunkta v) punkts un l) apakšpunkts, izņemot atskaitāmo summu attiecībā uz tādiem atliktā nodokļa aktīviem, kuru realizācija ir atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē un izriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības;

iii)

44. pants un 45. pants;

b)

iestādes tiešās, netiešās un sintētiskās līdzdalības tādu G-SNI vienību, kurās iestādei nav būtiskas līdzdalības, atbilstīgo saistību instrumentos summa, dalīta ar iestādes tiešās, netiešās un sintētiskās līdzdalības finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitāla, pirmā līmeņa papildu kapitāla, otrā līmeņa kapitāla instrumentos, kā arī G-SNI vienību atbilstīgo saistību instrumentos, ja noregulējuma vienībai nevienā no minētajām nav būtisku ieguldījumu, kopējo summu.

2.   Iestādes 1. punkta a) apakšpunktā minētajās summās un koeficienta aprēķināšanā, ko veic saskaņā ar 1. punkta b) apakšpunktu, neietver sākotnējās izvietošanas pozīcijas, kas tiek turētas piecas darba dienas vai mazāk.

3.   Summu, ko atskaita saskaņā ar 1. punktu, sadala pa visiem iestādes turētajiem G-SNI vienības atbilstīgo saistību instrumentiem. Iestādes nosaka katra atbilstīgo saistību instrumenta summu, ko atskaita saskaņā ar 1. punktu, reizinot šā punkta a) apakšpunktā norādīto summu ar šā punkta b) apakšpunktā norādīto proporciju:

a)

līdzdalības apmērs, kas ir jāatskaita saskaņā ar 1. punktu;

b)

kopējā apmēra proporcija iestādes tiešai, netiešai un sintētiskai līdzdalībai tādu G-SNI vienību atbilstīgo saistību instrumentos, kurās iestādei nav būtisku ieguldījumu, kuru pārstāv katrs iestādes turētais atbilstīgo saistību instruments.

4.   Šīs regulas 72.e panta 1. punkta c) apakšpunktā minētās līdzdalības apmēru, kas vienāds ar vai mazāks par 10 % no iestādes pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem pēc tam, kad ir piemēroti šā panta 1. punkta a) apakšpunkta i), a) apakšpunkta ii) un a) apakšpunkta iii) punktā paredzētie noteikumi, neatskaita, un uz to attiecīgā gadījumā attiecina piemērojamo riska pakāpi saskaņā ar Trešās daļas II sadaļas 2. vai 3. nodaļu un Trešās daļas IV sadaļas prasības.

5.   Iestādes nosaka katra tāda atbilstīgo saistību instrumenta summu, kuram riska pakāpi nosaka saskaņā ar 4. punktu, reizinot līdzdalības apmēru, kas nepieciešams, lai tas būtu riska svērts saskaņā ar 4. punktu, ar 3. punkta b) apakšpunktā norādīto aprēķinu rezultātā iegūto proporciju.

72.j pants

Tirdzniecības portfeļa izņēmums no atbilstīgo saistību posteņu atskaitījumiem

1.   Iestādes var izvēlēties neatskaitīt iepriekš noteiktu daļu no to tiešās, netiešās un sintētiskās līdzdalības atbilstīgo saistību instrumentos, kas kopumā, mērot uz bruto garās bāzes, ir vienāda ar vai mazāka par 5 % no iestādes pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem pēc 32. līdz 36. panta piemērošanas, ar noteikumu, ka ir izpildīti visi šādi nosacījumi:

a)

līdzdalība ir tirdzniecības portfelī;

b)

atbilstīgo saistību instrumentus netur ilgāk kā 30 darba dienas.

2.   To posteņu summai, kas netiek atskaitīti 1. punktā noteiktajā kārtībā, piemēro tirdzniecības portfelī esošo posteņu pašu kapitāla prasības.

3.   Ja saskaņā ar 1. punktu neatskaitītas līdzdalības gadījumā minētajā punktā izklāstītie nosacījumi vairs netiek ievēroti, līdzdalību atskaita saskaņā ar 72.g pantu, nepiemērojot 72.h un 72.i pantā noteiktos izņēmumus.

3. iedaļa

Pašu kapitāls un atbilstīgās saistības

72.k pants

Atbilstīgās saistības

Iestādes atbilstīgās saistības sastāv no iestādes atbilstīgo saistību pozīcijām pēc atskaitījumiem, kas minēti 72.e pantā.

72.l pants

Pašu kapitāls un atbilstīgās saistības

Iestādes pašu kapitāls un atbilstīgās saistības sastāv no tās pašu kapitāla un atbilstīgo saistību summas.

(*11)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/49/ES (2014. gada 16. aprīlis) par noguldījumu garantiju sistēmām (OV L 173., 12.6.2014., 149. lpp.)."

(*12)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 98/26/EK (1998. gada 19. maijs) par norēķinu galīgumu maksājumu un vērtspapīru norēķinu sistēma (OV L 166, 11.6.1998., 45. lpp.).”;"

32)

regulas Otrās daļas I sadaļas 6. nodaļas virsrakstu aizstāj ar šādu:

Vispārīgas prasības attiecībā uz pašu kapitālu un atbilstīgām saistībām ”;

33)

regulas 73. pantu groza šādi:

a)

panta virsrakstu aizstāj ar šādu:

Peļņas sadale attiecībā uz instrumentiem”;

b)

panta 1. līdz 4. punktu aizstāj ar šādiem:

“1.   Kapitāla instrumenti un saistības, attiecībā uz kuriem iestādei ir pilnīga rīcības brīvība pieņemt lēmumu sadalīt peļņu veidā, kas nav nauda vai pašu kapitāla instrumenti, nav uzskatāmi par tādiem, ko var kvalificēt par pirmā līmeņa pamata kapitāla, pirmā līmeņa papildu kapitāla, otrā līmeņa kapitāla vai atbilstīgo saistību instrumentiem, ja vien iestāde pirms tam nav saņēmusi kompetentās iestādes atļauju.

2.   Kompetentās iestādes 1. punktā minēto iepriekšējo atļauju piešķir tikai tad, ja tās uzskata, ka ir izpildīti visi šie nosacījumi:

a)

panta 1. punktā minētā rīcības brīvība vai peļņas sadales veids neietekmētu negatīvā veidā iestādes spēju atcelt instrumentā paredzētos maksājumus;

b)

panta 1. punktā minētā rīcības brīvība vai peļņas sadales veids neietekmētu negatīvā veidā kapitāla instrumenta vai saistības spēju absorbēt zaudējumus;

c)

panta 1. punktā minētā iestādes rīcības brīvība vai peļņas sadales veids nekādi citādi nemazinātu attiecīgā kapitāla instrumenta vai saistības kvalitāti.

Pirms 1. punktā minētās iepriekšējās atļaujas piešķiršanas kompetentā iestāde apspriežas ar noregulējuma iestādi par iestādes atbilstību minētajiem nosacījumiem.

3.   Kapitāla instrumenti un saistības, par kuriem juridiskai personai, kas nav iestāde, kura emitējusi minētos instrumentus vai saistības, ir rīcības brīvība pieņemt lēmumu vai pieprasīt, ka peļņas sadale attiecībā uz minētajiem instrumentiem vai saistībām notiek veidā, kas nav nauda vai pašu kapitāla instrumenti, nav uzskatāmi par tādiem, ko var kvalificēt par pirmā līmeņa pamata kapitāla, pirmā līmeņa papildu kapitāla, otrā līmeņa kapitāla vai atbilstīgo saistību instrumentiem.

4.   Iestādes var izmantot plaša tirgus indeksu kā vienu no atskaites punktiem, lai noteiktu peļņas sadales līmeni attiecībā uz pirmā līmeņa papildu kapitāla, otrā līmeņa kapitāla un atbilstīgo saistību instrumentiem.”;

c)

panta 6. punktu aizstāj ar šādu:

“6.   Iestādes ziņo un atklāj informāciju par tiem plašā tirgus indeksiem, uz kuriem balstās to kapitāla instrumenti un atbilstīgo saistību instrumenti.”;

34)

regulas 75. panta ievadfrāzi aizstāj ar šādu:

“Uzskata, ka 45. panta a) punktā, 59. panta a) punktā, 69. panta a) punktā un 72.h panta a) punktā minētās īso pozīciju termiņa prasības attiecībā uz turētajām pozīcijām ir ievērotas, ja ir izpildīti visi šādi nosacījumi:”;

35)

regulas 76. panta 1., 2. un 3. punktu aizstāj ar šādiem:

“1.   Regulas 42. panta a) punkta, 45. panta a) punkta, 57. panta a) punkta, 59. panta a) punkta, 67. panta a) punkta, 69. panta a) punkta un 72.h panta a) punkta nolūkos iestādes var samazināt kapitāla instrumenta garās pozīcijas apjomu par indeksa daļu, kas sastāv no tā paša pamatā esošā riska darījuma, kuram ierobežo risku, ar noteikumu, ka ir izpildīti visi šādi nosacījumi:

a)

gan garā pozīcija, kurai ierobežo risku, gan īsā pozīcija indeksā, kuru izmanto, lai ierobežotu risku minētajai garajai pozīcijai, ir iegrāmatotas tirdzniecības portfelī vai abas tiek turētas netirdzniecības portfelī;

b)

šā punkta a) apakšpunktā minētās pozīcijas ir iegrāmatotas iestādes bilancē pēc patiesās vērtības;

c)

šā panta a) apakšpunktā minētā īsā pozīcija saskaņā ar iestādes iekšējās kontroles procesiem ir uzskatāma par efektīvu riska ierobežošanas pozīciju;

d)

kompetentās iestādes vismaz reizi gadā izvērtē c) apakšpunktā minēto iekšējās kontroles procesu piemērotību un pārliecinās, ka šie procesi joprojām ir atbilstīgi.

2.   Ja kompetentā iestāde ir piešķīrusi iepriekšēju atļauju, iestāde var izmantot konservatīvas aplēses, lai noteiktu apmēru iestādes pamatā esošajiem riska darījumiem ar indeksos iekļautajiem instrumentiem, kā alternatīvu tam, ka tā aprēķina savus riska darījumus ar vienu vai vairākām šādām pozīcijām:

a)

indeksos iekļautie pašu pirmā līmeņa pamata kapitāla, pirmā līmeņa papildu kapitāla, otrā līmeņa kapitāla un atbilstīgo saistību instrumenti;

b)

indeksos iekļautie finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitāla, pirmā līmeņa papildu kapitāla un otrā līmeņa kapitāla instrumenti;

c)

indeksos iekļautie iestāžu atbilstīgo saistību instrumenti.

3.   Kompetentās iestādes 2. punktā minēto iepriekšējo atļauju piešķir tikai tad, ja iestāde tām ir pārliecinoši pierādījusi, ka iestādei būtu praktiskā ziņā apgrūtinoši uzraudzīt tās pamatā esošos riska darījumus ar pozīcijām, kas attiecīgi minētas vai nu vienā, vai vairākos 2. punkta apakšpunktos.”;

36)

regulas 77. pantu aizstāj ar šādu:

“77. pants

Pašu kapitāla un atbilstīgo saistību samazināšanas nosacījumi

1.   Iestādei ir jāsaņem kompetentās iestādes iepriekšēja atļauja, lai veiktu jebkuru no turpmāk minētajām darbībām:

a)

samazinātu, dzēstu vai atpirktu pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentus, ko iestāde emitējusi saskaņā ar spēkā esošajiem valsts tiesību aktiem;

b)

samazinātu, sadalītu vai pārklasificētu par citu pašu kapitāla posteni akciju emisijas uzcenojuma kontus, kas saistīti ar pašu kapitāla instrumentiem;

c)

atsauktu, dzēstu, atmaksātu vai atpirktu pirmā līmeņa papildu kapitāla vai otrā līmeņa kapitāla instrumentus pirms to līgumā noteiktā termiņa.

2.   Iestāde saņem noregulējuma iestādes iepriekšēju atļauju, lai atsauktu, dzēstu, atmaksātu vai atpirktu atbilstīgo saistību instrumentus, uz kuriem neattiecas 1. punkts, pirms to līgumā noteiktā termiņa.”;

37)

regulas 78. pantu aizstāj ar šādu:

“78. pants

Uzraudzības iestādes atļauja samazināt pašu kapitālu

1.   Kompetentā iestāde piešķir atļauju iestādei samazināt, atsaukt, dzēst, atmaksāt vai atpirkt pirmā līmeņa pamata kapitāla, pirmā līmeņa papildu kapitāla vai otrā līmeņa kapitāla instrumentus vai samazināt, sadalīt vai pārklasificēt saistītos akciju emisijas uzcenojuma kontus, ja ir izpildīts kāds no šādiem nosacījumiem:

a)

pirms vai vienlaicīgi ar jebkuru 77. panta 1. punktā minēto darbību iestāde aizstāj 77. panta 1. punktā minētos instrumentus vai saistītos akciju emisijas uzcenojuma kontus ar līdzvērtīgas vai augstākas kvalitātes pašu kapitāla instrumentiem, kuru noteikumi ir ilgtermiņā piemēroti iestādes spējai nodrošināt ienākumus;

b)

iestāde ir kompetentajai iestādei pārliecinoši pierādījusi, ka iestādes pašu kapitāls un atbilstīgās saistības pēc šīs regulas 77. panta 1. punktā minētās darbības veikšanas pārsniegs šajā regulā un Direktīvās 2013/36/ES un 2014/59/ES noteiktās prasības tādā mērā, ko kompetentā iestāde uzskata par nepieciešamu.

Ja iestāde sniedz pietiekamas garantijas attiecībā uz savu spēju darboties ar pašu kapitālu, pārsniedzot šajā regulā un Direktīvā 2013/36/ES noteiktos apjomus, kompetentā iestāde var piešķirt minētajai iestādei vispārīgu iepriekšēju atļauju veikt jebkuru no šīs regulas 77. panta 1. punktā izklāstītajām darbībām, ja ir izpildīti kritēriji, kas nodrošina, ka jebkura šāda turpmākā darbība būs atbilstoša šā punkta a) un b) apakšpunktā izklāstītajiem nosacījumiem. Šādu vispārīgu iepriekšēju atļauju piešķir tikai uz noteiktu termiņu, kas nepārsniedz vienu gadu, pēc kura to var pagarināt. Vispārīgu iepriekšēju atļauju piešķir tikai noteiktam iepriekš norādītam apjomam, kuru nosaka kompetentā iestāde. Attiecībā uz pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentiem minētais iepriekš noteiktais apjoms nedrīkst pārsniegt 3 % no attiecīgās emisijas un tas nedrīkst pārsniegt 10 % no apjoma, par kādu pirmā līmeņa pamata kapitāls pārsniedz summu, ko veido pirmā līmeņa pamata kapitāla prasības, kas paredzētas šajā regulā un Direktīvās 2013/36/ES un 2014/59/ES, tādā mērā, kādu kompetentā iestāde uzskata par nepieciešamu. Attiecībā uz pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentiem vai otrā līmeņa kapitāla instrumentiem minētais iepriekš noteiktais apjoms nedrīkst pārsniegt 10 % no attiecīgās emisijas un tas nedrīkst pārsniegt 3 % no kopējā apjoma, ko attiecīgi veido pārējie pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumenti vai otrā līmeņa kapitāla instrumenti.

Kompetentās iestādes atsauc vispārīgo iepriekšējo atļauju, ja iestāde pārkāpj kādu no kritērijiem, kas paredzēti minētās atļaujas nolūkos.

2.   Izvērtējot aizstājēju instrumentu ilgtermiņa piemērotību iestādes spējai nodrošināt ienākumus, kā minēts 1. punkta a) apakšpunktā, kompetentās iestādes apsver to, cik lielā mērā minētie aizstājēji kapitāla instrumenti iestādei izmaksātu dārgāk nekā minētie kapitāla instrumenti vai akciju emisijas uzcenojuma konti, kurus ar tiem aizstātu.

3.   Ja iestāde veic 77. panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto darbību un spēkā esošie valsts tiesību akti aizliedz atteikties dzēst 27. pantā minētos pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentus, kompetentā iestāde var nepiemērot šā panta 1. punktā izklāstītos nosacījumus, ar noteikumu, ka kompetentā iestāde prasa iestādei pienācīgi ierobežot šādu instrumentu dzēšanu.

4.   Kompetentās iestādes var ļaut iestādēm atsaukt, dzēst, atmaksāt vai atpirkt pirmā līmeņa papildu kapitāla vai otrā līmeņa kapitāla instrumentus vai saistītos akciju emisijas uzcenojuma kontus piecus gadus pēc to emitēšanas dienas, ja ir izpildīti 1. punktā izklāstītie nosacījumi un viens no šādiem nosacījumiem:

a)

ir notikušas tādas izmaiņas minēto instrumentu regulatīvajā klasifikācijā, kuru rezultātā pastāv diezgan liela iespēja, ka tos izslēgs no pašu kapitāla vai pārklasificēs par zemākas kvalitātes pašu kapitālu, turklāt ir izpildīti abi šādi nosacījumi:

i)

kompetentā iestāde šādas izmaiņas uzskata par pietiekami drošām;

ii)

iestāde kompetentajai iestādei ir pārliecinoši pierādījusi, ka minēto instrumentu emisijas brīdī nebija pamata prognozēt to regulatīvo pārklasificēšanu;

b)

ir notikušas izmaiņas minētajiem instrumentiem piemērotajos nodokļos, attiecībā uz kurām iestāde kompetentajai iestādei ir pārliecinoši pierādījusi, ka šīs izmaiņas bijušas būtiskas un minēto instrumentu emisijas brīdī nebija pamata tās prognozēt;

c)

šiem instrumentiem un saistītajiem akciju emisijas uzcenojuma kontiem ir tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus saskaņā ar 494.b pantu;

d)

pirms vai vienlaicīgi ar 77. panta 1. punktā minēto darbību iestāde aizvieto 77. panta 1. punktā minētos instrumentus vai saistītos akciju emisijas uzcenojuma kontus ar līdzvērtīgas vai augstākas kvalitātes pašu kapitāla instrumentiem, kuru noteikumi ir ilgtermiņā piemēroti iestādes spējai nodrošināt ienākumus, un kompetentā iestāde ir atļāvusi minēto darbību, pamatojoties uz apsvērumu, ka tā būtu lietderīga no prudenciālā viedokļa un to pamato ārkārtas apstākļi;

e)

pirmā līmeņa papildu kapitāla vai otrā līmeņa kapitāla instrumenti ir atpirkti tirgus veidošanas nolūkos.

