(1)

Saskaņā ar Līguma 121. pantu dalībvalstīm ir jāveicina stabila valsts finanšu sistēma, vidējā termiņā koordinējot ekonomikas politiku un daudzpusēju uzraudzību, lai izvairītos no pārmērīga valdības budžeta deficīta.

(2)

Stabilitātes un izaugsmes pakta (SIP) pamatā ir mērķis panākt stabilu valsts finanšu sistēmu, kas ir cenu stabilitātes un spēcīgas, ilgtspējīgas un darba vietu radīšanai labvēlīgas izaugsmes nosacījumu stiprināšanas līdzeklis.

(3)

2017. gada jūnijā un 2018. gada jūnijā Padome saskaņā ar Līguma 121. panta 4. punktu konstatēja, ka attiecīgi 2016. un 2017. gadā bija vērojama būtiska novirze no Rumānijas vidēja termiņa budžeta mērķa vai tā sasniegšanai vajadzīgās korekcijas gaitas. Konstatēto būtisko noviržu dēļ Padome sniedza 2017. gada 16. jūnija (2) un 2018. gada 22. jūnija (3) ieteikumus, iesakot Rumānijai veikt politikas pasākumus, kas nepieciešami, lai izlabotu minētās novirzes. Pēcāk Padome konstatēja, ka Rumānija pēc minētajiem ieteikumiem nav efektīvi rīkojusies. Jaunākajā, 2018. gada 4. decembrī pieņemtajā ieteikumā (4) Padome ieteica Rumānijai veikt vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka valdības neto primāro izdevumu nominālais pieaugums (5) 2019. gadā nepārsniedz 4,5 %, kas atbilst gada strukturālajai korekcijai 1 % no iekšzemes kopprodukta (IKP).

(4)

Pēc Komisijas 2019. gada pavasara prognozes un Eurostat apstiprinātajiem 2018. gada budžeta izpildes datiem valdības neto primāro izdevumu pieaugums 2018. gadā ievērojami pārsniedza izdevumu kritēriju, rādot būtisku novirzi ar lielu starpību (novirze 2,4 % no IKP). Strukturālais deficīts netika samazināts un kopumā stabili turējās ap 3 % no potenciālā IKP, norādot arī uz būtisku novirzi no ieteiktās strukturālās korekcijas (novirze 0,8 % no IKP). Strukturālajā bilancē uzrādītās novirzes apmēru negatīvi ietekmē neplānoti ieņēmumi, augstāks IKP deflators un potenciālā IKP pieauguma pamatā esošā aplēse, kas pārsniedz izdevumu kritērija pamatā esošo vidēja termiņa caurmēru. Tomēr novirzes apmēru, ko uzrāda strukturālā bilance, pozitīvi ietekmē zema apjoma publiskie ieguldījumi, kas ir izlīdzināti izdevumu kritērijā. Neatkarīgi no minētās atšķirības abi rādītāji apstiprina būtisku novirzi no SIP preventīvās daļas prasībām 2018. gadā.

(5)

2019. gada 5. jūnijā Komisija pēc vispārēja novērtējuma secināja, ka Rumānijā vērojama būtiska novirze no vidēja termiņa budžeta mērķa korekcijas, un saskaņā ar Līguma 121. panta 4. punktu un Regulas (EK) Nr. 1466/97 10. panta 2. punkta pirmo daļu izteica Rumānijai brīdinājumu.

(6)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1466/97 10. panta 2. punkta otro daļu Padomei jāadresē attiecīgajai dalībvalstij ieteikums veikt nepieciešamos politikas pasākumus. Regulā (EK) Nr. 1466/97 paredzēts, ka ieteikumā jānosaka ne vairāk kā piecu mēnešu termiņš, kurā dalībvalstij novirze jānovērš. Tādējādi piemērots termiņš, līdz kuram Rumānijai novirze jānovērš, šķiet 2019. gada 15. oktobris. Minētajā termiņā Rumānijai būtu jāpaziņo, kādi pasākumi veikti pēc šā ieteikuma.

