3. papildinājums

Ekspluatācijas veiktspējas koeficients

1.   Ievads

1.1.   Šajā papildinājumā ir noteiktas OBD sistēmas konkrētas kontrolierīces M ekspluatācijas veiktspējas koeficienta (IUPR M) prasības, ko piemēro L3e, L5e-A un L7e-A kategorijas transportlīdzekļiem, kuru tipa apstiprināšana veikta saskaņā ar šo regulu.

2.   IUPR M revīzija

2.1.   Pēc apstiprinātājas iestādes pieprasījuma izgatavotājs, ievērojot formātu, par kādu panākta vienošanās tipa apstiprināšanas laikā, ziņo tipa apstiprinātājai iestādei par garantijas laikā izteiktajām pretenzijām, garantijas laikā veikto remontu un OBD kļūmēm, kas reģistrētas apkopē. Informācijā sīki norāda ar emisijām saistīto sastāvdaļu un sistēmu kļūmju biežumu un būtību. Ziņojumus iesniedz vismaz vienu reizi transportlīdzekļa ražošanas ciklā par katru transportlīdzekļa modeli piecu gadu garumā vai par attālumu, kas noteikts Regulas (ES) Nr. 168/2013 VII pielikuma A daļā, piemērojot to nosacījumu, kurš iestājas ātrāk.

2.2.   Parametri, pēc kuriem definē IUPR saimi

IUPR saimes definēšanai izmanto 5. papildinājumā uzskaitītos OBD saimes parametrus.

2.3.   Informācijas sniegšanas prasības

Apstiprinātāja iestāde IUPR M revīziju veic, pamatojoties uz izgatavotāja sniegtu informāciju. Tajā ietver šādus datus:

2.3.1.

izgatavotāja nosaukumu un adresi;

2.3.2.

izgatavotāja pilnvarotā pārstāvja nosaukumu, adresi, tālruņa un faksa numuru un e-pasta adresi tajos apgabalos, uz kuriem attiecas izgatavotāja sniegtā informācija;

2.3.3.

izgatavotāja informācijā ietverto transportlīdzekļu modeļa(-u) nosaukumu(-us);

2.3.4.

attiecīgā gadījumā to transportlīdzekļa tipu sarakstu, uz kuriem attiecas izgatavotāja informācija, t. i., informācija par OBD un IUPR M, OBD saimi atbilstoši 5. papildinājumam;

2.3.5.

transportlīdzekļa identifikācijas numura (VIN) kodus, ko piemēro šiem transportlīdzekļu tipiem saimē (VIN prefikss);

2.3.6.

tipa apstiprinājuma numurus, kas attiecas uz transportlīdzekļu IUPR saimes tipiem, attiecīgā gadījumā ietverot visu paplašinājumu numurus un nozīmīgu izmaiņu / atsaukšanas gadījumu (uzlabojumi pēc izgatavošanas) numurus;

2.3.7.

sīku informāciju par paplašinājumiem un nozīmīgām izmaiņām / atsaukšanas gadījumiem saistībā ar tiem transportlīdzekļa tipa apstiprinājumiem, uz kuriem attiecas izgatavotāja sniegtā informācija (ja to pieprasa apstiprinātāja iestāde);

2.3.8.

laika periodu, par kuru izgatavotāja informācija apkopota;

2.3.9.

transportlīdzekļa ražošanas periodu, uz kuru attiecas izgatavotāja informācija (piemēram, 2017. kalendārajā gadā izgatavotie transportlīdzekļi);

2.3.10.

izgatavotāja IUPR M pārbaudes procedūru, norādot: a) transportlīdzekļa atrašanās vietas noteikšanas metodi; b) transportlīdzekļu atlases un noraidīšanas kritērijus; c) programmā izmantotos testu veidus un procedūras; d) izgatavotāja pieņemšanas/noraidīšanas kritērijus transportlīdzekļu saimes grupai; e) ģeogrāfisko(-os) apgabalu(-us), par kuru(-iem) izgatavotājs apkopojis informāciju; f) paraugu skaitu un izmantoto paraugu ņemšanas metodi;

2.3.11.

izgatavotāja IUPR M procedūras rezultātus, norādot: a) programmā ietverto transportlīdzekļu identifikāciju (testēts vai nav testēts). Identifikācijas datos norāda: — modeļa nosaukumu, — transportlīdzekļa identifikācijas numuru (VIN), — izmantošanas reģionu (ja zināms), — izgatavošanas datumu; b) iemeslu(-us), kādēļ transportlīdzeklis nav ietverts paraugu izlasē; c) testa datus, norādot: — testa/lejupielādes datumu, — testa/lejupielādes vietu, — visus datus, kas lejupielādēti no transportlīdzekļa, atbilstoši 1. papildinājuma 4.1.6. punktam, — katras ziņojamās kontrolierīces IUPR;

2.3.12.

attiecībā uz IUPR M paraugu ņemšanu norāda: a) vidējos IUPR M visiem atlasītajiem transportlīdzekļiem par katru kontrolierīci atbilstoši 1. papildinājuma 4.1.4. punktam; b) atlasīto transportlīdzekļu procentuālo attiecību, kuriem IUPR M ir lielāks nekā vai vienāds ar minimālo vērtību, ko piemēro kontrolierīcēm saskaņā ar 1. papildinājuma 4.1.4. punktu.

3.   Transportlīdzekļu atlase IUPR M

3.1.   Izgatavotājs ņem paraugus vismaz no divām dalībvalstīm, kurās transportlīdzekļa izmantošanas apstākļi ievērojami atšķiras (izņemot, ja transportlīdzeklis pieejams tikai vienas dalībvalsts tirgū). Izvēloties dalībvalstis, ņem vērā tādus faktorus kā degvielas atšķirības, apkārtējās vides apstākļi, vidējais ātrums uz ceļiem, atšķirība starp braukšanas veidu pilsētās un uz automaģistrālēm.