5.   EBI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektu, lai precizētu:

a)

nozīmi formulējumam “ilgtermiņā piemēroti iestādes spējai nodrošināt ienākumus”;

b)

šā panta 3. punktā minēto pienācīgo dzēšanas ierobežošanu;

c)

procesu, tostarp kompetentu iestāžu iepriekšēja apstiprinājuma sniegšanas ierobežojumus un procedūras attiecībā uz 77. panta 1. punktā minēto darbību, un datu prasības attiecībā uz pieteikumu, ko iestāde iesniedz, lai saņemtu kompetentās iestādes atļauju veikt tajā minēto darbību, tostarp procesu, ko paredzēts piemērot, ja dzēš akcijas, kas emitētas kooperatīvo sabiedrību biedriem, un šāda pieteikuma apstrādes laiku.

EBI līdz 2013. gada 28. jūlijam iesniedz minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.–14. pantu.”;

38)

iekļauj šādu pantu:

“78.a pants

Atļauja samazināt atbilstīgo saistību instrumentus

1.   Noregulējuma iestāde piešķir atļauju iestādei atsaukt, dzēst, atmaksāt vai atpirkt atbilstīgo saistību instrumentus, ja ir izpildīts viens no šādiem nosacījumiem:

a)

pirms vai vienlaicīgi ar jebkuru 77. panta 2. punktā minēto darbību iestāde aizvieto atbilstīgo saistību instrumentus ar līdzvērtīgas vai augstākas kvalitātes pašu kapitāla vai atbilstīgo saistību instrumentiem, kuru noteikumi ir ilgtermiņā piemēroti iestādes spējai nodrošināt ienākumus;

b)

iestāde ir noregulējuma iestādei pārliecinoši pierādījusi, ka iestādes pašu kapitāls un atbilstīgās saistības pēc šīs regulas 77. panta 2. punktā minētās darbības veikšanas pārsniegs šajā regulā un Direktīvās 2013/36/ES un 2014/59/ES noteiktās prasības pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām tādā mērā, ko noregulējuma iestāde pēc vienošanās ar kompetento iestādi uzskata par nepieciešamu;

c)

iestāde ir noregulējuma iestādei pārliecinoši pierādījusi, ka daļēja vai pilnīga atbilstīgo saistību aizvietošana ar pašu kapitāla instrumentiem ir vajadzīga, lai nodrošinātu atbilstību pašu kapitāla prasībām, kas noteiktas šajā regulā un Direktīvā 2013/36/ES atļaujas atjaunošanai.

Ja iestāde sniedz pietiekamas garantijas attiecībā uz savu spēju darboties ar pašu kapitālu un atbilstīgajām saistībām, pārsniedzot šajā regulā un Direktīvās 2013/36/ES un 2014/59/ES noteikto prasību apjomu, noregulējuma iestāde pēc apspriešanās ar kompetento iestādi var piešķirt minētajai iestādei vispārīgu iepriekšēju atļauju atsaukt, dzēst, atmaksāt vai atpirkt atbilstīgo saistību instrumentus, ievērojot kritērijus, kas nodrošina, ka jebkura šāda turpmāka darbība būs atbilstoša šā punkta a) un b) apakšpunktā izklāstītajiem nosacījumiem. Šādu vispārīgu iepriekšēju atļauju piešķir tikai uz noteiktu termiņu, kas nepārsniedz vienu gadu, pēc kura to var pagarināt. Vispārīgu iepriekšēju atļauju piešķir noteiktam iepriekš norādītam apjomam, kuru nosaka noregulējuma iestāde. Noregulējuma iestāde informē kompetentās iestādes par visām piešķirtajām vispārīgajām iepriekšējām atļaujām.

Noregulējuma iestāde atsauc vispārīgo iepriekšējo atļauju, ja iestāde pārkāpj kādu no kritērijiem, kas paredzēti minētās atļaujas nolūkos.

2.   Novērtējot aizstājēju instrumentu ilgtermiņa piemērotību iestādes spējai nodrošināt ienākumus, kā minēts 1. punkta a) apakšpunktā, noregulējuma iestādes apsver to, cik lielā mērā minētie aizstājēji kapitāla instrumenti vai aizstājējas atbilstīgās saistības iestādei izmaksātu dārgāk nekā instrumenti, kurus ar tiem aizstātu.

3.   EBI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektu, lai precizētu:

a)

kompetentās iestādes un noregulējuma iestādes sadarbības procesu;

b)

procedūru, tostarp termiņus un informācijas prasības, atļaujas piešķiršanai saskaņā ar 1. punkta pirmo daļu;

c)

procedūru, tostarp termiņus un informācijas prasības, vispārīgas iepriekšējas atļaujas piešķiršanai saskaņā ar 1. punkta otro daļu;

d)

nozīmi formulējumam “ilgtermiņā piemēroti iestādes spējai nodrošināt ienākumus”.

Šā punkta pirmās daļas d) apakšpunkta nolūkos regulatīvo tehnisko standartu projektu pilnībā saskaņo ar 78. pantā minēto deleģēto aktu.

EBI līdz 2019. gada 28. decembrim iesniedz minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, pieņemot pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.–14. pantu.”;

39)

regulas 79. pantu groza šādi:

a)

panta virsrakstu aizstāj ar šādu:

“Atskaitījumu no pašu kapitāla un atbilstīgajām saistībām pagaidu nepiemērošana”;

b)

panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.   Ja iestādei ir kapitāla instrumenti vai saistības, kas uzskatāmi par finanšu sektora sabiedrības pašu kapitāla instrumentiem vai par iestādes atbilstīgo saistību instrumentiem, un ja kompetentā iestāde attiecībā uz minēto līdzdalību atzīst, ka tā finansiālas palīdzības operācijas nolūkos ir izveidota, lai reorganizētu minēto sabiedrību vai minēto iestādi un atjaunotu tās dzīvotspēju, kompetentā iestāde var uz laiku nepiemērot noteikumus par atskaitījumiem, kas parasti minētajiem instrumentiem tiktu piemēroti.”;

40)

aiz 79. panta iekļauj šādu pantu:

“79.a pants

Novērtējums par atbilstību pašu kapitāla un atbilstīgo saistību instrumentu nosacījumiem

Novērtējot atbilstību Otrajā daļā noteiktajām prasībām, iestādes ņem vērā ne tikai instrumentu juridisko formu, bet arī to svarīgas iezīmes. Instrumenta svarīgo iezīmju novērtējumā ņem vērā visus pasākumus, kas saistīti ar instrumentiem, pat ja pašu instrumentu noteikumos tie nav skaidri izklāstīti nolūkā konstatēt, ka šādu pasākumu kopējā ekonomiskā ietekme atbilst attiecīgo noteikumu mērķim.”;

41)

regulas 80. pantu groza šādi:

a)

panta virsrakstu aizstāj ar šādu:

“Pašu kapitāla un atbilstīgo saistību instrumentu kvalitātes nepārtraukta pārbaude”;

b)

panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.   EBI uzrauga Savienības iestāžu emitēto pašu kapitāla un atbilstīgo saistību instrumentu kvalitāti un nekavējoties paziņo Komisijai, ja pastāv vērā ņemamas liecības par to, ka minētie instrumenti neatbilst šajā regulā izklāstītajiem attiecīgajiem piemērotības kritērijiem.

Kompetentās iestādes nekavējoties un pēc EBI lūguma nosūta EBI visu informāciju, ko EBI uzskata par vajadzīgu attiecībā uz emitētajiem jaunajiem kapitāla instrumentiem vai jaunajiem saistību veidiem, lai EBI varētu uzraudzīt Savienības iestāžu emitēto pašu kapitāla un atbilstīgo saistību instrumentu kvalitāti.”;

c)

panta 3. punktā ievadfrāzi aizstāj ar šādu:

“3.   EBI sniedz Komisijai tehniskus ieteikumus par jebkādām būtiskām izmaiņām, ko tā uzskata par vajadzīgām, lai definētu pašu kapitāla un atbilstīgās saistības, un kas izriet no:”;

42)

regulas 81. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.   Mazākuma līdzdalībā ietver meitasuzņēmuma pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņu summu, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)

meitasuzņēmums ir kāds no turpmāk minētajiem:

i)

iestāde;

ii)

uzņēmums, kam saskaņā ar spēkā esošajiem valsts tiesību aktiem piemēro šīs regulas un Direktīvas 2013/36/ES prasības;

iii)

starpniecības finanšu pārvaldītājsabiedrība trešā valstī, uz kuru attiecas tikpat stingras prudenciālās prasības kā tās, ko piemēro minētās trešās valsts kredītiestādēm, un ja Komisija ir nolēmusi saskaņā ar 107. panta 4. punktu, ka minētās prudenciālās prasības ir vismaz līdzvērtīgas šīs regulas prudenciālajām prasībām;

b)

meitasuzņēmums ir pilnībā ietverts konsolidācijā, ievērojot Pirmās daļas II sadaļas 2. nodaļu;

c)

šā punkta ievaddaļā minētie pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņi pieder personām, kas nav uzņēmumi, kuri ietverti konsolidācijā, ievērojot Pirmās daļas II sadaļas 2. nodaļu.”;

43)

regulas 82. pantu aizstāj ar šādu:

“82. pants

Atbilstīgs pirmā līmeņa papildu kapitāls, pirmā līmeņa kapitāls, otrā līmeņa kapitāls un atbilstīgs pašu kapitāls

Atbilstīgs pirmā līmeņa papildu kapitāls, pirmā līmeņa kapitāls, otrā līmeņa kapitāls un atbilstīgs pašu kapitāls attiecīgā gadījumā ietver meitasuzņēmuma mazākuma līdzdalību, pirmā līmeņa papildu kapitāla vai otrā līmeņa kapitāla instrumentus, kam pieskaita attiecīgo nesadalīto peļņu un akciju emisijas uzcenojuma kontus, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)

meitasuzņēmums ir vai nu:

i)

iestāde;

ii)

uzņēmums, kam saskaņā ar spēkā esošajiem valsts tiesību aktiem piemēro šīs regulas un Direktīvas 2013/36/ES prasības;

iii)

starpniecības finanšu pārvaldītājsabiedrība trešā valstī, uz kuru attiecas tikpat stingras prudenciālās prasības kā tās, ko piemēro minētās trešās valsts kredītiestādēm, un ja Komisija ir nolēmusi saskaņā ar 107. panta 4. punktu, ka minētās prudenciālās prasības ir vismaz līdzvērtīgas šīs regulas prudenciālajām prasībām;

b)

meitasuzņēmums ir pilnībā ietverts konsolidācijas piemērošanas jomā, ievērojot Pirmās daļas II sadaļas 2. nodaļu;

c)

minētie instrumenti pieder personām, kas nav uzņēmumi, kuri ietverti konsolidācijā, ievērojot Pirmās daļas II sadaļas 2. nodaļu.”;

44)

regulas 83. panta 1. punkta ievadfrāzi aizstāj ar šādu:

“1.   Atbilstīgā pirmā līmeņa papildu kapitālā, pirmā līmeņa kapitālā, otrā līmeņa kapitālā vai atbilstīgā pašu kapitālā līdz 2021. gada 31. decembrim attiecīgā gadījumā ietver īpašam nolūkam dibinātas sabiedrības emitētus pirmā līmeņa papildu kapitāla un otrā līmeņa kapitāla instrumentus, kā arī attiecīgos akciju emisijas uzcenojuma kontus tikai tad, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:”;

45)

iekļauj šādu pantu:

“88.a pants

Kvalificējami atbilstīgo saistību instrumenti

Saistības, ko emitējis meitasuzņēmums, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā un pieder tai pašai noregulējuma grupai, kurai pieder noregulējuma vienība, kvalificē iekļaušanai tādas iestādes konsolidētajos atbilstīgo saistību instrumentos, kurai piemēro 92.a pantu, ar noteikumu, ka ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:

a)

tās ir emitētas saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 45.g panta 2. punkta a) apakšpunktu;

b)

tās ir nopircis esošs akcionārs, kurš nav daļa no tās pašas noregulējuma grupas, tikmēr, kamēr norakstīšanas vai konvertēšanas pilnvaru īstenošana saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 59.–62. pantu neskar noregulējuma vienības īstenoto kontroli pār meitasuzņēmumu;

c)

tās nepārsniedz summu, ko nosaka, no ii) punktā minētās summas atņemot i) punktā minēto summu:

i)

saistību summa, kas emitēta noregulējuma vienībai un ko šī noregulējuma vienība ir nopirkusi vai nu tieši vai netieši ar citu tās pašas noregulējuma grupas vienību starpniecību, un pašu kapitāla instrumentu summa, ko emitē saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 45.g panta 2. punkta b) apakšpunktu;

ii)

summa, kas prasīta saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 45.f panta 1. punktu.”;

46)

regulas 92. pantu groza šādi:

a)

panta 1. punktā pievieno šādu apakšpunktu:

“d)

sviras rādītājs 3 % apmērā.”;

b)

iekļauj šādu punktu:

“1.a   Papildus prasībai, kas noteikta šā panta 1. punkta d) apakšpunktā, G-SNI uztur sviras rādītāja rezervi, kura vienāda ar šīs regulas 429. panta 4. punktā minēto G-SNI kopējās riska darījumu vērtības mēru, kas reizināts ar 50 % no G-SNI rezerves likmes, kāda piemērojama G-SNI saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 131. pantu.

G-SNI ievēro sviras rādītāja rezerves prasību tikai attiecībā uz pirmā līmeņa pamata kapitālu. Pirmā līmeņa kapitālu, ko izmanto, lai ievērotu sviras rādītāja rezerves prasību, neizmanto, lai ievērotu kādu no tādām ar sviru pamatotām prasībām, kas noteiktas šajā regulā un Direktīvā 2013/36/ES, ja vien tajās nav skaidri paredzēts citādi.

Ja G-SNI neievēro sviras rādītāja rezerves prasību, tai piemēro kapitāla saglabāšanas prasību saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 141.b pantu.

Ja G-SNI vienlaikus neievēro sviras rādītāja rezerves prasību un apvienoto rezervju prasību, kā definēts Direktīvas 2013/36/ES 128. panta 6) punktā, tai piemēro augstāko no kapitāla saglabāšanas prasībām saskaņā ar minētās direktīvas 141. un 141.b pantu.”;

c)

panta 3. punktu groza šādi:

i)

punkta b) un c) apakšpunktu aizstāj ar šādiem:

“b)

pašu kapitāla prasības iestādes tirdzniecības portfeļa darījumiem attiecībā uz:

i)

tirgus risku, ko nosaka saskaņā ar šīs daļas IV sadaļu, izņemot pieejas, kuras izklāstītas minētās sadaļas 1.a un 1.b nodaļā;

ii)

lieliem riska darījumiem, kas pārsniedz 395.–401. pantā norādītos ierobežojumus, ciktāl iestādei ir atļauts pārsniegt minētos ierobežojumus, ko nosaka saskaņā ar Ceturto daļu;

c)

pašu kapitāla prasības tirgus risku, ko nosaka saskaņā ar šīs daļas IV sadaļu, izņemot pieejas, kas izklāstītas minētās sadaļas 1.a un 1.b nodaļā, attiecībā uz visiem uzņēmējdarbības veidiem, uz kuriem attiecas valūtas maiņas risks vai ar precēm saistīti riski;”;

ii)

iekļauj šādu apakšpunktu:

“ca)

pašu kapitāla prasības, ko aprēķina saskaņā ar šīs daļas V sadaļu, izņemot 379. pantu attiecībā uz norēķinu risku;”;

47)

iekļauj šādus pantus:

“92a. pants

Pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasība G-SNI

1.   Ņemot vērā 93. un 94. pantu un izņēmumus, kas minēti šā panta 2. punktā, iestādes, kas apzinātas kā noregulējuma vienības un kas ir G-SNI vai daļa no G-SNI, vienmēr nodrošina atbilstību šādām pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasībām:

a)

uz risku balstīts rādītājs 18 %, kas raksturo iestādes pašu kapitālu un atbilstīgās saistības un ir izteikts kā kopējās riska darījumu vērtības procents, kas aprēķināts saskaņā ar 92. panta 3. un 4. punktu;

b)

uz risku nebalstīts rādītājs 6,75 %, kas raksturo iestādes pašu kapitālu un atbilstīgās saistības un ir izteikts kā procents no kopējās riska darījumu vērtības mēra, kas minēts 429. panta 4. punktā.

2.   Prasības, kas paredzētas 1. punktā, nepiemēro šādos gadījumos:

a)

trīs gadus pēc dienas, kad iestāde vai grupa, kurai iestāde pieder, ir apzināta kā G-SNI;

b)

divus gadus pēc dienas, kad noregulējuma iestāde ir piemērojusi iekšējās rekapitalizācijas instrumentu saskaņā ar Direktīvu 2014/59/ES;

c)

divus gadus pēc dienas, kad noregulējuma vienība ir ieviesusi alternatīvu privātā sektora pasākumu, kurš minēts Direktīvas 2014/59/ES 32. panta 1. punkta b) apakšpunktā un ar kuru kapitāla instrumenti un citas saistības tiek norakstītas vai pārvērstas pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņos, lai rekapitalizētu noregulējuma vienību, nepiemērojot noregulējuma instrumentus.

