31.3.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 87/1

(1)

Ar Direktīvu 2014/65/ES tiek noteikts Savienības finanšu tirgu regulējuma režīma satvars, kas regulē ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības nosacījumus saistībā ar ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu un attiecīgos gadījumos arī papildpakalpojumu sniegšanu un ieguldījumu darbības; organizatoriskās prasības ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kas sniedz šādus pakalpojumus un veic šādas darbības, regulētajiem tirgiem un datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējiem; pārskatu sniegšanas prasības par darījumiem ar finanšu instrumentiem; preču atvasināto instrumentu pozīciju ierobežojumus un pozīciju pārvaldības kontroli; pārredzamības prasības darījumiem ar finanšu instrumentiem.

(2)

Komisija ar Direktīvu 2014/65/ES ir pilnvarota pieņemt vairākus deleģētos aktus. Ir svarīgi, lai visi detalizētie papildu noteikumi par atļaujām, pašreizējo darbību, tirgus pārredzamību un integritāti jeb šiem nedalāmi saistītajiem aspektiem, kuri nav nošķirami no Direktīvā 2014/65/ES iekļauto pakalpojumu un darbību veikšanas un izpildes, stātos spēkā vienlaikus ar Direktīvu 2014/65/ES, lai jaunās prasības tiktu efektīvi īstenotas. Lai nodrošinātu saskaņotību un lai atvieglotu to, ka personām, uz kurām attiecas šie pienākumi, kā arī ieguldītājiem ir visaptverošs pārskats par noteikumiem un viegla piekļuve tiem, šajā regulā ir vēlams iekļaut ar iepriekšminētajiem noteikumiem saistītos deleģētos aktus.

(3)

Papildus ir nepieciešams precizēt kritērijus, saskaņā ar kuriem nosaka, kādos gadījumos veic fizisku piegādi saistībā ar vairumtirdzniecības energoproduktiem Direktīvas 2014/65/ES I pielikuma C iedaļas 6. punktā izklāstīto darbības jomu ierobežojumu mērķiem. Lai nodrošinātu šā atbrīvojuma darbības jomas ierobežošanu ar mērķi izvairīties no neskaidrībām, ir nepieciešams, lai šādos līgumos gan pircējam, gan pārdevējam būtu paredzēti samērīgi nosacījumi, atbilstīgi kuriem līgumā paredzētā prece tiek piegādāta vai saņemta līguma darbības termiņa beigās. Lai novērstu neskaidrības ar pārvades sistēmas operatoru noslēgtu balansēšanas līgumu gadījumos elektroenerģijas un gāzes piegādes jomā, šādas balansēšanas vienošanās jāuzskata par samērīgu pasākumu tikai gadījumā, ja vienošanās pusēm ir pienākums veikt fizisku elektroenerģijas vai gāzes piegādi. Līgumos arī jāparedz nepārprotamas fiziskas piegādes saistības, kuras nevar kompensēt, vienlaikus atzīstot, ka operacionālā ieskaita formas, kuras ir definētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1227/2011 (2) vai valstu tiesību aktos, nav uzskatāmas par kompensēšanu. Fiziskās piegādes līgumos jāatļauj dažādas piegādes metodes, tomēr visām metodēm jāietver īpašumtiesību uz līgumā paredzēto attiecīgo preci vai tās atbilstošu daudzumu nodošana.

(4)

Lai precizētu gadījumus, kuros par līgumiem saistībā ar vairumtirdzniecības energoproduktiem var norēķināties ar fizisku piegādi, ir nepieciešams papildus precizēt noteiktus apstākļus, piemēram, kuros pastāv nepārvarama vara vai labticīga nespēja norēķināties, kuri nemaina šādu līgumu būtību par norēķināšanos ar fizisku piegādi. Tāpat arī ir svarīgi precizēt, kā Direktīvas 2014/65/ES I pielikuma C iedaļas 6. punktā jāizprot naftas un ogļu enerģētikas atvasinātie instrumenti. Šajā kontekstā līgumi saistībā ar degslānekli nav uzskatāmi par ogļu enerģētikas atvasinātajiem instrumentiem.

(5)

Atvasināts līgums uzskatāms par finanšu instrumentu Direktīvas 2014/65/ES I pielikuma C iedaļas 7. punkta izpratnē tikai tad, ja tas saistīts ar preci un atbilst kritērijiem, lai noteiktu, vai līgums uzskatāms par līgumu, kuram piemīt citiem atvasinātiem finanšu instrumentiem raksturīgās īpašības un kurš nav paredzēts komerciāliem mērķiem. Tam jāietver līgumi, kuri ir standartizēti un tiek tirgoti tirdzniecības vietās, vai šādu līgumu ekvivalenti, ja šādu līgumu visi noteikumi ir tādi paši kā līgumiem, kas tiek tirgoti tirdzniecības vietās. Šajā gadījumā šo līgumu noteikumiem jāietver arī preces kvalitātes vai piegādes vietas nosacījumi.

(6)

Lai noteiktu skaidras definīcijas līgumiem, kuru pamatā ir Direktīvas 2014/65/ES C iedaļas 10. punktā paredzētie mainīgie lielumi, jānosaka kritēriji šādu līgumu noteikumiem un to pamatā esošajiem mainīgajiem lielumiem. Aktuārās statistikas iekļaušanas pamata faktoru sarakstā dēļ nav uzskatāms, ka šādi līgumi attiecas arī uz apdrošināšanu un pārapdrošināšanu.

(7)

Direktīva 2014/65/ES nosaka Savienības finanšu tirgu regulējuma režīma vispārējo satvaru, un tās I pielikuma C iedaļā ir ar finanšu instrumentu saraksts, uz kuriem tā attiecas. Direktīvas 2014/65/ES I pielikuma C iedaļas 4. punktā ir iekļauti valūtu finanšu instrumenti, tādējādi arī tie ietilpst šīs direktīvas darbības jomā.

(8)

Lai nodrošinātu Direktīvas 2014/65/ES vienveidīgu piemērošanu, ir nepieciešams izskaidrot Direktīvas 2014/65/ES I pielikuma C iedaļas 4. punktā paredzētās definīcijas attiecībā uz citiem atvasināto instrumentu līgumiem saistībā ar valūtām un precizēt, ka tūlītēja darījuma ar valūtām līgumi nav citi atvasinātie instrumenti Direktīvas 2014/65/ES I pielikuma C iedaļas 4. punkta mērķiem.

(9)

Norēķinu periods tūlītēja darījuma līgumam parasti lielākajai daļai valūtu ir divas dienas vai mazāk, tomēr, ja šāda prakse tirgū nav pieņemta, ir nepieciešams noteikt, ka norēķins var notikt atbilstoši ierastajai tirgus praksei. Šādos gadījumos fiziskajam norēķinam nav nepieciešams izmantot papīra naudu un norēķinu var veikt elektroniski.

(10)

Maksājuma veikšanai var izmantot arī ārvalstu valūtas maiņas līgumus, un šādi līgumi nav uzskatāmi par finanšu instrumentiem, ja tie netiek tirgoti tirdzniecības vietā. Tādējādi par tūlītēja darījuma līgumiem var uzskatīt tos ārvalstu valūtas maiņas līgumus, kurus izmanto, lai veiktu maksājumu par finanšu instrumentiem, ja norēķinu periods šādiem līgumiem ir garāks par divām tirdzniecības dienām, taču mazāks par piecām tirdzniecības dienām. Tāpat arī ir atbilstīgi apsvērt kā maksāšanas līdzekļus tos ārvalstu valūtas maiņas līgumus, kuri ir noslēgti, lai iegūtu noteiktību par preču, pakalpojumu un reālo ieguldījumu līmeni. Šādi no finanšu instrumentu definīcijas tiks izslēgti ārvalstu valūtas maiņas līgumi, kurus ir noslēgušas nefinanšu sabiedrības, kas saņem maksājumus ārvalstu valūtā par identificējamu preču un pakalpojumu eksportu, un nefinanšu sabiedrības, kas veic maksājumus ārvalstu valūtā par konkrētu preču un pakalpojumu importu.

(11)

Maksājumu ieskaits ir būtisks valūtas norēķinu sistēmu efektīvai darbībai, un tāpēc ārvalstu valūtas maiņas līguma klasificēšana par tūlītēju darījumu nenozīmē, ka par katru ārvalstu valūtas maiņas tūlītēja darījuma līgumu jānorēķinās atsevišķi.

(12)

Nenododami nestandartizēti nākotnes līgumi ir līgumi par starpību starp iepriekš saskaņotu valūtas maiņas likmi un faktisko tūlītējo likmi dzēšanas termiņa iestāšanās brīdī, tādējādi tos nevar uzskatīt par tūlītēja darījuma līgumiem neatkarīgi no to norēķinu perioda.

(13)

Līgums par vienas valūtas maiņu pret citu valūtu jāuzskata par šādu valūtu tiešas un beznosacījumu maiņas līgumu. Ja līgums attiecas uz vairāku valūtu maiņu, katra šāda maiņa jāņem vērā atsevišķi. Tomēr iespēju līgums vai mijmaiņas līgums par valūtu nav uzskatāms par valūtas pārdošanas vai maiņas līgumu, tātad tas nav ne tūlītēja darījuma līgums, ne arī maksāšanas līdzeklis neatkarīgi no mijmaiņas vai iespēju līguma darbības termiņa un neatkarīgi no tā, vai tas tiek tirgots tirdzniecības vietā.

(14)

Plašai sabiedrībai paredzēta konsultācija par finanšu instrumentiem nav uzskatāma par personisku ieteikumu Direktīvā 2014/65/ES noteiktās “ieguldījumu konsultāciju” definīcijas mērķiem. Ņemot vērā arvien lielāku tādu starpnieku skaitu, kuri sniedz personiskus ieteikumus, izmantojot izplatīšanas kanālus, jāprecizē, ka pat ar izplatīšanas kanālu, piemēram, tīmekļa starpniecību ekskluzīvi sniegtu ieteikumu var kvalificēt kā personisku ieteikumu. Tāpēc situācijas, kurās, piemēram, informācijas sniegšanas visai sabiedrībai kopumā vietā izmanto e-pasta saraksti personiska ieteikuma paušanai, var uzskatīt par ieguldījumu konsultāciju.

(15)

Vispārīgu konsultāciju par finanšu instrumenta veidu neuzskata par ieguldījumu konsultāciju Direktīvas 2014/65/ES mērķiem. Tomēr, ja ieguldījumu brokeru sabiedrība sniedz klientam vispārīgu konsultāciju par finanšu instrumenta veidu, kuru tā apraksta kā piemērotu šādam konkrētajam klientam vai kā pamatotu, ievērojot klienta apstākļus, taču patiesībā šāda konsultācija nav piemērota klientam vai nav balstīta klienta apstākļu izvērtējumā, sabiedrība būtībā pārkāpj Direktīvas 2014/65/ES 24. panta 1. vai 3. punktu. Jo īpaši sabiedrība, kura sniedz klientam šādu konsultāciju, visticamāk, pārkāptu 24. panta 1. punktā paredzēto prasību rīkoties godīgi, taisnīgi un profesionāli atbilstoši savu klientu interesēm. Tāpat šāda konsultācija būs pretrunā 24. panta 3. punktā noteiktajai prasībai, ka informācijai, ko klientiem adresējusi ieguldījumu brokeru sabiedrība, ir jābūt patiesai, skaidrai un nav jābūt maldinošai.

(16)

Darbības, ko ieguldījumu brokeru sabiedrība veic, lai sagatavotu ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu vai ieguldījumu darbības īstenošanu, uzskata par šā pakalpojuma vai darbības neatņemamu sastāvdaļu. Tas ietver, piemēram, ieguldījumu brokeru sabiedrības sniegtas vispārīgas konsultācijas klientiem vai iespējamajiem klientiem pirms ieguldījumu konsultācijas sniegšanas vai cita ieguldījumu pakalpojuma vai darbības vai tās laikā.

(17)

Vispārīga ieteikuma sniegšana par darījumu ar finanšu instrumentu vai finanšu instrumenta veidu ir papildpakalpojuma sniegšana Direktīvas 2014/65/ES I pielikuma B iedaļas 5. punkta izpratnē, un tādējādi šāda ieteikuma sniegšanai piemēro Direktīvu 2014/65/ES un tajā paredzēto aizsardzību.

(18)

Lai nodrošinātu objektīvu un efektīvu sistemātisku internalizētāju definīcijas piemērošanu Savienībā saskaņā ar Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 20. apakšpunktu, ir papildus jādefinē piemērojamās iepriekš noteiktās robežvērtības biežai sistemātiskai un būtiskai ārpusbiržas tirdzniecībai. Jānosaka atbilstošs robežvērtību līmenis, lai akta darbības jomā ietilptu ārpusbiržas tirdzniecība tādā apmērā, kas būtiski ietekmē cenas veidošanos, vienlaikus izslēdzot tik maza apmēra ārpusbiržas tirdzniecību, kuras gadījumā būtu nesamērīgi pieprasīt ievērot prasības, kuras attiecas uz sistemātiskajiem internalizētājiem.

(19)

Saskaņā ar Direktīvu 2014/65/ES sistemātiskajam internalizētājam nevar atļaut apvienot trešās puses pirkšanas un pārdošanas intereses funkcionāli tādā pašā veidā, kā to dara tirdzniecības vieta. Sistemātiskais internalizētājs nedrīkst ietvert iekšējās saskaņošanas sistēmu, kas izpilda klienta rīkojumus uz daudzpusīguma pamata, jo šādai darbībai ir nepieciešama daudzpusējas tirdzniecības sistēmas (DTS) darbības atļauja. Iekšējās saskaņošanas sistēma šajā kontekstā ir sistēma klienta rīkojumu saskaņošanai, kuras rezultātā ieguldījumu brokeru sabiedrība regulāri un sistemātiski uzņemas sapārotus darījumus savā vārdā.

(20)

Skaidrības un juridiskās noteiktības labad un lai nodrošinātu vienveidīgu piemērošanu, ir lietderīgi paredzēt papildu noteikumus saistībā ar algoritmiskās tirdzniecības, augstas intensitātes algoritmiskās tirdzniecības metožu un tiešās elektroniskās piekļuves definīcijām. Automatizētajā tirdzniecībā izmanto dažādus tehniskos pasākumus. Ir svarīgi precīzi noteikt šādu tehnisko pasākumu iedalījumu saistībā ar algoritmiskās tirdzniecības un tiešās elektroniskās piekļuves definīcijām. Uz tiešās elektroniskās piekļuves balstīti tirdzniecības procesi nav savstarpēji izslēdzoši attiecībā pret algoritmisko tirdzniecību vai tās augstas intensitātes algoritmiskās tirdzniecības metodes apakšsegmentu. Tādējādi tirdzniecību, ko veic persona, kurai ir tieša elektroniskā piekļuve, arī var uzskatīt par algoritmisko tirdzniecību, tostarp arī atbilstoši augstas intensitātes algoritmiskās tirdzniecības metodes definīcijai.

(21)

Algoritmiskā tirdzniecība saskaņā ar Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 39. apakšpunktu nozīmē situāciju, kurā sistēma jebkurā tirdzniecības procesa posmā, tostarp rīkojumu ierosināšanas, sagatavošanas, novirzīšanas vai izpildes posmā pieņem lēmumus, nevis tikai nosaka tirdzniecības vietu vai vietas, kurās jāiesniedz rīkojums. Tādējādi jāprecizē, ka algoritmiskā tirdzniecība, kura ietver tirdzniecību ar minimālu cilvēka līdzdalību vai pilnīgi bez tās, nozīmē ne tikai rīkojumu automātisku sagatavošanu, bet arī rīkojumu izpildes procesu optimizāciju ar automatizētiem līdzekļiem.

(22)

Algoritmiskajā tirdzniecībā jāiekļauj arī viedā rīkojumu novirzīšana (VRN), ja šādas ierīces izmanto algoritmus rīkojumu izpildes procesu optimizācijai, nosakot rīkojuma parametrus, nevis vietu vai vietas, kur jāiesniedz rīkojums. Algoritmiskajai tirdzniecībai nav jāietver automatizēta rīkojumu novirzīšana (ARN), jo, lai gan šādas ierīces izmanto algoritmus, tās tikai nosaka tirdzniecības vietu vai vietas, kurām jāiesniedz rīkojums, nemainot nekādus citus rīkojuma parametrus.

(23)

Ir papildus jāprecizē algoritmiskās tirdzniecības paveids – augstas intensitātes algoritmiskās tirdzniecības metode atbilstoši Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 40. apakšpunktam, nosakot kritērijus, lai definētu augstus vienas dienas ziņojumu līmeņus, kurus veido rīkojumi, kotējumi, izmaiņas vai anulācijas. Absolūtu kvantitatīvo robežvērtību izmantošana, pamatojoties uz ziņojumu līmeņiem, sniedz juridisko noteiktību, ļaujot sabiedrībām un kompetentajām iestādēm novērtēt sabiedrību individuālo tirdzniecības aktivitāti. Šo robežvērtību līmenim un darbības jomai jābūt pietiekami plašai, lai aptvertu tirdzniecību, kura atbilst augstas intensitātes tirdzniecības metodei, ieskaitot saistībā ar vienu instrumentu un vairākiem instrumentiem.

(24)

Tā kā augstas intensitātes algoritmiskās tirdzniecības metode ir galvenokārt raksturīga likvīdiem instrumentiem, augsta vienas dienas ziņojumu līmeņa aprēķinā jāiekļauj tikai tie instrumenti, kuriem ir likvīds tirgus. Tāpat arī vienas dienas ziņojumu līmeņu aprēķinā jāiekļauj ziņojumi, kuri ir ieviesti Direktīvas 2014/65/ES 17. panta 4. punktā paredzētajiem kritērijiem atbilstošas tirdzniecības mērķiem, ņemot vērā, ka augstas intensitātes algoritmiskās tirdzniecības metode ir algoritmiskās tirdzniecības paveids. Lai izslēgtu tirdzniecības darbību, kas nav augstas intensitātes algoritmiskās tirdzniecības metode, ņemot vērā minētās tirdzniecības īpatnības, kā izklāstīts Direktīvas 2014/65/ES 61. apsvērumā, jo īpaši to, ka minēto tirdzniecību parasti veic tirgotāji, tirdzniecībā izmantojot savu kapitālu, lai īstenotu tradicionālākas tirdzniecības stratēģijas, piemēram, tirgus veidošanu un arbitrāžu, izmantojot sarežģītu tehnoloģiju, augstu vienas dienas ziņojumu līmeņu aprēķinā jāiekļauj tikai tie ziņojumi, kas ieviesti tirdzniecības savā vārdā mērķiem, nevis ziņojumi, kas ieviesti rīkojumu saņemšanai un nosūtīšanai vai rīkojumu izpildei klientu vārdā. Tomēr augsta vienas dienas ziņojumu līmeņa aprēķinā būtu jāiekļauj ziņojumi, kas ieviesti, izmantojot citas metodes, nevis paļaušanos uz sava kapitāla izmantošanu tirdzniecībā; aplūkojot šo aprēķinu kopumā un ņemot vērā visus apstākļus, šīs metodes izmantošana ir strukturēta tā, lai izvairītos no tās izmantošanas savā vārdā, piemēram, rīkojumu nosūtīšanas starp vienas grupas sabiedrībām. Nosakot, kas ir augsts vienas dienas ziņojumu līmenis, vajadzētu ņemt vērā darījuma galaklienta identitāti un izslēgt no šā aprēķina ziņojumus, ko iniciējuši tiešas elektroniskas piekļuves pakalpojumu sniedzēju klienti.

(25)

Papildus jāprecizē tiešas elektroniskās piekļuves definīcija. Tiešas elektroniskās piekļuves definīcijai nav jāietver jebkāda cita darbība, kas nav saistīta ar tiešas piekļuves tirgum un garantētas piekļuves nodrošināšanu. Tāpēc jānošķir situācijas, kurās klienta rīkojumus tirdzniecības vietas, piemēram, tiešsaistes brokeru pakalpojumu uzņēmumu biedri vai dalībnieki pārsūta, izmantojot elektroniskos līdzekļus, no situācijām, kurās klientiem ir tieša elektroniskā piekļuve tirdzniecības vietai.

(26)

Rīkojumu pārsūtīšanas ar starpnieku gadījumā rīkojumu iesniedzējiem nav pietiekamas kontroles attiecībā uz piekļuves tirgum nosacījumiem, tāpēc šādas situācijas neietilpst tiešas elektroniskās piekļuves darbības jomā. Tāpēc situācijās, kurās klienti var pārsūtīt rīkojumus ieguldījumu brokeru sabiedrībai elektroniskā formā, piemēram, tiešsaistes brokeru pakalpojumu uzņēmumu gadījumā, nav uzskatāms, ka pastāv tieša elektroniskā piekļuve, ja klientiem nav iespējas noteikt rīkojuma ievadīšanas laika sekundes daļu un rīkojumu derīguma ilgumu šajā laika posmā.

(27)

Sistēmas, kurās tirdzniecības vietas biedra vai dalībnieka klients, ieskaitot organizētu tirdzniecības sistēmu (OTS) tiešo klientu klients, iesniedz savus rīkojumus, izmantojot rīkojumu izpildes procesu optimizācijas sistēmas, kuras nosaka rīkojuma parametrus, izņemot tirdzniecības vietu vai vietas, kurās rīkojums jāiesniedz, izmantojot pakalpojumu sniedzēja, nevis klienta infrastruktūrā iegultu uzskaites sistēmu, jāizslēdz no tiešās elektroniskās piekļuves darbības jomas, jo rīkojuma iesniegšanas laiks un tā derīguma termiņš nav pakalpojumu sniedzēja klienta kontrolē. Tāpēc tiešās elektroniskās piekļuves formulējums viedās rīkojumu novirzīšanas izmantošanas gadījumā ir atkarīgs no tā, vai viedā rīkojuma novirzīšana ir iegulta klientu, nevis pakalpojumu sniedzēja sistēmās.