IUPR M testiem testa paraugu izlasē iekļauj tikai transportlīdzekļus, kas atbilst 4. papildinājuma 2.3. punkta kritērijiem.

3.2.   Izvēloties dalībvalstis transportlīdzekļu paraugu ņemšanai, izgatavotājs var izvēlēties transportlīdzekļus no dalībvalsts, kuru uzskata par īpaši raksturīgu. Šādā gadījumā izgatavotājam uzskatāmi jāparāda apstiprinātājai iestādei, kas piešķīrusi tipa apstiprinājumu, ka izvēle bijusi raksturīga (piemēram, attiecīgajā tirgū gada laikā pārdots visvairāk konkrētās saimes transportlīdzekļu Savienībā). Ja transportlīdzekļu saimes testēšanai saskaņā ar 3.3. punktu ir nepieciešama vairāk nekā viena paraugu partija, transportlīdzekļiem otrajā un trešajā paraugu partijā jāatspoguļo atšķirīgi transportlīdzekļa darbības apstākļi salīdzinājumā ar pirmajā paraugu izlasē atlasītajiem transportlīdzekļiem.

3.3.   Paraugu skaits

3.3.1.   Paraugu partiju skaitu nosaka atkarībā no OBD saimes gada pārdošanas apjoma Savienībā, kā noteikts šajā tabulā:

Reģistrācijas ES kalendārajā gadā (izpūtēja emisijas testiem) transportlīdzekļu no OBD saimes ar IUPR paraugu ņemšanas periodā	Paraugu partiju skaits
līdz 100 000	1
100 001 līdz 200 000	2
virs 200 000	3

3.3.2.   Attiecībā uz IUPR nepieciešamais paraugu partiju skaits ir aprakstīts 3.3.1. punkta tabulā un pamatojas uz IUPR saimes transportlīdzekļu skaitu, kas apstiprināti ar IUPR.

IUPR saimes pirmajā paraugu ņemšanas periodā paraugu ņemšana attiecas uz visiem saimes transportlīdzekļa tipiem, kas apstiprināti ar IUPR. Turpmākajos paraugu ņemšanas periodos paraugu ņemšanu veic tikai tiem transportlīdzekļa tipiem, kas nav iepriekš testēti vai kuru emisiju apstiprinājums ticis paplašināts pēc iepriekšējā paraugu ņemšanas perioda.

Saimēm, ko veido mazāk nekā 5 000 ES reģistrētu transportlīdzekļu, kuriem paraugu ņemšanas periodā veic paraugu ņemšanu, minimālais transportlīdzekļu skaits paraugu partijā ir seši transportlīdzekļi. Visām pārējām saimēm minimālais transportlīdzekļu skaits paraugu partijā ir piecpadsmit transportlīdzekļi.

Katra paraugu partija pienācīgi atspoguļo tirdzniecības modeli, t. i., ir pārstāvēti lielā apjomā pārdoti transportlīdzekļu tipi (≥ 20 % no saimes kopumā).

Mazās sērijās ražoti transportlīdzekļi, kuru skaits ir mazāks nekā 1 000 transportlīdzekļu uz OBD saimi, ir atbrīvoti no minimālajām IUPR prasībām, kā arī no prasības pierādīt to atbilstību tipa apstiprinātājai iestādei.

4.   Pamatojoties uz 2. iedaļā minēto revīziju, apstiprinātāja iestāde pieņem vienu no šādiem lēmumiem un darbībām:

a)	nolemj, ka IUPR saime ir atbilstoša, un tā neveic turpmāku darbību;

b)	nolemj, ka izgatavotāja sniegtā informācija nav pietiekama lēmuma pieņemšanai, un pieprasa izgatavotājam papildu informāciju vai testu datus;

c)	nolemj, ka, pamatojoties uz apstiprinātājas iestādes vai dalībvalsts uzraudzības testēšanas programmu datiem, izgatavotāja sniegtā informācija nav pietiekama lēmuma pieņemšanai, un pieprasa izgatavotājam papildu informāciju vai testu datus;

d)	nolemj, ka IUPR saimes revīzijas rezultāts nav apmierinošs, un veic darbības, lai attiecīgais transportlīdzekļa tips vai IUPR saime tiktu testēta atbilstoši 1. papildinājumam.

Ja saskaņā ar IUPR M revīziju paraugu partijas transportlīdzekļi atbilst testa kritērijiem, kas noteikti 4. papildinājuma 3.2. punktā, tipa apstiprinātāja iestāde veic šā punkta d) apakšpunktā noteiktās turpmākās darbības.

4.1.   Apstiprinātāja iestāde sadarbībā ar izgatavotāju atlasa tādu transportlīdzekļu paraugu izlasi ar pietiekamu nobraukumu, kuru izmantošanu normālos apstākļos var pamatoti apstiprināt. Par transportlīdzekļu atlasi paraugu izlasei apspriežas ar izgatavotāju, un ļauj tam piedalīties transportlīdzekļu atbilstības pārbaudēs.

4. papildinājums

Transportlīdzekļu atlases kritēriji attiecībā uz ekspluatācijas veiktspējas koeficientiem

1.   Ievads

1.1.   Šajā papildinājumā ir izklāstīti šā pielikuma 1. papildinājuma 4. iedaļā minētie kritēriji attiecībā uz transportlīdzekļu atlasi testēšanai un IUPR Mprocedūrām.

2.   Atlases kritēriji

Kritēriji atlasītā transportlīdzekļa pieņemšanai ir noteikti 2.1.–2.5. iedaļā.