3.   Ja kopsumma, kas izriet no šā panta 1. punkta a) apakšpunktā noteiktās prasības piemērošanas katrai noregulējuma vienībai tajā pašā G-SNI, pārsniedz pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasību, kas aprēķināta saskaņā ar šīs regulas 12.a pantu, ES mātes iestādes noregulējuma iestāde pēc apspriešanās ar citām attiecīgajām noregulējuma iestādēm var rīkoties saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 45.d panta 4. punktu vai 45.h panta 1. punktu.

92b. pants

Pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasība ārpussavienības G-SNI

1.   Iestādes, kas ir ārpussavienības G-SNI būtiski meitasuzņēmumi un nav noregulējuma vienības, vienmēr atbilst pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasībām, kas līdzvērtīgas 90 % no pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasībām, kuras paredzētas 92.a pantā.

2.   Lai nodrošinātu atbilstību 1. punkta prasībām, pirmā līmeņa papildu kapitālu, otrā līmeņa kapitālu un atbilstīgo saistību instrumentus ņem vērā tikai tad, ja minētie instrumenti pieder ārpussavienības G-SNI galvenajam mātesuzņēmumam un ir emitēti tieši vai netieši caur citām tās pašas grupas struktūrām, ar noteikumu, ka visas minētās struktūras veic uzņēmējdarbību tajā pašā trešā valstī, kur minētais galvenais mātesuzņēmums, vai kādā dalībvalstī.

3.   Vērtējot atbilstību 1. punktam, atbilstīgu saistību instrumentu ņem vērā tikai tad, ja tas atbilst visiem šādiem papildu nosacījumiem:

a)

parastās maksātnespējas procedūras gadījumā, kā definēts Direktīvas 2014/59/ES 2. panta 1. punkta 47) apakšpunktā, prasījumam, kas izriet no saistībām, ir zemāka vērtība nekā prasījumiem, kas izriet saistībām, kuras neatbilst šā panta 2. punktā izklāstītajiem nosacījumiem un kuras nevar kvalificēt kā pašu kapitālu;

b)

uz to attiecas norakstīšanas vai konvertēšanas pilnvaras saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 59.–62. pantu.”;

48)

regulas 94. pantu aizstāj ar šādu:

“94. pants

Izņēmums attiecībā uz maziem tirdzniecības portfeļa darījumiem

1.   Atkāpjoties no 92. panta 3. punkta b) apakšpunkta, iestādes var aprēķināt pašu kapitāla prasību attiecībā uz saviem tirdzniecības portfeļa darījumiem saskaņā ar šā panta 2. punktu, ar noteikumu, ka iestādes bilances un ārpusbilances tirdzniecības portfeļa darījumu apmērs nepārsniedz abas turpmāk minētās robežvērtības, pamatojoties uz novērtējumu, ko veic katru mēnesi, izmantojot mēneša pēdējās dienas datus:

a)

5 % no iestādes kopējiem aktīviem;

b)

EUR 50 miljoni.

2.   Ja ir izpildīti abi 1. punkta a) un b) apakšpunktā izklāstītie nosacījumi, iestādes var aprēķināt pašu kapitāla prasību attiecībā uz tirdzniecības portfeļa darījumiem šādi:

a)

attiecībā uz līgumiem, kas uzskaitīti II pielikuma 1. punktā, līgumiem, kas saistīti ar minētā pielikuma 3. punktā minētajiem kapitāla vērtspapīriem, un kredītu atvasinātajiem instrumentiem, iestādes var atbrīvot minētās pozīcijas no pašu kapitāla prasības, kas minēta 92. panta 3. punkta b) apakšpunktā;

b)

attiecībā uz tirdzniecības portfeļa pozīcijām, kas nav minētas šā punkta a) apakšpunktā, iestādes var aizstāt pašu kapitāla prasību, kas minēta 92. panta 3. punkta b) apakšpunktā, ar prasību, kas aprēķināta saskaņā ar 92. panta 3. punkta a) apakšpunktu.

3.   Iestādes aprēķina bilances un ārpusbilances tirdzniecības portfeļa darījumu apmēru 1. punkta nolūkos, pamatojoties uz katra mēneša pēdējās dienas datiem un ievērojot šādas prasības:

a)

visas pozīcijas, kas piesaistītas tirdzniecības portfelim saskaņā ar 104. pantu, iekļauj aprēķinā, izņemot turpmāk minēto:

i)

pozīcijas, kas attiecas uz valūtas maiņu un precēm;

ii)

kredīta atvasināto instrumentu pozīcijas, kas atzītas kā iekšējās riska ierobežošanas pozīcijas netirdzniecības portfeļa kredītriska darījumos vai darījuma partnera riska darījumos, un kredītu atvasināto instrumentu darījumi, kas pilnībā izlīdzina minēto iekšējo riska ierobežošanas pozīciju tirgus risku, kā minēts 106. panta 3. punktā;

b)

visas pozīcijas, kas iekļautas aprēķinā saskaņā ar a) apakšpunktu, vērtē pēc to tirgus vērtības minētajā konkrētajā datumā; ja kādas pozīcijas tirgus vērtība konkrētā datumā nav pieejama, iestādes izmanto šīs pozīcijas patieso vērtību minētajā datumā; ja kādas pozīcijas tirgus vērtība un patiesā vērtība konkrētajā datumā nav pieejamas, iestādes izmanto minētās pozīcijas jaunāko tirgus vērtību vai patieso vērtību;

c)

garo pozīciju absolūto vērtību summē ar īso pozīciju absolūto vērtību.

4.   Ja ir izpildīti abi šā panta 1. punkta a) un b) apakšpunktos izklāstītie nosacījumi, tad neatkarīgi no Direktīvas 2013/36/ES 74. un 83. pantā izklāstītajiem pienākumiem šīs regulas 102. panta 3. un 4. punktu un 103. un 104. b pantu nepiemēro.

5.   Iestādes informē kompetentās iestādes, kad tās aprēķina vai pārtrauc aprēķināt pašu kapitāla prasības saviem tirdzniecības portfeļa darījumiem saskaņā ar 2. punktu.

6.   Iestāde, kas vairs neatbilst vienam vai vairākiem no 1. punktā izklāstītajiem nosacījumiem, nekavējoties par to informē kompetento iestādi.

7.   Iestāde pārtrauc aprēķināt pašu kapitāla prasības tirdzniecības portfeļa darījumiem saskaņā ar 2. punktu trīs mēnešu laikā vienā no šādiem notikumiem:

a)

iestāde trīs mēnešus pēc kārtas neatbilst 1. punkta a) vai b) apakšpunktā izklāstītajiem nosacījumiem;

b)

iestāde vairāk nekā sešus mēnešus pēdējo 12 mēnešu laikā neatbilst 1. punkta a) vai b) apakšpunktā izklāstītajiem nosacījumiem.

8.   Ja iestāde ir pārtraukusi aprēķināt pašu kapitāla prasības tirdzniecības portfeļa darījumiem saskaņā ar šo pantu, tā drīkst aprēķināt pašu kapitāla prasības tirdzniecības portfeļa darījumiem saskaņā ar šo pantu tikai tad, ja tā kompetentajai iestādei pierāda, ka visi 1. punktā izklāstītie nosacījumi ir izpildīti vienu pilnu gadu bez pārtraukuma.

9.   Iestādes neizveido, nepērk vai nepārdod tirdzniecības portfeļa pozīciju tikai tādēļ vien, lai ikmēneša novērtējuma laikā izpildītu kādu no 1. punktā izklāstītajiem nosacījumiem.”;

49)

Trešās daļas I sadaļas 2. nodaļu svītro;

50)

regulas 102. pantu groza šādi:

a)

panta 2., 3. un 4. punktu aizstāj ar šādiem:

“2.   Tirdzniecības nolūks ir jāpierāda, pamatojoties uz stratēģijām, politiku un procedūrām, ko iestāde izveidojusi, lai saskaņā ar 103., 104. un 104.a pantu pārvaldītu pozīciju vai portfeli.

3.   Iestādes izveido un uztur sistēmas un kontroles savu tirdzniecības portfeļu pārvaldībai saskaņā ar 103. pantu.

4.   Regulas 430.b panta 3. punktā izklāstītās pārskatu sniegšanas prasības nolūkos tirdzniecības portfeļa pozīcijas piesaista tirdzniecības nodaļām, kas izveidotas saskaņā ar 104.b pantu.”;

b)

pievieno šādus punktus:

“5.   Uz tirdzniecības portfeļa pozīcijām attiecas piesardzīgas vērtēšanas prasības, kas noteiktas 105. pantā.

6.   Iestādes iekšējām riska ierobežošanas pozīcijām piemēro 106. pantu.”;

51)

regulas 103. pantu aizstāj ar šādu:

“103. pants

Tirdzniecības portfeļa pārvaldība

1.   Iestādēm ir ieviesta skaidri noteikta politika un procedūras tirdzniecības portfeļa vispārējai pārvaldībai. Minētajā politikā un procedūrās nosaka vismaz:

a)

darbības, kuras iestāde uzskata par tirdzniecības darījumiem un kuras veido daļu no tirdzniecības portfeļa pašu kapitāla prasības vajadzībām;

b)

apmēru, kādā pozīcija var tikt ik dienas vērtēta pēc tirgus cenas ar atsauci uz aktīvu, likvīdu divvirzienu tirgu;

c)

attiecībā uz pozīcijām, ko novērtē pēc modeļa – to, ciktāl iestāde spēj:

i)

identificēt visus pozīcijas būtiskos riskus;

ii)

ierobežot visus pozīcijas būtiskos riskus ar instrumentiem, kuriem pastāv aktīvs, likvīds divvirzienu tirgus;

iii)

iegūt ticamas aplēses galvenajiem modelī izmantotajiem pieņēmumiem un parametriem;

d)

apmēru, kādā iestāde var un tai vajadzīgs veikt vērtējumus pozīcijai, ko konsekventā veidā var validēt ārēji;

e)

apmēru, kādā juridiskie ierobežojumi vai citas operacionālās prasības varētu kavēt iestādes spēju veikt pozīcijas likvidāciju vai riska ierobežošanu īsā termiņā;

f)

apmēru, kādā iestāde var un tai vajag aktīvi pārvaldīt pozīciju riskus tās ar tirdzniecību saistītajā darbībā;

g)

apmēru, kādā iestāde var pārklasificēt risku vai pozīcijas no netirdzniecības uz tirdzniecības portfeli, un prasības šādai pārklasificēšanai, kā minēts 104.a pantā.

2.   Pārvaldot savas pozīcijas vai pozīciju portfeļus tirdzniecības portfelī, iestāde nodrošina atbilstību visām šādām prasībām:

a)

iestādei tirdzniecības portfelī ir ieviesta skaidri dokumentēta pozīciju vai portfeļu tirdzniecības stratēģija, ko apstiprina augstākā vadība un kas ietver paredzamo turēšanas periodu;

b)

iestādei ir ieviesta skaidri noteikta politika un procedūras pozīciju vai portfeļu aktīvai pārvaldībai tirdzniecības portfelī; minētā politika un procedūras ietver:

i)

to, kuras pozīcijas vai pozīciju portfeļus var izveidot katra tirdzniecības nodaļa vai attiecīgā gadījumā – izraudzīti dīleri;

ii)

pozīcijas limitu noteikšanu un to atbilstības uzraudzību;

iii)

nodrošināšanu, ka dīleriem ir tiesības patstāvīgi lemt par pozīciju izveidošanu un pārvaldību saskaņā ar noteiktajiem limitiem un apstiprināto stratēģiju;

iv)

nodrošināšanu, ka par pozīcijām tiek paziņots augstākajai vadībai, un šādi ziņojumi ir iestādes riska pārvaldības procesa sastāvdaļa;

v)

nodrošināšanu, ka pozīcijas tiek aktīvi uzraudzītas, atsaucoties uz tirgus informācijas avotiem, un tiek veikts novērtējums par pozīcijas vai tās komponentu risku tirgojamību vai risku ierobežošanas spēju, tostarp novērtējums par tirgus datu kvalitāti un pieejamību vērtēšanas procesā, tirgus apgrozījuma līmeni, kā arī tirgū tirgoto pozīciju lielumu;

vi)

krāpšanas aktīvas apkarošanas procedūras un kontroles;

c)

iestādei ir ieviesta skaidri noteikta politika un procedūras, lai uzraudzītu pozīciju atbilstību iestādes tirdzniecības stratēģijai, tostarp apgrozījuma un tādu pozīciju uzraudzību, kurām ir pārsniegts sākotnēji plānotais turēšanas periods.”;

52)

regulas 104. panta 2. punktu svītro;

53)

iekļauj šādus pantus:

“104.a pants

Pozīcijas pārklasificēšana

1.   Iestādes ievieš skaidri izstrādātu politiku, lai varētu apzināt ārkārtas apstākļus, kas pamato tirdzniecības portfeļa pozīcijas pārklasificēšanu par netirdzniecības portfeļa pozīciju vai otrādi – netirdzniecības portfeļa pozīcijas pārklasificēšanu par tirdzniecības portfeļa pozīciju, lai noteiktu savas pašu kapitāla prasības, ievērojot kompetento iestāžu prasības. Iestādes pārskata minēto politiku vismaz reizi gadā.

EBI pārrauga dažādās uzraudzības prakses un līdz 2024. gada 28. jūnijam saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 16. pantu izdod pamatnostādnes par to, kas ir ārkārtas apstākļi šā panta pirmās daļas nozīmē. Līdz brīdim, kad EBI izdod minētās pamatnostādnes, kompetentās iestādes EBI sniedz informāciju un pamatojumu par to lēmumiem atļaut vai ne kādai iestādei pārklasificēt pozīciju, kā minēts šā panta 2. punktā.

2.   Kompetentās iestādes piešķir atļauju pārklasificēt tirdzniecības portfeļa pozīciju par netirdzniecības portfeļa pozīciju vai otrādi – netirdzniecības portfeļa pozīciju par tirdzniecības portfeļa pozīciju, lai noteiktu savas pašu kapitāla prasības, vienīgi tad, ja iestāde ir iesniegusi kompetentajām iestādēm rakstiskus pierādījumus, ka tās lēmums pārklasificēt minēto pozīciju izriet no ārkārtas apstākļiem, kas atbilst iestādes saskaņā ar šā panta 1. punktu izstrādātajai politikai. Šajā nolūkā iestāde iesniedz pietiekamus pierādījumus, ka minētā pozīcija vairs neatbilst nosacījumiem, lai to klasificētu kā tirdzniecības portfeļa vai netirdzniecības portfeļa pozīciju saskaņā ar 104. pantu.

Pirmajā daļā minēto lēmumu apstiprina vadības struktūra.

3.   Ja kompetentā iestāde ir devusi atļauju pārklasificēt pozīciju saskaņā ar 2. punktu, iestāde, kas saņēmusi minēto atļauju:

a)

nekavējoties publisko

i)

informāciju par to, ka tās pozīcija ir pārklasificēta; un

ii)

ja minētās pārklasifikācijas rezultātā ir samazinājušās iestādes pašu kapitāla prasības, – minētā samazinājuma lielumu; un

b)

ja minētās pārklasifikācijas rezultātā ir samazinājušās iestādes pašu kapitāla prasības, šo rezultātu neatzīst līdz brīdim, kad iestājas šīs pozīcijas termiņš, ja vien attiecīgās iestādes kompetentā iestāde nedod atļauju šo rezultātu atzīt jau agrākā datumā.

4.   Iestāde neto izmaiņas savu pašu kapitāla prasību apjomā, kas izriet no pozīcijas pārklasificēšanas, aprēķina kā starpību starp pašu kapitāla prasībām uzreiz pēc pārklasifikācijas un pašu kapitāla prasībām īsi pirms pārklasifikācijas, katru no šiem rādījumiem aprēķinot saskaņā ar 92. pantu. Aprēķinā neņem vērā nekādu citu faktoru ietekmi, kuri nav saistīti ar pārklasifikāciju.

5.   Pozīcijas pārklasificēšana saskaņā ar šo pantu ir neatsaucama.

104.b pants

Prasības tirdzniecības nodaļai

1.   Regulas 430.b panta 3. punktā izklāstīto pārskatu sniegšanas prasību nolūkos iestādes izveido tirdzniecības nodaļas un piesaista katru savu tirdzniecības portfeļa pozīciju kādai no minētajām tirdzniecības nodaļām. Tirdzniecības portfeļa pozīcijas piesaista tai pašai tirdzniecības nodaļai vienīgi tad, ja tās atbilst tirdzniecības nodaļas saskaņotajai uzņēmējdarbības stratēģijai un tiek konsekventi pārvaldītas un uzraudzītas saskaņā ar šā panta 2. punktu.