(28)

Noteikumiem, ar kuriem īsteno režīmu, kas regulē organizatoriskās prasības ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kuras sniedz ieguldījumu pakalpojumus un, attiecīgos gadījumos, papildpakalpojumus un ieguldījumu darbības kā profesionālu darbību, regulētajiem tirgiem un datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējiem, jāatbilst Direktīvas 2014/65/ES mērķiem. Tie jāizstrādā tā, lai nodrošinātu augstu integritātes, kompetences un stabilitātes līmeni ieguldījumu brokeru sabiedrībām un organizatoriskajām struktūrvienībām, kuras darbojas regulētos tirgos, daudzpusējās tirdzniecības sistēmās vai organizētajās tirdzniecības sistēmās, un šo noteikumu vienādu piemērošanu.

(29)

Ir nepieciešams precizēt konkrētas organizatoriskās prasības un procedūras, kas jāievēro ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kas veic šādus pakalpojumus vai darbības. Jo īpaši jānodrošina stingras procedūras attiecībā uz atbilstību, riska pārvaldību, sūdzību izskatīšanu, personīgiem darījumiem, ārpakalpojumiem un identifikāciju, pārvaldību un informācijas atklāšanu par interešu konfliktiem.

(30)

Organizatoriskās prasības un nosacījumi atļauju piešķiršanai ieguldījumu brokeru sabiedrībām jāizklāsta kā noteikumu kopums, kas nodrošina Direktīvas 2014/65/ES attiecīgo noteikumu vienveidīgu piemērošanu. Tas ir nepieciešams, lai nodrošinātu ieguldījumu brokeru sabiedrībām vienlīdzīgu piekļuvi ar vienādiem nosacījumiem visiem Savienības tirgiem un novērstu ar atļauju izsniegšanas procedūrām saistītos šķēršļus pārrobežu darbībām ieguldījumu pakalpojumu jomā.

(31)

Noteikumiem, ar kuriem īsteno režīmu, kas regulē darbības nosacījumus ieguldījumu un papildpakalpojumu veikšanai un ieguldījumu darbībām, jāatspoguļo šā režīma mērķis. Tāpēc tie jāizstrādā tā, lai nodrošinātu ieguldītājiem augstu aizsardzības līmeni, ko piemēro vienādi, nosakot precīzus standartus un prasības, kas regulē ieguldījumu brokeru sabiedrības un tās klienta attiecības. No otras puses, saistībā ar ieguldītāju aizsardzību un jo īpaši ieguldītāju nodrošināšanu ar informāciju vai informācijas saņemšanu no ieguldītājiem, jāņem vērā tas, vai klients vai potenciālais klients ir privātais klients vai profesionāls klients.

(32)

Lai nodrošinātu Direktīvas 2014/65/ES dažādo attiecīgo noteikumu vienādu piemērošanu, ir nepieciešams izveidot organizatorisko prasību un darbības nosacījumu saskaņotu kopumu ieguldījumu brokeru sabiedrībām.

(33)

Ieguldījumu brokeru sabiedrības būtiski atšķiras pēc to lieluma, struktūras un to darījumu rakstura. Regulējošais režīms jāpielāgo šai daudzveidībai, nosakot regulējuma pamatprasības, kas ir piemērotas visām sabiedrībām. Regulētām vienībām jāpilda tām noteiktie augsta līmeņa pienākumi un jāizstrādā, un jāpieņem pasākumi, kas ir vislabāk piemēroti to īpašajam raksturam un apstākļiem.

(34)

Lai nodrošinātu saskaņotu un stingru Direktīvā 2014/65/ES paredzētā atbrīvojuma ievērošanu, ir nepieciešams izstrādāt vienotus kritērijus, saskaņā ar kuriem izvērtē, vai persona savas profesionālās darbības laikā ieguldījumu pakalpojumu sniedz neregulāri. Atbrīvojumu var piemērot tikai gadījumā, ja ieguldījumu pakalpojums ir patiešām saistīts ar profesionālās darbības pamatvirzienu un ir tam pakārtots.

(35)

Organizatoriskās prasības, kas noteiktas saskaņā ar Direktīvu 2014/65/ES, neskar sistēmas, kas ar valstu tiesību aktiem ir izveidotas, lai kompetentās iestādes reģistrētu vai uzraudzītu personas, kuras strādā ieguldījumu brokeru sabiedrībās.

(36)

Lai pieprasītu ieguldījumu brokeru sabiedrībai izveidot, īstenot un uzturēt piemērotu riska pārvaldības kārtību, ar sabiedrības darbību saistītajiem riskiem, procedūrām un sistēmām jāietver riski, ko rada ārpakalpojumu piesaistīšana ieguldījumu kritisku vai būtisku funkciju veikšanai. Šādi riski ietver tos, kas saistīti ar sabiedrības attiecībām ar pakalpojumu sniedzēju, un potenciālos riskus, kas rodas, ja daudzas ieguldījumu brokeru sabiedrības vai citas regulētas vienības funkcijas, ko koncentrēti sniedz ierobežots pakalpojumu sniedzēju skaits, nodod ārpakalpojumu sniedzējiem.

(37)

Apstāklis, ka riska pārvaldību un atbilstības funkcijas veic viena un tā pati persona, nav uzskatāms par tādu, kas noteikti apdraud katras funkcijas neatkarīgu darbību. Attiecībā uz mazām ieguldījumu brokeru sabiedrībām varētu nebūt samērīga tādu nosacījumu piemērošana, ka atbilstības prasībām kontroles funkciju veikšanā iesaistītās personas nedrīkst veikt tās funkcijas, kuru izpildi tās uzrauga, un ka šādu personu atlīdzības noteikšanas metode nedrīkst būt tāda, kas var ietekmēt viņu objektivitāti. Tomēr attiecībā uz lielākām sabiedrībām tos par nesamērīgiem varētu uzskatīt tikai izņēmuma gadījumos.

(38)

Klientiem vai iespējamajiem klientiem jābūt iespējai paust savu neapmierinātību par ieguldījumu brokeru sabiedrību sniegtajiem pakalpojumiem ieguldītāju aizsardzības, kā arī ieguldījumu brokeru sabiedrību pienākumu stingrākas ievērošanas interesēs. Klientu vai iespējamo klientu sūdzības ir pienācīgi jāizskata neatkarīgam par sūdzību izskatīšanu atbildīgam darbiniekam. Atbilstoši samērīguma principam šādus pienākumus var veikt par atbilstības prasību kontroli atbildīgie darbinieki.

(39)

Ieguldījumu brokeru sabiedrībām ir pienākums vākt un glabāt informāciju par klientiem un tiem sniegtajiem pakalpojumiem. Gadījumos, kuros šādas prasības ir saistītas ar personas datu vākšanu un apstrādi, jānodrošina tiesību uz personas datu aizsardzību ievērošana saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 95/46/EK (3) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2002/58/EK (4), kas regulē personas datu apstrādi, ko veic, piemērojot šo direktīvu. Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde (EVTI) personas datu apstrādi šīs regulas piemērošanas kontekstā veic saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 45/2001 (5).

(40)

Jāievieš atalgojuma definīcija, lai nodrošinātu efektīvu un konsekventu interešu konfliktu kontroli un profesionālās darbības ētikas normu ievērošanu atlīdzības jomā, iekļaujot šajā definīcijā visus materiālo vai nemateriālo labumu veidus vai maksājumus, kurus sabiedrības tieši vai netieši izmaksā attiecīgajām personām ieguldījumu pakalpojumu vai papildpakalpojumu klientiem sniegšanas laikā, tostarp maksājumus skaidrā naudā, akcijas, iespēju līgumus, aizdevumu attiecīgajām personām dzēšanu darba tiesisko attiecību izbeigšanas brīdī, iemaksas pensiju fondos, trešo pušu izmaksāto atalgojumu, piemēram, procentu no peļņas veidā, darba samaksas paaugstināšanu vai prēmijas, veselības apdrošināšanu, atvieglojumus vai īpašus pabalstus, reprezentācijas izdevumu apmaksai piešķirtos līdzekļus vai ceļojumus uz eksotiskiem galamērķiem.

(41)

Lai nepieļautu kaitējumu klientu interesēm, ieguldījumu brokeru sabiedrībām jāizstrādā un jāievieš atalgojuma politika attiecībā uz visām personām, kuras var ietekmēt sabiedrības sniegtos pakalpojumus vai saimniecisko darbību, ieskaitot administratīvo personālu, pārdošanas personālu vai citu personālu, kas ir netieši iesaistīts ieguldījumu pakalpojumu vai papildpakalpojumu sniegšanā. Atalgojumu regulējošo noteikumu darbības jomā jāiekļauj arī personas, kuras uzrauga pārdošanas speciālistus, piemēram, tiešie vadītāji, kuri var būt ieinteresēti ietekmēt pārdošanas personālu, vai finanšu analītiķi, kuru dokumentāciju pārdošanas personāls var izmantot, lai pārliecinātu klientus par ieguldījumu lēmumiem, vai darbinieki, kuri izskata sūdzības, veido vai izstrādā produktus. Minētais attiecas arī uz uzņēmuma pārstāvjiem. Nosakot atalgojumu uzņēmuma pārstāvjiem, sabiedrībām jāņem vērā pārstāvju speciālais statuss un katras attiecīgās valsts vietējās īpatnības. Tomēr arī šādos gadījumos sabiedrības atalgojuma politikā un praksē jāparedz atbilstoši kritēriji attiecīgo personu darba rezultātu novērtēšanai, tostarp kvalitatīvie kritēriji, lai motivētu attiecīgās personas strādāt klienta interesēs.

(42)

Ja secīgi personīgie darījumi tiek veikti personas vārdā atbilstoši šīs personas iepriekš sniegtajiem norādījumiem, pienākumus saistībā ar personīgiem darījumiem nepiemēro atsevišķi katram no šiem secīgajiem darījumiem, ja šie norādījumi ir spēkā un nav mainīti. Tāpat šos pienākumus nepiemēro šādu norādījumu pārtraukšanai vai atsaukšanai, ja finanšu instrumenti, kas iepriekš ir iegādāti saskaņā ar norādījumiem, netiek laisti apgrozībā tajā pašā laikā, kad norādījumi tiek pārtraukti vai atsaukti. Tomēr šos pienākumus piemēro tikai personīgiem darījumiem vai kārtējo personīgo darījumu uzsākšanai, ko veic tās pašas personas vārdā, ja šie norādījumi tiek mainīti vai tiek sniegti jauni norādījumi.

(43)

Kompetentajām iestādēm atļauju veikt ieguldījumu pakalpojumus vai darbības nevajadzētu saistīt ar vispārēju aizliegumu ārpakalpojumu uzticēšanai attiecībā uz vienu vai vairākām kritiskām vai būtiskām funkcijām. Ieguldījumu brokeru sabiedrībām būtu jāatļauj nodot minētās funkcijas ārpakalpojumu sniedzējiem, ja sabiedrības ārpakalpojumi atbilst noteiktiem nosacījumiem.

(44)

Ārpakalpojumu piesaistīšana attiecībā uz ieguldījumu pakalpojumiem vai darbībām vai kritiskām un būtiskām funkcijām var nozīmēt būtiskas izmaiņas atļaujas ieguldījumu brokeru sabiedrībai piešķiršanas nosacījumos, kā minēts Direktīvas 2014/65/ES 21. panta 2. punktā. Ja šādi ārpakalpojumu pasākumi tiks noteikti pēc tam, kad ieguldījumu brokeru sabiedrība ir saņēmusi atļauju saskaņā ar Direktīvas 2014/65/ES II sadaļas I nodaļu, par šiem pasākumiem jāziņo kompetentajai iestādei, kā noteikts minētās Direktīvas 21. panta 2. punktā.

(45)

Apstākļiem, kas uzskatāmi par tādiem, kas rada interešu konfliktu, jāietver gadījumi, kur pastāv konflikts starp sabiedrības interesēm vai ar sabiedrību vai sabiedrības grupu saistītu noteiktu personu interesēm un pienākumiem, kas sabiedrībai jāpilda attiecībā pret klientu; vai pastāv divu vai vairāku sabiedrības klientu, attiecībā pret kuriem sabiedrībai ir pienākumi, interešu atšķirības. Nav pietiekams fakts, ka sabiedrība varētu gūt peļņu, ja nepastāv varbūtība, ka tiks skartas arī klienta intereses, vai, ja viens klients, attiecībā pret kuru sabiedrībai ir pienākumi, var gūt peļņu vai izvairīties no zaudējumiem, un vienlaikus citam šādam klientam tāpēc nevarētu rasties iespējami zaudējumi.

(46)

Interešu konflikti jāregulē tikai tad, ja ieguldījumu brokeru sabiedrība sniedz ieguldījumu pakalpojumus vai papildpakalpojumus. Šim nolūkam nav svarīgs tā klienta statuss (vai tas ir privātais klients, profesionāls vai tiesīgs darījumu partneris), kuram tiek sniegts pakalpojums.

(47)

Izpildot savu pienākumu saskaņā ar Direktīvu 2014/65/ES izstrādāt politiku attiecībā uz interešu konfliktiem, kas identificētu apstākļus, kas rada vai var izraisīt interešu konfliktu, ieguldījumu brokeru sabiedrībai jāpievērš īpaša uzmanība ieguldījumu izpētei un konsultācijām, darījumu veikšanai savā vārdā, portfeļa pārvaldībai un uzņēmumu finanšu darījumiem, ieskaitot riska parakstīšanu vai pārdošanu, piedāvājot vērtspapīrus un konsultējot apvienošanās un pārņemšanas gadījumos. Īpaša uzmanības veltīšana ir vajadzīga tad, ja sabiedrība vai persona, kas ir tieši vai netieši saistīta ar sabiedrības kontroli, veic divas vai vairākas šādas darbības.

(48)

Ieguldījumu brokeru sabiedrībām jātiecas apzināt un novērst vai pārvaldīt interešu konfliktus, kas rodas saistībā ar dažādiem to darījumu veidiem un grupas, kurai pieder sabiedrība, darbību, izmantojot vispusīgu politiku attiecībā uz interešu konfliktiem. Lai gan Direktīvas 2014/65/ES 23. panta 2. punktā ir paredzēta noteiktu interešu konfliktu atklāšana, tā var būt tikai galējs līdzeklis, ko izmanto tikai gadījumā, ja ieguldījumu brokeru sabiedrības ieviestie organizatoriskie un administratīvie pasākumi tās interešu konfliktu novēršanai vai pārvaldībai saskaņā ar Direktīvas 2014/65/ES 23. panta 1. punktu nav pietiekami, lai ar pamatotu pārliecību nodrošinātu kaitējuma klienta interesēm risku novēršanu. Nav pieļaujama sasteigta atklāšana, iekams nav pienācīgi izvērtēts, kādā veidā konfliktus var atbilstoši novērst vai pārvaldīt. Ieguldījumu brokeru sabiedrības veiktā informācijas sniegšana par interešu konfliktiem neatbrīvo to no pienākuma uzturēt un īstenot efektīvus organizatoriskos un administratīvos pasākumus, kuri ir paredzēti Direktīvas 2014/65/ES 16. panta 3. punktā.

(49)

Sabiedrībām vienmēr jāievēro Direktīvas 2014/65/ES 24. pantā paredzētie noteikumi par pamudinājumiem, tostarp sniedzot izvietošanas pakalpojumus. Jo īpaši maksām, kuras saņem ieguldījumu brokeru sabiedrības, izvietojot saviem ieguldījumu klientiem emitētos finanšu instrumentus, jāatbilst šiem noteikumiem, bet vairāku finanšu instrumentu ar dažādiem dzēšanas termiņiem iegāde vai finanšu instrumentu piedāvāšana priviliģētiem klientiem ir uzskatāma par ļaunprātīgu praksi.

(50)

Ieguldījumu izpēte ir informācijas veida apakškategorija, kura ir definēta kā ieteikums Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 596/2014 (6) (tirgus ļaunprātīga izmantošana).

(51)

Ieguldījumu brokeru sabiedrības pieņemtie pasākumi, kas paredzēti to interešu konfliktu pārvaldībai, kas var rasties no ieguldījumu izpētes materiālu izstrādes un izplatīšanas, ir atbilstīgi, ja tie aizsargā finanšu analītiķa un viņa izstrādātā ieguldījumu izpētes materiāla objektivitāti un neatkarību. Šie pasākumi nodrošina, ka analītiķi ir pietiekami neatkarīgi no to personu interesēm, kuru pienākumus vai uzņēmējdarbības intereses var uzskatīt par konfliktējošām ar to personu interesēm, kurām ieguldījumu izpēte tiek izplatīta.

(52)

Personas, kuru pienākumus vai uzņēmējdarbības intereses var uzskatīt par konfliktējošām ar to personu interesēm, kurām ieguldījumu izpēte tiek izplatīta, ietver uzņēmuma finanšu personālu un personas, kas ir iesaistītas pārdošanā un tirdzniecībā klientu vai sabiedrības vārdā.

(53)

Īpašie apstākļi, kuros finanšu analītiķi un citas ar ieguldījumu brokeru sabiedrību saistītas personas, kas ir iesaistītas ieguldījumu izpētes izstrādē, var ar iepriekšēju rakstisku piekrišanu veikt personīgus darījumus ar pētījumā apskatītajiem instrumentiem, ietver tādus apstākļus, kad personisku iemeslu dēļ saistībā ar finansiālām grūtībām analītiķim vai citai personai ir nepieciešams likvidēt posteni.

(54)

Maksājumu, komisijas maksu, materiālu vai nemateriālu labumu pieņemšana no jebkādas trešās puses sabiedrībai, kas sniedz ieguldījumu izpētes pakalpojumus, ir pieļaujama tikai gadījumā, ja šādi labumi tiek piešķirti saskaņā ar prasībām, kas paredzētas Direktīvas 2014/65/ES 24. panta 9. punktā un 13. pantā Komisijas Deleģētajā direktīvā (ES) 2017/593 (7).

(55)

Jēdziens par ieguldījumu izpētes izplatīšanu klientiem vai sabiedrībai neietver izplatīšanu tikai tām personām, kas ietilpst ieguldījumu brokeru sabiedrības grupā. Par spēkā esošiem ieteikumiem uzskata tās ieguldījumu izpētē iekļautās rekomendācijas, kas nav tikušas atsauktas vai kas nav zaudējušas spēku. Uz trešās puses veiktām ieguldījumu izpētes būtiskām izmaiņām attiecas tādas pašas prasības kā uz izpētes sagatavošanu.

(56)

Finanšu analītiķi nedrīkst iesaistīties darbībās, kas nav saistītas ar ieguldījumu izpētes sagatavošanu, ja šāda iesaistīšanās nav savienojama ar šīs personas objektivitātes nodrošināšanu. Minētais ietver iesaistīšanos investīciju bankas darbībā, piemēram, uzņēmuma finanšu darījumi un riska parakstīšana, dalība jaunu darījumu veidu attīstīšanā vai jaunu finanšu instrumentu laidienu prezentācijās; vai citādu iesaistīšanos emitenta tirgvedības materiālu sagatavošanā.

(57)

Ņemot vērā parakstīšanas un izvietošanas pakalpojumu īpatnības, kā arī interešu konflikta rašanās saistībā ar šādiem pakalpojumiem iespējamību, šajā regulā jānosaka detalizētākas un precīzākas prasības. Jo īpaši šādām prasībām jānodrošina parakstīšanas un izvietošanas procesa vadība, ievērojot dažādu dalībnieku intereses. Ieguldījumu brokeru sabiedrībām nevajadzētu pieļaut, ka pašu sabiedrību intereses vai citu to klientu intereses nelabvēlīgi ietekmē klientam emitentam sniegto pakalpojumu kvalitāti. Šādi pasākumi būtu jāizskaidro konkrētajam klientam, sniedzot arī citu nozīmīgu informāciju par piedāvājuma procesu, pirms sabiedrība piekrīt uzņemties piedāvājumu.

(58)

Parakstīšanas vai izvietošanas darbībā iesaistītajām ieguldījumu brokeru sabiedrībām jāveic atbilstoši pasākumi, lai nodrošinātu, ka cenu noteikšanas process, tostarp iespējamo ieguldītāju pieteikumu apkopošana nekaitē emitentu interesēm.

(59)

Izvietošanas procesa laikā ieguldījumu brokeru sabiedrībai jālemj par laidiena sadali, balstoties uz konkrētiem faktiem un organizatoriskiem apstākļiem, kuri rada interešu konflikta riskus. Sabiedrībai jābūt izstrādātām efektīvām organizatoriskajām prasībām, lai nepieļautu, ka izvietošanas procesa laikā veiktās sadales rezultātā sabiedrības intereses kļūst prioritārākas par klienta emitenta interesēm, vai viena klienta ieguldītāja intereses – prioritārākas par cita klienta ieguldītāja interesēm. Jo īpaši sabiedrībām sadales politikā ir precīzi jāapraksta sadales ieteikumu izstrādes kārtība.

(60)

Šajā regulā noteiktās prasības, ieskaitot tās, kas attiecas uz personīgiem darījumiem, darījumu kārtošanu, pamatojoties uz zināšanām par ieguldījumu izpēti, un uz ieguldījumu izpētes izstrādi vai izplatīšanu, piemēro, neierobežojot citas prasības, kuras noteiktas Direktīvā 2014/65/ES un Regulā (ES) Nr. 596/2014 un to attiecīgajos īstenošanas pasākumos.

(61)

Šajā regulā ir noteiktas prasības attiecībā uz klientiem vai iespējamajiem klientiem adresēto informāciju, ieskaitot tirgvedības paziņojumus, lai nodrošinātu šādas informācijas godīgumu, skaidrību un patiesumu saskaņā ar Direktīvas 2014/65/ES 24. panta 3. punktu.

(62)

Šajā regulā nav ietvertas nekādas prasības, kuras pieprasītu kompetentajām iestādēm apstiprināt tirgvedības paziņojumu saturu un formu. Tomēr tā arī neaizliedz to darīt tiktāl, ciktāl šāda iepriekšēja apstiprināšana ir balstīta tikai uz Direktīvā 2014/65/ES noteiktā pienākuma izpildi, ka klientiem vai iespējamajiem klientiem adresētajai informācijai, ieskaitot tirgvedības paziņojumus, jābūt patiesai, skaidrai un nemaldinošai.