2.1.   Transportlīdzeklis atbilst tādam transportlīdzekļa tipam, kura apstiprināšana ir veikta saskaņā ar šo regulu un kuram ir atbilstības sertifikāts saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 901/2014 (3). Attiecībā uz IUPR M pārbaudi transportlīdzeklis ir apstiprināts saskaņā ar OBD II standarta posmu vai vēlāku posmu. Tas ir reģistrēts un ir izmantots Savienībā.

2.2.   Transportlīdzeklis ir ekspluatēts vismaz 3 000 km vai sešus mēnešus, izvēloties vēlāko vērtību, un tā noturības nobraukums nepārsniedz vērtību, kas attiecīgajai transportlīdzekļu kategorijai noteikta Regulas (ES) Nr. 168/2013 VII pielikuma A daļā, vai piecus gadus, izvēloties agrāko vērtību.

2.3.   IUPR M pārbaudei testa paraugu izlasē iekļauj tikai transportlīdzekļus, kas:

a)

ir savākuši pietiekamus transportlīdzekļa darbības datus kontrolierīces testam. Attiecībā uz kontrolierīcēm, kurām saskaņā ar 1. papildinājuma 4.6.1. punktu jāsasniedz noteikts ekspluatācijas kontrolierīces veiktspējas koeficients, jāfiksē un jāziņo koeficienta dati, frāze “pietiekami transportlīdzekļa darbības dati” nozīmē, ka saucējs atbilst turpmāk minētajiem kritērijiem. Testējamās kontrolierīces saucēja, kā noteikts 1. papildinājuma 4.3. un 4.5. punktā, vērtībai jābūt vienādai ar vai lielākai nekā vienai no šādām vērtībām: i) 15 – iztvaikošanas sistēmu kontrolierīcēm, sekundāro gaisa sistēmu kontrolierīcēm un kontrolierīcēm, kurās lieto saucēju, kas palielināts atbilstīgi 1. papildinājuma 4.3.2. punktam (piem., aukstās iedarbināšanas kontrolierīces, gaisa kondicionēšanas sistēmas kontrolierīces utt.); vai ii) 5 – daļiņu filtra kontrolierīcēm un oksidēšanās katalītiskā neitralizatora kontrolierīcēm, kurās lieto saucēju, kas palielināts atbilstīgi 1. papildinājuma 4.3.2. punktam; vai iii) 30 – katalītiskā neitralizatora, skābekļa sensora, EGR sistēmas, VVT sistēmas un visu pārējo sastāvdaļu kontrolierīcēm;

b)	nav bojāti vai aprīkoti ar papildu vai mainītām detaļām, kā rezultātā OBD sistēma neatbilstu XII pielikuma prasībām.

2.3.   Ja ir veikta apkope, tā ir veikta izgatavotāja ieteiktajos apkopes intervālos.

2.4.   Transportlīdzeklim nedrīkst būt pazīmju, ka tas ir izmantots nesaudzīgi (piem., pārmērīgi ātra braukšana, pārslodze, nepareizas degvielas lietošana vai cita nepareiza izmantošana), vai citu faktoru (piemēram, manipulācijas), kas varētu ietekmēt emisiju veiktspēju. Ņem vērā datorā glabāto kļūdas kodu un nobraukuma informāciju. Transportlīdzekli neatlasa testēšanai, ja datorā uzglabātā informācija uzrāda, ka šis transportlīdzeklis ir darbināts pēc kļūdas koda reģistrācijas un tam pietiekami drīz nav veikts remonts.

2.5.   Motoram vai transportlīdzeklim nav veikts neatļauts būtisks remonts.

3.   Korektīvo pasākumu plāns

3.1.   Tipa apstiprinātāja iestāde pieprasa izgatavotājam iesniegt korektīvo pasākumu plānu neatbilstības novēršanai, ja tiek konstatēts, ka:

3.2.   attiecībā uz konkrētas M kontrolierīces IUPRM testa paraugu izlasē, kuras lielumu nosaka saskaņā ar 3. papildinājuma 3.3.1. punktu, izpildās turpmāk minētie statistikas nosacījumi.

Transportlīdzekļiem, kas atbilstīgi 1. papildinājuma 4.1.4. punktam apstiprināti ar koeficientu 0,1, no transportlīdzekļiem iegūtie dati rāda, ka testa paraugu izlasē vismaz vienas M kontrolierīces vidējais veiktspējas ekspluatācijā koeficients ir mazāks nekā 0,1 vai ka 66 % vai vairāk transportlīdzekļiem testa paraugu izlasē ekspluatācijas kontrolierīces veiktspējas koeficients ir mazāks nekā 0,1.

3.3.   Korektīvo pasākumu plānu tipa apstiprinātājai iestādei iesniedz ne vēlāk kā 60 darbadienas pēc 3.1. punktā minētās paziņošanas dienas. Tipa apstiprinātāja iestāde 30 darbdienu laikā apstiprina korektīvo pasākumu plānu vai to noraida. Tomēr, ja izgatavotājs kompetentajai tipa apstiprinātājai iestādei var pierādīt, ka ir nepieciešams ilgāks laiks, lai izmeklētu neatbilstību un lai iesniegtu korektīvo pasākumu plānu, piešķir termiņa pagarinājumu.

3.4.   Korektīvos pasākumus piemēro visiem transportlīdzekļiem, kurus, visticamāk, ietekmējis attiecīgais defekts. Izvērtē nepieciešamību grozīt tipa apstiprinājuma dokumentus.

3.5.   Izgatavotājs tipa apstiprinātājai iestādei iesniedz visu ar korektīvo pasākumu plānu saistīto paziņojumu dokumentu kopijas un reģistrē atsaukšanas kampaņas pasākumus, kā arī sniedz tai regulārus ziņojumus par situāciju.

3.6.   Korektīvo pasākumu plānā iekļauj 3.6.1.–3.6.11. punktā noteiktās prasības. Izgatavotājs korektīvo pasākumu plānam piešķir īpašu nosaukumu vai numuru.