2.   Iestāžu tirdzniecības nodaļas vienmēr atbilst visām šādām prasībām:

a)

katrai tirdzniecības nodaļai ir skaidra un atšķirīga uzņēmējdarbības stratēģija un riska pārvaldības struktūra, kas ir atbilstoša tās uzņēmējdarbības stratēģijai;

b)

katrai tirdzniecības nodaļai ir skaidra organizatoriskā struktūra; pozīcijas katrā tirdzniecības nodaļā pārvalda iestādē izraudzīti dīleri; katram dīlerim tirdzniecības nodaļā ir konkrēti pienākumi; katru dīleri piesaista tikai vienai tirdzniecības nodaļai;

c)

katrā tirdzniecības nodaļā nosaka pozīciju limitus saskaņā ar minētās tirdzniecības nodaļas uzņēmējdarbības stratēģiju;

d)

pārskatus par darbībām, ienesīgumu, riska pārvaldību un reglamentējošām prasībām tirdzniecības nodaļas līmenī sagatavo vismaz reizi nedēļā un regulāri iesniedz vadības struktūrai;

e)

katrai tirdzniecības nodaļai ir skaidrs gada darbības plāns, tostarp detalizēti izstrādāta atalgojuma politika, kuras pamatā ir piemēroti kritēriji, ko izmanto darba rezultātu mērīšanai;

f)

katru mēnesi par katru tirdzniecības nodaļu tiek sagatavoti un kompetentajām iestādēm darīti pieejami pārskati par pozīcijām ar drīzu galatermiņu, vienas dienas un ikdienas tirdzniecības ierobežojumu pārkāpumiem un pasākumiem, ko iestāde veikusi, lai novērstu minētos pārkāpumus, kā arī novērtējumi par tirgus likviditāti.

3.   Atkāpjoties no 2. punkta b) apakšpunkta, iestāde var dīleri piesaistīt vairāk nekā vienai tirdzniecības nodaļai, ar noteikumu, ka iestāde savai kompetentajai iestādei pārliecinoši pierādījusi, ka piesaistīšana ir veikta uzņēmējdarbības vai resursu apsvērumu dēļ un piesaistīšanas rezultātā saglabājas citas šajā pantā izklāstītās kvalitatīvās prasības, kas ir piemērojamas dīleriem un tirdzniecības nodaļām.

4.   Iestādes informē kompetentās iestādes par veidu, kā tās izpilda 2. punkta prasības. Kompetentās iestādes var prasīt iestādei izmainīt tirdzniecības nodaļu struktūru vai organizāciju, lai izpildītu šā panta prasības.”;

54)

regulas 105. pantu groza šādi:

a)

panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.   Visām tirdzniecības portfeļa pozīcijām un netirdzniecības portfeļa pozīcijām, kas novērtētas pēc to patiesās vērtības, piemēro piesardzīgas vērtēšanas standartus, kā norādīts šajā pantā. Iestādes jo īpaši nodrošina, ka to tirdzniecības portfeļa pozīciju piesardzīgai novērtēšanai ir atbilstīga noteiktības pakāpe, ņemot vērā tirdzniecības portfeļa pozīciju un netirdzniecības portfeļa pozīciju, kas novērtētas pēc to patiesās vērtības, dinamisko būtību, prudenciālās atbilstības prasības un kapitāla prasību lietošanas veidu un mērķi attiecībā uz tirdzniecības portfeļa pozīcijām un netirdzniecības portfeļa pozīcijām, kas novērtētas pēc to patiesās vērtības.”;

b)

panta 3. un 4. punktu aizstāj ar šādiem:

“3.   Iestādes vismaz reizi dienā pārvērtē tirdzniecības portfeļa pozīcijas pēc to patiesās vērtības. Izmaiņas minēto pozīciju vērtībā paziņo iestādes peļņas un zaudējumu pārskatā.

4.   Iestādes, kad tas iespējams, tirdzniecības portfeļa pozīcijas un netirdzniecības portfeļa pozīcijas, kas novērtētas pēc to patiesās vērtības, vērtē pēc tirgus cenas, arī tad, kad minētajām pozīcijām piemēro attiecīgās kapitāla prasības.”;

c)

panta 6. punktu aizstāj ar šādu:

“6.   Ja novērtēšana pēc tirgus cenas nav iespējama, iestādes piesardzīgi veic savu pozīciju un portfeļu novērtēšanu pēc modeļa, tostarp, kad tās aprēķina pašu kapitāla prasības tirdzniecības portfeļa pozīcijām un netirdzniecības portfeļa pozīcijām, kas novērtētas pēc to patiesās vērtības.”;

d)

panta 7. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:

“Pirmās daļas d) apakšpunkta nolūkos modeli izstrādā vai apstiprina, neiesaistot tirdzniecības nodaļu, un to pārbauda neatkarīgi, ietverot matemātisko aprēķinu, pieņēmumu un programmatūras ieviešanas validāciju.”;

e)

panta 11. punktā a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“a)

papildu laiks, kas būtu nepieciešams, lai slēgtu pozīciju vai ierobežotu riskus, kuri piemīt pozīcijai, pārsniedzot likviditātes periodus, kas piesaistīti pozīcijas riska faktoriem saskaņā ar 325.bd pantu;”;

55)

regulas 106. pantu groza šādi:

a)

panta 2. un 3. punktu aizstāj ar šādiem:

“2.   Šā panta 1. punktā izklāstītās prasības piemēro, neskarot prasības, kas piemērojamas netirdzniecības portfeļa vai attiecīgā gadījumā – tirdzniecības portfeļa – pozīcijai, kurai ierobežo risku.

3.   Ja iestāde ierobežo netirdzniecības portfeļa kredītriska riska darījumu vai darījuma partnera riska darījumu, izmantojot kredītu atvasināto instrumentu, kas iegrāmatots tās tirdzniecības portfelī, minēto kredītu atvasinātā instrumenta pozīciju atzīst kā iekšējā riska ierobežošanu netirdzniecības portfeļa kredītriska riska darījumam vai darījuma partnera riska darījumam, lai aprēķinātu riska darījumu riska svērtās vērtības, kas minētas 92. panta 3. punkta a) apakšpunktā, ja iestāde slēdz citu kredītu atvasinātā instrumenta darījumu ar piemērotu trešās personas aizsardzības devēju, kurš atbilst prasībām attiecībā uz netirdzniecības portfeļa nefondēto kredītaizsardzību un pilnībā izlīdzina iekšējo risku ierobežošanas pozīciju tirgus risku.

Gan iekšējā riska ierobežošanu, kas atzīta saskaņā ar pirmo daļu, gan kredītu atvasināto instrumentu, kas noslēgts ar trešo personu, iekļauj tirdzniecības portfelī, lai aprēķinātu pašu kapitāla prasības tirgus riskam.”;

b)

pievieno šādus punktus:

“4.   Ja iestāde ierobežo netirdzniecības portfeļa kapitāla vērtspapīru riska darījumu, izmantojot kapitāla vērtspapīru atvasināto instrumentu, kas iegrāmatots tās tirdzniecības portfelī, minētā kapitāla vērtspapīru atvasinātā instrumenta pozīciju atzīst par netirdzniecības portfeļa kapitāla vērtspapīru riska darījumu iekšējo risku ierobežošanas pozīciju nolūkā aprēķināt riska darījumu riska svērtās vērtības, kas minētas 92. panta 3. punkta a) apakšpunktā, gadījumos, kad iestāde slēdz citu kapitāla vērtspapīru atvasināto instrumentu darījumu ar piemērotu trešās personas aizsardzības devēju, kurš atbilst prasībām attiecībā uz netirdzniecības portfeļa nefondēto kredītaizsardzību un pilnībā izlīdzina minēto iekšējo risku ierobežošanas pozīciju tirgus risku.

Gan iekšējā riska ierobežošanu, kas atzīta saskaņā ar pirmo daļu, gan kapitāla vērtspapīru atvasināto instrumentu darījumu, kas noslēgts ar piemērotu trešās personas aizsardzības devēju, iekļauj tirdzniecības portfelī, lai aprēķinātu pašu kapitāla prasības tirgus riskam.

5.   Ja iestāde ierobežo netirdzniecības portfeļa procenta likmju riska riska darījumiem, izmantojot procenta likmju riska pozīciju, kas iegrāmatota tās tirdzniecības portfelī, minēto procenta likmju riska pozīciju uzskata par iekšējā riska ierobežošanu, lai novērtētu procentu likmju riskus, ko rada netirdzniecības pozīcijas saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 84. un 98. pantu, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)

minētā pozīcija ir piesaistīta atsevišķam portfelim no citas tirdzniecības portfeļa pozīcijas, kuras uzņēmējdarbības stratēģija paredz vienīgi tirgus riska pārvaldīšanu un mazināšanu iekšējai riska ierobežošanai procentu likmju riska riska darījumos; šajā nolūkā iestāde minētajam portfelim var piesaistīt citas procenta likmju riska pozīcijas, kas izveidotas ar trešām personām vai pašas iestādes tirdzniecības portfelī, ja vien iestāde pilnībā izlīdzina tirgus risku ko rada minēto procenta likmju riska pozīcijas, kas pašas iestādes tirdzniecības portfelī iekļautas, iesaistoties pretējās procenta likmju riska pozīcijās ar trešām personām;

b)

430.b panta 3. punktā izklāstītās pārskatu sniegšanas prasības nolūkos minētā pozīcija ir piesaistīta tirdzniecības nodaļai, kura izveidota saskaņā ar 104.b pantu un kuras uzņēmējdarbības stratēģija paredz vienīgi tirgus riska pārvaldīšanu un mazināšanu iekšējām riska ierobežošanas pozīcijām procentu likmju riska darījumos; šajā nolūkā minētā tirdzniecības nodaļa var izveidot citas procentu likmju riska pozīcijas ar trešām personām vai citām iestādes tirdzniecības nodaļām, ja vien minētās citas tirdzniecības nodaļas pilnībā kompensē tirgus risku, ko rada minētās citas procentu likmju riska pozīcijas, izveidojot pretējas procentu likmju riska pozīcijas ar trešām personām;

c)

iestāde pilnībā dokumentē, kā katra pozīcija mazina procentu likmju risku, ko rada netirdzniecības portfeļa pozīcijas, to prasību vajadzībām, kas noteiktas Direktīvas 2013/36/ES 84. un 98. pantā.

6.   Tirgus riska pašu kapitāla prasības visām tām pozīcijām, kas piesaistītas atsevišķam portfelim, kā minēts 5. punkta a) apakšpunktā, aprēķina katrai atsevišķi, un tās ir papildus pašu kapitāla prasībām citām tirdzniecības portfeļa pozīcijām.

7.   Regulas 430.b pantā izklāstītās pārskatu sniegšanas prasības nolūkos aprēķins tirgus riska pašu kapitāla prasībām visām tām pozīcijām, kas piesaistītas atsevišķam portfelim, kā minēts šā panta 5. punkta a) apakšpunktā, vai piesaistītas vai izveidotas šā panta 5. punkta b) apakšpunktā minētajā tirdzniecības nodaļā, attiecīgā gadījumā tiek veikts katrai atsevišķi kā atsevišķus portfeļus, un tas ir papildus pašu kapitāla prasību aprēķinam citām tirdzniecības portfeļa pozīcijām.”;

56)

regulas 107. panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3.   Šīs regulas nolūkos riska darījumus ar trešo valstu ieguldījumu brokeru sabiedrībām, trešo valstu kredītiestādēm un trešo valstu biržām uzskata par riska darījumiem ar iestādēm vienīgi tad, ja trešā valsts attiecībā uz minēto struktūru piemēro tādas prudenciālās un uzraudzības prasības, kas ir vismaz līdzvērtīgas Savienībā piemērotajām prasībām.”;

57)

regulas 117. panta 2. punktu groza šādi:

a)

panta 2. punktam pievieno šādus apakšpunktus:

“o)

Starptautiskā attīstības asociācija;

p)

Āzijas Infrastruktūras investīciju banka.”;

b)

pievieno šādu daļu:

“Komisija ir pilnvarota grozīt šo regulu, pieņemot deleģētos aktus saskaņā ar 462. pantu, lai saskaņā ar starptautiskajiem standartiem grozītu pirmajā daļā minēto daudzpusējo attīstības banku sarakstu.”;

58)

regulas 118. panta a) punktu aizstāj ar šādu:

“a)

Eiropas Savienība un Eiropas Atomenerģijas kopiena;”;

59)

regulas 123. pantā pievieno šādu daļu:

“Riska darījumiem, kas radušies tādu aizdevumu dēļ, ko kredītiestāde ir izsniegusi pensionāriem vai darba ņēmējiem ar beztermiņa darba līgumu pret nodrošinājumu, saskaņā ar kuru tiek veikta aizņēmēja pensijas vai algas daļas beznosacījuma pārskaitīšana uz minēto kredītiestādi, piemēro riska pakāpi 35 % apmērā, ar noteikumu, ka ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:

a)

lai atmaksātu aizdevumu, aizņēmējs bez nosacījumiem pilnvaro pensiju fondu vai darba devēju uz attiecīgo kredītiestādi veikt tiešos maksājumus, atskaitot mēneša aizdevuma maksājumus no aizņēmēja mēneša pensijas vai algas;

b)

aizņēmēja nāves, darbnespējas, bezdarba vai neto mēneša pensijas vai algas samazinājuma riski ir pienācīgi segti ar apdrošināšanas polisi, ko aizņēmējs parakstījis par labu attiecīgajai kredītiestādei;

c)

mēneša maksājumi, kas aizņēmējam jāmaksā par visiem aizņēmumiem, kuri izpilda a) un b) apakšpunktā izklāstītos nosacījumus, kopumā nepārsniedz 20 % no aizņēmēja neto mēneša pensijas vai algas;

d)

maksimālais aizdevuma sākotnējais termiņš ir vienāds ar vai mazāks par desmit gadiem.”;

60)

regulas 124. pantu aizstāj ar šādu:

“124. pants

Riska darījumi, kas nodrošināti ar hipotēkām uz nekustamo īpašumu

1.   Riska darījumam vai jebkurai riska darījuma daļai, kas ir pilnībā nodrošināta ar nekustamā īpašuma hipotēku, piešķir 100 % riska pakāpi, ja nav izpildīti 125. vai 126. pantā izklāstītie nosacījumi, izņemot jebkuru riska darījuma daļu, kuru klasificē cita riska darījumu kategorijā. Riska darījuma daļai, kura pārsniedz ar hipotēku nodrošināto nekustamā īpašuma vērtību, piešķir riska pakāpi, kas piemērojama iesaistītā darījumu partnera nenodrošinātajiem riska darījumiem.

Tā riska darījuma daļa, kas tiek uztverta kā pilnībā nodrošināta ar nekustamo īpašumu, nav lielāka par attiecīgā nekustamā īpašuma ķīlas tirgus vērtību vai – dalībvalstīs, kas tiesību aktu vai regulatīvos noteikumos ir paredzējušas stingrus kritērijus attiecībā uz hipotekārās vērtības novērtēšanu, – hipotekāro vērtību.

1.a   Dalībvalstis norīko iestādi, kas atbild par 2. punkta piemērošanu. Minētā iestāde ir kompetentā iestāde vai norīkotā iestāde.

Ja iestāde, ko dalībvalsts ir norīkojusi šā panta piemērošanai, ir kompetentā iestāde, tā nodrošina, lai attiecīgās valsts struktūras un iestādes, kurām ir makroprudenciālās pilnvaras, būtu pienācīgi informētas par kompetentās iestādes nodomu izmantot šo pantu un tiktu atbilstīgi iesaistītas ar finanšu stabilitāti saistīto bažu novērtēšanā attiecīgās iestādes dalībvalstī saskaņā ar 2. punktu.

Ja iestāde, ko dalībvalsts ir norīkojusi šā panta piemērošanai, ir iestāde, kas atšķiras no kompetentās iestādes, dalībvalstis pieņem noteikumus, kuri nepieciešami, lai nodrošinātu pienācīgu koordināciju un informācijas apmaiņu starp kompetento iestādi un norīkoto iestādi šā panta pienācīgas piemērošanas nolūkā. Konkrēti, iestādēm izvirza prasību cieši sadarboties un apmainīties ar visu informāciju, kas var būt nepieciešama, lai pienācīgi tiktu pildīti pienākumi, kas norīkotajai iestādei noteikti, ievērojot šo pantu. Minētās sadarbības mērķis ir izvairīties no jebkādas dubultas vai nesaskaņotas darbības starp kompetento iestādi un norīkoto iestādi, kā arī nodrošināt, lai tiktu pienācīgi ņemta vērā mijiedarbība ar citiem pasākumiem, jo īpaši tiem, kas tiek veikti saskaņā ar šīs regulas 458. pantu un Direktīvas 2013/36/ES 133. pantu.

2.   Pamatojoties uz datiem, kas apkopoti saskaņā ar 430.a pantu, un jebkādiem citiem attiecīgiem rādītājiem, saskaņā ar šā panta 1.a punktu norīkotā iestāde periodiski un vismaz reizi gadā novērtē, vai 35 % riska pakāpe attiecībā uz riska darījumiem ar vienu vai vairākiem īpašuma segmentiem, kuri nodrošināti ar hipotēkām attiecībā uz mājokļa īpašumu, kā minēts 125. pantā, kas atrodas vienā vai vairākās attiecīgās iestādes dalībvalsts teritorijas daļās, un 50 % riska pakāpe attiecībā uz riska darījumiem, kuri nodrošināti ar hipotēkām attiecībā uz komerciālu nekustamo īpašumu, kā minēts 126. pantā, kas atrodas vienā vai vairākās attiecīgās iestādes dalībvalsts teritorijas daļās, ir atbilstīgas riska pakāpes, ņemot vērā:

a)

zaudējumu pieredzi saistībā ar riska darījumiem, kuri nodrošināti ar nekustamo īpašumu;

b)

nekustamā īpašuma tirgus tendenču prognozes.

Ja, pamatojoties uz šā punkta pirmajā daļā minēto novērtējumu, saskaņā ar šā panta 1.a punktu norīkotā iestāde secina, ka 125. panta 2. punktā vai 126. panta 2. punktā noteiktās riska pakāpes atbilstīgi neatspoguļo reālos riskus, kas saistīti ar vienu vai vairākiem riska darījumu īpašuma segmentiem, kuri pilnībā nodrošināti ar hipotēkām uz mājokļa īpašumu vai komerciālu nekustamo īpašumu, kas atrodas vienā vai vairākās attiecīgās iestādes dalībvalsts teritorijas daļās, un ja minētā iestāde uzskata, ka riska pakāpju neatbilstība varētu nelabvēlīgi ietekmēt pašreizējo vai turpmāko finanšu stabilitāti tās dalībvalstī, tā var palielināt riska pakāpes, kas piemērojamas minētajiem riska darījumiem, šā punkta ceturtajā daļā noteiktajos diapazonos vai noteikt stingrākus kritērijus nekā tie, kas izklāstīti 125. panta 2. punktā vai 126. panta 2. punktā.