(63)

Jānosaka prasības attiecībā uz informāciju, ņemot vērā klienta statusu, proti, privāts klients, profesionāls vai tiesīgs darījumu partneris. Direktīvas 2014/65/ES mērķis ir nodrošināt samērīgu līdzsvaru starp ieguldītāju aizsardzību un informācijas atklāšanas pienākumu, kas attiecas uz ieguldījumu brokeru sabiedrībām. Tādēļ ir atbilstīgi attiecībā uz profesionāliem klientiem noteikt mazāk stingras prasības informācijas sniegšanai nekā privātajiem klientiem.

(64)

Ieguldījumu brokeru sabiedrībām jāsniedz klientiem vai iespējamajiem klientiem nepieciešamā informācija par finanšu instrumentu raksturu un riskiem, kas saistīti ar ieguldījumu veikšanu tajos, lai klienti būtu pienācīgi informēti. Sniedzamās informācijas apjoms var atšķirties atkarībā no tā, vai to sniedz privātajam klientam vai profesionālajam klientam, piedāvājamo finanšu instrumentu rakstura un riska īpatnībām, taču tai vienmēr jāietver visi būtiskākie elementi. Dalībvalstis var izstrādāt precīzus noteikumus attiecībā uz šajā regulā paredzēto risku aprakstu vai tā saturu, ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1286/2014 (8) paredzētās informācijas prasības.

(65)

Nosacījumus, kas jāizpilda, lai ieguldījumu brokeru sabiedrību klientiem un iespējamajiem klientiem adresētā informācija būtu patiesa, skaidra un nebūtu maldinoša, piemēro privātajiem vai profesionālajiem klientiem domātajiem paziņojumiem atbilstīgā un samērīgā veidā, ņemot vērā, piemēram, saziņas līdzekļus un informāciju, ko ar šo paziņojumu ir paredzēts nodot klientiem vai iespējamajiem klientiem. Jo īpaši nebūtu atbilstīgi piemērot šādus nosacījumus tirgvedības paziņojumiem, kas satur tikai vienu vai vairākus no šādiem elementiem: sabiedrības nosaukumu, logotipu vai citu ar uzņēmumu saistītu attēlu, kontaktpunktu, informāciju par sabiedrības sniegtajiem ieguldījumu pakalpojumiem.

(66)

Lai uzlabotu ieguldītāju saņemtās informācijas konsekvenci, ieguldījumu brokeru sabiedrībām jānodrošina, ka katram klientam sniegtā informācija ir konsekventi izklāstīta vienā un tajā pašā valodā visos konkrētajam klientam sniegtās informācijas nesējos un tirgvedības materiālos. Tomēr minētais nenozīmē prasību sabiedrībām tulkot klientiem izsniedzamos reklāmizdevumus, kuri ir sagatavoti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/71/EK (9) vai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/65/EK (10).

(67)

Lai sniegtu godīgu un līdzsvarotu ieguvumu un risku izklāstu, ieguldījumu brokeru sabiedrībām vienmēr ir skaidri un precīzi jānorāda jebkādi saistītie riski, tostarp trūkumi un nepilnības, informējot par pakalpojuma vai finanšu instrumenta iespējamajiem ieguvumiem.

(68)

Informācija ir uzskatāma par maldinošu, ja tai ir tendence maldināt personu vai personas, kurām tā ir adresēta vai kuras to, visticamāk, saņems, neatkarīgi no tā, vai persona, kas sniedz informāciju, uzskata to par maldinošu vai ir iecerējusi to kā maldinošu.

(69)

Ja ieguldījumu brokeru sabiedrībai jāsniedz informācija klientam pirms pakalpojuma sniegšanas, katru darījumu ar viena veida finanšu instrumentiem neuzskata par jaunu vai atšķirīgu pakalpojumu.

(70)

Visaptverošai informācijai par to, vai ieguldījumu konsultācija ir sniegta uz neatkarības pamata, par dažādu instrumentu veidu izvērstu vai ierobežotu analīzi un par izmantoto atlases procesu jāpalīdz klientiem novērtēt sniegtās konsultācijas piemērošanas jomu. Klientiem jāsniedz pietiekamas ziņas par sabiedrību analizēto finanšu instrumentu skaitu. Izvērtējamo finanšu instrumentu skaitam un dažādībai, kas nav ieguldījumu brokeru sabiedrības vai ar to saistīto struktūrvienību piedāvātie finanšu instrumenti, jābūt samērīgam ar sniedzamās konsultācijas piemērošanas jomu, jāatbilst klienta vēlmēm un vajadzībām. Tomēr neatkarīgi no piedāvāto pakalpojumu apmēra visu novērtējumu pamatā jābūt atbilstošam tirgū pieejamu finanšu instrumentu skaitam, lai varētu pienācīgi izvērtēt tirgus piedāvātās alternatīvas.

(71)

Ieguldījumu brokeru sabiedrību uz neatkarības pamata sniegtās konsultācijas var būt plašas un vispārīgas vai arī specializētas un konkrētas. Lai nodrošinātu, ka uz konsultāciju pamata var veikt godīgu un atbilstošu dažādu finanšu instrumentu salīdzināšanu, ieguldījumu konsultantiem, kuri specializējas noteiktās finanšu instrumentu kategorijās un koncentrējas uz kritērijiem, kuri nav balstīti uz paša instrumenta tehnisko struktūru, piemēram, “zaļie” vai “ētiskie” ieguldījumi, jāievēro noteikti nosacījumi, ja šādi speciālisti pozicionē sevi kā neatkarīgus konsultantus.

(72)

Iespējas piešķiršana vienam un tam pašam konsultantam sniegt gan neatkarīgas konsultācijas, gan konsultācijas, kuras nav uzskatāmas par neatkarīgām, var izraisīt klientam neskaidrības. Jānosaka noteiktas organizatoriskās prasības, lai klienti varētu izprast sniegtās ieguldījumu konsultācijas būtību un pamatojumu.

(73)

Ja ieguldījumu brokeru sabiedrība izsniedz klientam prospekta kopiju, kas ir izstrādāts un publicēts saskaņā ar Direktīvu 2003/71/EK, tad šajā gadījumā nedrīkst uzskatīt, ka sabiedrība saskaņā ar Direktīvu 2014/65/ES ir sniegusi klientam informāciju to darbības nosacījumu mērķiem, kas ir saistīti ar šādas informācijas kvalitāti un saturu, ja sabiedrība saskaņā ar šo direktīvu nav atbildīga par prospektā sniegto informāciju.

(74)

Ar Direktīvu 2014/65/ES nosaka ieguldījumu brokeru sabiedrībām stingrākus pienākumus atklāt informāciju par visām izmaksām un maksām, paredzot, ka šie pienākumi attiecas arī uz attiecībām ar profesionālajiem klientiem un tiesīgajiem darījumu partneriem. Lai šāda lielāka pārredzamība attiecībā uz izmaksām un maksām būtu izdevīga visām klientu kategorijām, ieguldījumu brokeru sabiedrībām noteiktās situācijās ieguldījumu pakalpojumu profesionālajiem klientiem vai tiesīgajiem darījumu partneriem sniegšanas laikā jāatļauj vienoties ar šādiem klientiem par šajā regulā izklāstīto detalizēto prasību ierobežošanu. Tomēr tas nedrīkst izraisīt ieguldījumu brokeru sabiedrībām saskaņā ar Direktīvas 2014/65/ES 24. panta 4. punktu noteikto pienākumu piemērošanas pārtraukšanu. Šajā kontekstā ieguldījumu brokeru sabiedrībām jāinformē profesionālie klienti par visām izmaksām un maksām atbilstoši šai regulai, ja tiek sniegts ieguldījumu konsultāciju vai portfeļa pārvaldības pakalpojums vai ja neatkarīgi no sniegtā ieguldījumu pakalpojuma attiecīgais finanšu instruments ietver atvasinātu instrumentu. Ieguldījumu brokeru sabiedrībām arī jāinformē tiesīgie darījumu partneri par visām izmaksām un maksām, kā ir noteikts šajā regulā, ja neatkarīgi no sniegtā ieguldījumu pakalpojuma attiecīgais finanšu instruments ietver atvasināto instrumentu un tas ir paredzēts izplatīšanai sabiedrības klientiem. Tomēr citos gadījumos, sniedzot ieguldījumu pakalpojumus profesionālajiem klientiem vai tiesīgajiem darījumu partneriem, ieguldījumu brokeru sabiedrības, piemēram, pēc attiecīgā klienta lūguma var piekrist nesniegt aprakstu par izmaksu kopējo ietekmi uz atdevi vai nenorādīt iesaistīto valūtu un piemērojamās valūtas maiņas likmes un izmaksas, ja jebkāda kopējo izmaksu un maksu daļa ir izteikta ārvalstu valūtā.

(75)

Ņemot vērā noteicošo pienākumu rīkoties atbilstoši klientu interesēm un klientu informēšanas uz ex-ante pamata par visām izmaksām un maksām svarīgumu, atsaucē uz ieteicamajiem vai tirgotajiem finanšu instrumentiem jo īpaši jāiekļauj ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas sniedz ieguldījumu konsultāciju vai portfeļa pārvaldības pakalpojumus, sabiedrības, kuras sniedz vispārīgus ieteikumus par finanšu instrumentiem vai popularizē noteiktus finanšu instrumentus ieguldījumu un papildpakalpojumu klientiem sniegšanas laikā. Tas, piemēram, attiecas uz ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kuras ar produkta radītāju vai emitentu ir noslēgušas izplatīšanas vai izvietošanas līgumus.

(76)

Saskaņā ar noteicošo pienākumu rīkoties atbilstoši klientu interesēm un ņemot vērā pienākumus, kuri izriet no speciāliem Savienības tiesību aktiem, kuri regulē noteiktus finanšu instrumentus (jo īpaši kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu apliecības un standartizēti privātie un uz apdrošināšanu balstītie ieguldījumu produkti (PRIIP)), ieguldījumu brokeru sabiedrībām jāatklāj un jāapkopo visas izmaksas un maksas, ieskaitot finanšu instrumenta izmaksas, visos gadījumos, kad ieguldījumu brokeru sabiedrībām ir pienākums sniegt klientam informāciju par finanšu instrumenta izmaksām saskaņā ar Savienības tiesību aktiem.

(77)

Ja ieguldījumu brokeru sabiedrības nav tirgojušas vai ieteikušas finanšu instrumentu vai tām Savienības tiesību aktos nav noteikts pienākums sniegt klientiem informāciju par finanšu instrumenta izmaksām, tām var nebūt iespējas ņemt vērā visas ar konkrēto finanšu instrumentu saistītās izmaksas. Tomēr pat šādos izņēmuma gadījumos ieguldījumu brokeru sabiedrībām jāinformē klienti ex-ante kārtībā par visām izmaksām un maksām, kuras ir saistītas ar ieguldījumu pakalpojumu un attiecīgā finanšu instrumenta iegādes cenu. Tāpat arī ieguldījumu brokeru sabiedrībām jāievēro jebkādi citi pienākumi sniegt atbilstošu informāciju par attiecīgā finanšu instrumenta riskiem saskaņā ar Direktīvas 2014/65/ES 24. panta 4. punkta b) apakšpunktu vai jāsniedz klientiem ex-ante kārtībā atbilstoši pārskati par sniegtajiem pakalpojumiem saskaņā ar Direktīvas 2014/65/ES 25. panta 6. punktu, norādot arī izmaksas.

(78)

Lai nodrošinātu klientu informētību par visām izmaksām un maksām, kā arī šādas informācijas izvērtēšanu un salīdzināšanu ar dažādiem finanšu instrumentiem un ieguldījumu pakalpojumiem, ieguldījumu brokeru sabiedrībām jāsniedz klientiem skaidra un visaptveroša informācija par visām izmaksām un maksām laikus pirms pakalpojuma sniegšanas. Ex-ante informāciju par izmaksām, kuras saistītas ar finanšu instrumentu vai papildpakalpojumu, var sniegt, pamatojoties uz teorētisko ieguldījuma summu. Tomēr paziņotajām izmaksām un maksām jāatbilst izmaksām, kas klientam faktiski radīsies, pamatojoties uz šādu teorētisko ieguldījuma summu. Piemēram, ja ieguldījumu brokeru sabiedrība piedāvā virkni aktuālu pakalpojumu, taču katram pakalpojumam ir noteikta atšķirīga maksa, sabiedrībai jāatklāj tā pakalpojuma izmaksas, uz kuru klients ir pieteicies. Paziņošanas ex-post kārtībā gadījumā ar izmaksām un maksām saistītajai informācijai jāatspoguļo klienta faktiskā ieguldījuma summa paziņošanas brīdī.

(79)

Lai nodrošinātu, ka ieguldītāji saņem informāciju par visām izmaksām un maksām saskaņā ar Direktīvas 2014/65/ES 24. panta 4. punktu, ir uzskatāms, ka izrietošais tirgus risks attiecas tikai uz ieguldītā kapitāla vērtības izmaiņām, kuras tieši izraisa iegūto aktīvu vērtības izmaiņas. Tādējādi pieprasītajā izmaksu un maksu apkopojumā jāiekļauj arī darījumu izmaksas un aktuālās maksas par finanšu instrumentiem, un tās jāaprēķina, izmantojot pamatotus pieņēmumus, tāpat arī apkopojumam jāpievieno paskaidrojums, ka šādi aprēķini ir balstīti uz pieņēmumiem un var atšķirties no izmaksām un maksām, kuras var faktiski rasties. Ievērojot tādu pašu pilnīgas informācijas atklāšanas mērķi, no pienākuma sniegt informāciju par izmaksām un maksām nav izslēdzama prakse, saskaņā ar kuru izmanto izmaksu savstarpējā ieskaita metodes. Izmaksu un maksu atklāšanas pamatā ir princips, ka klientam jāatklāj katra starpība starp pozīcijas cenu, kas noteikta sabiedrībai, un attiecīgo cenu klientam, ieskaitot pozitīvās un negatīvās starpības.

(80)

Lai gan ieguldījumu brokeru sabiedrībām saskaņā ar Direktīvas 2014/65/ES 24. panta 4. punktu jāapkopo visas izmaksas un maksas un jāpaziņo klientiem kopējās izmaksas, kuras izteiktas gan naudas, gan procentuālā izteiksmē, papildus tomēr ieguldījumu brokeru sabiedrībām jāatļauj sniegt klientiem vai iespējamajiem klientiem atsevišķus rādītājus, kuri ietver apkopotas sākotnējās izmaksas un maksas, apkopotas pašreizējās izmaksas un maksas un apkopotas galīgās izmaksas.

(81)

Ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kuras izplata finanšu instrumentus, attiecībā uz kuriem informācija par izmaksām un maksām nav pietiekama, papildus jāinformē savi klienti gan par šīm izmaksām, gan arī par visām citām izmaksām un saistītajām maksām, kuras attiecas uz ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu saistībā ar šādiem finanšu instrumentiem, lai garantētu, ka ir ievērotas klientu tiesības uz pilnīgu izmaksu un maksu atklāšanu. Minētais attiecas uz ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kuras izplata kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu apliecības, kurām darījumu izmaksas nav norādītas, piemēram, atbilstoši pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu (PVKIU) pārvaldības uzņēmuma apliecībām. Šādos gadījumos ieguldījumu brokeru sabiedrībām jāsazinās ar PVKIU pārvaldības uzņēmumiem, lai iegūtu attiecīgo informāciju.

(82)

Lai uzlabotu ar klientu ieguldījumiem saistīto izmaksu pārredzamību un klientu ieguldījumu ilgtermiņa ienesīgumu attiecībā pret atbilstošajām izmaksām un maksām, jāparedz arī periodiska informācijas atklāšana ex-post kārtībā, ja ieguldījumu brokeru sabiedrībai ir faktiskas attiecības ar klientu vai tādas ir pastāvējušas gada laikā. Ex-post informācija par visām attiecīgajām izmaksām un maksām jāsniedz individualizētā veidā. Periodisku informācijas atklāšanu ex-post kārtībā var veikt, pildot jau pastāvošos ziņošanas pienākumus, piemēram, rīkojumu izpildes pakalpojumu sniedzēju sabiedrību pienākumus, izņemot sabiedrības, kas pārvalda portfeli vai glabā klientu finanšu instrumentus vai fondus.

(83)

Informācija, ko ieguldījumu brokeru sabiedrībai jāsniedz klientiem par izmaksām un saistītajām maksām, ietver informāciju par maksāšanas kārtību vai ieguldījumu pakalpojumu līguma izpildi vai citu līgumu izpildi saistībā ar piedāvājamo finanšu instrumentu. Šiem mērķiem maksāšanas kārtība galvenokārt ir būtiska, ja finanšu instrumenta līguma beigās ir paredzēti norēķini skaidrā naudā. Izpildes kārtība galvenokārt ir būtiska tad, ja pēc līguma termiņa beigām finanšu instruments paredz akciju, obligāciju, garantiju, dārgmetālu vai citu instrumentu, vai preču piegādi.

(84)

Ir nepieciešams paredzēt dažādas prasības Direktīvas 2014/65/ES 25. panta 2. punktā minētās piemērotības novērtēšanas piemērošanai un minētās direktīvas 25. panta 3. punktā paredzētajai atbilstības novērtēšanai. Šiem kritērijiem ir dažādas jomas attiecībā uz ieguldījumu pakalpojumiem, kas ir saistīti ar tiem, un dažādas funkcijas un īpatnības.

(85)

Informācija par to, vai attiecībā uz ieteicamajiem pakalpojumiem vai instrumentiem privātajam klientam varētu būt nepieciešams veikt periodisku to nosacījumu pārvērtēšanu, ieguldījumu brokeru sabiedrībām jāiekļauj piemērotības ziņojumā un jāpievērš klientu uzmanība tai. Tas ietver situācijas, kurās klientam var būt nepieciešama konsultācija, lai atkal saskaņotu ieguldījumu portfeli ar sākotnējo ieteikto sadalījumu, ja pastāv varbūtība, ka portfelis varētu atšķirties no aktīvu mērķa sadalījuma.

(86)

Lai ņemtu vērā tirgus norises un nodrošinātu tādu pašu ieguldītāja aizsardzības līmeni, jāprecizē, ka ieguldījumu brokeru sabiedrības atbild par piemērotības novērtējuma veikšanu arī tad, ja ieguldījumu konsultāciju vai portfeļa pārvaldības pakalpojumus pilnībā vai daļēji sniedz ar automatizētas vai pusautomatizētas sistēmas starpniecību.

(87)

Saskaņā ar Direktīvas 2014/65/ES 25. panta 2. punktā paredzēto piemērotības novērtējuma prasību ir arī jāprecizē, ka ieguldījumu brokeru sabiedrībām jāuzņemas atbildība par piemērotības novērtējumu ne tikai saistībā ar ieteikumiem pirkt finanšu instrumentu, bet arī saistībā ar visiem lēmumiem par tirdzniecību, tostarp par to, vai ieguldījums ir vai nav jāpērk, jātur vai jāpārdod.

(88)

Direktīvas 2014/65/ES 25. panta 2. punkta mērķiem darījums var būt nepiemērots klientam vai iespējamajam klientam finanšu instrumentam raksturīgo risku, darījumu veida, rīkojuma īpatnību vai tirdzniecības biežuma dēļ. Darījumu virkne, kur katrs darījums var būt piemērots, ja to apskata atsevišķi, var būt nepiemērota, ja ieteikums vai lēmumi veikt darījumus notiek ar tādu biežumu, kas nav klienta interesēs. Ja tiek pārvaldīts portfelis, darījums var būt nepiemērots, ja tā rezultātā rodas nepiemērots portfelis.

(89)

Ja portfeļa pārvaldītājs klientam sniedz ieteikumu, pieprasījumu vai konsultāciju, kuru izpildot klients izdotu portfeļa pārvaldītājam pilnvaru vai mainītu to, un šī pilnvara noteiktu portfeļa pārvaldītāja rīcības brīvības pakāpi, tas uzskatāms par ieteikumu Direktīvas 2014/65/ES 25. panta 2. punkta izpratnē.

(90)

Lai nodrošinātu juridisko noteiktību un klienti varētu labāk izprast sniedzamo pakalpojumu raksturu, ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kuras sniedz klientiem ieguldījumu pakalpojumu vai papildpakalpojumus, jānoslēdz ar klientu rakstveida pamatlīgums, kurā izklāsta sabiedrības un klienta būtiskākās tiesības un pienākumus.

(91)

Neviens no šīs regulas noteikumiem neparedz prasību, ka kompetentajām iestādēm būtu jāapstiprina pamatlīguma starp ieguldījumu brokeru sabiedrību un tās klientiem saturs. Tomēr iestādēm tas nav aizliegts tiktāl, ciktāl šāds apstiprinājums tiek pamatots tikai ar to, lai sabiedrība pildītu Direktīvā 2014/65/ES noteiktos pienākumus rīkoties godīgi, taisnīgi un profesionāli atbilstoši tās klientu interesēm un izveidotu uzskaiti, kurā norādītas ieguldījumu brokeru sabiedrības un tās klientu tiesības un pienākumi, kā arī citi noteikumi, atbilstoši kuriem sabiedrības sniedz pakalpojumus saviem klientiem.

(92)

Uzskaitei, kura ieguldījumu brokeru sabiedrībai ir jākārto, jāatbilst saimnieciskās darbības veidam, sniegto ieguldījumu pakalpojumu un veikto darbību klāstam ar noteikumu, ka tiek ievēroti uzskaites kārtošanas pienākumi, kuri ir paredzēti Direktīvā 2014/65/ES, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 600/2014 (11), Regulā (ES) Nr. 596/2014, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2014/57/ES (12) un šajā regulā, un ka kompetentās iestādes spēj pildīt savus uzraudzības uzdevumus un piemērot sankcijas, lai nodrošinātu gan ieguldītāju, gan tirgus integritātes aizsardzību.