(7)

Pēc Komisijas 2019. gada pavasara prognozes par izlaides starpību Rumānijā 2019. un 2020. gadā turpināsies normāli ekonomiskie apstākļi. Rumānijas valsts parāda attiecība pret IKP ir zem 60 % robežvērtības. Tātad minimālie nepieciešamie strukturālie pasākumi, kuri noteikti Regulā (EK) Nr. 1466/97 un vispārpieņemtajā korekciju matricā saskaņā ar SIP preventīvo daļu, kas ņem vērā dominējošos ekonomikas apstākļus un iespējamos ilgtspējas apsvērumus, gan 2019., gan 2020. gadā veido vismaz 0,5 % no IKP.

(8)

Rumānijas strukturālais deficīts ir pakāpeniski audzis no 0,1 % no IKP 2015. gadā līdz 1,7 % no IKP 2016. gadā, 2,9 % no IKP 2017. gadā un 3 % no IKP 2018. gadā. Līdztekus minimālajai korekcijas prasībai būtu vajadzīgs pastāvīgs papildu pasākums, kas labotu kumulatīvo novirzi un nodrošinātu, ka pēc pastāvīgajām novirzēm, kuru rezultāti krājas no 2016. gada, Rumānija atkal uzņem pienācīgu korekcijas gaitu. Piemērots šķiet papildu pasākums 0,5 % no IKP 2019. gadā un 0,25 % no IKP 2020. gadā, ņemot vērā, cik liela ir novērotā būtiskā novirze no vidēja termiņa budžeta mērķa sasniegšanai ieteiktajām korekcijām. Tāds pasākums saskanētu ar Padomes 2018. gada 4. decembrī ieteikto 2019. gada korekciju. Tas paātrinās atpakaļvērstās korekcijas vidēja termiņa budžeta mērķa sasniegšanai.

(9)

Prasītais strukturālās bilances uzlabojums par 1 % no IKP 2019. gadā un par 0,75 % no IKP 2020. gadā atbilst valdības neto primāro izdevumu nominālajam pieaugumam, kas nepārsniedz 4,5 % 2019. gadā un 5,1 % 2020. gadā.

(10)

2019. gada pavasara prognozē Komisija paredz, ka 2019. gadā strukturālā bilance vēl vairāk pasliktināsies par 0,7 % no IKP un 2020. gadā – vēl par 1,2 % no IKP. Vajadzīgais strukturālais uzlabojums tādējādi prasa pieņemt pasākumus, kuru kopējais devums bilancei 2019. gadā būtu 1,7 % no IKP, un papildu pasākumus, kuru devums bilancei 2020. gadā būtu 1,95 % no IKP salīdzinājumā ar pašreizējo bāzes scenāriju Komisijas 2019. gada pavasara prognozē.

(11)

Komisijas 2019. gada pavasara prognozē paredzēts, ka vispārējās valdības budžeta deficīts 2019. gadā būs 3,5 % no IKP un 2020. gadā – 4,7 % no IKP, kas pārsniedz Līgumā noteikto atsauces vērtību 3 % no IKP. Turklāt prasītās strukturālās korekcijas šķiet piemērotas, lai nodrošinātu, ka atsauces vērtību 3 % no IKP Rumānija 2019. un 2020. gadā ievēro ar rezervi.

(12)

Rīcības trūkums pēc iepriekšējiem ieteikumiem, lai novērstu novērotās nozīmīgās novirzes, un risks pārsniegt Līgumā noteikto SIP korektīvās daļas atsauces vērtību, prasa steidzami rīkoties, lai Rumānija atgrieztos pie piesardzīgas fiskālās politikas.

(13)

Ieteikto budžeta mērķu sasniegšanai ir izšķirīgi, lai Rumānija pieņem un stingri īsteno nepieciešamos pasākumus un cieši uzrauga kārtējo izdevumu attīstību.

(14)

Rumānijai līdz 2019. gada 15. oktobrim būtu jāziņo Padomei par pasākumiem, kas veikti pēc šā ieteikuma.

(15)

Šo ieteikumu pienākas publiskot,

1)

2)

3)

Šis ieteikums ir adresēts Rumānijai.