3.6.1.   Katra korektīvo pasākumu plānā ietvertā transportlīdzekļa tipa apraksts.

3.6.2.   Apraksts par specifiskiem pārveidojumiem, pārbūvēm, remontu, labojumiem, pielāgojumiem vai citām izmaiņām, kas veicamas, lai transportlīdzeklis kļūtu atbilstīgs, tostarp īss datu un tehnisko pētījumu apkopojums, kas apstiprina izgatavotāja lēmumu attiecībā uz īpašiem pasākumiem, kas veicami, lai novērstu neatbilstību.

3.6.3.   Metodes, ar kādu izgatavotājs informē transportlīdzekļu īpašniekus, apraksts.

3.6.4.   Atbilstīgas tehniskās apkopes vai izmantošanas apraksts (ja tāds ir), kuru izgatavotājs paredz kā nosacījumu, lai varētu tikt veikts remonts korektīvo pasākumu ietvaros, un izgatavotāja paskaidrojums par iemesliem šādu nosacījumu noteikšanai. Tehniskās apkopes vai izmantošanas nosacījumus var noteikt tikai tad, ja tie skaidri attiecas uz neatbilstību un korektīviem pasākumiem.

3.6.5.   Procedūras apraksts, kas jāievēro transportlīdzekļu īpašniekiem, lai saņemtu neatbilstības koriģēšanu. Tajā iekļauj datumu, pēc kura var veikt korektīvos pasākumus, paredzamo laiku, kas nepieciešams darbnīcai remonta veikšanai, un vietas, kur to var veikt. Remontu veic pienācīgā laika posmā pēc transportlīdzekļa piegādes.

3.6.6.   Transportlīdzekļa īpašniekam nosūtītās informācijas kopija.

3.6.7.   Īss tās sistēmas apraksts, ko izgatavotājs izmanto, lai nodrošinātu tādu sastāvdaļu vai sistēmu pienācīgu krājumu, lai varētu tikt veikti korektīvie pasākumi. Jānorāda, kad būs pietiekams atbilstīgo sastāvdaļu vai sistēmu daudzums kampaņas uzsākšanai.

3.6.8.   Visu to instrukciju kopija, kuras nosūtāmas personām, kas veiks remontu.

3.6.9.   Apraksts par ierosināto korektīvo pasākumu ietekmi uz katra transportlīdzekļa tipa emisijām, degvielas patēriņu, braukšanas īpašībām un drošību, kas ietverts korektīvo pasākumu plānā, kopā ar datiem, tehnisko izpēti u. c., kas pamato šos secinājumus.

3.6.10.   Jebkura cita informācija, ziņojumi vai dati, ko tipa apstiprinātāja iestāde var pamatoti noteikt kā nepieciešamus, lai novērtētu korektīvo pasākumu plānu.

3.6.11.   Ja korektīvo pasākumu plāns ietver atsaukšanu, tipa apstiprinātājai iestādei iesniedz remonta dokumentēšanas metodes aprakstu. Ja izmanto marķējumu, iesniedz tā paraugu.

3.7.   Izgatavotājam var pieprasīt veikt pamatoti plānotus un nepieciešamus testus sastāvdaļām un transportlīdzekļiem, kuriem veiktas ierosinātās izmaiņas, remonts vai pārveidojumi, lai tādējādi pierādītu izmaiņu, remonta vai modifikāciju efektivitāti.

3.8.   Izgatavotājam ir pienākums reģistrēt ikvienu transportlīdzekli, kas ir atsaukts vai remontēts, un darbnīcu, kurā veikts remonts. Tipa apstiprinātājai iestādei pēc pieprasījuma ir jābūt piekļuvei reģistram piecus gadus pēc korektīvo pasākumu plāna īstenošanas.

3.9.   Remontu un/vai pārveidojumu vai jauna aprīkojuma pievienošanu reģistrē sertifikātā, ko izgatavotājs izsniedz transportlīdzekļa īpašniekam.

5. papildinājums

Iebūvētās diagnostikas saime

1.   Ievads

1.1.   Šajā papildinājumā izklāstīti kritēriji, pēc kuriem definē OBD saimi, kas minēta 3. un 4. papildinājumā.

2.   Atlases kritēriji

Transportlīdzekļu tipi, kuru turpmāk minētie parametri ir identiski, uzskatāmi par piederošiem pie tās pašas motora/emisiju kontroles/OBD sistēmas kombinācijas.

2.2.   Motors:

—	degšanas process (t. i., dzirksteļaizdedze/kompresijaizdedze, divtaktu, četrtaktu/rotējošs),

—	metode degvielas padevei uz motoru (t. i., degvielas iesmidzināšana vienā vai vairākos punktos),

—	degvielas veids (t. i., benzīns, dīzeļdegviela, maināmas degvielas benzīns/etanols, maināmas degvielas dīzeļdegviela/biodīzeļdegviela, dabasgāze/biometāns, sašķidrināta naftas gāze, divu degvielu benzīns/dabasgāze/biometāns, divu degvielu benzīns/sašķidrināta naftas gāze).

2.3.   Emisijas kontroles sistēma:

—	katalītiskā neitralizatora veids (piemēram, oksidēšanas, trīskomponentu, sildāmais, SCR, cits),

—	daļiņu filtra veids,

—	sekundārā gaisa padeve (t. i., ar vai bez),

—	izplūdes gāzu recirkulācija (t. i., ar vai bez).

2.4.   OBD daļas un darbība:

—	metodes OBD darbības pārraudzībai, nepareizas darbības konstatēšanai un nepareizas darbības uzrādīšanai transportlīdzekļa vadītājam.