(93)

Ņemot vērā pārskatu un periodisku paziņojumu svarīgumu visiem klientiem, kā arī Direktīvas 2014/65/ES 25. panta 6. punkta attiecināšanu uz attiecībām ar tiesīgiem darījumu partneriem, šajā regulā izklāstītās pārskatu sniegšanas prasības ir piemērojamas visām klientu kategorijām. Ievērojot attiecību ar tiesīgiem darījumiem partneriem raksturu, ieguldījumu brokeru sabiedrībām jāatļauj slēgt līgumus, nosakot konkrētu pārskatu saturu un termiņus, kuri var atšķirties no privātajiem un profesionālajiem klientiem piemērojamajiem nosacījumiem.

(94)

Ja ieguldījumu brokeru sabiedrībai, kas sniedz portfeļa pārvaldības pakalpojumus, jānodrošina klientiem vai iespējamajiem klientiem informācija par finanšu instrumentu veidiem, ko var iekļaut klienta portfelī, un darījumu veidiem, ko var veikt ar šādiem instrumentiem, šajā informācijā atsevišķi jānorāda, vai ieguldījumu brokeru sabiedrība ir pilnvarota ieguldīt finanšu instrumentos, ko nedrīkst tirgot regulētā tirgū, atvasinātos instrumentos, nelikvīdos vai ļoti nepastāvīgos instrumentos; vai veikt īso pārdošanu, pirkumus ar aizņemtiem līdzekļiem, vērtspapīru finansēšanas darījumus vai jebkurus darījumus, iekļaujot maržas maksājumus, garantijas noguldījumus vai ārvalstu valūtas maiņas risku.

(95)

Klientus informē par viņu portfeļa ienesīgumu un viņu sākotnējo ieguldījumu vērtības samazināšanos. Portfeļa pārvaldības gadījumā šāds informēšanas pienākums iestājas, ja amortizācija ir 10 %, un ja turpmāk analītiskais rādītājs ir 10 % no visa portfeļa kopējās vērtības un nebūtu jāpiemēro individuālajai līdzdalībai.

(96)

Ziņošanas pienākumu mērķiem attiecībā uz portfeļa pārvaldību iespējamu saistību darījums ir darījums, kurš paredz klientam jebkādas esošas vai potenciālas saistības, kuras pārsniedz instrumenta iegādes izmaksas.

(97)

Attiecībā uz noteikumiem par klienta informēšanu atsauci uz rīkojuma veidu saprot kā atsauci uz tā statusu, ko nosaka kā ierobežotu rīkojumu, tirgus rīkojumu vai citu īpašu rīkojuma veidu.

(98)

Attiecībā uz noteikumiem par paziņojuma sniegšanu klientam atsauci uz rīkojuma raksturu saprot kā atsauci uz rīkojumiem par parakstīšanos uz vērtspapīriem, iespēju līguma īstenošanu vai līdzīgu klientu rīkojumu.

(99)

Izstrādājot savu izpildes politiku saskaņā ar Direktīvas 2014/65/ES 27. panta 4. punktu, ieguldījumu brokeru sabiedrība nosaka minētās direktīvas 27. panta 1. punktā uzskaitīto faktoru salīdzinošo nozīmīgumu vai vismaz nosaka procedūru, ar kuru tā nosaka šo faktoru salīdzinošo nozīmīgumu, lai tā varētu sasniegt saviem klientiem labākos iespējamos rezultātus. Lai īstenotu šo politiku, ieguldījumu brokeru sabiedrība izvēlas izpildes vietas, kas ļauj tai pastāvīgi gūt labākos iespējamos rezultātus klientu rīkojumu izpildei. Lai izpildītu juridisko pienākumu nodrošināt labāko izpildi, ieguldījumu brokeru sabiedrības, piemērojot labākās izpildes kritērijus profesionāliem klientiem, vērtspapīru finansēšanas darījumiem (VFD) un citiem darījumiem, parasti neizmanto tās pašas izpildes vietas. Tas tā ir tāpēc, ka par finansējuma avotu izmanto VFD ar nosacījumu, ka aizņēmējs uzņemas saistības atdot atpakaļ ekvivalentus vērtspapīrus kādā datumā nākotnē, un pirms izpildes darījumu partneri abpusēji definē VFD nosacījumus. Tādējādi VFD izpildes vietas izvēles iespējas ir ierobežotākas nekā citu darījumu gadījumā, ņemot vērā, ka tā ir atkarīga no īpašiem nosacījumiem, kurus darījuma partneri abpusēji definē iepriekš, un no pieprasījuma pēc šīm izpildes vietām attiecībā uz iesaistītajiem finanšu instrumentiem. Tāpēc ieguldījumu brokeru sabiedrību izveidotajā rīkojumu izpildes politikā ir jāņem vērā VFD konkrētās īpatnības un atsevišķi jānorāda izpildes vietas, ko izmanto VFD. Ieguldījumu brokeru sabiedrībām būtu jāpiemēro izpildes politika visiem klientu rīkojumiem, ko tās izpilda, lai atbilstīgi šai politikai gūtu labākos iespējamos rezultātus klientiem.

(100)

Lai nodrošinātu, ka ieguldījumu brokeru sabiedrības, kuras nosūta vai izvieto klientu rīkojumus izpildei citās struktūrvienībās, rīkojas savu klientu interesēs saskaņā ar Direktīvas 2014/65/ES 24. panta 1. punktu un Direktīvas 2014/65/ES 24. panta 4. punktu un sniedz klientiem atbilstošu informāciju par sabiedrību un tās pakalpojumiem, ieguldījumu brokeru sabiedrībām jāsniedz klientiem atbilstoša informācija par piecām labākajām struktūrvienībām katrā finanšu instrumentu kategorijā, kurām sabiedrības nosūta vai kurās izvieto klientu rīkojumus, kā arī jāsniedz klientiem informācija par izpildes kvalitāti saskaņā ar Direktīvas 2014/65/ES 27. panta 6. punktu un attiecīgajiem īstenošanas pasākumiem. Ieguldījumu brokeru sabiedrības, kuras nosūta vai izvieto rīkojumus izpildei citās struktūrās, var izvēlēties vienu struktūru tikai tad, ja tās spēj pierādīt, ka tas ļauj tām konsekventi gūt vislabāko iespējamo rezultātu to klientiem, un ja tās var pamatoti sagaidīt, ka izvēlētā struktūra ļaus tām klientu labā gūt rezultātus, kas ir tikpat labi kā rezultāti, ko tās varētu pamatoti sagaidīt, izpildei izmantojot alternatīvas struktūras. Šādas cerības būtu jāpamato ar attiecīgajiem datiem, kas publicēti saskaņā ar Direktīvas 2014/65/ES 27. pantu vai minēto ieguldījumu brokeru sabiedrību veiktu iekšēju analīzi.

(101)

Lai nodrošinātu, ka ieguldījumu brokeru sabiedrība gūst klientiem labākos iespējamos rezultātus, izpildot privāta klienta rīkojumu, par kuru klients nav sniedzis īpašus norādījumus, sabiedrībai jāapsver visi faktori, kas ļautu tai sasniegt labākos iespējamos rezultātus, ko izsaka kā kopējo maksu, norādot finanšu instrumenta cenu un izmaksas, kas ir saistītas ar izpildi. Ātrumam, izpildes un norēķinu iespējamībai, rīkojuma apjomam un raksturam, tirgus ietekmei un citām netiešām darījuma izmaksām priekšroka attiecībā pret tiešiem cenas un izmaksu apsvērumiem ir dodama tikai tad, ja tie ir būtiski labāko iespējamo rezultātu, ko izsaka kā kopējo maksu, sasniegšanai privāta klienta interesēs.

(102)

Ja ieguldījumu brokeru sabiedrība izpilda rīkojumu, ievērojot īpašus klienta norādījumus, uzskatāms, ka tā ir apmierinoši izpildījusi labākās izpildes prasības tikai attiecībā uz to rīkojuma daļu vai aspektu, kas ir saistīta ar klienta norādījumiem. Fakts, ka klients ir devis īpašus norādījumus, kas skar vienu rīkojuma daļu vai aspektu, nav uzskatāms par tādu, kas atbrīvo ieguldījumu brokeru sabiedrību no labākās izpildes pienākumiem attiecībā uz citām klienta rīkojuma daļām vai aspektiem, kurus neskar šie norādījumi. Ieguldījumu brokeru sabiedrība nedrīkst mudināt klientu sniegt norādījumus par rīkojuma izpildi noteiktā veidā, tieši vai netieši norādot klientam norādījumu saturu, ja sabiedrībai vajadzētu zināt, ka šāds norādījums var kavēt to gūt klientiem labākos iespējamos rezultātus. Tomēr tam nevajadzētu kavēt ieguldījumu brokeru sabiedrību mudināt klientu izvēlēties starp divām vai vairākām noteiktām tirdzniecības vietām, ja šīs tirdzniecības vietas atbilst sabiedrības izpildes politikai.

(103)

Darījumi ar klientiem, ko ieguldījumu brokeru sabiedrība veic savā vārdā, ir uzskatāmi par klientu rīkojumu izpildi, tāpēc tiem ir piemērojamas Direktīvas 2014/65/ES un šīs regulas prasības, jo īpaši labākās izpildes pienākumi. Tomēr, ja ieguldījumu brokeru sabiedrība nosaka klientam cenu un šī noteiktā cena atbilst ieguldījumu brokeru sabiedrības pienākumiem saskaņā ar Direktīvas 2014/65/ES 27. panta 1. punktu, un sabiedrība ir izpildījusi darījumu ar šādu cenu laikā, kad tā tika noteikta, tad sabiedrība būs izpildījusi šos pienākumus, ja tā izpildīs darījumu ar noteikto cenu pēc tam, kad klients tai ir piekritis, ja, ņemot vērā mainīgus tirgus apstākļus un laika posmu no cenas piedāvāšanas līdz apstiprināšanai, noteiktā cena nav acīmredzami novecojusi.

(104)

Pienākums sasniegt labākos iespējamos rezultātus klientu rīkojumu izpildē ir piemērojams visu veidu finanšu instrumentiem. Tomēr, ņemot vērā atšķirības tirgus struktūrās vai finanšu instrumentu struktūrā, var būt sarežģīti noteikt un piemērot vienotu standartu un procedūru labākajai izpildei, kas būtu spēkā un būtu efektīva visām finanšu instrumentu kategorijām. Labākās izpildes pienākumus tāpēc piemēro tā, lai ņemtu vērā dažādos apstākļus rīkojumu izpildē, kas ir saistīti ar finanšu instrumentu veidiem. Piemēram, darījumi ar ārpusbiržas tirgus finanšu instrumentiem, kur līgumattiecības ir īpaši pielāgotas klienta un ieguldījumu brokeru sabiedrības apstākļiem, labākās izpildes mērķiem nav salīdzināmi ar darījumiem, kuros akciju tirdzniecība notiek centralizētās izpildes vietās. [Tā kā labākās izpildes pienākumi attiecas uz visiem finanšu instrumentiem, kuri tiek tirgoti tirdzniecības vietās vai organizētās tirdzniecības sistēmās (OTS), ieguldījumu brokeru sabiedrībām jāiegūst atbilstoši tirgus dati, lai pārbaudītu, vai klientam piedāvātā OTS cena ir taisnīga un nodrošina labākās izpildes pienākuma ievērošanu.

(105)

Šīs regulas noteikumi attiecībā uz izpildes politiku neskar Direktīvas 2014/65/ES 27. panta 7. punktā noteikto ieguldījumu brokeru sabiedrības vispārējo pienākumu regulāri uzraudzīt tās rīkojumu izpildes kārtības un politikas efektivitāti, un novērtēt tirdzniecības vietas savā izpildes politikā.

(106)

Šīs regulas mērķis nav darba dublēšana attiecībā uz labāko izpildi ieguldījumu brokeru sabiedrībai, kas sniedz rīkojumu pieņemšanas un nodošanas vai portfeļa pārvaldības pakalpojumus, un ieguldījumu brokeru sabiedrībai, kurai pirmā minētā ieguldījumu brokeru sabiedrība nodod savus rīkojumus izpildei.

(107)

Direktīvā 2014/65/ES noteiktais labākās izpildes pienākums paredz, ka ieguldījumu brokeru sabiedrības veic visus pamatotos pasākumus, lai nodrošinātu saviem klientiem labāko iespējamo rezultātu. Izpildes kvalitāte, kas ietver tādus faktorus kā ātrums, izpildes iespējamība (izpildīto uzdevumu kvota) un cenu uzlabojumu pieejamība un biežums, ir svarīgs faktors labākās izpildes sasniegšanā. Ar izpildes kvalitāti saistīto datu pieejamība, salīdzināmība un konsolidācija, ko sniedz dažādas izpildes vietas, ir svarīgi elementi, lai ieguldījumu brokeru sabiedrības un ieguldītāji varētu noteikt tās izpildes vietas, kuras nodrošina augstāko izpildes kvalitāti saviem klientiem. Lai nodrošinātu klientam labāko izpildes rezultātu, ieguldījumu brokeru sabiedrībām jāsalīdzina un jāanalizē attiecīgie dati, tostarp dati, kuri ir publiskoti saskaņā ar Direktīvas 2014/65/ES 27. panta 3. punktu un attiecīgajiem īstenošanas pasākumiem.

(108)

Ieguldījumu brokeru sabiedrības, kuras izpilda rīkojumus, drīkst iekļaut savā politikā tikai vienu izpildes tirdzniecības vietu, ja spēj pierādīt, ka tas ļauj tām nodrošināt labāko izpildi. Ieguldījumu brokeru sabiedrības drīkst izvēlēties tikai vienu izpildes vietu gadījumā, ja tās var pamatoti prognozēt, ka izvēlētā izpildes vieta ļaus tām nodrošināt klientiem rezultātus, kas ir vismaz tikpat labi kā rezultāti, kurus tās varētu pamatoti gūt, izmantojot alternatīvas izpildes vietas. Šādām pamatotām prognozēm jābalstās uz attiecīgiem datiem, kuri publicēti saskaņā ar Direktīvas 2014/65/ES 27. pantu, vai sabiedrību veiktu citu iekšējo analīzi.

(109)

Darījumu pārdali uzskata par kaitējošu klientam, ja šādas pārdales rezultātā negodīgi ir sniegta priekšroka ieguldījumu brokeru sabiedrībai vai kādam īpašam klientam.

(110)

Neskarot Regulas (ES) Nr. 596/2014 noteikumus, attiecībā uz šīs regulas noteikumiem par klientu rīkojumu izpildi klientu rīkojumus neuzskata par citādi salīdzināmiem, ja tie ir saņemti no dažādiem datu nesējiem un nebūtu praktiski tos izpildīt secīgi. Par informācijas ļaunprātīgu izmantošanu uzskata jebkuru situāciju, kad ieguldījumu brokeru sabiedrība izmanto informāciju, kas saistīta ar vēl neizpildītu klienta rīkojumu, lai savā vārdā veiktu darījumus ar finanšu instrumentiem, uz kuriem attiecas klienta rīkojums, vai ar saistītiem finanšu instrumentiem. Tomēr pats fakts, ka tirgus līderi vai organizācijas, kurām ir atļauts rīkoties kā darījumu partneriem, nodarbojas tikai ar likumīgiem finanšu instrumentu pirkšanas un pārdošanas darījumiem vai personas, kurām ir atļauts izpildīt rīkojumus trešo personu vārdā, veic tikai pienācīgu uzdevuma izpildi, nav uzskatāms par informācijas ļaunprātīgu izmantošanu.

(111)

Izvērtējot, vai tirgus pilda prasību, kura ir noteikta Direktīvas 2014/65/ES 33. panta 3. punkta a) apakšpunktā par to, ka vismaz 50 % emitentu, kuriem ir atļauts veikt tirdzniecību konkrētajā tirgū, ir mazie un vidējie uzņēmumi (MVU), kompetentajām iestādēm jāievēro elastīga pieeja attiecībā uz tirgiem bez iepriekšējas darbības vēstures, jaunizveidotiem MVU, kuru finanšu instrumenti ir laisti tirdzniecībā mazāk nekā pirms trim gadiem, un emitentiem, kuri strādā tikai ar finanšu instrumentiem, kuri nav kapitāla vērtspapīru finanšu instrumenti.

(112)

Ņemot vērā pastāvošo daudzpusējo tirdzniecības sistēmu (DTS), kuras koncentrējas uz MVU, darbības modeļu dažādību Savienībā, un lai nodrošinātu jaunas MVU izaugsmes tirgus kategorijas panākumus, ir lietderīgi piešķirt MVU izaugsmes tirgiem atbilstošu elastības pakāpi, novērtējot, vai emitenti ir piemēroti dalībai attiecīgajā tirdzniecības vietā. Jebkurā gadījumā MVU izaugsmes tirgum nevajadzētu paredzēt noteikumus, kas emitentiem rada lielāku slogu nekā noteikumi, kurus emitentiem piemēro regulētajos tirgos.

(113)

Attiecībā uz apstiprinājuma dokumenta saturu, kuru emitentam ir pienākums iesniegt tā vērtspapīru sākotnējās laišanas tirdzniecībā MVU izaugsmes tirgū brīdī, ja neattiecas prasība publicēt prospektu saskaņā ar Direktīvu 2003/71/EK, ir atbilstīgi, ka kompetentās iestādes pēc saviem ieskatiem saglabā tiesības izvērtēt, vai MVU izaugsmes tirgus operatora izstrādātie noteikumi nodrošina atbilstošas informācijas sniegšanu ieguldītājiem. Lai gan emitents pilnībā atbild par apstiprinājuma dokumentā iekļauto informāciju, MVU izaugsmes tirgus operatoram jādefinē, kādā veidā notiek apstiprinājuma dokumenta atbilstoša izskatīšana. Šim mērķim nav obligāti nepieciešams kompetentās iestādes vai operatora oficiāls apstiprinājums.

(114)

Emitentu gada un pusgada finanšu pārskatu publicēšana ir atbilstošs pārredzamības minimālais standarts, kas atbilst noteicošajai labākajai praksei esošajos tirgos, kuri koncentrējas uz MVU. Attiecībā uz finanšu pārskatu saturu MVU izaugsmes tirgus operators var brīvi izvēlēties, vai emitentiem, kuru finanšu instrumenti tiek tirgoti operatora tirdzniecības vietā, jāievēro starptautiskie finanšu pārskatu standarti vai saskaņā ar vietējiem normatīvajiem aktiem un noteikumiem atļautie finanšu pārskatu standarti, vai abu veidu standarti. Finanšu pārskatu publicēšanas termiņiem jābūt mazāk apgrūtinošiem nekā ir noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2004/109/EK (13), jo mazāk stingri termiņi ir labāk piemēroti MVU vajadzībām un apstākļiem.

(115)

Tā kā Direktīvā 2004/109/EK paredzētie noteikumi attiecībā uz informācijas par emitentiem regulētajos tirgos izplatīšanu izraisītu pārāk lielu slogu MVU izaugsmes tirgu emitentiem, ir atbilstīgi izmantot kā kontaktpunktu MVU izaugsmes tirgus operatora tīmekļa vietni, kurā ieguldītāji var atrast informāciju par emitentiem, kuri veic tirdzniecību attiecīgā operatora tirdzniecības vietā. Publicēšanu MVU izaugsmes tirgus operatora tīmekļa vietnē var arī veikt, iekļaujot tiešu saiti uz emitenta tīmekļa vietni, ja vien tajā ir publicēta informācija un ja saite nodrošina tiešu piekļuvi emitenta tīmekļa vietnes attiecīgajai daļai, kur ieguldītāji var viegli atrast regulējuma informāciju.

(116)

Ir nepieciešams papildus precizēt, kādos gadījumos finanšu instrumenta tirdzniecības apturēšana vai pārtraukšana var izraisīt būtisku kaitējumu ieguldītāju interesēm vai tirgus drošai funkcionēšanai. Šajā jomā ir nepieciešama konverģence, lai nepieļautu nelabvēlīgākas situācijas rašanos tirgus dalībniekiem dalībvalstī, kurā finanšu instrumentu tirdzniecība ir apturēta vai pārtraukta, salīdzinājumā ar tirgus dalībniekiem citā dalībvalstī, kur tirdzniecība joprojām notiek.

(117)

Lai nodrošinātu nepieciešamo konverģences līmeni, ir atbilstīgi izstrādāt to apstākļu sarakstu, kas rada būtisku kaitējumu ieguldītāju interesēm un tirgus drošai funkcionēšanai, uz kuru pamata valsts kompetentā iestāde, tirgus dalībnieks, kas uztur regulētu tirgu, ieguldījumu brokeru sabiedrība vai tirgus dalībnieks, kurš uztur DTS vai OTS, varētu lemt nepieprasīt finanšu instrumenta tirdzniecības apturēšanu vai pārtraukšanu vai nepildīt iesniegumu par šādām darbībām. Ir ieteicams, lai šāds saraksts būtu tikai orientējošs, jo šādi valstu kompetentajām iestādēm tiks nodrošināta izvērtēšanas autonomija un nepieciešamais elastības līmenis atsevišķu gadījumu izskatīšanai.

(118)

Direktīvas 2014/65/ES 31. panta 2. punktā un 54. panta 2. punktā ir attiecīgi noteikts, ka ieguldījumu brokeru sabiedrībām un tirgus operatoriem, kuri darbojas kā DTS vai OTS, un regulēto tirgu operatoriem ir nekavējoties jāinformē savu valstu kompetentās iestādes par noteiktiem apstākļiem. Šīs prasības mērķis ir nodrošināt, ka valstu kompetentās iestādes var pildīt savus regulējuma uzdevumus un tiek savlaicīgi informētas par attiecīgiem incidentiem, kuri var nelabvēlīgi ietekmēt tirgu darbību un integritāti. Izmantojot no tirdzniecības vietu operatoriem saņemto informāciju, valstu kompetentās iestādes varēs apzināt un novērtēt riskus tirgiem un to dalībniekiem, kā arī efektīvi reaģēt un nepieciešamības gadījumā rīkoties.