Saskaņā ar šā panta 1.a punktu norīkotā iestāde paziņo EBI un ESRK par visām riska pakāpju un piemēroto kritēriju korekcijām saskaņā ar šo punktu. Viena mēneša laikā pēc minētā paziņojuma saņemšanas EBI un ESRK attiecīgajai dalībvalstij sniedz savu atzinumu. EBI un ESRK publicē attiecīgās iestādes ieviestās riska pakāpes un kritērijus 125. un 126. pantā un 199. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajiem riska darījumiem.

Šā punkta otrās daļas nolūkos saskaņā ar 1.a punktu norīkotā iestāde var noteikt riska pakāpes šādos diapazonos:

a)

35 % – 150 % riska darījumiem, kas nodrošināti ar hipotēkām uz mājokļa īpašumu;

b)

50 % – 150 % riska darījumiem, kas nodrošināti ar hipotēkām uz komerciālu nekustamo īpašumu.

3.   Ja saskaņā ar 1.a punktu norīkotā iestāde nosaka augstākas riska pakāpes vai stingrākus kritērijus, ievērojot 2. punkta otro daļu, iestādēm ir sešu mēnešu ilgs pārejas periods, lai tos piemērotu.

4.   EBI ciešā sadarbībā ar ESRK izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektu, lai precizētu stingros kritērijus 1. punktā minētās hipotekārās vērtības novērtēšanai un faktoru veidus, kas jāņem vērā, lai novērtētu 2. punkta pirmajā daļā minēto riska pakāpju piemērotību.

EBI līdz 2019. gada 31. decembrim iesniedz minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, pieņemot pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar procedūru, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.–14. pantā.

5.   ESRK, izmantojot ieteikumus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1092/2010 16. pantu un ciešā sadarbībā ar EBI, var saskaņā ar šā panta 1.a punktu norīkotajām iestādēm sniegt norādes par šādiem aspektiem:

a)

faktori, kas varētu “nelabvēlīgi ietekmēt pašreizējo vai turpmāko finanšu stabilitāti”, kā minēts 2. punkta otrajā daļā; un

b)

indikatīvi kritēriji, ko saskaņā ar 1.a punktu norīkotajai iestādei jāņem vērā augstāku riska pakāpju noteikšanā.

6.   Dalībvalsts iestādes piemēro riska pakāpes un kritērijus, ko saskaņā ar 2. punktu ir noteikušas citas dalībvalsts iestādes, attiecībā uz visiem saviem atbilstošajiem riska darījumiem, kuri ir nodrošināti ar hipotēkām uz mājokļa īpašumu vai komerciālu nekustamo īpašumu, kas atrodas vienā vai vairākās minētās citas dalībvalsts teritorijas daļās.”;

61)

regulas 128. panta 1. un 2. punktu aizstāj ar šādiem:

“1.   Iestādes piemēro 150 % riska pakāpi riska darījumiem, kas saistīti ar īpaši augstu risku.

2.   Šā panta nolūkos iestādes jebkuru no turpmāk minētajiem riska darījumiem uzskata par riska darījumiem, kas saistīti ar īpaši augstu risku:

a)

ieguldījumi riska kapitāla sabiedrībās, izņemot, ja minētajiem ieguldījumiem piemēro 132. pantu;

b)

ieguldījumi privātos kapitāla vērtspapīros, izņemot, ja minētajiem ieguldījumiem piemēro 132. pantu;

c)

spekulatīva nekustamā īpašuma finansējums.”;

62)

regulas 132. pantu aizstāj ar šādu:

“132. pants

Pašu kapitāla prasības riska darījumiem KIU daļu vai ieguldījumu apliecību veidā

1.   Iestādes aprēķina riska darījuma riska svērto vērtību saviem riska darījumiem KIU daļu vai ieguldījumu apliecību veidā, reizinot riska darījuma riska svērto vērtību KIU riska darījumos, kas aprēķināta saskaņā ar 2. punkta pirmajā daļā minētajām pieejām, ar minēto iestāžu turēto daļu vai ieguldījumu apliecību procentuālo īpatsvaru.

2.   Ja ir izpildīti šā panta 3. punktā izklāstītie nosacījumi, iestādes var izmantot caurskatāmības pieeju saskaņā ar 132.a panta 1. punktu vai pilnvaru pieeju saskaņā ar 132.a panta 2. punktu.

Ievērojot 132.b panta 2. punktu, iestādes, kas neizmanto caurskatāmības pieeju vai pilnvaru pieeju, piesaista saviem riska darījumiem KIU daļu vai ieguldījumu apliecību veidā riska pakāpi 1 250 % apmērā (“atkāpšanās pieeja”).

Iestādes var aprēķināt riska darījuma riska svērto vērtību saviem riska darījumiem KIU daļu vai ieguldījumu apliecību veidā, izmantojot šajā punktā minēto pieeju kombināciju, ar noteikumu, ka ir izpildīti nosacījumi minēto pieeju izmantošanai.

3.   Iestādes var noteikt riska darījuma riska svērto vērtību KIU riska darījumiem saskaņā ar pieejām, kas izklāstītas 132.a pantā, ja ir izpildīti visi šādi nosacījumi:

a)

KIU ir kāds no turpmāk minētajiem:

i)

pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmums (PVKIU), ko regulē Direktīva 2009/65/EK;

ii)

AIF, ko pārvalda ES AIFP, kas reģistrēts saskaņā ar Direktīvas 2011/61/ES 3. panta 3. punktu;

iii)

AIF, ko pārvalda ES AIFP, kam piešķirta atļauja saskaņā ar Direktīvas 2011/61/ES 6. pantu;

iv)

AIF, ko pārvalda ārpussavienības AIFP, kam piešķirta atļauja saskaņā ar Direktīvas 2011/61/ES 37. pantu;

v)

ārpussavienības AIF, ko pārvalda ārpussavienības AIFP un laiž tirgū saskaņā ar Direktīvas 2011/61/ES 42. pantu;

vi)

ārpussavienības AIF, kas Savienībā netiek laists tirgū un ko pārvalda ārpussavienības AIFP, kurš veic uzņēmējdarbību kādā no trešām valstīm un uz kuru attiecas deleģēts akts, kas minēts Direktīvas 2011/61/ES 67. panta 6. punktā;

b)

KIU prospektā vai līdzvērtīgā dokumentā ir iekļautas:

i)

aktīvu kategorijas, kurās KIU ir atļauts ieguldīt,

ii)

ja pastāv ieguldījumu limiti – relatīvie limiti un to aprēķināšanas metodika;

c)

KIU vai KIU pārvaldes sabiedrības ziņojumi iestādei atbilst šādām prasībām:

i)

par KIU riska darījumiem ziņo vismaz tikpat bieži kā par iestādes riska darījumiem,

ii)

finanšu informācijas detalizācijas pakāpe ir pietiekama, lai iestāde varētu aprēķināt KIU riska darījuma riska svērto vērtību saskaņā ar iestādes izvēlēto pieeju,

iii)

ja iestāde izmanto caurskatāmības pieeju, informāciju par pamatā esošiem riska darījumiem pārbauda neatkarīga trešā persona.

Atkāpjoties no šā punkta pirmās daļas a) apakšpunkta, daudzpusējas un divpusējas attīstības bankas un citas iestādes, kas KIU veic kopīgus ieguldījumus ar daudzpusējām vai divpusējām attīstības bankām, minētā KIU riska darījumu riska svērtās vērtības var noteikt saskaņā ar pieejām, kas izklāstītas 132.a pantā, ar noteikumu, ka ir izpildīti šā punkta pirmās daļas b) un c) apakšpunktā izklāstītie nosacījumi un ka KIU ieguldījuma pilnvarojumā paredzēts ierobežojums, proti, – attiecīgais KIU var ieguldīt tikai tādos aktīvu veidos, kas sekmē jaunattīstības valstu ilgtspējīgu attīstību.

Iestādes savai kompetentai iestādei paziņo par tiem KIU, kurām tās piemēro otrajā daļā minēto režīmu.

Atkāpjoties no pirmās daļas c) apakšpunkta i) punkta, gadījumos, kad iestāde riska darījuma riska svērto vērtību KIU riska darījumiem nosaka saskaņā ar pieeju, kas balstīta uz pilnvarojumu, KIU vai KIU pārvaldes sabiedrības ziņojumu sniegšana iestādei var attiekties tikai uz KIU ieguldījumu pilnvarojumu un jebkādām izmaiņām tajā, un to var veikt tikai tad, ja iestādei pirmoreiz rodas riska darījums ar KIU un ja ir izmaiņas KIU ieguldījumu pilnvarojumā.

4.   Iestādes, kurām nav atbilstīgu datu vai informācijas, lai aprēķinātu riska darījuma riska svērto vērtību KIU riska darījumiem saskaņā ar 132.a pantā izklāstītajām pieejām, var izmantot trešās personas aprēķinus, ar noteikumu, ka ir izpildīti visi šādi nosacījumi:

a)

trešā persona ir vai nu:

i)

KIU depozītu iestāde vai depozītu finanšu iestāde, ar noteikumu, ka KIU iegulda tikai vērtspapīros un nogulda visus vērtspapīrus minētajā depozītu iestādē vai depozītu finanšu iestādē; vai

ii)

attiecībā uz KIU, kas nav ietverti šā punkta i) apakšpunktā, – KIU pārvaldes sabiedrība, ar noteikumu, ka šī sabiedrība atbilst 3. punkta a) apakšpunktā izklāstītajam nosacījumam;

b)

trešā persona veic aprēķinus saskaņā ar pieejām, kas izklāstītas attiecīgi 132.a panta 1., 2. vai 3. punktā;

c)

ārējais revidents ir apstiprinājis trešās personas aprēķinu pareizību.

Iestādes, kas izmanto trešo personu aprēķinus, reizina minētajos aprēķinos iegūto riska darījumu riska svērto vērtību KIU riska darījumiem ar koeficientu 1,2.

Atkāpjoties no otrās daļas, ja iestādei ir neierobežota piekļuve trešās personas veiktajiem detalizētajiem aprēķiniem, koeficientu 1,2 nepiemēro. Pēc pieprasījuma iestāde šos aprēķinus iesniedz savai kompetentajai iestādei.

5.   Ja iestāde piemēro 132.a pantā minētās pieejas, lai aprēķinātu riska darījuma riska svērto vērtību KIU (“1. līmeņa KIU”), un jebkurš no 1. līmeņa KIU pamatā esošajiem riska darījumiem ir riska darījums cita KIU (“2. līmeņa KIU”) daļu vai ieguldījumu apliecību veidā, riska darījuma riska svērto vērtību 2. līmeņa KIU riska darījumiem var aprēķināt, izmantojot jebkuru no šā panta 2. punktā aprakstītajām trim pieejām. Iestāde var izmantot caurskatāmības pieeju, lai aprēķinātu riska darījumu riska svērtās vērtības KIU riska darījumiem 3. līmenī un jebkurā turpmākā līmenī, tikai tad, ja tā ir izmantojusi šo pieeju aprēķiniem iepriekšējā līmenī. Jebkurā citā gadījumā tā izmanto atkāpšanās pieeju.

6.   Riska darījuma riska svērto vērtību KIU riska darījumiem, kas aprēķināta saskaņā ar caurskatāmības pieeju un pilnvaru pieeju, kā izklāstīts 132.a panta 1. un 2. punktā, ierobežo ar minēto KIU riska darījumu riska svērto vērtību, kas aprēķināta saskaņā ar atkāpšanās pieeju.

7.   Atkāpjoties no šā panta 1. punkta, iestādes, kas piemēro caurskatāmības pieeju saskaņā ar 132.a panta 1. punktu, var aprēķināt riska darījuma riska svērto vērtību saviem riska darījumiem KIU daļu vai ieguldījumu apliecību veidā, reizinot riska darījumu vērtības minētajiem riska darījumiem, kas aprēķinātas saskaņā ar 111. pantu, ar riska pakāpi (Formula), kas aprēķināta saskaņā ar 132.c pantā izklāstīto formulu, ar noteikumu, ka ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)

iestādes novērtē savu līdzdalību KIU daļās vai ieguldījumu apliecībās sākotnējās izmaksās, savukārt KIU pamatā esošo aktīvu vērtību tās novērtē patiesajā vērtībā, ja tās piemēro caurskatāmības pieeju;

b)

izmaiņas to daļu vai ieguldījumu apliecību tirgus vērtībā, kurām vērtību iestādes novērtē sākotnējās izmaksās, nemaina ne minēto iestāžu pašu kapitāla apjomu, ne riska darījuma vērtību, kas saistīta ar minēto līdzdalību.”;

63)

regulā iekļauj šādus pantus:

“132.a pants

Pieejas KIU riska darījumu riska svērto vērtību aprēķināšanai

1.   Ja ir izpildīti 132. panta 3. punktā izklāstītie nosacījumi, iestādes, kurām ir pietiekama informācija par atsevišķiem pamatā esošiem KIU riska darījumiem, caurskata šos riska darījumus, lai aprēķinātu KIU riska darījuma riska svērto vērtību, sverot visus pamatā esošos KIU riska darījumus, it kā minētās iestādes tos turētu tiešā veidā.

2.   Ja ir izpildīti 132. panta 3. punktā izklāstītie nosacījumi, iestādes, kurām nav pietiekamas informācijas par atsevišķiem pamatā esošiem KIU riska darījumiem, lai izmantotu caurskatāmības pieeju, var aprēķināt riska darījuma riska svērto vērtību šiem riska darījumiem saskaņā ar ierobežojumiem, kas noteikti KIU pilnvarās un attiecīgajos tiesību aktos.

Iestādes pirmajā daļā minētos aprēķinus veic ar pieņēmumu, ka KIU vispirms uzņemas riska darījumus maksimālā apmērā, kādu pieļauj tā pilnvaras vai attiecīgie tiesību akti riska darījumos, kas piesaista augstāko pašu kapitāla prasību, un tad turpina uzņemties riska darījumus dilstošā secībā, kamēr tiek sasniegts maksimālais kopējo riska darījumu ierobežojums, un ka KIU maksimālajam apmēram, kādu pieļauj tā pilnvaras vai attiecīgie tiesību akti, attiecīgā gadījumā piemēro sviru.

Iestādes veic aprēķinus, kas minēti pirmajā daļā, saskaņā ar metodēm, kas izklāstītas šajā nodaļā, šīs sadaļas 5. nodaļā un 6. nodaļas 3., 4. vai 5. iedaļā.

3.   Atkāpjoties no 92. panta 3. punkta d) apakšpunkta, iestādes, kas aprēķina riska darījuma riska svērto vērtību KIU riska darījumiem saskaņā ar šā panta 1. vai 2. punktu, var aprēķināt pašu kapitāla prasību kredīta vērtības korekcijas riskam, ko rada minētā KIU atvasināto instrumentu riska darījumi, kā summu, kas vienāda ar 50 % no pašu kapitāla prasības minētajiem atvasināto instrumentu riska darījumiem, kas aprēķināta attiecīgi saskaņā ar šīs sadaļas 6. nodaļas 3., 4. vai 5. iedaļu.

Atkāpjoties no pirmās daļas, iestāde no pašu kapitāla prasības aprēķiniem attiecībā uz kredīta vērtības korekcijas risku var izslēgt tos atvasināto instrumentu riska darījumus, uz kuriem minētā prasība neattiektos, ja tos tiešā veidā izraisītu iestāde.

4.   EBI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektu, lai precizētu, kā iestādes aprēķina 2. punktā minēto riska darījuma riska svērto vērtību, ja nav pieejami viens vai vairāki no minētajiem aprēķiniem nepieciešamajiem ievades datiem.

EBI līdz 2020. gada 28. martam iesniedz minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, pieņemot pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar procedūru, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantā.

132.b pants

Izņēmumi attiecībā uz pieejām KIU riska darījumu riska svērto vērtību aprēķināšanai

1.   Iestādes var izslēgt no 132. pantā minētajiem aprēķiniem KIU turētos pirmā līmeņa pamata kapitāla, pirmā līmeņa papildu kapitāla, otrā līmeņa kapitāla instrumentus un atbilstīgo saistību instrumentus, kurus iestādes atskaita attiecīgi saskaņā ar 36. panta 1. punktu, 56., 66. un 72.e pantu.

2.   Iestādes var izslēgt no 132. pantā minētajiem aprēķiniem 150. panta 1. punkta g) un h) apakšpunktā minētos riska darījumus KIU daļu vai ieguldījumu apliecību veidā un tā vietā minētajiem riska darījumiem piemērot aprēķina procedūru, kas izklāstīta 133. pantā.

132.c pants

Aprēķina procedūra ārpusbilances riska darījumiem ar KIU

1.   Iestādes aprēķina riska darījuma riska svērto vērtību saviem ārpusbilances posteņiem, kurus iespējams pārvērst riska darījumos KIU daļu vai ieguldījumu apliecību veidā, reizinot riska darījumu vērtības minētajiem riska darījumiem, kas aprēķinātas saskaņā ar 111. pantu, ar šādu riska pakāpi:

a)

visiem riska darījumiem, kuriem iestādes izmanto vienu no 132.a pantā izklāstītajām pieejām:

Formula

kur:

Formula

=

riska pakāpe;

i

=

indekss, ar ko apzīmē KIU:

RWAEi

=

vērtība, ko attiecībā uz KIUi aprēķina saskaņā ar 132.a pantu;

Formula

=

riska darījuma vērtība KIUi riska darījumiem;

Ai

=

KIUi aktīvu uzskaites vērtība; un

EQi

=

KIUi pašu kapitāla uzskaites vērtība;

b)

visiem citiem riska darījumiem,

Formula

.

