24.1.2018   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 19/6

(1)

Laikā no 2017. gada augusta līdz oktobrim Lietuvu, Latviju, Igauniju un Somijas dienvidu daļu skāra spēcīgas lietusgāzes, kuru rezultātā applūda ievērojama daļa šo dalībvalstu aramzemes. Kopējais nokrišņu daudzums no 2017. gada augusta līdz oktobrim krietni pārsniedza nokrišņu daudzuma vidējo rādītāju. Šādas neparasti spēcīgas lietusgāzes tik ilgstošā laika periodā iepriekš nav pieredzētas. Turklāt agrīns ziemas sākums ar sniegu un zemu temperatūru radīja sējai īpaši nelabvēlīgus apstākļus. Līdz ar to nebija iespējams veikt ievērojamu daļu no tobrīd notiekošās un vēl gaidāmās ziemāju sējas 2018./2019. tirdzniecības gada ražai.

(2)

Tā rezultātā lauksaimniekiem, kuru saimniecības atrodas plūdu skartajos apgabalos Lietuvā, Latvijā, Igaunijā un Somijā, turpmāko ienākumu zaudējums gan no sēšanai nepieejamajiem aramzemes hektāriem, gan no jau apsētajiem un spēcīgajos plūdos zaudētajiem hektāriem nodarīs ārkārtīgi lielu kaitējumu gaidāmajā 2018./2019. ražas tirdzniecības gadā. Šī ir īpaša problēma Regulas (ES) Nr. 1308/2013 221. panta nozīmē. Šī īpašā problēma nav risināma ar pasākumiem, kas veicami saskaņā ar minētās regulas 219. vai 220. pantu, jo tā nav nedz tieši saistīta ar kādu esošu tirgus traucējumu vai draudiem, ka šādi traucējumi varētu rasties, nedz saistīta ar pasākumiem dzīvnieku slimību izplatības apkarošanai vai ar patērētāju uzticības zaudēšanu sabiedrības, dzīvnieku vai augu veselības risku dēļ.

(3)

Lai kompensētu turpmākos ekonomiskos zaudējumus, kas saistīti ar gaidāmo 2018./2019. ražas tirdzniecības gadu, kā ārkārtas pasākums būtu jāparedz finansiāla kompensācija par atbalsttiesīgiem hektāriem skartajos apgabalos.

(4)

No Savienības tirgus stabilitātes viedokļa Savienības interesēs ir, lai pasākums attiektos vienīgi uz tiem lauksaimniekiem, kuri ienākumus zaudēs ziemāju platībās radušos zaudējumu dēļ. Turklāt atbalsts būtu jāattiecina tikai uz visvairāk skartajiem lauksaimniekiem. Lauksaimnieks uzskatāms par visvairāk skarto tad, ja ziemāju platībās radušos zaudējumu īpatsvars vienā dalībvalstī sasniedz vismaz 30 % no viņa kopējām ziemāju platībām attiecīgajā dalībvalstī. Turklāt, lai izvairītos no pārmērīgas kompensācijas riska, atbalsts par atbalsttiesīgiem hektāriem, kas plūdu dēļ nav izmantojami ziemāju sējai, būtu jāierobežo. Šā iemesla dēļ attiecīgo dalībvalstu lēmumam par atbalsta summu par atbalsttiesīgu hektāru nebūtu jāpārsniedz vidējā tiešo maksājumu summa par hektāru 2017. kalendārajā gadā šajās dalībvalstīs. Atbalsta kopsumma un kopējais budžeta piešķīrums būtu jāpamato ar informāciju, kas no attiecīgajām dalībvalstīm saņemta attiecībā uz plūdos un spēcīgajās lietusgāzēs skarto hektāru skaitu.

(5)

Lai izvairītos no dubultas finansēšanas riska, attiecīgajiem atbalsttiesīgu hektāru zaudējumiem nevajadzētu būt jau kompensētiem ar jebkāda veida valsts atbalstu vai apdrošināšanu, un atbalsts būtu jāattiecina tikai uz tiem atbalsttiesīgajiem hektāriem, par kuriem nav saņemts cits Savienības finansiālais ieguldījums par tiem pašiem zaudējumiem.

(6)

Būtu jāatļauj attiecīgajām dalībvalstīm piešķirt papildu atbalstu, ja ir izpildīti ar šo regulu noteiktie nosacījumi un ievērots tajā noteiktais termiņš.

(7)

Atbalstu var piešķirt tikai, pamatojoties uz pieteikumu, kas iesniegts saskaņā ar attiecīgo dalībvalstu tiesību aktos noteiktajām metodēm un termiņiem.

(8)

Būtu jāparedz noteikums, ka kompetentajām iestādēm jāveic visi vajadzīgie pasākumi un prasītās pārbaudes, kā arī attiecīgi jāinformē Komisija. Minētajās pārbaudēs jo īpaši būtu jāietver pārbaudes par atbalsta pieteikuma atbalsttiesīgumu un pareizību. Atbalsttiesīgo hektāru skaits būtu jākontrolē, pamatojoties uz visiem kompetento iestāžu rīcībā esošajiem attiecīgajiem līdzekļiem, tostarp uz pārbaudēm saimniecībās.

(9)

Ārkārtas pasākumam būtu jābūt spēkā ne ilgāk kā 12 mēnešus no šīs regulas spēkā stāšanās dienas.

(10)

Lai nodrošinātu šā pasākuma budžeta pareizu pārvaldību un laicīgu maksājumu lauksaimniekiem, tiesības saņemt Savienības daļējo finansējumu būtu jāattiecina vienīgi uz tiem maksājumiem, ko attiecīgās dalībvalstis saņēmējiem izmaksājušas vēlākais līdz 2018. gada 30. septembrim. Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 907/2014 (2) 5. panta 2. punkts nebūtu jāpiemēro.

(11)

Lai Savienība varētu uzraudzīt šā ārkārtas pasākuma efektivitāti, attiecīgajām dalībvalstīm būtu jāsniedz Komisijai sīka informācija par tā īstenošanu. Lai Savienība varētu veikt finanšu kontroli, šīm dalībvalstīm būtu jāpaziņo Komisijai par maksājumu noskaidrošanu.

(12)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas komitejas atzinumu,

a)

šie zemes hektāri sasniedz vismaz 30 % no lauksaimnieka kopējām ziemāju platībām attiecīgajā dalībvalstī;

b)

lauksaimnieki par tiem pašiem zaudējumiem nav saņēmuši nekādu citu valsts atbalstu, apdrošināšanu vai atbalstu, kas finansēts ar Savienības ieguldījumu, izņemot ar šo regulu paredzēto atbalstu.

a)

EUR 9 120 000 Lietuvai;

b)

EUR 3 460 000 Latvijai;

c)

EUR 1 340 000 Igaunijai;

d)

EUR 1 080 000 Somijai.

a)

visu atbalsta pieteikumu administratīvās pārbaudes, kurās:

b)

pārbaudes uz vietas pieteikuma iesniedzēju telpās.