(119)

Ir atbilstīgi izstrādāt orientējošu sarakstu ar augsta riska apstākļiem, kuru iestāšanās gadījumā var uzskatīt, ka ir noticis būtisks tirdzniecības vietas noteikumu pārkāpums, piemēroti netaisnīgi tirdzniecības nosacījumi vai ir radušies sistēmas darbības traucējumi saistībā ar finanšu instrumentu, un šādos gadījumos tirdzniecības vietu operatoriem ir pienākums nekavējoties informēt savu valstu kompetentās iestādes, kā ir noteikts Direktīvas 2014/65/ES 31. panta 2. punktā un 54. panta 2. punktā. Šim mērķim atsauce uz “tirdzniecības vietas noteikumiem” jāsaprot plašā kontekstā, proti, tā ietver visus noteikumus, lēmumus, rīkojumus, kā arī starp tirdzniecības vietu un tās dalībniekiem noslēgtu līgumu vispārējos noteikumus un nosacījumus, kuri reglamentē tirdzniecības noteikumus un piekļuvi tirdzniecības vietai.

(120)

Attiecībā uz rīcību, kura var nozīmēt ļaunprātīgu darbību Regulas (ES) Nr. 596/2014 izpratnē, ir arī atbilstīgi izstrādāt orientējošu sarakstu ar pazīmēm, kuras liecina par iekšējās informācijas izmantošanas darījumiem un tirgus manipulācijām, kuras tirdzniecības vietas operators var izmantot, pārbaudot darījumus vai tirdzniecības rīkojumus, lai noteiktu, vai attiecas Direktīvas 2014/65/ES 31. panta 2. punktā un 54. panta 2. punktā paredzētais pienākums informēt attiecīgās valsts kompetento iestādi. Šim mērķim atsauce uz “tirdzniecības rīkojumu” ietver visus rīkojumu veidus, tostarp sākotnējos rīkojumus, rīkojumu izmaiņas, precizējumus un anulējumus neatkarīgi no tā, vai tie ir izpildīti, un neatkarīgi no tā, kādi līdzekļi tika izmantoti, lai piekļūtu tirdzniecības vietai.

(121)

Iekšējās informācijas izmantošanas darījumu un tirgus manipulāciju pazīmju sarakstam nav jābūt ne pilnīgam, ne arī izšķirošam, lai konstatētu tirgus ļaunprātīgu izmantošanu vai tās mēģinājumus, jo katra atsevišķa pazīme pati par sevi ne vienmēr obligāti nozīmē tirgus ļaunprātīgu izmantošanu vai tirgus ļaunprātīgas izmantošanas mēģinājumus. Saskaņā ar likumīgu pamatojumu vai atbilstoši tirdzniecības vietas noteikumiem var pārbaudīt darījumus vai tirdzniecības rīkojumus, kuri atbilst vienai vai vairākām pazīmēm.

(122)

Lai nodrošinātu tirgū iesaistītajām darījumu pusēm pārredzamību, vienlaikus novēršot tirgus ļaunprātīgu izmantošanu un saglabājot pozīciju turētāju personas datu konfidencialitāti, iknedēļas pozīciju pārskatu kopsavilkuma publicēšana par Direktīvas 2014/65/ES 58. panta 1. punkta a) apakšpunktā paredzētajām pozīcijām attiecas tikai uz līgumiem, kurus tirgo noteikts personu skaits, kas pārsniedz noteiktu šajā regulā paredzētu lielumu.

(123)

Lai Savienībā nodrošinātu tirgus datu vienveidīgu sniegšanu atbilstīgi pamatotiem komerciāliem nosacījumiem, šajā regulā ir norādīti nosacījumi, kas jāievēro apstiprinātām publicēšanas struktūrām (APS) un konsolidētu datu lentes nodrošinātājiem (KDLN). Šo nosacījumu pamatā ir mērķis nodrošināt tirgus datu sniegšanas atbilstīgi pamatotiem komerciāliem nosacījumiem pienākuma pietiekamu skaidrību, lai to varētu efektīvi un vienveidīgi piemērot, vienlaikus ņemot vērā datu sniedzēju dažādos darbības modeļus un izmaksu struktūras.

(124)

Lai nodrošinātu pamatotu maksu par tirgus datiem noteikšanu, pienākuma sniegt tirgus datus atbilstīgi pamatotiem komerciāliem nosacījumiem izpildei ir nepieciešams, lai cenas būtu balstītas uz pamatotu attiecību starp minēto datu sagatavošanas un izplatīšanas izmaksām. Tādējādi, nekaitējot konkurences noteikumu piemērošanai, datu sniedzējiem savas maksas jānosaka uz izmaksu pamata, tomēr datu sniedzējiem ir atļauts iekļaut pamatotu peļņas normu, ņemot vērā tādus faktorus kā tīro peļņu no pamatdarbības, izmaksu rentabilitāti, apgrozāmo līdzekļu rentabilitāti un kapitāla ienesīgumu. Ja datu sniedzējiem ir radušās kopīgas izmaksas par datu sniegšanu un citiem pakalpojumiem, datu sniegšanas izmaksās var iekļaut izmaksu atbilstošu daļu, kuras rodas saistībā ar citu attiecīgu pakalpojumu sniegšanu. Tā kā precīzi noteikt izmaksas ir ļoti sarežģīti, tā vietā ir jāprecizē izmaksu sadalījuma un izmaksu iedalījuma metodikas, atstājot minēto izmaksu precizēšanu tirgus datu sniedzēju ziņā.

(125)

Tirgus datus sniedz nediskriminējošā veidā, proti, saskaņā ar publicētiem objektīviem kritērijiem visiem vienas un tās pašas kategorijas klientiem piedāvā tādu pašu cenu un citus noteikumus un nosacījumus.

(126)

Lai datu lietotāji varētu iegūt tirgus datus bez nepieciešamības pirkt citus pakalpojumus, tirgus dati jāpiedāvā nodalīti no citiem pakalpojumiem. Lai nepieļautu vairākkārtējas maksas iekasēšanu no datu lietotājiem par vieniem un tiem pašiem tirgus datiem, pērkot datus no dažādiem tirgus datu izplatītājiem, tirgus dati būtu jāpiedāvā katram lietotājam atsevišķi, ja vien minēto datu piedāvāšana šādā veidā nerada nesamērīgas izmaksas, ņemot vērā APS un KDLN tirgus datu sniegšanas mērogu un apjomu.

(127)

Lai datu lietotāji un kompetentās iestādes varētu efektīvi izvērtēt, vai tirgus dati tiek sniegti atbilstīgi pamatotiem komerciāliem nosacījumiem, sabiedrība jāinformē par šādu datu sniegšanas visiem būtiskākajiem nosacījumiem. Tāpēc datu sniedzējiem būtu jāizpauž informācija par maksām un tirgus datu saturu, kā arī par visām to izmaksu noteikšanai izmantotajām izmaksu uzskaites metodikām, neizpaužot faktiskās izmaksas.

(128)

Ir lietderīgi noteikt kritērijus, atbilstoši kuriem izvērtējams regulēta tirgus, daudzpusējās tirdzniecības sistēmas (DTS) vai organizētas tirdzniecības sistēmas (OTS) operāciju nozīmīgums uzņēmējā dalībvalstī, lai tas neradītu pienākumu tirdzniecības vietai sadarboties ar vairāk nekā vienu kompetento iestādi vai atrasties vairāku šādu iestāžu uzraudzībā, ja tas nav nepieciešams saskaņā ar Direktīvu 2014/65/ES. Attiecībā uz DTS un OTS ir atbilstīgi, ka par būtiski nozīmīgām uzskata tikai tās DTS un OTS, kurām pieder ievērojama tirgus daļa, lai nekāda ekonomiski maznozīmīgas DTS vai OTS atrašanās vietas maiņa vai pārpirkšana nenozīmētu Direktīvas 2014/65/ES 79. panta 2. punktā paredzēto sadarbības pasākumu automātisku uzsākšanu.

(129)

Šajā regulā ir ievērotas pamattiesības un principi, kas atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā (Harta). Attiecīgi šī regula jāpiemēro un jāinterpretē atbilstīgi šīm tiesībām un principiem, jo īpaši saskaņā ar tiesībām uz personas datu aizsardzību, saimnieciskās darbības veikšanas brīvību, tiesībām uz patērētāju aizsardzību, tiesībām uz efektīviem tiesību aizsardzības līdzekļiem un taisnīgu tiesu. Personas datu apstrādes saskaņā ar šo regulu laikā jāievēro pamattiesības, tostarp tiesības uz privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību un tiesības uz personas datu aizsardzību saskaņā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 7. un 8. pantu, un šādu apstrādi veic atbilstīgi Direktīvai 95/46/EK un Regulai (EK) Nr. 45/2001.

(130)

Tehnisko konsultāciju nolūkā ir notikusi apspriešanās ar EVTI, kas ir izveidota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1095/2010 (14).

(131)

Ar mērķi nodrošināt iespēju kompetentajām iestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām pielāgoties jaunajām šajā regulā izklāstītajām prasībām, lai tās varētu piemērot sekmīgi un efektīvi, šīs regulas piemērošanas sākuma datums jāsalāgo ar Direktīvas 2014/65/ES piemērošanas uzsākšanas datumu,

1)

“attiecīgā persona” saistībā ar ieguldījumu brokeru sabiedrību ir:

2)

“finanšu analītiķis” ir attiecīgā persona, kas veic ieguldījuma pētījuma būtiskāko daļu;

3)

“ārpakalpojums” ir jebkura veida vienošanās starp ieguldījumu brokeru sabiedrību un pakalpojuma sniedzēju, kad šis pakalpojuma sniedzējs izpilda procesu, pakalpojumu vai citu darbību, ko citādi darītu pati ieguldījumu brokeru sabiedrība;

3a)

“persona, ar kuru attiecīgajai personai ir radnieciskas saites” ir:

4)

“vērtspapīru finansēšanas darījums” ir vērtspapīru finansēšanas darījums, kurš ir definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2015/2365 (16) 3. panta 11. punktā.

5)

“atalgojums” ir visu veidu maksājumi, materiāli vai nemateriāli labumi, kurus sabiedrības tieši vai netieši piešķir attiecīgajām personām ieguldījumu pakalpojumu vai papildpakalpojumu klientiem sniegšanas laikā;

6)

“preces” ir jebkura veida atvietojamas preces, ko var piegādāt, tostarp metāli un to rūdas un sakausējumi, lauksaimniecības produkti un enerģija, piemēram, elektroenerģija.

a)

informācijas sniegšana uz šāda informācijas nesēja ir piemērota apstākļiem, kuros notiek vai notiks darījumi starp sabiedrību un klientu; kā arī

b)

personai, kurai sniegs informāciju, tika piedāvāts izvēlēties, vai tā saņems informāciju uz papīra vai ar šo citu pastāvīgu informācijas nesēju, un tā ir īpaši norādījusi, ka vēlas saņemt informāciju ar šo citu informācijas nesēju.

a)

informācijas sniegšana uz šāda informācijas nesēja ir piemērota apstākļiem, kuros notiek vai notiks darījumi starp sabiedrību un klientu;

b)

klients ir īpaši norādījis, ka piekrīt šīs informācijas sniegšanai šādā veidā;

c)

šim klientam elektroniski ir paziņota tīmekļa vietnes adrese un vieta tīmekļa vietnē, no kuras ir pieejama informācija;

d)

informācija atbilst aktuālajai situācijai;

e)

informācija šajā tīmekļa vietnē ir pastāvīgi pieejama tik ilgi, cik klientam ir pamatoti nepieciešams, lai varētu to pārbaudīt.

a)

pastāv cieša un faktiska saikne starp profesionālo darbību un ieguldījumu pakalpojuma sniegšanu vienam un tam pašam klientam, līdz ar ko ieguldījumu pakalpojumu var uzskatīt par galvenās profesionālās darbības papildinājumu;

b)

ieguldījumu pakalpojuma sniegšana galvenās profesionālās darbības klientiem nenotiek ar mērķi nodrošināt sistemātiskus ienākumus personai, kas veic profesionālo darbību, un

c)

persona, kas veic profesionālo darbību, nereklamē vai citādi nepopularizē savu spēju sniegt ieguldījumu pakalpojumus, izņemot, ja tie klientiem tiek izpausti kā papildinājums galvenajiem profesionālajiem pienākumiem.

a)

tas satur noteikumus, kas nodrošina, ka līguma puses ir veikušas pienācīgus pasākumus, lai varētu veikt pamatā esošās preces piegādi vai to pieņemt, līdzsvarošanas līgums ar pārvades sistēmas operatoru elektroenerģijas un gāzes jomā ir uzskatāms par pienācīgu pasākumu, ja līguma pusē jānodrošina elektroenerģijas vai gāzes fiziska piegāde;

b)

tas paredz beznosacījumu, neierobežotas un izpildāmas līguma pušu saistības piegādāt pamatā esošo preci un pieņemt tās piegādi;

c)

tas nepieļauj, ka kāda no pusēm fizisku piegādi varētu aizstāt ar norēķināšanos naudā;

d)

līgumā paredzētajām saistībām nevar veikt ieskaitu pret saistībām no citiem konkrēto pušu starpā noslēgtajiem līgumiem, neskarot līguma pušu tiesības, lai apmierinātu to naudas maksājumu saistības;

a)

attiecīgo preču fizisku piegādi;

b)

tāda dokumenta piegādi, ar kuru tiek piešķirtas īpašuma tiesībām atbilstošas tiesības uz attiecīgajām precēm vai attiecīgu daudzumu preču;

c)

citus paņēmienus, ar kuriem nodod īpašuma tiesībām atbilstošas tiesības uz attiecīgo daudzumu preču, tās fiziski nepiegādājot, tostarp paziņojumus, plānus vai pieteikumus energoapgādes tīkla operatoram, kas saņēmējam piešķir tiesības uz attiecīgo daudzumu preču.

a)

tas atbilst vienam no šādiem kritērijiem:

b)

tas ir standartizēts, lai cenu, loti, piegādes datumu un citus noteikumus pamatā noteiktu, atsaucoties uz regulāri publicētām cenām, standartlotēm un parastajiem piegādes datumiem.

a)

2 tirdzniecības dienu laikā;

b)

laikposmā, kas vispārpieņemts tirgū kā šīs preces, aktīva vai tiesību parastais piegādes termiņš.

a)

par to norēķinās skaidrā naudā vai par to var norēķināties skaidrā naudā pēc vienas vai vairāku pušu izvēles, kas nav saistīta ar saistību nepildīšanu vai kādu citu iemeslu izbeigt līgumu;

b)

to tirgo regulētā tirgū, DTS, OTS vai trešās valsts tirdzniecības sistēmā, kas veic regulētam tirgum, DTS vai OTS līdzīgas funkcijas;

c)

attiecībā uz šo līgumu ir ievēroti 1. punktā minētie nosacījumi.

a)

to ir noslēdzis, vai tas ir noslēgts ar enerģijas pārvades tīkla, enerģētiskā līdzsvara mehānisma vai cauruļvadu tīkla operatoru vai administratoru,

b)

tas ir nepieciešams, lai saglabātu enerģijas pieprasījuma un patēriņa līdzsvaru konkrētā laikā, ieskaitot gadījumus, ja rezerves jauda, par ko līgumu noslēdzis pārvades sistēmas operators Direktīvas 2009/72/EK 2. panta 4. punkta izpratnē, tiek nodota no viena kvalificēta balansēšanas pakalpojuma sniedzēja citam kvalificētam balansēšanas pakalpojuma sniedzējam ar attiecīgā pārvades sistēmas operatora piekrišanu.

a)

telekomunikāciju frekvenču joslas platums;

b)

preču noliktavietilpība;

c)

pārvades vai transportēšanas jauda precēm, kuras piegādā, izmantojot kabeļus, caurules vai citus līdzekļus, izņemot ar elektroenerģijas pārvades starpzonu jaudu saistītas pārvades tiesības, ja tās galvenajā tirgū ir noslēdzis vai tās noslēgtas ar pārvades sistēmas operatoru vai jebkuru personu, kas tā vārdā darbojas kā pakalpojumu sniedzējs, lai sadalītu pārvades jaudu;

d)

pabalsts, kredīts, atļauja, tiesības vai līdzīgs aktīvs, kas ir tieši saistīts ar tādas enerģijas piegādi, sadali vai patēriņu, kas iegūta no atjaunojamiem resursiem, izņemot, ja uz līgumu jau attiecas Direktīvas 2014/65/ES I pielikuma C iedaļa;

e)

ģeoloģisks, vides vai cits mainīgs fizikāls faktors, izņemot, ja līgums attiecas uz jebkādām vienībām, kas atzītas par atbilstīgām Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/87/EK prasībām (19);

f)

kāds cits atvietojams aktīvs vai tiesības, izņemot tiesības saņemt pakalpojumu, kas ir pārvedami;

g)

cenas jeb vērtības vai apjoma rādītājs vai mērs darījumiem ar aktīviem, tiesībām, pakalpojumiem vai saistībām;

h)

rādītājs vai mērs, kas ir balstīts uz aktuāro statistiku.

c)

pirkt, pārdot, parakstīties, apmainīt, atpirkt, parakstīt risku vai turēt noteiktu finanšu instrumentu;

d)

izmantot vai neizmantot jebkuras tiesības, ko piešķir attiecīgais finanšu instruments, pirkt, pārdot, parakstīties uz to, apmainīt vai atpirkt finanšu instrumentu.

a)

līgums par tūlītēju darījumu šā panta 2. punkta nozīmē,

b)

maksāšanas līdzeklis:

a)

divas tirdzniecības dienas attiecībā uz jebkuru 3. punktā minēto galveno valūtu pāri;

b)

jebkuram valūtu pārim, kurā vismaz viena valūta nav galvenā valūta – divas tirdzniecības dienas vai termiņš, kas konkrētā valūtu pāra tirgū ir vispārpieņemtais standarta piegādes termiņš, atkarībā no tā, kurš no minētajiem ir garāks;

c)

ja līgums par šo valūtu maiņu tiek izmantots galvenokārt, lai pārdotu vai pirktu pārvedamu vērtspapīru vai kolektīvo ieguldījumu uzņēmuma vienību – termiņš, kas konkrētā pārvedamā vērtspapīra vai kolektīvo ieguldījumu uzņēmuma vienības tirgū ir vispārpieņemtais norēķinu termiņš, vai piecas tirdzniecības dienas, atkarībā no tā, kurš no minētajiem ir īsāks.

a)

šo valūtu apmaiņa ietver to konvertēšanu caur minēto trešo valūtu likviditātes vajadzībām;

b)

šo valūtu apmaiņas standarta piegādes termiņš ietver norādi uz trešās valūtas jurisdikciju.

a)

to vērtību var noteikt jebkurā laikā;

b)

tie nav atvasināti instrumenti;

c)

to termiņš nav garāks par 397 dienām no emisijas.

a)

atbilstoši biežuma un sistemātiskuma robežvērtībai – saistībā ar finanšu instrumentu, attiecībā uz kuru pastāv likvīds tirgus, kā definēts Regulas (ES) Nr. 600/2014 2. panta 1. punkta 17. apakšpunkta b) punktā, ja iepriekšējo sešu mēnešu laikā:

b)

atbilstoši biežuma un sistemātiskuma robežvērtībai – saistībā ar finanšu instrumentu, attiecībā uz kuru nepastāv likvīds tirgus, kā definēts Regulas (ES) Nr. 600/2014 2. panta 1. punkta 17. apakšpunkta b) punktā, ja iepriekšējo sešu mēnešu laikā ārpusbiržas darījumi, ko tā veikusi savā vārdā, izpildot klientu rīkojumus, notikuši vidēji reizi dienā;

c)

atbilstoši pamatīguma robežvērtībai – saistībā ar finanšu instrumentu, ar kuru tās savā vārdā veikto ārpusbiržas darījumu apmērs, izpildot klientu rīkojumus, pēdējo sešu mēnešu laikā ir vienāds ar vai lielāks par:

a)

atbilstoši biežuma un sistemātiskuma robežvērtībai – saistībā ar obligāciju, attiecībā uz kuru pastāv likvīds tirgus, kā definēts Regulas (ES) Nr. 600/2014 2. panta 1. punkta 17. apakšpunkta a) punktā, ja iepriekšējo sešu mēnešu laikā:

b)

atbilstoši biežuma un sistemātiskuma robežvērtībai – saistībā ar obligāciju, attiecībā uz kuru nepastāv likvīds tirgus, kā definēts Regulas (ES) Nr. 600/2014 2. panta 1. punkta 17. apakšpunkta a) punktā, ja iepriekšējo sešu mēnešu laikā ārpusbiržas darījumi, ko tā veikusi savā vārdā, izpildot klientu rīkojumus, notikuši vidēji reizi nedēļā;

c)

atbilstoši pamatīguma robežvērtībai – saistībā ar obligāciju, ar kuru tās savā vārdā veikto ārpusbiržas darījumu apmērs, izpildot klientu rīkojumus, pēdējo sešu mēnešu laikā ir vienāds ar vai lielāks par jebkuru no šādiem rādītājiem:

a)

atbilstoši biežuma un sistemātiskuma robežvērtībai – saistībā ar strukturētā finansējuma produktu, attiecībā uz kuru pastāv likvīds tirgus, kā definēts Regulas (ES) Nr. 600/2014 2. panta 1. punkta 17. apakšpunkta a) punktā, ja iepriekšējo sešu mēnešu laikā:

b)

atbilstoši biežuma un sistemātiskuma robežvērtībai – saistībā ar strukturētā finansējuma produktu, attiecībā uz kuru nepastāv likvīds tirgus, kā definēts Regulas (ES) Nr. 600/2014 2. panta 1. punkta 17. apakšpunkta a) punktā, ja iepriekšējo sešu mēnešu laikā ārpusbiržas darījumi, ko tā veikusi savā vārdā, izpildot klientu rīkojumus, notikuši vidēji reizi nedēļā;

c)

atbilstoši pamatīguma robežvērtībai – saistībā ar strukturētā finansējuma produktu, ar kuru tās savā vārdā veikto ārpusbiržas darījumu apmērs, izpildot klientu rīkojumus, pēdējo sešu mēnešu laikā ir vienāds ar vai lielāks par jebkuru no šādiem rādītājiem:

a)

atbilstoši biežuma un sistemātiskuma robežvērtībai – saistībā ar atvasināto instrumentu, attiecībā uz kuru pastāv likvīds tirgus, kā definēts Regulas (ES) Nr. 600/2014 2. panta 1. punkta 17. apakšpunkta a) punktā, ja iepriekšējo sešu mēnešu laikā:

b)

atbilstoši biežuma un sistemātiskuma robežvērtībai – saistībā ar atvasināto instrumentu, attiecībā uz kuru nepastāv likvīds tirgus, kā definēts Regulas (ES) Nr. 600/2014 2. panta 1. punkta 17. apakšpunkta a) punktā, ja iepriekšējo sešu mēnešu laikā ārpusbiržas darījumi ar attiecīgās kategorijas atvasinātajam instrumentam, ko tā veikusi savā vārdā, izpildot klientu rīkojumus, notikuši vidēji reizi nedēļā;

c)

atbilstoši pamatīguma robežvērtībai – saistībā ar atvasināto instrumentu, ar kuru tās savā vārdā veikto ārpusbiržas darījumu skaits, izpildot klientu rīkojumus, pēdējo sešu mēnešu laikā ir vienāds ar vai lielāks par jebkuru no šādiem rādītājiem:

a)

atbilstoši biežuma un sistemātiskuma robežvērtībai – saistībā ar emisijas kvotu, attiecībā uz kuru pastāv likvīds tirgus, kā definēts Regulas (ES) Nr. 600/2014 2. panta 1. punkta 17. apakšpunkta a) punktā, ja iepriekšējo sešu mēnešu laikā:

b)

atbilstoši biežuma un sistemātiskuma robežvērtībai – saistībā ar emisiju kvotu, attiecībā uz kuru nepastāv likvīds tirgus, kā definēts Regulas (ES) Nr. 600/2014 2. panta 1. punkta 17. apakšpunkta a) punktā, ja iepriekšējo sešu mēnešu laikā ārpusbiržas darījumi ar attiecīgās kategorijas emisiju kvotām, ko tā veikusi savā vārdā, izpildot klientu rīkojumus, notikuši vidēji reizi nedēļā;

c)

atbilstoši pamatīguma robežvērtībai emisijas kvotu, ar kuru tās savā vārdā veikto ārpusbiržas darījumu apmērs, izpildot klientu rīkojumus, pēdējo sešu mēnešu laikā ir vienāds ar vai lielāks par jebkuru no šādiem rādītājiem:

d)

vismaz 2 ziņojumi sekundē par jebkuru atsevišķu finanšu instrumentu, ko tirgo tirdzniecības vietā;

e)

vismaz 4 ziņojumi sekundē par visiem finanšu instrumentiem, ko tirgo tirdzniecības vietā.