3. papildinājums

Noturības tests vecināšanas stendā

1.   Noturības tests vecināšanas stendā

1.1.   Transportlīdzeklis, ko testē saskaņā ar šajā papildinājumā noteikto procedūru, ir uzkrājis vairāk nekā 100 km nobraukuma pēc tam, kad tas pirmoreiz iedarbināts ražošanas līnijas beigās.

1.2.   Testā izmantojamā degviela ir viena no degvielām, kas noteikta II pielikuma 2. papildinājumā.

2.   Procedūra transportlīdzekļiem ar dzirksteļaizdedzes motoru

2.1.   Transportlīdzekļiem (ieskaitot hibrīdus transportlīdzekļus) ar dzirksteļaizdedzes motoru, kuros kā galveno pēcapstrādes emisiju kontroles iekārtu izmanto katalītisko neitralizatoru, piemēro šādu vecināšanas stenda procedūru.

Vecināšanas procedūras veikšanai katalītiskā neitralizatora vecināšanas stendā uzstāda katalītiskā neitralizatora un skābekļa devēja sistēmu.

Vecināšanu stendā veic atbilstoši stenda standartciklam (SBC) laikposmā, ko aprēķina saskaņā ar vecināšanas laika stendā (BAT) vienādojumu. BAT vienādojumam kā ievades dati nepieciešami katalītiskā neitralizatora dati par laiku pie noteiktas temperatūras, kas mērīti 1. papildinājumā aprakstītajā ceļa standartciklā (SRC-LeCV). Attiecīgajā gadījumā kā alternatīvu var izmantot katalītiskā neitralizatora datus par laiku pie noteiktas temperatūras, kas mērīti AMA noturības ciklā, kā aprakstīts 2. papildinājumā.

2.2.   Stenda standartcikls (SBC). Katalītiskā neitralizatora standartvecināšanu stendā veic saskaņā ar SBC. SBC veic laikposmā, ko aprēķina saskaņā ar BAT vienādojumu. SBC aprakstīts 4. papildinājumā.

2.3.   Katalītiskā neitralizatora dati par laiku pie noteiktas temperatūras. Katalītiskā neitralizatora temperatūru mēra vismaz divos pilnos SRC-LeCV ciklos, kā aprakstīts 1. papildinājumā, vai attiecīgajā gadījumā vismaz divos pilnos AMA noturības ciklos, kā aprakstīts 2. papildinājumā.

Katalītiskā neitralizatora temperatūru mēra augstākās temperatūras punktā testa transportlīdzekļa karstākajā katalītiskajā neitralizatorā. Alternatīvi temperatūru var mērīt citā punktā, ja vien to, izmantojot kompetentu inženiertehnisko spriedumu, koriģē tā, lai tiktu iegūta temperatūra, ko mēra karstākajā punktā.

Katalītiskā neitralizatora temperatūru mēra ar frekvenci, kas ir vismaz viens hercs (viens mērījums sekundē).

Izmērītos katalītiskā neitralizatora temperatūras rezultātus attēlo histogrammā, grupējot temperatūru ne vairāk kā pa 25 °C.

2.4.   Vecināšanas laiks stendā. Vecināšanas laiku stendā aprēķina, izmantojot BAT vienādojumu:

te attiecībā uz temperatūras intervālu = th e((R/Tr) – (R/Tv))

kopējais te = te summa visās temperatūras grupās

vecināšanas laiks stendā = A (kopējais te)

kur:

A	=	1,1. Ar šo vērtību koriģē katalītiskā neitralizatora vecināšanas laiku, lai ņemtu vērā tādu nolietošanos, kuru izraisa cēloņi, kas nav katalītiskā neitralizatora termiska novecošana;
R	=	katalītiskā neitralizatora termiskā reakcija = 18 500 ;
th	=	laiks (stundās), kas izmērīts noteiktā temperatūras intervālā transportlīdzekļa katalītiskā neitralizatora temperatūras histogrammā un ko koriģē, pamatojoties uz pilno lietderīgo izmantošanas laiku, piemēram, ja histogrammā attēloti 400 km un lietderīgais izmantošanas laiks atbilstoši Regulas (ES) Nr. 168/2013 VII pielikumam Le3 ir 20 000 km, tad visus histogrammas laika ierakstus reizina ar 50 (20 000 /400);
kopējais te	=	ekvivalentais laiks (stundās) katalītiskā neitralizatora vecināšanai pie temperatūras Tr katalītiskā neitralizatora vecināšanas stendā, izmantojot katalītiskā neitralizatora vecināšanas ciklu, lai iegūtu tādu pašu nolietojumu, kāds katalītiskajam neitralizatoram ir termiskās deaktivācijas dēļ pie lietderīgas izmantošanas attāluma, kas konkrētai transportlīdzekļa klasei noteikts Regulas (ES) Nr. 168/2013 VII pielikumā, piemēram, Le3 tas ir 20 000 km;
te attiecībā uz temperatūras intervālu	=	ekvivalentais laiks (stundās) katalītiskā neitralizatora vecināšanai pie temperatūras Tr katalītiskā neitralizatora vecināšanas stendā, izmantojot katalītiskā neitralizatora vecināšanas ciklu, lai iegūtu tādu pašu nolietojumu, kāds katalītiskajam neitralizatoram ir termiskās deaktivācijas dēļ temperatūras intervālā Tv pie lietderīgas izmantošanas attāluma, kas konkrētai transportlīdzekļa klasei noteikts Regulas (ES) Nr. 168/2013 VII pielikumā, piemēram, Le3 tas ir 20 000 km;
Tr	=	katalītiskā neitralizatora faktiskā standarttemperatūra (K) katalītiskā neitralizatora vecināšanas stenda ciklā. Faktiskā temperatūra ir konstanta temperatūra, kas radītu tādu pašu novecošanu kā dažādās temperatūras, kādas ir laikā, kad notiek vecināšana stendā;
Tv	=	temperatūras intervāla viduspunkta temperatūra (K) transportlīdzekļa ceļa katalītiskā neitralizatora temperatūras histogrammā.