2.   Minimālās vērtības saistību riska darījuma vērtību, kas atbilst šā panta 3. punktā izklāstītajiem nosacījumiem, iestādes aprēķina kā garantētās summas diskontēto pašreizējo vērtību, izmantojot diskonta faktoru bez saistību nepildīšanas riska. Minimālās vērtības saistību riska darījuma vērtību iestādes var samazināt ar jebkādiem zaudējumiem, kas saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības standartu atzīti attiecībā uz minimālās vērtības saistībām.

Riska darījumu riska svērtās vērtības ārpusbilances posteņu riska darījumiem, kas radušies no minimālās vērtības saistībām, kuras atbilst visiem šā panta 3. punktā izklāstītajiem nosacījumiem, iestādes aprēķina, reizinot minēto riska darījumu vērtību ar kredīta pārrēķināšanas koeficientu 20 % apmērā un riska svērumu, kas atvasināts saskaņā ar 132. vai 152. pantu.

3.   Riska darījumu riska svērtās vērtības ārpusbilances posteņu riska darījumiem, kas radušies no minimālās vērtības saistībām saskaņā ar 2. punktu, iestādes nosaka, ja ir izpildīti visi turpmāk uzskaitītie nosacījumi:

a)

iestādes ārpusbilances posteņu riska darījums ir minimālās vērtības saistība tādam ieguldījumam vienas vai vairāku KIU daļās vai ieguldījumu apliecībās, kurš paredz, ka iestādei ir pienākums veikt nomaksu saskaņā ar minimālās vērtības saistību tikai tad, ja pamatā esošā viena vai vairāku KIU riska darījuma tirgus vērtība ir konkrētā līgumā noteiktā laikā par vienu vai vairākiem punktiem zemāka par iepriekš noteiktu robežvērtību;

b)

KIU ir kāds no turpmāk minētajiem:

i)

PVKIU, kā definēts Direktīvā 2009/65/EK; vai

ii)

AIF, kā definēts Direktīvas 2011/61/ES 4. panta 1. punkta a) apakšpunktā, kas iegulda tikai pārvedamos vērtspapīros vai citos Direktīvas 2009/65/EK 50. panta 1. punktā minētos likvīdos finanšu aktīvos, ja fonda pilnvaras nepieļauj sviru, kas būtu augstāka par to, kura atļauta saskaņā ar Direktīvas 2009/65/EK 51. panta 3. punktu;

c)

pašreizējā pamatā esošā riska darījumu tirgus vērtība KIU, kuram piemēro minimālās vērtības saistību, neņemot vērā ārpusbilances minimālās vērtības saistību ietekmi, sedz vai pārsniedz robežvērtības pašreizējo vērtību, kura precizēta minimālās vērtības saistībā;

d)

ja samazinās viena vai vairāku KIU pamatā esošo riska darījumu tirgus vērtības pārākums pār minimālās vērtības saistības pašreizējo vērtību, iestāde vai cits uzņēmums, ciktāl uz to attiecas konsolidētā uzraudzība, kurai saskaņā ar šo regulu un Direktīvu 2013/36/ES vai Direktīvu 2002/87/EK pakļauta arī pati iestāde, var ietekmēt viena vai vairāku KIU pamatā esošo riska darījumu sastāvu vai kā citādi ierobežot turpmāka minētā pārākuma samazinājuma potenciālu;

e)

minimālās vērtības saistības galīgais tiešais vai netiešais labumguvējs parasti ir privātais klients, kā definēts Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 11. apakšpunktā.”;

64)

regulas 144. panta 1. punkta g) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“g)

iestāde ir saskaņā ar IRB pieeju aprēķinājusi pašu kapitāla prasības, kas izriet no tās riska parametru aplēsēm, un var iesniegt pārskatu saskaņā ar 430. pantu;”;

65)

regulas 152. pantu aizstāj ar šādu:

“152. pants

Aprēķina procedūra riska darījumiem KIU daļu vai ieguldījumu apliecību veidā

1.   Riska darījumiem KIU daļu vai ieguldījumu apliecību veidā iestādes aprēķina riska darījumu riska svērtās vērtības, reizinot KIU riska darījuma riska svērto vērtību, kas aprēķināta saskaņā ar 2. un 5. punktā izklāstītajām pieejām, ar šo iestāžu turēto daļu vai ieguldījumu apliecību procentuālo īpatsvaru.

2.   Ja ir izpildīti 132. panta 3. punktā izklāstītie nosacījumi, iestādes, kurām ir pietiekama informācija par atsevišķiem pamatā esošiem KIU riska darījumiem, caurskata minētos pamatā esošos riska darījumus, lai aprēķinātu KIU riska darījuma riska svērto vērtību, sverot attiecībā uz risku visus pamatā esošos KIU riska darījumus, it kā šīs iestādes tos turētu tiešā veidā.

3.   Atkāpjoties no 92. panta 3. punkta d) apakšpunkta, iestādes, kas aprēķina KIU riska darījuma riska svērto vērtību saskaņā ar šā panta 1. vai 2. punktu, var aprēķināt pašu kapitāla prasību kredīta vērtības korekcijas riskam, ko rada minētā KIU atvasināto instrumentu riska darījumi, kā summu, kas vienāda ar 50 % no pašu kapitāla prasības minētajiem atvasināto instrumentu riska darījumiem, kas aprēķināta attiecīgi saskaņā ar šīs sadaļas 6. nodaļas 3., 4. vai 5. iedaļu.

Atkāpjoties no pirmās daļas, iestāde no pašu kapitāla prasības aprēķiniem attiecībā uz kredīta vērtības korekcijas risku var izslēgt tos atvasināto instrumentu riska darījumus, uz kuriem minētā prasība neattiektos, ja tos tiešā veidā izraisītu iestāde.

4.   Iestādes, kas piemēro caurskatāmības pieeju saskaņā ar šā panta 2. un 3. punktu un atbilst pastāvīgas daļējas izmantošanas nosacījumiem saskaņā ar 150. pantu vai kas neatbilst šajā nodaļā izklāstīto metožu vai vienas vai vairāku 5. nodaļā izklāstīto metožu izmantošanas nosacījumiem attiecībā uz visiem vai daļu no pamatā esošajiem KIU riska darījumiem, aprēķina riska darījumu riska svērtās vērtības un paredzamo zaudējumu (EL) apmēru, ievērojot šādus principus:

a)

riska darījumiem, kas piesaistīti 147. panta 2. punkta e) apakšpunktā minēto kapitāla vērtspapīru riska darījumu kategorijai, iestādes piemēro vienkāršo riska pakāpju pieeju, kas izklāstīta 155. panta 2. punktā;

b)

riska darījumiem, kas piesaistīti 147. panta 2. punkta f) apakšpunktā minēto vērtspapīrošanas pozīciju posteņu kategorijai, iestādes piemēro 254. pantā izklāstīto režīmu, it kā minētās iestādes minētos riska darījumus turētu tiešā veidā;

c)

visiem pārējiem pamatā esošajiem riska darījumiem iestādes piemēro standartizēto pieeju, kas noteikta šīs sadaļas 2. nodaļā.

Pirmās daļas a) apakšpunkta nolūkos, ja iestāde nespēj noteikt atšķirību starp privātu kapitāla vērtspapīru riska darījumiem, biržā tirgotu kapitāla vērtspapīru riska darījumiem un citiem kapitāla vērtspapīru riska darījumiem, tā attiecīgos riska darījumus pielīdzina citiem kapitāla vērtspapīru riska darījumiem.

5.   Ja ir izpildīti 132. panta 3. punktā izklāstītie nosacījumi, iestādes, kurām nav pietiekamas informācijas par atsevišķiem pamatā esošiem KIU riska darījumiem, var aprēķināt riska darījuma riska svērto vērtību minētajiem riska darījumiem saskaņā ar pilnvaru pieeju, kas izklāstīta 132.a panta 2. punktā. Tomēr riska darījumiem, kas uzskaitīti šā panta 4. punkta a), b) un c) apakšpunktos, iestādes piemēro minētajos apakšpunktos izklāstītās pieejas.

6.   Ievērojot 132.b panta 2. punktu, iestādes, kas nepiemēro nedz caurskatāmības pieeju saskaņā ar šā panta 2. un 3. punktu, nedz pilnvarojumā balstīto pieeju saskaņā ar šā panta 5. punktu, piemēro 132. panta 2. punktā minēto atkāpšanās pieeju.

7.   Iestādes var aprēķināt riska darījuma riska svērto vērtību saviem riska darījumiem KIU daļu vai ieguldījumu apliecību veidā, izmantojot šajā pantā minēto pieeju kombināciju, ar noteikumu, ka ir izpildīti nosacījumi minēto pieeju izmantošanai.

8.   Iestādes, kurām nav atbilstīgu datu vai informācijas, lai aprēķinātu KIU riska svērto vērtību saskaņā ar 2., 3., 4. un 5. punktā izklāstītajām pieejām, var izmantot trešās personas aprēķinus ar noteikumu, ka ir izpildīti visi šādi nosacījumi:

a)

trešā persona ir vai nu:

i)

KIU depozītu iestāde vai depozītu finanšu iestāde, ar noteikumu, ka KIU iegulda tikai vērtspapīros un nogulda visus vērtspapīrus minētajā depozītu iestādē vai depozītu finanšu iestādē; vai

ii)

attiecībā uz KIU, kas nav ietverti šā apakšpunktā i) punktā, – KIU pārvaldes sabiedrība ar noteikumu, ka KIU pārvaldes sabiedrība atbilst 132. panta 3. punkta a) apakšpunktā izklāstītajiem kritērijiem;

b)

riska darījumiem, kas nav uzskaitīti šā panta 4. punkta a), b) un c) apakšpunktā, trešā persona veic aprēķinus saskaņā ar caurskatāmības pieeju, kas izklāstīta 132.a panta 1. punktā;

c)

riska darījumiem, kas uzskaitīti 4. punkta a), b) un c) apakšpunktā, trešā persona veic aprēķinus saskaņā ar minētajos apakšpunktos izklāstītajām pieejām;

d)

ārējais revidents ir apstiprinājis trešās personas aprēķinu pareizību.

Iestādes, kas izmanto trešo personu aprēķinus, reizina minētajos aprēķinos iegūtās riska darījumu riska svērtās vērtības KIU riska darījumiem ar koeficientu 1,2.

Atkāpjoties no otrās daļas, ja iestādei ir neierobežota piekļuve trešās personas veiktajiem detalizētajiem aprēķiniem, koeficientu 1,2 nepiemēro. Pēc pieprasījuma iestāde šos aprēķinus nodod savai kompetentajai iestādei.

9.   Šā panta nolūkos piemēro 132. panta 5. un 6. punktu un 132.b pantu. Šā panta nolūkos piemēro 132.c pantu, izmantojot riska pakāpes, kas aprēķinātas saskaņā ar šīs sadaļas 3. nodaļu.”;

66)

regulas 158. pantā iekļauj šādu punktu:

“9.a   Paredzamo zaudējumu apmērs minimālās vērtības saistībai, kas atbilst visām 132.c panta 3. punktā izklāstītajām prasībām, ir nulle.”;

67)

regulas 164. pantu aizstāj ar šādu:

“164. pants

Saistību nepildīšanas zaudējumi (LGD)

1.   Iestādes izmanto pašu veiktās LGD aplēses, ja tās ievēro šīs nodaļas 6. sadaļā noteiktās prasības un ir saņēmušas kompetento iestāžu atļauju saskaņā ar 143. pantu. Nopirkto debitoru parādu atgūstamās vērtības samazinājuma riskam izmanto LGD vērtību 75 % apmērā. Ja iestāde savas EL aplēses nopirkto debitoru parādu atgūstamās vērtības samazinājuma riskam var sadalīt PD un LGD komponentos uzticamā veidā, tad iestāde var izmantot savas LGD aplēses.

2.   Atsevišķiem riska darījumiem vai riska darījumu portfelim var ņemt vērā nefondēto kredītaizsardzību, koriģējot PD vai LGD aplēses, ja tiek ievērotas prasības, kas noteiktas 183. panta 1., 2. un 3. punktā, un ja to ir atļāvusi kompetentā iestāde. Iestāde nepiemēro ar garantiju nodrošinātajiem riska darījumiem koriģētu PD vai LGD, ja koriģētā riska pakāpe būtu zemāka nekā salīdzināmam, tiešam riska darījumam ar garantijas devēju.

3.   Regulas 154. panta 2. punkta nolūkos salīdzināmā tiešā riska darījuma ar 153. panta 3. punktā minēto aizsardzības devēju LGD ir vai nu pret risku nenodrošināta darījuma ar garantijas devēju LGD, vai arī pret risku nenodrošināta darījuma ar parādnieku LGD, atkarībā no tā, vai – gadījumā, kad pret risku nodrošināta darījuma termiņa laikā saistību neizpilde iestāsies gan garantijas devējam, gan parādniekam, – ir pieejami pierādījumi un vai garantija ir strukturēta tā, ka atgūstamā vērtība būtu atkarīga attiecīgi no garantijas devēja vai no parādnieka finansiālā stāvokļa.

4.   Visiem riska darījumiem ar privātpersonām un MVU, kuri ir nodrošināti ar mājokļa īpašumu un kuriem nav centrālo valdību garantiju, riska darījumu svērtie vidējie LGD nav mazāki par 10 %.

Visiem riska darījumiem ar privātpersonām vai MVU, kuri ir nodrošināti ar komerciālu nekustamo īpašumu un kuriem nav centrālo valdību garantiju, riska darījumu svērtie vidējie LGD nav mazāki par 15 %.

5.   Dalībvalstis norīko iestādi, kas atbild par 6. punkta piemērošanu. Minētā iestāde ir kompetentā iestāde vai norīkotā iestāde.

Ja iestāde, ko dalībvalsts ir norīkojusi šā panta piemērošanai, ir kompetentā iestāde, tā nodrošina, lai attiecīgās valsts struktūras un iestādes, kurām ir makroprudenciālās pilnvaras, būtu pienācīgi informētas par kompetentās iestādes nodomu izmantot šo pantu un tiktu atbilstīgi iesaistītas ar finanšu stabilitāti saistīto bažu novērtēšanā attiecīgās iestādes dalībvalstī saskaņā ar 6. punktu.

Ja iestāde, ko dalībvalsts ir norīkojusi šā panta piemērošanai, ir iestāde, kas atšķiras no kompetentās iestādes, dalībvalstis pieņem noteikumus, kuri nepieciešami, lai nodrošinātu pienācīgu koordināciju un informācijas apmaiņu starp kompetento iestādi un norīkoto iestādi šā panta pienācīgas piemērošanas nolūkā. Konkrēti, iestādēm izvirza prasību cieši sadarboties un apmainīties ar visu informāciju, kas var būt nepieciešama, lai tiktu pienācīgi pildīti pienākumi, kas norīkotajai iestādei noteikti, ievērojot šo pantu. Šīs sadarbības mērķis ir izvairīties no jebkādas dubultas vai nesaskaņotas darbības kompetentās iestādes un norīkotās iestādes starpā, kā arī nodrošināt, lai tiktu pienācīgi ņemta vērā mijiedarbība ar citiem pasākumiem, jo īpaši tiem, kas tiek veikti saskaņā ar šīs regulas 458. pantu un Direktīvas 2013/36/ES 133. pantu.

6.   Pamatojoties uz datiem, kas savākti saskaņā ar 430.a pantu, un uz jebkādiem citiem attiecīgiem rādītājiem un ņemot vērā nekustamā īpašuma tirgus tendenču prognozes, saskaņā ar šā panta 5. punktu norīkotā iestāde periodiski un vismaz reizi gadā novērtē, vai šā panta 4. punktā minētās minimālās LGD vērtības ir atbilstošas riska darījumiem, kuri ir nodrošināti ar hipotēkām uz mājokļa īpašumu vai komerciālu nekustamo īpašumu, kas atrodas vienā vai vairākās attiecīgās iestādes dalībvalsts teritorijas daļās.

Ja, pamatojoties uz šā punkta pirmajā daļā minēto novērtējumu, saskaņā ar 5. punktu norīkotā iestāde secina, ka 4. punktā minētās minimālās LGD vērtības nav pietiekamas, un ja minētā iestāde uzskata, ka LGD vērtību nepietiekamība varētu nelabvēlīgi ietekmēt pašreizējo vai turpmāko finanšu stabilitāti tās dalībvalstī, tā minētajiem riska darījumiem, kas atrodas vienā vai vairākās attiecīgās iestādes dalībvalsts teritorijas daļās, var noteikt augstākas minimālās LGD vērtības. Minētās augstākās minimālās vērtības var tikt piemērotas arī vienam vai vairākiem šādu riska darījumu īpašuma segmentiem.

Saskaņā ar 5. punktu norīkotā iestāde pirms šajā punktā minētā lēmuma pieņemšanas informē par to EBI un ESRK. Viena mēneša laikā pēc minētā paziņojuma saņemšanas EBI un ESRK attiecīgajām dalībvalstīm sniedz savu atzinumu. EBI un ESRK publicē minētās LGD vērtības.

7.   Ja saskaņā ar 5. punktu norīkotā iestāde nosaka augstākas minimālās LGD vērtības, ievērojot 6. punktu, iestādēm ir sešu mēnešu ilgs pārejas periods, lai piemērotu tās.