a)

izveido, īsteno un nodrošina lēmumu pieņemšanas procedūras un organizatorisko struktūru, kas skaidri un dokumentētā veidā nosaka ziņojumu sniegšanas kārtību un piešķir funkcijas un pienākumus;

b)

nodrošina, ka to attiecīgās personas ir informētas par procedūrām, kuras jāievēro, lai pienācīgi izpildītu savus pienākumus;

c)

izveido, īsteno un nodrošina atbilstošus iekšējās kontroles mehānismus, kas paredzēti, lai visos ieguldījumu brokeru sabiedrības līmeņos nodrošinātu atbilstību lēmumiem un procedūrām;

d)

pieņem darbā darbiniekus ar tādām spējām, zināšanām un kompetenci, kas ir nepieciešama tiem piešķirto pienākumu izpildē;

e)

izveido, īsteno un nodrošina efektīvu iekšējo pārskatu sniegšanas un informēšanas sistēmu visos ieguldījumu brokeru sabiedrības līmeņos;

f)

nodrošina atbilstošu un sakārtotu lietvedību par darījumiem un iekšējo organizāciju;

g)

nodrošina, ka sabiedrību attiecīgajām personām uzdotā vairāku funkciju izpilde netraucē un nevar traucēt šīm personām izpildīt katru funkciju pareizi, godīgi un profesionāli.

a)

pastāvīgi uzraudzīt un izvērtēt atbilstību un efektivitāti pasākumiem, politikai un procedūrām, kas ir izveidotas atbilstoši 1. punkta pirmajai daļai, un darbībām, kas novērš tos trūkumus, kuru dēļ sabiedrība nepilda šīs prasības;

b)

sniegt padomus un palīdzēt attiecīgajām personām, kuras ir atbildīgas par ieguldījumu pakalpojumu un darbību veikšanu, nodrošināt sabiedrības atbilstību Direktīvas 2014/65/ES prasībām;

c)

vismaz reizi gadā ziņot vadības struktūrai par vispārējās ieguldījumu pakalpojumu un darbību kontroles vides īstenošanu un efektivitāti, par identificētajiem riskiem un par sūdzību apstrādes ziņojumiem, kā arī pasākumiem, kas ir veikti vai tiks veikti;

d)

uzraudzīt sūdzību apstrādes procesu un uzskatīt sūdzības par savu vispārīgo uzraudzības pienākumu būtiskas informācijas avotu.

a)

atbilstības uzraudzītājam ir vajadzīgās pilnvaras, resursi, kompetence un pieeja visai būtiskajai informācijai;

b)

vadības struktūra ieceļ un nomaina atbilstības amatpersonu, kas ir atbildīga par atbilstības uzraudzību un par jebkuru ziņošanu par atbilstību, ko paredz Direktīvas 2014/65/ES un šīs regulas 25. panta 2. punkts;

c)

atbilstības uzraudzītājs, ja tas ir konstatējis būtisku risku, ka sabiedrība nevarēs ievērot savas Direktīvā 2014/65/ES paredzētās saistības, ad hoc kārtībā ziņo tieši vadības struktūrai;

d)

attiecīgās personas, kas veic atbilstības uzraudzību, nav iesaistītas to pakalpojumu un darbību izpildē, ko tās uzrauga;

e)

atalgojuma noteikšanas metode attiecīgajām personām, kuras veic atbilstības uzraudzību, neietekmē to objektivitāti un nepieļauj šādu iespēju.

a)

izveido, īsteno un nodrošina piemērotu riska pārvaldības politiku un procedūras, kas identificē riskus, kuri ir saistīti ar sabiedrības darbībām, procesiem un sistēmām, un, ja vajadzīgs, nosaka ieguldījumu brokeru sabiedrības pieļaujamo riska pakāpi;

b)

pieņem efektīvus pasākumus, procesus un mehānismus, lai pārvaldītu riskus, kas ir saistīti ar sabiedrības darbībām, procesiem un sistēmām, ņemot vērā šo pieļaujamo riska pakāpi;

c)

uzrauga šādus faktorus:

a)

šā panta 1. punktā minētās politikas un procedūru īstenošana;

b)

pārskati un ieteikumi augstākajai vadībai atbilstoši 25. panta 2. punktam.

a)

izveido, īsteno un nodrošina revīziju plānu, lai pārbaudītu un izvērtētu atbilstību un efektivitāti ieguldījumu brokeru sabiedrības sistēmām, iekšējās kontroles mehānismiem un pasākumiem;

b)

sniedz ieteikumus, pamatojoties uz darba rezultātiem, kas veikts saskaņā ar a) punktu, un pārbauda, vai šie ieteikumi tiek ievēroti;

c)

ziņo par iekšējās revīzijas jautājumiem saskaņā ar 25. panta 2. punktu.

a)

attiecīgā persona rīkojas ārpus to darbību jomas, kuras tā veic kā savus profesionālos pienākumus;

b)

darījums tiek veikts kādas turpmāk minētās personas vārdā:

a)

šai personai saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 596/2014 ir aizliegts veikt šādu darījumu;

b)

darījums ietver šādas konfidenciālas informācijas ļaunprātīgu izmantošanu vai neatbilstošu izpaušanu;

c)

darījums ir konfliktā vai var nonākt konfliktā ar Direktīvas 2014/65/ES prasībām attiecībā uz ieguldījumu brokeru sabiedrību.

a)

veiks darījumu ar finanšu instrumentiem, uz kuru attiecīgās personas personīga darījuma gadījumā attiektos 2. vai 3. punkts, 37. panta 2. punkta a) vai b) apakšpunkts vai 67. panta 3. punkts;

b)

ieteiks citai personai vai pārliecinās citu personu veikt šādu darījumu.

a)

katra attiecīgā persona, uz kuru attiecas 1., 2., 3. un 4. punkta noteikumi, ir informēta par ieguldījumu brokeru sabiedrības noteiktajiem ierobežojumiem attiecībā uz personīgiem darījumiem un iedibināto kārtību saistībā ar personīgajiem darījumiem un informācijas izpaušanu saskaņā ar 1., 2., 3. un 4. punktu;

b)

sabiedrība tiek nekavējoties informēta par attiecīgās personas personīgo darījumu, informējot par šādu darījumu, vai citādā veidā, kas ļauj sabiedrībai atklāt šādu darījumu;

c)

tiek izveidota personīgo darījumu uzskaite, par kuriem sabiedrība ir saņēmusi informāciju vai kurus tā pati ir atklājusi, ieskaitot jebkurus pilnvarojumus vai aizliegumus saistībā ar šo darījumu.

a)

personīgie darījumi, ko veic, izmantojot diskrecionārus portfeļa pārvaldīšanas pakalpojumus, kad saistībā ar darījumu nav notikusi iepriekšēja saziņa starp portfeļa pārvaldītāju un attiecīgo personu vai citu personu, uz kuras rēķina tiek veikts darījums;

b)

personīgi darījumi ar pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU) vai alternatīvajiem ieguldījumu fondiem, kas ir pakļauti uzraudzībai atbilstīgi dalībvalsts tiesību aktiem, ar kuriem pieprasa nodrošināt vienādu riska sadalījumu to aktīvos, ja attiecīgā persona un jebkura cita persona, kuras vārdā tiek veikts darījums, nav iesaistīta attiecīgā uzņēmuma pārvaldībā.

a)

konsultāciju pakalpojumi un citi pakalpojumi, kuri nav sabiedrības ieguldījumu pakalpojumi, tostarp juridiskas konsultācijas sabiedrībai, sabiedrības darbinieku apmācība, rēķinu apstrādes pakalpojumi un sabiedrības telpu un darbinieku apsardze;

b)

standartizēti pakalpojumi, ieskaitot tirgus informācijas pakalpojumus un informēšanu par cenu izmaiņām.

a)

ar ārpakalpojumiem neparedz augstākās vadības atbildības deleģēšanu;

b)

ieguldījumu brokeru sabiedrības saistības un pienākumi attiecībā uz tās klientiem saskaņā ar Direktīvu 2014/65/ES netiek mainīti;

c)

nepasliktinās nosacījumi, kuri jāievēro ieguldījumu brokeru sabiedrībai, lai saņemtu atļauju saskaņā ar Direktīvas 2014/65/ES 5. pantu un saglabātu to;

d)

netiek atcelti vai grozīti jebkuri citi nosacījumi, ar kādiem sabiedrībai tika izsniegta atļauja.

a)

pakalpojumu sniedzējam ir prasmes, iespējas, pietiekami resursi, atbilstoša organizatoriskā struktūra, kas atbalsta ārpakalpojuma funkciju veikšanu, un visas tiesību aktos pieprasītās atļaujas, lai ārpakalpojuma funkcijas veiktu droši un profesionāli;

b)

pakalpojumu sniedzējs veic ārpakalpojumus efektīvi un atbilstoši piemērojamajiem tiesību aktiem un regulatīvajām prasībām, un šajā sakarā sabiedrība ir noteikusi metodes un procedūras, lai novērtētu pakalpojuma sniedzēja darbu un pastāvīgi izvērtētu pakalpojumu sniedzēja sniegtos pakalpojumus;

c)

pakalpojumu sniedzējs pienācīgi uzrauga ārpakalpojuma funkciju izpildi un pienācīgi pārvalda ar ārpakalpojumu uzticēšanu saistītos riskus;

d)

tiek veikti atbilstoši pasākumi, ja tiek konstatēts, ka pakalpojumu sniedzējs nevar veikt funkcijas efektīvi un saskaņā ar piemērojamiem tiesību aktiem un normatīvajām prasībām;

e)

ieguldījumu brokeru sabiedrība efektīvi uzrauga ārpakalpojumā nodotās funkcijas vai pakalpojumus un pārvalda ar ārpakalpojumu izmantošanu saistītos riskus, un šim nolūkam sabiedrība nodrošina nepieciešamo kompetenci, lai efektīvi uzraudzītu ārpakalpojumā nodotās funkcijas un pārvaldītu šos riskus;

f)

pakalpojuma sniedzējs ir informējis ieguldījumu brokeru sabiedrību par jebkurām izmaiņām, kas var būtiski ietekmēt tā spēju efektīvi izpildīt ārpakalpojumā nodoto funkciju atbilstīgi piemērojamiem tiesību aktiem un normatīvajām prasībām;

g)

vajadzības gadījumā, bet, ja tas ir tās klientu interesēs – nekavējoties, ieguldījumu brokeru sabiedrība spēj pārtraukt ārpakalpojumu izmantošanu, nekaitējot savu pakalpojumu sniegšanas nepārtrauktībai un kvalitātei;

h)

pakalpojumu sniedzējs sadarbojas ar ieguldījumu brokeru sabiedrības kompetentajām iestādēm saistībā ar ārpakalpojumu funkcijām;

i)

ieguldījumu brokeru sabiedrībai, tās revidentiem un attiecīgajām kompetentajām iestādēm ir efektīva pieeja datiem saistībā ar ārpakalpojuma funkcijām, kā arī attiecīgajām pakalpojuma sniedzēja darba telpām, ja tas nepieciešams, lai saskaņā ar šo pantu veiktu efektīvu uzraudzību, un kompetentās iestādes spēj īstenot savas piekļuves tiesības;

j)

pakalpojuma sniedzējs aizsargā jebkuru konfidenciālu informāciju, kas attiecas uz ieguldījumu brokeru sabiedrību un tās klientiem;

k)

ieguldījumu brokeru sabiedrība un pakalpojuma sniedzējs ir izstrādājuši, ieviesuši un nodrošinājuši ārkārtas stāvokļa plānu negadījumu seku novēršanai un dublējuma iekārtu periodiskai pārbaudei, ja tas ir nepieciešams attiecībā uz funkciju, pakalpojumu vai darbību, kas ir uzticēta kā ārpakalpojums;

l)

ieguldījumu brokeru sabiedrība ir nodrošinājusi, ka ārpakalpojumā nodoto funkciju vai pakalpojumu nepārtrauktība un kvalitāte saglabājas arī gadījumā, kad ārpakalpojuma izmantošana tiek pārtraukta, nododot ārpakalpojuma funkcijas vai pakalpojumus citai trešai personai vai veicot tās pati.

a)

pakalpojuma sniedzējs savā piederības valstī ir saņēmis atļauju šāda pakalpojuma sniegšanai vai ir reģistrēts kā tā sniedzējs, un to efektīvi uzrauga attiecīgās trešās valsts kompetentā iestāde;

b)

starp ieguldījumu brokeru sabiedrības kompetento iestādi un pakalpojuma sniedzēja uzraudzības iestādi ir noslēgts atbilstošs sadarbības līgums.

a)

pēc pieprasījuma saņemt informāciju, kas ir nepieciešama, lai tās veiktu savus uzraudzības uzdevumus saskaņā ar Direktīvu 2014/65/ES un Regulu (ES) Nr. 600/2014;

b)

iegūt piekļuvi dokumentiem, kas ir būtiski to trešā valstī pārvaldīto uzraudzības pienākumu veikšanai;

c)

iespējami ātri saņemt informāciju no trešās valsts uzraudzības iestādes, lai izmeklētu varbūtējos Direktīvas 2014/65/ES un tās īstenošanas pasākumu, kā arī Regulas (ES) Nr. 600/2014 prasību pārkāpumus;

d)

piedalīties izpildes nodrošināšanā atbilstīgi valstu un starptautiskajiem tiesību aktiem, kas piemērojami trešās valsts uzraudzības iestādei un Savienības kompetentajām iestādēm gadījumos, ja notikuši Direktīvas 2014/65/ES, tās īstenošanas pasākumu un atbilstošo valsts tiesību aktu prasību pārkāpumi.

a)

sabiedrība vai šī persona iespējami gūst finansiālu ienākumu vai novērš finansiālu zaudējumu uz klienta rēķina;

b)

sabiedrībai vai šai personai ir interese attiecībā uz klientam sniegtā pakalpojuma rezultātu vai darījumu, kas tiek veikts klienta vārdā, kas ir atšķirīgs no klienta intereses attiecībā uz pakalpojuma rezultātu;

c)

sabiedrībai vai šai personai ir finansiāls vai cits rosinājums dot priekšroku cita klienta vai klientu grupas interesēm, nevis attiecīgā klienta interesēm;

d)

sabiedrība vai šī persona veic tādu pašu uzņēmējdarbību kā klients;

e)

sabiedrība vai šī persona saņem vai saņems no personas, kas nav klients, pamudinājumu saistībā ar klientam sniegtajiem pakalpojumiem monetāru vai nemonetāru labumu vai pakalpojumu izteiksmē.

a)

tā nosaka apstākļus, kuri rada vai var izraisīt interešu konfliktu, kas savukārt rada apdraudējumu vai kaitējumu viena vai vairāku klientu interesēm attiecībā uz noteiktiem ieguldījumu pakalpojumiem un darbībām un papildpakalpojumiem, ko veic ieguldījumu brokeru sabiedrība vai tās vārdā;

b)

tā nosaka procedūras, kas jāievēro, un pasākumus, kas jāveic, lai novērstu vai pārvaldītu šādus konfliktus.

a)

efektīvas procedūras, lai novērstu vai kontrolētu informācijas apmaiņu starp attiecīgām personām, kuras ir iesaistītas darbībās, kurās pastāv interešu konflikta risks, kur šāda informācijas apmaiņa var kaitēt viena vai vairāku klientu interesēm;

b)

atsevišķa uzraudzība attiecīgām personām, kuru galvenās funkcijas ietver darbību veikšanu klientu vārdā vai pakalpojumu sniegšanu klientiem, kuru intereses var būt konfliktā, vai kuri citādā veidā pārstāv citas intereses, kas var būt konfliktā, ieskaitot sabiedrības intereses;

c)

jebkuras tiešas saiknes novēršana starp to attiecīgo personu atalgojumu, kuras galvenokārt iesaistītas vienā darbībā, un citu attiecīgo personu atalgojumu vai gūtiem ienākumiem, kuras galvenokārt iesaistītas citā darbībā, ja saistībā ar šīm darbībām var rasties interešu konflikts;

d)

pasākumi, lai novērstu vai ierobežotu iespēju, ka kāda persona izraisa neatbilstīgu ietekmi uz to, kā attiecīgā persona veic ieguldījumu pakalpojumus, papildpakalpojumus vai darbības;

e)

pasākumi, lai novērstu vai kontrolētu attiecīgās personas vienlaicīgu vai secīgu iesaistīšanu atsevišķos ieguldījumu pakalpojumos, papildpakalpojumos vai darbībās, ja šāda iesaistīšana var vājināt pareizu pārvaldi attiecībā uz interešu konfliktiem.

a)

izpēte vai informācija ir definēta vai aprakstīta kā ieguldījumu izpēte vai līdzīgi, vai citādi atspoguļota kā mērķis vai neatkarīgs skaidrojums par rekomendācijā iekļautiem jautājumiem;

b)

ja minēto rekomendāciju sniedz ieguldījumu brokeru sabiedrība klientam, tā netiek uzskatīta par ieguldījumu konsultāciju Direktīvas 2014/65/ES nolūkiem.

a)

finanšu analītiķi un citas attiecīgās personas drīkst veikt personīgos darījumus vai tirdzniecību tikai kā tirgus līderi, kas rīkojas godprātīgi un saskaņā ar tirgus līderu ierasto kārtību, vai, citas personas vārdā, tai skaitā arī ieguldījumu brokeru sabiedrības vārdā, izpildot nepieprasītu klienta uzdevumu ar finanšu instrumentiem, uz kuriem attiecas ieguldījumu izpēte, vai ar saistītiem finanšu instrumentiem, ja tiek izmantotas zināšanas par šīs ieguldījumu izpētes iespējamiem termiņiem vai saturu, kas nav publiski pieejams vai nav pieejams klientiem un nav viegli izsecināms no publiski pieejamās informācijas, kamēr ieguldījumu izpētes saņēmējiem nav pamatotas iespējas rīkoties saskaņā ar to;

b)

apstākļos, kas nav aprakstīti a) apakšpunktā, finanšu analītiķi un citas attiecīgās personas, kuras ir iesaistītas ieguldījumu izpētes sagatavošanā, neveic personīgus darījumus ar finanšu instrumentiem, uz kuriem attiecas ieguldījumu izpēte, vai ar saistītiem finanšu instrumentiem pretrunā esošajām rekomendācijām; tas ir iespējams tikai ārkārtas apstākļos un, saņemot iepriekšēju piekrišanu no sabiedrības amatpersonas, kas atbild par juridisko vai atbilstības funkciju;

c)

pastāv finanšu analītiķu, kuri ir iesaistīti ieguldījumu izpētes sagatavošanā, fiziska nodalīšana no citām attiecīgajām personām, kuru pienākumi vai uzņēmējdarbības intereses var nonākt pretrunā to personu interesēm, kurām tiek izplatīta ieguldījumu izpēte, vai, ja tas, ņemot vērā uzņēmuma lielumu un organizāciju, kā arī tā uzņēmējdarbības būtību, apmērus un sarežģītību, būtu uzskatāms par nepiemērotu – atbilstošu alternatīvu informācijas barjeru noteikšana un īstenošana;

d)

ieguldījumu brokeru sabiedrība, finanšu analītiķi un citas attiecīgās personas, kas ir iesaistītas ieguldījumu izpētes sagatavošanā, nepieņem pamudinājumus no tādām personām, kurām ir mantiska ieinteresētība ieguldījumu izpētes priekšmetā;

e)

ieguldījumu brokeru sabiedrība, finanšu analītiķi un citas attiecīgās personas, kas ir iesaistītas ieguldījumu izpētes sagatavošanā, nesola emitentiem labvēlīgu izpētes rezultātu;

f)

pirms ieguldījumu izpētes izplatīšanas emitentiem, attiecīgām personām, kas nav finanšu analītiķi, un jebkurām citām personām nav atļauts pārskatīt ieguldījumu izpētes projektu, lai pārbaudītu faktus, kas minēti šajā izpētē vai citiem mērķiem, izņemot atbilstības pārbaudi attiecībā uz sabiedrības tiesisko saistību ievērošanu, ja projekts satur rekomendāciju vai mērķa cenu.