2.5.   Faktiskā standarttemperatūra SBC. Faktisko standarttemperatūru testa standartciklā (SBC) nosaka konkrētajai katalītiskā neitralizatora sistēmas konstrukcijai un konkrētajam vecināšanas stendam, ko izmantos šādās procedūrās:

a)

izmēra datus par laiku pie noteiktas temperatūras katalītiskā neitralizatora sistēmā katalītiskā neitralizatora vecināšanas stendā saskaņā ar SBC. Katalītiskā neitralizatora temperatūru mēra augstākās temperatūras punktā karstākajam katalītiskajam neitralizatoram sistēmā. Alternatīvi temperatūru var mērīt citā punktā, ja vien to koriģē tā, ka tiek iegūta temperatūra, ko mēra karstākajā punktā. Katalītiskā neitralizatora temperatūru mēra ar minimālo frekvenci viens hercs (viens mērījums sekundē) vismaz 20 minūtes vecināšanā stendā. Izmērītos katalītiskā neitralizatora temperatūras rezultātus attēlo histogrammā, grupējot temperatūru ne vairāk kā pa 10 °C;

b)

lai aprēķinātu faktisko standarttemperatūru, izmanto BAT vienādojumu ar atkārtotām standarttemperatūras (Tr) izmaiņām, līdz aprēķinātais vecināšanas laiks ir vienāds ar faktisko laiku, kas attēlots katalītiskā neitralizatora temperatūras histogrammā, vai pārsniedz to. Iegūtā temperatūra ir faktiskā standarttemperatūra SBC šai katalītiskā neitralizatora sistēmai un vecināšanas stendam.

2.6.   Katalītiskā neitralizatora vecināšanas stends. Katalītiskā neitralizatora vecināšanas stenda testā izmanto SBC un rada tādu izplūdes gāzu plūsmu un emisijas līmeni, kas saskan ar tāda motora izplūdes gāzu plūsmu, kuram katalītiskais neitralizators ir paredzēts, kā arī izplūdes gāzu sastāvdaļas un izplūdes gāzu temperatūru uz katalītiskā neitralizatora virsmas.

Visas vecināšanas stenda iekārtas un procedūras reģistrē atbilstīgu informāciju (piemēram, izmērītās gaisa/degvielas attiecības un datus par laiku pie noteiktas temperatūras katalītiskajā neitralizatorā), lai nodrošinātu, ka faktiski notikusi pietiekama vecināšana.

2.7.   Nepieciešamie testi. Lai aprēķinātu nolietošanās koeficientus, veic vismaz divus 1. tipa testus pirms emisijas kontroles iekārtas vecināšanas stendā un vismaz divus 1. tipa testus pēc tam, kad emisijas kontroles iekārta, kuras vecināšana veikta stendā, uz testa transportlīdzekļa uzstādīta atkārtoti.

Nolietošanās koeficientus aprēķina saskaņā ar turpmāk aprakstīto aprēķināšanas metodi.

Izplūdes gāzu emisiju nolietošanās koeficientu katram piesārņotājam aprēķina šādi:

kur:

Mi1	=	piesārņotāja i emisijas masa g/km pēc transportlīdzekļa 1. tipa testa, kā noteikts šā papildinājuma 1.1. punktā;
Mi2	=	piesārņotāja i emisijas masa g/km pēc vecināta transportlīdzekļa 1. tipa testa atbilstoši šajā pielikumā aprakstītajai procedūrai.

Šīs interpolētās vērtības nosaka vismaz līdz četriem cipariem aiz komata, pirms tās savstarpēji dala, lai noteiktu nolietojuma koeficientu. Rezultātu noapaļo līdz trim cipariem aiz komata.

Ja nolietošanās koeficients ir mazāks nekā viens, to uzskata par vienādu ar viens.

Pēc izgatavotāja pieprasījuma pieskaitāmo izplūdes gāzu emisiju nolietošanās koeficientu katram piesārņotājam var aprēķināt šādi:

D. E. F. = Mi2 – Mi1

4. papildinājums

Stenda standartcikls (SBC)

1.   Ievads

Vecināšanas noturības standartprocedūra sastāv no katalītiskā neitralizatora / skābekļa devēja sistēmas vecināšanas stendā, izmantojot stenda standartciklu (SBC), kā aprakstīts šajā papildinājumā. SBC nolūkā izmanto vecināšanas stendu un motoru, kas kalpo kā padeves gāzes avots katalītiskajam neitralizatoram. SBC ir 60 sekunžu garš cikls, ko atkārto pēc vajadzības, lai vecināšanas stendā veiktu vecināšanu nepieciešamajā laikposmā. SBC nosaka, pamatojoties uz katalītiskā neitralizatora temperatūru, motora gaisa/degvielas (G/D) attiecību un iesmidzināto sekundāro gaisu, ko pievieno pirms pirmā katalītiskā neitralizatora.

2.   Katalītiskā neitralizatora temperatūras kontrole

2.1.   Katalītiskā neitralizatora temperatūru mēra katalītiskā neitralizatora slānī vietā, kurā ir visaugstākā temperatūra viskarstākajā katalītiskajā neitralizatorā. Alternatīvi var mērīt padeves gāzes temperatūru un konvertēt katalītiskā neitralizatora slāņa temperatūrā, izmantojot lineāru transformāciju, ko aprēķina saskaņā ar korelācijas datiem par katalītiskā neitralizatora konstrukciju un vecināšanas procesā izmantoto vecināšanas stendu.