8.   EBI ciešā sadarbībā ar ESRK izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektu, lai precizētu nosacījumus, ko saskaņā ar 5. punktu norīkotā iestāde ņem vērā, kad novērtē LGD vērtību piemērotību, kas ir daļa no 6. punktā minētā novērtējuma.

EBI līdz 2019. gada 31. decembrim iesniedz minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, pieņemot pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar procedūru, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.–14. pantā.

9.   ESRK, izmantojot ieteikumus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1092/2010 16. pantu un ciešā sadarbībā ar EBI, var saskaņā ar šā panta 5. punktu norīkotajām iestādēm sniegt norādes par šādiem aspektiem:

a)

faktori, kas varētu “nelabvēlīgi ietekmēt pašreizējo vai turpmāko finanšu stabilitāti”, kā minēts 6. punktā; un

b)

indikatīvi kritēriji, kas saskaņā ar 5. punktu norīkotajai iestādei jāņem vērā augstāku minimālo LGD vērtību noteikšanā.

10.   Dalībvalsts iestādes piemēro augstākas minimālās LGD vērtības, ko citas dalībvalsts kompetentās iestādes ir noteikušas saskaņā ar 6. punktu, visiem saviem atbilstošajiem riska darījumiem, kuri ir nodrošināti ar hipotēkām uz mājokļa īpašumu vai komerciālu nekustamo īpašumu, kas atrodas vienā vai vairākās minētās citas dalībvalsts teritorijas daļās.”;

68)

regulas 201. panta 1. punkta h) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“h)

atbilstīgi centrālie darījumu partneri.”;

69)

iekļauj šādu pantu:

“204.a pants

Atbilstoši kapitāla atvasināto instrumentu veidi

1.   Iestādes var izmantot kapitāla vērtspapīru atvasinātos instrumentus, kas ir kopējo ieņēmumu mijmaiņas līgumi vai ir ekonomiskās izpausmes ziņā tiem līdzīgi, kā atbilstošu kredītaizsardzību vienīgi, lai īstenotu iekšējā riska ierobežošanas pozīcijas.

Ja iestāde pērk kredītaizsardzību kopējo ieņēmumu mijmaiņas darījumā un par mijmaiņu saņemtos neto maksājumus iegrāmato kā neto ienākumu, bet neiegrāmato attiecīgo aizsargātā aktīva vērtības pazemināšanos (vai nu samazinot patieso vērtību, vai papildinot rezerves), šāda kredītaizsardzība netiek atzīta par atbilstošu kredītaizsardzību.

2.   Ja iestāde veic iekšējā riska ierobežošanu, izmantojot kapitāla vērtspapīru atvasināto instrumentu, lai iekšējā riska ierobežošana tiktu atzīta par atbilstošu kredītaizsardzību šīs nodaļas nolūkos, kredītrisku, kas pārvietots uz tirdzniecības portfeli, pārvieto uz trešo personu vai personām.

Ja iekšējā riska ierobežošana ir veikta saskaņā ar pirmo daļu un ja ir izpildītas šīs nodaļas prasības, tad iestādes, kad tās saņem nefondēto kredītaizsardzību, riska darījumu riska svērtās vērtības un paredzamo zaudējumu apmēra aprēķināšanai piemēro šīs nodaļas 4.–6. iedaļā izklāstītos noteikumus.”;

70)

regulas 223. pantu groza šādi:

a)

panta 3. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:

OTC atvasināto instrumentu darījumiem iestādes, kas izmanto 6. nodaļas 6. iedaļā noteikto metodi, EVA aprēķina šādi:

 

EVA = E.”;

b)

panta 5. punktā pievieno šādu daļu:

OTC atvasināto instrumentu darījumiem iestādes, kas izmanto 6. nodaļas 3., 4. un 5. iedaļā minētās metodes, ņem vērā nodrošinājuma radīto riska mazināšanas ietekmi saskaņā ar noteikumiem, kas attiecīgi izklāstīti 6. nodaļas 3., 4. un 5. iedaļā.”;

71)

regulas 272. pantu groza šādi:

a)

panta 6) punktu aizstāj ar šādu:

“6)

“riska ierobežošanas kopa” ir darījumu grupa vienā savstarpējo prasījumu ieskaita kopā, kur ir atļauta pilnīga vai daļēja izlīdzināšana, nosakot potenciālu nākotnes riska darījumu saskaņā ar metodēm, kas izklāstītas šīs nodaļas 3. vai 4. iedaļā;”;

b)

iekļauj šādu punktu:

“7.a)

“vienvirziena līgums par drošības rezervi” ir līgums par drošības rezervi, saskaņā ar kuru iestādei jāiesniedz darījumu partnerim mainīgās drošības rezerves, bet nav tiesību saņemt šādas mainīgās drošības rezerves no darījumu partnera, vai otrādi;”;

c)

panta 12) punktu aizstāj ar šādu:

“12)

“pašreizējā tirgus vērtība” jeb “CMV” ir visu darījumu neto tirgus vērtība savstarpējo prasījumu ieskaita kopā, neņemot vērā jebkādu nodrošinājumu, kas turēts vai iesniegts, kurā, aprēķinot CMV, ieskaita gan pozitīvās, gan negatīvās tirgus vērtības;”;

d)

iekļauj šādu punktu:

“12.a)

“neto neatkarīgs nodrošinājums” jeb “NICA” ir summa, ko veido attiecīgi saņemta vai iesniegta neto nodrošinājuma vērtība, kurai piemērota svārstīguma korekcija, savstarpējo prasījumu ieskaita kopai, izņemot mainīgo drošības rezervi;”;

72)

regulas 273. pantu groza šādi:

a)

panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.   Iestādes aprēķina II pielikumā uzskaitīto līgumu riska darījumu vērtību, pamatojoties uz vienu no metodēm, kas izklāstītas 3.–6. iedaļā saskaņā ar šo pantu.

Iestāde, kas neatbilst 273.a panta 1. punktā izklāstītajiem nosacījumiem, neizmanto 4. iedaļā izklāstīto metodi. Iestāde, kas neatbilst 273.a panta 2. punktā izklāstītajiem nosacījumiem, neizmanto 5. iedaļā izklāstīto metodi.

Iestādes grupā drīkst pastāvīgi apvienojumā lietot 3.–6. iedaļā aprakstītās metodes. Atsevišķa iestāde pastāvīgi neizmanto 3.–6. iedaļā izklāstīto metožu kombināciju.”;

b)

panta 6., 7. un 8. punktu aizstāj ar šādiem:

“6.   Saskaņā ar 3.–6. iedaļā izklāstītajām metodēm riska darījuma vērtība konkrētam darījuma partnerim ir vienāda ar riska darījumu vērtību summu, ko aprēķina katrai minētā darījuma partnera savstarpējo prasījumu ieskaita kopai.

Atkāpjoties no pirmās daļas, ja vienu līgumu par drošības rezervi piemēro vairākām minētā darījuma partnera savstarpējo prasījumu ieskaita kopām un iestāde izmanto kādu no metodēm, kas izklāstītas 3.– 6. iedaļā, lai aprēķinātu minēto savstarpējo prasījumu ieskaita kopu riska darījuma vērtību, minēto riska darījuma vērtību aprēķina saskaņā ar attiecīgo iedaļu.

Konkrētam darījuma partnerim riska darījuma vērtība noteiktai II pielikumā uzskaitīto OTC atvasināto instrumentu savstarpējo prasījumu ieskaita kopai, kas aprēķināta saskaņā ar šo nodaļu, ir lielāka par nulli un starpību starp riska darījumu summu visās savstarpējo prasījumu ieskaita kopās ar darījuma partneri un minētā darījuma partnera kredīta vērtības korekcijas summu, kuru iestāde ir atzinusi par norakstītu. Kredīta vērtības korekcijas aprēķina, neņemot vērā izlīdzinošo debeta vērtības korekciju, kas saistīta ar sabiedrības pašas kredītrisku un kas no pašu kapitāla jau ir izslēgta saskaņā ar 33. panta 1. punkta c) apakšpunktu.

7.   Aprēķinot riska darījuma vērtību saskaņā ar 3., 4. un 5. iedaļā izklāstītajām metodēm, iestādes var uzskatīt divus OTC atvasināto instrumentu līgumus, kas iekļauti tajā pašā savstarpējo prasījumu ieskaita līgumā un ir pilnīgi atbilstīgi, par vienu līgumu ar nosacītu pamatsummu, kas vienāda ar nulli.

Pirmās daļas nolūkos divi OTC atvasināto instrumentu līgumi ir pilnīgi atbilstīgi, ja atbilst visiem šādiem nosacījumiem:

a)

to riska pozīcijas ir pretējas;

b)

to iezīmes, izņemot tirdzniecības datumu, ir identiskas;

c)

to naudas plūsmas pilnībā viena otru kompensē.

8.   Riska darījumiem, kuri rodas no ilgstošo norēķinu darījumiem, iestādes nosaka riska darījuma vērtību, izmantojot jebkuru no šīs nodaļas 3.–6. iedaļā minētajām metodēm, neatkarīgi no tā, kādu metodi iestāde ir izvēlējusies piemērot OTC atvasinātajiem instrumentiem, repo darījumiem, vērtspapīru vai preču aizdevuma vai aizņēmuma darījumiem un maržinālo aizdevumu darījumiem. Aprēķinot pašu kapitāla prasības ilgstošo norēķinu darījumiem, iestāde, kas izmanto 3. nodaļā izklāstīto pieeju, var pastāvīgi un neatkarīgi no minēto pozīciju būtiskuma piešķirt riska pakāpes saskaņā ar 2. nodaļā izklāstīto metodi.”;

c)

pievieno šādu punktu:

“9.   Attiecībā uz šīs nodaļas 3.–6. iedaļā izklāstītajām metodēm iestādes darījumiem, kuros ir konstatēts specifiskais korelācijas risks, piemēro 291. panta 2., 4., 5. un 6. punktu.”;

73)

regulā iekļauj šādus pantus:

“273.a pants

Riska darījuma vērtības vienkāršotu aprēķināšanas metožu izmantošanas nosacījumi

1.   Iestāde var savu atvasināto instrumentu pozīciju riska darījuma vērtību aprēķināt saskaņā ar 4. iedaļā izklāstīto metodi, ar noteikumu, ka iestādes bilances un ārpusbilances atvasināto instrumentu darījumu apmērs ir vienāds vai mazāks par abām turpmāk minētajām robežvērtībām, pamatojoties uz novērtējumu, ko veic katru mēnesi, izmantojot mēneša pēdējās dienas datus:

a)

10 % no iestādes kopējiem aktīviem;

b)

EUR 300 miljoni.

2.   Iestāde var savu atvasināto instrumentu pozīciju riska darījuma vērtību aprēķināt saskaņā ar 5. iedaļā izklāstīto metodi, ar noteikumu, ka iestādes bilances un ārpusbilances atvasināto instrumentu darījumu apmērs nepārsniedz nevienu no abām turpmāk minētajām robežvērtībām, pamatojoties uz novērtējumu, ko veic katru mēnesi, izmantojot mēneša pēdējās dienas datus:

a)

5 % no iestādes kopējiem aktīviem;

b)

EUR 100 miljoni;

3.   Šā panta 1. un 2. punkta nolūkos iestādes savu bilances un ārpusbilances atvasināto instrumentu darījumu apmēru aprēķina, pamatojoties uz katra mēneša pēdējās dienas datiem un ievērojot šādas prasības:

a)

atvasināto instrumentu pozīcijas vērtē pēc to tirgus vērtības minētajā konkrētajā datumā; ja kādas pozīcijas tirgus vērtība konkrētā datumā nav pieejama, iestādes izmanto šīs pozīcijas patieso vērtību minētajā datumā; ja kādas pozīcijas tirgus vērtība un patiesā vērtība konkrētajā datumā nav pieejamas, iestādes izmanto minētās pozīcijas jaunāko tirgus vērtību vai patieso vērtību;

b)

atvasināto instrumentu garo pozīciju absolūto vērtību summē ar atvasināto instrumentu īso pozīciju absolūto vērtību;

c)

iekļauj visas atvasināto instrumentu pozīcijas, izņemot kredītu atvasinātos instrumentus, kas atzīti kā iekšējās riska ierobežošanas pozīcijas netirdzniecības portfeļa kredītriska riska darījumos.

4.   Atkāpjoties attiecīgi no 1. vai 2. punkta, ja konsolidētie atvasināto instrumentu darījumi nepārsniedz attiecīgi 1. vai 2. punktā noteiktās robežvērtības, iestāde, kura ir iekļauta konsolidācijā un kurai būtu jāpiemēro 3. vai 4. iedaļā izklāstītā metode, jo tā individuāli pārsniedz minētās robežvērtības, var tā vietā pēc tam, kad ir saņemta kompetento iestāžu atļauja, izvēlēties piemērot metodi, kas būtu piemērojama konsolidācijas gadījumā.

5.   Iestādes paziņo kompetentajām iestādēm 4. vai 5. iedaļā izklāstītās metodes, kuras tās attiecīgi izmanto vai kuru izmantošanu pārtrauc, lai aprēķinātu atvasināto instrumentu pozīciju riska darījuma vērtību.

6.   Iestādes neiesaistās atvasināto instrumentu darījumā vai nepērk vai nepārdod atvasināto instrumentu tikai tādēļ vien, lai ikmēneša novērtējuma laikā izpildītu kādu no 1. un 2. punktā izklāstītajiem nosacījumiem.

273.b pants

Atvasināto instrumentu riska darījuma vērtības vienkāršotu aprēķināšanas metožu izmantošanas nosacījumu neizpilde

1.   Iestāde, kas vairs neatbilst vienam vai vairākiem no 273.a panta 1. vai 2. punktā izklāstītajiem nosacījumiem, nekavējoties informē par to kompetento iestādi.

2.   Iestāde pārtrauc aprēķināt savu atvasināto instrumentu pozīciju riska darījumu vērtības saskaņā ar attiecīgi 4. vai 5. iedaļu trīs mēnešu laikā pēc tam, kad iestājas kāds no šādiem notikumiem:

a)

iestāde trīs mēnešus pēc kārtas neizpilda attiecīgi 273.a panta 1. vai 2. punkta a) apakšpunktā izklāstītos nosacījumus vai attiecīgi 273.a panta 1. vai 2. punkta b) apakšpunktā izklāstītos nosacījumus;

b)

iestāde vairāk nekā sešus mēnešus no iepriekšējiem 12 mēnešiem nav izpildījusi attiecīgi 273.a panta 1. vai 2. punkta a) apakšpunktā izklāstītos nosacījumus vai attiecīgi 273.a panta 1. vai 2. punkta b) apakšpunktā izklāstītos nosacījumus.

3.   Ja iestāde ir pārtraukusi aprēķināt savu atvasināto instrumentu pozīciju riska darījumu vērtības saskaņā ar attiecīgi 4. vai 5. iedaļu, tā tikai tad drīkst atsākt aprēķināt savu atvasināto instrumentu pozīciju riska darījumu vērtību, kā izklāstīts 4. vai 5. iedaļā, ja tā kompetentajai iestādei pierāda, ka visi 273.a panta 1. vai 2. punktā izklāstītie nosacījumi ir izpildīti vienu gadu bez pārtraukuma.”;

74)

regulas Trešās daļas II sadaļas 6. nodaļas 3., 4. un 5. iedaļu aizstāj ar šādām:

3. iedaļa

Standartizēta pieeja attiecībā uz darījumu partnera kredītrisku

274. pants

Riska darījuma vērtība

1.   Iestāde var aprēķināt atsevišķa riska darījuma vērtību savstarpējo prasījumu ieskaita kopas līmenī visiem darījumiem, uz ko attiecas savstarpējo prasījumu līgumiskā ieskaita līgums, ja ir izpildīti visi šādi nosacījumi:

a)

savstarpējo prasījumu ieskaita līgums pieder kādam no savstarpējo prasījumu līgumiskā ieskaita līgumu veidiem, kas minēti 295. pantā;

b)

kompetentās iestādes ir atzinušas savstarpējo prasījumu ieskaita līgumu saskaņā ar 296. pantu;

c)

iestāde ir izpildījusi pienākumus, kas paredzēti 297. pantā attiecībā uz savstarpējo prasījumu ieskaita līgumiem.

Ja nav izpildīts kāds no pirmajā daļā izklāstītajiem nosacījumiem, iestāde katru darījumu uzskata par tādu, it kā tas būtu atsevišķa savstarpējo prasījumu ieskaita kopa.

2.   Saskaņā ar standartizēto pieeju attiecībā uz darījumu partnera kredītrisku iestādes savstarpējo prasījumu ieskaita kopas riska darījuma vērtību aprēķina šādi:

 

Riska darījuma vērtība = α · (RC + PFE)

kur:

RC

=

aizvietošanas vērtība, kas aprēķināta saskaņā ar 275. pantu; un

PFE

=

potenciālā nākotnes riska darījuma vērtība, kas aprēķināta saskaņā ar 278. pantu;

α

=

1,4.

3.   Savstarpējo prasījumu ieskaita kopā, uz kuru attiecas līgums par drošības rezervi, riska darījuma vērtību ierobežo ar tās pašas savstarpējo prasījumu ieskaita kopas riska darījuma vērtību, uz ko neattiecas nekāds līgums par drošības rezervi.

4.   Ja vienai savstarpējo prasījumu ieskaita kopai piemēro vairākus līgumus par drošības rezervi, iestādes piesaista katru šo līgumu par drošības rezervi darījumu grupai savstarpējo prasījumu ieskaita kopā, kurā līgumu par drošības rezervi piemēro saskaņā ar līgumu, un aprēķina riska darījuma vērtību katram no šajā grupā iekļautajiem darījumiem atsevišķi.