a)

persona, kas sagatavo ieguldījumu izpēti, nav tās grupas locekle, kurai pieder ieguldījumu brokeru sabiedrība;

b)

ieguldījumu brokeru sabiedrība neveic būtiskas izmaiņas ieguldījumu izpētē sniegtajās rekomendācijās;

c)

ieguldījumu brokeru sabiedrība neapgalvo, ka tā ir sagatavojusi ieguldījumu izpēti;

d)

ieguldījumu brokeru sabiedrība pārliecinās, ka uz izpētes sagatavotāju attiecas prasības, kas ir pielīdzināmas šīs regulas prasībām attiecībā uz izpētes sagatavošanu, vai tas ir izstrādājis politiku, kas paredz šādas prasības.

a)

dažādās sabiedrībai pieejamas finansējuma alternatīvas un ar katru alternatīvu saistīto darījuma maksu summas aplēse;

b)

laika grafiks un process attiecībā uz korporatīvajām finanšu konsultācijām par piedāvājuma cenas noteikšanu;

c)

laika grafiks un process attiecībā uz korporatīvajām finanšu konsultācijām par piedāvājuma izvietošanu;

d)

informācija par potenciālajiem ieguldītājiem, kam uzņēmums plāno piedāvāt finanšu instrumentus;

e)

amata nosaukumi un nodaļas, kurā strādā attiecīgās personas, kas ir iesaistītas korporatīvo finanšu konsultāciju sniegšanā attiecībā uz finanšu instrumentu cenu un piešķiršanu; un

f)

sabiedrības pasākumi interešu konfliktu novēršanai vai pārvaldīšanai, kuri var rasties, ja sabiedrība attiecīgos finanšu instrumentus izvieto saviem ieguldījumu klientiem vai savā īpašumtiesību reģistrā.

a)

piedāvājuma cena neveicina citu klientu vai paša uzņēmuma intereses tādā veidā, kas varētu nonākt konfliktā ar emitējošā klienta interesēm, un

b)

tiek novērstas vai pārvaldītas situācijas, kad personas, kas ir atbildīgas par pakalpojumu sniegšanu sabiedrības ieguldījumu klientiem, ir tieši iesaistītas lēmumu pieņemšanā par cenu korporatīvo finanšu konsultāciju sniegšanu emitējošajiem klientiem.

a)

piešķīrums, kas veikts, lai stimulētu nepamatoti augstu maksu iekasēšanu par nesaistītiem pakalpojumiem, ko sniedz ieguldījumu brokeru sabiedrība (laddering), piemēram, ieguldījumu klienta samaksāta nesamērīgi augsta maksa vai komisijas nauda, vai ieguldījumu klienta nodrošināts nesamērīgi liels komercdarbības apjoms par normālo komisijas naudu kā kompensācija par emisijas daļas saņemšanu;

b)

piešķīrums esoša vai iespējama ieguldījumu klienta vadošam darbiniekam vai uzņēmuma amatpersonai apmaiņā pret nākotnes vai agrāku korporatīvo uzņēmumu darījumu organizēšanu (spinning);

c)

piešķīrums, kas tieši vai netieši ir atkarīgs no tā, vai ieguldījumu klients vai jebkurš cits uzņēmums, kura amatpersona ir ieguldītājs, nākotnē iesniegs rīkojumu vai iegādāsies citu pakalpojumu no ieguldījumu brokeru sabiedrības.

a)

informācijā ir iekļauts ieguldījumu brokeru sabiedrības nosaukums;

b)

informācija ir precīza un vienmēr sniedz godīgu un redzamu norādi par jebkuriem saistītajiem riskiem, ja tiek minēts jebkāds iespējamais labums no kāda ieguldījumu pakalpojuma vai finanšu instrumenta;

c)

informācijā, norādot saistītos riskus, tiek izmantots burtu izmērs, kas ir vismaz tāds pats kā galvenais viscaur informācijā izmantotais burtu izmērs, un izkārtojums nodrošina, ka šī norāde ir redzama;

d)

informācija ir pietiekama un tiek atspoguļota tādā veidā, lai to varētu saprast vidusmēra pārstāvis grupā, kurai tā ir nosūtīta vai kura to var saņemt;

e)

informācijā netiek slēptas, padarītas nenozīmīgas vai sagrozītas svarīgas ziņas, ziņojumi vai brīdinājumi;

f)

informācija ir konsekventi izklāstīta vienā un tajā pašā valodā visos informācijas un tirgvedības materiālos, kas tiek piedāvāti katram klientam, ja klients nav piekritis saņemt informāciju vairāk nekā vienā valodā;

g)

informācija ir atjaunināta un atbilst izmantotajam saziņas līdzeklim.

a)

salīdzinājums ir pamatots un atspoguļots godīgi un izsvērti;

b)

ir norādīti salīdzinājumam izmantotie informācijas avoti;

c)

ir ietverti salīdzinājumam izmantotie svarīgākie fakti un pieņēmumi.

a)

šī norāde nav visredzamākā paziņojuma daļa;

b)

informācijā ir iekļautas atbilstīgas ziņas par izpildi pēdējo 5 gadu laikā vai par visu termiņu, kurā tika piedāvāts finanšu instruments, noteikts finanšu indekss vai sniegts ieguldījumu pakalpojums, ja šis termiņš ir īsāks par 5 gadiem, vai par garāku termiņu pēc sabiedrības ieskatiem; jebkurā gadījumā ziņas par izpildi tiek sniegtas, pamatojoties uz pabeigtiem 12 mēnešu periodiem;

c)

skaidri ir norādīts attiecīgais periods un informācijas avots;

d)

informācija satur nepārprotamu brīdinājumu, ka skaitļi attiecībā uz pagātni un rezultāti pagātnē nav drošs rādītājs rezultātiem nākotnē;

e)

ja šāda norāde pamatojas uz skaitļiem, kas izteikti valūtā, kas nav oficiālā valūta dalībvalstī, kurā privāts klients vai potenciāls privāts klients ir rezidents, tiek skaidri norādīta valūta un iekļauts brīdinājums, ka ienākumi var palielināties vai samazināties valūtas kursa svārstību rezultātā;

f)

ja norāde ir izteikta bruto skaitļos, tiek sniegta informācija par komisijas maksu, maksu vai citu maksājumu ietekmi.

a)

modelētie agrākie rezultāti ir pamatoti ar viena vai vairāku finanšu instrumentu vai finanšu indeksu, kuri ir pielīdzināmi vai būtībā pielīdzināmi attiecīgajam finanšu instrumentam vai ir tā pamatā, faktiskiem agrākiem rezultātiem;

b)

attiecībā uz a) apakšpunktā minētajiem faktiskajiem agrākiem rezultātiem tiek ievēroti 4. punkta a) līdz c), e) un f) apakšpunktā paredzētie nosacījumi;

c)

informācija satur nepārprotamu brīdinājumu, ka skaitļi attiecas uz modelētiem agrākiem rezultātiem un rezultāti pagātnē nav drošs rādītājs izpildei nākotnē.

a)

informācija nav pamatota ar modelētiem agrākiem rezultātiem un neatsaucas uz tiem;

b)

informācija ir pamatota ar objektīviem un pamatotiem pieņēmumiem, kas balstās uz objektīviem datiem;

c)

ja informācija ir izteikta bruto skaitļos, tiek sniegta informācija par komisijas maksu, maksu vai citu maksājumu ietekmi;

d)

informācija ir balstīta uz darbības rezultātu prognozēm dažādos tirgus apstākļos (kā negatīviem, tā pozitīviem scenārijiem) un atspoguļo konkrēto analīzē iekļauto instrumentu veidu būtību un riskus;

e)

informācija satur nepārprotamu brīdinājumu, ka šādas prognozes nav ticams rādītājs rezultātiem nākotnē.

a)

profesionālu vai privātu klientu, kas citos gadījumos būtu klasificējams kā tiesīgs darījumu partneris saskaņā ar Direktīvas 2014/65/ES 30. panta 2. punktu;

b)

privātu klientu, ja tāds klients saskaņā ar Direktīvas 2014/65/ES II pielikuma I iedaļu uzskatāms par profesionālu klientu.

a)

šāda līguma noteikumi;

b)

ar šo līgumu vai ieguldījumu pakalpojumiem vai papildpakalpojumiem saistīta informācija, kas pieprasīta 47. pantā.

a)

piedāvājums noslēgt līgumu par finanšu instrumentu vai ieguldījumu pakalpojumu vai papildpakalpojumu ar jebkuru personu, kas atbild uz šo paziņojumu;

b)

uzaicinājums jebkurai personai, kas atbild uz šo paziņojumu, izteikt piedāvājumu par līguma noslēgšanu attiecībā uz finanšu instrumentu vai ieguldījumu pakalpojumu vai papildpakalpojumu.

a)

ieguldījumu brokeru sabiedrības nosaukums un adrese, un kontaktinformācija, lai klienti varētu efektīvi sazināties ar sabiedrību;

b)

valodas, kurās klients var sazināties ar ieguldījumu brokeru sabiedrību, saņemt dokumentus un citu informāciju no sabiedrības;

c)

saziņas metodes, ko izmanto starp sabiedrību un klientu, ieskaitot, ja piemērojams, metodes rīkojuma nosūtīšanai un saņemšanai;

d)

paziņojums, ka sabiedrībai ir izsniegta atļauja, un kompetentās iestādes, kura izsniegusi šo atļauju, nosaukums un kontakta adrese;

e)

ja sabiedrība veic pakalpojumus, izmantojot saistīto aģentu, paziņojums par to, norādot dalībvalsti, kurā ir reģistrēts šis aģents;

f)

veids, biežums un termiņi ieguldījumu brokeru sabiedrības pakalpojumu izpildes paziņojumam, ko saskaņā ar Direktīvas 2014/65/ES 25. panta 6. punktu ieguldījumu brokeru sabiedrība sniedz klientam;

g)

ja ieguldījumu brokeru sabiedrība tur klienta finanšu instrumentus vai naudas līdzekļus, kopsavilkuma apraksts par pasākumiem, ko sabiedrība veic, lai nodrošinātu to aizsardzību, ieskaitot informācijas kopsavilkumus par jebkuru attiecīgo ieguldītāju kompensācijas sistēmu vai noguldījumu garantiju sistēmu, ko sabiedrība piemēro attiecībā uz savām darbībām dalībvalstī;

h)

apraksts, ko var sniegt kā kopsavilkumu, par politiku attiecībā uz interešu konfliktiem, ko sabiedrība īsteno saskaņā ar 34. pantu;

i)

pēc klienta pieprasījuma – sīkāka informācija par politiku attiecībā uz interešu konfliktiem uz pastāvīga informācijas nesēja vai tīmekļa vietnē (ja tā nav uzskatāma par pastāvīgu informācijas nesēju), ja ir izpildīti 3. panta 2. punktā paredzētie nosacījumi.

a)

informācija par klienta portfeļa finanšu instrumentu izvērtēšanas metodi un biežumu;

b)

sīka informācija par klienta portfeļa visu finanšu instrumentu vai naudas līdzekļu vai to daļu pārvaldības deleģēšanu;

c)

etalona noteikšana, ar kuru tiks salīdzināta klienta portfeļa izpilde;

d)

finanšu instrumentu veidi, ko var iekļaut klienta portfelī, un darījumu veidi, ko var veikt ar šādiem instrumentiem, ieskaitot jebkurus ierobežojumus;

e)

pārvaldības mērķi, riska pakāpe, ko paredz vadītāja rīcības brīvības īstenošana, un īpaši ierobežojumi saistībā ar šo rīcības brīvību.

a)

riski saistībā ar šāda veida finanšu instrumentiem, ietverot skaidrojumu par izlietojumu un tā sekām, un risku zaudēt visu ieguldījumu, tostarp riski, kas saistīti ar emitenta maksātnespēju vai tādiem saistītiem notikumiem kā, piemēram, iekšējā rekapitalizācija;

b)

šādu instrumentu cenas nepastāvība un jebkuri ierobežojumi attiecībā uz šādu instrumentu pieejamo tirgu;

c)

informācija par traucējumiem vai ierobežojumiem aktīvu pārdošanai vai likvidēšanai, piemēram, attiecībā uz nelikvīdiem finanšu instrumentiem vai finanšu instrumentiem, kuriem ir noteikts ieguldījuma termiņš, norādot iespējamās izstāšanās metodes un izstāšanās sekas, finanšu instrumenta pārdošanas iespējamos ierobežojumus un prognozēto pārdošanas grafiku līdz sākotnējo izmaksu atgūšanai darījumam ar attiecīgā veida finanšu instrumentiem;

d)

tas, ka ieguldītājam darījumi ar šādiem instrumentiem var uzlikt finanšu saistības un citus papildpienākumus, tostarp jebkuras iespējamās saistības, papildus instrumentu iegādes izmaksām;

e)

jebkuras drošības rezerves prasības vai līdzīgi pienākumi, kas piemērojami šāda veida instrumentiem.

a)

visas izmaksas un maksas, ko ieguldījumu brokeru sabiedrība vai citas puses, ja klients ir nosūtīts pie šādām citām pusēm, uzliek par klientam sniegtajiem ieguldījumu pakalpojumiem un/vai papildpakalpojumiem;

b)

visas izmaksas un saistītās maksas, kas attiecas uz finanšu instrumentu izstrādi un pārvaldību.

a)

ja ieguldījumu brokeru sabiedrība iesaka vai tirgo finanšu instrumentus klientiem; vai

b)

ja ieguldījumu brokeru sabiedrībai, kas sniedz jebkādus ieguldījumu pakalpojumus, saskaņā ar Savienības tiesību aktu noteikumiem ir obligāti jānodrošina klientiem attiecībā uz PVKIU ieguldītājiem paredzēto pamatinformāciju vai KPIAIP pamatinformācijas dokumentu par attiecīgajiem finanšu instrumentiem.

a)

piemērā parādīta kopējo izmaksu un maksu iedarbība uz ieguldījuma ienesīgumu;

b)

piemērā parādīta prognozētā izmaksu paaugstināšanās un izmaksu svārstības; un

c)

piemēru papildina piemēra apraksts.

a)

periodiskā piemērotības novērtējuma biežumu un apmēru un – vajadzības gadījumā – nosacījumiem, saskaņā ar kuriem šāds novērtējums jāveic;

b)

iepriekš iegūtās informācijas pārvērtēšanas apmēru; un

c)

klientam sniegtā atjauninātā ieteikuma paziņošanas veidu.

a)

izvērtēto finanšu instrumentu skaits un daudzveidība ir samērīgi ar neatkarīga ieguldījuma konsultanta sniegto ieguldījumu pakalpojumu tvērumu;

b)

izvērtēto finanšu instrumentu skaits un daudzveidība pienācīgi ataino tirgū pieejamos finanšu instrumentus;

c)

ieguldījumu brokeru sabiedrības vai ar ieguldījumu brokeru sabiedrību cieši saistīto vienību emitēto finanšu instrumentu skaits un daudzveidība ir samērīgs ar kopējo izvērtēto finanšu instrumentu apjomu; un

d)

dažādu finanšu instrumentu atlases kritērijos iekļauj visus būtiskos aspektus, piemēram, riskus, izmaksas un sarežģītību, kā arī ieguldījumu brokeru sabiedrības klientu aprakstu, un šie kritēriji nodrošina potenciāli ieteicamo finanšu instrumentu atlases objektivitāti.

a)

sabiedrība reklamē sevi tā, lai piesaistītu tikai klientus, kuri ir ieinteresēti iegādāties šo kategoriju vai šā klāsta finanšu instrumentus;

b)

sabiedrība prasa, lai klienti norāda, ka viņi ir ieinteresēti iegādāties tikai šo kategoriju vai šā klāsta finanšu instrumentus; un

c)

pirms pakalpojumu sniegšanas sabiedrība, ņemot vērā sava uzņēmējdarbības modeļa atbilstību klienta vajadzībām un mērķiem, kā arī klientam piemēroto finanšu instrumentu klāstu, nodrošina, ka tās pakalpojumi ir piemēroti katram jaunajam klientam. Ja tas nav iespējams, sabiedrība klientam šādu pakalpojumu nesniedz.

a)

laikus pirms pakalpojumu sniegšanas ieguldījumu brokeru sabiedrība uz pastāvīga informācijas nesēja saskaņā ar Direktīvas 2014/65/ES 24. panta 4. punkta a) apakšpunktu ir informējusi savus klientus par to, vai konsultācija tiek sniegta neatkarīgi;

b)

ieguldījumu brokeru sabiedrība ir paziņojusi par savu neatkarību attiecībā uz pakalpojumiem, par kuriem tā sniedz neatkarīgas ieguldījumu konsultācijas;

c)

ieguldījumu brokeru sabiedrības ir ieviesušas atbilstīgas organizatoriskās prasības un kontroles pasākumus, lai nodrošinātu, ka abu veidu konsultāciju pakalpojumi savstarpēji ir skaidri nošķirti un ka klienti netiek maldināti par saņemtās konsultācijas veidu, kā arī klientiem tiek sniegta piemērota veida konsultācija. Ieguldījumu brokeru sabiedrība neļauj fiziskai personai sniegt gan neatkarīgas, gan saistītas konsultācijas.

a)

tas atbilst attiecīgā klienta ieguldījumu mērķim, tostarp klienta noturībai pret risku;

b)

tas ir tāds, ka klients spēj finansiāli uzņemties jebkurus ieguldījumu riskus, kas ir saistīti ar viņa ieguldījumu mērķiem;

c)

tas ir tāds, ka klientam ir vajadzīgā pieredze un zināšanas, lai saprastu ar darījumu vai ar viņa portfeļa pārvaldību saistīto risku.

a)

nodrošināt, ka klienti apzinās pareizas un atjauninātas informācijas sniegšanas nozīmi;

b)

nodrošināt, ka visi rīki, piemēram, riska novērtējuma profilēšanas rīki vai klienta zināšanu un pieredzes novērtēšanas rīki, ko izmanto piemērotības novērtēšanas procesā, ir piemēroti paredzētajam nolūkam un ir atbilstīgi izstrādāti izmantošanai klientiem, ir konstatēti un piemērotības novērtēšanas procesā ir aktīvi mazināti visi ierobežojumi;

c)

nodrošināt, ka procesā uzdotie jautājumi būs saprotami klientam, nodrošināt klienta mērķu un vajadzību apzināšanu un pareizu atspoguļošanu, kā arī piemērotības novērtējumam vajadzīgo informāciju; un

d)

veikt attiecīgos pasākumus, lai nodrošinātu klienta informācijas atbilstību, piemēram, izvērtējot, vai klientu sniegtā informācija nav acīmredzami neprecīza.

a)

pakalpojumu, darījumu un finanšu instrumentu veidi, kurus klients pārzina;

b)

informācija par klienta darījumu ar finanšu instrumentiem būtību, apjomu un biežumu, kā arī laika periodu, kurā tie tika veikti;

c)

informācija par klienta vai potenciālā klienta izglītības līmeni un profesiju vai attiecīgo agrāko profesiju.

a)

piemērotības novērtējuma rezultātus;

b)

visus klientam izteiktos brīdinājumus gadījumos, kad ieguldījumu pakalpojums vai produkta iegāde novērtēti kā potenciāli nepiemēroti klientam, ja klients prasījis turpināt darījumu, lai gan saņēmis brīdinājumu, un ja sabiedrība apstiprinājusi klienta pieprasījumu turpināt darījumu;

c)

visus klientam izteiktos brīdinājumus gadījumos, kad klients nav sniedzis pietiekamu informāciju, lai sabiedrība varētu veikt piemērotības novērtējumu, ja klients prasījis turpināt darījumu, lai gan saņēmis šādu brīdinājumu, un ja sabiedrība apstiprinājusi klienta pieprasījumu turpināt darījumu.

a)

uz to neattiecas Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 44. apakšpunkta c) punkts vai tās I pielikuma C iedaļas 4. līdz 11. punkts;

b)

pastāv iespēja bieži laist apgrozībā, atpirkt, vai citādi pārdot šo instrumentu par tirgus dalībniekiem publiski pieejamām cenām, kas ir tirgus cenas vai cenas, kuras ir pieejamas vai apstiprinātas no emitenta neatkarīgās vērtēšanas sistēmās;

c)

tas neietver nekādas pastāvošas vai iespējamas saistības klientam, kas pārsniedz instrumenta iegādes izmaksas;

d)

tas neietver klauzulu, noteikumu vai nosacījumu, kas varētu būtiski mainīt ieguldījuma būtību, risku vai, piemēram, ieguldījumi, kas ietver tiesības pārvērst instrumentu citā ieguldījumā;

e)

tas neietver tiešas vai netiešas izstāšanās maksas, kuru dēļ ieguldījums varētu zaudēt likviditāti arī tad, ja būtu vairākas tehniskas iespējas to pārdot, izpirkt vai citādi realizēt;

f)

atbilstīga informācija par tā īpašībām ir publiski pieejama, un var pieņemt, ka tā ir viegli saprotama un ļauj vidusmēra privātam klientam pieņemt apzinātu lēmumu par to, vai veikt darījumu ar šo instrumentu.

a)

pakalpojumu aprakstu un attiecīgā gadījumā sniedzamās ieguldījumu konsultācijas būtības un apmēra aprakstu;

b)

sniedzot portfeļa pārvaldības pakalpojumus – pirkšanai un pārdošanai pieejamos finanšu instrumentu veidus un darījumus, ko iespējams veikt klienta vārdā, kā arī visus aizliegtos instrumentus vai darījumus;

c)

visu Direktīvas 2014/65/ES I pielikuma B iedaļas 1. punktā minēto sniedzamo pakalpojumu iezīmju aprakstu, attiecīgā gadījumā atspoguļojot sabiedrības uzdevumu saistībā ar korporatīvām darbībām, kas attiecas uz klienta instrumentiem, kā arī norādot termiņus, kad vērtspapīru finansēšanas darbības, kur iesaistīti klienta vērtspapīri, klientam kļūs ienesīgas.