2.2.   Katalītiskā neitralizatora temperatūru kontrolē stehiometriskā darbībā (no 1 līdz 40 sekundēm ciklā) līdz ne mazāk kā 800 °C (± 10 °C), izvēloties atbilstīgu motora ātrumu, slodzi un motora dzirksteles laiku. Maksimālo katalītiskā neitralizatora temperatūru cikla laikā noved līdz 890 °C (± 10 °C), izvēloties atbilstīgu G/D attiecību motoram “trekna degmaisījuma” posmā, kā aprakstīts turpmāk tabulā.

2.3.   Ja izmanto zemu temperatūru, kas nav 800 °C, augstajai kontroles temperatūrai zemā kontroles temperatūra jāpārsniedz par 90 °C.

Stenda standartcikls (SBC)

Laiks (sekundēs)	Motora gaisa/degvielas attiecība	Sekundārā gaisa iesmidzināšana
1–40	Stehiometriski ar kontrolētu slodzi, aizdedzes momentu un motora apgriezieniem, lai sasniegtu katalītiskā neitralizatora temperatūru vismaz 800 °C	Nav
41–45	“Trekns degmaisījums” (izvēlētā G/D attiecība ļauj sasniegt maksimālo katalītiskā neitralizatora temperatūru visā ciklā 890 °C vai par 90 °C augstāku temperatūru nekā zemā kontroles temperatūra)	Nav
46–55	“Trekns degmaisījums” (izvēlētā G/D attiecība ļauj sasniegt maksimālo katalītiskā neitralizatora temperatūru visā ciklā 890 °C vai par 90 °C augstāku temperatūru nekā zemā kontroles temperatūra)	3 % (± 0,1 %)
56–60	Stehiometriski ar tādu pašu slodzi, aizdedzes momentu un motora apgriezieniem, kādi tika izmantoti cikla 1–40 sekunžu laikposmā	3 % (± 0,1 %)

3.   Vecināšanas stenda iekārtas un procedūras

3.1.   Vecināšanas stenda konfigurācija. Vecināšanas stends nodrošina atbilstīgu izplūdes gāzu plūsmas ātrumu, temperatūru, gaisa un degvielas attiecību, izplūdes gāzu sastāvdaļas un sekundārā gaisa padevi pie katalītiskā neitralizatora ieejas virsmas.

Vecināšanas standartstendu veido motors, motora kontrolleris un motora dinamometrs. Ir pieļaujamas citas konfigurācijas (piemēram, viss transportlīdzeklis uz dinamometra vai tiek darbināts deglis, kas nodrošina pareizus izplūdes gāzes apstākļus), ja tiek nodrošināti šajā papildinājumā minētie katalītiskā neitralizatora ieplūdes apstākļi un kontroles iespējas.

Vienā vecināšanas stendā izplūdes gāzu plūsma var būt sadalīta vairākās plūsmās, ja vien katra izplūdes gāzu plūsma atbilst šajā papildinājumā noteiktajām prasībām. Ja stendam ir vairākas izplūdes gāzu plūsmas, vienlaikus var veikt vecināšanu vairākām katalītisko neitralizatoru sistēmām.

3.2.   Izplūdes gāzu sistēmas uzstādīšana. Stendā uzstāda visu katalītiskā(-o) neitralizatora(-u) un skābekļa devēja(-u) sistēmu līdz ar izplūdes gāzu caurulēm, kas savieno šīs sastāvdaļas. Motoriem ar vairākām izplūdes gāzu plūsmām katru izplūdes gāzu sistēmas daļu stendā uzstāda atsevišķi un paralēli.

Attiecībā uz izplūdes gāzu sistēmām, kurās ir vairāki katalītiskie neitralizatori vienā rindā, visu katalītisko neitralizatoru sistēmu, tostarp visus katalītiskos neitralizatorus, visus skābekļa devējus un saistītās izplūdes gāzu caurules, vecināšanas nolūkā uzstāda kā vienību. Alternatīvi katru atsevišķo katalītisko neitralizatoru var atsevišķi vecināt atbilstīgu laikposmu.

3.3.   Temperatūras mērījumi. Katalītiskā neitralizatora temperatūru mēra, izmantojot termopāri, kas atrodas katalītiskā neitralizatora slānī ar augstāko temperatūru karstākajā katalītiskajā neitralizatorā. Alternatīvi var mērīt padeves gāzes temperatūru tieši pirms katalītiskā neitralizatora ieplūdes virsmas un transformēt katalītiskā neitralizatora slāņa temperatūrā, izmantojot lineāru transformāciju, ko aprēķina saskaņā ar korelācijas datiem par katalītiskā neitralizatora konstrukciju un vecināšanas procesā izmantoto vecināšanas stendu. Katalītiskā neitralizatora temperatūru fiksē digitāli ar frekvenci viens hercs (viens mērījums sekundē).

3.4.   Gaisa/degvielas mērījumi. Gaisa/degvielas (G/D) attiecības mērījumi (piemēram, plaša diapazona skābekļa devējam) jānodrošina pēc iespējas tuvu katalītiskā neitralizatora ieplūdes un izplūdes atlokiem. Informāciju no šiem sensoriem glabā digitāli ar frekvenci viens hercs (viens mērījums sekundē).

3.5.   Izplūdes gāzu plūsmas līdzsvarošana. Nodrošina atbilstīgu izplūdes gāzu apjoma (ko mēra gramos/sekundē stehiometrijas apstākļos ar pielaidi ± 5 grami sekundē) plūsmu cauri katrai katalītiskā neitralizatora sistēmai, kuras vecināšanu veic stendā.

Atbilstīgo plūsmas ātrumu nosaka, pamatojoties uz izplūdes gāzu plūsmu, kāda būtu transportlīdzekļa oriģinālajam motoram pie vienmērīgiem motora apgriezieniem un slodzes, ko izvēlas vecināšanas stendā saskaņā ar 3.6. punktu.

3.6.   Iestatījumi. Motora apgriezienus, slodzi un aizdedzes momentu izvēlas tā, lai katalītiskā neitralizatora temperatūra būtu 800 °C (± 10 °C) pie vienmērīgas darbības stehiometrijas apstākļos.

