(1)

Saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 (2) 41. panta b) punktu Norvēģijā, Šveicē vai Turcijā iegūtus produktus, kā sastāvā ir materiāli, kuri nav tur iegūti pilnībā, uzskata par produktiem, kuru izcelsme ir saņēmējā valstī, ar noteikumu, ka šie materiāli ir pietiekami apstrādāti vai pārstrādāti minētās Deleģētās regulas 45. panta nozīmē.

(2)

Ievērojot Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 54. pantu, kumulācijas sistēmu piemēro ar nosacījumu, ka Šveice uz savstarpības pamata piemēro tādu pašu režīmu produktiem, kā izcelsme ir saņēmējās valstīs un kā sastāvā ir materiāli, kuru izcelsme ir Savienībā.

(3)

Attiecībā uz Šveici kumulatīvā sistēma sākotnēji tika ieviesta ar nolīgumu vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Savienību un Šveici. Minētā vēstuļu apmaiņa notika 2000. gada 14. decembrī pēc tam, kad Padome bija sniegusi piekrišanu ar Lēmumu 2001/101/EK (3).

(4)

Lai nodrošinātu, ka tiek piemērots izcelsmes jēdziens, kas atbilst Savienības vispārējo preferenču sistēmas (“VPS”) izcelsmes noteikumiem, Šveice ir grozījusi savus VPS izcelsmes noteikumus. Tādēļ ir nepieciešams pārskatīt nolīgumu vēstuļu apmaiņas veidā starp Savienību un Šveici.

(5)

Savienības, Norvēģijas un Šveices A veidlapas izcelsmes aizstājējsertifikātu savstarpējās atzīšanas sistēma būtu jāturpina piemērot saskaņā ar pārskatīto vēstuļu apmaiņu un ar nosacījumiem būtu jāpiemēro Turcijai, lai atvieglotu tirdzniecību starp Savienību, Norvēģiju, Šveici un Turciju.

(6)

Turklāt Savienības VPS izcelsmes noteikumos, kādi tie ir pēc 2010. gada reformas, paredzēts īstenot jaunu sistēmu, kas paredz, ka izcelsmes apliecinājumus izsniedz reģistrētie eksportētāji, un kas jāpiemēro no 2017. gada 1. janvāra. Vēstuļu apmaiņā jāveic grozījumi arī šajā jomā.

(7)

Lai ņemtu vērā minētās jaunās sistēmas piemērošanu un ar to saistītos noteikumus, Padome 2012. gada 8. martā pilnvaroja Komisiju vēstuļu apmaiņas veidā risināt sarunas par nolīgumu ar Šveici attiecībā uz A veidlapas izcelsmes aizstājējsertifikātu vai aizstājējpaziņojumu par izcelsmi savstarpēju atzīšanu un to, ka produktus ar Norvēģijas, Šveices vai Turcijas izcelsmes saturu, tiem nonākot Savienības muitas teritorijā, pielīdzina produktiem ar Savienības izcelsmes saturu.

(8)

Sarunas ar Šveici risināja Komisija, un to rezultātā tika izstrādāts Nolīgums vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Savienību un Šveices Konfederāciju par izcelsmes kumulāciju starp Eiropas Savienību, Šveices Konfederāciju, Norvēģijas Karalisti un Turcijas Republiku vispārējo preferenču sistēmas satvarā (“nolīgums”).

(9)

Nolīgums būtu jāapstiprina,