a)

nekavējoties sniedz klientam būtisku informāciju par rīkojuma izpildi uz pastāvīga informācijas nesēja;

b)

nosūta klientam paziņojumu uz pastāvīga informācijas nesēja, kurā apstiprina rīkojuma izpildi, ne vēlāk kā pirmajā darba dienā pēc izpildes vai, ja ieguldījumu brokeru sabiedrība šo apstiprinājumu saņem no trešās personas, ne vēlāk kā pirmajā darba dienā pēc apstiprinājuma saņemšanas no trešās personas.

a)

pārskata sniedzējas sabiedrības kods;

b)

klienta vārds un uzvārds vai cits nosaukums;

c)

tirdzniecības diena;

d)

tirdzniecības laiks;

e)

rīkojuma veids;

f)

izpildes vietas apzīmējums;

g)

finanšu instrumenta identifikācija:

h)

pirkšana/pārdošana;

i)

rīkojuma specifika, ja tā nav pirkšana vai pārdošana;

j)

daudzums;

k)

vienības cena;

l)

kopējā maksa;

m)

uzliktās komisijas maksas un izmaksas un – pēc klienta pieprasījuma – iedalījums pa pozīcijām, kur attiecīgā gadījumā norāda uzcenojumus vai cenas samazinājumus, kas uzlikti, ja darījumu veikusi ieguldījumu brokeru sabiedrība, veicot darījumus savā vārdā, un ieguldījumu brokeru sabiedrība pilda labākās izpildes pienākumu attiecībā pret klientu;

n)

valūtas kurss gadījumos, kad darījums saistīts ar valūtas konvertēšanu;

o)

klienta atbildība saistībā ar norēķiniem par darījumu, ieskaitot maksājuma termiņu vai piegādes termiņu, kā arī atbilstoša informācija par bankas kontu, ja šāda informācija un atbildības apraksts nav iepriekš nosūtīts klientam;

p)

ja klienta darījuma partneris bija pati ieguldījumu brokeru sabiedrība vai jebkura persona ieguldījumu brokeru sabiedrības grupā, vai cits ieguldījumu brokeru sabiedrības klients, apstiprinājums, ka tā ir bijis, ja vien rīkojums netika izpildīts, izmantojot tirdzniecības sistēmu, kas atvieglo anonīmu tirdzniecību.

a)

ieguldījumu brokeru sabiedrības nosaukums;

b)

klienta konta nosaukums vai cits apzīmējums;

c)

ziņojums par portfeļa saturu un novērtējumu, ieskaitot sīku informāciju par katru tās turēto finanšu instrumentu, tā tirgus vērtību vai patieso vērtību, ja tirgus vērtība nav pieejama, un skaidrās naudas atlikumu perioda sākumā un beigās, kā arī portfeļa rezultātus attiecīgajā periodā;

d)

kopējā maksu un izdevumu summa attiecīgajā periodā, uzskaitot vismaz kopējās pārvaldības maksas un kopējās maksas par izpildi, iekļaujot, ja vajadzīgs, apliecinājumu, ka detalizēts uzskaitījums tiks izsniegts pēc pieprasījuma;

e)

salīdzinājums izpildei attiecīgā perioda laikā ar ieguldījumu izpildes etalonu (ja tāds ir), par kuru ieguldījumu brokeru sabiedrība ir vienojusies ar klientu;

f)

kopējā summa par dividendēm, procentiem un citiem maksājumiem, kas saņemti pārskata periodā attiecībā uz klienta portfeli;

g)

informācija par citām korporatīvām darbībām, kas dod tiesības attiecībā uz finanšu instrumentiem portfelī;

h)

informācija, kas minēta attiecīgi 59. panta 4. punkta c) līdz l) apakšpunktā, par katru attiecīgā periodā veikto darījumu, ja vien klients nav vēlējies saņemt informāciju par veiktajiem darījumiem katrā gadījumā atsevišķi, šajā gadījumā piemēro šā panta 4. punktu.

a)

ja ieguldījumu brokeru sabiedrība saviem klientiem nodrošinājusi piekļuvi tiešsaistes sistēmai, ko uzskata par pastāvīgu informācijas nesēju, kur var skatīt klienta portfeļa jaunāko vērtējumu un kur klients var viegli piekļūt informācijai, kas prasīta 63. panta 2. punktā, un sabiedrībai ir pierādījums, ka klients vismaz vienu reizi attiecīgajā ceturksnī ir skatījis sava portfeļa vērtējumu;

b)

ja tiek piemērots 4. punkts, periodisko ziņojumu sniedz vismaz reizi 12 mēnešos;

c)

ja ieguldījumu brokeru sabiedrības un klienta līgumā par portfeļa pārvaldību ir atļauti darījumi, izmantojot aizņemtus līdzekļus, tad periodiskais ziņojums jāsniedz vismaz reizi mēnesī.

a)

sīka informācija par visiem finanšu instrumentiem, kurus ieguldījumu brokeru sabiedrība tur klientam, tā perioda beigās, par kuru ir sagatavots paziņojums;

b)

tas, kādā apmērā ar klienta finanšu instrumentiem vai klienta līdzekļiem ir veikti vērtspapīru finansēšanas darījumi;

c)

norāde par jebkuriem ienākumiem, kas ir uzkrājušies klientam, piedaloties vērtspapīru finansēšanas darījumos, un šo ienākumu veidošanās pamatojums;

d)

skaidra norāde par aktīviem vai līdzekļiem, attiecībā uz kuriem piemēro Direktīvas 2014/65/ES noteikumus un tās īstenošanas pasākumus, kā arī attiecībā uz kuriem šos noteikumus nepiemēro, bet, piemēram, piemēro līgumu par finanšu nodrošinājumu īpašumtiesību nodošanu;

e)

skaidra norāde, kuriem aktīviem ir dažas specifiskas iezīmes attiecībā uz īpašumtiesībām, piemēram, nodrošinājuma tiesību dēļ;

f)

paziņojumā iekļauto finanšu instrumentu tirgus vērtība vai paredzamā vērtība, ja tirgus vērtība nav zināma, skaidri norādot, ka tirgus cenas neesība, iespējams, norāda uz nelikviditāti. Paredzamo vērtību sabiedrība aprēķina maksimāli izdevīgi.

a)

klienta raksturojums, ieskaitot klienta piederību privātu klientu vai profesionālu klientu kategorijai;

b)

klienta rīkojuma raksturojums, tostarp ja rīkojums ir saistīts ar vērtspapīru finansēšanas darījumu (VFD);

c)

finanšu instrumenta, kas ir rīkojuma priekšmets, raksturojums;

d)

to izpildes vietu specifika, uz kurām var būt novirzīts šis rīkojums.

a)

pārskats par salīdzinošo nozīmīgumu, ko ieguldījumu brokeru sabiedrība atbilstīgi kritērijiem, kas norādīti 59. panta 1. punktā, piešķir Direktīvas 2014/65/ES 27. panta 1. punktā minētajiem faktoriem, vai procedūru, ar kuru sabiedrība nosaka šo faktoru salīdzinošo nozīmīgumu;

b)

to izpildes vietu uzskaitījums, no kurām sabiedrība noteikti sagaida, ka tās pildīs savu pienākumu veikt visas darbības, kas ir pamatotas, lai pastāvīgi gūtu labāko iespējamo rezultātu klientu rīkojumu izpildē, norādot, kuras izpildes vietas izmanto katrai finanšu instrumentu kategorijai attiecībā uz privāto klientu rīkojumiem, profesionālo klientu rīkojumiem un VFD;

c)

izpildes vietas izvēlei izmantoto faktoru saraksts, tostarp kvalitatīvie faktori, piemēram, tīrvērtes shēmas, bloķēšanas sistēmas, plānotās darbības vai jebkuri citi attiecīgi apsvērumi, kā arī katra faktora salīdzinošais nozīmīgums. Informācijai par faktoriem, kas izmantoti izpildes vietas izvēlei, jāatbilst kontroles pasākumiem, ko sabiedrība izmanto, lai klientiem pierādītu, ka, pārskatot politiku un izpildes kārtību, konsekventi tiek nodrošināta labākā izpilde;

d)

kā visos pietiekamajos pasākumos, lai iegūtu klientam labāko iespējamo rezultātu, tiek ņemti vērā izpildes faktori – cena, izmaksas, ātrums, izpildes iespējamība un jebkādi citi būtiski faktori;

e)

attiecīgā gadījumā – informācija par to, ka sabiedrība izpilda rīkojumus ārpus tirdzniecības vietas, sekas, piemēram, darījuma partnera risks, kas izriet no izpildes ārpus tirdzniecības vietas, un pēc klienta pieprasījuma – papildu informācija par šā izpildes līdzekļa izmantošanas sekām;

f)

skaidrs un nepārprotams brīdinājums, ka klientu īpašie norādījumi var kavēt sabiedrību veikt darbības, kas ir izstrādātas un tiek īstenotas tās izpildes politikā, lai šo rīkojumu izpildē sasniegtu labāko iespējamo rezultātu attiecībā uz elementiem, kas ir iekļauti šajās norādēs;

g)

izpildes vietu izvēles procesa apkopojums, izmantotās izpildes stratēģijas, procedūras un izpildes rezultāta kvalitātes analīzes process, uzraudzība un pārbaude, ko sabiedrības veic, lai pārliecinātos, ka klientiem ir iegūts labākais iespējamais rezultāts.

a)

nodrošina, ka klientu vārdā veiktie rīkojumi tiek nekavējoties un pareizi reģistrēti un sadalīti;

b)

izpilda salīdzināmus klienta rīkojumus secīgi un nekavējoties, ja vien rīkojuma īpatnības vai dominējošie tirgus nosacījumi nepadara to neizpildāmu vai klienta interešu dēļ tas jāpilda citādi;

c)

informē privāto klientu par jebkurām nozīmīgām grūtībām attiecībā uz pienācīgu rīkojumu izpildi, tiklīdz ir kļuvis zināms par grūtībām.

a)

nekas neliecina, ka rīkojumu un darījumu apvienošana kaitēs to klientu interesēm, kuru rīkojumus apvieno;

b)

ieguldījumu brokeru sabiedrība ir informējusi katru klientu, kura rīkojums ir apvienots ar citiem, ka rīkojumu apvienošana var izraisīt zaudējumus attiecībā uz konkrēto rīkojumu;

c)

ir izveidota un efektīvi īstenota rīkojumu sadales politika, kas nodrošina objektīvu apvienoto rīkojumu un darījumu sadali, tostarp rīkojumu apjoma un cenas ietekmi uz sadali un daļu izpildes kārtību.

a)

ieguldījumu brokeru sabiedrība klientu rakstiski skaidri brīdina par sekām, kādas klientam radīs šāds pieprasījums, tostarp iespējamo aizsardzības zaudējumu;

b)

klients rakstiski apstiprina pieprasījumu par atbilstīga darījumu partnera režīma piemērošanu vispārīgi vai attiecībā uz vienu ieguldījumu pakalpojumu vai vairākiem ieguldījumu pakalpojumiem, vai darījumu vai darījuma vai produkta veidu, kā arī apstiprina, ka apzinās sekas, ko pēc šāda pieprasījuma izpildes var izraisīt aizsardzības zaudēšana.

a)

kompetentā iestāde var viegli piekļūt šiem datiem un spēj rekonstruēt katru būtisko apstrādes posmu visiem darījumiem;

b)

iespējams viegli atklāt visus labojumus vai citus grozījumus, kā arī uzskaites datu saturu pirms labojumiem vai grozījumiem;

c)

uzskaites datus nav iespējams citādi pārveidot vai mainīt;

d)

iespējams izmantot IT vai citas efektīvas metodes, ja datu apjoma un specifikas dēļ datu analīzi nav iespējams viegli izpildīt; un

e)

neatkarīgi no izmantotās tehnoloģijas sabiedrības uzskaites kārtība atbilst uzskaites prasībām.

a)

telefonsarunu un elektroniskās saziņas, tostarp attiecīgo iekšējo telefonsarunu un iekšējās elektroniskās saziņas, uz ko attiecas Direktīvas 2014/65/ES 16. panta 7. punktā minētās prasības par ierakstīšanu, identifikācija; un

b)

noteiktas procedūras, kas jāievēro un pasākumi, kas jāpieņem, lai nodrošinātu, ka sabiedrība izpilda Direktīvas 2014/65/ES 16. panta 7. punkta trešās un astotās daļas prasības ārkārtas situācijās, kad sabiedrība nevar ierakstīt sarunas/saziņu, kas veikta, izmantojot sabiedrības nodrošinātās, apstiprinātās vai atļautās ierīces. Šādu situāciju pierādījumi jāsaglabā un tiem jābūt pieejamiem kompetentajām iestādēm.

a)

ka sarunas un saziņa tiek ierakstītas; un

b)

ka šādu ar klientu veiktu sarunu un saziņas kopija pēc pieprasījuma būs pieejama piecus gadus, bet pēc kompetentās iestādes pieprasījuma – līdz septiņiem gadiem.

a)

tikšanās datums un laiks;

b)

tikšanās vieta;

c)

dalībnieku identitāte;

d)

tikšanās ierosinātājs; un

e)

attiecīgā informācija par klienta rīkojumu, norādot rīkojuma cenu, apjomu, veidu un to, vai rīkojums jānodod vai jāizpilda.

a)

akcijas cena biržas slēgšanas brīdī pirmajā tirdzniecības dienā, ja tā akcijas atļauts tirgot ne ilgāk par nepilnu gadu;

b)

akcijas cena biržas slēgšanas brīdī pirmajā tirdzniecības dienā, ja tā akcijas atļauts tirgot ilgāk par gadu, bet ne ilgāk par diviem gadiem;

c)

vidējā akcijas cena biržas slēgšanas brīdī katrā no pirmajiem diviem tirdzniecības gadiem, ja tā akcijas atļauts tirgot ilgāk par gadu, bet ne ilgāk par diviem gadiem.

a)

ir izveidojusi un piemēro noteikumus, kur paredzēti objektīvi un pārredzami kritēriji, ko piemēro, lai emitenti saņemtu sākotnēju un pastāvīgu atļauju tirgošanai savā tirdzniecības vietā;

b)

ir ieviesusi savu funkciju izpildei piemērotu darbības modeli un nodrošina savā tirdzniecības vietā tirgošanai atļauto finanšu instrumentu godīgu un noteikumiem atbilstīgu tirdzniecību;

c)

ir izveidojusi un piemēro noteikumus, kur prasīts, lai emitents, kas vēlas saņemt atļauju savu finanšu instrumentu tirdzniecībai daudzpusējā tirdzniecības sistēmā, gadījumos, kad nepiemēro Direktīvu 2003/71/EK, publicē atbilstīgu apstiprinājuma dokumentu, par kura sagatavošanu atbild emitents un kurā skaidri norādīts, vai tas ir vai nav šīs darbības ir veicis;

d)

ir izveidojusi un piemēro noteikumus, kur definēts c) apakšpunktā minētā apstiprinājuma dokumenta obligātais saturs tādā veidā, lai ieguldītājiem sniegtu informāciju, kas ir pietiekama, lai viņi varētu objektīvi novērtēt emitenta finansiālo stāvokli un izredzes, un ar tā vērtspapīriem saistītās tiesības;

e)

prasa emitentam c) apakšpunktā minētajā apstiprinājuma dokumentā norādīt, vai, viņaprāt, tā apgrozāmais kapitāls ir pietiekams tā pašreizējām prasībām vai, ja tā nav, kā tas ierosina papildus nodrošināt vajadzīgo apgrozāmo kapitālu;

f)

ir izveidojusi kārtību, ko piemēro, lai pienācīgi izvērtētu c) apakšpunktā minētā apstiprinājuma dokumenta pilnīgumu, atbilstību un saprotamību;

g)

prasa emitentiem, kuru vērtspapīrus tā tirgo savā tirdzniecības vietā, reizi gadā publicēt finanšu ziņojumus 6 mēnešos pēc katra finanšu gada beigām un reizi pusgadā publicēt finanšu ziņojumus 4 mēnešos pēc katra finanšu gada pirmo 6 mēnešu beigām;

h)

nodrošina saskaņā ar Direktīvu 2003/71/EK sagatavoto prospektu, c) apakšpunktā minēto apstiprinājuma dokumentu, g) apakšpunktā minēto finanšu ziņojumu un Regulas (ES) Nr. 596/2014 7. panta 1. punktā noteiktās informācijas, ko publiski izpauduši emitenti, kuru vērtspapīri tiek tirgoti tās tirdzniecības vietā, izplatīšanu sabiedrībā, publicējot to savā tīmekļa vietnē vai norādot tajā tiešu saiti uz emitenta tīmekļa vietni, kur ir publicēti šādi dokumenti, ziņojumi un informācija;

i)

nodrošina, ka h) apakšpunktā minētā informācija par regulējumu un tiešās saites vismaz piecus gadus ir pieejamas tās tīmekļa vietnē.

a)

ja šāda rīcība izraisītu sistēmisku risku, kas mazinātu finanšu stabilitāti, piemēram, ja nepieciešams slēgt dominējošo pozīciju tirgū vai ievērojamā apmērā netiktu izpildītas maksājumu saistības;

b)

ja tirgošanas turpināšana tirgū ir nepieciešama, lai pēc tirdzniecības pildītu būtiski svarīgas riska pārvaldības funkcijas, ja CDP saistību neizpildes procedūrā tīrvērtes veicēja saistību neizpildes dēļ ir nepieciešama finanšu instrumentu likvidēšana un, nespējot aprēķināt drošības rezerves prasības, CDP būtu pakļauts nepieņemamiem riskiem

c)

ja tiktu apdraudēta emitenta finansiālā dzīvotspēja, piemēram, ja tas ir iesaistīts korporatīvā darījumā vai kapitāla piesaistīšanā.

a)

tirgus nozīme likviditātes ziņā, proti, minēto darbību sekas varētu būt ievērojamākas, ja šie tirgi likviditātes ziņā ir nozīmīgāki nekā citi tirgi;

b)

paredzēto darbību specifika, ja darbības, piemēram, atcelšana, kas ilgstoši vai noturīgi ietekmē ieguldītāju spēju tirgot finanšu instrumentu tirdzniecības vietās, ieguldītājus varētu ietekmēt lielākā mērā nekā citas darbības;

c)

pietiekami nozīmīgu atvasināto finanšu instrumentu tirgošanas pārtraukšanas vai atcelšanas viļņveidīga ietekme, indeksi vai etaloni, kuru pamatā vai kuru sastāvdaļa ir vairs netirgotais vai atceltais instruments;

d)

finanšu instrumentu tirgošanas pārtraukšanas ietekme uz tirgus galalietotājiem, piemēram, vienībām, kas tirgo finanšu instrumentus, lai ierobežotu finanšu riskus.

a)

novirzes no savā tirdzniecības vietā tirgošanai atļauto finanšu instrumentu parastā tirdzniecības modeļa un

b)

operatoram pieejamo vai iegūstamo kā iekšējo, ar darbībām saistīto informāciju, tā publiski pieejamo informāciju.

a)

attiecīgajā līgumā vai attiecīgajā tirdzniecības vietā ir 20 atvērto pozīciju turētāji; un

b)

kopējā bruto garo vai īso atvērto pozīciju apmēra absolūtā summa, izteikta kā attiecīgā preču atvasinātā instrumenta partiju skaits, četras reizes pārsniedz tā paša preču atvasinātā instrumenta piegādājamās darījumu pamatā esošās preces, izteiktas kā partiju skaits.

a)

tirgus datu tvērumu un mērogu, tostarp aptverto finanšu instrumentu skaitu un tirdzniecības apjomu;

b)

tirgus datu izmantošanas veidu, tostarp, vai klients tos izmanto savām tirdzniecības darbībām, tālākpārdošanai vai datu apkopošanai.

a)

pašreizējo cenu sarakstus, tostarp šādu informāciju:

b)

iepriekšēju informāciju, vismaz 90 dienas iepriekš paziņojot par turpmākajām cenu izmaiņām;

c)

informāciju par tirgus datu saturu, tostarp šādu informāciju:

d)

ieņēmumiem no tirgus datu pieejamības nodrošināšanas un šo ieņēmumu procentuālo daļu attiecībā pret APS un KDLN kopējiem ieņēmumiem;

e)

informāciju par cenas noteikšanas veidu, tostarp, izmantoto izmaksu uzskaites metodiku un informāciju par konkrētiem principiem, saskaņā ar kuriem ir iedalītas kopējās tiešās un mainīgās izmaksas un sadalītas fiksētās kopējās izmaksas atbilstīgi tirgus datu sagatavošanai un izplatīšanai un citiem APS un KDLN sniegtajiem pakalpojumiem.

a)

uzņēmēja dalībvalsts ir attiecīgā regulētā tirgus bijusī piederības dalībvalsts;

b)

attiecīgais regulētais tirgus, apvienojot, pārņemot vai citādi saņemot, ir ieguvis uzņēmējdarbību vai tās daļu regulētā tirgū, ko iepriekš uzturēja tirgus operators, kura reģistrētais birojs vai galvenais birojs bija uzņēmējā dalībvalstī.

a)

pirms attiecībā uz DTS un OTS ir iestājusies viena no 1. punktā noteiktajām situācijām, tirdzniecības vietas tirgus daļa bija vismaz 10 % tirdzniecības kopējā apgrozījuma ziņā monetārajā izteiksmē, uzņēmējā dalībvalstī tirdzniecības vietā un sistemātiskā internalizētājā tirgojot vismaz vienu aktīvu kategoriju, kurai piemēro Regulas (ES) Nr. 600/2014 noteikumus par pārredzamību;

b)

DTS un OTS ir reģistrēti kā MVU izaugsmes tirgi.