Gaisa padeves sistēmu iestata tā, lai gaisa plūsma radītu 3,0 % skābekli (± 0,1 %) vienmērīgā stehiometriskā izplūdes gāzu plūsmā tieši pirms pirmā katalītiskā neitralizatora. Tipisks nolasījums ieplūdes G/D mērījuma punktam (kā noteikts 5. punktā) ir lambda 1,16 (kas ir aptuveni 3 % skābekļa).

Kad gaisa padeve ir ieslēgta, iestata “trekna degmaisījuma” G/D attiecību, lai radītu katalītiskā neitralizatora temperatūru 890 °C (± 10 °C). Tipiska G/D vērtība šim posmam ir lambda 0,94 (aptuveni 2 % CO).

3.7.   Vecināšanas cikls. Vecināšanas standartprocedūrās izmanto stenda standartciklu (SBC). SBC atkārto, līdz panāk novecošanas apjomu, kas aprēķināts saskaņā ar vienādojumu par vecināšanas laiku stendā (BAT).

3.8.   Kvalitātes nodrošināšana. Temperatūru un G/D attiecību, kas minētas 3.3. un 3.4. punktā, vecināšanas laikā periodiski pārbauda (vismaz reizi 50 stundās). Veic nepieciešamās korekcijas, lai nodrošinātu SBC atbilstīgu ievērošanu visā vecināšanas procesā.

Kad vecināšana ir pabeigta, katalītiskā neitralizatora datus par laiku pie noteiktas temperatūras, kas savākti vecināšanas procesa laikā, attēlo histogrammā, grupējot temperatūru ne vairāk kā pa 10 °C. Lai noteiktu, vai katalītiskā neitralizatora termālā vecināšana faktiski notikusi atbilstīgā apjomā, izmanto VI pielikuma 3. papildinājuma 2.4. punktā doto BAT vienādojumu un vecināšanas ciklam aprēķināto faktisko standarttemperatūru. Vecināšanu stendā paildzina, ja aprēķinātā vecināšanas laika termiskais efekts nav vismaz 95 % no plānotās termiskās vecināšanas.

3.9.   Iedarbināšana un izslēgšana. Ir svarīgi nodrošināt, lai maksimālā temperatūra, pie kuras katalītiskais neitralizators strauji zaudē savas īpašības (piemēram, 1 050 °C), netiktu sasniegta iedarbināšanas vai izslēgšanas laikā. Lai novērstu šo problēmu, var izmantot īpašu iedarbināšanas vai izslēgšanas procedūru ar zemu temperatūru.

4.   Koeficienta R eksperimentāla noteikšana noturības procedūrām vecināšanas stendā

4.1.   Koeficients R ir katalītiskā neitralizatora termiskās reakcijas koeficients, ko izmanto vienādojumā par vecināšanas laiku stendā (BAT). Ražotāji var noteikt R vērtību eksperimentāli, izmantojot šādas procedūras.

4.2.   Izmantojot attiecīgo stenda ciklu un vecināšanas stenda iekārtu, veic vecināšanu vairākiem katalītiskajiem neitralizatoriem (vismaz trīs vienas un tās pašas konstrukcijas katalītiskajiem neitralizatoriem) dažādās kontroles temperatūrās starp normālo darbības temperatūru un bojājumu robežtemperatūru. Katrai izplūdes sastāvdaļai izmēra emisijas (vai katalītiskā neitralizatora neefektivitāti (1–katalītiskā neitralizatora efektivitāte)). Pārliecinās, ka galīgajā testēšanā iegūtie dati ir robežās starp vienkāršu un divkāršu emisiju standarta vērtību.

4.3.   Novērtē R vērtību un aprēķina faktisko standarttemperatūru (Tr) vecināšanas ciklam stendā attiecībā uz katru kontroles temperatūru saskaņā ar VI pielikuma 3. papildinājuma 2.4. punktu.

4.4.   Attiecībā uz katru katalītisko neitralizatoru atzīmē emisijas (vai katalītiskā neitralizatora neefektivitāti) pret katru vecināšanas laiku. Ņemot vērā šos datus, aprēķina piemērotāko mazākā kvadrāta līniju. Lai datu kopums būtu izmantojams, datos jābūt aptuveni kopīgam posmam starp 0 un 6 400 km. Sk. piemēru nākamajā attēlā.

4.5.   Aprēķina slīpumu piemērotākajai līnijai attiecībā uz katru vecināšanas temperatūru.

4.6.   Uz vertikālās ass atzīmē katras piemērotākās līnijas slīpuma (kā noteikts 4.5. punktā) naturāllogaritma (ln) vērtības un uz horizontālās ass – apgriezto vecināšanas temperatūru (1/(vecināšanas temperatūra, K grādi)). Ņemot vērā šos datus, aprēķina piemērotāko mazākā kvadrāta līniju. Līnijas slīpums ir koeficients R. Sk. piemēru nākamajā attēlā.

4.7.   Iegūto koeficientu R salīdzina ar sākotnējo vērtību, kuru izmantoja saskaņā ar 4.3. punktu. Ja aprēķinātais koeficients R no sākotnējās vērtības atšķiras vairāk nekā par 5 %, izvēlas jaunu koeficientu R, kas ir robežās starp sākotnējo un aprēķināto vērtību, un tad atkārto 4. punktā minētās darbības, lai iegūtu jaunu koeficientu R. Procesu atkārto, līdz aprēķinātais koeficients R ir 5 % robežās no sākotnēji pieņemtā koeficienta R.

4.8.   Salīdzina katrai izplūdes gāzu sastāvdaļai noteikto koeficientu R. BAT vienādojumam izmanto viszemāko koeficientu R (sliktākais variants).