5.   Iestādes var noteikt riska darījumu vērtību kā nulli savstarpējo prasījumu ieskaita kopai, kas atbilst visiem šādiem nosacījumiem:

a)

savstarpējo prasījumu ieskaita kopa sastāv tikai no pārdotajiem iespēju līgumiem;

b)

savstarpējo prasījumu ieskaita kopas pašreizējā tirgus vērtība visu laiku ir negatīva;

c)

visu savstarpējo prasījumu ieskaita kopā iekļauto iespēju līgumu prēmijas iestāde ir saņēmusi jau iepriekš, lai nodrošinātu līgumu izpildi;

d)

uz savstarpējo prasījumu ieskaita kopu neattiecas neviens līgums par drošības rezervi.

6.   Savstarpējo prasījumu ieskaita kopā iestādes aizvieto darījumu, kas ir nopirkto vai pārdoto dzēšanas vai pārdošanas iespēju līgumu galīga lineāra kombinācija, ar visām atsevišķajām iespējām, kas veido minēto lineāro kombināciju, ko uzskata par individuālu darījumu, aprēķinot savstarpējo prasījumu ieskaita kopas riska darījuma vērtību saskaņā ar šo iedaļu. Katru šādu iespēju līgumu kombināciju uzskata par individuālu darījumu savstarpējo prasījumu ieskaita kopā, kurā riska darījuma vērtības aprēķināšanas nolūkos ir iekļauta kombinācija.

7.   Kredītu atvasināto instrumentu darījuma, kas ir garā pozīcija pamatā esošajā instrumentā, riska darījuma maksimālo vērtību var noteikt nesamaksātās uzcenojuma summas apmērā, ar noteikumu, ka to uzskata par patstāvīgu savstarpējo prasījumu ieskaita kopu, uz kuru neattiecas līgums par drošības rezervi.

275. pants

Aizvietošanas vērtība

1.   Aizvietošanas vērtību savstarpējo prasījumu ieskaita kopām RC, uz kurām neattiecas līgums par drošības rezervi, iestādes aprēķina saskaņā ar šādu formulu:

 

RC = max{CMVNICA, 0}

2.   Aizvietošanas vērtību atsevišķām savstarpējo prasījumu ieskaita kopām, uz kurām attiecas līgums par drošības rezervi, iestādes aprēķina saskaņā ar šādu formulu:

 

RC = max{CMV – VM – NICA, TH + MPS – NICA, 0}

kur:

RC

=

aizvietošanas vērtība;

VM

=

attiecīgi regulāri saņemtas vai iesniegtas neto mainīgās drošības rezerves vērtība, kurai piemērota svārstīguma korekcija, savstarpējo prasījumu ieskaita kopai, lai mazinātu izmaiņas šīs savstarpējo prasījumu ieskaita kopas CMV;

TH

=

maržinālais slieksnis, kuru piemēro savstarpējo prasījumu ieskaita kopai saskaņā ar līgumu par drošības rezervi un kuru nesasniedzot iestāde nevar pieprasīt nodrošinājumu; un

MPS

=

minimālā pārskaitījuma summa, ko piemēro savstarpējo prasījumu ieskaita kopai saskaņā ar līgumu par drošības rezervi.

3.   Aizvietošanas vērtību vairākām savstarpējo prasījumu ieskaita kopām, uz kurām attiecas tas pats līgums par drošības rezervi, iestādes aprēķina saskaņā ar šādu formulu:

Formula

kur:

RC

=

aizvietošanas vērtība;

i

=

indekss, kas apzīmē savstarpējo prasījumu ieskaita kopas, uz kurām attiecas viens līgums par drošības rezervi;

CMV i

=

savstarpējo prasījumu ieskaita kopas “i”CMV;

VMMA

=

attiecīgi regulāri saņemtā vai iesniegtā nodrošinājuma vērtības, kurai piemērota svārstīguma korekcija, summa vairākām savstarpējo prasījumu ieskaita kopām, lai mazinātu izmaiņas to CMV; un

NICAMA

=

attiecīgi saņemtā vai iesniegtā nodrošinājuma vērtības, kurai piemērota svārstīguma korekcija, summa vairākām savstarpējo prasījumu ieskaita kopām, kas nav VMMA .

Pirmās daļas nolūkos NICAMA var aprēķināt tirdzniecības līmenī, savstarpējo prasījumu ieskaita kopas līmenī vai visu savstarpējo prasījumu ieskaita kopu līmenī, kam piemēro līgumu par drošības rezervi, atkarībā no līmeņa, kurā piemēro līgumu par drošības rezervi.

276. pants

Nodrošinājuma atzīšana un nodrošinājumam piemērojamā procedūra

1.   Šīs iedaļas nolūkos VM, VMMA , NICA un NICAMA nodrošinājuma summas iestādes aprēķina, piemērojot visas šādas prasības:

a)

ja visi darījumi, kas iekļauti savstarpējo prasījumu ieskaita kopā, pieder tirdzniecības portfelim, atzīst vienīgi to nodrošinājumu, kas ir atbilstošs saskaņā ar 197. un 299. pantu;

b)

ja savstarpējo prasījumu ieskaita kopa satur vismaz vienu darījumu, kas pieder netirdzniecības portfelim, atzīst vienīgi to nodrošinājumu, kas ir atbilstošs saskaņā ar 197. pantu;

c)

no darījumu partnera saņemtu nodrošinājumu atzīst ar pozitīvu zīmi, un nodrošinājumu, kas iesniegts darījumu partnerim, atzīst ar negatīvu zīmi;

d)

jebkura veida saņemta vai iesniegta nodrošinājuma vērtību, kurai piemērota svārstīguma korekcija, aprēķina saskaņā ar 223. pantu; minētā aprēķina nolūkā iestādes neizmanto metodi, kas izklāstīta 225. pantā;

e)

to pašu nodrošinājuma pozīciju vienlaikus neiekļauj gan VM, gan NICA;

f)

to pašu nodrošinājuma pozīciju vienlaikus neiekļauj gan VMMA , gan NICAMA ;

g)

jebkuru nodrošinājumu, kas iesniegts darījumu partnerim un ir nodalīts no minētā darījumu partnera aktīviem un minētās nodalīšanas dēļ ir neaizskarams minētā darījumu partnera saistību neizpildes vai maksātnespējas gadījumā, neatzīst, aprēķinot NICA un NICAMA .

2.   Aprēķinot šā panta 1. punkta d) apakšpunktā minēto iesniegto nodrošinājuma vērtību, kurai piemērota svārstīguma korekcija, iestādes 223. panta 2. punktā izklāstīto formulu aizstāj ar šādu formulu:

 

CVA = C · (1 + HC + Hfx)

kur:

 

CVA = iesniegtā nodrošinājuma vērtība, kurai piemērota svārstīguma korekcija; un

 

C = svārstīguma korekcija.

 

Hc un Hfx ir definēts saskaņā ar 223. panta 2. punktu.

3.   Šā panta 1. punkta d) apakšpunkta nolūkos iestādes nosaka likvidācijas periodu, kas ir vajadzīgs, aprēķinot jebkura saņemta vai iesniegta nodrošinājuma vērtību, kurai piemērota svārstīguma korekcija, saskaņā ar kādu no šādiem laikposmiem:

a)

viens gads 275. panta 1. punktā minētajām savstarpējo prasījumu ieskaita kopām;

b)

maržinālais riska periods, kas noteikts saskaņā ar 279.c panta 1. punkta b) apakšpunktu, 275. panta 2. un 3. punktā minētajām savstarpējo prasījumu ieskaita kopām.

277. pants

Darījumu attiecināšana uz riska kategorijām

1.   Iestādes attiecina katru savstarpējo prasījumu ieskaita kopas darījumu uz kādu no šādām riska kategorijām, lai noteiktu savstarpējo prasījumu ieskaita kopas potenciālo nākotnes riska darījumu, kas minēts 278. pantā:

a)

procentu likmju risks;

b)

ārvalstu valūtas risks;

c)

kredītrisks;

d)

kapitāla vērtspapīru risks;

e)

preču risks;

f)

citi riski.

2.   Iestādes veic 1. punktā minēto attiecināšanu, pamatojoties uz atvasinātā instrumenta darījuma primāro risku raksturojošo rādītāju. Primārais risku raksturojošais rādītājs ir vienīgais būtiskais risku raksturojošais rādītājs atvasinātā instrumenta darījumam.

3.   Atkāpjoties no 2. punkta, iestādes attiecina atvasināta instrumenta darījumus ar vairāk nekā vienu būtisku risku raksturojošu rādītāju uz vairāk nekā vienu riska kategoriju. Ja viena šāda darījuma visi būtiskie risku raksturojošie rādītāji pieder vienai riska kategorijai, iestādēm minētais darījums uz minēto riska kategoriju ir jāattiecina tikai vienu reizi, pamatojoties uz visbūtiskāko no minētajiem risku raksturojošajiem rādītājiem. Ja viena šāda darījuma būtiskie risku raksturojošie rādītāji pieder dažādām riska kategorijām, iestādes minēto darījumu vienu reizi attiecina uz katru riska kategoriju, attiecībā uz kuru darījumam ir vismaz viens būtisks risku raksturojošs rādītājs, pamatojoties uz visbūtiskāko risku raksturojošo rādītāju minētajā riska kategorijā.

4.   Neatkarīgi no 1., 2. un 3. punkta, kad iestādes attiecina darījumus uz 1. punktā uzskaitītajām riska kategorijām, tās piemēro šādas prasības:

a)

ja darījuma primārais risku raksturojošais rādītājs vai 3. punktā minēto darījumu visbūtiskākais risku raksturojošais rādītājs konkrētajā riska kategorijā ir inflācijas mainīgais lielums, iestādes attiecina darījumu uz procentu likmju riska kategoriju;

b)

ja darījuma primārais risku raksturojošais rādītājs vai 3. punktā minēto darījumu visbūtiskākais risku raksturojošais rādītājs konkrētajā riska kategorijā ir mainīgais lielums attiecībā uz klimatu, iestādes attiecina darījumu uz preču riska kategoriju.

5.   EBI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektu, lai precizētu:

a)

metodi, ar ko var apzināt darījumus, kuriem ir tikai viens būtisks risku raksturojošs rādītājs;

b)

metodi, ar ko var apzināt darījumus, kuriem ir vairāk nekā viens būtisks risku raksturojošs rādītājs, un ar ko var apzināt visbūtiskāko no šiem risku raksturojošajiem rādītājiem 3. punkta nolūkos.

EBI līdz 2019. gada 28. decembrim iesniedz minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, pieņemot pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar procedūru, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.–14. pantā.

277.a pants

Riska ierobežošanas kopas

1.   Iestādes izveido attiecīgas riska ierobežošanas kopas katrai savstarpējo prasījumu ieskaita kopas riska kategorijai un piesaista katru darījumu minētajām riska ierobežošanas kopām šādi:

a)

darījumus, kas attiecināti uz procentu likmju riska kategoriju, piesaista tai pašai riska ierobežošanas kopai vienīgi tad, ja tās primārais risku raksturojošais rādītājs vai 277. panta 3. punktā minēto darījumu visbūtiskākais risku raksturojošais rādītājs konkrētajā riska kategorijā ir izteikts tajā pašā valūtā;

b)

darījumus, kas attiecināti uz ārvalstu valūtas riska kategoriju, piesaista tai pašai riska ierobežošanas kopai vienīgi tad, ja tās primārā risku raksturojošā rādītāja vai 277. panta 3. punktā minēto darījumu visbūtiskākā risku raksturojošā rādītāja konkrētajā riska kategorijā pamatā ir tas pats valūtas pāris;

c)

visus darījumus, kas attiecināti uz kredītriska kategoriju, piesaista tai pašai riska ierobežošanas kopai;

d)

visus darījumus, kas attiecināti uz kapitāla vērtspapīru riska kategoriju, piesaista tai pašai riska ierobežošanas kopai;

e)

darījumus, kas attiecināti uz preču riska kategoriju, piesaista vienai no šādām riska ierobežošanas kopām, pamatojoties uz to primārā risku raksturojošā rādītāja vai 277. panta 3. punktā minēto darījumu visbūtiskākā risku raksturojošā rādītāja konkrētajā riska kategorijā būtību:

i)

enerģija;

ii)

metāli;

iii)

lauksaimniecības preces;

iv)

citas preces;

v)

klimatiskie apstākļi;

f)

darījumus, kas attiecināti uz citu risku kategoriju, piesaista tai pašai riska ierobežošanas kopai vienīgi tad, ja to primārais risku raksturojošais rādītājs vai 277. panta 3. punktā minēto darījumu visbūtiskākais risku raksturojošais rādītājs konkrētajā riska kategorijā ir identisks.

Šā punkta pirmās daļas a) apakšpunkta nolūkos darījumus, kas attiecināti uz procentu likmju riska kategoriju, kam inflācijas mainīgais lielums ir primārais risku raksturojošais rādītājs, piesaista atsevišķām riska ierobežošanas kopām, kas nav tās riska ierobežošanas kopas, kuras izveidotas darījumiem, kas attiecināti uz procentu likmju riska kategoriju, kurai inflācijas mainīgais lielums nav primārais risku raksturojošais rādītājs. Minētos darījumus piesaista tai pašai riska ierobežošanas kopai vienīgi tad, ja to primārais risku raksturojošais rādītājs vai 277. panta 3. punktā minēto darījumu visbūtiskākais risku raksturojošais rādītājs konkrētajā riska kategorijā ir izteikts tai pašā valūtā.

2.   Atkāpjoties no šā panta 1. punkta prasībām, iestādes izveido atsevišķas individuālas riska ierobežošanas kopas katrā riska kategorijā šādiem darījumiem:

a)

darījumiem, kuru primārais risku raksturojošais rādītājs vai 277. panta 3. punktā minēto darījumu visbūtiskākais risku raksturojošais rādītājs konkrētajā riska kategorijā ir vai nu tirgus izraisīts risku raksturojoša rādītāja svārstīgums, vai tā īstenots svārstīgums, vai korelācija starp diviem risku raksturojošiem rādītājiem;

b)

darījumiem, kuru primārais risku raksturojošais rādītājs vai 277. panta 3. punktā minēto darījumu visbūtiskākais risku raksturojošais rādītājs konkrētajā riska kategorijā ir starpība starp diviem risku raksturojošiem rādītājiem, kas attiecināti uz to pašu riska kategoriju, vai darījumiem, kuri sastāv no divām maksājuma pozīcijām, kas izteiktas tai pašā valūtā, un kuru risku raksturojošais rādītājs no tās pašas primārā risku raksturojošā rādītāja riska kategorijas ir iekļauts otrā maksājuma pozīcijā, nevis tajā, kas satur primāro risku raksturojošo rādītāju.

Šā punkta pirmās daļas a) apakšpunkta nolūkos iestādes piesaista darījumus tai pašai attiecīgās riska kategorijas riska ierobežošanas kopai tikai tad, ja to primārais risku raksturojošais rādītājs vai 277. panta 3. punktā minēto darījumu visbūtiskākais risku raksturojošais rādītājs konkrētajā riska kategorijā ir identisks.

Pirmās daļas b) apakšpunkta nolūkos iestādes piesaista darījumus tai pašai attiecīgās riska kategorijas riska ierobežošanas kopai tikai tad, ja risku raksturojošo rādītāju pāris minētajos darījumos, kā tajā minēts, ir identisks un abi risku raksturojošie rādītāji šajā pārī ir pozitīvi korelēti. Pretējā gadījumā iestādes piesaista pirmās daļas b) apakšpunktā minētos darījumus vienai no riska ierobežošanas kopām, kas izveidotas saskaņā ar 1. punktu, pamatojoties tikai uz vienu no diviem risku raksturojošajiem rādītājiem, kas minēti pirmās daļas b) apakšpunktā.

3.   Iestādes pēc kompetento iestāžu pieprasījuma dara pieejamu riska ierobežošanas kopu skaitu, kas izveidots saskaņā ar šā panta 2. punktu katrai riska kategorijai, kā arī primāro risku raksturojošo rādītāju vai 277. panta 3. punktā minēto darījumu visbūtiskāko risku raksturojošo rādītāju konkrētajā riska kategorijā, vai risku raksturojošo rādītāju pāri katrā no šīm riska ierobežošanas kopām un darījumu skaitu katrā no šīm riska ierobežošanas kopām.

278. pants

Potenciālais nākotnes riska darījums

1.   Savstarpējo prasījumu ieskaita kopas potenciālo nākotnes riska darījumu iestādes aprēķina šādi:

Formula

kur:

PFE

=

potenciālais nākotnes riska darījums;

a

=

indekss, kas apzīmē riska kategorijas, kuras iekļautas savstarpējo prasījumu ieskaita kopas potenciālā nākotnes riska darījuma aprēķinos;

papildinājums(a)

=

papildinājums riska kategorijai “a”, kas aprēķināts saskaņā ar attiecīgi 280.a–280.f pantu; un

reizinātājs

=

reizināšanas indekss, kas aprēķināts saskaņā ar 3. punktā minēto formulu.

Šā aprēķina nolūkos iestādes iekļauj attiecīgās riska kategorijas papildinājumu savstarpējo prasījumu ieskaita kopas potenciālā nākotnes riska darījuma aprēķinos, ja vismaz viens šīs savstarpējo prasījumu ieskaita kopas darījums ir attiecināts uz minēto riska kategoriju.

2.   Vairāku savstarpējo prasījumu ieskaita kopu potenciālo nākotnes riska darījumu, uz ko attiecas viens līgums par drošības rezervi, kā minēts 275. panta 3. punktā, aprēķina kā visu attiecīgo individuālo savstarpējo prasījumu ieskaita kopu potenciālo nākotnes riska darījumu summu, it kā uz tām neattiektos nekāda veida līgums par drošības rezervi.

3.   Šā panta 1. punkta nolūkā reizinātāju aprēķina šādi: